Ātrāk nekā pārlūku!
67 attiecības: Aizvēsture, Amonjaks, Apvienotā Karaliste, Astronomiskā vienība, Astronoms, Atmosfēra, Bārs (mērvienība), Džordžs III, Diametrs, Diena, Dimants, Francija, Galileo Galilejs, Gāzu planēta, Gustavs Holsts, Hēlijs, Jaunie laiki, Jupiters (mitoloģija), Jupiters (planēta), Kelvins, Kilograms, Kilometrs, Komēta, Latīņu valoda, Ledus, Marss (mitoloģija), Marss (planēta), Martins Heinrihs Klaprots, Masa, Matemātiķis, Merkurs (mitoloģija), Metāns, Minūte, Minerva, Neptūns (planēta), Oberons, Otrā pasaules kara Austrumu fronte, Paātrinājums, Planēta, Planētas gredzens, Romiešu mitoloģija, Sarkanā armija, Saturns (mitoloģija), Saturns (planēta), Saule, Saules sistēma, Sekunde, Sengrieķu mitoloģija, Senie laiki, Staļingradas kauja, ..., Stunda, Teleskops, Temperatūra, Titānija, Troposfēra, Urāna gredzeni, Urāna pavadoņi, Urāns (dievs), Urāns (elements), Vērmahts, Venera (dieviete), Viduslaiki, Viljams Heršels, Voyager 2, Zeme, Zemes grupas planētas, Zvaigzne. Izvērst indekss (17 vairāk) »
Aizvēsture
Stounhendža ir celta vēlajā akmens laikmetā, aptuveni pirms 4 tūkstošiem gadu Aizvēsture ir cilvēces vēstures periods, par kuru nav saglabājušās rakstiskas liecības.
Jaunums!!: Urāns (planēta) un Aizvēsture · Redzēt vairāk »
Amonjaks
Amonjaks ir slāpekļa un ūdeņraža ķīmiskais savienojums, kura ķīmiskā formula ir NH3.
Jaunums!!: Urāns (planēta) un Amonjaks · Redzēt vairāk »
Apvienotā Karaliste
Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.
Jaunums!!: Urāns (planēta) un Apvienotā Karaliste · Redzēt vairāk »
Astronomiskā vienība
Astronomiskā vienība (au jeb AU, arī ua), pilnā nosaukumā astronomiskā garuma vienība ir garuma mērvienība, kas vienāda ar 149 597 870 700 metriem un atbilst aptuveni vidējam attālumam no Zemes līdz Saulei (un vienāda ar Zemes orbītas lielo pusasi).
Jaunums!!: Urāns (planēta) un Astronomiskā vienība · Redzēt vairāk »
Astronoms
Astronoms" Astronoms ir zinātnieks, kas specializējies astronomijā.
Jaunums!!: Urāns (planēta) un Astronoms · Redzēt vairāk »
Atmosfēra
Jupitera aktīvo atmosfēru. Atmosfēra (atmós — 'tvaiks' un, sphaîra — 'lode') ir gāzveida apvalks, ko debess ķermeņi savas gravitācijas dēļ notur ap sevi.
Jaunums!!: Urāns (planēta) un Atmosfēra · Redzēt vairāk »
Bārs (mērvienība)
Bārs (no (baros) — 'smagums') ir atmosfēras spiediena mērvienība.
Jaunums!!: Urāns (planēta) un Bārs (mērvienība) · Redzēt vairāk »
Džordžs III
Džordžs III (dzimis, miris) bija Lielbritānijas karalis un Īrijas karalis no, līdz šīs divas valstis apvienojās.
Jaunums!!: Urāns (planēta) un Džordžs III · Redzēt vairāk »
Diametrs
200px Diametrs ir lielākais attālums starp diviem kādas figūras punktiem vai arī nogrieznis, kas tos savieno ar riņķa līnijas centru un ar kādu no tās punktiem.
Jaunums!!: Urāns (planēta) un Diametrs · Redzēt vairāk »
Diena
terminatoru. Ziemeļu piepolārā zona ir vienmēr apspīdēta (polārā diena), bet dienvidu polārā zona vienmēr aptumšota (polārā nakts) Diena ir diennakts gaišais periods, t.i. laika posms no saullēkta līdz saulrietam.
Jaunums!!: Urāns (planēta) un Diena · Redzēt vairāk »
Dimants
Dimants (adamas — ‘neievainojamais’) ir oglekļa alotrops (citi oglekļa alotropi ir grafīts, fullerēns, karbīns, oglekļa nanocaurulītes, dimanta nanostienīši, lonsdaleīts un citi), kurā oglekļa atomi ir sakārtoti izometriski heksoktaedriskā kristāla režģī.
Jaunums!!: Urāns (planēta) un Dimants · Redzēt vairāk »
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Jaunums!!: Urāns (planēta) un Francija · Redzēt vairāk »
Galileo Galilejs
Galileo Galilejs (dzimis, miris) bija Renesanses laika fiziķis, astronoms, matemātiķis, domātājs.
Jaunums!!: Urāns (planēta) un Galileo Galilejs · Redzēt vairāk »
Gāzu planēta
Saules sistēmas gāzu planētas (Jupiters, Saturns, Urāns, Neptūns) un Saule Saturns — viens no gāzes gigantiem Saules sistēmā Gāzu planēta ir liela, masīva planēta, kuru aptver gredzens un kurai ir plašs gāzu (galvenokārt ūdeņraža un hēlija) apvalks un nav cietas virsmas.
Jaunums!!: Urāns (planēta) un Gāzu planēta · Redzēt vairāk »
Gustavs Holsts
Gustavs Teodors Holsts (dzimis Gustavs Todors fon Holsts (Gustavus Theodore von Holst), miris) bija angļu komponists, aranžētājs un skolotājs.
Jaunums!!: Urāns (planēta) un Gustavs Holsts · Redzēt vairāk »
Hēlijs
Hēlijs (— 'Saule'; apzīmē ar He) ir ķīmiski visinertākais elements, kas tikpat kā neveido ķīmiskus savienojumus.
Jaunums!!: Urāns (planēta) un Hēlijs · Redzēt vairāk »
Jaunie laiki
Valdzemilera karte, 1507. gads Jaunie laiki jeb precīzāk Agrīnie Jaunie laiki ir Eiropas vēstures periods starp vēlīnajiem viduslaikiem un Jaunākajiem laikiem.
Jaunums!!: Urāns (planēta) un Jaunie laiki · Redzēt vairāk »
Jupiters (mitoloģija)
Jupitera statuja, kas gatavota no marmora 1. gadsimta beigās. Jupiters romiešu mitoloģijā ir varenākais no dieviem, dievu valdnieks.
Jaunums!!: Urāns (planēta) un Jupiters (mitoloģija) · Redzēt vairāk »
Jupiters (planēta)
Jupiters ir Saules sistēmas piektā, kā arī lielākā un masīvākā planēta un kopā ar Saturnu, Urānu un Neptūnu tiek klasificēts kā gāzu planēta, kas nozīmē, ka tā iekšējo sastāvu un atmosfēru galvenokārt veido ūdeņradis un hēlijs.
Jaunums!!: Urāns (planēta) un Jupiters (planēta) · Redzēt vairāk »
Kelvins
Kelvins (simbols: K) ir temperatūras mērvienība, tā ir viena no septiņām SI pamatmērvienībām.
Jaunums!!: Urāns (planēta) un Kelvins · Redzēt vairāk »
Kilograms
collās) Kilograms (simbols: kg) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) masas pamatmērvienība, kas ir vienāds ar cilindrisku etalonu, kas izgatavots no irīdija-platīna sakausējuma, un atrodas Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā (Bureau international des poids et mesures).
Jaunums!!: Urāns (planēta) un Kilograms · Redzēt vairāk »
Kilometrs
Kilometrs (saīsinājumā km) ir SI sistēmas garuma atvasinātā mērvienība.
Jaunums!!: Urāns (planēta) un Kilometrs · Redzēt vairāk »
Komēta
Heila—Bopa komēta. Fotogrāfija uzņemta 1997. gada 11. martā Komēta (komḗtēs — ‘matains’) ir jebkurš maza izmēra kosmiskais ķermenis, kas atrodas orbītā ap Sauli.
Jaunums!!: Urāns (planēta) un Komēta · Redzēt vairāk »
Latīņu valoda
Latīņu valoda (lingua Latina) ir indoeiropiešu saimes viena no itāļu valodām, kurā sākotnēji runāja Laciumā (Latium, mūsdienu Lacio reģions Itālijas centrālajā daļā).
Jaunums!!: Urāns (planēta) un Latīņu valoda · Redzēt vairāk »
Ledus
235px Ledus ir cieši sablīvētu ūdens kristāliņu kopums.
Jaunums!!: Urāns (planēta) un Ledus · Redzēt vairāk »
Marss (mitoloģija)
Romiešu dieva Marsa statuja Marss romiešu mitoloģijā ir kara dievs.
Jaunums!!: Urāns (planēta) un Marss (mitoloģija) · Redzēt vairāk »
Marss (planēta)
Marss ir Saules sistēmas ceturtā planēta, kuru nereti dēvē arī par "Sarkano planētu".
Jaunums!!: Urāns (planēta) un Marss (planēta) · Redzēt vairāk »
Martins Heinrihs Klaprots
Martins Heinrihs Klaprots (dzimis, miris) bija vācu aptiekārs un ķīmiķis, ķīmisko elementu cirkonija (1789) un urāna (1789) atklājējs.
Jaunums!!: Urāns (planēta) un Martins Heinrihs Klaprots · Redzēt vairāk »
Masa
Masas pamatmērvienība ir kilograms. Attēlā redzams kilograma etalona datormodelis (blakus novietotais lineāls graduēts collās) Masa ir matērijas daudzums, ko satur ķermenis, vai matērijas īpašība, kas vienāda ar priekšmeta pretestību izmaiņām tā kustības ātrumā vai virzienā (pretestība paātrinājumam jeb inerce).
Jaunums!!: Urāns (planēta) un Masa · Redzēt vairāk »
Matemātiķis
Leonards Eilers ir viens no dižākajiem matemātiķiem vēsturēMatemātiķis ir persona, kurai matemātikā ir plašas zināšanas, un kura tās izmanto savā darbā, parasti risinot dažādas matemātiskas problēmas.
Jaunums!!: Urāns (planēta) un Matemātiķis · Redzēt vairāk »
Merkurs (mitoloģija)
Hendrika Golciusa glezna "Merkurs" Merkurs ir dievs romiešu mitoloģijā, tirgotāju, zagļu un ceļotāju aizbildnis.
Jaunums!!: Urāns (planēta) un Merkurs (mitoloģija) · Redzēt vairāk »
Metāns
Metāns ir ķīmiskais savienojums, kura ķīmiskā formula ir CH4.
Jaunums!!: Urāns (planēta) un Metāns · Redzēt vairāk »
Minūte
Pulkstenis ar minūšu rādītāju, norādošu uz 14 minūtēm Minūte (cēlies no — ‘sīks, mazs’), saīsinājums — min (arī min.), ir laika vai leņķa mērvienība.
Jaunums!!: Urāns (planēta) un Minūte · Redzēt vairāk »
Minerva
Mozaīka, kurā attēlota Minerva Minerva romiešu mitoloģijā ir gudrības, maģijas, medicīnas, amatu un mākslas dieviete.
Jaunums!!: Urāns (planēta) un Minerva · Redzēt vairāk »
Neptūns (planēta)
Neptūns ir viena no Saules sistēmas milzu planētām un astotā planēta no Saules.
Jaunums!!: Urāns (planēta) un Neptūns (planēta) · Redzēt vairāk »
Oberons
Oberons, arī Urāns IV, ir Urāna planētas dabiskais pavadonis.
Jaunums!!: Urāns (planēta) un Oberons · Redzēt vairāk »
Otrā pasaules kara Austrumu fronte
Otrā pasaules kara Austrumu fronte bija viens no Otrā pasaules kara karadarbības teātriem, kas sevī ietvēra vienus no lielākajiem aplenkumiem un asiņainākajām kaujām cilvēces vēsturē — kauju par Maskavu, Ļeņingradas blokādi, kauju par Sevastopoli, Staļingradas kauju, kauju par Kaukāzu, Kurskas kauju, kā arī kauju par Dņepru.
Jaunums!!: Urāns (planēta) un Otrā pasaules kara Austrumu fronte · Redzēt vairāk »
Paātrinājums
Paātrinājums ir ķermeņa ātruma izmaiņa laika vienībā. Paātrinājums ir ķermeņa ātruma maiņas temps.
Jaunums!!: Urāns (planēta) un Paātrinājums · Redzēt vairāk »
Planēta
Planēta (planētes asteres — "klejojošā zvaigzne", arī πλανῆται, "klejotāji") pēc Starptautiskās Astronomijas savienības (IAU) definīcijas ir debess ķermenis, kurš atrodas orbītā ap zvaigzni vai zvaigžņu miglāju, tajā nenotiek kodolreakcijas, kā arī planētas masas izraisītās gravitācijas dēļ tā ir ieguvusi lodveida (gandrīz apaļu) hidrostatiski līdzsvarotu formu un tās orbītas tuvumā nav citu planētām līdzīgu debess ķermeņu.
Jaunums!!: Urāns (planēta) un Planēta · Redzēt vairāk »
Planētas gredzens
Habla teleskopu Planētas gredzens ir dažādu sīku daļiņu kopums, kurš riņķo ap planētu tās ekvatora plaknē.
Jaunums!!: Urāns (planēta) un Planētas gredzens · Redzēt vairāk »
Romiešu mitoloģija
Romiešu mitoloģija ir mītu un leģendu kopums, kas izveidojās Senajā Romā, un tajā tiek stāstīts par pasaules veidošanos, dieviem, varoņiem.
Jaunums!!: Urāns (planēta) un Romiešu mitoloģija · Redzēt vairāk »
Sarkanā armija
Sarkanās armijas karogs Sarkanā armija jeb Strādnieku un zemnieku Sarkanā armija bija viens no Padomju Krievijas, vēlāk PSRS bruņoto spēku nosaukumiem, ko oficiāli lietoja laikā no 1918.
Jaunums!!: Urāns (planēta) un Sarkanā armija · Redzēt vairāk »
Saturns (mitoloģija)
16. gadsimta gravīra, kurā attēlots Saturns Saturns ir dievība romiešu mitoloģijā, kas sākotnēji bija sējumu dievs, bet vēlāk to sāka uzskatīt par laika dievu.
Jaunums!!: Urāns (planēta) un Saturns (mitoloģija) · Redzēt vairāk »
Saturns (planēta)
Saturns, viena no milzu planētām, ir Saules sistēmas sestā planēta no Saules.
Jaunums!!: Urāns (planēta) un Saturns (planēta) · Redzēt vairāk »
Saule
Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.
Jaunums!!: Urāns (planēta) un Saule · Redzēt vairāk »
Saules sistēma
Saules sistēma ir Saule un ap to riņķojošo debess ķermeņu kopums — astoņas planētas, kas veido planētu sistēmas, kā arī citi ievērojami mazāki ķermeņi, piemēram, pundurplanētas un Saules sistēmas mazie ķermeņi, piemēram, komētas un asteroīdi.
Jaunums!!: Urāns (planēta) un Saules sistēma · Redzēt vairāk »
Sekunde
Punkts iedegas vienu reizi sekundē Sekunde (simbols: s, dažreiz sek.) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) laika pamatmērvienība.
Jaunums!!: Urāns (planēta) un Sekunde · Redzēt vairāk »
Sengrieķu mitoloģija
Grieķijas trīsvienība un triju Zemes valstību sadalījums: Zevs (debesis), Poseidons (iūras un okeāni) un Aīds (pazeme). Teosi (nelieli dievi) ir šīs trīsvienības bērni Zeva atveidojums Sengrieķu mitoloģija ir mītu un leģendu kopums par dieviem, varoņiem un rituāliem Senajā Grieķijā.
Jaunums!!: Urāns (planēta) un Sengrieķu mitoloģija · Redzēt vairāk »
Senie laiki
Senās Grieķijas dzejnieks Homērs. Senie laiki ir laika posms cilvēces vēsturē starp aizvēsturi un viduslaiku sākumu Eiropā (ap 3000 gadu p.m.ē. līdz 500 gadam m.ē.). Citās pasaules daļās seno laiku posma laika robežas var atšķirties, piemēram, Ķīnas vēturē par seno laiku posma beigām dažreiz uzskata Cjiņu dinastijas sākumu, Indijas vēsturē Čolas dinastijas sākumu, bet Amerikā — Amerikas kolonizēšanas sākumu.
Jaunums!!: Urāns (planēta) un Senie laiki · Redzēt vairāk »
Staļingradas kauja
Staļingradas kauja bija lielākā no Otrā pasaules kara militārajām kaujām Austrumu frontē, kurā PSRS cīnījās pret nacistisko Vāciju un tās sabiedrotajiem par Staļingradas (mūsdienās Volgograda) pilsētu Krievijas dienvidrietumos.
Jaunums!!: Urāns (planēta) un Staļingradas kauja · Redzēt vairāk »
Stunda
Stundas apritēšana (no pulksten divpadsmitiem līdz pulksten vieniem) analogajā pulkstenī Stunda ir laika mērvienība.
Jaunums!!: Urāns (planēta) un Stunda · Redzēt vairāk »
Teleskops
Spoguļteleskops Spoguļteleskops Teleskops (tele — ‘tāls’ un, skopein — ‘skatīties’) ir jebkura iekārta, kas savāc un fokusē elektromagnētisko starojumu, un to izmanto, lai aplūkotu tālu priekšmetu un objektu attēlus.
Jaunums!!: Urāns (planēta) un Teleskops · Redzēt vairāk »
Temperatūra
Lielākā temperatūrā molekulas svārstību amplitūda palielinās Temperatūra ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa (vai vielas) sasilšanas pakāpi jeb siltumkustības intensitāti.
Jaunums!!: Urāns (planēta) un Temperatūra · Redzēt vairāk »
Titānija
Nav apraksta.
Jaunums!!: Urāns (planēta) un Titānija · Redzēt vairāk »
Troposfēra
Zemes troposfēra pa lidmašīnas logu. Troposfēra ir zemākais un vislabāk izpētītais Zemes atmosfēras slānis, kura vidējais augstums ir 11 km (8—10 km virs polārajiem apgabaliem, 10—12 km mērenajos platumos un 16—18 km virs tropu rajoniem).
Jaunums!!: Urāns (planēta) un Troposfēra · Redzēt vairāk »
Urāna gredzeni
Urāna gredzenu shēma. Nosaukumi angļu valodā. Urāna gredzeni ir planētu gredzeni, kas ir izveidojušies ap Urānu.
Jaunums!!: Urāns (planēta) un Urāna gredzeni · Redzēt vairāk »
Urāna pavadoņi
Urānam ir zināmi 27 pavadoņi.
Jaunums!!: Urāns (planēta) un Urāna pavadoņi · Redzēt vairāk »
Urāns (dievs)
''Urāna kastrēšana'': Džordžo Vazāri and Kristofano Džerardi freska, 1560. gads. (''Palazzo Vecchio'', Florence) Urāns ir debesis personificējoša dievība grieķu mitoloģijā, Gajas vīrs, viena no pirmatnējām dievībām.
Jaunums!!: Urāns (planēta) un Urāns (dievs) · Redzēt vairāk »
Urāns (elements)
Urāns ir ķīmiskais elements ar simbolu U un atomskaitli 92.
Jaunums!!: Urāns (planēta) un Urāns (elements) · Redzēt vairāk »
Vērmahts
Vērmahts ( — "aizsardzības spēki") bija nacistiskās Vācijas bruņotie spēki.
Jaunums!!: Urāns (planēta) un Vērmahts · Redzēt vairāk »
Venera (dieviete)
Botičelli glezna. Venera ir romiešu dieviete, kura ir atbildīga par mīlestību un skaistumu.
Jaunums!!: Urāns (planēta) un Venera (dieviete) · Redzēt vairāk »
Viduslaiki
Krusts bija viens no izplatītākajiem simboliem viduslaiku sabiedrībā Viduslaiki bija Eiropas vēstures laika periods starp senajiem laikiem un jaunajiem laikiem, no 5.
Jaunums!!: Urāns (planēta) un Viduslaiki · Redzēt vairāk »
Viljams Heršels
Viljams Heršels (dzimis, miris) bija Vācijā dzimis britu astronoms un komponists, kurš kļuva slavens ar to, ka 1781.
Jaunums!!: Urāns (planēta) un Viljams Heršels · Redzēt vairāk »
Voyager 2
Voyager 2 ir starpplanētu zonde, kas bija paredzēta Saules sistēmas ārējo planētu pētīšanai, viens no diviem Voyager programmas aparātiem.
Jaunums!!: Urāns (planēta) un Voyager 2 · Redzēt vairāk »
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Jaunums!!: Urāns (planēta) un Zeme · Redzēt vairāk »
Zemes grupas planētas
Zemes grupas planētas: Merkurs, Venera, Zeme un Marss. Planētu izmēri ir proporcionāli. Zemes grupas planētas, sauktas arī par cietzemes planētām, ir Saules sistēmas četras planētas, kuras atrodas vistuvāk Saulei.
Jaunums!!: Urāns (planēta) un Zemes grupas planētas · Redzēt vairāk »
Zvaigzne
angstrēmu izstarojumā Lielajā Magelāna mākonī Morgana-Kīnena zvaigžņu spektru un krāsu klasifikācija Zvaigzne ir masīva jonizētas gāzes — plazmas lode, kas izstaro gaismu un citu elektromagnētisko starojumu, kā arī elementārdaļiņas, un uztur sevi līdzsvarā starp pašas masas radīto gravitāciju un iekšējo spiedienu, kuras dziļumā notiek termiskās kodolsintēzes reakcijas.
Jaunums!!: Urāns (planēta) un Zvaigzne · Redzēt vairāk »
