Satura rādītājs
29 attiecības: Afganistāna, Altajieši, Azerbaidžāņi, Baškīri, Centrālāzija, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija, Gagauzi, Hakasi, Karakalpaki, Kazahi, Kazahstāna, Kirgīzi, Kirgizstāna, Kumiki, Musulmaņi, Nogaji, Pakistāna, Tadžikistāna, Tatāri, Tivieši, Tjurki, Tjurku valodas, Turki, Turkmēņi, Turkmenistāna, Uiguri, Uzbeki, Uzbekistāna, Uzbeku valoda.
- Afganistānas tautas
- Kazahstānas tautas
- Kirgizstānas tautas
- Tadžikistānas tautas
- Turkmenistānas tautas
- Uzbekistānas tautas
- Āzijas tautas
- Ķīnas tautas
Afganistāna
Afganistāna (dari:, Afğānistān;, Afġānistān) ir valsts Centrālāzijas dienvidos.
Skatīt Uzbeki un Afganistāna
Altajieši
Altajieši, līdz 1948.
Skatīt Uzbeki un Altajieši
Azerbaidžāņi
Azerbaidžāņi jeb azeri (Azərilər) ir tjurku tauta, kas galvenokārt apdzīvo Irānas ziemeļrietumus un Azerbaidžānu, kā arī nozīmīgas kopienas dzīvo Turcijā un Krievijā.
Skatīt Uzbeki un Azerbaidžāņi
Baškīri
Baškīri (Başqorttar,, Baškiry) ir tjurku tauta, kas galvenokārt dzīvo Baškortostānā, starp Volgas upi un Urālu kalniem.
Skatīt Uzbeki un Baškīri
Centrālāzija
Centrālāzijas atrašanās vieta pasaulē Centrālāzija ir liels sauszemes ieskauts reģions Āzijā.
Skatīt Uzbeki un Centrālāzija
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija
Rotšildu pils). Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO), kas plašāk pazīstama pēc tās angliskās abreviatūras OECD, ir starptautiska attīstīto valstu ekonomikas organizācija, kura atzīst demokrātiskas un brīvā tirgus ekonomikas principus.
Skatīt Uzbeki un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija
Gagauzi
Gagauzi (gagauzu: Gagauzlar) ir apmēram 240 000 cilvēku liela pie tjurku valodu saimes piederošā valodā runājoša pareizticīgo tauta, kuras lielākā daļa (147 500) dzīvo Moldovā, kur pastāv Gagauzijas autonomā teritoriālā vienība.
Skatīt Uzbeki un Gagauzi
Hakasi
Hakasi (vai тадар — 'tatāri') ir viena no tjurku tautām un Hakasijas pamatiedzīvotāji, kas dzīvo arī citās Krievijas Federācijas Sibīrijas daļās un Ķīnā.
Skatīt Uzbeki un Hakasi
Karakalpaki
Karakalpaki (karakalpaku: Qaraqalpaqlar) ir viena no tjurku tautām.
Skatīt Uzbeki un Karakalpaki
Kazahi
Kazahi ir tjurku tauta un Kazahstānas pamatiedzīvotāji, kā arī mazākumtautība atsevišķos citu valstu rajonos Centrālāzijas ziemeļos.
Skatīt Uzbeki un Kazahi
Kazahstāna
Kazahstāna ir Centrālāzijas valsts, neliela teritorijas daļa rietumos no Urālas upes atrodas arī Eiropas austrumos.
Skatīt Uzbeki un Kazahstāna
Kirgīzi
Kirgīzi (kirgīzu: кыргыздар) ir viena no tjurku tautām un Kirgizstānas pamatiedzīvotāji.
Skatīt Uzbeki un Kirgīzi
Kirgizstāna
Kirgizstāna (vai Кыргызстан, agrāk saukta arī par Kirgīziju), oficiālais nosaukums Kirgīzu Republika, ir valsts Vidusāzijā.
Skatīt Uzbeki un Kirgizstāna
Kumiki
Kumiki (kumiku: къумукъ, къумукълар, kumuk, kumuklar) ir tjurku tauta, vieni no Dagestānas, Čečenijas un Ziemeļosetijas pirmiedzīvotājiem.
Skatīt Uzbeki un Kumiki
Musulmaņi
Musulmaņu procentuālā izplatība dažādās pasaules valstīs 2012. gadā Šanhajā Musulmaņi (no, kas galu galā no (muslimūn) — 'pazemīgie', vienskaitlī مسلم (muslim)) ir islāma sekotāji.
Skatīt Uzbeki un Musulmaņi
Nogaji
Nogaji (pašnosaukums: ногайлар) ir tjurku tauta, kas sporādiski apdzīvo plašu areālu Ziemeļkaukāzā Krievijā.
Skatīt Uzbeki un Nogaji
Pakistāna
Pakistāna, oficiālais nosaukums Pakistānas Islāma Republika (اسلامی جمہوریۂ پاکستان), ir valsts Dienvidāzijā.
Skatīt Uzbeki un Pakistāna
Tadžikistāna
Tadžikistānas Republika (tadžiku: Ҷумҳурии Тоҷикистон) ir vidēji attīstīta valsts Vidusāzijā bez pieejas pie jūras.
Skatīt Uzbeki un Tadžikistāna
Tatāri
Tatāri (tatāru: Tatarlar vai Татарлар) ir tjurku tauta, kas kompakti dzīvo Krievijas Federācijas Tatarstānas (53,2 % no iedzīvotājiem) un Baškortostānas (25,4 % no iedzīvotājiem) republikās, bet izkaisīti arī citur Krievijas Federācijā, Uzbekistānā, Kazahstānā, Ukrainā, Kirgizstānā, Tadžikistānā, Azerbaidžānā, Turkmenistānā un Afganistānā.
Skatīt Uzbeki un Tatāri
Tivieši
Tivieši jeb tuvieši ir viena no tjurku tautām un Tivas pamatiedzīvotāji, kas dzīvo arī citās Krievijas Federācijas Sibīrijas daļās, kā arī Ķīnā un Mongolijā.
Skatīt Uzbeki un Tivieši
Tjurki
Tjurki, arī tirki ir valodas ziņā radniecīga tautu grupa, pie kuras pieder turki, tatāri, azerbaidžāņi, uzbeki u.c., kas runā tjurku valodās.
Skatīt Uzbeki un Tjurki
Tjurku valodas
Valstis un autonomas teritorijas, kurās tjurku valodām ir oficiālas valodas statuss Tjurku valodu grupa aptver vairākas valodas, ko prot ~130 miljoni cilvēku pasaulē (tjurki).
Skatīt Uzbeki un Tjurku valodas
Turki
Turki (turku: Türkiye Türkleri, Turcijas turki) ir apzīmējums tautai, kā arī nācijai (millets), kuras piederīgajiem pirmā valoda ir turku valoda un viņi vai viņu priekšteči ir dzimuši Turcijā.
Skatīt Uzbeki un Turki
Turkmēņi
Turkmēņi (turkmēņu: Türkmenler) ir viena no tjurku tautām un Turkmenistānas pamatiedzīvotāji, kā arī ievērojama minoritāte vairākās citās Centrālāzijas valstīs kā Afganistāna un Irāna.
Skatīt Uzbeki un Turkmēņi
Turkmenistāna
Turkmenistāna ir valsts Centrālāzijā.
Skatīt Uzbeki un Turkmenistāna
Uiguri
Uiguri ir tjurku tauta Centrālajā Āzijā.
Skatīt Uzbeki un Uiguri
Uzbeki
Uzbeki (uzbeku: O‘zbeklar) ir viena no tjurku tautām un Uzbekistānas pamatiedzīvotāji.
Skatīt Uzbeki un Uzbeki
Uzbekistāna
Uzbekistāna, oficiāli Uzbekistānas Republika, ir valsts Vidusāzijā.
Skatīt Uzbeki un Uzbekistāna
Uzbeku valoda
Uzbeku valoda (Oʻzbek tili) ir altajiešu valodu saimes tjurku valoda.
Skatīt Uzbeki un Uzbeku valoda
Skatīt arī
Afganistānas tautas
Kazahstānas tautas
Kirgizstānas tautas
Tadžikistānas tautas
Turkmenistānas tautas
- Karakalpaki
- Kazahi
- Turkmēņi
- Uzbeki