Satura rādītājs
183 attiecības: Abinieki, Adenozīntrifosforskābe, Airvaboļu dzimta, Albrehts Dīrers, Amerika, Amphiops, Antarktīda, Aorta, Apaļvaboļu dzimta, Asinsrites orgānu sistēma, Asinsvadi, Asku sēnes, Atmosfēra, Audi, Augsne, Šrilanka, Ūdens, Īsspārņu dzimta, Ķirmju dzimta, Ēnvaboļu dzimta, Ādgraužu dzimta, Āfrika, Barības vads, Bezdelīgu piekūns, Bioluminiscence, Briežvaboļu dzimta, Bušmeņi, Callipogon relictus, Caureja, Centrālamerika, Centrālamerikas tapirs, Centrālā nervu sistēma, Cerkas, Cetoniinae, Chrysolina hyperici, Chrysolina quadrigemina, Cilts (bioloģija), Cukurniedres, Daba, Daudzkāji, Dārgakmens, Diafragma, Dižā briežvabole, Dienvidamerika, Dienvidaustrumāzija, Difrakcija, Dispersija (optika), Drātstārps, Dziedzeris, Eļļasvaboļu dzimta, ... Izvērst indekss (133 vairāk) »
- Vaboļu kārta
Abinieki
Abinieki (Amphibia) ir senākā sauszemes mugurkaulnieku — četrkājaiņu — klase, kuriem joprojām saglabājušās ūdens priekšteču pazīmes.
Skatīt Vaboles un Abinieki
Adenozīntrifosforskābe
Adenozīntrifosforskābe vai, kā bioķīmijā pieņemts, adenozīntrifosfāts (ATF), ir nukleotīds ar ļoti lielu nozīmi dzīvo organismu vielmaiņā.
Skatīt Vaboles un Adenozīntrifosforskābe
Airvaboļu dzimta
Airvaboļu dzimta ir adefāgo vaboļu (Adephaga) apakškārtas dzimta.
Skatīt Vaboles un Airvaboļu dzimta
Albrehts Dīrers
Albrehts Dīrers (dzimis, miris) bija vācu gleznotājs un grafiķis, viens no Renesanses laikmeta izcilākajiem māksliniekiem.
Skatīt Vaboles un Albrehts Dīrers
Amerika
Pasaules karte, zaļā krāsā — Amerika Amerika ir pasaules daļa, kas apvieno divus kontinentus — Dienvidameriku un Ziemeļameriku — kopā ar tām tuvumā esošajām salām.
Skatīt Vaboles un Amerika
Amphiops
Amphiops ir ūdensmīļu ģints, kurā ietilpst ap 20 sugām.
Skatīt Vaboles un Amphiops
Antarktīda
Antarktīda (no, antarktikos — ‘pretējs Arktikai’) ir kontinents, kas ieskauj Zemes Dienvidpolu, un atrodas Antarktikā.
Skatīt Vaboles un Antarktīda
Aorta
Aortas atrašanās vieta cilvēka ķermenī Aorta ir lielākā artērija cilvēka ķermenī, kas iznāk no kreisā sirds kambara un turpinās vēdera virzienā, iesākot lielo asinsrites loku, sadaloties divās iegurņa kopējās artērijās un krustu kaula vidējā artērijā.
Skatīt Vaboles un Aorta
Apaļvaboļu dzimta
Apaļvaboļu dzimta — vaboļu dzimta, kurā ir zināmas aptuveni 450 sugas.
Skatīt Vaboles un Apaļvaboļu dzimta
Asinsrites orgānu sistēma
Cilvēka asinsrites sistēma. Ar sarkanu krāsu ir iezīmētas artērijas, ar zilu — vēnas Asinsrites orgānu sistēma ir orgānu sistēma, kas ar asiņu vai hemolimfas plūsmu nodrošina vielu transportu augstāk attīstīto dzīvnieku organismos.
Skatīt Vaboles un Asinsrites orgānu sistēma
Asinsvadi
Cilvēka svarīgākie asinsvadi Asinsvadi ir cauruļveida asinsrites orgānu sistēmas daļa, kas transportē asinis pa visu ķermeni.
Skatīt Vaboles un Asinsvadi
Asku sēnes
Asku sēnes pieder pie augstāko sēņu grupas ar labi attīstītu daudzšūnu micēliju.
Skatīt Vaboles un Asku sēnes
Atmosfēra
Jupitera aktīvo atmosfēru. Atmosfēra (atmós — 'tvaiks' un, sphaîra — 'lode') ir gāzveida apvalks, ko debess ķermeņi savas gravitācijas dēļ notur ap sevi.
Skatīt Vaboles un Atmosfēra
Audi
vairogdziedzera audi (1 — folikula, 2 — epitēlijs, 3 — endotēlijs. Audi ir šūnu un starpšūnu vielas kopums ar kopīgu izcelsmi, līdzīgu uzbūvi, kuras organismā veic vienādas funkcijas.
Skatīt Vaboles un Audi
Augsne
Dzeltenzemes lauks Vācijā. pages.
Skatīt Vaboles un Augsne
Šrilanka
Šrilanka (śrī laṃkāva,, ilaṅkai), oficiāli Šrilankas Demokrātiskā Sociālistiskā Republika, līdz 1972.
Skatīt Vaboles un Šrilanka
Ūdens
Ūdens ir plaši sastopams caurspīdīgs šķidrums, kam nav ne garšas, ne smaržas.
Skatīt Vaboles un Ūdens
Īsspārņu dzimta
Īsspārņu dzimta — ļoti daudzveidīga visēdāju vaboļu dzimta, kurā ir vairāk nekā 46 000 sugu un tas nav galīgais skaits.
Skatīt Vaboles un Īsspārņu dzimta
Ķirmju dzimta
Ķirmju dzimta (Anobiidae) ietilpst vaboļu kārtā.
Skatīt Vaboles un Ķirmju dzimta
Ēnvaboļu dzimta
Ēnvaboļu dzimta (Leach, 1815) ir vaboļu dzimta, kurā ietilpst apmēram 450 sugas.
Skatīt Vaboles un Ēnvaboļu dzimta
Ādgraužu dzimta
Ādgraužu dzimta (Latreille, 1804) ir vaboļu dzimta, kurā ietilpst apmēram 600 sugas.
Skatīt Vaboles un Ādgraužu dzimta
Āfrika
Āfrika ir otrs lielākais kontinents pasaulē aiz Eirāzijas gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita.
Skatīt Vaboles un Āfrika
Barības vads
kuņģi. Barības vads (oesophagus) ir relatīvi taisna gremošanas orgānu sistēmas daļa, caur kuru pārtika no mutes dobuma nonāk kuņģī.
Skatīt Vaboles un Barības vads
Bezdelīgu piekūns
Bezdelīgu piekūns (Falco subbuteo) ir maza auguma piekūnu dzimtas (Falconidae) plēsīgais putns.
Skatīt Vaboles un Bezdelīgu piekūns
Bioluminiscence
Parastā jāņtārpiņa bioluminiscence. Bioluminiscence ir organismu mirdzēšana, ko novēro trūdošiem kokiem, baktērijām, sēnēm, dažiem kukaiņiem un jūras dzīvniekiem, un kas ir saistīta ar oksidēšanās procesiem.
Skatīt Vaboles un Bioluminiscence
Briežvaboļu dzimta
Briežvaboļu dzimta ir visēdāju vaboļu dzimta.
Skatīt Vaboles un Briežvaboļu dzimta
Bušmeņi
Bušmeņi (arī sani vai basarva) ir kopējs apzīmējums vairākām radniecīgam tautām Āfrikas dienvidos.
Skatīt Vaboles un Bušmeņi
Callipogon relictus
Callipogon relictus ir koksngraužu dzimtas vaboļu suga no Prioninae apakšdzimtas.
Skatīt Vaboles un Callipogon relictus
Caureja
Caureja jeb diareja ((diarrhoia) — 'tecēšana cauri') ir stāvoklis, kad no organisma bieži tiek aizvadīti izkārnījumi šķidrā veidā.
Skatīt Vaboles un Caureja
Centrālamerika
Centrālamerikas atrašanās vieta pasaulē Centrālamerika ir Amerikas vidusdaļas reģions, kurš atrodas Ziemeļamerikas dienvidos un aizņem 523 000 km2 lielu platību.
Skatīt Vaboles un Centrālamerika
Centrālamerikas tapirs
Centrālamerikas tapirs (Tapirus bairdii) ir tapiru dzimtas (Tapiridae) viena no Latīņamerikas tapiru sugām.
Skatīt Vaboles un Centrālamerikas tapirs
Centrālā nervu sistēma
Centrālās nervu sistēmas diagramma:'''1.''' Galvas smadzenes'''2.''' Centrālā nervu sistēma (galvas smadzenes un muguras smadzenes)'''3.''' Muguras smadzenes Centrālā nervu sistēma jeb CNS ir nervu sistēmas daļa, kurai pieder galvas smadzenes un muguras smadzenes.
Skatīt Vaboles un Centrālā nervu sistēma
Cerkas
Diplūru cerkas. Cerkas ir pāra piedēkļi uz kukaiņu vēdera pēdējā segmenta.
Skatīt Vaboles un Cerkas
Cetoniinae
Cetoniinae ir krāsainu vaboļu apakšdzimta no skarabeju dzimtas.
Skatīt Vaboles un Cetoniinae
Chrysolina hyperici
Chrysolina hyperici ir lapgraužu dzimtas suga, kurā izšķir divas pasugas.
Skatīt Vaboles un Chrysolina hyperici
Chrysolina quadrigemina
Chrysolina quadrigemina ir lapgraužu dzimtas suga.
Skatīt Vaboles un Chrysolina quadrigemina
Cilts (bioloģija)
Organismu klasifikācijā cilts atrodas starp dzimtu un ģinti; attēlā ir norādīta šo vienību atrašanās vieta klasifikācijas hierarhijā, bet nav atzīmēta cilts atrašanās vieta Cilts organismu klasifikācijā ir taksonomiskais rangs, kuru izmanto gan zooloģijā, gan botānikā.
Skatīt Vaboles un Cilts (bioloģija)
Cukurniedres
Cukurniedres (Saccharum) ir graudzāļu dzimtas augi, kurus kultivē, lai iegūtu to sulu, no kuras savukārt iegūst cukuru.
Skatīt Vaboles un Cukurniedres
Daba
Daba ir visa materiālā pasaule, Visums.
Skatīt Vaboles un Daba
Daudzkāji
Daudzkāji ir posmkāju tipa apakštips.
Skatīt Vaboles un Daudzkāji
Dārgakmens
Slīpēts hrizoberils — vērtīgs dārgakmens Dārgakmens ir minerāls, iezis (piemēram, lazurīts), vai pārakmeņots materiāls, kurš pēc apstrādes — griešanas, slīpēšanas un/vai pulēšanas var tikt izmantots kā greznumlieta, tai skaitā — kā juvelierizstrādājums.
Skatīt Vaboles un Dārgakmens
Diafragma
Elpošanas orgānu sistēma Diafragma ir kupolveidīgs muskulis, kas atdala vēdera dobumu no krūšu kurvja.
Skatīt Vaboles un Diafragma
Dižā briežvabole
Dižā briežvabole — vislielākā Eiropas vabole no briežvaboļu dzimtas.
Skatīt Vaboles un Dižā briežvabole
Dienvidamerika
Dienvidamerika ir viens no kontinentiem.
Skatīt Vaboles un Dienvidamerika
Dienvidaustrumāzija
Dienvidaustrumāzijas politiskā karte. Dienvidaustrumāzija ir Āzijas daļa uz dienvidiem no Ķīnas un uz austrumiem no Indijas.
Skatīt Vaboles un Dienvidaustrumāzija
Difrakcija
Gaismas intensitātes sadalījums uz ekrāna, kas radies difrakcijas rezultātā, gaismai izejot caur kvadrātisku spraugu Difrakcija Difrakcija ir viļņu (elektromagnētisko, mehānisko u.c.) apliekšanās ap dažādām nehomogenitātēm vidē, kas atrodas to izplatīšanās ceļā. Difrakcijas efekti ir novērojami, ja viļņa garums ir salīdzināms ar vai mazāks par šķēršļa izmēru.
Skatīt Vaboles un Difrakcija
Dispersija (optika)
Viļņu dispersija (— ‘izkliedēts, izkaisīts’) optikā ir starojuma viļņu laušanas koeficienta vai arī viļņu izplatīšanās ātruma atkarība no viļņu garuma (vai frekvences).
Skatīt Vaboles un Dispersija (optika)
Drātstārps
Drātstārpi Drātstārpi ir sprakšķu vaboļu dzimtas kāpuri.
Skatīt Vaboles un Drātstārps
Dziedzeris
Cilvēka zemžokļa siekalu dziedzeri Dziedzeris ir orgāns, kas izstrādā un izdala (sekretē) dažādas īpašas vielas.
Skatīt Vaboles un Dziedzeris
Eļļasvaboļu dzimta
Eļļasvaboļu dzimta (Gyllenhal, 1810) ir vaboļu dzimta, kurā ietilpst apmēram 2500 sugas.
Skatīt Vaboles un Eļļasvaboļu dzimta
Edeaguss
Edeaguss (no (aidoîa) — ‘ģenitālijas’, (agos) — ‘līderis’) ir kukaiņu tēviņu pārošanās orgāns ar piedēkļiem.
Skatīt Vaboles un Edeaguss
Eirāzijas bebrs
Eirāzijas bebrs jeb vienkārši bebrs (Castor fiber) ir bebru dzimtas (Castoridae) grauzējs, kas kādreiz bija parasta un izplatīta suga plašā areālā Eirāzijas mērenās joslas teritorijās.
Skatīt Vaboles un Eirāzijas bebrs
Elpošanas orgānu sistēma
Cilvēka elpošanas orgānu sistēma (angļu valodā). Elpošanas orgānu sistēma ir orgānu sistēma, kuras uzdevums ir nodrošināt organisma pastāvīgu gāzu apmaiņu ar ārējo vidi, viegli gaistošu vielu izvadīšanu, termoregulāciju, skaņas radīšanu.
Skatīt Vaboles un Elpošanas orgānu sistēma
Elpvads
Elpvads ar bronhiem Elpvads jeb traheja ir elpošanas sistēmas cauruļveida orgāns, kura galvenā funkcija ir nogādāt gaisu no balsenes līdz plaušām, kur sadalās divos galvenajos bronhos.
Skatīt Vaboles un Elpvads
Enzīmi
Tipiska enzīma — cilvēka laktoilglutationa liāzes — uzbūves shēma Enzīmi (enzumon — 'iekšā' + 'ieraugs'), arī fermenti ( — 'ieraugs'), ir lielmolekulāri biokatalizatori, kas paātrina visas organismā notiekošās vielmaiņas reakcijas — uzturvielu noārdīšanu, jaunu vielu sintēzi, dažādu vielu un jonu transportu, ķermeņa temperatūras un pH regulēšanu un tā tālāk.
Skatīt Vaboles un Enzīmi
Epitēlijaudi
Dažādi epitēlijaudi Epitēlijaudi jeb epitēlijs (epithelium) ir audi, kas veidojas uz robežas ar ārējo vidi un nodrošina vielu apmaiņu ar to, kā arī aizsardzību no ārējās vides iedarbības.
Skatīt Vaboles un Epitēlijaudi
Feromoni
medus bite atklāj Nasonova dziedzeri (balts — vēdera galā), izlaižot feromonu, lai vilinātu spietu tukšā stropā Feromons (no sengrieķu "nest" un hormons) ir sekretēts vai izdalīts ķīmiskais faktors, kas izraisa sociālo reakciju no tās pašas sugas pārstāvjiem.
Skatīt Vaboles un Feromoni
Fidži
Fidži (fidžiešu: Matanitu ko Viti;; hindi:फ़िजी), pilnā nosaukumā Fidži Salu Republika, ir neatkarīga salu valsts Melanēzijā, Okeānijas Klusajā okeānā dienvidu daļā.
Skatīt Vaboles un Fidži
Filipīnas
Filipīnu Republika (Repúbliká ng̃ Pilipinas, Republic of the Philippines) ir salu valsts Āzijas austrumos, Klusajā okeānā, starp Indonēziju un Taivānu.
Skatīt Vaboles un Filipīnas
Flavonoīdi
Flavona struktūrformula Flavonoīdi ir apjomīga (ar daudzām apakšklasēm) augu polifenolu klase.
Skatīt Vaboles un Flavonoīdi
Furunkuls
Furunkuls uz ādas Furunkuls jeb augonis ir izolēts mata maisiņa kopā ar tauku dziedzeri iekaisums (mata maisiņa iekaisumu ar nenozīmīgu klīnisko ainu sauc par folikulītu).
Skatīt Vaboles un Furunkuls
Ginecejs
Apokarps ginecejs Ginecejs ir augļlapu kopa ziedā.
Skatīt Vaboles un Ginecejs
Grauzēji
Grauzēji (Rodentia) ir zīdītāju klases (Mammalia) dzīvnieku kārta.
Skatīt Vaboles un Grauzēji
Gremošanas orgānu sistēma
Cilvēka gremošanas orgānu sistēma. Gremošanas orgānu sistēma (Sistema digestorium) ir orgānu sistēma, kuras galvenā funkcija ir saistīta ar organismam nepieciešamo barības vielu uzņemšanu, bet atsevišķām tās daļām ir arī citas funkcijas.
Skatīt Vaboles un Gremošanas orgānu sistēma
Gremzdgraužu apakšdzimta
Gremzdgraužu apakšdzimta (Latreille, 1804) ir smecernieku apakšdzimta, kurā ietilpst aptuveni 6000 sugas.
Skatīt Vaboles un Gremzdgraužu apakšdzimta
Guza
Guza ir barības vada paplašināta daļa putniem un dažiem bezmugurkaulniekiem (gliemjiem, tārpiem, kukaiņiem), kas kalpo par barības krātuvi un dažreiz priekš barības preventīvas pārstrādāšanas.
Skatīt Vaboles un Guza
Hemolimfa
Hemolimfa ir šķidrie saistaudi, analoģiski mugurkaulnieku asinīm, kas cirkulē posmkāju ķermenī.
Skatīt Vaboles un Hemolimfa
Hibrīds (bioloģija)
ķēves) pēcnācējs. Mūļi ir mazāki par zirgiem, bet stiprāki par ēzeļiem, tāpēc tie ir noderīgi nastu nešanai. Bioloģijā hibrīds ir divu dažādu augu vai dzīvnieku šķirņu, sugu vai ģinšu pēcnācējs.
Skatīt Vaboles un Hibrīds (bioloģija)
Himalaji
Himalaji (Himālayaḥ — ‘sniegu valstība’) ir augstākā kalnu sistēma uz Zemes.
Skatīt Vaboles un Himalaji
Hitīns
Hitīns ((chitōn) — 'hitons') ir dabā bieži sastopams slāpekli saturošs polisaharīds.
Skatīt Vaboles un Hitīns
Humifikācija
Humifikācija ir augsnes augšējā daļā notiekoša mikrobioloģiska un bioķīmiska vienkāršu organisku savienojumu pārvēršanās par daudz sarežģītākiem organiskiem savienojumiem, kas saistīti ar augsnes minerālo daļu.
Skatīt Vaboles un Humifikācija
Imago
Cikādes pārvēršanās par spārnotu imago Imago ir pieaugušā (noslēdzošā) kukaiņu un dažu citu posmkāju individuālās attīstības stadija.
Skatīt Vaboles un Imago
Indija
Indija (Bhārat), oficiāli Indijas Republika (Bhārat Gaṇarājya), ir valsts Dienvidāzijā.
Skatīt Vaboles un Indija
Interference
Zaļais un zilais vilnis ceļo pretējos virzienos, to interference ir sarkanais vilnis Interference ir viļņu (mehānisko, elektromagnētisko u.c.) pārklāšanās telpā un savstarpējā mijiedarbība.
Skatīt Vaboles un Interference
Izkārnījumi
Zirgu ekskrementi. Izkārnījumi ir resnās zarnas apakšējās daļas saturs.
Skatīt Vaboles un Izkārnījumi
Jura (periods)
Jura (Juras periods) ir mezozoja ēras vidējais periods, sācies pirms 201 miljoniem gadu, ildzis 56 miljonus gadu un beidzies pirms 145 miljoniem gadu.
Skatīt Vaboles un Jura (periods)
Kailvārpu ambrozija
Kailvārpu ambrozija (Ambrosia psilostachya) ir augu suga kurvjziežu dzimtas Ambroziju ģintī.
Skatīt Vaboles un Kailvārpu ambrozija
Kainozojs
Kainozojs jeb kainozoja ēra ir Zemes ģeoloģiskās vēstures pašreizējā ēra, kas sākās pirms 66,0 miljoniem gadu un turpinās līdz mūsdienām.
Skatīt Vaboles un Kainozojs
Karbons
Karbons bija piektais ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 60 miljonus gadu (358,9 ± 0,4 — 298,9 ± 0,15 Ma).
Skatīt Vaboles un Karbons
Karotinoīdi
Karotinoīdi ir tetraterpēni un tetraterpenoīdi, kas formāli ir acikliska priekšteča — Ψ,Ψ-karotīna (likopīna) atvasinājumi: hidrogenizācijas, dehidrogenizācijas, ciklizācijas, oksidācijas produkti vai to kombinācijas.
Skatīt Vaboles un Karotinoīdi
Kartupeļu lapgrauzis
Kartupeļu lapgrauzis jeb Kolorādo vabole pieder pie Leptinotarsa ģints, lapgraužu dzimtas, vaboļu kārtas.
Skatīt Vaboles un Kartupeļu lapgrauzis
Kartupelis
Kartupelis ir daudzgadīgs nakteņu ģints augs.
Skatīt Vaboles un Kartupelis
Kaukāzs
Kaukāza reģiona karte angļu valodā Elbruss Kaukāzs ir ģeopolitisks reģions, caur kuru ir novilkta Eiropas un Āzijas robeža.
Skatīt Vaboles un Kaukāzs
Kāpurs
Dažādu izmēru kāpuri Kāpurs ir daudzu dzīvnieku dzīves cikla agrīnā stadija.
Skatīt Vaboles un Kāpurs
Kārlis Linnejs
Kārlis Linnejs (dzimis, miris) bija zviedru botāniķis, ārsts un zoologs, kas lika pamatus mūsdienu binārās nomenklatūras shēmai.
Skatīt Vaboles un Kārlis Linnejs
Kūniņa
Kūniņa ir kukaiņu individuālas attīstības stadija, kas seko pēc kāpura stadijas.
Skatīt Vaboles un Kūniņa
Koksne
Dižskābarža baļķis Koksne ir daudzu augstāko augu (kokaugu) stumbru un zaru daļa, kas atrodas zem mizas.
Skatīt Vaboles un Koksne
Koksngraužu dzimta
Koksngraužu dzimta — visēdāju vaboļu dzimta.
Skatīt Vaboles un Koksngraužu dzimta
Kolokāzija
Ēdamā kolokāzija (Colocasia esculenta) jeb ziloņa ausis ir daudzgadīgs kallu dzimtas tropu lakstaugs.
Skatīt Vaboles un Kolokāzija
Krāšņvaboļu dzimta
''Metaxymorpha gloriosa'' Krāšņvaboļu dzimta — visēdāju vaboļu dzimta, kurā ir vairāk nekā 15 000 sugu 450 ģintīs.
Skatīt Vaboles un Krāšņvaboļu dzimta
Krīts (periods)
Krīts (krīta periods) ir viens no ģeoloģiskās laika skalas lielajiem iedalījumiem — periodiem.
Skatīt Vaboles un Krīts (periods)
Kukaiņi
Kukaiņi (Insecta) ir posmkāju tipa (Arthropoda) klase ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību.
Skatīt Vaboles un Kukaiņi
Labidostomis
Labidostomis ir lapgraužu ģints, kurā ietilpst ap 70 sugu, kas iedalās 3 apakšģintīs.
Skatīt Vaboles un Labidostomis
Laosa
Laosas Tautas Demokrātiskā Republika (lao: Sathalanalat Paxathipatai Paxaxon Lao) ir valsts Āzijas dienvidaustrumos.
Skatīt Vaboles un Laosa
Lapblusiņas
Lapblusiņas ir mazi kukaiņi, kuri barojas ar augiem.
Skatīt Vaboles un Lapblusiņas
Lapgraužu dzimta
Lapgrauži ir viena no lielākām vaboļu dzimtām, kurā ietilpst ap 38000 aprakstīto sugu.
Skatīt Vaboles un Lapgraužu dzimta
Latvijas Entomoloģijas biedrība
Latvijas Entomoloģijas biedrība (LEB) ir sabiedriska organizācija, kas apvieno kukaiņu pētīšanas entuziastus Latvijā.
Skatīt Vaboles un Latvijas Entomoloģijas biedrība
Latvijas Sarkanā grāmata
Latvijas Sarkanā grāmata ir reģistrs, kurā apkopoti dati par Latvijā reti sastopamiem un apdraudētiem augiem, sēnēm un dzīvniekiem.
Skatīt Vaboles un Latvijas Sarkanā grāmata
Leonardo da Vinči
Leonardo da Vinči (dzimis, miris) bija Toskānas cilmes zinātnieks ar enciklopēdiskām zināšanām dažādās jomās.
Skatīt Vaboles un Leonardo da Vinči
Magnijs
Magnijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Mg un atomskaitli 12.
Skatīt Vaboles un Magnijs
Maijvaboles
Maijvaboles (Melolontha) ir Eiropā un Āzijā dzīvojošo plākšņtaustekleņu jeb skarabeju dzimtas kukaiņu ģints.
Skatīt Vaboles un Maijvaboles
Mandibulas
Mandibulas (lat. mandibules) ir posmkāju mutes aparāta pāra augšžokļi.
Skatīt Vaboles un Mandibulas
Māņskorpioni
Māņskorpioni ir zirnekļveidīgo helicerātu kārta.
Skatīt Vaboles un Māņskorpioni
Mājdzīvnieki
Mājdzīvnieki ir dzīvnieki, kurus ir pieradinājis cilvēks, sniedzot pajumti un pārtiku.
Skatīt Vaboles un Mājdzīvnieki
Mārīšu dzimta
Mārīšu dzimta ir viena no lielākajām vaboļu dzimtām.
Skatīt Vaboles un Mārīšu dzimta
Mēslvaboļu dzimta
Mēslvaboļu dzimta ir visēdāju vaboļu dzimta.
Skatīt Vaboles un Mēslvaboļu dzimta
Mežs
Mežs ir ekosistēma salīdzinoši plašā teritorijā, kurā dominējošā augu forma ir koki.
Skatīt Vaboles un Mežs
Megascolia maculata
Megascolia maculata ir vislielākais plēvspārņu kārtas pārstāvis Eiropā.
Skatīt Vaboles un Megascolia maculata
Melanīni
Eimelanīna struktūrformulas daļa Melanīni ir augstmolekulāri pigmenti, kas ir indola vai tam līdzīgu vielu atvasinājumu polimēri.
Skatīt Vaboles un Melanīni
Melnuļu dzimta
Melnuļi ir viena no izplatītākajām vaboļu dzimtām pasaulē.
Skatīt Vaboles un Melnuļu dzimta
Metapsia
Metapsia ir īsspārņu ģints.
Skatīt Vaboles un Metapsia
Mezozojs
Mezozojs (mésos — ‘vidējais’) ir ģeoloģiskās laika skalas ēra, kas ietilpst fanerozoja eonā, un sīkāk dalās trijos ģeoloģiskajos periodos: krītā, jurā un triasā.
Skatīt Vaboles un Mezozojs
Miza
Indijas mango koka (''Mangifera indica'') miza Miza ir kokaugu ārējais segaudu slānis.
Skatīt Vaboles un Miza
Mjanma
Mjanma, oficiāli Mjanmas Savienības Republika, ir valsts Dienvidaustrumāzijā.
Skatīt Vaboles un Mjanma
Montāna
Montāna ir viens no Amerikas Savienoto Valstu štatiem, atrodas valsts ziemeļrietumos.
Skatīt Vaboles un Montāna
Mugurkaulnieki
Mugurkaulnieki (Vertebrata) vai galvaskausaiņi (Craniata) — hordaiņu apakštips.
Skatīt Vaboles un Mugurkaulnieki
Nakteņu dzimta
Nakteņu dzimta (Solanaceae) ir ziedaugu dzimta, kurā ietvertas vairākas pārtikā lietotas un arī indīgas augu sugas.
Skatīt Vaboles un Nakteņu dzimta
Nanosella fungi
Nanosella fungi ir spalvspārnīšu suga.
Skatīt Vaboles un Nanosella fungi
Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas
molekulu kālija permanganātu (spēcīgu oksidētāju) Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas jeb redoksreakcijas ir tādas ķīmiskas reakcijas, kuru gaitā izmainās reaģējošo vielu sastāvā ietilpstošo ķīmisko elementu oksidēšanas pakāpes, jo elementu atomi viens otram atdod un pievieno elektronus.
Skatīt Vaboles un Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas
Ola
Dažādu putnu un citu dzīvnieku olas Ola ir no organisma ārējā vidē izvadīta olšūna ar apvalkiem.
Skatīt Vaboles un Ola
Ozolu mūķene
Ozolu mūķene (sugas nosaukums "dispar" nozīmē "atdalīt") ir zvīņspārņu tauriņu suga no Erebidae dzimtas.
Skatīt Vaboles un Ozolu mūķene
Palapsenes
Palapsenes jeb podnieklapsenes, arī vientuļās lapsenes (Eumeninae) ir lapseņu dzimtas (Vespidae) apakšdzimta.
Skatīt Vaboles un Palapsenes
Paleozojs
Devona periodā radušies pirmatnējie augi mākslinieka skatījumā Paleozojs (palaios — ‘sens, vecs’) ir ģeoloģiskās laika skalas ēra, kas ietilpst fanerozoja eonā, un sīkāk dalās 6 ģeoloģiskajos periodos: kembrijā, ordovikā, silūrā, devonā, karbonā un permā.
Skatīt Vaboles un Paleozojs
Papua-Jaungvineja
Papua-Jaungvineja ir valsts Okeānijā.
Skatīt Vaboles un Papua-Jaungvineja
Paragvaja
Paragvaja, oficiāli Paragvajas Republika (guarani: Paraguái Tavakuairetã), ir viena no divām Dienvidamerikas valstīm (kopā ar Bolīviju), kam nav jūras robežas.
Skatīt Vaboles un Paragvaja
Parazītisms
māņzirnekļa Parazītisms ir starpsugu mijiedarbības veids, kad viena suga (parazīts), izmanto citas sugas (tā saucamā saimnieka) resursus.
Skatīt Vaboles un Parazītisms
Pārtika
Augu izcelsmes pārtika Pārtika ir produkti, ko cilvēki izmanto uzturā.
Skatīt Vaboles un Pārtika
Pūčveidīgie
Pūčveidīgie, pūčveidīgo kārtas putni (Strigiformes) ir plēsīgi putni.
Skatīt Vaboles un Pūčveidīgie
Peldvaboļu dzimta
Peldvaboļu dzimta ir adefāgo vaboļu (Adephaga) apakškārtas dzimta.
Skatīt Vaboles un Peldvaboļu dzimta
Perms
Perms ir sestais (pēdējais) ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 47 miljonus gadu (no 298,9 ± 0,2 līdz 252,2 ± 0,5 Ma).
Skatīt Vaboles un Perms
Piepjvaboļu dzimta
Piepjvaboles ir vaboļu dzimta, kurā ietilpst ap 3500 sugu.
Skatīt Vaboles un Piepjvaboļu dzimta
Pigments
Indijā Pigments (— 'krāsa', 'krāsviela') ir tāda krāsviela, kas nešķīst iekrāsojamajā vidē.
Skatīt Vaboles un Pigments
Plēsēji
Plēsēji (Carnivora, no carn — 'gaļa' un vorāre — 'rīt, ātri ēst') ir zīdītāju kārta, kuras lielākā pārstāvju daļa ir gaļēdāji.
Skatīt Vaboles un Plēsēji
Plēvspārņu kārta
Plēvspārņi, plēvspārņu kārta (Hymenoptera) ir kukaiņu klases (Insecta) kārta.
Skatīt Vaboles un Plēvspārņu kārta
Polimorfisms (bioloģija)
Polimorfisms bioloģijā (no πολύμορφος — daudzveidīgs) — atšķirības starp indivīdiem, ko nosaka gēnu atšķirības, izpaužas kā vairāku ģenētiski atšķirīgu formu pastāvēšana vienā dzīvnieku vai augu sugā, kā arī divu vai vairāku atšķirīgu formu vienlaicīga līdzāspastāvēšana vienā un tajā pašā populācijā.
Skatīt Vaboles un Polimorfisms (bioloģija)
Posmkāji
Posmkāji (Arthropoda) (— locītava un πούς/ποδός — kāja) — pirmmutnieku dzīvnieku tips, kas iekļauj sevī kukaiņus, vēžveidīgos, zirnekļveidīgos un daudzkājus.
Skatīt Vaboles un Posmkāji
Prusaki
Prusaki (Blattaria jeb Blattodea) ir kukaiņu klases (Insecta) viena no jaunspārņu (Neoptera) kārtām.
Skatīt Vaboles un Prusaki
Putekšņi
Dažādu ziedaugu putekšņi Putekšņi ir ziedaugu sporu un vīrišķo dzimumšūnu — mikrogametofīti, kas attīstās putekšņu ligzdā, sajaukums.
Skatīt Vaboles un Putekšņi
Putni
Putni (Aves) ir ar spalvām klāta endotermiska (siltasiņu) mugurkaulnieku klase, kas dēj olas un primāri ir specializējušies lidošanai.
Skatīt Vaboles un Putni
Rāpuļi
Rāpuļi (Reptilia) ir pirmā īsto mugurkaulnieku klase, kuriem ir augstāko sauszemes mugurkaulnieku — amniotu — galvenās iezīmes.
Skatīt Vaboles un Rāpuļi
Rīkle
deguna (''nasopharynx'') un balsenes daļās (''laryngopharynx'') Rīkle ir muskuļains orgāns mutes dobuma aizmugurē, rīkles dobuma daļa.
Skatīt Vaboles un Rīkle
Redukcija (bioloģija)
Redukcija (- 'nonākšana atpakaļ', 'atgrūšana atpakaļ') ir orgāna (struktūras) nepilna attīstība vai pilna izzušana, kas ir normāli attīstīta senčiem (filoģenētiskā redukcija) vai individuālās attīstības agrīnās stadijās (ontoģenētiskā redukcija).
Skatīt Vaboles un Redukcija (bioloģija)
Reproduktīvā sistēma
Reproduktīvā sistēma ir orgānu sistēma, kuras galvenais uzdevums ir nodrošināt organismu tālāku vairošanos.
Skatīt Vaboles un Reproduktīvā sistēma
Saistaudi
Saistaudu veidi palielinājumā Saistaudi ir dzīvnieku audi, kas savieno un atdala citus dažāda veida audus un orgānus.
Skatīt Vaboles un Saistaudi
Sakņu piepe
Sakņu piepe (Heterobasidion annosum (Fr.) Bref.) ir sakņu trupi izraisoša bazidiomicēte.
Skatīt Vaboles un Sakņu piepe
Sēnes
Sēnes (fungi, mycota) ir atsevišķa organismu grupa jeb valsts.
Skatīt Vaboles un Sēnes
Segaudi (augi)
Segaudi klāj auga orgānus no ārpuses, saista augus ar apkārtējo vidi un izpilda aizsargfunkciju.
Skatīt Vaboles un Segaudi (augi)
Segsēkļi
Segsēkļi (Angiospermae), magnolijaugi (Magnoliophyta) jeb ziedaugi ir pati daudzveidīgākā, plašākā un visaugstāk organizētākā augu valsts grupa, kas sastāda lielāko augu sugu skaitu (ap 300 000 sugu).
Skatīt Vaboles un Segsēkļi
Senā Ēģipte
Piramīdas ir simbols, kas visbiežāk asociējas ar Seno Ēģipti Senā Ēģipte (no), pašnosaukums Kemeta (no Ta-Kemet — "melnā zeme"), bija sena civilizācija, kas pastāvēja Āfrikas ziemeļaustrumos pie Nīlas upes.
Skatīt Vaboles un Senā Ēģipte
Siekalas
Siekalas ir viela, kuru izdala siekalu dziedzeri cilvēka un dažādu citu dzīvnieku mutes dobumā.
Skatīt Vaboles un Siekalas
Sikspārņi
Sikspārņi (Chiroptera) ir zīdītāju klases (Mammalia) kārta.
Skatīt Vaboles un Sikspārņi
Sirds
Cilvēka sirds Sirds ir muskuļu orgāns, kas, periodiski saraujoties un izplešoties, nodrošina asiņu cirkulāciju asinsrites orgānu sistēmā organismā.
Skatīt Vaboles un Sirds
Skarabeju dzimta
Skarabeju dzimta — visēdāju vaboļu dzimta.
Skatīt Vaboles un Skarabeju dzimta
Sklerīts (posmkāju anatomija)
Sklerīti ir blīvas, sacietējušas kutikulas laukumi (vairodziņi) posmkājiem.
Skatīt Vaboles un Sklerīts (posmkāju anatomija)
Skorpioni
Skorpioni (Scorpiones) ir zirnekļveidīgo kārta.
Skatīt Vaboles un Skorpioni
Skrejvaboļu dzimta
Skrejvaboļu dzimta ir adefāgo vaboļu (Adephaga) apakškārtas dzimta.
Skatīt Vaboles un Skrejvaboļu dzimta
Skudru dzimta
Skudras, skudru dzimta (Formicidae) ir viena no visvieglāk atpazīstamākajām un izplatītākajām kukaiņu dzimtām.
Skatīt Vaboles un Skudru dzimta
Sliņķi
Sliņķi (Folivora) ir nepilnzobju kārtas (Pilosa) apakškārta.
Skatīt Vaboles un Sliņķi
Smadzenes
Cilvēka smadzenes Smadzenes ir centrālās nervu sistēmas kontroles centrs, kas ir atbildīgs par uzvedību.
Skatīt Vaboles un Smadzenes
Smecernieku dzimta
Smecernieku dzimta (Curculionidae) ir visēdāju vaboļu dzimta.
Skatīt Vaboles un Smecernieku dzimta
Smilšvaboļu dzimta
Smilšvaboļu dzimta — gaļēdāju vaboļu dzimta.
Skatīt Vaboles un Smilšvaboļu dzimta
Sofokls
Sofokls (Sophoklēs; dzimis 497. vai 496. gadā p.m.ē., miris 406. gadā p.m.ē.) bija sengrieķu dramaturgs, viens no izcilākajiem sengrieķu traģēdiju autoriem (līdzās Aishilam un Eiripīdam).
Skatīt Vaboles un Sofokls
Spīdvaboles
Spīdvaboles, spīdvaboļu dzimta (Lampyridae) ir viena no visēdāju vaboļu (Polyphaga) dzimtām.
Skatīt Vaboles un Spīdvaboles
Sprakšķi
Sprakšķi, sprakšķu dzimta (Elateridae) ir viena no visēdāju vaboļu (Polyphaga) dzimtām.
Skatīt Vaboles un Sprakšķi
Stigma
Svētais Asīzes Francisks Stigma (grieķu valodā- stigma, "dūriens")- rētas, brūces, zīmes rokās un kājās uz dzīva cilvēka miesas, kas atgādina Kristus rētas.
Skatīt Vaboles un Stigma
Strupvaboļu dzimta
Strupvaboļu dzimta — visēdāju vaboļu dzimta.
Skatīt Vaboles un Strupvaboļu dzimta
Suga
Suga: mājas zirgs Suga (no — 'radinieks, radniecība, veids' vai — 'dzimums, cilts') ir taksonomijas vienība, kurā apvieno visus dzīvnieku, putnu, augu, sēņu, ķērpju u.c. īpatņus ar vienādām pazīmēm.
Skatīt Vaboles un Suga
Taizeme
Taizemes Karaliste ir valsts Āzijas dienvidos.
Skatīt Vaboles un Taizeme
Tinējsmecernieku dzimta
Tinējsmecernieku dzimta ir visēdāju vaboļu dzimta.
Skatīt Vaboles un Tinējsmecernieku dzimta
Triass
Triass ir ģeoloģiskais periods, kas sākās pirms 251 miljona gadu, kad notika perma-triasa izmiršana, un beidzās pirms 199,6 miljoniem gadu ar triasa-juras izmiršanu.
Skatīt Vaboles un Triass
Tuvie Austrumi
Tuvie Austrumi ir starpkontinentāls reģions, kas aptver Dienvidrietumāziju bez Kaukāza valstīm, kā arī Ēģipti, kas lielākoties atrodas Āfrikā. Reģions atrodas starp Eiropu un Vidējiem Austrumiem, teritorijā no Vidusjūras austrumu krasta līdz Persijas līcim.
Skatīt Vaboles un Tuvie Austrumi
Urogomfas
Urogomfas ir pāru, nereti segmentārie piedēkļi postsegmentālo segmentu vaboļu un taureņu kāpuriem.
Skatīt Vaboles un Urogomfas
Vērmeļlapu ambrozija
Vērmeļlapu ambrozija (Ambrosia artemisiifolia) ir augu suga kurvjziežu dzimtas Ambroziju ģintī.
Skatīt Vaboles un Vērmeļlapu ambrozija
Veģetatīvā nervu sistēma
Veģetatīvās nervu sistēmas attēlojums Veģetatīvā nervu sistēma jeb autonomā nervu sistēma ir perifērās nervu sistēmas daļa, kas regulē visu iekšējo orgānu funkcijas, nodrošinot organisma vielmaiņu, augšanu un vairošanos.
Skatīt Vaboles un Veģetatīvā nervu sistēma
Virpuļotāju dzimta
Virpuļotāju dzimta ir vaboļu dzimta, kurā ietilpst apmēram 800 sugu.
Skatīt Vaboles un Virpuļotāju dzimta
Visēdājas vaboles
Visēdājas vaboles (Polyphaga) ir lielākā un plašākā vaboļu kārtas (Coleoptera) apakškārta.
Skatīt Vaboles un Visēdājas vaboles
Zaļā vārna
Zaļā vārna (Coracias garrulus) ir vidēja auguma zaļvārnu dzimtas (Coraciidae) putns.
Skatīt Vaboles un Zaļā vārna
Zarnas
Gremošanas orgānu sistēma Zarnas ir gremošanas orgānu sistēmas daļa no kuņģa līdz anālajai atverei.
Skatīt Vaboles un Zarnas
Zīdītāji
Zīdītāji (Mammalia) ir mugurkaulnieku augstākā klase.
Skatīt Vaboles un Zīdītāji
Zīdtauriņš
Zīdtauriņš, zīdtārpiņš, arī mājas zīdtauriņš (Bombyx mori) ir zīdtauriņu dzimtas (Bombycidae) suga, kas pieder pie īsto zīdtauriņu ģints (Bombyx).
Skatīt Vaboles un Zīdtauriņš
Zemsedze
Zemsedze ir lakstaugu, sīkkrūmu, sūnu un ķērpju kopums, kas veido meža apakšējā stāva daļu.
Skatīt Vaboles un Zemsedze
Zieds
ārumu dz.) Zieds ir segsēkļu dzimumvairošanās orgāns, kura funkcija ir pēc apputeksnēšanās ražot sēklas.
Skatīt Vaboles un Zieds
Zirnekļi
Lēcējzirneklis Zirnekļi (Araneae) ir zirnekļveidīgo helicerātu kārta.
Skatīt Vaboles un Zirnekļi
Skatīt arī
Vaboļu kārta
- Vaboles
Zināms kā Cietspārņi, Coleoptera, Vaboļu kārta.