Satura rādītājs
229 attiecības: Abū Raihāns Bīrūnī, Aerodinamiskā pretestība, Aerosols, Alberts Einšteins, Alhazens, Alumīnijs, Apvienotā Karaliste, Argons, Aristotelis, Asinis, Asinsvadi, Astronomisks objekts, Atmosfēra, Atmosfēras spiediens, Atoms, Audi, Auss, Ģeocentriskā orbīta, Īzaks Ņūtons, Čikāgas Universitāte, Barometrs, Bīskaps, Bezgalība, Blīvums, Blēzs Paskāls, Bungādiņa, Cambridge University Press, Celsija grāds, Cilindrs, Cilvēka ķermenis, Colla, Dabiskais pavadonis, Destilācija, Diafragma, Dievs, Dzīvsudraba staba milimetrs, Dzīvsudrabs, Dzelzceļš, Dzinējs, Eļļa, Eiropa, Eksperiments, Elektriskā konstante, Elektriskā strāva, Elektrods, Elektromagnētiskais lauks, Elektromagnētisms, Elektronmikroskops, Elektrons, Elektronu lampa, ... Izvērst indekss (179 vairāk) »
- Fiziskās parādības
- Gāzes
- Latīņu frāzes
- Rūpnieciskie procesi
Abū Raihāns Bīrūnī
Abū Raihāns Bīrūnī (Abū Raiḥān Bīrūnī, dzimis, miris) bija Horezmā dzimis persiešu zinātnieks un erudīts.
Skatīt Vakuums un Abū Raihāns Bīrūnī
Aerodinamiskā pretestība
Aerodinamiskie spēki: uz augšu — cēlējspēks, uz leju — smaguma spēks, pa kreisi — normālslodze, bet pa labi — aerodinamiskā pretestība stoksa pretestību un zaļais pieredz ņutona pretestību. Aerodinamiskā pretestība, arī frontālā pretestība, senāk pieres pretestība, ir pretestības spēks, kas darbojas uz ķermeni, kad tas kustas kādā gāzē vai šķidrumā.
Skatīt Vakuums un Aerodinamiskā pretestība
Aerosols
''Rīta migla'' Aerosols ir dispersā sistēma, kurā smalkas cietas daļiņas vai šķidruma pilieni izkliedēti gaisā vai citā gāzē.
Skatīt Vakuums un Aerosols
Alberts Einšteins
Alberts Einšteins (Albert Einstein; dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes fiziķis, kuru bieži uzskata par ievērojamāko 20.
Skatīt Vakuums un Alberts Einšteins
Alhazens
Alhazens, pilnā vārdā Abū Alī el Hasans ibn el Hasans ibn el Haitams vai Ibn el Haitams (dzimis ap 965. gadu, miris ap 1040. gadu), bija arābu zinātnieks (polimāts), matemātiķis, astronoms un filozofs.
Skatīt Vakuums un Alhazens
Alumīnijs
Alumīnijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Al un atomskaitli 13.
Skatīt Vakuums un Alumīnijs
Apvienotā Karaliste
Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.
Skatīt Vakuums un Apvienotā Karaliste
Argons
Argons ir ķīmiskais elements ar simbolu Ar (līdz 1957. gadam tā simbols bija A) un atomskaitli 18.
Skatīt Vakuums un Argons
Aristotelis
Aristotelis (Aristotelēs; dzimis 384. gadā p.m.ē., miris 322. gadā p.m.ē.) bija sengrieķu zinātnieks un filozofs.
Skatīt Vakuums un Aristotelis
Asinis
Cilvēka asinis Asinis ir šķidrie saistaudi, kuru galvenā masa nemitīgi kustas.
Skatīt Vakuums un Asinis
Asinsvadi
Cilvēka svarīgākie asinsvadi Asinsvadi ir cauruļveida asinsrites orgānu sistēmas daļa, kas transportē asinis pa visu ķermeni.
Skatīt Vakuums un Asinsvadi
Astronomisks objekts
Astronomisks objekts jeb debess ķermenis ir fizikāls ķermenis, kurš atrodas Visumā.
Skatīt Vakuums un Astronomisks objekts
Atmosfēra
Jupitera aktīvo atmosfēru. Atmosfēra (atmós — 'tvaiks' un, sphaîra — 'lode') ir gāzveida apvalks, ko debess ķermeņi savas gravitācijas dēļ notur ap sevi.
Skatīt Vakuums un Atmosfēra
Atmosfēras spiediens
15 gadu vidējais atmosfēras spiediens jūras līmenī (augšā vasaras, apakšā ziemas atmosfēras spiediens) Atmosfēras spiediens ir Zemes atmosfēras hidrostatiskais spiediens, kas rodas, Zemes gravitācijas dēļ gaisam pievelkoties pie Zemes virsmas.
Skatīt Vakuums un Atmosfēras spiediens
Atoms
Hēlija atoma uzbūve un izmēri Atoms (atomos — ‘nedalāms’) ir vielas pamatvienība, kuru pamatā veido atoma kodols, un tam savukārt apkārt riņķo negatīvi uzlādēts elektronu mākonis.
Skatīt Vakuums un Atoms
Audi
vairogdziedzera audi (1 — folikula, 2 — epitēlijs, 3 — endotēlijs. Audi ir šūnu un starpšūnu vielas kopums ar kopīgu izcelsmi, līdzīgu uzbūvi, kuras organismā veic vienādas funkcijas.
Skatīt Vakuums un Audi
Auss
Auss ir dzirdes un līdzsvara pāra orgāns, kas uztver skaņu un ķermeņa stāvokļa izmaiņas.
Skatīt Vakuums un Auss
Ģeocentriskā orbīta
Ģeocentriskā orbīta ir orbīta, kurā riņķo kāds objekts ap Zemi, piemēram Mēness vai Zemes mākslīgais pavadonis.
Skatīt Vakuums un Ģeocentriskā orbīta
Īzaks Ņūtons
Sers Īzaks Ņūtons (dzimis, miris) bija angļu fiziķis, matemātiķis, astronoms, dabas filozofs, alķīmiķis un teologs, kā arī viens no visu laiku ietekmīgākajiem cilvēkiem vēsturē.
Skatīt Vakuums un Īzaks Ņūtons
Čikāgas Universitāte
Čikāgas Universitāte ir privāta universitāte Čikāgā, ASV.
Skatīt Vakuums un Čikāgas Universitāte
Barometrs
Mehāniskais barometrs Barometrs (baros — ‘smagums’,, metron — ‘mērs’) ir mērinstruments, mēraparāts atmosfēras spiediena mērīšanai.
Skatīt Vakuums un Barometrs
Bīskaps
Kārlis Irbe Bīskaps ((epískopos) — 'uzraugs').
Skatīt Vakuums un Bīskaps
Bezgalība
Matemātisks simbols, ar kuru apzīmē bezgalību Bezgalība (simbols: ∞) ir jēdziens, kas apzīmē kaut ko nebeidzamu, neierobežotu.
Skatīt Vakuums un Bezgalība
Blīvums
Blīvums ir fizikāla ķermeņa masas attiecība pret tā tilpumu.
Skatīt Vakuums un Blīvums
Blēzs Paskāls
Blēzs Paskāls (Blaise Pascal, dzimis, miris) bija franču rakstnieks, matemātiķis, fiziķis un reliģijas filozofs.
Skatīt Vakuums un Blēzs Paskāls
Bungādiņa
Bungādiņa ir plāna membrāna, kas atrodas ārējās dzirdes ejas iekšējā galā.
Skatīt Vakuums un Bungādiņa
Cambridge University Press
Cambridge University Press ir karaļa Henrija VIII 1534.
Skatīt Vakuums un Cambridge University Press
Celsija grāds
Celsija grāds (°C) ir temperatūras mērvienība.
Skatīt Vakuums un Celsija grāds
Cilindrs
Taisns riņķa cilindrs Cilindrs ((kulindros) — 'ritulis') ir telpiska figūra, ko ierobežo virsma, kuras punkti atrodas vienādā attālumā no ass un divas paralēlas plaknes, kas ir perpendikulāras šai asij.
Skatīt Vakuums un Cilindrs
Cilvēka ķermenis
Leonardo da Vinči zīmējums "Vitrūvija cilvēks" Cilvēka ķermenis ir cilvēka organisms tā ārējās fiziskās formās un izpausmēs.
Skatīt Vakuums un Cilvēka ķermenis
Colla
Mērlente ar iedaļām collās augšdaļā un centimetriem apakšdaļā. Colla (saīs. — in) ir garuma mērvienība, kas plaši tiek izmantota ASV un daļēji Apvienotajā Karalistē, Kanādā un citviet.
Skatīt Vakuums un Colla
Dabiskais pavadonis
Zeme un tās dabiskais pavadonis Mēness Dabiskais pavadonis ir dabīgi veidojies astronomisks objekts, kas riņko pa orbītu ap kādu konkrētu planētu, lai gan arī pašas planētas var uzskatīt par centrālā ķermeņa (zvaigznes) pavadoņiem.
Skatīt Vakuums un Dabiskais pavadonis
Destilācija
vārķermeņi un magnētiskā maisītāja ampula,16 — dzesēšanas vanna. Destilācija (no — 'pilēšana') jeb pārtvaice ir šķidru vielu (šķīdumu) maisījumu sadalīšanas metode, kas pamatojas uz vielu dažādu gaistamību dažādās temperatūrās.
Skatīt Vakuums un Destilācija
Diafragma
Elpošanas orgānu sistēma Diafragma ir kupolveidīgs muskulis, kas atdala vēdera dobumu no krūšu kurvja.
Skatīt Vakuums un Diafragma
Dievs
Sikstas kapelā) Dievs ir visaugstākā būtne un vienīgā dievība monoteismā.
Skatīt Vakuums un Dievs
Dzīvsudraba staba milimetrs
Spiedienu mēra, ceļoties dzīvsudraba šķidrumam graduētā traukā Dzīvsudraba staba milimetrs (mm Hg, dz. st. mm) ir ārpussistēmas spiediena mērvienība, ko lieto meteoroloģijā atmosfēras spiediena mērīšanai, medicīnā asinsspiediena mērīšanai un citur.
Skatīt Vakuums un Dzīvsudraba staba milimetrs
Dzīvsudrabs
Dzīvsudrabs ir ķīmiskais elements ar simbolu Hg un atomskaitli 80.
Skatīt Vakuums un Dzīvsudrabs
Dzelzceļš
Ventspils stacijas sliežu ceļu izvērsums Pieostas parka virzienā Daugavpils Šķirošanas parks Dzelzceļš ir infrastrukūra, kas vajadzīga, lai nodrošinātu dzelzceļu transportu, tas ir, dzelzceļa sliežu ceļi, signalizācijas ierīces, dzelceļa stacijas un tamlīdzīgi.
Skatīt Vakuums un Dzelzceļš
Dzinējs
Mercedes-Benz iekšdedzes dzinējs Dzinējs jeb motors ir mašīna kaut kāda veida enerģijas pārvēršanai mehāniskajā enerģijā.
Skatīt Vakuums un Dzinējs
Eļļa
Motoreļļas iepildīšana automašīnas dzinējā Eļļa ir jebkura nepolāra, neitrāla ķīmiskā viela, kas normālos apstākļos ir viskozs šķidrums un ir gan hidrofoba (tāda, ko ūdens neslapina), gan lipofīla (tāda, kas ir taukaina).
Skatīt Vakuums un Eļļa
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Skatīt Vakuums un Eiropa
Eksperiments
Eksperiments ( — ‘mēģinājums’) ir pētījuma metode (darbību un novērojumu kopums), ar kuras palīdzību pierāda cēloņsakarības starp parādībām.
Skatīt Vakuums un Eksperiments
Elektriskā konstante
Elektriskā konstante ir fizikāla konstante un skalārs lielums, kas tiek izmantots elektromagnētisma likumu izteiksmēs.
Skatīt Vakuums un Elektriskā konstante
Elektriskā strāva
Augstsprieguma strāvas transformatori Elektriskā strāva ir elektrisko lādiņu (lādiņnesēju) orientēta plūsma.
Skatīt Vakuums un Elektriskā strāva
Elektrods
Elektrods (no elektr(ība) un (odos) — 'ceļš') ir elektrovadoša materiāla ierīce (tās daļa), caur kuru tiek pievadīta elektriskā strāva.
Skatīt Vakuums un Elektrods
Elektromagnētiskais lauks
Elektromagnētiskais lauks ir lauks, kurā realizējas elektrisko lādiņu mijiedarbība.
Skatīt Vakuums un Elektromagnētiskais lauks
Elektromagnētisms
Elektromagnētisms ir parādību kopums, kurās izpaužas vielas elektrisko un magnētisko īpašību sakars.
Skatīt Vakuums un Elektromagnētisms
Elektronmikroskops
Viens no veco modeļu elektronmikroskopiem. Elektronmikroskops ir mikroskopa veids, kurā tiek izmantoti elektroni, lai apgaismotu paraugu un izveidotu tā palielinātu attēlu.
Skatīt Vakuums un Elektronmikroskops
Elektrons
Kruksa lampu pirmo reizi tika nodemonstrēta elektronu daļiņu daba Elektrons (ēlektron — ‘dzintars’) ir vieglākā no zināmajām stabilajām elementārdaļiņām (neskaitot neitrīno, kam arī ir ļoti niecīga miera masa).
Skatīt Vakuums un Elektrons
Elektronu lampa
Elektronu lampa Elektronu lampa jeb vienkārši "lampa" ir jebkura elektriskās izlādes lampa, kurā viens vai vairāki elektrodi izdala elektriskos lādiņus termoemisijas rezultātā.
Skatīt Vakuums un Elektronu lampa
Elementārdaļiņa
standartmodelī (angļu valodā) Elementārdaļiņas daļiņu fizikā ir tās daļiņas, no kurām veidota matērija un enerģija un kuras nav sadalāmas sīkāk.
Skatīt Vakuums un Elementārdaļiņa
Elpošana
Elpošanas sistēma Elpošana ir dzīvo būtņu viens no svarīgākajiem procesiem, kas iespaido fizioloģiskas funkcijas organismā, tas ir procesu kopums, kas nodrošina skābekļa nonākšanu organismā un ogļskābās gāzes izvadīšanu (ārēja elpošana), kā arī skābekļa izmantošanu šūnās un audos, lai oksidētu organiskas vielas un atbrīvotu enerģiju, kas nepieciešama dzīvības procesiem (šūnveida jeb audu elpošana).
Skatīt Vakuums un Elpošana
Enerģija
Enerģijas veidu pārvērtības Enerģija fizikā tiek definēta kā matērijas dažādo kustības formu vispārīgais mērs, ar kuru kvantitatīvi raksturo fizikālos procesus un mijiedarbības.
Skatīt Vakuums un Enerģija
Evandželista Toričelli
Evandželista Toričelli (dzimis, miris) bija itāļu fiziķis un matemātiķis.
Skatīt Vakuums un Evandželista Toričelli
Fārābī
Abū Nasrs Muhamads ibn Muhamads el Fārābī (Abū Naṣr Muḥammad ibn Muḥammad al Fārābī), rietumu pasaulē zināms arī kā Alfarabijs (dzimis ap 872. gadu, miris laika posmā no līdz), bija 10.
Skatīt Vakuums un Fārābī
Fārenheita grāds
Valstis, kurās izmanto Celsija grādu Fārenheita grāds (°F) ir temperatūras mērvienība.
Skatīt Vakuums un Fārenheita grāds
Filozofija
"Atēnu skola". Šo fresku 16. gadsimtā uzgleznoja itāliešu mākslinieks Rafaēls. Šeit redzami dažādu laiku domātāji Mūžīgajā Akadēmijā. Freskas centrā redzami Platons un Aristotelis, aizrāvušies diskusijā Filozofija (philosophía) ir zinātne par dabas, sabiedrības un domāšanas vispārējiem likumiem.
Skatīt Vakuums un Filozofija
Fizika
supravadītāja Eksperiments, kurā tiek izmantots lāzers Fizika (physis — ‘daba’) ir dabaszinātne, kurā tiek pētītas matērijas un enerģijas īpašības, to mijiedarbība laikā un telpā.
Skatīt Vakuums un Fizika
Forma
Forma ir objekta ģeometriskais apraksts, kā arī nosaka tā ārējo robežu — abstrahējoties no atrašanās vietas un orientācijas telpā.
Skatīt Vakuums un Forma
Fotons
lāzera stari. Fotons (— ‘gaisma’) ir elementārdaļiņa, elektromagnētiskā lauka kvants, kā arī gaismas un visu citu elektromagnētiskā starojumu veidu pamatvienība.
Skatīt Vakuums un Fotons
Gaisma
ASV Gaisma parasti ir elektromagnētisks starojums, ko spēj uztvert cilvēka acs.
Skatīt Vakuums un Gaisma
Gaismas ātrums
Saules gaisma līdz Zemei nonāk vidēji 8 minūtēs un 17 sekundēs Gaismas ātrums (parasti apzīmēts ar c, zināms arī kā Einšteina konstante) ir ātrums, ar kuru vakuumā pārvietojas elektromagnētiskais starojums — fotoni.
Skatīt Vakuums un Gaismas ātrums
Gaismas laušana
Zīmulis izskatās salauzts, jo, gaismai pārejot no ūdens gaisā, mainās tās virziens Gaismas laušana jeb refrakcija ir parādība, kad gaismai pārejot no vienas vides citā vidē, kurā ir atšķirīgs gaismas izplatīšanās ātrums, tā maina gaismas staru izplatīšanās virzienu.
Skatīt Vakuums un Gaismas laušana
Gaiss
Gaiss ir dažādu gāzu maisījums, kas veido Zemes atmosfēru.
Skatīt Vakuums un Gaiss
Galileo Galilejs
Galileo Galilejs (dzimis, miris) bija Renesanses laika fiziķis, astronoms, matemātiķis, domātājs.
Skatīt Vakuums un Galileo Galilejs
Gauskāji
Gauskāji (Tardigrada) ir mikroskopisku dzīvnieku tips, kas radniecīgs posmkājiem.
Skatīt Vakuums un Gauskāji
Gāze
Metāla baloni gāzu uzglabāšanai paaugstinātā spiedienā. Gāze ir vielas agregātstāvoklis, kam raksturīga molekulu haotiska kustība.
Skatīt Vakuums un Gāze
Gradients
vektoru lauki (tumšākam fonam atbilst lielāka funkcijas vērtība, bet zilās bultiņas parāda gradienta virzienu attiecīgajā punktā — tas vienmēr vērsts funkcijas pieaugšanas virzienā). Vektoru analīzē funkcijas ƒ gradients ir vektors, kas orientēts pa līmeņa virsmas vai līnijas normāli un kura modulis ir vienāds ar funkcijas ƒ telpiskās maiņas ātrumu (t.i., izmaiņu uz garuma vienību) šajā virzienā.
Skatīt Vakuums un Gradients
Gravitācija
Parabola, gravitācijas parādība Fizikā gravitācija ir dabas parādība, kas izpaužas kā savstarpēja pievilkšanās starp fizikāliem ķermeņiem.
Skatīt Vakuums un Gravitācija
Gravitācijas lauks
Gravitācijas lauks ir fundamentāls fizikāls lauks, kurš pastāv ap katru ķermeni, kuram ir masa.
Skatīt Vakuums un Gravitācijas lauks
Hēlijs
Hēlijs (— 'Saule'; apzīmē ar He) ir ķīmiski visinertākais elements, kas tikpat kā neveido ķīmiskus savienojumus.
Skatīt Vakuums un Hēlijs
Hercogs
Hercoga heraldiskais kronis Hercogs ir aristokrātisks tituls, ko lieto vai nu suverēns monarhs, hercogistes valdnieks vai arī karaļa/imperatora vasalis, rangā nākamais aiz karaļa.
Skatīt Vakuums un Hercogs
Hipoksija
Hipoksija (no — 'zem', 'apakš', un — 'skābeklis') ir stāvoklis, kas attīstās, kad organisma audi tiek pārāk maz apgādāti ar skābekli un/vai tajos ir skābekļa apguves traucējumi bioloģiskās oksidācijas laikā.
Skatīt Vakuums un Hipoksija
Inerce
Inerce ir jebkura ķermeņa īpašība saglabāt relatīvu miera stāvokli, vai vienmērīgu taisnvirziena kustību, ja uz to neiedarbojas citi ķermeņi.
Skatīt Vakuums un Inerce
Inflācija
Inflācija 2019. gadā dead-url.
Skatīt Vakuums un Inflācija
Isambards Kingdoms Brunels
Isambards Kingdoms Brunels (dzimis, miris) bija angļu inženieris.
Skatīt Vakuums un Isambards Kingdoms Brunels
Islāms
Islāms (IPA) ir monoteistiska reliģija un dzīvesveids, kura 7. gadsimtā radās Arābijas pussalā.
Skatīt Vakuums un Islāms
Itālija
Itālija (izrunā), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā.
Skatīt Vakuums un Itālija
Iztvaikošana
Šķidruma daudzums vaļējā traukā nemitīgi samazinās — tas iztvaiko Iztvaikošana ir fizikāls process, kad šķidruma molekulas, haotiski kustoties, iegūst tik lielu kinētisko enerģiju, ka tās atstāj šķidrumu, pārvarot pārējo molekulu pievilkšanās spēkus.
Skatīt Vakuums un Iztvaikošana
Jauda
Jauda — fizikāls lielums, kas raksturo veikto darbu noteiktā laika periodā.
Skatīt Vakuums un Jauda
Jūras līmenis
20. gadsimtā jūras līmenis ir pacēlies par 20 centimetriem. Jūras līmenis ir vidējais jūras virsmas augstums pret nosacītu sākumpunktu.
Skatīt Vakuums un Jūras līmenis
Jons
Joni ir elektriski lādētas daļiņas, kas rodas, ja vielas atomi vai atomu grupas zaudē vai pievieno vienu vai vairākus elektronus.
Skatīt Vakuums un Jons
Kapacitāte
Kapacitāte ( — 'ietilpība') var būt.
Skatīt Vakuums un Kapacitāte
Karsta process
Karsta procesu rezultātā veidojusies ainava Karsta process ir iežu šķīšana pazemes ūdeņos.
Skatīt Vakuums un Karsta process
Katods
Katods (— 'lejupceļš, atgriešanās') ir dažādu elektrisku ierīču negatīvais pols vai arī elektriskās strāvas vai sprieguma avota pols ar negatīvu potenciālu attiecībā pret anodu — otru polu.
Skatīt Vakuums un Katods
Kazimira efekts
Kazimira efektsKazimira efekts ir divu paralēlu vakuumā viena otrai ļoti tuvu atrodošos metāla plākšņu pievilkšanās spēks.
Skatīt Vakuums un Kazimira efekts
Kārmāna līnija
Atmosfēras slāņi ar Kārmāna līniju 100 km augstumā Kārmāna līnija atrodas 100 km augstumā virs Zemes virsmas, un tiek lietota, lai definētu robežu starp Zemes atmosfēru un kosmisko telpu.
Skatīt Vakuums un Kārmāna līnija
Kelvins
Kelvins (simbols: K) ir temperatūras mērvienība, tā ir viena no septiņām SI pamatmērvienībām.
Skatīt Vakuums un Kelvins
Kilometrs
Kilometrs (saīsinājumā km) ir SI sistēmas garuma atvasinātā mērvienība.
Skatīt Vakuums un Kilometrs
Koncentrācijas nometne
padomju NKVD speciālā nometne (no 1945. līdz 1950. gadam) Koncentrācijas nometne ir no ārpasaules nošķirts un apsargāts, autonoms nometnes komplekss lielu ļaužu masu preventīvai aizturēšanai un izolēšanai.
Skatīt Vakuums un Koncentrācijas nometne
Kondensators
Kondensatora attēlojums elektriskajās shēmās. No kreisās puses uz labo: kondensators ar nemainīgu kapacitāti, polarizēts kondensators, maiņkondensators Kondensators (no — 'sablīvēt') jeb, precīzāk, elektriskais kondensators ir ierīce elektriskā lauka enerģijas uzkrāšanai — pasīvais elektronikas komponents (radiodetaļa) ar noteiktu elektriskās kapacitātes vērtību un lielu reaktīvo pretestību.
Skatīt Vakuums un Kondensators
Kondensēšanās
Ūdens tvaika kondensēšanās uz aukstas ūdens pudeles Kondensēšanās ( — 'sabiezinājums') ir vielas pāreja no gāzveida fāzes šķidrajā vai cietajā fāzē.
Skatīt Vakuums un Kondensēšanās
Konvekcija
Konvekcija (— 'sanešana, piegāde') ir siltuma izplatīšanās šķidrumā vai gāzē, pārvietojoties vides molekulām.
Skatīt Vakuums un Konvekcija
Korozija
Rūsa — vispazīstamākais korozijas piemērs. Korozija (no — 'sabrukšana') ir metālu, to sakausējumu un dažādu izstrādājumu sabrukšana apkārtējās vides ķīmiskā vai elektroķīmiskā iedarbībā.
Skatīt Vakuums un Korozija
Kosmiskā telpa
Habla teleskopu uzņemts kosmiskās telpas attēls Kosmiskā telpa, arī kosmoss vai izplatījums, ir Visuma relatīvi tukšie apvidi ārpus astronomisko objektu atmosfēras.
Skatīt Vakuums un Kosmiskā telpa
Kosmoloģija
Kosmoloģija (no, kosmos — "visums" un -λογία, -logia — "mācība") ir zinātnes nozare, kas pēta Visumu, tā attīstību un uzbūvi.
Skatīt Vakuums un Kosmoloģija
Kosmonauts
NASA astronauts Brūss Makendless II atklātā kosmosā 1984. gadā Kosmonauts (no — "kosmoss" + nautes — "kuģot") vai astronauts (no — "zvaigzne" + nautes — "kuģot") ir cilvēks, kas veicis kosmisko lidojumu.
Skatīt Vakuums un Kosmonauts
Kosmosa kuģis
ASV izmantotā kosmoplāna ''Space Shuttle'' salīdzinājums ar Krievijas kosmosa kuģi ''Sojuz-TM'' Kosmosa kuģis ir cilvēku, un dažos gadījumos arī kravu, pārvadāšanai paredzēts pilotējams kosmiskais aparāts.
Skatīt Vakuums un Kosmosa kuģis
Kristāls
Kvarca kristāls Kristāls (no grieķu valodas (κρύσταλλος), sākotnēji vārds apzīmēja — ledu, vēlāk — kalnu kristālu) ķīmijā un mineraloģijā ir cietviela, kuru veidojošie atomi, molekulas vai joni ir izkārtoti noteiktā, regulārā kārtībā, šai kārtībai cikliski atkārtojoties visās trīs telpiskajās dimensijās.
Skatīt Vakuums un Kristāls
Kubikcentimetrs
Kubikcentimetrs ir viena no tilpuma mērvienībām.
Skatīt Vakuums un Kubikcentimetrs
Kvantu mehānika
Skanējošā tuneļmikroskopa attēls, kas balstīts uz kvantu efektiem Kvantu mehānika, zināma arī kā kvantu fizika un kvantu teorija, ir teorētiskās fizikas nozare, kas papildina un izlabo klasisko mehāniku, īpaši atomu un subatomāru daļiņu līmenī.
Skatīt Vakuums un Kvantu mehānika
Kvēlspuldze
Kvēlspuldze Kvēlspuldze ir mākslīgais gaismas avots, kurā gaismu izstaro sakarsēts metāla kvēldiegs.
Skatīt Vakuums un Kvēlspuldze
Laboratorija
Biomedicīniska laboratorija Laboratorija (no laborare — ‘strādāt’) ir īpaši aprīkota telpa, kas paredzēta ķīmisko analīžu veikšanai, dažādiem zinātniskiem pētījumiem vai eksperimentiem.
Skatīt Vakuums un Laboratorija
Laiks
Laiku visbiežāk mēra ar pulksteņiem. Attēlā viens no tiem — smilšu pulkstenis Laiks ir galvenais mērīšanas sistēmas elements, kuru lieto, lai varētu sakārtot secīgi notikumus, noteikt notikumu ilgumu, intervālu starp tiem, kā arī kvalitatīvi raksturot ķermeņu kustību.
Skatīt Vakuums un Laiks
Laušanas koeficients
Vielas laušanas koeficients (refrakcijas indekss) ir skaitlisks koeficients, kas rāda, cik reižu samazinās gaismas ātrums (v) vielā attiecībā pret šī paša viļņa ātrumu vakuumā — gaismas ātrumu c. Parasti laušanas koeficientu apzīmē ar simbolu n un to aprēķina pēc formulas: n.
Skatīt Vakuums un Laušanas koeficients
Lidaparāts
Gaisa balons ir viens no lidaparātu veidiem. Lidaparāts ir transportlīdzeklis vai iekārta, kas var pārvietoties pa gaisu vai kosmosā.
Skatīt Vakuums un Lidaparāts
Lielais sprādziens
Lielais sprādziens (attēla apakšā) un Visuma izplešanās. Lielais sprādziens ir mūsdienās bieži sastopams kosmoloģiskais skaidrojums par Visuma rašanos, hipotētisks sprādzienveida process, kurā no niecīga ultrablīva objekta izveidojās Visums, Visuma attīstības sākumposms.
Skatīt Vakuums un Lielais sprādziens
Luftwaffe
Luftwaffe (latviski — 'gaisa spēki') ir termins, ar kuru vācu valodā saprot kara aviāciju.
Skatīt Vakuums un Luftwaffe
Magdeburgas puslodes
Attēlojums izmantotajām puslodēm Magdeburgas puslodes bija eksperiments, kurā Oto Gerike nodemonstrēja gaisa spiedienu un vakuuma iegūšanas iespējamību.
Skatīt Vakuums un Magdeburgas puslodes
Magnētiskā konstante
Magnētiskā konstante ir fizikāla konstante un skalārs lielums, kas tiek izmantots elektromagnētisma likumu izteiksmēs.
Skatīt Vakuums un Magnētiskā konstante
Manometrs
alt.
Skatīt Vakuums un Manometrs
Masa
Masas pamatmērvienība ir kilograms. Attēlā redzams kilograma etalona datormodelis (blakus novietotais lineāls graduēts collās) Masa ir matērijas daudzums, ko satur ķermenis, vai matērijas īpašība, kas vienāda ar priekšmeta pretestību izmaiņām tā kustības ātrumā vai virzienā (pretestība paātrinājumam jeb inerce).
Skatīt Vakuums un Masa
Matērija
Matērija (no — 'viela') ir viss, kas aizņem telpu, tādējādi matērija ir viela un lauks (gravitācijas, magnētiskais utt.). Parasti, runājot par matēriju, runā par elementārdaļiņām fermioniem.
Skatīt Vakuums un Matērija
Matemātika
Rafaēla glezna) Matemātika (— ‘mācība’, ‘zinība’) ir zinātne par reālās pasaules skaitliskajām attiecībām un telpiskajām formām.
Skatīt Vakuums un Matemātika
Mājas zirgs
Zirgs jeb mājas zirgs (Equus caballus) ir liels zīdītājs, piederošs vienai no septiņām Equus ģints mūsdienu sugām.
Skatīt Vakuums un Mājas zirgs
Mākslīgais pavadonis
Zemes novērošanas mākslīgais pavadonis - ERS 2. Mākslīgais pavadonis ir mākslīgi radīts kosmiskais aparāts, kas pa noslēgtu orbītu riņķo ap kādu debess ķermeni, piemēram, ap Zemi, Mēnesi utt.
Skatīt Vakuums un Mākslīgais pavadonis
Mēness
Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Kā sugas vārds mēness apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs).
Skatīt Vakuums un Mēness
Mehāniskais līdzsvars
atmosfēras spiedienu Mehāniskais līdzsvars ir stāvoklis, kad kādam ķermenim visu pielikto spēku summa ir vienāda ar nulli.
Skatīt Vakuums un Mehāniskais līdzsvars
Metalurģija
Tēraudlietuve Metalurģija (métallon — 'raktuve, šahta, metāls' un, érgon — 'darbs') ir materiālzinātnes un tehnoloģijas nozare, kas pēta metālu iegūšanu (no rūdām vai otrreizējās pārstrādes izejvielām) un pirmējo apstrādi, kā arī lieto šīs zināšanas praksē — no rūdas iegūšanai līdz gataviem metāla izstrādājumiem.
Skatīt Vakuums un Metalurģija
Metāli
Nokaitēts metāls Metāli ((métallon) — ‘raktuves’) ir tādu elementu veidotās vienkāršās vielas vai to sakausējumi, kam piemīt metāliskas īpašības (salīdzinoši laba siltumvadītspēja un elektrovadītspēja, metālisks spīdums, plastiskums u.c.).
Skatīt Vakuums un Metāli
Metrs
No 1889. līdz 1960. gada metrs bija vienāds ar stieņa garumu, kas bija izgatavots no platīna un irīdija sakausējuma, un atradās Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā Metrs (simbols: m) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) garuma pamatmērvienība, kas ir vienāda ar attālumu, ko gaisma veic vakuumā sekundēs.
Skatīt Vakuums un Metrs
Mikroorganismi
botulisma izraisītājas Mikroorganismi ((mikros) — ‘mazs’ + ‘organismi’), mikrobi jeb sīkbūtnes ir tik ļoti mazi organismi, ka tos nav iespējams saskatīt ar neapbruņotu aci, bet tikai ar mikroskopu.
Skatīt Vakuums un Mikroorganismi
Milimetrs
Milimetrs (mm) ir SI garuma mērvienība, kas ir vienāda ar vienu tūkstošo daļu no metra.
Skatīt Vakuums un Milimetrs
Minūte
Pulkstenis ar minūšu rādītāju, norādošu uz 14 minūtēm Minūte (cēlies no — ‘sīks, mazs’), saīsinājums — min (arī min.), ir laika vai leņķa mērvienība.
Skatīt Vakuums un Minūte
Molekula
3D attēli (pa kreisi un vidū) un 2D attēls (pa labi) parāda molekulu uzbūvi no dažādiem atomiem. Molekula ir mazākā vielas daļiņa, kas nosaka vielas ķīmisko sastāvu un visas fizikālās īpašības.
Skatīt Vakuums un Molekula
Mozus
Mikelandželo. Mozus Mozus ir pats svarīgākais pravietis jūdaismā, un tiek uzskatīts par svarīgu pravieti arī kristietībā, islāmā, bahāismā, rastafari kustībā un daudzās citās ticībās.
Skatīt Vakuums un Mozus
Muskuļi
Muskuļi (no — 'pelīte') ir specializēti, sarauties spējīgi ķermeņa audi.
Skatīt Vakuums un Muskuļi
Musulmaņi
Musulmaņu procentuālā izplatība dažādās pasaules valstīs 2012. gadā Šanhajā Musulmaņi (no, kas galu galā no (muslimūn) — 'pazemīgie', vienskaitlī مسلم (muslim)) ir islāma sekotāji.
Skatīt Vakuums un Musulmaņi
Mute
Cilvēka mute Mute ir ķermeņa atvere, caur kuru tiek uzņemta barība, daudzos gadījumos notiek arī elpošana.
Skatīt Vakuums un Mute
Nacionālsociālisms
Nacionālsociālistiskās Vācijas (1933-1945) karogs Nacionālsociālisms, bieži saīsināts līdz nacisms, ir politiska kustība, kas radās 1919.
Skatīt Vakuums un Nacionālsociālisms
Negadījums
Satiksmes negadījums Negadījums jeb nelaimes gadījums ir iepriekš neplānots notikums, kurā radušies zaudējumi, apdraudēta kāda veselība vai pat dzīvība.
Skatīt Vakuums un Negadījums
Neitrīno
Neitrīno ( — 'neitroniņš') ir stabilas elementārdaļiņas, kas pieder pie neitrālajiem leptoniem ar pusveselu spinu.
Skatīt Vakuums un Neitrīno
Neons
Neons ir ķīmiskais elements — cēlgāze, kura simbols ir Ne un atomskaitlis ir 10.
Skatīt Vakuums un Neons
Nilss Bors
Nilss Henriks Dāvids Bors (dzimis Kopenhāgenā, miris Kopenhāgenā) bija ebreju izcelsmes dāņu zinātnieks, kura atklājumi veicināja atoma struktūras un kvantu mehānikas izpratni.
Skatīt Vakuums un Nilss Bors
Nulle
0 (nulle, no, kas savukārt no — 'neviens, nekāds') ir vesels skaitlis, kas skaitļu virknē atdala pozitīvos un negatīvos skaitļus.
Skatīt Vakuums un Nulle
Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas
molekulu kālija permanganātu (spēcīgu oksidētāju) Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas jeb redoksreakcijas ir tādas ķīmiskas reakcijas, kuru gaitā izmainās reaģējošo vielu sastāvā ietilpstošo ķīmisko elementu oksidēšanas pakāpes, jo elementu atomi viens otram atdod un pievieno elektronus.
Skatīt Vakuums un Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas
Optika
Optikas tabula, 1728. gads Optika (— ‘redze’) ir fizikas nozare, kas apraksta gaismas uzvedību un īpašības, kā arī gaismas mijiedarbību ar vielu.
Skatīt Vakuums un Optika
Organisms
Dažādi organismi Organisms (organismós) bioloģijā un ekoloģijā ir dzīva būtne, dzīvs ķermenis.
Skatīt Vakuums un Organisms
Oscilators
Oscilators (- šūpoties, svārstīties) ir jebkura ierīce, kurā notiek svārstības, piemēram, diegā iekārts atsvars vai atspere, uz kuras novietots smags objekts.
Skatīt Vakuums un Oscilators
Oto fon Gērike
Oto fon Gērike (dzimis, miris) bija vācu fiziķis, izgudrotājs, jurists un politiķis.
Skatīt Vakuums un Oto fon Gērike
Pallādijs
Pallādijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Pd un atomskaitli 46.
Skatīt Vakuums un Pallādijs
Parīze
Parīze (IPA) ir Francijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta valstī, kā arī Ildefransas reģiona administratīvais centrs un viens no valsts departamentiem.
Skatīt Vakuums un Parīze
Pasaule
Pasaule ir termins, kas ietver Zemes uztveri no cilvēka skatu punkta.
Skatīt Vakuums un Pasaule
Paskāls
Paskāls (simbols: Pa) ir SI spiediena mērvienība.
Skatīt Vakuums un Paskāls
Piesārņojums
Piesārņojums Gajānas piekrastē Vides piesārņojums ir jebkādas vielas (cietvielas, šķidruma vai gāzes) vai enerģijas formas (piemēram, karstuma, skaņas vai radioaktivitātes) kaitējums videi, apdraudot tajā esošo organismu veselību un dzīvību.
Skatīt Vakuums un Piesārņojums
Plakne
Divas šķeļošas plaknes trīsdimensionālā telpā Plakne ir virsma, kas satur katru taisni, kura savieno jebkurus divus tās punktus.
Skatīt Vakuums un Plakne
Planēta
Planēta (planētes asteres — "klejojošā zvaigzne", arī πλανῆται, "klejotāji") pēc Starptautiskās Astronomijas savienības (IAU) definīcijas ir debess ķermenis, kurš atrodas orbītā ap zvaigzni vai zvaigžņu miglāju, tajā nenotiek kodolreakcijas, kā arī planētas masas izraisītās gravitācijas dēļ tā ir ieguvusi lodveida (gandrīz apaļu) hidrostatiski līdzsvarotu formu un tās orbītas tuvumā nav citu planētām līdzīgu debess ķermeņu.
Skatīt Vakuums un Planēta
Platīns
Platīns ir ķīmiskais elements ar simbolu Pt un atomskaitli 78.
Skatīt Vakuums un Platīns
Platons
Platons (Plátōn; dzimis ap 427. gadu p.m.ē., miris ap 348. gadu p.m.ē.) bija klasiskās Senās Grieķijas filozofs un matemātiķis, Sokrata māceklis, Aristoteļa skolotājs, rakstnieks un Platona akadēmijas dibinātājs.
Skatīt Vakuums un Platons
Plazma
Dekoratīvā plazmas lampa Plazma (plásma — ‘veidojums’) ir daļēji vai pilnīgi jonizēta viela, kur lādētās daļiņas var brīvi pārvietoties.
Skatīt Vakuums un Plazma
Plēšas
Rokas plēšu uzbūve: 1 — gaisa ieplūde, 2 — gaisa izplūde, 3 — vārstulis. Plēšas ir ierīce gaisa pievadīšanai.
Skatīt Vakuums un Plēšas
Pozitrons
Pozitrons (no - pozitīvs un "-trons" - elektrona nosaukuma daļa) ir elektrona antidaļiņa.
Skatīt Vakuums un Pozitrons
Pretestība
Pretestība var būt.
Skatīt Vakuums un Pretestība
Procenti
Procenti ir naudas summa, ko nopelna aizdevējs, tā ir atlīdzība par atļauju aizņēmējam izmantot viņa naudu un par izdevuma atmaksas gaidīšanas laiku.
Skatīt Vakuums un Procenti
Pusvadītājs
operācijpastiprinātājs, gaismas diode un tranzistors. Pusvadītājs ir materiāls, kas elektrības vadīšanas spējas ziņā ierindojams starp metāliem (strāvas vadītājiem) un dielektriķiem, un kura elektrovadītspēja ir atkarīga no elektronu kustības rakstura.
Skatīt Vakuums un Pusvadītājs
Radiometrs
Krūksa (''Crookes'') radiometrs. Radiometrs ir elektromagnētiskā starojuma plūsmas mērīšanas ierīce.
Skatīt Vakuums un Radiometrs
Relativitātes teorija
Ar jēdzienu "relativitātes teorija" var saprast vai nu vienu no Einšteina relativitātes teorijas daļām, vai tās abas.
Skatīt Vakuums un Relativitātes teorija
Reliktstarojums
Reliktstarojums ir zemas intensitātes kosmiskais radiostarojums, kas aizpilda Visumu un veido vienmērīgu radiostarojuma fonu ar niecīgām intensitātes fluktuācijām.
Skatīt Vakuums un Reliktstarojums
Renē Dekarts
Renē Dekarts (jeb Renē no Kartas; dzimis, miris) bija franču filosofs, matemātiķis un zinātnieks.
Skatīt Vakuums un Renē Dekarts
Risks
Risks ir jēdziens, ar kuru parasti apzīmē dažādu vērtību iespējamu zaudēšanu nākotnē.
Skatīt Vakuums un Risks
Roberts Boils
Roberts Boils (dzimis, miris) bija britu dabaszinātnieks, dabas filozofs, ķīmiķis, fiziķis, izgudrotājs un zinātnes entuziasts, slavens ar savu darbu fizikā un ķīmijā.
Skatīt Vakuums un Roberts Boils
Roberts Huks
Roberts Huks (dzimis, miris) bija angļu filozofs, arhitekts, dabaszinātnieks un enciklopēdists.
Skatīt Vakuums un Roberts Huks
Roma
Roma ir vēsturiska pilsēta, Itālijas valsts galvaspilsēta, kā arī Lacio reģiona un Romas provinces administratīvais centrs.
Skatīt Vakuums un Roma
Romas Katoļu baznīca
Katoļticīgo īpatsvars pasaules valstīs Katoļu baznīca jeb Katoliskā baznīca ir lielākā kristīgā baznīca pasaulē.
Skatīt Vakuums un Romas Katoļu baznīca
Saule
Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.
Skatīt Vakuums un Saule
Saules sistēma
Saules sistēma ir Saule un ap to riņķojošo debess ķermeņu kopums — astoņas planētas, kas veido planētu sistēmas, kā arī citi ievērojami mazāki ķermeņi, piemēram, pundurplanētas un Saules sistēmas mazie ķermeņi, piemēram, komētas un asteroīdi.
Skatīt Vakuums un Saules sistēma
Sūknis
Ar roku darbināms ugunsdzēsības sūknis Sūknis ir ierīce šķidrumu pārvietošanai.
Skatīt Vakuums un Sūknis
Sekunde
Punkts iedegas vienu reizi sekundē Sekunde (simbols: s, dažreiz sek.) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) laika pamatmērvienība.
Skatīt Vakuums un Sekunde
Senā Grieķija
Tēbu hegemonijas laikā, 371–362 p.m.ē) Senā Grieķija jeb Hellada ((Hellás)) ir apzīmējums grieķvalodīgajai pasaulei senajos laikos — ne tikai pašreizējās Grieķijas teritorijai, bet arī teritorijām, kuras tad apdzīvoja grieķi: Kiprai, Mazāzijas Egejas jūras krastam (tolaik sauktam par Joniju), Sicīlijai, Dienviditālijai (tolaik sauktām par Lielo Grieķiju) un grieķu piekrastes apmetnēm tagadējā Albānijā, Bulgārijā, Turcijā, Ēģiptē, Francijā, Lībijā, Spānijā un Ukrainā.
Skatīt Vakuums un Senā Grieķija
Siltumizolācija
MinerālvatesNovecojusi saite izolācija, 1600 dpi Siltumizolācijas materiāls ir tāds celtniecības materiāls, kuru lieto, lai pasargātu ēku vai atsevišķu telpu no siltuma zudumiem.
Skatīt Vakuums un Siltumizolācija
Sinuss
Ja vienības riņķī ievelk leņķi, kura lielums ir α, tad atbilstošās pretkatetes garums ir sin α. Par leņķa sinusu sauc uz tā balstīta taisnleņķa trijstūra pretkatetes un hipotenūzas garumu attiecību.
Skatīt Vakuums un Sinuss
Skābeklis
Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.
Skatīt Vakuums un Skābeklis
Spararats
Automašīnas dzinēja spararats Spararats jeb vēzritenis ir mehāniska ierīce, kura uzkrāj griezes kustības enerģiju.
Skatīt Vakuums un Spararats
Spēks
Dažādu spēku virzieni parādīti ar bultām. Spēks ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņu un / vai lauku mijiedarbību.
Skatīt Vakuums un Spēks
Spiediens
Spiediens ir perpendikulārs spēks, kas iedarbojas uz virsmas laukuma vienību.
Skatīt Vakuums un Spiediens
Starojums
Starojums, arī radiācija (no — ‘spīdēšana, starošana’), ir enerģijas starveida izplatīšanās, izstarošana telpā.
Skatīt Vakuums un Starojums
Starpplanētu vide
Starpplanētu vide - kosmiskā telpa, kurā atrodas Saules sistēmas ķermeņi (planētas, asteroīdi u.c.). Starpplanētu vide nav tukšs vakuums.
Skatīt Vakuums un Starpplanētu vide
Starptautiskā mērvienību sistēma
nav ieviesta Col-end SI jeb Starptautiskā mērvienību sistēma ir izplatītākā mērvienību sistēma pasaulē.
Skatīt Vakuums un Starptautiskā mērvienību sistēma
Starpzvaigžņu vide
Jonizētā ūdeņraža sadalījums galaktikas starpzvaigžņu vidē, kas novērojams no Zemes ziemeļu puslodes Starpzvaigžņu vide ir matērija, kas aizpilda galaktikas starp zvaigžņu sistēmām un miglājiem.
Skatīt Vakuums un Starpzvaigžņu vide
Strūklaka
Vroclavas strūklaka naktī Strūklaka ir dekoratīvs veidojums, kurā vizuāla efekta radīšanai izmanto ūdeni vai citu šķidrumu.
Skatīt Vakuums un Strūklaka
Stress
van Goga glezna.) Stress ir cilvēka vai dzīvnieka organisma un psihes kompleksveida reakcija uz emocionāli ļoti spēcīgu kairinājumu, signālu, vai problēmsituāciju.
Skatīt Vakuums un Stress
Sublimācija (fizika)
Sublimācija ir vielas pāreja no cietās fāzes tieši gāzveida fāzē, apejot šķidro fāzi.
Skatīt Vakuums un Sublimācija (fizika)
Svars
Svars fizikā ir gravitācijas, precīzāk, smaguma spēka, izraisīts spēks, ar kuru atbalstīts vai pakārts ķermenis (tas ir, ķermenis, kurš nevar brīvi krist) iedarbojas uz savu balstu vai piekari.
Skatīt Vakuums un Svars
Svārstības
Svārstības jeb oscilācijas ir kustības, kuras precīzi vai aptuveni atkārtojas pēc noteiktiem laika intervāliem.
Skatīt Vakuums un Svārstības
Sviedri
Nosvīdusi seja Sviedri vairumam zīdītāju ir bezkrāsains šķidrums, kas fiziskas slodzes, emociju vai slimību dēļ izdalās uz ādas.
Skatīt Vakuums un Sviedri
Tērauds
250px Tērauds ir dzelzs sakausējums ar labām tehnoloģiskām īpašībām un pietiekošu plastiskumu, kas ļauj izgatavot jebkuras formas un izmēru konstrukcijas, kā arī pielietot dažādas tehnoloģiskās apstrādes metodes: liešanu, velmēšanu, kalšanu, metināšanu, griešanu u.tml.
Skatīt Vakuums un Tērauds
Teleskops
Spoguļteleskops Spoguļteleskops Teleskops (tele — ‘tāls’ un, skopein — ‘skatīties’) ir jebkura iekārta, kas savāc un fokusē elektromagnētisko starojumu, un to izmanto, lai aplūkotu tālu priekšmetu un objektu attēlus.
Skatīt Vakuums un Teleskops
Temperatūra
Lielākā temperatūrā molekulas svārstību amplitūda palielinās Temperatūra ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa (vai vielas) sasilšanas pakāpi jeb siltumkustības intensitāti.
Skatīt Vakuums un Temperatūra
Teoloģija
Teologs Teoloģija ((theos) — 'Dievs' un λόγος (logos) — 'mācība') ir kādas reliģijas doktrīnu kopums.
Skatīt Vakuums un Teoloģija
Titāns
Titāns ir ķīmiskais elements ar simbolu Ti un atomskaitli 22.
Skatīt Vakuums un Titāns
Toskāna
Toskāna ir reģions Itālijas centrālajā daļā.
Skatīt Vakuums un Toskāna
Trajektorija
Trajektorija pēc būtības var būt pēdas sniegā, kas paliek pēc slēpotāja. Trajektorija ir līnija plaknē vai telpā, pa kuru pārvietojas fizikāls ķermenis, precīzāk, materiāls punkts.
Skatīt Vakuums un Trajektorija
Tvaiks
ūdens tvaika burbuļi Tvaiks ir vielas gāzveida stāvoklis apstākļos, kad gāzveida viela var atrasties līdzsvarā ar šķidru un cietu tās pašas vielas stāvokli.
Skatīt Vakuums un Tvaiks
Vējš
Pasaules lokālo vēju sistēma Pieter Kluyver (1816–1900) Vējš ir liela mēroga Zemes atmosfēras gāzu kustība jeb plūsma.
Skatīt Vakuums un Vējš
Vibrācija
Vibrācija (no — 'svārstība, trīcēšana') ir zemas frekvences mehāniskas svārstības.
Skatīt Vakuums un Vibrācija
Viduslaiki
Krusts bija viens no izplatītākajiem simboliem viduslaiku sabiedrībā Viduslaiki bija Eiropas vēstures laika periods starp senajiem laikiem un jaunajiem laikiem, no 5.
Skatīt Vakuums un Viduslaiki
Viela
Viela ir matērijas veids, kura sastāv no atomiem.
Skatīt Vakuums un Viela
Virsma
Virsma, uz kuras attēlotas izolīnijas, kas atbilst nemainīgām ''x'', ''y'' un ''z'' vērtībām Virsma ir jēdziens, ko lieto ģeometrijā, lai apzīmētu divdimensionālu varietāti.
Skatīt Vakuums un Virsma
Virzulis
Virzulis ir cilindrveidīga detaļa, kura pārvietojas pa cilindru no lejas uz augšu t.i. uz priekšu un atpakaļ.
Skatīt Vakuums un Virzulis
Viskozitāte
Viskozitātes attēlojums. Apakšējam (violetajam) šķidrumam ir lielāka viskozitāte, nekā augšējam. Eksperiments, kas rāda, ka iekšējā berze šķidruma staba centrā ir mazāka nekā malās, kas saskaras ar stiklu Viskozitāte jeb stigrība, arī staignums, stīgrums, valkanība, valkanums ir iekšējā berze (raksturo to, cik attiecīgais šķidrums ir "biezs").
Skatīt Vakuums un Viskozitāte
Visums
Universum — C. Flammarion, Woodcut, Paris 1888, Coloration: Heikenwaelder Hugo, Wien 1998. Visums jeb Universs ir viss laiktelpas kontinuums, kurā mēs pastāvam, ieskaitot visu tajā atrodošos matēriju un enerģiju.
Skatīt Vakuums un Visums
Volframs
Volframs ir ķīmiskais elements ar simbolu W un atomskaitli 74.
Skatīt Vakuums un Volframs
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Skatīt Vakuums un Zeme
Zinātniskā revolūcija
AstrologsPar zinātnisko revolūciju pieņemts uzskatīt radikālu pavērsienu cilvēku zināšanās, uzskatos un domāšanā, kas bija vērojams apmēram no XVI gs.
Skatīt Vakuums un Zinātniskā revolūcija
Zvaigzne
angstrēmu izstarojumā Lielajā Magelāna mākonī Morgana-Kīnena zvaigžņu spektru un krāsu klasifikācija Zvaigzne ir masīva jonizētas gāzes — plazmas lode, kas izstaro gaismu un citu elektromagnētisko starojumu, kā arī elementārdaļiņas, un uztur sevi līdzsvarā starp pašas masas radīto gravitāciju un iekšējo spiedienu, kuras dziļumā notiek termiskās kodolsintēzes reakcijas.
Skatīt Vakuums un Zvaigzne
1206. gads
1206.
Skatīt Vakuums un 1206. gads
1277. gads
1277.
Skatīt Vakuums un 1277. gads
14. gadsimts
14.
Skatīt Vakuums un 14. gadsimts
15. gadsimts
15.
Skatīt Vakuums un 15. gadsimts
1551. gads
1551.
Skatīt Vakuums un 1551. gads
1635. gads
1635.
Skatīt Vakuums un 1635. gads
1639. gads
1639.
Skatīt Vakuums un 1639. gads
1643. gads
1643.
Skatīt Vakuums un 1643. gads
1654. gads
1654.
Skatīt Vakuums un 1654. gads
1660. gads
1660.
Skatīt Vakuums un 1660. gads
17. gadsimts
17.
Skatīt Vakuums un 17. gadsimts
1768. gads
1768.
Skatīt Vakuums un 1768. gads
1850. gads
1850.
Skatīt Vakuums un 1850. gads
1855. gads
1855.
Skatīt Vakuums un 1855. gads
1865. gads
1865.
Skatīt Vakuums un 1865. gads
1887. gads
1887.
Skatīt Vakuums un 1887. gads
1891. gads
1891.
Skatīt Vakuums un 1891. gads
19. gadsimts
19.
Skatīt Vakuums un 19. gadsimts
1912. gads
1912.
Skatīt Vakuums un 1912. gads
1927. gads
1927.
Skatīt Vakuums un 1927. gads
1930. gads
1930.
Skatīt Vakuums un 1930. gads
1932. gads
1932.
Skatīt Vakuums un 1932. gads
1942. gads
1942.
Skatīt Vakuums un 1942. gads
20. gadsimts
20.
Skatīt Vakuums un 20. gadsimts
Skatīt arī
Fiziskās parādības
- Atstarošana
- Difrakcija
- Elektromagnētiskā indukcija
- Gaismas laušana
- Hidrauliskais trieciens
- Kavitācija
- Kazimira efekts
- Kodolreakcija
- Kodolsintēze
- Konvekcija
- Koriolisa spēks
- Laiks
- Lorenca spēks
- Magnusa efekts
- Mehāniskā kustība
- Notikumu horizonts
- Singularitāte
- Starojums
- Supravadītspēja
- Tauriņa efekts
- Termoelektriskais efekts
- Vakuums
- Čerenkova—Vavilova starojums
Gāzes
- Adsorbcija
- Atmosfēra
- Ciklopropāns
- Dirižablis
- Elpošana
- Fāžu stāvokļa diagramma
- Gāze
- Iztvaikošana
- Molekulāri kinētiskā teorija
- Normāli apstākļi
- Plazma
- Propēns
- Rasas punkts
- Silāni
- Sublimācija (fizika)
- Trīskāršais punkts
- Tvaiks
- Vakuums
- Viršana
- Viršanas temperatūra
Latīņu frāzes
- Ab urbe condita
- Ad hoc
- Aklā zarna
- Alma mater
- Aneksija
- Carpe diem
- Curriculum vitae
- Damnatio memoriae
- De facto
- Gaudeamus igitur
- Ipso facto
- Latīņu pagodinājumi
- Per capita
- Persona non grata
- Tautas skaitīšana
- Vakuums
- Veto
- Vēzis (slimība)
Rūpnieciskie procesi
- 3D drukāšana
- Alkilēšana
- Elektrolīze
- Elektrosintēze
- Elektrovērpšana
- Frakcionētā destilācija
- Pasterizēšana
- Vakuums
Zināms kā Vakums, Vakūms.
, Elementārdaļiņa, Elpošana, Enerģija, Evandželista Toričelli, Fārābī, Fārenheita grāds, Filozofija, Fizika, Forma, Fotons, Gaisma, Gaismas ātrums, Gaismas laušana, Gaiss, Galileo Galilejs, Gauskāji, Gāze, Gradients, Gravitācija, Gravitācijas lauks, Hēlijs, Hercogs, Hipoksija, Inerce, Inflācija, Isambards Kingdoms Brunels, Islāms, Itālija, Iztvaikošana, Jauda, Jūras līmenis, Jons, Kapacitāte, Karsta process, Katods, Kazimira efekts, Kārmāna līnija, Kelvins, Kilometrs, Koncentrācijas nometne, Kondensators, Kondensēšanās, Konvekcija, Korozija, Kosmiskā telpa, Kosmoloģija, Kosmonauts, Kosmosa kuģis, Kristāls, Kubikcentimetrs, Kvantu mehānika, Kvēlspuldze, Laboratorija, Laiks, Laušanas koeficients, Lidaparāts, Lielais sprādziens, Luftwaffe, Magdeburgas puslodes, Magnētiskā konstante, Manometrs, Masa, Matērija, Matemātika, Mājas zirgs, Mākslīgais pavadonis, Mēness, Mehāniskais līdzsvars, Metalurģija, Metāli, Metrs, Mikroorganismi, Milimetrs, Minūte, Molekula, Mozus, Muskuļi, Musulmaņi, Mute, Nacionālsociālisms, Negadījums, Neitrīno, Neons, Nilss Bors, Nulle, Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas, Optika, Organisms, Oscilators, Oto fon Gērike, Pallādijs, Parīze, Pasaule, Paskāls, Piesārņojums, Plakne, Planēta, Platīns, Platons, Plazma, Plēšas, Pozitrons, Pretestība, Procenti, Pusvadītājs, Radiometrs, Relativitātes teorija, Reliktstarojums, Renē Dekarts, Risks, Roberts Boils, Roberts Huks, Roma, Romas Katoļu baznīca, Saule, Saules sistēma, Sūknis, Sekunde, Senā Grieķija, Siltumizolācija, Sinuss, Skābeklis, Spararats, Spēks, Spiediens, Starojums, Starpplanētu vide, Starptautiskā mērvienību sistēma, Starpzvaigžņu vide, Strūklaka, Stress, Sublimācija (fizika), Svars, Svārstības, Sviedri, Tērauds, Teleskops, Temperatūra, Teoloģija, Titāns, Toskāna, Trajektorija, Tvaiks, Vējš, Vibrācija, Viduslaiki, Viela, Virsma, Virzulis, Viskozitāte, Visums, Volframs, Zeme, Zinātniskā revolūcija, Zvaigzne, 1206. gads, 1277. gads, 14. gadsimts, 15. gadsimts, 1551. gads, 1635. gads, 1639. gads, 1643. gads, 1654. gads, 1660. gads, 17. gadsimts, 1768. gads, 1850. gads, 1855. gads, 1865. gads, 1887. gads, 1891. gads, 19. gadsimts, 1912. gads, 1927. gads, 1930. gads, 1932. gads, 1942. gads, 20. gadsimts.