Mēs strādājam pie Unionpedia lietotnes atjaunošanas Google Play veikalā
IzejošaisIenākošā
🌟Mēs vienkāršojām savu dizainu labākai navigācijai!
Instagram Facebook X LinkedIn

Viduslaiki

Indekss Viduslaiki

Krusts bija viens no izplatītākajiem simboliem viduslaiku sabiedrībā Viduslaiki bija Eiropas vēstures laika periods starp senajiem laikiem un jaunajiem laikiem, no 5.

Satura rādītājs

  1. 106 attiecības: Alberts Lielais, Aleksandrs Dimā, Anglijas Karaliste, Anglosakši, Antiohija, Aragonas karaliste, Arābi, Aristokrātija, Austrumeiropa, Austrumromas impērija, Austrumu Pareizticīgā baznīca, Balkānu pussala, Barbaru karalistes, Bronzas laikmets, Burgundi, Civilizācija, Daugava, Dižskābarži, Dzimtbūšana, Eiropa, Eiropas vēsture, Feodālisms, Francija, Franku valsts, Gallija, Gotika, Gotika (arhitektūra), Jaunie laiki, Justiniāns I, Kalifāts, Karolingu dinastija, Kastīlijas karaliste, Katedrāle, Kārlis Lielais, Klimats, Komūna, Konstantinopole, Kordovas kalifāts, Kosmopolītisms, Kristīgā baznīca, Kristietība, Kultūra, Kursa (valsts), Labība, Langobardi, Latvijas vēsture, Leonas karaliste, Lielā Shizma, Lietuvas lielkņaziste, Likumdošanas vara, ... Izvērst indekss (56 vairāk) »

  2. 5. gadsimts
  3. Vēstures periodi

Alberts Lielais

Alberts Lielais (Albertus Magnus; dzimis pirms 1200. gada, miris), arī Bolštetas Alberts, bija vācu filozofs un teologs, dominikāņu mūks.

Skatīt Viduslaiki un Alberts Lielais

Aleksandrs Dimā

Aleksandrs Dimā var būt.

Skatīt Viduslaiki un Aleksandrs Dimā

Anglijas Karaliste

Anglija Anglijas karogs Anglijas Karalistes ģerbonis Attēls:Location map of England in 1700.svg GalvaspilsētaLondona Platība130 395 km² Anglijas Karaliste bija valsts Lielbritānijas salas dienvidaustrumos, kas pastāvēja laikā no 927.

Skatīt Viduslaiki un Anglijas Karaliste

Anglosakši

Beovulfs — viens no svarīgākajiem anglosakšu literatūras darbiem Anglosakši bija ģermāņu (anglu, sakšu, jitu, frīzu) ciltis, kas no 5.

Skatīt Viduslaiki un Anglosakši

Antiohija

Antiohija (Antióheia), arī Antioha, bija sengrieķu pilsēta mūsdienu Turcijas teritorijā.

Skatīt Viduslaiki un Antiohija

Aragonas karaliste

Aragonas karaliste bija feodālistiska karaliste, kas laikā no 1035.

Skatīt Viduslaiki un Aragonas karaliste

Arābi

Arābi (al-ʿarab) ir semītu etniskā grupa, kas apdzīvo tā saucamo arābu pasauli, tas ir, Tuvos Austrumus un Ziemeļāfriku.

Skatīt Viduslaiki un Arābi

Aristokrātija

Aristokrātija ((aristokratia), no ἄριστος (aristos) — 'labākais'; κράτος (kratos) — 'vara') ir valsts pārvaldes forma, kur valsts vara koncentrējas šaura valsts iedzīvotāju loka — aristokrātu — rokās.

Skatīt Viduslaiki un Aristokrātija

Austrumeiropa

Dienvideiropa Varšavas pakta valstis (gaiši oranžs), citi komunistiskie režīmi (visgaišāk oranžs). Austrumeiropa ir Eiropas daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst Albānija, Baltkrievija, Bosnija un Hercegovina, Bulgārija, Čehija, Horvātija, Kosova, Krievija, Ziemeļmaķedonija, Melnkalne, Moldova, Polija, Rumānija, Serbija, Slovākija, Slovēnija, Ungārija un Ukraina, kā arī Kaukāza valstis Armēnija, Azerbaidžāna un Gruzija.

Skatīt Viduslaiki un Austrumeiropa

Austrumromas impērija

Austrumromas impērija (burtiski "Romiešu impērija") jeb Bizantija (pēc tās galvaspilsētas, tagadējās Stambulas, senā nosaukuma), saukta arī par Bizantijas impēriju, bija nosaukums tai Romas impērijas daļai, kas tās austrumu daļā pastāvēja līdz 1453.

Skatīt Viduslaiki un Austrumromas impērija

Austrumu Pareizticīgā baznīca

Austrumu pareizticīgo īpatsvars pasaules valstīs Austrumu Pareizticīgā baznīca jeb Austrumu Ortodoksā baznīca, oficiāli Ortodoksā Katoliskā baznīca, ir otra lielākā kristīgā baznīca pasaulē.

Skatīt Viduslaiki un Austrumu Pareizticīgā baznīca

Balkānu pussala

Balkānu pussala ir ģeogrāfisks un kultūras reģions Eiropas dienvidaustrumdaļā.

Skatīt Viduslaiki un Balkānu pussala

Barbaru karalistes

Barbaru karalistes bija Rietumromas impērijas teritorijā izveidotās ģermāņu (barbaru) cilšu karalistes, kas pastāvēja vēlīnajā antīkajā laikmetā un agrīno viduslaiku posmā no 5.

Skatīt Viduslaiki un Barbaru karalistes

Bronzas laikmets

indoeiropiešu valodu grupu izplatība bronzas laikmetā (ap 500. gadu p.m.ē.). Baltu valodu areāls iezīmēts gaiši brūnā krāsā, indoirāņu valodas — sarkanā, ģermāņu valodas — violetā, ķeltu valodas — zaļā, latīņu valodas — zilā, grieķu valodas — dzeltenā, pārējās — brūnā krāsā.

Skatīt Viduslaiki un Bronzas laikmets

Burgundi

Burgundi bija viena no ģermāņu ciltīm, kas 5.

Skatīt Viduslaiki un Burgundi

Civilizācija

Senā Ēģipte, agrīna civilizācija. Zinātniskā un populārā literatūrā civilizācijas jēdziens tiek lietots dažādos kontekstos.

Skatīt Viduslaiki un Civilizācija

Daugava

Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.

Skatīt Viduslaiki un Daugava

Dižskābarži

Dižskābarži (Fagus) ir dižskābaržu dzimtas ģints.

Skatīt Viduslaiki un Dižskābarži

Dzimtbūšana

Dzimtbūšana bija feodāla un pēcfeodāla sociāla iekārta, kurā zemnieki bija piesaistīti apstrādājamai zemei kā savai darba vietai un bija atkarīgi no zemes īpašnieka.

Skatīt Viduslaiki un Dzimtbūšana

Eiropa

Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.

Skatīt Viduslaiki un Eiropa

Eiropas vēsture

"Eiropa karaliene" (''Europa regina'') - alegorisks Eiropas galveno valstu attēlojums 16. gadsimtā. Livonija (apakšā pa labi) tika uzskatīta par svarīgu Eiropas valsti (Sebastjans Minsters, 1570.) Eiropas vēsture aptver laika posmu no laika, kad Eiropā uz dzīvi apmetās pirmie cilvēki, līdz mūsdienām.

Skatīt Viduslaiki un Eiropas vēsture

Feodālisms

Francija 15. gadsimta beigās Feodālisms bija sabiedriska iekārta viduslaiku Rietumeiropā, kas balstījās uz feodālām politiskām, ekonomiskām un militārām attiecībām starp šīs sabiedrības locekļiem.

Skatīt Viduslaiki un Feodālisms

Francija

Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.

Skatīt Viduslaiki un Francija

Franku valsts

Franku valsts, arī zināma kā Franku Karaliste, vēlāk Franku impērija, bija teritorija, kurā no vēlīnā antīkā laikmeta līdz viduslaiku sākuma periodam dzīvoja un valdīja franki.

Skatīt Viduslaiki un Franku valsts

Gallija

Gallijas karte 54. gadā pirms mūsu ēras Gallija bija kultūrvēsturisks reģions Rietumeiropā, kurā no 6.

Skatīt Viduslaiki un Gallija

Gotika

brāļu Limburgu ilustrētas stundu grāmatas Parīzes Dievmātes katedrāle Gotika ir tēlotājmākslas un arhitektūras stils, kas aizsākās Krusta karu laikā aptuveni 12. gadsimta vidū Francijā.

Skatīt Viduslaiki un Gotika

Gotika (arhitektūra)

Reimsas katedrāle Francijā Gotika ir arhitektūras stils Eiropā, kas pastāvēja no 12.

Skatīt Viduslaiki un Gotika (arhitektūra)

Jaunie laiki

Valdzemilera karte, 1507. gads Jaunie laiki jeb precīzāk Agrīnie Jaunie laiki ir Eiropas vēstures periods starp vēlīnajiem viduslaikiem un Jaunākajiem laikiem.

Skatīt Viduslaiki un Jaunie laiki

Justiniāns I

Austrumromas impērija Justiniāna valdīšanas laikā (555. gadā) Justiniāns I, pazīstams arī kā Justiniāns Lielais (dzimis ap 482. gadu, miris) bija viens no varenākajiem Austrumromas impērijas (Bizantijas) imperatoriem.

Skatīt Viduslaiki un Justiniāns I

Kalifāts

Kalifāts, arī halifāts (- khilāfah) ir islāma valstu pārvaldes iekārta, kas apvieno vienotā politiskā sistēmā musulmaņus, neskatoties uz viņu atšķirīgajiem uzskatiem teoloģijā.

Skatīt Viduslaiki un Kalifāts

Karolingu dinastija

Karolingu impērija Karolingu dinastija bija franku karaļu dinastija, kas valdīja mūsdienu Francijas teritorijā un Centrāleiropā 8.—10.

Skatīt Viduslaiki un Karolingu dinastija

Kastīlijas karaliste

Kastīlijas karaliste 15. gadsimtā Kastīlijas un Leonas province mūsdienās Kastīlijas un Leonas karalistes ģerbonis Kastīlijas karaliste (Castilla), arī Kastīlijas-Leonas karaliste (Castilla y León) bija karaliste, kas laikā no 1035.

Skatīt Viduslaiki un Kastīlijas karaliste

Katedrāle

Katedrāle Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle Katedrāle (no (kathédra) — 'mācību sols') jeb Doms ( — ' nams') ir kristīga baznīca, kurā atrodas metropolīta, arhibīskapa vai bīskapa katedra jeb tronis, caur ko viņš simboliski pārvalda savu diecēzi vai metropolīta gadījumā metropoliju, vai arhibīskapa gadījumā arhidiecēzi.

Skatīt Viduslaiki un Katedrāle

Kārlis Lielais

Kārlis Lielais (dzimis, miris) bija franku karalis, Karolingu dinastijas pārstāvis.

Skatīt Viduslaiki un Kārlis Lielais

Klimats

ASV). Klimats ir noteiktai vietai vai teritorijai raksturīgs ilggadējs laikapstākļu režīms.

Skatīt Viduslaiki un Klimats

Komūna

Jauno mūziķu komūna Amsterdamā Komūna (no  — 'kopiena') ir apzināti veidots cilvēku kopums ar kopīgu dzīves telpu, interesēm, vērtībām, uzskatiem un bieži kopīgu īpašumu, mantām un resursiem.

Skatīt Viduslaiki un Komūna

Konstantinopole

Konstantinopoles karte Bizantijas laikā Konstantinopole bija Turcijas lielākās pilsētas Stambulas nosaukums līdz 1930.

Skatīt Viduslaiki un Konstantinopole

Kordovas kalifāts

Kordovas emirāts Kordovas kalifāts bija musulmaņu valsts, kas laikā no 929.

Skatīt Viduslaiki un Kordovas kalifāts

Kosmopolītisms

Pasaules pilsoņu valdības karogs Kosmopolītisms ir ideoloģija, kas noraida nacionālu patstāvību un suverenitāti, sludina vienaldzīgu izturēšanos pret dzimteni, nacionālo kultūru, tradīcijām.

Skatīt Viduslaiki un Kosmopolītisms

Kristīgā baznīca

Kristīgā baznīca ir jēdziens, ar kuru parasti apzīmē Pasaules kristiešu kopienu.

Skatīt Viduslaiki un Kristīgā baznīca

Kristietība

Kristietība (Khristos) ir monoteiska reliģija, kas balstās uz Jēzus Kristus dzīvi un mācību, kāda tā aprakstīta Jaunajā Derībā.

Skatīt Viduslaiki un Kristietība

Kultūra

Jēdziens kultūra (kas sakņojas vārdā colere — 'kultivēt') apzīmē cilvēku darbības veidus, kā arī simboliskās struktūras, kas piešķir jēgu šīm darbībām.

Skatīt Viduslaiki un Kultūra

Kursa (valsts)

Kursas ķēniņvalsts bija kuršu apdzīvoto pilsnovadu apvienība viduslaikos, kas pirmo reizi pieminēta 9.

Skatīt Viduslaiki un Kursa (valsts)

Labība

Mieži, auzas un pārtikas produkti, kas izgatavoti no labības Labība jeb graudaugi ir graudzāļu dzimtas kultūraugi, kurus kultivē, lai iegūtu to ēdamās sēklas jeb graudus.

Skatīt Viduslaiki un Labība

Langobardi

Apenīnu pussalā 575. gadā (pelēcīgi zilā krāsā) Langobardu vaska figūras Bledas pils muzejā. Langobardi ( — 'garbārži') bija viena no ģermāņu ciltīm, kas apdzīvoja zemes uz ziemeļiem no Alpiem.

Skatīt Viduslaiki un Langobardi

Latvijas vēsture

Latvijas vēsture ir cieši saistīta ar citu Baltijas jūras baseina valstu vēsturi, un to ilgstoši ietekmējusi Ziemeļeiropas ģermāņu (dāņu, vācu, zviedru) un Austrumeiropas slāvu (poļu, krievu) cīņas par reģiona tirdzniecības ceļu kontroli.

Skatīt Viduslaiki un Latvijas vēsture

Leonas karaliste

Leonas karalistes ģerbonis Leonas karaliste bija karaliste, kas laikā no 910.

Skatīt Viduslaiki un Leonas karaliste

Lielā Shizma

Lielā Shizma (no (skhísma) — 'plaisa, šķelšanās') ir kristietības sašķelšanās Rietumu, jeb Romas katoļu kristietībā un Austrumu, jeb pareizticīgo kristietībā.

Skatīt Viduslaiki un Lielā Shizma

Lietuvas lielkņaziste

Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.

Skatīt Viduslaiki un Lietuvas lielkņaziste

Likumdošanas vara

Likumdošanas vara vai likumdevējvara saskaņā ar valsts varas dalīšanas teoriju ir viena no trijām varas izpausmēm valstī.

Skatīt Viduslaiki un Likumdošanas vara

Livonijas Konfederācija

Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.

Skatīt Viduslaiki un Livonijas Konfederācija

Livonijas krusta kari

Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizēšanas un kristianizēšanas daļa.

Skatīt Viduslaiki un Livonijas krusta kari

Mauri

Vatikāna bibliotēkā. Mauri bija viduslaiku musulmaņi, pārsvarā berberu un arābu ciltis, kas apdzīvoja Ziemeļāfrikas Magribas reģionu (mūsdienu Maroka, Alžīrija, Tunisija, Rietumsahāra, Mauritānija), Pireneju pussalu, Francijas dienvidrietumus (Langdoka-Rusijona), Sicīliju un Maltu.

Skatīt Viduslaiki un Mauri

Mozaīka

No mozaīkas veidots mākslas darbs Mozaīka ir viens no glezniecības metodes veidiem, kur kompozīcija lielākoties tiek veidota plaknē no dabiskiem vai apstrādātiem akmeņiem, glazētas keramikas plāksnītēm vai krāsainiem stikla gabaliņiem.

Skatīt Viduslaiki un Mozaīka

Muiža

Stāmerienas (''Stomersee'') muižas kungu māja ap 1910. gadu Muiža bija feodāls zemes īpašumu veids, kad īpašnieks zemi neapstrādāja personīgi, bet guva no tās ienākumus.

Skatīt Viduslaiki un Muiža

Naturālā saimniecība

Kongo Demokrātiskajā Republikā Naturālā saimniecība ir tāds saimniekošanas veids, kas apgādā savu saimniecību ar visiem nepieciešamajiem resursiem, neražojot tos pārdošanai.

Skatīt Viduslaiki un Naturālā saimniecība

Navarras karalistes ģerbonis Bluā-Šampaņas dinastijas ģerbonis Navarras karaliste bija karaliste, kas laikā no 905.

Skatīt Viduslaiki un Navarras karaliste

Nodoklis

Pītera Brēgela Jaunākā glezna "Nodokļu maksāšana" Nodoklis ir obligāts ar likumu noteikts maksājums, kuru veic juridiskas vai fiziskas personas, lai veidotu daļu no pašvaldības vai valsts budžeta.

Skatīt Viduslaiki un Nodoklis

Normandija

Normandijas karogs Normandijas karte Normandija ir Francijas reģions valsts ziemeļos, kas atbilst vēsturiskajai Normandijas hercogistei.

Skatīt Viduslaiki un Normandija

Odoakrs

Odoakra valsts pēc 480. gada Odoakrs (dzimis 433. gadā, miris 493. gadā) bija pirmais Itālijas karalis.

Skatīt Viduslaiki un Odoakrs

Ogasta

Ogasta ir pilsēta ASV, Meinas štata un Kenebeka apgabala administratīvais centrs.

Skatīt Viduslaiki un Ogasta

Ostgoti

Romas impērija Ostgoti (— "austrumgoti"), zināmi arī kā greitungi (Greutungen), bija ģermāņu cilts.

Skatīt Viduslaiki un Ostgoti

Parastais ozols

Parastais ozols ir dižskābaržu dzimtas ozolu ģints koku suga, kas ir vienīgā šīs ģints suga, kura Latvijā aug savvaļā.

Skatīt Viduslaiki un Parastais ozols

Pireneju pussala

Pireneju pussala vai Ibērijas pussalu atrodas Dienvideiropā.

Skatīt Viduslaiki un Pireneju pussala

Pirmais Krusta karš

Pirmais Krusta karš (1096.–1099.) bija pirmais no Krusta kariem, kas tika uzsākts 1096.

Skatīt Viduslaiki un Pirmais Krusta karš

Polijas Karaliste (1025—1385)

Pjastu karogs Karalistes teritoriālās izmaiņas pēc 1000. gada Polijas Karaliste (1025—1385) izveidojās līdz ar pirmā karaļa Boļeslava I Drosmīgā kronēšanu 1025.

Skatīt Viduslaiki un Polijas Karaliste (1025—1385)

Portugāle

Portugāle, oficiāli Portugāles Republika (República Portuguesa), ir Dienvideiropas valsts, kas atrodas Pireneju pussalā.

Skatīt Viduslaiki un Portugāle

Rekonkista

Vestgotu karaļa Pelaijo statuja Astūrijā. Rekonkista (Reconquista — 'atkarošana') bija gandrīz 800 gadus (539 gadi Portugālē) ilgs periods viduslaikos, kad vairākām kristiešu karalistēm izdevās pārņemt varu musulmaņu kontrolētajās teritorijās Pireneju pussalā.

Skatīt Viduslaiki un Rekonkista

Renesanse

Renesanse (no franču valodas "atdzimšana") ir laika posms atsevišķu Eiropas valstu kultūras un ideoloģijas attīstībā, ko raksturo spožs zinātnes, mākslas un literatūras uzplaukums (Itālijā no 14. līdz 16. gadsimtam, citās valstīs no 15. gadsimta beigām līdz 16.

Skatīt Viduslaiki un Renesanse

Rietumeiropa

Dienvideiropa Rietumeiropas valstis (''Westeuropa'') atbilstoši "kultūras telpas" koncepcijai Rietumeiropa ir Eiropas rietumu daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst Andora, Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Francija, Īrija, Lihtenšteina, Luksemburga, Monako, Nīderlande, Šveice, Vācija, kā arī autonomās Normandijas salas — Džērsija un Gērnsija, Menas Sala.

Skatīt Viduslaiki un Rietumeiropa

Rietumromas impērija

Rietumromas impērija bija Romas impērijas rietumu daļa pēc Diokletiāna 285.

Skatīt Viduslaiki un Rietumromas impērija

Romas impērija

Romas impērija jeb Romiešu impērija (— Basileia tōn Rhōmaiōn) bija Senās Romas periods, kas aizsākās līdz ar pirmā imperatora Oktaviāna Augusta valdīšanas sākumu 27.

Skatīt Viduslaiki un Romas impērija

Romas Katoļu baznīca

Katoļticīgo īpatsvars pasaules valstīs Katoļu baznīca jeb Katoliskā baznīca ir lielākā kristīgā baznīca pasaulē.

Skatīt Viduslaiki un Romas Katoļu baznīca

Romas pāvests

Pāvests Francisks I Pāvestu saraksts Vatikānā, sv. Pētera katedrālē Pāvests ( (pappas) — 'tēvs') ir Romas Katoļu baznīcas augstākais virspriesteris, Romas pilsētas bīskaps, Svētā Krēsla monarhs un suverēns, Vatikāna valsts vadītājs.

Skatīt Viduslaiki un Romas pāvests

Romānika

Rīgas Svētā Jura baznīcas logs romānikas stilā. Romānika ir mākslas stils, kas bija izplatīts Eiropā 10.-13.

Skatīt Viduslaiki un Romānika

Romuls Augustuls

Romuls Augustuls (Flavius Momyllus Romulus Augustulus; dzimis, iespējams, ap 460. gadu, miris pēc 476. gada, iespējams, bijis dzīvs ap 500. gadu) bija pēdējais Rietumromas impērijas imperators de facto.

Skatīt Viduslaiki un Romuls Augustuls

Sabiedrība

ķīniešu sabiedrība Sabiedrība ir individuāla cilvēku grupa, kurai ir kopīgas sociāli politiskas saites — kultūra, radniecība, teritorija, valstiska forma vai kopīgas ekonomiskas intereses (uzņēmējdarbībā).

Skatīt Viduslaiki un Sabiedrība

Sardīnija

Sardīnija (izrunā) ir otra lielākā sala Vidusjūrā aiz Sicīlijas un autonoms Itālijas reģions kopš.

Skatīt Viduslaiki un Sardīnija

Sendenī

Sendenī ir komūna un Francijas galvaspilsētas Parīzes piepilsēta.

Skatīt Viduslaiki un Sendenī

Sendenī bazilika

Sendenī bazilika ir benediktiešu abatijas baznīca Sendenī, Parīzē, Francijā.

Skatīt Viduslaiki un Sendenī bazilika

Senie laiki

Senās Grieķijas dzejnieks Homērs. Senie laiki ir laika posms cilvēces vēsturē starp aizvēsturi un viduslaiku sākumu Eiropā (ap 3000 gadu p.m.ē. līdz 500 gadam m.ē.). Citās pasaules daļās seno laiku posma laika robežas var atšķirties, piemēram, Ķīnas vēturē par seno laiku posma beigām dažreiz uzskata Cjiņu dinastijas sākumu, Indijas vēsturē Čolas dinastijas sākumu, bet Amerikā — Amerikas kolonizēšanas sākumu.

Skatīt Viduslaiki un Senie laiki

Sicīlija

Sicīlija ir lielākā sala Vidusjūrā un autonoms Itālijas reģions ar km² lielu platību.

Skatīt Viduslaiki un Sicīlija

Spānija

Spānija (izrunā), oficiāli Spānijas Karaliste (Reino de España), ir valsts, kura atrodas Pireneju pussalā, Dienvidrietumeiropā.

Skatīt Viduslaiki un Spānija

Svētā Romas impērija

Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.

Skatīt Viduslaiki un Svētā Romas impērija

Teodoriks Lielais

Teodoriks Lielais (gotu: Þiudareiks,,; dzimis 454. gadā, miris) bija ostgotu valdnieks.

Skatīt Viduslaiki un Teodoriks Lielais

Tradīcija

Daudzās rietumu pasaules kultūrās, kad satiekas divi vīrieši, viena no tradīcijām ir rokasspiediens Tradīcija ( — ‘nodošana tālāk’), arī paraža, ir noteiktā cilvēku kopienā izveidojies uzskatu, ieradumu un darbību kopums, kas tiek nodots tālāk no paaudzes paaudzē.

Skatīt Viduslaiki un Tradīcija

Turki seldžuki

Seldžuki (arī turki seldžuki; turku valodā: selçuklular; persiešu valodā: سلجوقيان Saldžūkijān; arābu valodā: سلجوق Saldžūk vai السلاجقة al-Salādžika) bija oguzu rietumtjurku atzars no kiniku cilts.

Skatīt Viduslaiki un Turki seldžuki

Ungārijas Karaliste

Ungārijas Karaliste (ungāru: Magyar Királyság) bija daudzetniska monarhija Centrālajā Eiropā, kas pastāvēja no 1000.

Skatīt Viduslaiki un Ungārijas Karaliste

Urbanizācija

Amerikas Savienotajās Valstīs.Urbanizācija ir process, kam galvenokārt ir raksturīga arvien lielāka iedzīvotāju migrācija no lauku reģioniem uz pilsētām.

Skatīt Viduslaiki un Urbanizācija

Urbāns II

Pāvests Urbāns II (dzimis ap 1042. gadu, miris), īstajā vārdā Odons no Lažerī, bija Romas pāvests no līdz savai nāves dienai.

Skatīt Viduslaiki un Urbāns II

Vēlīnais antīkais laikmets

Četri tetrarhi Nīkajas koncils Vēlīnais antīkais laikmets ir vēsturnieku apzīmējums laikmetam, kura laikā Romas impērijas teritorijā notika pāreja no klasiskā antīkā laikmeta uz viduslaikiem.

Skatīt Viduslaiki un Vēlīnais antīkais laikmets

Vestgotu karaliste

Vestgotu "Tulūzas karaliste" (5. gs.) Vestgotu "Toledo karaliste" Valdnieku hronoloģija Vestgotu karaliste bija ģermāņu vestgotu 418.

Skatīt Viduslaiki un Vestgotu karaliste

Vidusjūra

Vidusjūra ir starpkontinentu iekšējā jūra, Atlantijas okeāna daļa, ko praktiski no visām pusēm ietver sauszeme: ziemeļos — Eiropa, dienvidos — Āfrika, austrumos — Āzija.

Skatīt Viduslaiki un Vidusjūra

Viduslaiku karamāksla

Viduslaiku karamāksla ir viduslaiku karadarbība.

Skatīt Viduslaiki un Viduslaiku karamāksla

Viduslaiku literatūra

Viduslaiku literatūra ir visi literārie darbi, kuri uzrakstīti viduslaikos, t.i., no 4.—5.

Skatīt Viduslaiki un Viduslaiku literatūra

Vikingi

Dāņu vikingi, gleznots 12. gadsimta vidū Bizantijas imperatora dienestā (9. gadsimts) Vikingi bija jūrasbraucēju cilšu grupa, kuru sākotnējā izcelsme saistīta ar Skandināviju.

Skatīt Viduslaiki un Vikingi

Vikingu laiki

Ladoga, Novgoroda un Kijeva Senajā Krievzemē. Vikingu dibinātās valstis 8. gs. (tumši sarkanā krāsā), 9.gs. (sarkanā krāsā), 10. gs. (oranžā krāsā) un 11.gs. (dzeltenā krāsā). Zaļā krāsā iezīmētas teritorijas, uz kurām notika vikingu sirojumi Pēc Sicīlijas normaņu ķēniņa Rogera II rīkojuma tapusī pasaules karte (''Tabula Rogeriana'', 1154).

Skatīt Viduslaiki un Vikingu laiki

Viljams I Iekarotājs

Viljama, Normandijas hercoga un Anglijas karaļa ģerbonis Viljama I ģenealoģiskais koks Anglijas Karaliste 1087. gadā Viljams I Iekarotājs, arī Viljams Bastards (dzimis ap 1028. gadu, miris) bija Normandijas hercogs Viljams II (1035.-1087.), Anglijas karalis Viljams I (1066.-1087.).

Skatīt Viduslaiki un Viljams I Iekarotājs

Villa

Itālijā Villa (lauku māja, lauku īpašums) ir komfortabla ārpilsētas māja ar dārzu vai parku.

Skatīt Viduslaiki un Villa

Ziemeļeiropa

Dienvideiropa Ziemeļeiropa ir Eiropas ziemeļu daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst trīs Baltijas valstis — Igaunija, Latvija, Lietuva, piecas Ziemeļvalstis — Dānija, Islande, Norvēģija, Somija, Zviedrija, kā arī autonomās Fēru Salas.

Skatīt Viduslaiki un Ziemeļeiropa

13. gadsimts

13.

Skatīt Viduslaiki un 13. gadsimts

14. gadsimts

14.

Skatīt Viduslaiki un 14. gadsimts

15. gadsimts

15.

Skatīt Viduslaiki un 15. gadsimts

16. gadsimts

16.

Skatīt Viduslaiki un 16. gadsimts

5. gadsimts

5.

Skatīt Viduslaiki un 5. gadsimts

9. gadsimts

9.

Skatīt Viduslaiki un 9. gadsimts

Skatīt arī

5. gadsimts

Vēstures periodi

Zināms kā Agrīnie viduslaiki, Vidus laiki, Vēlīnie viduslaiki.

, Livonijas Konfederācija, Livonijas krusta kari, Mauri, Mozaīka, Muiža, Naturālā saimniecība, Navarras karaliste, Nodoklis, Normandija, Odoakrs, Ogasta, Ostgoti, Parastais ozols, Pireneju pussala, Pirmais Krusta karš, Polijas Karaliste (1025—1385), Portugāle, Rekonkista, Renesanse, Rietumeiropa, Rietumromas impērija, Romas impērija, Romas Katoļu baznīca, Romas pāvests, Romānika, Romuls Augustuls, Sabiedrība, Sardīnija, Sendenī, Sendenī bazilika, Senie laiki, Sicīlija, Spānija, Svētā Romas impērija, Teodoriks Lielais, Tradīcija, Turki seldžuki, Ungārijas Karaliste, Urbanizācija, Urbāns II, Vēlīnais antīkais laikmets, Vestgotu karaliste, Vidusjūra, Viduslaiku karamāksla, Viduslaiku literatūra, Vikingi, Vikingu laiki, Viljams I Iekarotājs, Villa, Ziemeļeiropa, 13. gadsimts, 14. gadsimts, 15. gadsimts, 16. gadsimts, 5. gadsimts, 9. gadsimts.