Ātrāk nekā pārlūku!
50 attiecības: Akadēmija, Ķīmija, Česlavs Milošs, Ādams Mickēvičs, Baltijas valstis, Dabaszinātnes, Datorzinātne, Eiropa, Ekonomika, Filoloģija, Filozofija, Fizika, Georgs Forsters, Gitans Nausēda, Humanitārās zinātnes, Jezuīti, Juliušs Slovackis, Karalis, Katehisms, Kauņa, Krievijas Impērija, Lietuva, Lietuvas lielkņaziste, Lietuviešu valoda, LituanicaSAT-1, Marija Gimbutiene, Matemātika, Medicīna, Nikolajs I Romanovs, Novembra sacelšanās, Pjotrs Skarga, Poļu valoda, Polija, Polijas—Lietuvas ūnija, Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas, Sigismunds II Augusts, Simons Daukants, Stefans Batorijs, Tiesību zinātne, Universitāte, Vītauta Dižā Universitāte, Vēsture, Viļņa, Viļņas apgabals, Zemes mākslīgais pavadonis, 1579. gads, 1595. gads, 1832. gads, 1919. gads, 1939. gads.
Akadēmija
Jelgavā. Madridē. Akadēmija ir tradicionāli lietots nosaukums akadēmiski ievirzītām augstākās izglītības iestādēm.
Jaunums!!: Viļņas Universitāte un Akadēmija · Redzēt vairāk »
Ķīmija
Ķīmija ir zinātne, kas pēta vielu sastāvu, īpašības, struktūru utt. Ķīmija (— ‘metālu sakausēšanas māka’) ir zinātnes nozare, kas pēta vielu sastāvu, īpašības, pārvērtības un parādības, kas saistītas ar šīm pārvērtībām, izstrādā racionālas vielu iegūšanas un pārstrādes metodes.
Jaunums!!: Viļņas Universitāte un Ķīmija · Redzēt vairāk »
Česlavs Milošs
Česlavs Milošs Krakovā 1998. gada decembrī Česlavs Milošs (dzimis Šeteņos Lietuvā, miris Krakovā, Polijā) bija lietuviešu cilmes poļu un amerikāņu dzejnieks un esejists.
Jaunums!!: Viļņas Universitāte un Česlavs Milošs · Redzēt vairāk »
Ādams Mickēvičs
Ādams Bernards Mickēvičs (dzimis Navahrudakas apkaimē, Krievijas Impērijā (tagad Baltkrievijā), miris Stambulā, Turcijā) bija poļu dzejnieks un rakstnieks, romantisma pārstāvis.
Jaunums!!: Viļņas Universitāte un Ādams Mickēvičs · Redzēt vairāk »
Baltijas valstis
Baltu cilšu aptuveni apdzīvotās teritorijas ap 13. gadsimta sākumu Baltijas valstis (arī Baltija) ir trīs Eiropas Savienības valstis Baltijas jūras austrumu piekrastē — Latvija, Lietuva un Igaunija.
Jaunums!!: Viļņas Universitāte un Baltijas valstis · Redzēt vairāk »
Dabaszinātnes
Dabaszinātņu uzdevums ir izprast dabā notiekošos procesos. Attēlā ir parādītas piecas nozīmīgākās dabas zinātnes: ķīmija (centrā); astronomija, zemes zinātne, fizika un bioloģija (pulksteņrādītāja virzienā) Dabaszinātnes ir zinātņu nozares, kurās, izmantojot zinātniskās metodes, tiek pētīti un izprasti dabā notiekošie procesi un parādības, kā arī pēta to izmantošanas iespējas cilvēces vajadzībām.
Jaunums!!: Viļņas Universitāte un Dabaszinātnes · Redzēt vairāk »
Datorzinātne
algoritmu ar lietojumu datorsistēmās Datorzinātne pēta informācijas un skaitļošanas teorētiskos pamatus, kā arī praktiskas metodes teorētisko pamatu ieviešanā un lietošanā datorsistēmās.
Jaunums!!: Viļņas Universitāte un Datorzinātne · Redzēt vairāk »
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Jaunums!!: Viļņas Universitāte un Eiropa · Redzēt vairāk »
Ekonomika
Diagramma ilustrē patērētāja un ražotāja pārpalikumu līdz vispārīgajam pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvaram Ekonomika ir sociāla zinātne, kurā tiek pētīts, kā sabiedrība lieto ierobežotos resursus savu vēlmju apmierināšanai, cilvēku rīcību preču un pakalpojumu ražošanā, tirgošanā un patērēšanā.
Jaunums!!: Viļņas Universitāte un Ekonomika · Redzēt vairāk »
Filoloģija
Grāmata par indoeiropiešu valodas filoloģiju. Filoloģija (— 'mīlestība uz vārdu') ir zinātne par kādas tautas valodu un literatūru.
Jaunums!!: Viļņas Universitāte un Filoloģija · Redzēt vairāk »
Filozofija
"Atēnu skola". Šo fresku 16. gadsimtā uzgleznoja itāliešu mākslinieks Rafaēls. Šeit redzami dažādu laiku domātāji Mūžīgajā Akadēmijā. Freskas centrā redzami Platons un Aristotelis, aizrāvušies diskusijā Filozofija (philosophía) ir zinātne par dabas, sabiedrības un domāšanas vispārējiem likumiem.
Jaunums!!: Viļņas Universitāte un Filozofija · Redzēt vairāk »
Fizika
supravadītāja Eksperiments, kurā tiek izmantots lāzers Fizika (physis — ‘daba’) ir dabaszinātne, kurā tiek pētītas matērijas un enerģijas īpašības, to mijiedarbība laikā un telpā.
Jaunums!!: Viļņas Universitāte un Fizika · Redzēt vairāk »
Georgs Forsters
Georgs Forsters (dzimis, miris) bija vācu dabaszinātnieks, etnogrāfs, rakstnieks, žurnālists un revolucionārs.
Jaunums!!: Viļņas Universitāte un Georgs Forsters · Redzēt vairāk »
Gitans Nausēda
Gitans Nausēda (dzimis Klaipēdā) ir lietuviešu finansists un politiķis, pašreizējais Lietuvas prezidents.
Jaunums!!: Viļņas Universitāte un Gitans Nausēda · Redzēt vairāk »
Humanitārās zinātnes
Humanitārās zinātnes ir akadēmiskas nozares, kas pētī valodu, kultūru, vēsturi, cilvēku kā sabiedrisku būtni, sabiedrību un cilvēku kā vērtību sabiedrībā.
Jaunums!!: Viļņas Universitāte un Humanitārās zinātnes · Redzēt vairāk »
Jezuīti
right Jēzus Sadraudzība, arī Jēzus biedrība (saīsinājums SJ), jeb Jezuītu ordenis ir Romas Katoļu Baznīcas regulārklēriķu ordenis, kas izveidojās 1534.
Jaunums!!: Viļņas Universitāte un Jezuīti · Redzēt vairāk »
Juliušs Slovackis
Juliušs Slovackis (dzimis, miris) bija poļu dzejnieks un dramaturgs, romantisma pārstāvis.
Jaunums!!: Viļņas Universitāte un Juliušs Slovackis · Redzēt vairāk »
Karalis
Franku karalis (''Karolus Magnus'') Kārlis Lielais. Polijas karalis Staņislavs Poņatovskis Karalis (no Kārļa Lielā vārda latinizētās versijas Carolus) ir karalistē (valsts) valdoša monarha tituls.
Jaunums!!: Viļņas Universitāte un Karalis · Redzēt vairāk »
Katehisms
Katehisms jeb katķisms (no — 'mutiska apmācība') ir kristīgās ticības mācības izklāsts, pārsvarā jautājumu un atbilžu formā.
Jaunums!!: Viļņas Universitāte un Katehisms · Redzēt vairāk »
Kauņa
Kauņa ir pēc iedzīvotāju skaita Lietuvas otrā lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Viļņas Universitāte un Kauņa · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Viļņas Universitāte un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Viļņas Universitāte un Lietuva · Redzēt vairāk »
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Jaunums!!: Viļņas Universitāte un Lietuvas lielkņaziste · Redzēt vairāk »
Lietuviešu valoda
Lietuviešu valoda (lietuvių kalba) ir dzimtā valoda apmēram 3,3 miljoniem cilvēku, galvenokārt Lietuvā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Jaunums!!: Viļņas Universitāte un Lietuviešu valoda · Redzēt vairāk »
LituanicaSAT-1
LituanicaSAT-1 bija Lietuvas viens no diviem pirmajiem pavadoņiem.
Jaunums!!: Viļņas Universitāte un LituanicaSAT-1 · Redzēt vairāk »
Marija Gimbutiene
Marija Gimbutiene; dzimusi kā Marija Birute Alseikaite, mirusi) bija lietuviešu izcelsmes amerikāņu arheoloģe, pētīja neolīta un bronzas laikmeta kultūras Eiropā. Viņas darbos izmantotas inovatīvas metodes, kas satuvināja tradicionālo arheoloģiju ar lingvistiku un folkloristiku. Viņa pati šo pieeju nodēvējusi par "arheomitoloģiju". Indoeiropiešu izcelsmes t.s. kurgānu hipotēzes autore. Pētījusi arī seno sabiedrību matriarhātu, kas ietekmējis Lielās Dievības kustības (Goddess movement) attīstību.
Jaunums!!: Viļņas Universitāte un Marija Gimbutiene · Redzēt vairāk »
Matemātika
Rafaēla glezna) Matemātika (— ‘mācība’, ‘zinība’) ir zinātne par reālās pasaules skaitliskajām attiecībām un telpiskajām formām.
Jaunums!!: Viļņas Universitāte un Matemātika · Redzēt vairāk »
Medicīna
Asklēpija rokās Medicīna ( — ‘ārstniecība’, ‘dziedniecība’) ir zinātnisku atziņu sistēma un praktiska darbība cilvēka veselības saglabāšanai.
Jaunums!!: Viļņas Universitāte un Medicīna · Redzēt vairāk »
Nikolajs I Romanovs
Nikolajs I (dzimis, miris), Krievijas Impērijas imperators (1825-1855), arī Polijas karalis, Somijas lielhercogs, Kurzemes un Zemgales hercogs, Livonijas hercogs utt.
Jaunums!!: Viļņas Universitāte un Nikolajs I Romanovs · Redzēt vairāk »
Novembra sacelšanās
Novembra sacelšanās (1830—1831) bija bruņota sacelšanās pret Krievijas impērijas varu Polijā un Lietuvā.
Jaunums!!: Viļņas Universitāte un Novembra sacelšanās · Redzēt vairāk »
Pjotrs Skarga
Pjotrs Skarga (dzimis, miris) bija jezuīts, sludinātājs, polemists un agiogrāfs, viens no Polijas—Lietuvas kontrreformācija līderiem, pirmais Viļņas universitātes rektors, viens no Brestas baznīcas ūnijas galvenajiem ideologiem.
Jaunums!!: Viļņas Universitāte un Pjotrs Skarga · Redzēt vairāk »
Poļu valoda
Poļu valoda (język polski, polszczyzna) ir viena no rietumslāvu valodām.
Jaunums!!: Viļņas Universitāte un Poļu valoda · Redzēt vairāk »
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Viļņas Universitāte un Polija · Redzēt vairāk »
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Jaunums!!: Viļņas Universitāte un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »
Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas
Polijas-Lietuvas teritorijas trīs dalīšanas (1772-1795). Polijas dalīšanas jeb Polijas-Lietuvas dalīšanas bija – teritorijas sadalīšana starp Prūsiju, Krieviju un Austriju 18. gadsimta 2.
Jaunums!!: Viļņas Universitāte un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas · Redzēt vairāk »
Sigismunds II Augusts
Sigismunds II Augusts (dzimis, miris) no 1548.
Jaunums!!: Viļņas Universitāte un Sigismunds II Augusts · Redzēt vairāk »
Simons Daukants
Simons Daukants (dzimis, miris) bija lietuviešu vēsturnieks, rakstnieks un folklorists, pirmās lietuviski sarakstītās lietuviešu vēstures autors.
Jaunums!!: Viļņas Universitāte un Simons Daukants · Redzēt vairāk »
Stefans Batorijs
Stefans Batorijs (dzimis, miris) bija Transilvānijas vaivads no 1571.
Jaunums!!: Viļņas Universitāte un Stefans Batorijs · Redzēt vairāk »
Tiesību zinātne
Tiesību zinātne jeb jurisprudence (— 'tiesību zināšanas') ir zinātne par tiesībām un valsti.
Jaunums!!: Viļņas Universitāte un Tiesību zinātne · Redzēt vairāk »
Universitāte
Viena no Oksfordas Universitātes pilsētiņas ēkām Universitāte (no, kas no — 'kopība') ir autonoma augstākās izglītības (bakalaura, maģistra un doktora studiju programmas) un zinātnes institūcija ar pašpārvaldes tiesībām.
Jaunums!!: Viļņas Universitāte un Universitāte · Redzēt vairāk »
Vītauta Dižā Universitāte
Vītauta Dižā Universitāte ir Lietuvas universitāte Kauņā.
Jaunums!!: Viļņas Universitāte un Vītauta Dižā Universitāte · Redzēt vairāk »
Vēsture
Vēsture ir zinātne, kas pēta cilvēku sabiedrības attīstību un šīs attīstības posmus no tālas pagātnes līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Viļņas Universitāte un Vēsture · Redzēt vairāk »
Viļņa
Viļņas katedrāle Viļņa ir Lietuvas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Viļņas Universitāte un Viļņa · Redzēt vairāk »
Viļņas apgabals
Viļņas apgabals (dažādos brūnganos toņos) un citas Lietuvas strīdus teritorijas (1918—1940) Viļņas apgabals bija vēsturiska Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Viļņas guberņas daļa, kas starp abiem pasaules kariem bija Lietuvas un Polijas Otrās republikas strīdus teritorija.
Jaunums!!: Viļņas Universitāte un Viļņas apgabals · Redzēt vairāk »
Zemes mākslīgais pavadonis
Sputnik-1: Pirmais mākslīgais zemes pavadonis Zemes mākslīgais pavadonis (saīsināti ZMP) ir kosmiskais aparāts, mākslīgais pavadonis, kas gravitācijas spēka ietekmē riņķo ap Zemi pa ģeocentrisku orbītu.
Jaunums!!: Viļņas Universitāte un Zemes mākslīgais pavadonis · Redzēt vairāk »
1579. gads
1579.
Jaunums!!: Viļņas Universitāte un 1579. gads · Redzēt vairāk »
1595. gads
1595 bija parastais gads, kas sākās svētdienā.
Jaunums!!: Viļņas Universitāte un 1595. gads · Redzēt vairāk »
1832. gads
1832.
Jaunums!!: Viļņas Universitāte un 1832. gads · Redzēt vairāk »
1919. gads
1919.
Jaunums!!: Viļņas Universitāte un 1919. gads · Redzēt vairāk »
1939. gads
1939 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā.
Jaunums!!: Viļņas Universitāte un 1939. gads · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Viļņas Jezuītu akadēmija, Viļņas universitāte.
