Satura rādītājs
38 attiecības: Austrijas Anna, Austrumprūsija, Žečpospolita, Žemaitija, Čerņihivas apgabals, Bohdans Hmeļnickis, Cars, Jans II Kazimirs Vāsa, Katoļticība, Krakova, Krievija, Krievijas cariste, Lietuva, Lietuvas valsts vadītāji, Livonija, Livonijas hercogi, Maskava, Maskavas lielkņazi, Mazovija, Merķine, Mihails Fjodorovičs Romanovs, Novgorodas-Severskas kņazi, Otrais Ziemeļu karš, Pareizticība, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Polija, Polijas valdnieku uzskaitījums, Sigismunds III Vāsa, Smoļenska, Svētais Kazimirs, Ukraina, Varēnas rajona pašvaldība, Vasilijs IV Šuiskis, Viļņa, Zaporižja, Zviedrija, 1632. gads, 1648. gads.
- 1595. gadā dzimušie
- 1648. gadā mirušie
- Krievijas cari
- Lietuvas dižkunigaiši
- Vāsu dinastija
- Zviedrijas prinči
Austrijas Anna
Austrijas Anna (dzimusi, mirusi) bija Spānijas karaļa Felipes III meita un kā Francijas karaļa Luija XIII sieva — Francijas karaliene-konsorte no 1610.
Skatīt Vladislavs IV Vāsa un Austrijas Anna
Austrumprūsija
Austrumprūsijas karte 1881. gadā Austrumprūsijas karte 1944. gadā. Austrumprūsija (vai Mažoji Lietuva — 'Mazā Lietuva') bija viens no Prūsijas reģioniem Baltijas jūras piekrastes dienvidaustrumos, kas pastāvēja no 13. gadsimta līdz Otrā pasaules kara beigām 1945.
Skatīt Vladislavs IV Vāsa un Austrumprūsija
Žečpospolita
Žečpospolita ( — 'kopvalsts, republika') ir tradicionāli lietots saīsinājums apzīmējums kopēji pārvaldītajai Polijas valstij dažādos tās attīstības posmos.
Skatīt Vladislavs IV Vāsa un Žečpospolita
Žemaitija
Livonijas ordenim (''Livoniae pars'') pakļautā Kursas (''Curlandia'') un Žemaitijas (''Samogitia'') teritorija (līdz 1422). Žemaitija (žemaišu: Žemaitėjė) ir viens no Lietuvas pieciem etnogrāfiskajiem reģioniem, kas robežojas ar Kurzemi un Zemgales rietumu daļu Latvijā.
Skatīt Vladislavs IV Vāsa un Žemaitija
Čerņihivas apgabals
Čerņihivas apgabals ir viens no Ukrainas apgabaliem.
Skatīt Vladislavs IV Vāsa un Čerņihivas apgabals
Bohdans Hmeļnickis
Bohdans Zinovijs Hmeļnickis (dzimis (tradicionāls uzskats), miris) bija Zaporižjas kazaku hetmanis, kura vadībā 1648.
Skatīt Vladislavs IV Vāsa un Bohdans Hmeļnickis
Cars
Cars (no atvasinātais, senslāvu цьсарь, кесарь, bulgāru un serbu цар) bija caristē (valsts) valdoša monarha tituls Bulgārijā, vēlāk arī Serbijā un Krievijā.
Skatīt Vladislavs IV Vāsa un Cars
Jans II Kazimirs Vāsa
Jans II Kazimirs Vāsa (dzimis, miris) bija Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī nominālais Livonijas lielhercogs no 1648.
Skatīt Vladislavs IV Vāsa un Jans II Kazimirs Vāsa
Katoļticība
Svētā Pētera bazilika jeb Vatikāna bazilika Katoļticība jeb katolicisms ((katholikos) — 'visaptverošs', 'vispasaules') ir vispārīgs termins, ar kuru apzīmē vienu no kristietības virzieniem, kas izveidojās, kad Kristīgā baznīca sašķēlās katoļticīgajos un pareizticīgajos.
Skatīt Vladislavs IV Vāsa un Katoļticība
Krakova
Krakova ir pilsēta Polijas dienvidos, Mazpolijas vojevodistes centrs Vislas krastos.
Skatīt Vladislavs IV Vāsa un Krakova
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Skatīt Vladislavs IV Vāsa un Krievija
Krievijas cariste
Krievijas cariste bija valsts (1547–1721) tagadējās Krievijas Federācijas Eiropas, vēlāk arī Sibīrijas daļā.
Skatīt Vladislavs IV Vāsa un Krievijas cariste
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Skatīt Vladislavs IV Vāsa un Lietuva
Lietuvas valsts vadītāji
Lietuvas prezidenta standarts. Lietuvas valsts vadītāji dažādos vēstures posmos tika dēvēti par kunigaišiem, dižkunigaišiem, lielkņaziem, karaļiem un prezidentiem.
Skatīt Vladislavs IV Vāsa un Lietuvas valsts vadītāji
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Skatīt Vladislavs IV Vāsa un Livonija
Livonijas hercogi
Livonijas hercogistes ģerbonis Livonijas ķēniņa Magnusa ģerbonis Livonijas hercogs bija mantojams tituls, ko no 16.
Skatīt Vladislavs IV Vāsa un Livonijas hercogi
Maskava
Maskava ir Krievijas Federācijas galvaspilsēta un Krievijas federālā pilsēta, kas atrodas valsts rietumu daļā pie Maskavas upes, aptuveni 641 km uz dienvidaustrumiem no Sanktpēterburgas.
Skatīt Vladislavs IV Vāsa un Maskava
Maskavas lielkņazi
Svētā Jura (Georga) attēlu. Maskavas lielkņazs Joans III 1476. gadā saplēš Ordas hana Ahmeda pieprasījumu atzīt vasaļatkarību (A. Kivšenko glezna, 19. gs. beigas) Peipusa ezerā (1472). Maskavijas lielkņazi bija Rurika dinastijai piederīgi Maskavas lielkņazistes valdnieki.
Skatīt Vladislavs IV Vāsa un Maskavas lielkņazi
Mazovija
Mazovijas vēsturiskās zemes Vislas, Bugas un Narevas upju baseinā. Mazovija ir vēsturisks Eiropas reģions Polijas centrālajā daļā, Vislas vidustecē.
Skatīt Vladislavs IV Vāsa un Mazovija
Merķine
Merķine (Meretch) ir apdzīvota vieta Varēnas rajonā, Alītas apriņķī, Lietuvā.
Skatīt Vladislavs IV Vāsa un Merķine
Mihails Fjodorovičs Romanovs
Mihails Romanovs (dzimis, miris) bija pirmais Romanovu dinastijas valdnieks Krievijas caristes tronī, kurš valdīja no 1613.
Skatīt Vladislavs IV Vāsa un Mihails Fjodorovičs Romanovs
Novgorodas-Severskas kņazi
Kņaza Kaributa ģerbonis (14. gadsimts). Severijas zemju (''Seweia'') ģerbonis 17. gadsimtā. Novgorodas-Severskas kņazi bija Rurika dinastijai piederīgi Novgorodas-Severskas valdnieki tagadējās Ukrainas un Krievijas Federācija teritorijā.
Skatīt Vladislavs IV Vāsa un Novgorodas-Severskas kņazi
Otrais Ziemeļu karš
Otrais Ziemeļu karš jeb Otrais poļu—zviedru karš (1655—1661), dažādos avotos bieži saukts arī par Pirmo Ziemeļu karu, bija atkārtots Polijas—Lietuvas kopvalsts, Zviedrijas un Krievijas karš par Livonijas mantojumu.
Skatīt Vladislavs IV Vāsa un Otrais Ziemeļu karš
Pareizticība
Pareizticības izplatība pasaulē Pareizticība (baznīcslāvu: Правосла́виѥ, no, orthodoxía) jeb Ortodoksā baznīca, ir termins Austrumu Pareizticīgās baznīcas apzīmēšanai.
Skatīt Vladislavs IV Vāsa un Pareizticība
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Skatīt Vladislavs IV Vāsa un Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Skatīt Vladislavs IV Vāsa un Polija
Polijas valdnieku uzskaitījums
Polijas valdnieki bija augstākās varas turētāji (kņazi, lielkņazi, karaļi) Polijas valsts teritorijā kopš tās izveides 10. gadsimtā.
Skatīt Vladislavs IV Vāsa un Polijas valdnieku uzskaitījums
Sigismunds III Vāsa
Sigismunds III Vāsa (zviedru tradīcijā saukts vienkārši par Sigismundu; dzimis, miris) bija Vāsu dinastijas Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī nominālais Livonijas lielhercogs no 1587.
Skatīt Vladislavs IV Vāsa un Sigismunds III Vāsa
Smoļenska
Smoļenska ir pilsēta Krievijas rietumu daļā, Smoļenskas apgabala administratīvais centrs.
Skatīt Vladislavs IV Vāsa un Smoļenska
Svētais Kazimirs
Svētais Kazimirs (dzimis, miris) bija Jagellonu dinastijas Polijas un Lietuvas princis, katoļu svētais, kā arī Lietuvas un Polijas jaunatnes svētais aizbildnis.
Skatīt Vladislavs IV Vāsa un Svētais Kazimirs
Ukraina
Ukraina ir valsts Eiropas austrumos.
Skatīt Vladislavs IV Vāsa un Ukraina
Varēnas rajona pašvaldība
Varēnas rajona pašvaldība ir viena no 60 Lietuvas pašvaldībām.
Skatīt Vladislavs IV Vāsa un Varēnas rajona pašvaldība
Vasilijs IV Šuiskis
Vasilijs IV Šuiskis (kronējies kā Vasilijs IV Joanovičs; dzimis, miris) bija Juku laiku Krievijas cars no ietekmīgās bajāru Šuisku dzimtas.
Skatīt Vladislavs IV Vāsa un Vasilijs IV Šuiskis
Viļņa
Viļņas katedrāle Viļņa ir Lietuvas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Skatīt Vladislavs IV Vāsa un Viļņa
Zaporižja
Zaporižja ir pilsēta Ukrainas dienvidaustrumos, Zaporižjas apgabala un Zaporižjas rajona centrs.
Skatīt Vladislavs IV Vāsa un Zaporižja
Zviedrija
Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.
Skatīt Vladislavs IV Vāsa un Zviedrija
1632. gads
1632.
Skatīt Vladislavs IV Vāsa un 1632. gads
1648. gads
1648 bija garais gads, kas sākās trešdienā.
Skatīt Vladislavs IV Vāsa un 1648. gads
Skatīt arī
1595. gadā dzimušie
- Vladislavs IV Vāsa
1648. gadā mirušie
- Ibrahims I
- Kristiāns IV
- Tirso de Molina
- Vladislavs IV Vāsa
Krievijas cari
- Aleksejs I Romanovs
- Boriss Godunovs
- Cars
- Fjodors I
- Fjodors II Godunovs
- Fjodors III Romanovs
- Ivans IV
- Ivans V Romanovs
- Mihails Fjodorovičs Romanovs
- Pēteris I
- Vasilijs IV Šuiskis
- Viltusdmitrijs I
- Vladislavs IV Vāsa
Lietuvas dižkunigaiši
- Švarns
- Švitrigailis
- Šķirgailis
- Aleksandrs Jagellons
- Anna Jagailiete
- Anrī III Valuā
- Augusts II Stiprais
- Augusts III Saksis
- Aļģirds
- Butigeidis
- Butvīds
- Jagailis
- Jans II Kazimirs Vāsa
- Jans III Sobeskis
- Jaunutis
- Kazimirs IV Jagellons
- Mihals Koributs Višņoveckis
- Mindaugs
- Sigismunds I Vecais
- Sigismunds II Augusts
- Sigismunds III Vāsa
- Staņislavs Leščiņskis
- Staņislavs Poņatovskis
- Stefans Batorijs
- Traidens
- Tranaitis
- Vaišvilks
- Vladislavs IV Vāsa
- Vītauts Dižais
- Vītenis
- Ģedimins
- Ķēstutis
- Žigimants
Vāsu dinastija
- Gustavs I
- Gustavs II Ādolfs
- Jans II Kazimirs Vāsa
- Juhans III
- Katrīna Jagailiete
- Kristīne I Vāsa
- Kārlis IX
- Sigismunds III Vāsa
- Vladislavs IV Vāsa
- Ēriks XIV Vāsa
Zviedrijas prinči
- Dāniels Vestlings
- Juhans III
- Kārlis Filips
- Vladislavs IV Vāsa
Zināms kā Vladislavs IV.