Atvērt Google MapsSatura rādītājs
79 attiecības: Albrehts Hoencollerns, Aleksandrs IV, Aviņona, Žemaitija, Čehija, Ņešava, Baltu valodas, Bārta (zeme), Brandenburgas markgrāfiste, Dāņu Igaunija, Dobriņas zeme, Durbes kauja, Elblonga, Gothards Ketlers, Gotlande, Gregors IX, Grunvaldes kauja, Guldenis, Hanzas savienība, Harija, Hābsburgi, Igaunija, Karaļa Prūsija, Karaļauči, Krievija, Krusta kari, Kujāvija, Kulma (zeme), Kursa, Kursa (valsts), Kurzemes un Zemgales hercogi, Kvidzina, Latīņu valoda, Latvija, Lībeka, Lejasvācu valoda, Lietuva, Livonija, Livonijas krusta kari, Livonijas ordenis, Livonijas pilsoņu karš, Malborkas pils, Mazovija, Mazovijas Konrāds, Mārka (naudas vienība), Neapole, Neimarka, Notanga, Pagude (zeme), Pamede (zeme), ... Izvērst indekss (29 vairāk) »
- Baltijas vēsture
- Prūsijas vēsture
- Vācu ordenis
Albrehts Hoencollerns
Albrehts Hoencollerns (arī; dzimis, miris) bija Vācu ordeņa lielmestrs (1510—1525) un pirmais Prūsijas hercogs (1525—1568).
Skatīt Vācu ordeņa valsts un Albrehts Hoencollerns
Aleksandrs IV
Pāvests Aleksandrs IV, īstajā vārdā Rinalds no Džennas vai Džennas Rinalds no Seņji grāfiem (dzimis 1185. vai 1199. gadā, miris) bija Romas pāvests no 1254.
Skatīt Vācu ordeņa valsts un Aleksandrs IV
Aviņona
Aviņona ir pilsēta Francijā, Provansas-Alpu-Azūras Krasta reģionā.
Skatīt Vācu ordeņa valsts un Aviņona
Žemaitija
Livonijas ordenim (''Livoniae pars'') pakļautā Kursas (''Curlandia'') un Žemaitijas (''Samogitia'') teritorija (līdz 1422). Žemaitija (žemaišu: Žemaitėjė) ir viens no Lietuvas pieciem etnogrāfiskajiem reģioniem, kas robežojas ar Kurzemi un Zemgales rietumu daļu Latvijā.
Skatīt Vācu ordeņa valsts un Žemaitija
Čehija
Čehija, oficiāli Čehijas Republika (Česká republika, izrunā), ir valsts Centrāleiropā bez pieejas pie jūras.
Skatīt Vācu ordeņa valsts un Čehija
Ņešava
Ņešava ir Polijas pilsēta Kujāvijas-Pomožes vojevodistē uz dienvidaustrumiem no Cehocinekas Vislas upes kreisajā krastā.
Skatīt Vācu ordeņa valsts un Ņešava
Baltu valodas
Baltu valodas (lietuviešu, latviešu, prūšu, galindu, jātvingu, un citas valodas) ir indoeiropiešu valodu saimes valodas, kuras lietoja baltu ciltis.
Skatīt Vācu ordeņa valsts un Baltu valodas
Bārta (zeme)
Bārta starp pārējām prūšu zemēm Sadalītā Bārtas zeme pēc iekļaušanas Vācu ordeņa valsts sastāvā. Bārta bija viena no senprūšu zemēm, kas atradās mūsdienu Polijas un Krievijas Kaļiņingradas apgabala teritorijās.
Skatīt Vācu ordeņa valsts un Bārta (zeme)
Brandenburgas markgrāfiste
Ģerbonis Brandenburgas markgrāfiste (vācu: Markgrafschaft Brandenburg) bija valsts Svētās Romas impērijas sastāvā no 1157.
Skatīt Vācu ordeņa valsts un Brandenburgas markgrāfiste
Dāņu Igaunija
Livonijas Konfederācijas karte ar Dāņu Igaunijas daļu (Igaunijas hercogisti) ziemeļos. Dāņu Igaunija (1219-1346) jeb Igaunijas hercogiste ir literatūrā pieņemts apzīmējums teritorijai Igaunijas ziemeļu daļā, kas nonāca Dānijas valdījumā Livonijas krusta karu laikā 1219.
Skatīt Vācu ordeņa valsts un Dāņu Igaunija
Dobriņas zeme
Dobriņas zemes lokalizācija Polijas kartē. Dobriņas zeme ir vēsturisks reģions Vislas labajā krastā starp Kulmas zemi ziemeļos, Kujāvijas zemi dienvidrietumos un Mazovijas zemi austrumos.
Skatīt Vācu ordeņa valsts un Dobriņas zeme
Durbes kauja
Teitoņu ordeņa iekarojumi Baltijas reģionā Durbes kauja bija viena no izšķirošākajām kaujām Ziemeļu krusta karos (12.-14. gs), kurā žemaišu un kuršu karaspēki sakāva krustnešus un viņu tābrīža sabiedrotos prūšus.
Skatīt Vācu ordeņa valsts un Durbes kauja
Elblonga
Elblonga, vēsturiski arī Truso (Drusuo, Drūsas) pie Ilfingas (senprūšu Elbings), Elbinga, ir sena pilsēta Polijas ziemeļos Vislas grīvā senprūšu Pagudes novadā Varmijas-Mazūrijas vojevodistē.
Skatīt Vācu ordeņa valsts un Elblonga
Gothards Ketlers
Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas vietvaldis.
Skatīt Vācu ordeņa valsts un Gothards Ketlers
Gotlande
Gotlande ir Zviedrijai piederoša sala Baltijas jūras vidienē, aptuveni no Kurzemes rietumu krasta.
Skatīt Vācu ordeņa valsts un Gotlande
Gregors IX
Pāvests Gregors IX vai Gregorijs IX, īstajā vārdā Ugolino no Konti (dzimis starp 1145. un 1170. gadu, miris 1241. gada 22. augustā) bija Romas pāvests no 1227.
Skatīt Vācu ordeņa valsts un Gregors IX
Grunvaldes kauja
Grīnvaldes (Žalgiras) kaujas attēlojums Bernes hronikā (1483) Vācu ordeņa valsts teritorija 1410. gadā Grunvaldes kauja, Tannenbergas jeb Žalgires kauja notika Vācu ordeņa valsts Prūsijas daļā starp Tannenbergas un Grīnfeldes jeb Grunvaldes, jeb Zaļģires vai Žalgires ciemiem 1410.
Skatīt Vācu ordeņa valsts un Grunvaldes kauja
Guldenis
Lībekas guldenis, 1341. gads Nīderlandes guldeņi, 1912. gads Guldenis (no goldgolden — 'zelta zelts') ir novecojusi naudas vienība, kas kādreiz pastāvēja Austrijas impērijā, vairākās vācu valstīs, Šveices kantonos, Dancigas brīvpilsētā, kā arī Nīderlandē un tās kolonijās.
Skatīt Vācu ordeņa valsts un Guldenis
Hanzas savienība
Hanzas dibināšana Hamburgā (1241). Hanzas savienība, arī Hanza (vai dudesche Hanse) bija viduslaiku vācu zemju tirgotāju un pilsētu tīkls, kas pakāpeniski pārvērtās par starptautisku Baltijas jūras un Ziemeļjūras baseina zemju pilsētu politisku savienību ar aptuveni 300 pilsētām, kuras mērķis bija nodrošināt savstarpējo interešu aizsardzību un veicināt pārjūras tirdzniecību Ziemeļeiropā.
Skatīt Vācu ordeņa valsts un Hanzas savienība
Harija
Senās Igaunijas zemes 13. gadsimta sākumā. Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Harija vai Harju zeme bija senās Igaunijas zeme līdz 13.
Skatīt Vācu ordeņa valsts un Harija
Hābsburgi
Hābsburgas pils tagadējā Ārgavas kantonā Šveicē (1642). Hābsburgi jeb Habsburgi ir viena no senākajām un plašākajām Eiropas karaliskajām dinastijām, kuru cilme meklējama Hābsburgas pilī tagadējās Šveices teritorijā.
Skatīt Vācu ordeņa valsts un Hābsburgi
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Skatīt Vācu ordeņa valsts un Igaunija
Karaļa Prūsija
Kulmas zemes, vēlāk Karaļa Prūsijas karogs (1466) Varmijas bīskapiju (dzeltena, ''Fürstbistum Ermland'') Karaļa Prūsija jeb Rietumprūsija bija autonoma Polijas karaļvalsts (no 1466), vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts (no 1569) daļa seno prūšu (agrāko Kulmas, Pamedes un Varmijas zemju) un Pomerānijas teritorijā līdz Polijas dalīšanai 1772.
Skatīt Vācu ordeņa valsts un Karaļa Prūsija
Karaļauči
Karaļauči jeb Kēnigsberga (prūšu: Kunnegsgarbs — ‘ķēniņkalns’), Krievijas avotos — Kaļiņingrada, ir Krievijas Federācijā ietilpstoša pilsēta valsts galējos rietumos, neaizsalstoša Baltijas jūras osta un eksklāva Kaļiņingradas apgabala centrs.
Skatīt Vācu ordeņa valsts un Karaļauči
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Skatīt Vācu ordeņa valsts un Krievija
Krusta kari
Krusta kari bija vairākas militārās kampaņas no 11.
Skatīt Vācu ordeņa valsts un Krusta kari
Kujāvija
Kujāvijas lokalizācija Polijas kartē. Kujāvija ir vēsturisks reģions Vislas kreisajā krastā.
Skatīt Vācu ordeņa valsts un Kujāvija
Kulma (zeme)
Kulmas zemes (''Kulmerland'') lokalizācija. Kulmas zeme pēc iekļaušanas Vācu ordeņa valsts sastāvā. Kulmas (Helmno) zeme mūsdienu Polijas robežās Kulma bija senprūšu zeme Vislas labajā krastā tagadējās Kujāvijas-Pomožes vojevodistes teritorijā.
Skatīt Vācu ordeņa valsts un Kulma (zeme)
Kursa
Kursa var būt.
Skatīt Vācu ordeņa valsts un Kursa
Kursa (valsts)
Kursas ķēniņvalsts bija kuršu apdzīvoto pilsnovadu apvienība viduslaikos, kas pirmo reizi pieminēta 9.
Skatīt Vācu ordeņa valsts un Kursa (valsts)
Kurzemes un Zemgales hercogi
Nosacīts Ketleru dzimtas ģerbonis (katra dzimtas locekļa lietotais ģerbonis atšķīrās pēc dzimtai kopīgo objektu vai krāsu izvietojuma) Bīronu dzimtas ģerbonis Kurzemes un Zemgales hercogi, oficiāli Kurzemes un Zemgales hercogi Livonijā ( — Ar Dieva žēlastību Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogs), īsāk Kurzemes hercogi, bija valdnieki Kurzemes un Zemgales hercogistē (1562—1795).
Skatīt Vācu ordeņa valsts un Kurzemes un Zemgales hercogi
Kvidzina
Kvidzina ir pilsēta Polijas ziemeļos, Pomožes vojevodistē uz dienvidiem no Malborkas.
Skatīt Vācu ordeņa valsts un Kvidzina
Latīņu valoda
Latīņu valoda (lingua Latina) ir indoeiropiešu saimes viena no itāļu valodām, kurā sākotnēji runāja Laciumā (Latium, mūsdienu Lacio reģions Itālijas centrālajā daļā).
Skatīt Vācu ordeņa valsts un Latīņu valoda
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Skatīt Vācu ordeņa valsts un Latvija
Lībeka
Lībeka ir otra lielākā pilsēta Šlēzvigā-Holšteinā, viena no lielākajām Vācijas ostām.
Skatīt Vācu ordeņa valsts un Lībeka
Lejasvācu valoda
Lejasvācu valoda (Plattdüütsch), arī lejassakšu valoda, ir rietumģermāņu valoda, kura galvenokārt izplatīta Vācijas ziemeļos, Nīderlandes ziemeļaustrumos un Dānijas dienvidos.
Skatīt Vācu ordeņa valsts un Lejasvācu valoda
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Skatīt Vācu ordeņa valsts un Lietuva
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Skatīt Vācu ordeņa valsts un Livonija
Livonijas krusta kari
Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizēšanas un kristianizēšanas daļa.
Skatīt Vācu ordeņa valsts un Livonijas krusta kari
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Skatīt Vācu ordeņa valsts un Livonijas ordenis
Livonijas pilsoņu karš
Livonijas pilsoņu karš bija bruņotu sadursmju un diplomātisku strīdu sērija starp galvenokārt Rīgas arhibīskapiem, Rīgas rāti un Teitoņu ordeņa Livonijas landmestriem laikā no 1297.
Skatīt Vācu ordeņa valsts un Livonijas pilsoņu karš
Malborkas pils
Vācu ordeņa pils Malborkā ir viduslaiku pils Malborkā, Polijā.
Skatīt Vācu ordeņa valsts un Malborkas pils
Mazovija
Mazovijas vēsturiskās zemes Vislas, Bugas un Narevas upju baseinā. Mazovija ir vēsturisks Eiropas reģions Polijas centrālajā daļā, Vislas vidustecē.
Skatīt Vācu ordeņa valsts un Mazovija
Mazovijas Konrāds
Konrāds I Pjasts, biežāk saukts Mazovijas Konrāds (dzimis 1187. vai 1188. gadā, miris) bija Pjastu dinastijas Mazovijas kņazs (1200-1247) un Polijas lielkņazs (1229—1232, 1241—1243).
Skatīt Vācu ordeņa valsts un Mazovijas Konrāds
Mārka (naudas vienība)
Vācu markas monēta (Vācijas Impērija, 1875) Mārka jeb marka bija naudas vienības nosaukums Hanzas savienības pilsētās, vēlāk Vācijā un citās valstīs.
Skatīt Vācu ordeņa valsts un Mārka (naudas vienība)
Neapole
Neapole ir pilsēta Itālijas dienvidos pie Tirēnu jūras Neapoles līča.
Skatīt Vācu ordeņa valsts un Neapole
Neimarka
Neimarka (''Neumark'') kā Brandenburgas markgrāfistes austrumu daļa. Neimarka ir vēsturisks reģions Oderas upes abos krastos.
Skatīt Vācu ordeņa valsts un Neimarka
Notanga
Notanga (''Natangen'') starp pārējām prūšu zemēm Sadalītā Notangas zeme pēc iekļaušanas Vācu ordeņa valsts sastāvā. Notanga bija viena no senprūšu zemēm, kas atradās galvenokārt mūsdienu Kaļiņingradas apgabala Pravdinskas, daļēji Gvardejskas un Bagrationovskas rajona, nedaudz arī Varmijas-Mazūrijas vojevodistes Bartošices apriņķa teritorijā.
Skatīt Vācu ordeņa valsts un Notanga
Pagude (zeme)
Pagude (''Pogesanien'') starp pārējām prūšu zemēm Sadalītā Pagudes zeme pēc iekļaušanas Vācu ordeņa valsts sastāvā. Pagude bija senprūšu zeme tagadējās Varmijas-Mazūrijas vojevodistes teritorijā.
Skatīt Vācu ordeņa valsts un Pagude (zeme)
Pamede (zeme)
Pamede (''Pomesanien'') un pārējās prūšu zemes Sadalītā Pamedes zeme pēc iekļaušanas Vācu ordeņa valsts sastāvā. Pamede jeb Pomezānija bija baltu prūšu zeme tagadējās Polijas Pomožes vojevodistes teritorijā.
Skatīt Vācu ordeņa valsts un Pamede (zeme)
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Skatīt Vācu ordeņa valsts un Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Skatīt Vācu ordeņa valsts un Polija
Pomerelija
Pomerelija 13.—14. gadsimtā Pomerelija Vācu ordeņa valsts sastāvā Pomerelija ir vēsturisks reģions Polijas ziemeļos.
Skatīt Vācu ordeņa valsts un Pomerelija
Prūši
Ziemeļu krusta karu sākšanas Parkūns, Potrimps un Pikols Prūši (senprūšu: prūsai; vai Prußen) bija rietumbaltu tauta, kas dzīvoja senajā Prūsijā.
Skatīt Vācu ordeņa valsts un Prūši
Prūsija (zeme)
Ziemeļu krusta karu sākšanas Prūšu un citu rietumbaltu ciltis un to apdzīvotās zemes 13. gadsimtā Prūsija mūsdienu valstu robežās Prūsija bija rietumbaltu cilšu grupas prūšu apdzīvota teritorija.
Skatīt Vācu ordeņa valsts un Prūsija (zeme)
Prūsijas hercogiste
Prūsijas hercogistes ģerbonis Prūsijas hercogistes un Karaļa Prūsijas teritorija 1576. gadā (K. Henneberga zīmēta karte). Prūsijas hercogistes (svītrotā krāsā) un Karaļa Prūsijas teritorijas līdz 18. gadsimta sākumam. Prūsijas hercogiste bija Polijas-Lietuvas kopvalsts vasaļvalsts Prūsijas teritorijā laikā no 1525.
Skatīt Vācu ordeņa valsts un Prūsijas hercogiste
Prūsijas krusta kari
Prūsijas krusta karu un Livonijas krusta karu norise Prūšu cilšu zemes Prūsijas krusta kari bija daļa no Ziemeļu krusta kariem, un apzīmē baltu tautas prūšu apdzīvotās Prūsijas iekarošanu un kristīšanu, ko no 1217.
Skatīt Vācu ordeņa valsts un Prūsijas krusta kari
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Skatīt Vācu ordeņa valsts un Rīga
Rīgas arhibīskapija
Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.
Skatīt Vācu ordeņa valsts un Rīgas arhibīskapija
Romas Katoļu baznīca
Katoļticīgo īpatsvars pasaules valstīs Katoļu baznīca jeb Katoliskā baznīca ir lielākā kristīgā baznīca pasaulē.
Skatīt Vācu ordeņa valsts un Romas Katoļu baznīca
Romas pāvests
Pāvests Francisks I Pāvestu saraksts Vatikānā, sv. Pētera katedrālē Pāvests ( (pappas) — 'tēvs') ir Romas Katoļu baznīcas augstākais virspriesteris, Romas pilsētas bīskaps, Svētā Krēsla monarhs un suverēns, Vatikāna valsts vadītājs.
Skatīt Vācu ordeņa valsts un Romas pāvests
Saliņas miera līgums
Melnas līguma 1426. gadā Žemaitijai pievienotās teritorijas iezīmētas ar svītrojumu. Saliņas miera līgums bija miera līgums starp Lietuvas dižkunigaitiju un Vācu ordeni, kas formāli pārtrauca Lietuvas krusta karus.
Skatīt Vācu ordeņa valsts un Saliņas miera līgums
Sāmsalas-Vīkas bīskapija
Sāmsalas un Vīkas bīskapija. Sāmsalas-Vīkas bīskapija (lejasvācu: Bisdom Ösel-Wiek) bija autonoma bīskapija Livonijas konfederācijā no 1228.
Skatīt Vācu ordeņa valsts un Sāmsalas-Vīkas bīskapija
Semba
Semba (Sambia) starp pārējām prūšu zemēm Sadalītā Sembas zeme pēc iekļaušanas Vācu ordeņa valsts sastāvā. Semba jeb Sambija bija viena no prūšu zemēm, kas atradās Sembas pussalā, kas atradās mūsdienu Kaļiņingradas apgabala Baltijskas, Zeļenogradskas, Svetlogorskas, daļēji Gurjevskas un Poļeskas rajona teritorijā.
Skatīt Vācu ordeņa valsts un Semba
Tērbatas bīskapija
Tērbatas bīskapija. Terbatas bīskapa zīmogs (augšā pa kreisi) un Tērbatas pilsētas ģerbonis (augšā pa labi). Divi attēli ar Tērbatas bīskapa cietokšņiem - Tērbatas (augšā) un Neihauzenas (tagad Vastselīna, apakšā). No Romas pāvestam dāvātā albuma "Terra Mariana".
Skatīt Vācu ordeņa valsts un Tērbatas bīskapija
Teokrātija
Teokrātija (no θεός (teós) — 'dievs' un κρατεiν (krateín) — 'valdīšana') ir valsts pārvaldes forma, kurā valsts galva ir arī valsts reliģiskās dzīves vadītājs.
Skatīt Vācu ordeņa valsts un Teokrātija
Toruņa
Toruņa, vēsturiskais vācu nosaukums Torna ir Polijas pilsēta tās centrālajā daļā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistes centrs Vislas upes krastos, netālu no Drvencas ietekas.
Skatīt Vācu ordeņa valsts un Toruņa
Trīspadsmitgadu karš
Trīspadsmitgadu karš, saukts arī par Pilsētu karu, bija bruņots konflikts no 1454.
Skatīt Vācu ordeņa valsts un Trīspadsmitgadu karš
Valdemārs IV
Valdemāra IV attēls uz ķēniņa zīmoga Valdemāra IV attēls ap 1375. gadu tapušā freskā Sv.Pētera baznīcā Nestvedā, Dānijā Valdemārs IV jeb Valdemārs Aterdāgs (ap 1321.—1375.), burtiski — Valdemārs Otrā (Jaunā) diena, bija Dānijas karalis (1340—1375) un sākumā arī Dāņu Igaunijas feodālais senjors (1340—1346).
Skatīt Vācu ordeņa valsts un Valdemārs IV
Vācu ordeņa lielmestri
Vācu ordeņa lielmestra zīmogs viduslaikos. Vācu ordeņa lielmestri jeb virsmestri ir Vācu ordeņa augstākie pavēlnieki un karavadoņi.
Skatīt Vācu ordeņa valsts un Vācu ordeņa lielmestri
Vācu ordenis
Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.
Skatīt Vācu ordeņa valsts un Vācu ordenis
Vārme (zeme)
Vārme (''Ermland'') starp pārējām prūšu zemēm Sadalītā Vārmes zeme pēc iekļaušanas Vācu ordeņa valsts sastāvā. Vārme jeb Varmija bija senprūšu zeme tagadējās Varmijas-Mazūrijas vojevodistes un Kaļiņingradas apgabala Bagrationovskas rajona teritorijā.
Skatīt Vācu ordeņa valsts un Vārme (zeme)
Venēcija
Venēcija ir pilsēta Itālijā, Veneto reģiona un Venēcijas provinces galvaspilsēta.
Skatīt Vācu ordeņa valsts un Venēcija
Viruzeme
Senās Igaunijas zemes 13. gadsimta sākumā Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Viruzemes un Alentakas apriņķi Zviedru Igaunijas kartē (1705). Viruzeme, Virija jeb Virumā, agrāk - Vironija (vikingu tekstos: uirlant) bija seno igauņu zeme līdz 13.
Skatīt Vācu ordeņa valsts un Viruzeme
Visla
Visla ir upe Eiropā, Polijas lielākā upe.
Skatīt Vācu ordeņa valsts un Visla
Zemgale (valsts)
Zemgales valsts jeb Zemgaļu zeme bija zemgaļu apdzīvoto pilsnovadu apvienība, kas aptuveni aizņēma tagadējo Zemgales kultūrvēsturisko novadu Latvijā, kā arī tagadējo Šauļu un Panevēžas apriņķa ziemeļdaļu Lietuvā.
Skatīt Vācu ordeņa valsts un Zemgale (valsts)
Ziemeļu krusta kari
Eiropas karte Ziemeļu krusta karu sākumā (ap 1180). Vācu ordeņa iekarotās zemes pirms sakāves 1410. gadā Ziemeļu krusta kari ir historiogrāfijā lietots kopējs apzīmējums militārajām misijām Ziemeļeiropas zemēs 12.—14.
Skatīt Vācu ordeņa valsts un Ziemeļu krusta kari
Zobenbrāļu ordenis
Zobenbrāļu ordenis (1202—1237) jeb Kristus Bruņinieku brālība bija vācu bruņinieku-mūku ordenis Livonijā 13.
Skatīt Vācu ordeņa valsts un Zobenbrāļu ordenis
Zviedrija
Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.
Skatīt Vācu ordeņa valsts un Zviedrija
Skatīt arī
Baltijas vēsture
- Apvienotā Baltijas hercogiste
- Baltijas Antante
- Baltijas brīvības diena
- Baltijas ceļš
- Baltijas harta
- Baltijas jūras pirāti
- Baltijas valstu okupācija
- Hanzas savienība
- Ostlande
- Tallinas bīskapi
- Vācu ordeņa valsts
Prūsijas vēsture
- Brandenburga-Prūsija
- Hanzas savienība
- Kaļiņingradas apgabals
- Malborkas pils
- Prūsijas Karaliste
- Prūsijas hercogiste
- Vācu Savienība
- Vācu ordeņa valsts
Vācu ordenis
- Dītrihs fon Grīningens
- Stensbijas līgums
- Vācu ordenis
- Vācu ordeņa valsts
Zināms kā Civitas Ordinis Theutonici, Staat des Deutschen Ordens, Teitoņu ordeņa valsts.