Atvērt Google MapsSatura rādītājs
29 attiecības: Atkārtotais karagājiens uz Sakalu (1223), Burhards fon Dreilēbens, Hanzas savienība, Jamas Zapoļskas miera līgums, Jans Zamoiskis, Johans Kristofs Broce, Kaupo, Kārlis fon Lēviss of Menārs, Latgaļi, Lībieši, Livonijas karš, Livonijas krusta kari, Livonijas ordeņa mestri, Livonijas ordenis, Livonijas pilsoņu karš, Livonijas—Maskavijas kari, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Rīgas pils, Rusova Livonijas hronika, Sakala, Svētā Matīsa dienas kauja, Tabula Rogeriana, Teodors Šīmanis, Vīlandes viduslaiku pils, Vilhelms fon Firstenbergs, Viljandi, Zobenbrāļu ordenis, 1154. gads, 13. gadsimts.
- Livonijas ordeņa pilis
- Pilis Igaunijā
Atkārtotais karagājiens uz Sakalu (1223)
1223.
Skatīt Vīlandes viduslaiku pils un Atkārtotais karagājiens uz Sakalu (1223)
Burhards fon Dreilēbens
Jurģa nakts sacelšanās apspiešana Neihauzenes pils drupas Burhards fon Dreilēbens (vācu Borchart van Dreinlove, Borchart van Dreyleven, latīņu: Borchardus a Dreyleven) bija Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs no 1340.
Skatīt Vīlandes viduslaiku pils un Burhards fon Dreilēbens
Hanzas savienība
Hanzas dibināšana Hamburgā (1241). Hanzas savienība, arī Hanza (vai dudesche Hanse) bija viduslaiku vācu zemju tirgotāju un pilsētu tīkls, kas pakāpeniski pārvērtās par starptautisku Baltijas jūras un Ziemeļjūras baseina zemju pilsētu politisku savienību ar aptuveni 300 pilsētām, kuras mērķis bija nodrošināt savstarpējo interešu aizsardzību un veicināt pārjūras tirdzniecību Ziemeļeiropā.
Skatīt Vīlandes viduslaiku pils un Hanzas savienība
Jamas Zapoļskas miera līgums
Stefanam Batorijam. Centrā sarunu vidutājs pāvesta legāts Antonio Posevino (Jana Matejko glezna, 1872) Ar oranžu krāsu iezīmētas Krievijas ieņemtās zemes, no kurām tā atteicās pēc Jamzapoļskas miera līguma Jamas Zapoļskas miera līgums vai Jamzapoļskas miera līgums, arī Jamzapoļes (Zapoļes) miers bija starpvalstu līgums, kuru Livonijas kara (1558—1583) beigās apmēram 80 km uz dienvidaustrumiem no Pleskavas sādžā Kiverova Gora (Киверова Гора) 1582.
Skatīt Vīlandes viduslaiku pils un Jamas Zapoļskas miera līgums
Jans Zamoiskis
Jans Zamoiskis Polijas-Lietuvas kopvalsts kanclera tērpā ar lielhetmaņa zizli rokā Jans Zamoiskis kā karaļa Stefana Batorija kanclers sarkanā tērpā 1582. gada sarunās pēc uzvarētā Livonijas kara (Jans Matejko, 1872) Jans Zamoiskis jeb Jans Zamojskis (1542—1605) bija ietekmīgs 16. gadsimta Polijas-Lietuvas kopvalsts valstsvīrs, diplomāts un rakstnieks.
Skatīt Vīlandes viduslaiku pils un Jans Zamoiskis
Johans Kristofs Broce
Johans Kristofs Broce Johans Kristofs Broce ( —) bija Apgaismības laikmeta darbinieks, mākslinieks, gleznotājs, etnogrāfs, vēsturnieks, kas darbojās 19.
Skatīt Vīlandes viduslaiku pils un Johans Kristofs Broce
Kaupo
Kaupo piemineklis pie Krimuldas baznīcas. Kaupo no Turaidas (latīņu: Kaupo, vidusaugšvācu: Kōpe, "Jēkabs") (? —) bija Turaidas novada līvu valdnieks.
Skatīt Vīlandes viduslaiku pils un Kaupo
Kārlis fon Lēviss of Menārs
Kārlis Voldemārs fon Lēviss of Menārs (1855 - 1930) bija vācbaltu bibliotekārs, kartogrāfs un vēsturnieks.
Skatīt Vīlandes viduslaiku pils un Kārlis fon Lēviss of Menārs
Latgaļi
Kokneses, Tālavas valstis R. Vitrams, 1939, 1954). Garlība Merķeļa grāmatas "Latvieši...", 1797) Latgaļi, arī letgaļi vai leti (latīniski rakstītajos avotos: Lethi, Letthigalli; vāciski rakstītajos avotos: Letti, Lethi, baltkrievu: łatyhoły) bija austrumbaltu cilts, vēlāk pārveidojās par tautību, kas pēc Vidzemes līvu asimilēšanas izveidoja latviešu nācijas pamatu.
Skatīt Vīlandes viduslaiku pils un Latgaļi
Lībieši
Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.
Skatīt Vīlandes viduslaiku pils un Lībieši
Livonijas karš
Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).
Skatīt Vīlandes viduslaiku pils un Livonijas karš
Livonijas krusta kari
Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizēšanas un kristianizēšanas daļa.
Skatīt Vīlandes viduslaiku pils un Livonijas krusta kari
Livonijas ordeņa mestri
Vācu ordeņa virsmestrs un ordeņa brālis (Michala Elviro Andrioli idealizēts zīmējums, 1895) Teitoņu ordeņa valsts, 1410. gads Livonijas landmestru tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar dzeltenu kontūru Livonijas ordeņa mestri, precīzāk Teitoņu ordeņa Livonijas landmestri (vācu: Landmeister des Deutschen Ordens in Livland) bija iekarotajā Prūsijā bāzētā Teitoņu ordeņa Livonijas atzara komandieri.
Skatīt Vīlandes viduslaiku pils un Livonijas ordeņa mestri
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Skatīt Vīlandes viduslaiku pils un Livonijas ordenis
Livonijas pilsoņu karš
Livonijas pilsoņu karš bija bruņotu sadursmju un diplomātisku strīdu sērija starp galvenokārt Rīgas arhibīskapiem, Rīgas rāti un Teitoņu ordeņa Livonijas landmestriem laikā no 1297.
Skatīt Vīlandes viduslaiku pils un Livonijas pilsoņu karš
Livonijas—Maskavijas kari
Tērbatas mesliem bija kara formālais iemesls (pilsētas skats 1553. gadā). Livonijas—Maskavijas kari (1480—1560) ir kopējs apzīmējums vairāk kā 80 gadus ilgam militāram konfliktam starp Livonijas Konfederāciju un Maskavas lielkņazisti, ko pēc 1547.
Skatīt Vīlandes viduslaiku pils un Livonijas—Maskavijas kari
Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.
Skatīt Vīlandes viduslaiku pils un Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Rīgas pils
Rīgas pils Rīgas pils (Rīgas ordeņpils) ir viduslaiku pils, Latvijas Republikas Valsts prezidenta rezidence Rīgā, Daugavas krastā.
Skatīt Vīlandes viduslaiku pils un Rīgas pils
Rusova Livonijas hronika
Baltazara Rusova Livonijas hronika, izdota 1578. gadā. Rusova Livonijas hronika (vāciski: Chronica der Prouintz Lyfflandt; 1578; 1584) ir jaunākā Livonijas hronika, kurā aprakstīta Livonijas vēsture no tās pirmsākumiem līdz 1583.
Skatīt Vīlandes viduslaiku pils un Rusova Livonijas hronika
Sakala
Senās Igaunijas zemes pirms XIII gs. Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Dienvidigaunijas dialekti mūsdienās. Sakaliešu valodas substrāts saglabājies kā Mulgi dialekts. Sakala bija seno igauņu zeme, kas 13.
Skatīt Vīlandes viduslaiku pils un Sakala
Svētā Matīsa dienas kauja
Svētā Matīsa dienas kauja bija Livonijas krusta karu kauja, kas notika 1217.
Skatīt Vīlandes viduslaiku pils un Svētā Matīsa dienas kauja
Tabula Rogeriana
''Tabula Rogeriana'' (1154) Rogera kartes apvērsums ar ziemeļiem augšpusē Tabula Rogeriana jeb Rožēra karte ( — ‘grāmata par patīkamiem ceļojumiem uz tālām zemēm’) ir viena no vikingu laikmetā tapušajām pasaules kartēm, kas apvērstā veidā attēlo Eirāzijas un Āfrikas kontinentus.
Skatīt Vīlandes viduslaiku pils un Tabula Rogeriana
Teodors Šīmanis
Teodors Šīmanis apmēram 1905. gadā Teodors Šīmanis (1847-1921) bija vācbaltiešu vēsturnieks, Berlīnes Universitātes profesors Austrumeiropas vēsturē.
Skatīt Vīlandes viduslaiku pils un Teodors Šīmanis
Vīlandes viduslaiku pils
Vīlandes viduslaiku pils rekonstrukcija. Vīlandes pilsdrupas - pils konventa ēkas siena. Vīlandes viduslaiku pils jeb Vīlandes ordeņa pils bija viduslaiku pils Vīlandē, Livonijas ordeņa Vīlandes komturejas centrs.
Skatīt Vīlandes viduslaiku pils un Vīlandes viduslaiku pils
Vilhelms fon Firstenbergs
Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (1856-1879) zīmējums Vilhelms fon Firstenbergs (vācu: Wilhelm von Fürstenberg, latīņu: Guillelmus Furstenbergius; 1500 — 1564) bija Livonijas ordeņa mestrs 1557.VI-1559.IX.
Skatīt Vīlandes viduslaiku pils un Vilhelms fon Firstenbergs
Viljandi
Viljandi, arī Vīlande, Fellina (vācu: Fellin), ir pilsēta Igaunijā, Viljandi apriņķī.
Skatīt Vīlandes viduslaiku pils un Viljandi
Zobenbrāļu ordenis
Zobenbrāļu ordenis (1202—1237) jeb Kristus Bruņinieku brālība bija vācu bruņinieku-mūku ordenis Livonijā 13.
Skatīt Vīlandes viduslaiku pils un Zobenbrāļu ordenis
1154. gads
1154.
Skatīt Vīlandes viduslaiku pils un 1154. gads
13. gadsimts
13.
Skatīt Vīlandes viduslaiku pils un 13. gadsimts
Skatīt arī
Livonijas ordeņa pilis
- Aizkraukles viduslaiku pils
- Aizputes ordeņa pils
- Alsungas viduslaiku pils
- Alūksnes viduslaiku pils
- Bauskas pils
- Burtnieki
- Burtnieku pils
- Cēsu pils
- Daugavgrīvas viduslaiku pils
- Dinaburgas pils
- Dobeles pils
- Domkalna pils
- Dundagas pils
- Gaujienas viduslaiku pils
- Hāpsalas pils
- Jaunpils pils
- Kokneses pils
- Kuldīgas pils
- Laisas pils
- Limbaži
- Ludzas pils
- Narvas pils
- Paide
- Rakvere
- Rēzeknes pilskalns
- Rīgas pils
- Rūjienas pils
- Siguldas viduslaiku pils
- Sēlpils pils
- Tērvete (Tērvetes pagasts)
- Valmieras Livonijas ordeņa pils
- Ventspils viduslaiku pils
- Vīlandes viduslaiku pils
Pilis Igaunijā
- Alatskivi pils
- Domkalna pils
- Hāpsalas pils
- Kavildas pils
- Kuresāres pils
- Laisas pils
- Lodes pils
- Narvas pils
- Peltsamā pils
- Purtses pils
- Sangastes pils
- Tarvastas pils
- Varbolas pilskalns
- Vīlandes viduslaiku pils
Zināms kā Vīlandes pils.