75 attiecības: Aļģirds, Šķirgailis, Šventoja, Švitrigailis, Ģedimina dzimta, Ģedimins, Ķēstutis, Ļida, Žemaitija, Žigimants, Žilbērs de Lanuā, Baltkrievi, Biruta (Lietuvas valdniece), Bohēmijas Karaliste, Bonifācijs IX, Bresta (Baltkrievija), Dņepra, Drohičina, Franke Kerskorfs, Grodņa, Grodņas kņazi, Grunvaldes kauja, Gvardejska, Husīti, Jagailis, Jans Matejko, Kauja pie Vorsklas, Kazimirs IV Jagellons, Kijiva, Krēvas ūnija, Latgaļi, Lībieši, Lietuvas lielkņaziste, Lietuvas valsts vadītāji, Lietuvas vēsture, Livonijas ordenis, Lucka, Martins V, Maskavija, Megava, Mindaugs, Nemuna, Nevēža, Pabaiskas kauja, Pleskava, Polija, Polijas valdnieku uzskaitījums, Poltava, Prūsija, Romas pāvests, ..., Saliņas miera līgums, Smoļenskas kņazi, Svētā Romas impērija, Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums, Traķi, Traķu kunigaitija, Traķu rajona pašvaldība, Ukmerģe, Ukraina, Vaidelotis, Vasilijs I Dmitrijevičs, Vītauta Dižā Universitāte, Veļikijnovgoroda, Viļņa, Volodimira, Zelta Orda, 1350. gads, 1370. gads, 1382. gads, 1387. gads, 1389. gads, 1392. gads, 1413. gads, 1430. gads, 1432. gads. Izvērst indekss (25 vairāk) »
Aļģirds
Aļģirds, arī Oļģerts (Olgerth; dzimis ap 1296. gadu, miris 1377. gada maija beigās) bija Lietuvas dižkunigaitijas valdnieks kopā ar savu brāli Ķēstuti laikā no 1345.
Jaunums!!: Vītauts Dižais un Aļģirds · Redzēt vairāk »
Šķirgailis
Šķirgailis jeb Skirgailis (kristītie vārdi „Ivans/Kazimirs”, dzimis ap 1354. gadu, miris 1397.) bija Ģedimina dzimtas valdnieks, Jagaiļa jaunākais brālis.
Jaunums!!: Vītauts Dižais un Šķirgailis · Redzēt vairāk »
Šventoja
Šventoja, agrāk arī Sventa, ir upe, kas tek caur Lietuvas ziemeļaustrumu daļu.
Jaunums!!: Vītauts Dižais un Šventoja · Redzēt vairāk »
Švitrigailis
Švitrigailis (kristītie vārdi „Ļevs/Boļeslavs”, dzimis ap 1370. gadu, miris 1452.) bija Ģedimina dzimtas valdnieks, Jagaiļa jaunākais brālis.
Jaunums!!: Vītauts Dižais un Švitrigailis · Redzēt vairāk »
Ģedimina dzimta
Ģedimina dzimtas simbols — Ģediminaišu stabi Ģedimina dzimta vai Ģediminaiši bija Lietuvas valdnieku dzimta, ko aizsāka dižkunigaitis Ģedimins.
Jaunums!!: Vītauts Dižais un Ģedimina dzimta · Redzēt vairāk »
Ģedimins
Ģedimins (dzimis ap 1275. gadu, miris 1341. gada beigās) bija Lietuvas dižkunigaitis (1316—1341), Ģedimina dinastijas (vēlākās Jagellonu dinastijas) aizsācējs, viens no izcilākajiem valdniekiem Lietuvas vēsturē.
Jaunums!!: Vītauts Dižais un Ģedimins · Redzēt vairāk »
Ķēstutis
Ķēstutis, agrāk arī Ķeistūts (Kynstutte) bija Lietuvas dižkunigaiša Ģedimina dēls (dzimis 1297. gadā, miris). No 1341.
Jaunums!!: Vītauts Dižais un Ķēstutis · Redzēt vairāk »
Ļida
Ļida ir pilsēta Baltkrievijas rietumu daļā, Grodņas apgabalā 160 kilometrus no Minskas pie Ļidzejas upes.
Jaunums!!: Vītauts Dižais un Ļida · Redzēt vairāk »
Žemaitija
Livonijas ordenim (''Livoniae pars'') pakļautā Kursas (''Curlandia'') un Žemaitijas (''Samogitia'') teritorija (līdz 1422). Žemaitija (žemaišu: Žemaitėjė) ir viens no Lietuvas pieciem etnogrāfiskajiem reģioniem, kas robežojas ar Kurzemi un Zemgales rietumu daļu Latvijā.
Jaunums!!: Vītauts Dižais un Žemaitija · Redzēt vairāk »
Žigimants
Žigimants jeb Zigmunds (dzimis ap 1365. gadu, miris 1440.) bija Ģedimina dzimtas valdnieks, Ķēstuta dēls un Vītauta jaunākais brālis.
Jaunums!!: Vītauts Dižais un Žigimants · Redzēt vairāk »
Žilbērs de Lanuā
Žilbēra de Lanuā portrets "Zelta aunādas ordeņa" bruņinieka tērpā ar dzimtas ģerboni no ordeņa statūtu grāmatas (1473). Uzņemšana "Zelta aunādas ordenī" (19. gs. ilustrācija). Žilbērs de Lanuā jeb Gilberts no Lanuā (Ghillebert, Guillebert; 1386—1462) bija ceļojošs viduslaiku bruņinieks un diplomāts, kas vēlāk kļuva par Burgundijas hercoga Žana Bezbailīgā (Jean sans Peur) galminieku un sūtni.
Jaunums!!: Vītauts Dižais un Žilbērs de Lanuā · Redzēt vairāk »
Baltkrievi
Baltkrievi ir viena no Austrumeiropas nācijām, Baltkrievijas pamatiedzīvotāji.
Jaunums!!: Vītauts Dižais un Baltkrievi · Redzēt vairāk »
Biruta (Lietuvas valdniece)
Biruta un Ķēstutis romantiskā gleznā no Palangas Dzintara muzeja arhīviem. Biruta (mirusi 1382. vai 1389. gadā) bija Palangas kuršu vaidelote, Lietuvas dižkunigaiša Ķēstuta otrā sieva un Vītauta Dižā māte.
Jaunums!!: Vītauts Dižais un Biruta (Lietuvas valdniece) · Redzēt vairāk »
Bohēmijas Karaliste
Bohēmija (sarkanā) un Bohēmijas kroņa zemes (sārtā) Svētās Romas impērijas sastāvā, 1618 Bohēmijas Karalistes administratīvais dalījums Austroungārijas pakļautībā Bohēmijas karogs Bohēmijas Karaliste bija karaliste tagadējās Čehijas teritorijā, kas pastāvēja no 1085.
Jaunums!!: Vītauts Dižais un Bohēmijas Karaliste · Redzēt vairāk »
Bonifācijs IX
Bonifācijs IX (dzimis ap 1350. gadu; pilsoniskais vārds — Pjero Tomačelli (Piero Tomacelli), miris) bija Romas pāvests no 1389.
Jaunums!!: Vītauts Dižais un Bonifācijs IX · Redzēt vairāk »
Bresta (Baltkrievija)
Bresta (arī Бе́расьце, Бярэ́сьце) ir pilsēta Baltkrievijas galējos dienvidrietumos pie Polijas robežas Rietumu Bugas un Muhavecas upju satekas vietā, apgabala centrs.
Jaunums!!: Vītauts Dižais un Bresta (Baltkrievija) · Redzēt vairāk »
Dņepra
Dņepra ir ceturtā garākā upe Eiropā aiz Volgas, Donavas un Urālas.
Jaunums!!: Vītauts Dižais un Dņepra · Redzēt vairāk »
Drohičina
Drohičina (Drohiczyn) ir pilsēta Polijas ziemeļaustrumos, Podlases vojevodistē, uz rietumiem no Semjatičes pie Rietumu Bugas.
Jaunums!!: Vītauts Dižais un Drohičina · Redzēt vairāk »
Franke Kerskorfs
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Franke Kerskorfs jeb Franks Ķersdorfs (latīņu: Franco a Kersdorff) bija Livonijas ordeņa mestrs 1433.-1435.1.IX, kritis 1431–1435.
Jaunums!!: Vītauts Dižais un Franke Kerskorfs · Redzēt vairāk »
Grodņa
Grodņa jeb Hrodna ir pilsēta Baltkrievijas rietumos pie Nemunas, apgabala centrs.
Jaunums!!: Vītauts Dižais un Grodņa · Redzēt vairāk »
Grodņas kņazi
Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Grodņas kņazs bija Grodņas dalienu kņazistes valdnieka tituls 11.-14.
Jaunums!!: Vītauts Dižais un Grodņas kņazi · Redzēt vairāk »
Grunvaldes kauja
Grīnvaldes (Žalgiras) kaujas attēlojums Bernes hronikā (1483) Vācu ordeņa valsts teritorija 1410. gadā Grunvaldes kauja, Tannenbergas jeb Žalgires kauja notika Vācu ordeņa valsts Prūsijas daļā starp Tannenbergas un Grīnfeldes jeb Grunvaldes, jeb Zaļģires vai Žalgires ciemiem 1410.
Jaunums!!: Vītauts Dižais un Grunvaldes kauja · Redzēt vairāk »
Gvardejska
Gvardejska (līdz 1946. gadam - Tapiava) ir pilsēta un rajona centrs Kaļiņingradas apgabalā uz austrumiem no Kaļiņingradas, vietā, kur no Pregoļas upes atdalās Deimas upe.
Jaunums!!: Vītauts Dižais un Gvardejska · Redzēt vairāk »
Husīti
Husītu karogs ar kausu. Husīti (pašnosaukums, Kališníci) bija 15.
Jaunums!!: Vītauts Dižais un Husīti · Redzēt vairāk »
Jagailis
Jagailis, vēlāk Vladislavs II Jagello (dzimis ap 1348. gadu, miris) bija Lietuvas dižkunigaitis un Polijas karalis, Jagellonu dinastijas aizsācējs.
Jaunums!!: Vītauts Dižais un Jagailis · Redzēt vairāk »
Jans Matejko
Jans Aloīzijs Matejko (dzimis, miris) bija poļu gleznotājs, kurš pazīstams ar Polijas vēstures batālo un vēsturisko ainu glezniecību, tā stiprinādams poļu nacionālo garu laikā, kad nepastāvēja Polijas valsts.
Jaunums!!: Vītauts Dižais un Jans Matejko · Redzēt vairāk »
Kauja pie Vorsklas
Kauja pie Vorsklas notika 1399.
Jaunums!!: Vītauts Dižais un Kauja pie Vorsklas · Redzēt vairāk »
Kazimirs IV Jagellons
Kazimirs IV Jagellons (arī Kazimirs IV Jagellončiks, Kazimirs IV Jagelonietis, Kazimirs IV Jagailietis), Lietuvas liekņazistē Kazimirs I (dzimis, miris) bija Jagellonu dinastijas Lietuvas lielkņazs no 1440.
Jaunums!!: Vītauts Dižais un Kazimirs IV Jagellons · Redzēt vairāk »
Kijiva
Kijiva, vēsturiski arī Kijeva, ir pilsēta Ukrainas ziemeļu daļā pie Dņepras upes.
Jaunums!!: Vītauts Dižais un Kijiva · Redzēt vairāk »
Krēvas ūnija
Krēvas līgums, kas lika pamatu Lietuvas un Polijas personālūnijai. Krēvas ūnija bija vienošanās par dinastiskas savienības jeb personālūnijas izveidi starp Lietuvas dižkunigaitiju un Polijas karalisti.
Jaunums!!: Vītauts Dižais un Krēvas ūnija · Redzēt vairāk »
Latgaļi
Kokneses, Tālavas valstis R. Vitrams, 1939, 1954). Garlība Merķeļa grāmatas "Latvieši...", 1797) Latgaļi, arī letgaļi vai leti (latīniski rakstītajos avotos: Lethi, Letthigalli; vāciski rakstītajos avotos: Letti, Lethi, baltkrievu: łatyhoły) bija austrumbaltu cilts, vēlāk pārveidojās par tautību, kas pēc Vidzemes līvu asimilēšanas izveidoja latviešu nācijas pamatu.
Jaunums!!: Vītauts Dižais un Latgaļi · Redzēt vairāk »
Lībieši
Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.
Jaunums!!: Vītauts Dižais un Lībieši · Redzēt vairāk »
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Jaunums!!: Vītauts Dižais un Lietuvas lielkņaziste · Redzēt vairāk »
Lietuvas valsts vadītāji
Lietuvas prezidenta standarts. Lietuvas valsts vadītāji dažādos vēstures posmos tika dēvēti par kunigaišiem, dižkunigaišiem, lielkņaziem, karaļiem un prezidentiem.
Jaunums!!: Vītauts Dižais un Lietuvas valsts vadītāji · Redzēt vairāk »
Lietuvas vēsture
Vēsturiskais Lietuvas ģerbonis Lietuvas nosaukums Kvedlinburgas annālēs, 1009. gads Lietuvas vēstures pirmsākumi meklējami ap 10.
Jaunums!!: Vītauts Dižais un Lietuvas vēsture · Redzēt vairāk »
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Jaunums!!: Vītauts Dižais un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »
Lucka
Lucka ir apgabala nozīmes pilsēta Ukrainas ziemeļrietumos, Volīnijas apgabala centrs pie Stiras upes.
Jaunums!!: Vītauts Dižais un Lucka · Redzēt vairāk »
Martins V
Martins V (dzimis 1369. gada janvārī/februārī; pilsoniskais vārds — Otone Kolonna (Ottone Colonna), miris) bija Romas pāvests no 1417.
Jaunums!!: Vītauts Dižais un Martins V · Redzēt vairāk »
Maskavija
Maskavija jeb Maskavas Lielkņaziste bija viduslaiku valsts mūsdienu Krievijas Federācijas ziemeļrietumu daļā, kas ar galvaspilsētu Maskavā pastāvēja no 1319.
Jaunums!!: Vītauts Dižais un Maskavija · Redzēt vairāk »
Megava
Kursas dalīšanas dokumentos minētās Megavas kuršu pilis (Δ) tagadējās Lietuvas teritorijā (1253). Žemaišu apdzīvotā teritorija punktēta. Megava, arī Mēguve (lejasvācu: Megowen) ir senās Kursas zeme pie Sventājas un Akmens upēm starp Baltijas jūru un Cekli, dienvidos robežojoties ar Pilsāta zemi, ziemeļos ar Duvzares zemi.
Jaunums!!: Vītauts Dižais un Megava · Redzēt vairāk »
Mindaugs
Mindaugs, agrākajos tekstos Mintauts (senkrievu: Мидогъ,; dzimis ap 1200. gadu, nogalināts 1263. gada 12. septembrī) bija agrīnās Lietuvas valdnieks gan kā dižkunigaitis no 1236.
Jaunums!!: Vītauts Dižais un Mindaugs · Redzēt vairāk »
Nemuna
Sateces baseins Nemuna ir visgarākā Lietuvas upe.
Jaunums!!: Vītauts Dižais un Nemuna · Redzēt vairāk »
Nevēža
Nevēža ir sestā garākā upe Lietuvā, Nemunas labā pieteka.
Jaunums!!: Vītauts Dižais un Nevēža · Redzēt vairāk »
Pabaiskas kauja
Pabaiskas kaujas shēma uz dienvidiem no Ukmerģes (kartē: ''Wiłkomierz''). Pabaiskas kauja jeb kauja pie Ukmerģes, agrāk saukta par kauju pie Šventas upes, bija lielākā kauja Lietuvas dižkunigaitijas pilsoņu kara (1432—1438) laikā, kas norisinājās 1435.
Jaunums!!: Vītauts Dižais un Pabaiskas kauja · Redzēt vairāk »
Pleskava
Pleskava, senāk arī Pliskava ir viena no senākajām Krievijas pilsētām pie Veļikajas upes Krievijas Federācijas pašos rietumos, netālu no Igaunijas un Latvijas robežas.
Jaunums!!: Vītauts Dižais un Pleskava · Redzēt vairāk »
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Vītauts Dižais un Polija · Redzēt vairāk »
Polijas valdnieku uzskaitījums
Polijas valdnieki bija augstākās varas turētāji (kņazi, lielkņazi, karaļi) Polijas valsts teritorijā kopš tās izveides 10. gadsimtā.
Jaunums!!: Vītauts Dižais un Polijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Poltava
Poltava ir pilsēta Ukrainas ziemeļdaļā, Poltavas apgabala centrs.
Jaunums!!: Vītauts Dižais un Poltava · Redzēt vairāk »
Prūsija
Prūsijas un Mazovijas karte 14. gadsimtā (Abrahams Ortēlijs, ''Theatrum Orbis Terrarum''.) Malborkas apriņķa ģerbonī. Prūsijas Karaliste Vācijas impērijas sastāvā (iekrāsota tumši zilā krāsā). Prūsija (prūšu: Prūsa) bija zeme, kas ar dažādiem nosaukumiem Centrāleiropas ziemeļos pie Baltijas jūras pastāvēja no viduslaikiem līdz Otrajam pasaules karam.
Jaunums!!: Vītauts Dižais un Prūsija · Redzēt vairāk »
Romas pāvests
Pāvests Francisks I Pāvestu saraksts Vatikānā, sv. Pētera katedrālē Pāvests ( (pappas) — 'tēvs') ir Romas Katoļu baznīcas augstākais virspriesteris, Romas pilsētas bīskaps, Svētā Krēsla monarhs un suverēns, Vatikāna valsts vadītājs.
Jaunums!!: Vītauts Dižais un Romas pāvests · Redzēt vairāk »
Saliņas miera līgums
Melnas līguma 1426. gadā Žemaitijai pievienotās teritorijas iezīmētas ar svītrojumu. Saliņas miera līgums bija miera līgums starp Lietuvas dižkunigaitiju un Vācu ordeni, kas formāli pārtrauca Lietuvas krusta karus.
Jaunums!!: Vītauts Dižais un Saliņas miera līgums · Redzēt vairāk »
Smoļenskas kņazi
Smoļenskas ģerbonis. Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Smoļenskas kņazs bija valdnieka tituls Smoļenskas kņazistē no 1010.
Jaunums!!: Vītauts Dižais un Smoļenskas kņazi · Redzēt vairāk »
Svētā Romas impērija
Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.
Jaunums!!: Vītauts Dižais un Svētā Romas impērija · Redzēt vairāk »
Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Svētās Romas impērijas ķeizari (no vārda "cēzars") jeb imperatori.
Jaunums!!: Vītauts Dižais un Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Traķi
Traķi ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvas dienvidos, 28 kilometrus uz dienvidrietumiem no Viļņas.
Jaunums!!: Vītauts Dižais un Traķi · Redzēt vairāk »
Traķu kunigaitija
Ķēstuta zīmogs (KYNSTVTTE DVX DE TRACKEN, 1379) Mūsdienu Traķu rajona ģerbonis. Traķu kunigaitija bija tā Lietuvas dižkunigaitijas daļa ar centru Traķos, kas bija pakļauta dižkunigaiša Ģedimina dēlam Ķēstutim un viņa pēcnācējiem.
Jaunums!!: Vītauts Dižais un Traķu kunigaitija · Redzēt vairāk »
Traķu rajona pašvaldība
Traķu rajona pašvaldība ir viena no 60 Lietuvas pašvaldībām.
Jaunums!!: Vītauts Dižais un Traķu rajona pašvaldība · Redzēt vairāk »
Ukmerģe
Ukmerģe, iepriekš Vilkmerģe jeb Vilkomeža, ir Viļņas apriņķa pilsēta Lietuvā, 78 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Viļņas pie Šventojas upes.
Jaunums!!: Vītauts Dižais un Ukmerģe · Redzēt vairāk »
Ukraina
Ukraina ir valsts Eiropas austrumos.
Jaunums!!: Vītauts Dižais un Ukraina · Redzēt vairāk »
Vaidelotis
koklēm, jauneklis ar gar sāniem nolaistu zobenu un zirga galvaskauss Vaidelotis (prūšu: vaidilas, vaidilutis) bija seno baltu tautu priesteris, reliģisko rituālu izpildītājs, kā arī seno latviešu dziesminieks un burtnieks.
Jaunums!!: Vītauts Dižais un Vaidelotis · Redzēt vairāk »
Vasilijs I Dmitrijevičs
Vasilijs I Dmitrijevičs (1371–1425) bija Maskavijas lielkņazs no 1389.
Jaunums!!: Vītauts Dižais un Vasilijs I Dmitrijevičs · Redzēt vairāk »
Vītauta Dižā Universitāte
Vītauta Dižā Universitāte ir Lietuvas universitāte Kauņā.
Jaunums!!: Vītauts Dižais un Vītauta Dižā Universitāte · Redzēt vairāk »
Veļikijnovgoroda
Veļikijnovgoroda (— ‘Dižā Novgoroda’), līdz 1999.
Jaunums!!: Vītauts Dižais un Veļikijnovgoroda · Redzēt vairāk »
Viļņa
Viļņas katedrāle Viļņa ir Lietuvas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Vītauts Dižais un Viļņa · Redzēt vairāk »
Volodimira
Volodimira ir apgabala nozīmes pilsēta Ukrainas ziemeļrietumos, Volīnijas apgabalā pie Polijas robežas.
Jaunums!!: Vītauts Dižais un Volodimira · Redzēt vairāk »
Zelta Orda
Zelta Orda ir vēsturiski izveidojies nosaukums pēc Mongoļu impērijas sairšanas 13.-15.
Jaunums!!: Vītauts Dižais un Zelta Orda · Redzēt vairāk »
1350. gads
1350.
Jaunums!!: Vītauts Dižais un 1350. gads · Redzēt vairāk »
1370. gads
1370.
Jaunums!!: Vītauts Dižais un 1370. gads · Redzēt vairāk »
1382. gads
1382.
Jaunums!!: Vītauts Dižais un 1382. gads · Redzēt vairāk »
1387. gads
1387.
Jaunums!!: Vītauts Dižais un 1387. gads · Redzēt vairāk »
1389. gads
1389.
Jaunums!!: Vītauts Dižais un 1389. gads · Redzēt vairāk »
1392. gads
1392.
Jaunums!!: Vītauts Dižais un 1392. gads · Redzēt vairāk »
1413. gads
1413.
Jaunums!!: Vītauts Dižais un 1413. gads · Redzēt vairāk »
1430. gads
1430.
Jaunums!!: Vītauts Dižais un 1430. gads · Redzēt vairāk »
1432. gads
1432.
Jaunums!!: Vītauts Dižais un 1432. gads · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Dižais, Vitauts Lielais, Vytautas, Vītauts, Vītauts Lielais.