Satura rādītājs
212 attiecības: Abisālais līdzenums, Akmeņogles, Akvīnas Toms, Albedo, Alerta, Alumīnija oksīds, Alumīnijs, Antarktīda, Apollo 8, Apsīda, Apvelings, Apvienoto Nāciju Organizācija, Argons, Astenosfēra, Astronomiskā vienība, Atmosfēras spiediens, Augsne, Augstiene, Ģeodinamo, Ģeogrāfija, Ģeoloģija, Ūdens, Ūdens tvaiks, Ķīna, Čimboraso, Āfrika, Bazalts, Bioma, Biosfēra, Blīvums, Celsija grāds, Cilvēks, Civilizācija, Dabas resursi, Dabasgāze, Dabiskais pavadonis, Derīgie izrakteņi, Devons, Diena, Dienvidu puslode, Dievība, Dinozauri, Dzīvība, Dzelzs, Eikarioti, Ekosistēma, Eksosfēra, Ekvadora, Ekvatoriālā josla, Ekvators, ... Izvērst indekss (162 vairāk) »
- Daba
- Saules sistēmas planētas
Abisālais līdzenums
Ziemeļu Ledus okeāna abisālie līdzenumi. (Tumši zilā krāsā) Abisālais līdzenums ir dziļūdens līdzenums okeāna lielieplakās, pārejas zonā, kā arī malas jūru ieplakās.
Skatīt Zeme un Abisālais līdzenums
Akmeņogles
Akmeņogles Akmeņogles ir biogēnas izcelsmes nogulumiezis.
Skatīt Zeme un Akmeņogles
Akvīnas Toms
Sv. Akvīnas Toms Svētais Akvīnas Toms (Sanctus Thomas Aquinas) (dzimis ap 1225. gadu, miris 1274. gada 7. martā) bija Dominikāņu ordeņa mūks, ievērojams katoļu sholastiķu tradīciju filozofs un teologs.
Skatīt Zeme un Akvīnas Toms
Albedo
Albedo ( — 'balts') ir virsmas atstarotās elektromagnētiskā starojuma plūsmas attiecība pret plūsmu, kas krīt uz šo virsmu.
Skatīt Zeme un Albedo
Alerta
Alerta ir apdzīvota vieta Nunavutas teritorijā, Kanādā.
Skatīt Zeme un Alerta
Alumīnija oksīds
Alumīnija oksīds (Al2O3) ir alumīnija un skābekļa binārais savienojums.
Skatīt Zeme un Alumīnija oksīds
Alumīnijs
Alumīnijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Al un atomskaitli 13.
Skatīt Zeme un Alumīnijs
Antarktīda
Antarktīda (no, antarktikos — ‘pretējs Arktikai’) ir kontinents, kas ieskauj Zemes Dienvidpolu, un atrodas Antarktikā.
Skatīt Zeme un Antarktīda
Apollo 8
''Apollo 8'' apkalpes 1968. gada 24. decembrī uzņemts Zemes lēkts Kadrs uzņemts laikā, kad kuģis bija Mēness orbītā. Piekšplānā Bormens Apollo 8 bija NASA ''Apollo'' programmas otrais pilotējamais lidojums.
Skatīt Zeme un Apollo 8
Apsīda
Astronomijā apsīda ir astronomiskā objekta orbītas vistālākais vai vistuvākais punkts, attiecībā pret centrālo ķermeni.
Skatīt Zeme un Apsīda
Apvelings
Kartē ar sarkanu līniju iezīmētas piekrastes, kur visbiežāk ir novērojams apvelings Apvelings (no — 'uzpeldēšana') ir process, kurā dziļāki ūdeņi paceļas uz augšu ūdens virspusē.
Skatīt Zeme un Apvelings
Apvienoto Nāciju Organizācija
Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) jeb vienkārši pazīstama kā Apvienotās Nācijas ir starpvaldību organizācija, kuras izvirzītie mērķi ir nodrošināt starptautisko mieru un drošību, veicināt valstu miermīlīgas attiecības, īstenot starptautisko sadarbību un kalpot par nāciju rīcības saskaņošanas centru.
Skatīt Zeme un Apvienoto Nāciju Organizācija
Argons
Argons ir ķīmiskais elements ar simbolu Ar (līdz 1957. gadam tā simbols bija A) un atomskaitli 18.
Skatīt Zeme un Argons
Astenosfēra
Zemes šķērsgriezums - astenosfēra atbilst augšējai mantijai Astenosfēra (no izdomāta grieķu vārda a + sthenos - "bez spēka") ir viens no slāņiem, kas veido Zemi, atrodas zem litosfēras dziļumā no 60 - 210 kilometriem līdz 300 - 410 km.
Skatīt Zeme un Astenosfēra
Astronomiskā vienība
Astronomiskā vienība (au jeb AU, arī ua), pilnā nosaukumā astronomiskā garuma vienība ir garuma mērvienība, kas vienāda ar 149 597 870 700 metriem un atbilst aptuveni vidējam attālumam no Zemes līdz Saulei (un vienāda ar Zemes orbītas lielo pusasi).
Skatīt Zeme un Astronomiskā vienība
Atmosfēras spiediens
15 gadu vidējais atmosfēras spiediens jūras līmenī (augšā vasaras, apakšā ziemas atmosfēras spiediens) Atmosfēras spiediens ir Zemes atmosfēras hidrostatiskais spiediens, kas rodas, Zemes gravitācijas dēļ gaisam pievelkoties pie Zemes virsmas.
Skatīt Zeme un Atmosfēras spiediens
Augsne
Dzeltenzemes lauks Vācijā. pages.
Skatīt Zeme un Augsne
Augstiene
Augstiene Augstiene ir līdzenuma daļa ar absolūto augstumu 200 līdz 500 m virs jūras līmeņa un viļņotu virsmu.
Skatīt Zeme un Augstiene
Ģeodinamo
archivedate.
Skatīt Zeme un Ģeodinamo
Ģeogrāfija
Zemes kartogrāfiskais atainojums Ģeogrāfija (γεια — ‘Zeme’ un γραφειν — ‘rakstīt, aprakstīt’) ir dabaszinātņu un sociālo zinātņu sistēma, kas pēta Zemi, tai raksturīgās īpatnības, dzīvības izplatību uz Zemes, tai skaitā cilvēka izplatību un cilvēka darbības ietekmi.
Skatīt Zeme un Ģeogrāfija
Ģeoloģija
Ģeoloģija (no — ‘zeme’ un λόγος (logos) — ‘runa’, burtiski — ‘runa par zemi’) ir zinātne par Zemes uzbūvi un tās attīstības vēsturi.
Skatīt Zeme un Ģeoloģija
Ūdens
Ūdens ir plaši sastopams caurspīdīgs šķidrums, kam nav ne garšas, ne smaržas.
Skatīt Zeme un Ūdens
Ūdens tvaiks
Ūdens tvaiks ir ūdens gāzveida agregātstāvoklī.
Skatīt Zeme un Ūdens tvaiks
Ķīna
Ķīnas Tautas Republika (ĶTR), vienkāršoti Ķīna, ir sociālistiska valsts Austrumāzijā.
Skatīt Zeme un Ķīna
Čimboraso
Čimboraso ir pašlaik neaktīvs stratovulkāns Andos, Ekvadorā.
Skatīt Zeme un Čimboraso
Āfrika
Āfrika ir otrs lielākais kontinents pasaulē aiz Eirāzijas gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita.
Skatīt Zeme un Āfrika
Bazalts
Bazalts Bazalts ir vulkānisks iezis, kas satur vairāk nekā 65% laukšpatu, mazāk par 20% kvarcu un salīdzinoši daudz dzelzi un magniju.
Skatīt Zeme un Bazalts
Bioma
Planēta Zeme Bioma jeb bioms (no — 'dzīve, dzīvība') ir ģeogrāfiskās joslas daļa (saukta arī par dabas zonu) ar līdzīgiem klimatiskajiem apstākļiem, kā arī šajā reģionā sastopamo dzīvo organismu kopums.
Skatīt Zeme un Bioma
Biosfēra
Biosfēra ir viena no zemeslodes ģeogrāfiskā apvalka daļām (sfērām).
Skatīt Zeme un Biosfēra
Blīvums
Blīvums ir fizikāla ķermeņa masas attiecība pret tā tilpumu.
Skatīt Zeme un Blīvums
Celsija grāds
Celsija grāds (°C) ir temperatūras mērvienība.
Skatīt Zeme un Celsija grāds
Cilvēks
Cilvēks, precīzāk saprātīgais cilvēks (Homo sapiens), ir divkājains primāts, kurš ietilpst zīdītāju klasē, un kam piemīt saprāts un apziņa.
Skatīt Zeme un Cilvēks
Civilizācija
Senā Ēģipte, agrīna civilizācija. Zinātniskā un populārā literatūrā civilizācijas jēdziens tiek lietots dažādos kontekstos.
Skatīt Zeme un Civilizācija
Dabas resursi
Pie dabas bagātībām pieder gan meži, gan ūdeņi Dabas resursi jeb dabas bagātības ir dažāda veida dabas krājumi, dabas veidojumi un dabas īpašības, kurus cilvēki izmanto savām vajadzībām.
Skatīt Zeme un Dabas resursi
Dabasgāze
Gāzes deglis mājsaimniecībā Dabasgāze ir no ogļūdeņražiem sastāvoša gāze, kas veidojusies un uzkrājusies Zemes garozā.
Skatīt Zeme un Dabasgāze
Dabiskais pavadonis
Zeme un tās dabiskais pavadonis Mēness Dabiskais pavadonis ir dabīgi veidojies astronomisks objekts, kas riņko pa orbītu ap kādu konkrētu planētu, lai gan arī pašas planētas var uzskatīt par centrālā ķermeņa (zvaigznes) pavadoņiem.
Skatīt Zeme un Dabiskais pavadonis
Derīgie izrakteņi
Derīgo izrakteņu iegūšana Ungārijā. Derīgie izrakteņi ir iežu un minerālu sakopojumi Zemes garozā, kuru ķīmiskais sastāvs un fizikālās īpašības ļauj tos efektīvi izmantot kā izejvielas tautsaimniecībā.
Skatīt Zeme un Derīgie izrakteņi
Devons
Devons ir ceturtais ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 56 miljonus gadu (no 416 līdz 359,2 Ma).
Skatīt Zeme un Devons
Diena
terminatoru. Ziemeļu piepolārā zona ir vienmēr apspīdēta (polārā diena), bet dienvidu polārā zona vienmēr aptumšota (polārā nakts) Diena ir diennakts gaišais periods, t.i. laika posms no saullēkta līdz saulrietam.
Skatīt Zeme un Diena
Dienvidu puslode
Dienvidu puslode Dienvidu puslode ir puse no jebkura debesu ķermeņa virsmas, kas atrodas dienvidos no ekvatora.
Skatīt Zeme un Dienvidu puslode
Dievība
Dievs, Laima (1932. g.) Dievība ir atzīta pārdabiska un nemirstīga būtne, kuru uzskata par dievišķu un svētu.
Skatīt Zeme un Dievība
Dinozauri
Dinozauri (deinos — 'briesmīgs'; σαῦρος, sauros — 'ķirzaka') ir mugurkaulnieku apakštipa rāpuļu klases dzīvnieki, kuri dominēja uz Zemes aptuveni 160 miljonus gadu.
Skatīt Zeme un Dinozauri
Dzīvība
Dzīvība uz klints Dzīvība ir matērijas eksistences forma, kam raksturīga īpaša vielas struktūra, vielu un enerģijas apmaiņa ar vidi, vairošanās, adaptācijas un pilnveidošanās spēja.
Skatīt Zeme un Dzīvība
Dzelzs
Dzelzs ir ķīmiskais elements ar simbolu Fe un atomskaitli 26.
Skatīt Zeme un Dzelzs
Eikarioti
Eikarioti (Eukaryota vai Eukarya) ir organismi, kas sastāv no šūnām, kurām ir morfoloģiski labi izveidoti kodoli un ar membrānām klāti organoīdi.
Skatīt Zeme un Eikarioti
Ekosistēma
Koraļļu rifi — zemūdens ekosistēma Ekosistēma (— ‘māja’ + sistēma) ir biosfēras pamatvienība, kuru veido noteikti dzīvie organismi (biocenoze) un nedzīvā apkārtējā vide (biotops), kurā tie dzīvo.
Skatīt Zeme un Ekosistēma
Eksosfēra
Eksosfēra (no grieķu valodas vārdiem ekso.
Skatīt Zeme un Eksosfēra
Ekvadora
Ekvadoras Republika ir vidēji attīstīta daudznacionāla (vietējā izpratnē) valsts Dienvidamerikas rietumos — Klusā okeāna piekrastē.
Skatīt Zeme un Ekvadora
Ekvatoriālā josla
Ekvatoriālā klimata josla Ekvatoriālajā joslā cauru gadu valda ekvatoriālā gaisa masas.
Skatīt Zeme un Ekvatoriālā josla
Ekvators
Pasaules karte ar ekvatoru kā sarkanu līniju. Ekvators ir iedomāta līnija apkārt Zemeslodei, kas atrodas vienādā attālumā no Ziemeļpola un Dienvidpola.
Skatīt Zeme un Ekvators
Ekvinokcija
Saules gaismas plūsma uz Zemi ekvinokcijas brīdī. Ekvinokcija ( — ‘vienāds’; nox — ‘nakts’) jeb vienādības ir brīdis, kad Saules centrs šķērso debess ekvatoru.
Skatīt Zeme un Ekvinokcija
El Ninjo
Normāla gaisa un ūdens aprite Klusā okeāna dienvidu daļā Gaisa un ūdens aprite Klusā okeāna dienvidu daļā El Ninjo periodā El Ninjo ( — 'mazulis') ir globāla rakstura dabas parādība, kas aptver okeānu un atmosfēru.
Skatīt Zeme un El Ninjo
Erozija
Erozijas rezultātā dabiski izveidojusies arka Jordānijā Erozija (— ‘izskalošana’, ‘sairšana’) ir augsnes un iežu noārdīšanās un pārvietošana dabisku procesu rezultātā, piemēram, vēja vai ūdens iedarbībā.
Skatīt Zeme un Erozija
Everests
Everesta kalna animācija. Everests jeb Džomolungma vai Sagarmātha ir augstākā kalna virsotne uz Zemes.
Skatīt Zeme un Everests
Ezers
Ezers Barilochē (Argentīna) Arizonā Ezers ir dabiska ūdenstilpe reljefa pazeminājumos, kuru no visām pusēm norobežo sauszeme.
Skatīt Zeme un Ezers
Fosfora(V) oksīds
Fosfora(V) oksīds jeb fosfora pentoksīds (P4O10) ir balta, kristāliska, higroskopiska viela, kuru iegūst, sadedzinot fosforu.
Skatīt Zeme un Fosfora(V) oksīds
Fosilijas
cm diametrā Fosilijas (— 'izrakts no zemes') jeb pārakmeņojumi ir dzīvnieku, augu vai citu organismu pārakmeņojušās paliekas, kā arī to darbības nospiedumi, piemēram, pēdu nospiedumi.
Skatīt Zeme un Fosilijas
Fotosintēze
Lapa ir augu orgāns, kura uzbūve vislabāk atbilst efektīvai fotosintēzes norisei Fotosintēze (no (fōto-) — 'gaisma' un σύνθεσις (súnthesis) — 'aizstāšana') ir organisku vielu sintēze no neorganiskiem savienojumiem (oglekļa dioksīda un ūdens), izmantojot gaismas enerģiju.
Skatīt Zeme un Fotosintēze
Gadalaiks
Zeme vienā un tai pašā diennakts laikā dažādos gadalaikos Gadalaiks jeb gadskārta ir gada daļa, kurai raksturīgi noteikti laikapstākļi un parādības dabā.
Skatīt Zeme un Gadalaiks
Gads
Gads ir laika mērvienība.
Skatīt Zeme un Gads
Gaja
Gaja Gaja (Zeme) jeb Gēja bija dieviete sengrieķu mitoloģijā, Zemes personifikācija.
Skatīt Zeme un Gaja
Glikoze
Glikoze (— ‘salds’; 1960. gados neilgu laiku glikozi oficiāli dēvēja par glukozi; vīnogu cukurs, C6H12O6) ir nozīmīgs ogļhidrāts.
Skatīt Zeme un Glikoze
Granīts
Granīta gabals Granīts (no, kas savukārt no — 'graudains') ir kristālisks iezis, kas sastāv no laukšpatiem (40—50%), kvarca (25—30%) un krāsainiem minerāliem (līdz 15%).
Skatīt Zeme un Granīts
Gravitācija
Parabola, gravitācijas parādība Fizikā gravitācija ir dabas parādība, kas izpaužas kā savstarpēja pievilkšanās starp fizikāliem ķermeņiem.
Skatīt Zeme un Gravitācija
Hidrosfēra
Ūdens cikls Hidrosfēra (no (hydro-) — ‘ūdens’ un (sphaĩra) — ‘lode’) ir viens no Zemes apvalkiem, kuru veido okeānos, jūrās, virs zemes virsmas (ezeri, upes, purvi un citi iekšzemes ūdeņi) un pazemē esošais ūdens.
Skatīt Zeme un Hidrosfēra
Izotops
Ūdeņraža izotopu atomu uzbūve Izotopi (no grieķu ισος — vienāds, un τόπος — vieta) ir atomi, kuru kodolos ir vienāds skaits protonu, bet dažāds skaits neitronu.
Skatīt Zeme un Izotops
Izsmeļamie neatjaunīgie resursi
Naftas ieguve Izsmeļamie neatjaunīgie resursi ir dabas resursi, kas zemes dzīlēs ir ierobežotā daudzumā, tie neatjaunojas, un nesaudzīgi tos lietojot tie var arī izsīkt.
Skatīt Zeme un Izsmeļamie neatjaunīgie resursi
Janvāris
Anša Cīruļa 1928. gada spalvas zīmējumu sērijas „Gada laiki” darbs „Ziemas mēnesis” Janvāris (par godu Senās Romas dievam Jānam) ir gada pirmais mēnesis.
Skatīt Zeme un Janvāris
Jūlijs
Anša Cīruļa 1928. gada spalvas zīmējumu sērijas „Gada laiki” darbs „Siena jeb liepu mēnesis” Jūlijs ir gada septītais mēnesis.
Skatīt Zeme un Jūlijs
Jūras līmenis
20. gadsimtā jūras līmenis ir pacēlies par 20 centimetriem. Jūras līmenis ir vidējais jūras virsmas augstums pret nosacītu sākumpunktu.
Skatīt Zeme un Jūras līmenis
Jerda
Jerda (- 'zeme') senskandināvu mitoloģijā ir dieviete un zemes personifikācija.
Skatīt Zeme un Jerda
Jurijs Gagarins
Jurijs Gagarins (dzimis, miris) bija padomju krievu kosmonauts.
Skatīt Zeme un Jurijs Gagarins
Kalcija oksīds
Stipri eksotermiskā kaļķu dzēšanas reakcija, kuras laikā temperatūra var sasniegt 300 °C Kalcija oksīds (CaO, nedzēstie kaļķi) ir balta, kristāliska viela, kas reaģē ar ūdeni.
Skatīt Zeme un Kalcija oksīds
Kalcijs
Kalcijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ca un atomskaitli 20.
Skatīt Zeme un Kalcijs
Kalns
Irānā Kalns ir reljefa forma, kas paceļas augstu virs tuvākās apkārtnes.
Skatīt Zeme un Kalns
Kalnu grēda
Himalaji — pasaulē augstākā kalnu sistēma Kalnu grēda ir kalnu virkne, kuru ierobežo zemienes vai no citām kalnu grēdām atdala ielejas, upes un kalnu pārejas.
Skatīt Zeme un Kalnu grēda
Kanāda
Kanāda ir valsts, kas aizņem lielāko daļu no Ziemeļamerikas ziemeļiem.
Skatīt Zeme un Kanāda
Kālija oksīds
Nosaukums Kālija oksīds Ķīmiskā formulaK2O Molmasa94,196 g/mol Blīvums2350 kg/m3 Šķīdība ūdenīreaģē veidojot KOH Kušanas temperatūra 350 °C (sadalās par K2O2 un K) Nosaukums Kālija superoksīds Ķīmiskā formulaKO2 Molmasa71,10 g/mol Blīvums2140 kg/m3 Kušanas temperatūra 425 °C (sadalās) Kālija oksīds ir cieta viela, kas reaģē ar ūdeni un gaisa mitrumu veidojot kālija hidroksīdu.
Skatīt Zeme un Kālija oksīds
Kārmāna līnija
Atmosfēras slāņi ar Kārmāna līniju 100 km augstumā Kārmāna līnija atrodas 100 km augstumā virs Zemes virsmas, un tiek lietota, lai definētu robežu starp Zemes atmosfēru un kosmisko telpu.
Skatīt Zeme un Kārmāna līnija
Kelvins
Kelvins (simbols: K) ir temperatūras mērvienība, tā ir viena no septiņām SI pamatmērvienībām.
Skatīt Zeme un Kelvins
Kilograms
collās) Kilograms (simbols: kg) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) masas pamatmērvienība, kas ir vienāds ar cilindrisku etalonu, kas izgatavots no irīdija-platīna sakausējuma, un atrodas Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā (Bureau international des poids et mesures).
Skatīt Zeme un Kilograms
Klimats
ASV). Klimats ir noteiktai vietai vai teritorijai raksturīgs ilggadējs laikapstākļu režīms.
Skatīt Zeme un Klimats
Klusais okeāns
Klusais okeāns ir pasaules lielākā ūdenstilpe, kas klāj aptuveni trešo daļu Zemes virsmas.
Skatīt Zeme un Klusais okeāns
Komēta
Heila—Bopa komēta. Fotogrāfija uzņemta 1997. gada 11. martā Komēta (komḗtēs — ‘matains’) ir jebkurš maza izmēra kosmiskais ķermenis, kas atrodas orbītā ap Sauli.
Skatīt Zeme un Komēta
Kontinentālā Zemes garoza
Zemes garozas biezuma karte - kontinentālā Zemes garoza atrodas zonās, kas biezākas par 10 kilometriem Kontinentālā Zemes garoza ir granīta, nogulumiežu un metamorfo iežu komplekss (sials), kas veido kontinentus un tiem līdzās esošo seklo jūras daļu - kontinentālo šelfu.
Skatīt Zeme un Kontinentālā Zemes garoza
Kontinents
Āzijā. Kontinents (tulkojumā "kopā turēta zeme") ir liels sauszemes masīvs, ko no visām pusēm apskalo jūras un/vai okeāns.
Skatīt Zeme un Kontinents
Koraļļu rifs
Tropiskais koraļļu rifs Koraļļu rifs ir virsūdens sala vai zemūdens sēklis, kurus izveidojuši koloniālu koraļļu kaļķa skeleti.
Skatīt Zeme un Koraļļu rifs
Krasts
Kaltenē Krasts jeb krasta līnija atdala jūras vai iekšzemes ūdenstilpes ūdeņus no sauszemes.
Skatīt Zeme un Krasts
Līdzenums
Skones provincē Zviedrijas dienvidos Līdzenums ir pārsvarā līdzens, plašs sauszemes apgabals.
Skatīt Zeme un Līdzenums
Ledājs
Argentīnā Alpos — lielākais un garākais šļūdonis Alpos Ledājs ir ledus masa, kura radusies galvenokārt atmosfēras ietekmē, un kura lēni tek lejup sava smaguma spēka dēļ.
Skatīt Zeme un Ledājs
Ledus
235px Ledus ir cieši sablīvētu ūdens kristāliņu kopums.
Skatīt Zeme un Ledus
Ledus laikmets
Pēdējā ledus laikmeta skats: Antarktīdas Polārais plato mūsdienās. Ledus laikmets ir apzīmējums periodiskiem aukstuma periodiem Zemes klimatiskajā vēsturē.
Skatīt Zeme un Ledus laikmets
Litosfēra
Zemes šķērsgriezums - litosfēra iekļauj Zemes garozu un daļu no augšējās mantijas. Litosfēra (no grieķu - "klinšainā sfēra") ir sacietējis planētas ārējais slānis.
Skatīt Zeme un Litosfēra
Loceklis (anatomija)
Loceklis jeb ekstremitāte (no — 'robeža, gals') anatomijā ir ķermeņa ārējā daļa vai dabīgs tā pagarinājums, kas izvirzās ārā no organisma ķermeņa, piemēram, mugurkaulnieka roka vai aste.
Skatīt Zeme un Loceklis (anatomija)
Lode
Lode. Lode ir visu to telpas punktu kopa, kuri atrodas ne tālāk par kādu noteiktu attālumu no kāda fiksēta telpas punkta.
Skatīt Zeme un Lode
Magmatiskie ieži
Granīts ir viens no magmatiskajiem iežiem Magmatiskie ieži ir ieži, kas veidojas no magmas.
Skatīt Zeme un Magmatiskie ieži
Magnētiskais lauks
Fizikā magnētiskais lauks ir lauks, ko ap sevi rada jebkurš patstāvīgais magnēts, elektromagnēts, kā arī kustībā esošas lādētas daļiņas.
Skatīt Zeme un Magnētiskais lauks
Magnijs
Magnijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Mg un atomskaitli 12.
Skatīt Zeme un Magnijs
Marianas dziļvaga
Marianas dziļvaga Marianas dziļvaga ir dziļākā zināmā okeāna dziļvaga uz Zemes.
Skatīt Zeme un Marianas dziļvaga
Marss (planēta)
Marss ir Saules sistēmas ceturtā planēta, kuru nereti dēvē arī par "Sarkano planētu".
Skatīt Zeme un Marss (planēta)
Masa
Masas pamatmērvienība ir kilograms. Attēlā redzams kilograma etalona datormodelis (blakus novietotais lineāls graduēts collās) Masa ir matērijas daudzums, ko satur ķermenis, vai matērijas īpašība, kas vienāda ar priekšmeta pretestību izmaiņām tā kustības ātrumā vai virzienā (pretestība paātrinājumam jeb inerce).
Skatīt Zeme un Masa
Mēness
Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Kā sugas vārds mēness apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs).
Skatīt Zeme un Mēness
Mēness aptumsums
Mēness aptumsums Mēness aptumsums ir Saules, Zemes un Mēness stāvoklis, kad Mēness nonāk Zemes ēnā.
Skatīt Zeme un Mēness aptumsums
Mēness fāze
Animācija, kurā redzama Mēness izgaismotās daļas maiņa un līdz ar to arī Mēness fāžu maiņa Mēness fāze jeb Mēness griezis ir izgaismotā Mēness daļa, vērojot to no Zemes.
Skatīt Zeme un Mēness fāze
Mērenā josla
Mēreno joslu atrašanās vietas uz Zemes Mērenajā joslā cauru gadu valda mēreno platumu gaisa masas.
Skatīt Zeme un Mērenā josla
Meridiāns
Meridiāns ir iedomāta līnija ģeogrāfijā, kas ir perpendikulāra ekvatoram, iet gan caur Ziemeļpolu, gan caur Dienvidpolu un sadala Zemeslodi divās vienādās daļās.
Skatīt Zeme un Meridiāns
Metāns
Metāns ir ķīmiskais savienojums, kura ķīmiskā formula ir CH4.
Skatīt Zeme un Metāns
Meteorīts
Namībijā. Meteorīts ir nelielu izmēru Saules sistēmas mazais ķermenis, kas no starpplanētu telpas nokritis uz Zemes vai cita debess ķermeņa.
Skatīt Zeme un Meteorīts
Meteors
Geminīdu plūsmas meteors Meteors jeb "krītošā zvaigzne" ir īslaicīga gaismas parādība Zemes atmosfērā, kas rodas meteoroīdam ar kosmisko ātrumu ieskrienot Zemes atmosfērā.
Skatīt Zeme un Meteors
Mezosfēra
Mezosfēra ir Zemes atmosfēras slānis 40 - 80 km augstumā virs Zemes.
Skatīt Zeme un Mezosfēra
Miljards
Miljarda vizualizācijas piemērs Vācijas 5 miljardu marku (5 000 000 000 M) pastmarka (1923) 1 000 000 000 jeb miljards ir naturāls skaitlis starp skaitļiem 999 999 999 un 1 000 000 001.
Skatīt Zeme un Miljards
Nafta
Teksasā. Nafta ir degtspējīgs eļļains šķidrums tumšā krāsā, derīgais izraktenis, kas sastāv no ogļūdeņražiem un citiem piemaisījumiem.
Skatīt Zeme un Nafta
Nātrija oksīds
Nātrija oksīds ir cieta, kristāliska viela (kubiski kristāli), kas veidojas, oksidējoties nātrijam.
Skatīt Zeme un Nātrija oksīds
Niķelis
Niķelis ir ķīmiskais elements ar simbolu Ni un atomskaitli 28.
Skatīt Zeme un Niķelis
Nogulumieži
ASV) dienvidrietumi Nogulumieži ir ieži, kas veidojušies nogulsnējoties senāk izveidojušos iežu noārdīšanās produktiem vai vulkānisko vai bioloģisko procesu materiāliem.
Skatīt Zeme un Nogulumieži
Nokrišņi
Lietus Nokrišņi ir termins meteoroloģijā, kas ietver jebkura veida atmosfērā esošo ūdens tvaiku kondensātu, kas sasniedz zemes virsmu.
Skatīt Zeme un Nokrišņi
Oglekļa dioksīds
Ogļskābā gāze jeb oglekļa dioksīds (CO2) ir smaga, bezkrāsaina gāze ar nedaudz skābenu smaržu un garšu.
Skatīt Zeme un Oglekļa dioksīds
Okeāna straume
1943. gada jūras straumju karte Okeāna straume ir pastāvīga vai periodiska ūdens plūsma atklātajā okeānā vai jūrā.
Skatīt Zeme un Okeāna straume
Okeāniskā Zemes garoza
Okeāniskās Zemes garozas izplatība un vecums - sarkanā krāsa apzīmē visjaunāko okeānisko Zemes garozu un zilā - visvecāko. Okeāniskā Zemes garoza ir daļa no Zemes litosfēras, kas atrodas zem okeāniem.
Skatīt Zeme un Okeāniskā Zemes garoza
Okeāns
Zeme - tumšzilā krāsā okeāni un jūras Okeāni (no, Ōkeanós) ir vislielākās ūdenstilpes uz Zemes.
Skatīt Zeme un Okeāns
Oksīdi
Silīcija dioksīds (SiO2) — viens no pasaulē izplatītākajiem oksīdiem Oksīdi ir elementu binārie savienojumi ar skābekli.
Skatīt Zeme un Oksīdi
Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas
molekulu kālija permanganātu (spēcīgu oksidētāju) Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas jeb redoksreakcijas ir tādas ķīmiskas reakcijas, kuru gaitā izmainās reaģējošo vielu sastāvā ietilpstošo ķīmisko elementu oksidēšanas pakāpes, jo elementu atomi viens otram atdod un pievieno elektronus.
Skatīt Zeme un Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas
Orbīta
Orbīta ir debess ķermeņa trajektorija kosmiskajā telpā.
Skatīt Zeme un Orbīta
Organisms
Dažādi organismi Organisms (organismós) bioloģijā un ekoloģijā ir dzīva būtne, dzīvs ķermenis.
Skatīt Zeme un Organisms
Otrais kosmiskais ātrums
Otrais kosmiskais ātrums ir mazākais ātrums, kas vajadzīgs ķermenim, lai tas pārvarētu kāda debess ķermeņa pievilkšanas spēku (gravitāciju).
Skatīt Zeme un Otrais kosmiskais ātrums
Ozona slānis
Ozona slāņa biezuma izmaiņas virs Antarktīdas no 1957. līdz 2001. gadam Ozona slānis, arī ozonosfēra, ir Zemes atmosfēras slānis, kas satur relatīvi daudz ozona (O3).
Skatīt Zeme un Ozona slānis
Ozons
Ozons ( — ‘tāds, kam ir smaka’) ir zilgana gāze ar īpatnēju, spēcīgu smaržu (lielākā koncentrācijā — indīgs).
Skatīt Zeme un Ozons
Pangeja
Mūsdienu kontinentu izvietojums Pangejā Pangeja (no pan "viss" un Γαῖα Gaia "Zeme", latinizēta kā Gæa) bija superkontinents, kas izveidojās paleozojā un sadalījās mezozoja ērā.
Skatīt Zeme un Pangeja
Pasaules okeāns
Pasaules okeāns - zilā krāsā Pasaules okeāns ir termins, ar ko apzīmē visu Zemes okeānu kopumu.
Skatīt Zeme un Pasaules okeāns
Paskāls
Paskāls (simbols: Pa) ir SI spiediena mērvienība.
Skatīt Zeme un Paskāls
Pazemes ūdeņi
Tuhalas raganu aka Igaunijā, no kuras pazemes ūdeņi spiežas virspusē Pazemes ūdeņi ir visi ūdeņi, kas dažādā dziļumā atrodas Zemes garozā — iežu porās, plaisās un tukšumos.
Skatīt Zeme un Pazemes ūdeņi
Pārtika
Augu izcelsmes pārtika Pārtika ir produkti, ko cilvēki izmanto uzturā.
Skatīt Zeme un Pārtika
Pedosfēra
Pedosfēra ir Zemes garozas auglīgā virskārta, tās augsnes sega.
Skatīt Zeme un Pedosfēra
Pitagors
Pitagors no Samas jeb vienkārši Pitagors (ho Pūthagoras ho Samios, Pythagoras, dzimis ap 570. gadu p. m. ē., miris ap 495. gadu p. m. ē.) bija joniešu matemātiķis, filozofs, zinātnieks, ārsts, politiķis, priesteris, izgudrotājs, visplašāk pazīstams ar Pitagora teorēmu.
Skatīt Zeme un Pitagors
Plakanā Zeme
19. gadsimta gravīra, kas attēlo ceļotāju, kurš sasniedzis plakanās Zemes malu 12. gadsimta pasaules karte — Āzija, Eiropa un Āfrika centrā un okeāns ap tām Plakanā Zeme ir novecojis uzskats, ka Zemes forma ir plakans riņķis.
Skatīt Zeme un Plakanā Zeme
Plakankalne
Kanjonlendsas nacionālajā parkā, Jūtas štatā Plakankalne jeb plato (no plat — 'plakans') ir teritorija ar relatīvi līdzenu reljefu, kas atrodas augstāk par 500 metriem virs jūras līmeņa.
Skatīt Zeme un Plakankalne
Planēta
Planēta (planētes asteres — "klejojošā zvaigzne", arī πλανῆται, "klejotāji") pēc Starptautiskās Astronomijas savienības (IAU) definīcijas ir debess ķermenis, kurš atrodas orbītā ap zvaigzni vai zvaigžņu miglāju, tajā nenotiek kodolreakcijas, kā arī planētas masas izraisītās gravitācijas dēļ tā ir ieguvusi lodveida (gandrīz apaļu) hidrostatiski līdzsvarotu formu un tās orbītas tuvumā nav citu planētām līdzīgu debess ķermeņu.
Skatīt Zeme un Planēta
Plātņu tektonika
Zemes garozas plātņu kustība Plātņu tektonika ir mūsdienu ģeoloģiska teorija par litosfēras kustību.
Skatīt Zeme un Plātņu tektonika
Plūdmaiņas
Paisuma izraisīts ūdens virpulis Plūdmaiņas ir periodiskas jūras vai okeāna ūdens līmeņa svārstības, kuras rodas Saules un Mēness un dažreiz arī jūras straumju ietekmē.
Skatīt Zeme un Plūdmaiņas
Pussabrukšanas periods
Radioaktīvās sabrukšanas simulācija, sākotnēji ņemot četrus vai 400 atomus. Skaitlis augšā ir pagājušo pussabrukšanas periodu skaits. Jo vairāk atomu, jo labāk darbojas lielā skaita likums. Pussabrukšanas periods ir laiks, kurā kādu nestabilu, eksponenciāli sadalošos objektu skaits samazinās divas reizes jeb laiks, kurā nestabila objekta sabrukšanas varbūtība ir 1/2.
Skatīt Zeme un Pussabrukšanas periods
Riņķa līnija
Riņķa līnija Riņķa līnija ir visu to plaknes punktu kopa, kuri atrodas vienādā attālumā no kāda fiksēta plaknes punkta.
Skatīt Zeme un Riņķa līnija
Rotācija
Zemes rotācija Rotācija (— ‘griešanās’) ir apļveida mehāniskā kustība ap rotācijas asi.
Skatīt Zeme un Rotācija
Rotācijas periods
Rotācijas periods ir laika intervāls, kurā planēta vai cits debess ķermenis veic vienu apgriezienu ap asi attiecībā pret zvaigznēm.
Skatīt Zeme un Rotācijas periods
Saimniecība
Saimniecība, saimniekošana, arī ekonomika (no (oikonomía) — 'mājsaimniecība, mājturība'), ir ar preču un pakalpojumu ražošanu, sadali, apmaiņu un patērēšanu saistīta sabiedrības darbība.
Skatīt Zeme un Saimniecība
Sala
Eilsakreiga (''Ailsa Craig'') - sena vulkāniska klints netālu no Skotijas dienvidrietumu krasta Maza saliņa Fidži arhipelāgā Sala ir sauszemes daļa, ko no visām pusēm pilnībā aptver ūdens un kas nav savienota ar citu sauszemi.
Skatīt Zeme un Sala
Saldūdens
Baikālā atrodas ap 20% atkusušā virszemes saldūdens Saldūdens ir ūdens, kur izšķīdušo sāļu saturs ir mazāks nekā 0,05%.
Skatīt Zeme un Saldūdens
Sarkanais milzis
Saules un sarkanā milža iekšējā uzbūve. ''ESO'' attēls. Sarkanais milzis ir liela un ne pārāk karsta zvaigzne, tās virsmas temperatūra ap 3000 K. Pārsvarā sarkanie milži ir maiņzvaigznes.
Skatīt Zeme un Sarkanais milzis
Saule
Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.
Skatīt Zeme un Saule
Saules aptumsums
Pilns Saules aptumsums 1999. gada 11. augustā Saules aptumsums ir aptumsuma veids, kad Mēness nostājas starp Sauli un Zemi, tādā veidā pilnībā vai daļēji Mēness aizklāj Sauli un aptumšo Zemes virsmu.
Skatīt Zeme un Saules aptumsums
Saules sistēma
Saules sistēma ir Saule un ap to riņķojošo debess ķermeņu kopums — astoņas planētas, kas veido planētu sistēmas, kā arī citi ievērojami mazāki ķermeņi, piemēram, pundurplanētas un Saules sistēmas mazie ķermeņi, piemēram, komētas un asteroīdi.
Skatīt Zeme un Saules sistēma
Saules vējš
Zemes magnetosfēra pasargā Zemi no Saules vēja iedarbības. Saules vējš ir jonizētu daļiņu (pārsvarā hēlija — ūdeņraža plazmas) plūsma, kas izplūst no Saules vainaga apkārtējā kosmiskajā telpā ar ātrumu 300—1200 km/s.
Skatīt Zeme un Saules vējš
Saulgrieži
Sezonu maiņas brīži (saulgrieži un ekvinokcijas) ziemeļu puslodē. Atstarotās Saules gaismas intensitāte ziemas un vasaras saulgriežu laikā. Saulgrieži jeb solstīcija (— 'Saule', sistere — 'apstāties') ir moments, kad Saulei ir vislielākā deklinācija (vasaras saulgrieži) vai vismazākā deklinācija (ziemas saulgrieži).
Skatīt Zeme un Saulgrieži
Sauszeme
Klusajā okeānā Sauszeme ir jebkura Zemes platība, kas pastāvīgi atrodas virs jūras līmeņa.
Skatīt Zeme un Sauszeme
Sāļūdens
Sāļūdens jeb sālsūdeņi ir dabīgs ūdens, kas satur lielāku sāļu koncentrāciju nekā sājūdens, bet mazāku nekā piesātināts sāļūdens vai rapa.
Skatīt Zeme un Sāļūdens
Sērs
Sērs ir ķīmiskais elements ar simbolu S un atomskaitli 16.
Skatīt Zeme un Sērs
Sekstiljons
1 000 000 000 000 000 000 000 jeb sekstiljons ir naturāls skaitlis starp skaitļiem 999 999 999 999 999 999 999 un 1 000 000 000 000 000 000 001.
Skatīt Zeme un Sekstiljons
Senā Ēģipte
Piramīdas ir simbols, kas visbiežāk asociējas ar Seno Ēģipti Senā Ēģipte (no), pašnosaukums Kemeta (no Ta-Kemet — "melnā zeme"), bija sena civilizācija, kas pastāvēja Āfrikas ziemeļaustrumos pie Nīlas upes.
Skatīt Zeme un Senā Ēģipte
Senā Grieķija
Tēbu hegemonijas laikā, 371–362 p.m.ē) Senā Grieķija jeb Hellada ((Hellás)) ir apzīmējums grieķvalodīgajai pasaulei senajos laikos — ne tikai pašreizējās Grieķijas teritorijai, bet arī teritorijām, kuras tad apdzīvoja grieķi: Kiprai, Mazāzijas Egejas jūras krastam (tolaik sauktam par Joniju), Sicīlijai, Dienviditālijai (tolaik sauktām par Lielo Grieķiju) un grieķu piekrastes apmetnēm tagadējā Albānijā, Bulgārijā, Turcijā, Ēģiptē, Francijā, Lībijā, Spānijā un Ukrainā.
Skatīt Zeme un Senā Grieķija
Sfēriskā Zeme
Divi vīri dodas ceļojumā apkārt apaļai Zemei, katrs savā virzienā, satiekoties lodes pretējā pusē. 14. gadsimta manuskripts. Uzskatu par Sfērisku Zemi pirmie pauda sengrieķu filozofi aptuveni 6.
Skatīt Zeme un Sfēriskā Zeme
Silīcija dioksīds
Silīcija dioksīds (SiO2) normālos apstākļos ir cieta kristāliska viela.
Skatīt Zeme un Silīcija dioksīds
Silīcijs
Silīcijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Si un atomskaitli 14.
Skatīt Zeme un Silīcijs
Siltumietilpība
Siltumietilpība — fizikāls lielums, kas raksturo to siltuma daudzumu, kas jāpievada ķermenim, lai tā temperatūra palielinātos par vienu kelvinu.
Skatīt Zeme un Siltumietilpība
Siltumnīcas efekts
Enerģijas plūsmas Zemes atmosfērā Siltumnīcas efekts ir planētas atmosfēras zemāko slāņu temperatūras paaugstināšanās, salīdzinot ar planētas siltuma starojumu, kas novērojams no kosmosa (efektīvo temperatūru).
Skatīt Zeme un Siltumnīcas efekts
Skandināvu mitoloģija
Igdrasila koku. Skandināvu mitoloģija ir Skandināvijas tautu ticība, ticējumi, mīti un leģendas pirms kristietības izplatīšanās.
Skatīt Zeme un Skandināvu mitoloģija
Skābeklis
Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.
Skatīt Zeme un Skābeklis
Slāpeklis
Slāpeklis ir ķīmiskais elements, kuru apzīmē ar simbolu N un tā atomskaitlis ir 7.
Skatīt Zeme un Slāpeklis
Spriešana
Spriešana, arī saprāts, ir spēja domāt loģiski un balstīties uz faktiem.
Skatīt Zeme un Spriešana
Starjauda
Starjauda ir vairāku fizikālu lielumu nosaukums.
Skatīt Zeme un Starjauda
Starojums
Starojums, arī radiācija (no — ‘spīdēšana, starošana’), ir enerģijas starveida izplatīšanās, izstarošana telpā.
Skatīt Zeme un Starojums
Stratosfēra
Stratosfēra ir Zemes atmosfēras slānis 11 līdz 50 km augstumā.
Skatīt Zeme un Stratosfēra
Subantarktika
Subantarktika vai subantarktiskā josla ir klimatiskā josla Dienvidu puslodē starp Antarktiku dienvidos un mēreno joslu ziemeļos.
Skatīt Zeme un Subantarktika
Subdukcija
Subdukcija Subdukcija (no) ir Zemes garozas kustības tektonisks process, kurā liela izmēra litosfēras plātne iebīdās zem citas plātnes.
Skatīt Zeme un Subdukcija
Subekvatoriālā josla
Subekvatoriālā klimata josla Subekvatoriālajā joslā vasarā valda ekvatoriālā, ziemā — tropiskā gaisa masas.
Skatīt Zeme un Subekvatoriālā josla
Subtropu josla
Subtropu klimatiskā joslas atrašanās uz sauszemes Subtropi jeb subtropu klimatiskā josla ir klimatiskā josla Ziemeļu un Dienvidu puslodēs, atrodas starp tropu un mērenā klimata joslu, starp 30° un 40° ziemeļu un dienvidu platumu.
Skatīt Zeme un Subtropu josla
Suga
Suga: mājas zirgs Suga (no — 'radinieks, radniecība, veids' vai — 'dzimums, cilts') ir taksonomijas vienība, kurā apvieno visus dzīvnieku, putnu, augu, sēņu, ķērpju u.c. īpatņus ar vienādām pazīmēm.
Skatīt Zeme un Suga
Superkontinents
Pangeja pirms aptuveni 300 miljoniem gadu Superkontinents ir ģeoloģisks termins, kas apzīmē sauszemes masu, kas sevī ietver vairāk nekā vienu kontinentālās Zemes garozas gabalu (kratonu).
Skatīt Zeme un Superkontinents
Temperatūra
Lielākā temperatūrā molekulas svārstību amplitūda palielinās Temperatūra ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa (vai vielas) sasilšanas pakāpi jeb siltumkustības intensitāti.
Skatīt Zeme un Temperatūra
Termosfēra
Termosfēra ir Zemes atmosfēras slānis, kas atrodas virs mezosfēras, sākas 80—90 km augstumā un turpinās līdz 800 km augstumam virs Zemes.
Skatīt Zeme un Termosfēra
Titāna dioksīds
Titāna dioksīds (TiO2) ir stabilākais titāna oksīds.
Skatīt Zeme un Titāna dioksīds
Tonna
Tonna ir standarta masas mērvienība un tā ir vienāda ar 1000 kilogramiem.
Skatīt Zeme un Tonna
Troposfēra
Zemes troposfēra pa lidmašīnas logu. Troposfēra ir zemākais un vislabāk izpētītais Zemes atmosfēras slānis, kura vidējais augstums ir 11 km (8—10 km virs polārajiem apgabaliem, 10—12 km mērenajos platumos un 16—18 km virs tropu rajoniem).
Skatīt Zeme un Troposfēra
Tropu josla
Tropu joslas atrašanās vieta Tropu josla ir klimata josla, kas atrodas starp subekvatoriālo joslu un subtropu joslu.
Skatīt Zeme un Tropu josla
Tuksnesis
border.
Skatīt Zeme un Tuksnesis
Ultravioletais starojums
Ultravioletais starojums ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu, kas ir mazāks nekā redzamajai gaismai, bet garāks nekā rentgenstariem.
Skatīt Zeme un Ultravioletais starojums
Upe
Daugava pie Sandarišķiem, Daugavas loki, 1999. gada jūnijs Upe ir pa Zemes virsmu plūstoša ievērojama izmēra ūdenstece, kurai ir izteikta gultne.
Skatīt Zeme un Upe
Valoda
Teotivakanā, kur attēlots runājošs cilvēks Valoda ir artikulētu zīmju kopums, cilvēku sazināšanās līdzeklis.
Skatīt Zeme un Valoda
Valsts
Valsts ir politiska organizācija, kas, balstoties uz tiesisku varu, nodrošina sabiedrības vadīšanu un esošās politiskās iekārtas pastāvēšanu noteiktā apdzīvotā teritorijā.
Skatīt Zeme un Valsts
Vidusokeāniskā grēda
Vidusokeāniskā grēda ir zemūdens kalnu sistēma, kas veidojas no vairākām kalnu grēdām un veido Zemes garozas virsmas vislielākās lineārās nepārtraukto pacēlumu joslas, ko dēvē arī par Vidusokeānisko riftu.
Skatīt Zeme un Vidusokeāniskā grēda
Vielmaiņa
šūnā Vielmaiņa jeb metabolisms (metabolē — ‘pārvēršanās’, ‘pārmaiņa’) ir bioķīmisku reakciju kopums, kas norisinās katrā organismā dzīvības uzturēšanai.
Skatīt Zeme un Vielmaiņa
Viskozitāte
Viskozitātes attēlojums. Apakšējam (violetajam) šķidrumam ir lielāka viskozitāte, nekā augšējam. Eksperiments, kas rāda, ka iekšējā berze šķidruma staba centrā ir mazāka nekā malās, kas saskaras ar stiklu Viskozitāte jeb stigrība, arī staignums, stīgrums, valkanība, valkanums ir iekšējā berze (raksturo to, cik attiecīgais šķidrums ir "biezs").
Skatīt Zeme un Viskozitāte
Visums
Universum — C. Flammarion, Woodcut, Paris 1888, Coloration: Heikenwaelder Hugo, Wien 1998. Visums jeb Universs ir viss laiktelpas kontinuums, kurā mēs pastāvam, ieskaitot visu tajā atrodošos matēriju un enerģiju.
Skatīt Zeme un Visums
Vulkāns
Stromboli vulkāna izvirdums (Itālija) ASV) Vulkāns ir ģeoloģisks veidojums — vieta, no kuras caur atveri zemes virsmā izplūst karsti, šķidri ieži — lava, pelni un gāzes.
Skatīt Zeme un Vulkāns
Zīdītāji
Zīdītāji (Mammalia) ir mugurkaulnieku augstākā klase.
Skatīt Zeme un Zīdītāji
Zemes atmosfēra
Atmosfēras slāņi - neatbilst mērogam Zemes atmosfēra ir ap Zemi esošais gāzu apvalks, ko Zemes tuvumā notur gravitācijas spēks.
Skatīt Zeme un Zemes atmosfēra
Zemes garoza
kodola līdz eksosfērai. Ģeoloģijā garoza ir planētas ārējais slānis, daļa no tās litosfēras.
Skatīt Zeme un Zemes garoza
Zemes grupas planētas
Zemes grupas planētas: Merkurs, Venera, Zeme un Marss. Planētu izmēri ir proporcionāli. Zemes grupas planētas, sauktas arī par cietzemes planētām, ir Saules sistēmas četras planētas, kuras atrodas vistuvāk Saulei.
Skatīt Zeme un Zemes grupas planētas
Zemes kodols
Zemes iekšējā uzbūve. 1. kontinenta Zemes garoza, 2. okeāniskā zemes garoza, 3. augšējā mantija, 4. apakšējā mantija, 5. ārējais kodols, 6. iekšējais kodols, A: zemes garozas - mantijas robeža, B: kodola - mantijas robeža, C: ārējā un iekšējā kodola robeža Zemes kodols ir ļoti blīvs – 13 g/cm3 un pēc pašreizējiem priekšstatiem to veido dzelzs un niķelis.
Skatīt Zeme un Zemes kodols
Zemes magnētiskais lauks
Zemes magnētiskais lauks vai ģeomagnētiskais lauks ir magnētiskais lauks, ko ģenerē iekšzemes avoti.
Skatīt Zeme un Zemes magnētiskais lauks
Zemes mantija
Zemes iekšējā uzbūve. 1. kontinenta Zemes garoza, 2. okeāniskā zemes garoza, 3. '''augšējā mantija''', 4. '''apakšējā mantija''', 5. ārējais kodols, 6. iekšējais kodols, A: '''zemes garozas — mantijas robeža''', B: '''kodola — mantijas robeža''', C: ārējā un iekšējā kodola robeža Zemes mantija ir viena no trijām galvenajām Zemes iekšējām ģeosfērām.
Skatīt Zeme un Zemes mantija
Zemestrīce
Zemestrīču epicentru atrašanās vietas no 1963. gada līdz 1998. gadam. Katrs epicentrs ir iekrāsots kā melns punkts. Zemes tektonisko plātņu kustība. Zemestrīce ir pēkšņa enerģijas atbrīvošanās Zemes garozā, kā rezultātā veidojas seismiskie viļņi.
Skatīt Zeme un Zemestrīce
Ziemeļblāzma
Ziemeļblāzma ziemā, Aļaskā Ziemeļblāzma, polārblāzma jeb kāvi ir atmosfēras augšējo slāņu (jonosfēra) spīdēšana, gaisa molekulām mijiedarbojoties ar Saules vēja daļiņām.
Skatīt Zeme un Ziemeļblāzma
Ziemeļpols
Ziemeļpols ir vistālāk ziemeļos esošais Zemes punkts (vieta, kurā planētas iedomātā griešanās ass krusto Ziemeļu puslodes virsmu).
Skatīt Zeme un Ziemeļpols
Zilā marmora bumbiņa
Fotogrāfija "Zilā marmora bumbiņa" "Zilā marmora bumbiņa" ir Zemes fotogrāfija, ko plkst.
Skatīt Zeme un Zilā marmora bumbiņa
1959. gads
1959.
Skatīt Zeme un 1959. gads
1961. gads
1961.
Skatīt Zeme un 1961. gads
1968. gads
1968.
Skatīt Zeme un 1968. gads
20. marts
20.
Skatīt Zeme un 20. marts
21. decembris
21.
Skatīt Zeme un 21. decembris
21. jūnijs
21.
Skatīt Zeme un 21. jūnijs
23. septembris
23.
Skatīt Zeme un 23. septembris
3. janvāris
3.
Skatīt Zeme un 3. janvāris
4. jūlijs
4.
Skatīt Zeme un 4. jūlijs
Skatīt arī
Daba
- Daba
- Enerģija
- Pārdabiskums
- Telpa
- Zeme
Saules sistēmas planētas
Zināms kā Zeme (planēta), Zemeslode.
, Ekvinokcija, El Ninjo, Erozija, Everests, Ezers, Fosfora(V) oksīds, Fosilijas, Fotosintēze, Gadalaiks, Gads, Gaja, Glikoze, Granīts, Gravitācija, Hidrosfēra, Izotops, Izsmeļamie neatjaunīgie resursi, Janvāris, Jūlijs, Jūras līmenis, Jerda, Jurijs Gagarins, Kalcija oksīds, Kalcijs, Kalns, Kalnu grēda, Kanāda, Kālija oksīds, Kārmāna līnija, Kelvins, Kilograms, Klimats, Klusais okeāns, Komēta, Kontinentālā Zemes garoza, Kontinents, Koraļļu rifs, Krasts, Līdzenums, Ledājs, Ledus, Ledus laikmets, Litosfēra, Loceklis (anatomija), Lode, Magmatiskie ieži, Magnētiskais lauks, Magnijs, Marianas dziļvaga, Marss (planēta), Masa, Mēness, Mēness aptumsums, Mēness fāze, Mērenā josla, Meridiāns, Metāns, Meteorīts, Meteors, Mezosfēra, Miljards, Nafta, Nātrija oksīds, Niķelis, Nogulumieži, Nokrišņi, Oglekļa dioksīds, Okeāna straume, Okeāniskā Zemes garoza, Okeāns, Oksīdi, Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas, Orbīta, Organisms, Otrais kosmiskais ātrums, Ozona slānis, Ozons, Pangeja, Pasaules okeāns, Paskāls, Pazemes ūdeņi, Pārtika, Pedosfēra, Pitagors, Plakanā Zeme, Plakankalne, Planēta, Plātņu tektonika, Plūdmaiņas, Pussabrukšanas periods, Riņķa līnija, Rotācija, Rotācijas periods, Saimniecība, Sala, Saldūdens, Sarkanais milzis, Saule, Saules aptumsums, Saules sistēma, Saules vējš, Saulgrieži, Sauszeme, Sāļūdens, Sērs, Sekstiljons, Senā Ēģipte, Senā Grieķija, Sfēriskā Zeme, Silīcija dioksīds, Silīcijs, Siltumietilpība, Siltumnīcas efekts, Skandināvu mitoloģija, Skābeklis, Slāpeklis, Spriešana, Starjauda, Starojums, Stratosfēra, Subantarktika, Subdukcija, Subekvatoriālā josla, Subtropu josla, Suga, Superkontinents, Temperatūra, Termosfēra, Titāna dioksīds, Tonna, Troposfēra, Tropu josla, Tuksnesis, Ultravioletais starojums, Upe, Valoda, Valsts, Vidusokeāniskā grēda, Vielmaiņa, Viskozitāte, Visums, Vulkāns, Zīdītāji, Zemes atmosfēra, Zemes garoza, Zemes grupas planētas, Zemes kodols, Zemes magnētiskais lauks, Zemes mantija, Zemestrīce, Ziemeļblāzma, Ziemeļpols, Zilā marmora bumbiņa, 1959. gads, 1961. gads, 1968. gads, 20. marts, 21. decembris, 21. jūnijs, 23. septembris, 3. janvāris, 4. jūlijs.