Satura rādītājs
125 attiecības: Acs, Aizkuņģa dziedzeris, Aknas, Anālā atvere, Anālā spura, Aorta, Apaļmutnieki, Apaugļošanās, Artērija, Asaris, Asinis, Asinsrites orgānu sistēma, Asinsvadi, Aste, Astes spura, Avots, Ūdens, Ūdensaugi, Baltvalis, Barības vads, Berze, Binārā nomenklatūra, Bioloģisks ķermenis, Blīvums, Bruņuzivis, Deguns, Dzīvesveids, Dziedzeris, Dzimumdziedzeri, Dzirde, Ekvators, Fizikāls ķermenis, Forele, Gaisma, Galva, Galvaskauss, Gāze, Gļotas, Haizivis, Hordaiņi, Ihtioloģija, Ikri, Instinkts, Izmiršana, Jūra, Kalns, Kapilāri, Karūsas, Karpa, Kauls, ... Izvērst indekss (75 vairāk) »
- Zvejošana
Acs
Acis ir orgāni, kuri uztver gaismu un pēc tam pa optisko nervu nosūta uz smadzenēm.
Skatīt Zivis un Acs
Aizkuņģa dziedzeris
Aizkuņģa dziedzeris ir mugurkaulnieku, arī cilvēku, ārējās un iekšējās sekrēcijas dziedzeris, kas izdala gremošanas fermentus (šķeļ olbaltumvielas, ogļhidrātus, taukus) divpadsmitpirkstu zarnā un hormonus insulīnu un glikagonu asinīs.
Skatīt Zivis un Aizkuņģa dziedzeris
Aknas
Aitas aknas Aknas (hēpar) ir mugurkaulnieku un dažu citu dzīvnieku orgāns, kas piedalās vielmaiņas procesos.
Skatīt Zivis un Aknas
Anālā atvere
Taisnās zarnas un anālās atveres diagramma. Anālā atvere jeb tūplis ir gremošanas sistēmas daļa, caur kuru tiek izvadītas fekālijas.
Skatīt Zivis un Anālā atvere
Anālā spura
Anālā spura ''Xiphophorus hellerii'' tēviņiem anālā spura ir pārveidojusies vairošanās orgānā — gonopodijā Anālā spura jeb zemastes spura ir zivīm parasta spura, kura atrodas zivs aizmugurē lejasdaļā aiz anālās atveres.
Skatīt Zivis un Anālā spura
Aorta
Aortas atrašanās vieta cilvēka ķermenī Aorta ir lielākā artērija cilvēka ķermenī, kas iznāk no kreisā sirds kambara un turpinās vēdera virzienā, iesākot lielo asinsrites loku, sadaloties divās iegurņa kopējās artērijās un krustu kaula vidējā artērijā.
Skatīt Zivis un Aorta
Apaļmutnieki
Apaļmutnieki (Cyclostomata) — bezžokļaiņu infratipa pārstāvji.
Skatīt Zivis un Apaļmutnieki
Apaugļošanās
zigotu Apaugļošanās ir gametu savienošanās, lai radītu jaunu organismu.
Skatīt Zivis un Apaugļošanās
Artērija
Artērijas šķērsgriezums Artērija (no, artēria — 'traheja, artērija') ir asinsvads, kas asinis no sirds aiznes vienā vai vairākās ķermeņa daļās (audos, plaušās, smadzenēs, utt.). Lielākā daļa artēriju pārnēsā skābekli saturošas asinis; Divi izņēmumi ir plaušu un nabas artērijas, kas pārnes bez-skābekļa asinis uz orgāniem, kur tās pavairo ar skābekli (attiecīgi plaušās un placentā).
Skatīt Zivis un Artērija
Asaris
Asaris jeb Eiropas asaris (Perca fluviatilis) ir asaru dzimtas (Percidae) plēsīga saldūdens zivis.
Skatīt Zivis un Asaris
Asinis
Cilvēka asinis Asinis ir šķidrie saistaudi, kuru galvenā masa nemitīgi kustas.
Skatīt Zivis un Asinis
Asinsrites orgānu sistēma
Cilvēka asinsrites sistēma. Ar sarkanu krāsu ir iezīmētas artērijas, ar zilu — vēnas Asinsrites orgānu sistēma ir orgānu sistēma, kas ar asiņu vai hemolimfas plūsmu nodrošina vielu transportu augstāk attīstīto dzīvnieku organismos.
Skatīt Zivis un Asinsrites orgānu sistēma
Asinsvadi
Cilvēka svarīgākie asinsvadi Asinsvadi ir cauruļveida asinsrites orgānu sistēmas daļa, kas transportē asinis pa visu ķermeni.
Skatīt Zivis un Asinsvadi
Aste
Zīdītāja aste ar apmatojumu Aste pārsvarā ir kustīgs dzīvnieku orgāns, kas atrodas ķermeņa aizmugurējā daļā.
Skatīt Zivis un Aste
Astes spura
Haizivs (''Carcharhinus amblyrhynchos'') astes spura. Astes spura ir peldspura, kas atrodas ūdensdzīvnieku ķermeņa aizmugurējā galā un kalpo par galveno pārvietošanās orgānu ūdenī.
Skatīt Zivis un Astes spura
Avots
Dzērves-Bērziņu avoti Liepājas rajonā — kāpjoši avoti Avots ir vieta, kur no pazemes dabiski izplūst ūdens straume, t.i. vieta, kur zemes virsū iznāk ūdens nesējslānis.
Skatīt Zivis un Avots
Ūdens
Ūdens ir plaši sastopams caurspīdīgs šķidrums, kam nav ne garšas, ne smaržas.
Skatīt Zivis un Ūdens
Ūdensaugi
Ūdensaugi ir ūdenī dzīvojošo augu un tiem vizuāli līdzīgo organismu apkopojošs nosaukums.
Skatīt Zivis un Ūdensaugi
Baltvalis
Baltvalis jeb baltais valis (Delphinapterus leucas) ir vidēja auguma narvaļu dzimtas (Monodontidae) jūrā dzīvojošs vaļveidīgais zīdītājs, kas ir vienīgā suga baltvaļu ģintī (Delphinapterus).
Skatīt Zivis un Baltvalis
Barības vads
kuņģi. Barības vads (oesophagus) ir relatīvi taisna gremošanas orgānu sistēmas daļa, caur kuru pārtika no mutes dobuma nonāk kuņģī.
Skatīt Zivis un Barības vads
Berze
Berzes spēks ir vienāds ar reakcijas spēka reizinājumu ar berzes koeficientu. Berze ir parādības, kas saistītas ar berzes spēku darbību, tie darbojas pretēji kustības virzienam situācijā, kad viens ķermenis tiek vilkts gar otru.
Skatīt Zivis un Berze
Binārā nomenklatūra
Kārlis Linnejs tiek uzskatīts par binārās nomenklatūras ieviesēju Binārā nomenklatūra ir augu, dzīvnieku un sēņu terminoloģija, kas strukturēta atbilstoši iepriekš izstrādātiem nosaukumu veidošanas likumiem.
Skatīt Zivis un Binārā nomenklatūra
Bioloģisks ķermenis
Ķermenis ir organisma ārējās formas un izpausmes, piemēram, izskats, uzbūve, izmēri.
Skatīt Zivis un Bioloģisks ķermenis
Blīvums
Blīvums ir fizikāla ķermeņa masas attiecība pret tā tilpumu.
Skatīt Zivis un Blīvums
Bruņuzivis
Bruņuzivis (Placodermi) ir izmirusi žokļaiņu klase.
Skatīt Zivis un Bruņuzivis
Deguns
Deguns ir anatomisks izvirzījums mugurkaulniekiem uz purna vai uz sejas (cilvēkam), kas atrodas virs mutes, un kuram ir elpošanas, ožas, barības iegūšanas un saziņas funkcijas.
Skatīt Zivis un Deguns
Dzīvesveids
Dzīvesveids ir socioloģijā izmantots jēdziens, lai apzīmētu kādu noteiktu uzvedības izpausmju un paradumu kopumu, kas ir saprotams pašam indivīdam un citiem, piemēram, attiecības ar citiem indivīdiem, attieksme pret dažādu produktu patērēšanu, apģērba izvēle u.c. Dzīvesveids parasti pauž indivīda vērtības un uzskatus, tāpēc tas ir kā līdzeklis pašapziņas nostiprināšanai.
Skatīt Zivis un Dzīvesveids
Dziedzeris
Cilvēka zemžokļa siekalu dziedzeri Dziedzeris ir orgāns, kas izstrādā un izdala (sekretē) dažādas īpašas vielas.
Skatīt Zivis un Dziedzeris
Dzimumdziedzeri
Dzimumdziedzeri jeb gonādas ir iekšējās sekrēcijas dziedzeri, kuros veidojas dzimumšūnas - gametas.
Skatīt Zivis un Dzimumdziedzeri
Dzirde
250px Dzirde ir norišu kopums, kas palīdz cilvēkiem un dzīvniekiem uztvert skaņas, jeb akustiskās svārstības.
Skatīt Zivis un Dzirde
Ekvators
Pasaules karte ar ekvatoru kā sarkanu līniju. Ekvators ir iedomāta līnija apkārt Zemeslodei, kas atrodas vienādā attālumā no Ziemeļpola un Dienvidpola.
Skatīt Zivis un Ekvators
Fizikāls ķermenis
Fizikāls ķermenis jeb vienkārši ķermenis ir termins fizikā.
Skatīt Zivis un Fizikāls ķermenis
Forele
Forele — nosaukums vairākām zivju sugām un pasugām, kuras visas pieder lašu dzimtai (Salmonidae).
Skatīt Zivis un Forele
Gaisma
ASV Gaisma parasti ir elektromagnētisks starojums, ko spēj uztvert cilvēka acs.
Skatīt Zivis un Gaisma
Galva
200px Galva ir cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļa, kurā atrodas mute, smadzenes, redzes, garšas, ožas un dzirdes orgāni.
Skatīt Zivis un Galva
Galvaskauss
Suņa galvaskauss Kaķa galvaskauss Zirga galvaskauss Galvaskauss ir kaulu veidojums, kas ir sastopams cilvēkiem un daudziem dzīvniekiem.
Skatīt Zivis un Galvaskauss
Gāze
Metāla baloni gāzu uzglabāšanai paaugstinātā spiedienā. Gāze ir vielas agregātstāvoklis, kam raksturīga molekulu haotiska kustība.
Skatīt Zivis un Gāze
Gļotas
Dzemdes kakla gļotas Gļotas ir daudzšūnu organismu šūnu sekrēcijas produkts, kuru veido pārsvarā gļotādas epitēlijaudi.
Skatīt Zivis un Gļotas
Haizivis
Haizivis (Selachimorpha) ir plātņžauņu apakšklases (Elasmobranchii) skrimšļzivju virskārta.
Skatīt Zivis un Haizivis
Hordaiņi
Hordaiņi (Chordata) ir otrmutnieku dzīvnieku tips, kuriem ir divpusīgi simetrisks (bilaterāls) ķermenis, kam izšķirama galva, viduklis un aste (izņēmums ir tunikāti).
Skatīt Zivis un Hordaiņi
Ihtioloģija
Dažādas saldūdens zivis. Paskaidrojumi somu valodā Ihtioloģija (ichthys — ‘zivis’;, logos — ‘mācība’) ir zooloģijas nozare, kurā tiek pētītas zivis — to uzbūve, uzvedība, attīstība, evolūcija, sistemātika un citas lietas saistībā ar tām.
Skatīt Zivis un Ihtioloģija
Ikri
Lašu ikri tirdzniecībā Ikri ir dažādu ūdens dzīvnieku neapaugļotu oliņu masa iznērstā veidā vai arī atrodoties mātītes ķermenī.
Skatīt Zivis un Ikri
Instinkts
Suņiem instinkts liek pēc saslapināšanās nopurināties Instinkts ( — ‘mudinājums’) ir iedzimts, cilvēkam un katrai dzīvnieku sugai raksturīgs izturēšanās formu kopums.
Skatīt Zivis un Instinkts
Izmiršana
Ceļotājbalodis ir viens no putniem, kuru medīja līdz izmiršanai. Izmiršana bioloģijā un ekoloģijā notiek tad, kad visi vienas sugas īpatņi ir miruši, pārtraucot jebkādas sugas vairošanās iespējas.
Skatīt Zivis un Izmiršana
Jūra
300px Jūra ir liela sālsūdens ūdenstilpe, kas saistīta ar okeānu, ko parasti no okeāna vairāk vai mazāk atdala sauszeme un kas no tā atšķiras ar ūdens īpašībām, dzīvajiem organismiem, straumēm.
Skatīt Zivis un Jūra
Kalns
Irānā Kalns ir reljefa forma, kas paceļas augstu virs tuvākās apkārtnes.
Skatīt Zivis un Kalns
Kapilāri
Kapilāri ir vissīkākie asinsvadi, kuros notiek vielu apmaiņa starp asinīm un audiem.
Skatīt Zivis un Kapilāri
Karūsas
Karūsas, karūsu ģints (Carassius) ir karpu dzimtas (Cyprinidae) ģints, kas apvieno 5 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Skatīt Zivis un Karūsas
Karpa
Karpa, Eiropas karpa jeb sazāns (Cyprinus carpio) ir plaši izplatīta saldūdens karpu dzimtas (Cyprinidae) zivs, kuras dabīgais izplatības areāls ir Eiropa, Rietumāzija un daļēji Centrālāzija (no Turcijas līdz Afganistānai un Tadžikistānai). Savvaļas populācija Eiropā ir apdraudēta, un karpa dabīgajās ūdenstilpēs sastopama reti, toties tās domestificētā forma ir introducēta visā pasaulē.
Skatīt Zivis un Karpa
Kauls
''Humerus'' — augšdelma kauls (labās rokas) Kauli ir izturīgi, pietiekoši elastīgi saistaudi, kas pilda balsta funkcijas.
Skatīt Zivis un Kauls
Kaulzivis
Kaulzivis (Osteichthyes) ir mugurkaulnieku (Vertebrata) megaklase, pie kuras pieder 2 virsklases, 4 klases, vairāk nekā 40 zivju kārtas, 435 dzimtas un 28 000 sugu.
Skatīt Zivis un Kaulzivis
Kāpurs
Dažādu izmēru kāpuri Kāpurs ir daudzu dzīvnieku dzīves cikla agrīnā stadija.
Skatīt Zivis un Kāpurs
Kilometrs
Kilometrs (saīsinājumā km) ir SI sistēmas garuma atvasinātā mērvienība.
Skatīt Zivis un Kilometrs
Klusais okeāns
Klusais okeāns ir pasaules lielākā ūdenstilpe, kas klāj aptuveni trešo daļu Zemes virsmas.
Skatīt Zivis un Klusais okeāns
Krāsa
Krāsa ir svarīga daļa no cilvēku izteiksmes Krāsa ir gaismas frekvences (viļņa garuma) uztveršana; to var pielīdzināt skaņas tonim, kas ir skaņas frekvences (viļņa garuma) uztveršana.
Skatīt Zivis un Krāsa
Krūšu spura
Zivs (''Etheostoma osburni'') ar izplestu krūšu spuru. Krūšu spuras ir zivju pāra spuras, kas atrodas abos zivju sānos uzreiz aiz galvas daļas (aiz žaunu vāka vai žaunu spraugām).
Skatīt Zivis un Krūšu spura
Kuņģis
Kuņģis ir gremošanas orgānu sistēmas maisveida paplašinājums starp barības vadu un tievo zarnu.
Skatīt Zivis un Kuņģis
Kukaiņi
Kukaiņi (Insecta) ir posmkāju tipa (Arthropoda) klase ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību.
Skatīt Zivis un Kukaiņi
Līdaka
Parastā līdaka jeb vienkārši līdaka (Esox lucius) ir plēsīga saldūdens zivs ar torpēdveidīgu ķermeni.
Skatīt Zivis un Līdaka
Līnis
Līnis (Tinca tinca) ir vienīgā līņu dzimtas (Tincidae) saldūdens zivs, kas mājo arī jūrā upju grīvu tuvumā.
Skatīt Zivis un Līnis
Loceklis (anatomija)
Loceklis jeb ekstremitāte (no — 'robeža, gals') anatomijā ir ķermeņa ārējā daļa vai dabīgs tā pagarinājums, kas izvirzās ārā no organisma ķermeņa, piemēram, mugurkaulnieka roka vai aste.
Skatīt Zivis un Loceklis (anatomija)
Maņu orgānu sistēma
redzi Maņu orgānu sistēma jeb sensorā sistēma ir daļa no nervu sistēmas, kas nodrošina apkārtējās vides kairinājumu uztveršanu.
Skatīt Zivis un Maņu orgānu sistēma
Mehāniskais līdzsvars
atmosfēras spiedienu Mehāniskais līdzsvars ir stāvoklis, kad kādam ķermenim visu pielikto spēku summa ir vienāda ar nulli.
Skatīt Zivis un Mehāniskais līdzsvars
Mencas
Mencas, mencu ģints (Gadus) ir viena no mencu dzimtas (Gadidae) ģintīm, kas apvieno trīs jūrā dzīvojošas zivju sugas.
Skatīt Zivis un Mencas
Muguras smadzenes
Muguras smadzenes Muguras smadzenes centrālās nervu sistēmas daļa.
Skatīt Zivis un Muguras smadzenes
Muguras spura
Haizivs (''Squalus bucephalus'') muguras spura ar dzelksni. Muguras spura ir nepāra spura, kas atrodas daudzu ūdens dzīvnieku muguras daļā.
Skatīt Zivis un Muguras spura
Muguras stiegra
Lancetnieka uzbūve. Horda attēlota ar 2. numuru kā brūna stiegra. Virs tās dzeltenā krāsā ar 3. numuru parādīta nervu caurulīte. Muguras stiegra jeb horda ((hordḗ) — 'stiegra') ir gara elastīga gareniska balsta ass, kas raksturīga hordaiņu tipa pārstāvjiem.
Skatīt Zivis un Muguras stiegra
Mugurkaulnieki
Mugurkaulnieki (Vertebrata) vai galvaskausaiņi (Craniata) — hordaiņu apakštips.
Skatīt Zivis un Mugurkaulnieki
Mugurkauls
Cilvēka mugurkauls Mugurkauls (Columna vertebralis) ir galvenais ķermeņa balsts.
Skatīt Zivis un Mugurkauls
Muskuļi
Muskuļi (no — 'pelīte') ir specializēti, sarauties spējīgi ķermeņa audi.
Skatīt Zivis un Muskuļi
Mute
Cilvēka mute Mute ir ķermeņa atvere, caur kuru tiek uzņemta barība, daudzos gadījumos notiek arī elpošana.
Skatīt Zivis un Mute
Nervu audi
Nervu audi mikroskopā Nervu audi ir kopīga nervu šūnu un neiroglijas šūnu sistēma.
Skatīt Zivis un Nervu audi
Nervu sistēma
Cilvēka nervu sistēma Nervu sistēma ir dzīvnieku un cilvēka organisma struktūru kopums, kas apvieno un koordinē visu orgānu un sistēmu darbību; nodrošina organisma kā veselas vienības funkcionēšanu, realizē saistību ar ārējo vidi un pielāgošanos tās mainīgajai sistēmai.
Skatīt Zivis un Nervu sistēma
Nieres
Niere (Ren) ir pāra orgāns, kur nepārtraukti norit urīna veidošanās.
Skatīt Zivis un Nieres
Nosacījuma refleksi
Nosacījuma refleksi ir pieredzes rezultātā iegūti refleksi, kas katram indivīdam var būt atšķirīgi, atšķirībā no beznosacījuma refleksiem.
Skatīt Zivis un Nosacījuma refleksi
Oža
deguna dobuma anatomiskā uzbūve Oža ir viena no sajūtām jeb pamatmaņām, kuru nodrošina ožas receptori, kas reaģē uz gaistošu vielu klātbūtni gaisā.
Skatīt Zivis un Oža
Oglekļa dioksīds
Ogļskābā gāze jeb oglekļa dioksīds (CO2) ir smaga, bezkrāsaina gāze ar nedaudz skābenu smaržu un garšu.
Skatīt Zivis un Oglekļa dioksīds
Okeāns
Zeme - tumšzilā krāsā okeāni un jūras Okeāni (no, Ōkeanós) ir vislielākās ūdenstilpes uz Zemes.
Skatīt Zivis un Okeāns
Olšūna
Cilvēka olšūna Olšūna ir haploīda sievišķā dzimumšūna dzīvniekiem, augiem un daudzām aļģēm.
Skatīt Zivis un Olšūna
Olnīca
Sievietes olnīca Olnīcas (dsk. Ovarien) ir sieviešu reproduktīvās sistēmas dzimumdziedzeri, kuros norisinās olšūnu un dzimumhormonu (estrogēna un progesterona) veidošanās.
Skatīt Zivis un Olnīca
Orgāns
Sievietes vēdera orgānu zīmējums, Leonardo da Vinči, 1507. gads. Orgāns ( — 'ierīce, instruments') ir organisma daļa, kuram ir noteikta forma, uzbūve, funkcija, attīstība un novietojums organismā.
Skatīt Zivis un Orgāns
Pazemes ūdeņi
Tuhalas raganu aka Igaunijā, no kuras pazemes ūdeņi spiežas virspusē Pazemes ūdeņi ir visi ūdeņi, kas dažādā dziļumā atrodas Zemes garozā — iežu porās, plaisās un tukšumos.
Skatīt Zivis un Pazemes ūdeņi
Pārtika
Augu izcelsmes pārtika Pārtika ir produkti, ko cilvēki izmanto uzturā.
Skatīt Zivis un Pārtika
Rajas
Rajas (Batoidea) ir plātņžauņu apakšklases (Elasmobranchii) virskārta, kas apvieno vairāk kā 500 sugas un kas tiek iedalītas 18 dzimtās.
Skatīt Zivis un Rajas
Rauda
Rauda (Rutilus rutilus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) anadroma vai saldūdens zivs, kas sastopama Eiropā un Āzijā.
Skatīt Zivis un Rauda
Rīkle
deguna (''nasopharynx'') un balsenes daļās (''laryngopharynx'') Rīkle ir muskuļains orgāns mutes dobuma aizmugurē, rīkles dobuma daļa.
Skatīt Zivis un Rīkle
Redze
Redze jeb vizuālā uztvere ir viens no maņu veidiem.
Skatīt Zivis un Redze
Reflekss
Refleksi (- atgriezt atpakaļ) ir automātiskas no gribas neatkarīgas atbildes reakcijas uz ārējās vai organisma iekšējās vides pārmaiņām.
Skatīt Zivis un Reflekss
Ribas
Ribas jeb sānkauli (costae) ir gari, plakani un lokveidā izliekti kauli, kuri veido krūškurvi.
Skatīt Zivis un Ribas
Salate
Salate jeb meža vimba (Leuciscus aspius) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) saldūdens zivs, kas sastopama Eiropā, Rietumāzijā un Centrālāzijā.
Skatīt Zivis un Salate
Sānu līnija
Raudas sānu līnijas zvīņas. Sānu līnijas darbības shēma Sānu līnija ihtioloģijā ir visām zivīm raksturīgs maņu orgāns, kas uztver ūdens svārstību stiprumu un virzienu.
Skatīt Zivis un Sānu līnija
Sēklinieks
Vīriešu sēklinieku shematisks zīmējums Sēklinieki ir vīrišķie dzimumdziedzeri, kuros veidojas vīrišķie dzimumhormoni jeb androgēni (galvenokārt testosterons) un spermatozoīdi.
Skatīt Zivis un Sēklinieks
Siļķu dzimta
Siļķu dzimta (Clupeidae) ir viena no siļķveidīgo kārtas (Clupeiformes) dzimtām, kas apvieno apmēram 200 zivju sugas un kas tiek iedalītas 4 apakšdzimtās.
Skatīt Zivis un Siļķu dzimta
Sirds
Cilvēka sirds Sirds ir muskuļu orgāns, kas, periodiski saraujoties un izplešoties, nodrošina asiņu cirkulāciju asinsrites orgānu sistēmā organismā.
Skatīt Zivis un Sirds
Skaņa
Maijvabole kustina savus spārnus vidēji 45 reizes sekundē. Tās dūkšanas frekvence ir aptuveni 45 Hz Bite kustina spārnus vidēji 200 reizes sekundē. Tās skanēšanas frekvence ir aptuveni 200 Hz Ods kustina spārnus vidēji 5000 reizes sekundē. Tā sīkšanas frekvence ir aptuveni 5000Hz Skaņa ir mehāniskās enerģijas pārvietošanās elastīgā vielā svārstību veidā.
Skatīt Zivis un Skaņa
Skābeklis
Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.
Skatīt Zivis un Skābeklis
Skelets
Sidnejā. Skelets (— 'izžāvēts') ir bioloģiska sistēma, kas pilda dzīvo organismu balsta funkciju.
Skatīt Zivis un Skelets
Skriemeļi
Cilvēka krūšu skriemelis Skriemeļi (Vertebrae) ir neliela izmēra kauli, kas, savienojoties kopā ar starpskriemeļu diskiem, veido mugurkaulu.
Skatīt Zivis un Skriemeļi
Skrimšļzivis
Skrimšļzivis (Chondrichthyes) ir sena recento zivju klase, kas iedalās 2 apakšklasēs.
Skatīt Zivis un Skrimšļzivis
Skrimslis
Skrimšļaudi Skrimslis ir organisma struktūra, kuru veido skrimšļaudi.
Skatīt Zivis un Skrimslis
Smadzenes
Cilvēka smadzenes Smadzenes ir centrālās nervu sistēmas kontroles centrs, kas ir atbildīgs par uzvedību.
Skatīt Zivis un Smadzenes
Spēks
Dažādu spēku virzieni parādīti ar bultām. Spēks ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņu un / vai lauku mijiedarbību.
Skatīt Zivis un Spēks
Spermatozoīds
Cilvēka spermatozoīds olšūnas apaugļošanas brīdī Spermatozoīds (no — sēkla, — dzīvība, — veids) ir vīrišķā dzimumšūna jeb vīrišķā gameta, kas paredzēta sievišķās olšūnas jeb gametas apaugļošanai.
Skatīt Zivis un Spermatozoīds
Spiediens
Spiediens ir perpendikulārs spēks, kas iedarbojas uz virsmas laukuma vienību.
Skatīt Zivis un Spiediens
Spuras
Zivs ''Lampanyctodes hectoris'' morfolģija: 1 — žaunu vāks 2 — sānu līnija 3 — '''muguras spura''' 4 — '''tauku spura''' 5 — astes daļa 6 — '''astes spura''' 7 — '''anālā spura''' 8 — fotofori 9 — '''vēdera spura''' (pāra) 10 — '''krūšu spura''' (pāra) Spuras ir kustības orgāni, kurus organismi izmanto, lai pārvietotos ūdenī un kontrolētu savas kustības.
Skatīt Zivis un Spuras
Stikls
meteorīta trieciena rezultātā Stikls ir vienveidīgs amorfs ciets materiāls, kas rodas, ja izkausētu materiālu strauji atdzesē, tam nepagūstot izveidot kristāla struktūru.
Skatīt Zivis un Stikls
Storu dzimta
Storu jeb storzivju dzimta (Acipenseridae) ir viena no storveidīgo zivju kārtas (Acipenseriformes) dzimtām, kas pieder skrimšļa ganoīdzivju (Chondrostei) apakšklasei.
Skatīt Zivis un Storu dzimta
Taksonomija
Taksonomija (no τάξις (taxis) — 'izvietojums noteiktā kārtībā' un -νομία (nomia) — 'likums') nodarbojas ar dzīvo organismu klasifikācijas metodoloģiju.
Skatīt Zivis un Taksonomija
Tauste
Tauste ir viena no cilvēka maņām.
Skatīt Zivis un Tauste
Tālie Austrumi
Tālie Austrumi pasaules kartē Tālie Austrumi ir nosacīts Austrumāzijas valstu un teritoriju kopīgais nosaukums.
Skatīt Zivis un Tālie Austrumi
Tārpi
Dižslieka (''Lumbricus terrestris'') Tārpi (Vermes) ir novecojis dzīvnieku valsts (Animalia) tips, ko kādreiz sistemātikā ieviesa Kārlis Linnejs.
Skatīt Zivis un Tārpi
Temperatūra
Lielākā temperatūrā molekulas svārstību amplitūda palielinās Temperatūra ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa (vai vielas) sasilšanas pakāpi jeb siltumkustības intensitāti.
Skatīt Zivis un Temperatūra
Tievā zarna
Diagramma, kurā tievā zarna ir apzīmēta ar anglisko nosaukumu ''small intestine''. Tievā zarna sīkāk iedalās divpadsmitpirkstu zarnā (''duodenum''), tukšajā zarnā (''jejunum'') un līkumainajā zarnā (''ileum'').
Skatīt Zivis un Tievā zarna
Upe
Daugava pie Sandarišķiem, Daugavas loki, 1999. gada jūnijs Upe ir pa Zemes virsmu plūstoša ievērojama izmēra ūdenstece, kurai ir izteikta gultne.
Skatīt Zivis un Upe
Urīns
Trauciņš ar cilvēka urīna paraugu Urīns, sarunvalodā čuras, senāk arī mīzali, ir ķermeņa šķidrums, kas veidojas nierēs, uzkrājas urīnpūslī un tiek izvadīts no organisma pa urīnvadiem.
Skatīt Zivis un Urīns
Urīnvads
Urīnvads (ureter) ir pāra orgāns, kas kalpo gatavā urīna aizvadīšanai no nieres bļodiņas uz urīnpūsli.
Skatīt Zivis un Urīnvads
Vēdera spuras
''Barbonymus gonionotus'' vēdera spura Vēdera spuras skelets Vēdera spuras ihtioloģijā ir zivju spuru pāris, kas morfoloģiski atbilst citu mugurkaulnieku aizmugurējām ekstremitātēm, tāpat kā krūšu spuras vai priekšējais spuru pāris atbilst priekšējām ekstremitātēm.
Skatīt Zivis un Vēdera spuras
Vēnas
Vēnas ir asinsvadi, pa kuriem asinis plūst uz sirdi.
Skatīt Zivis un Vēnas
Vielmaiņa
šūnā Vielmaiņa jeb metabolisms (metabolē — ‘pārvēršanās’, ‘pārmaiņa’) ir bioķīmisku reakciju kopums, kas norisinās katrā organismā dzīvības uzturēšanai.
Skatīt Zivis un Vielmaiņa
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Skatīt Zivis un Zeme
Zinātnieks
Zinātnieks (dažreiz saukts arī par pētnieku) ir cilvēks, kurš ir akadēmiski izglītots lietpratējs kādā no zinātnes nozarēm.
Skatīt Zivis un Zinātnieks
Zobi
Zobu priekšpuse Zobi ir cieti veidojumi mutes dobumā vairākumam mugurkaulnieku.
Skatīt Zivis un Zobi
Zooloģija
Zooloģija ((zōon) — 'dzīvnieks'; λόγος (logos) — 'jēdziens, mācība') ir bioloģijas nozare, kurā nodarbojas ar dzīvnieku pētīšanu.
Skatīt Zivis un Zooloģija
Zutis
Zutis jeb Eiropas zutis (Anguilla anguilla) ir saldūdens zušu dzimtas (Anguillidae) Eiropā un Āzijas rietumos dzīvojoša zivju suga.
Skatīt Zivis un Zutis
Zvīņas
Zvīņas jeb zvīņojums ir dažu dzīvo organismu grupu ārējais pārklājums, kas veidots no raga (amniotiem) vai kaula (zivīm) plātnītēm - zvīņām.
Skatīt Zivis un Zvīņas
Skatīt arī
Zvejošana
- Zivis
- Zvejošana
Zināms kā Zivs.