125 attiecības: Acs, Aizkuņģa dziedzeris, Aknas, Anālā atvere, Anālā spura, Aorta, Apaļmutnieki, Apaugļošanās, Artērija, Asaris, Asinis, Asinsrites orgānu sistēma, Asinsvadi, Aste, Astes spura, Avots, Ūdens, Ūdensaugi, Baltvalis, Barības vads, Berze, Binārā nomenklatūra, Bioloģisks ķermenis, Blīvums, Bruņuzivis, Deguns, Dzīvesveids, Dziedzeris, Dzimumdziedzeri, Dzirde, Ekvators, Fizikāls ķermenis, Forele, Gaisma, Galva, Galvaskauss, Gāze, Gļotas, Haizivis, Hordaiņi, Ihtioloģija, Ikri, Instinkts, Izmiršana, Jūra, Kalns, Kapilāri, Karūsas, Karpa, Kauls, ..., Kaulzivis, Kāpurs, Kilometrs, Klusais okeāns, Krāsa, Krūšu spura, Kuņģis, Kukaiņi, Līdaka, Līnis, Loceklis (anatomija), Maņu orgānu sistēma, Mehāniskais līdzsvars, Mencas, Muguras smadzenes, Muguras spura, Muguras stiegra, Mugurkaulnieki, Mugurkauls, Muskuļi, Mute, Nervu audi, Nervu sistēma, Nieres, Nosacījuma refleksi, Oža, Oglekļa dioksīds, Okeāns, Olšūna, Olnīca, Orgāns, Pazemes ūdeņi, Pārtika, Rajas, Rauda, Rīkle, Redze, Reflekss, Ribas, Salate, Sānu līnija, Sēklinieks, Siļķu dzimta, Sirds, Skaņa, Skābeklis, Skelets, Skriemeļi, Skrimšļzivis, Skrimslis, Smadzenes, Spēks, Spermatozoīds, Spiediens, Spuras, Stikls, Storu dzimta, Taksonomija, Tauste, Tālie Austrumi, Tārpi, Temperatūra, Tievā zarna, Upe, Urīns, Urīnvads, Vēdera spuras, Vēnas, Vielmaiņa, Zeme, Zinātnieks, Zobi, Zooloģija, Zutis, Zvīņas. Izvērst indekss (75 vairāk) »
Acs
Acis ir orgāni, kuri uztver gaismu un pēc tam pa optisko nervu nosūta uz smadzenēm.
Jaunums!!: Zivis un Acs · Redzēt vairāk »
Aizkuņģa dziedzeris
Aizkuņģa dziedzeris ir mugurkaulnieku, arī cilvēku, ārējās un iekšējās sekrēcijas dziedzeris, kas izdala gremošanas fermentus (šķeļ olbaltumvielas, ogļhidrātus, taukus) divpadsmitpirkstu zarnā un hormonus insulīnu un glikagonu asinīs.
Jaunums!!: Zivis un Aizkuņģa dziedzeris · Redzēt vairāk »
Aknas
Aitas aknas Aknas (hēpar) ir mugurkaulnieku un dažu citu dzīvnieku orgāns, kas piedalās vielmaiņas procesos.
Jaunums!!: Zivis un Aknas · Redzēt vairāk »
Anālā atvere
Taisnās zarnas un anālās atveres diagramma. Anālā atvere jeb tūplis ir gremošanas sistēmas daļa, caur kuru tiek izvadītas fekālijas.
Jaunums!!: Zivis un Anālā atvere · Redzēt vairāk »
Anālā spura
Anālā spura ''Xiphophorus hellerii'' tēviņiem anālā spura ir pārveidojusies vairošanās orgānā — gonopodijā Anālā spura jeb zemastes spura ir zivīm parasta spura, kura atrodas zivs aizmugurē lejasdaļā aiz anālās atveres.
Jaunums!!: Zivis un Anālā spura · Redzēt vairāk »
Aorta
Aortas atrašanās vieta cilvēka ķermenī Aorta ir lielākā artērija cilvēka ķermenī, kas iznāk no kreisā sirds kambara un turpinās vēdera virzienā, iesākot lielo asinsrites loku, sadaloties divās iegurņa kopējās artērijās un krustu kaula vidējā artērijā.
Jaunums!!: Zivis un Aorta · Redzēt vairāk »
Apaļmutnieki
Apaļmutnieki (Cyclostomata) — bezžokļaiņu infratipa pārstāvji.
Jaunums!!: Zivis un Apaļmutnieki · Redzēt vairāk »
Apaugļošanās
zigotu Apaugļošanās ir gametu savienošanās, lai radītu jaunu organismu.
Jaunums!!: Zivis un Apaugļošanās · Redzēt vairāk »
Artērija
Artērijas šķērsgriezums Artērija (no, artēria — 'traheja, artērija') ir asinsvads, kas asinis no sirds aiznes vienā vai vairākās ķermeņa daļās (audos, plaušās, smadzenēs, utt.). Lielākā daļa artēriju pārnēsā skābekli saturošas asinis; Divi izņēmumi ir plaušu un nabas artērijas, kas pārnes bez-skābekļa asinis uz orgāniem, kur tās pavairo ar skābekli (attiecīgi plaušās un placentā).
Jaunums!!: Zivis un Artērija · Redzēt vairāk »
Asaris
Asaris jeb Eiropas asaris (Perca fluviatilis) ir asaru dzimtas (Percidae) plēsīga saldūdens zivis.
Jaunums!!: Zivis un Asaris · Redzēt vairāk »
Asinis
Cilvēka asinis Asinis ir šķidrie saistaudi, kuru galvenā masa nemitīgi kustas.
Jaunums!!: Zivis un Asinis · Redzēt vairāk »
Asinsrites orgānu sistēma
Cilvēka asinsrites sistēma. Ar sarkanu krāsu ir iezīmētas artērijas, ar zilu — vēnas Asinsrites orgānu sistēma ir orgānu sistēma, kas ar asiņu vai hemolimfas plūsmu nodrošina vielu transportu augstāk attīstīto dzīvnieku organismos.
Jaunums!!: Zivis un Asinsrites orgānu sistēma · Redzēt vairāk »
Asinsvadi
Cilvēka svarīgākie asinsvadi Asinsvadi ir cauruļveida asinsrites orgānu sistēmas daļa, kas transportē asinis pa visu ķermeni.
Jaunums!!: Zivis un Asinsvadi · Redzēt vairāk »
Aste
Zīdītāja aste ar apmatojumu Aste pārsvarā ir kustīgs dzīvnieku orgāns, kas atrodas ķermeņa aizmugurējā daļā.
Jaunums!!: Zivis un Aste · Redzēt vairāk »
Astes spura
Haizivs (''Carcharhinus amblyrhynchos'') astes spura. Astes spura ir peldspura, kas atrodas ūdensdzīvnieku ķermeņa aizmugurējā galā un kalpo par galveno pārvietošanās orgānu ūdenī.
Jaunums!!: Zivis un Astes spura · Redzēt vairāk »
Avots
Dzērves-Bērziņu avoti Liepājas rajonā — kāpjoši avoti Avots ir vieta, kur no pazemes dabiski izplūst ūdens straume, t.i. vieta, kur zemes virsū iznāk ūdens nesējslānis.
Jaunums!!: Zivis un Avots · Redzēt vairāk »
Ūdens
Ūdens ir plaši sastopams caurspīdīgs šķidrums, kam nav ne garšas, ne smaržas.
Jaunums!!: Zivis un Ūdens · Redzēt vairāk »
Ūdensaugi
Ūdensaugi ir ūdenī dzīvojošo augu un tiem vizuāli līdzīgo organismu apkopojošs nosaukums.
Jaunums!!: Zivis un Ūdensaugi · Redzēt vairāk »
Baltvalis
Baltvalis jeb baltais valis (Delphinapterus leucas) ir vidēja auguma narvaļu dzimtas (Monodontidae) jūrā dzīvojošs vaļveidīgais zīdītājs, kas ir vienīgā suga baltvaļu ģintī (Delphinapterus).
Jaunums!!: Zivis un Baltvalis · Redzēt vairāk »
Barības vads
kuņģi. Barības vads (oesophagus) ir relatīvi taisna gremošanas orgānu sistēmas daļa, caur kuru pārtika no mutes dobuma nonāk kuņģī.
Jaunums!!: Zivis un Barības vads · Redzēt vairāk »
Berze
Berzes spēks ir vienāds ar reakcijas spēka reizinājumu ar berzes koeficientu. Berze ir parādības, kas saistītas ar berzes spēku darbību, tie darbojas pretēji kustības virzienam situācijā, kad viens ķermenis tiek vilkts gar otru.
Jaunums!!: Zivis un Berze · Redzēt vairāk »
Binārā nomenklatūra
Kārlis Linnejs tiek uzskatīts par binārās nomenklatūras ieviesēju Binārā nomenklatūra ir augu, dzīvnieku un sēņu terminoloģija, kas strukturēta atbilstoši iepriekš izstrādātiem nosaukumu veidošanas likumiem.
Jaunums!!: Zivis un Binārā nomenklatūra · Redzēt vairāk »
Bioloģisks ķermenis
Ķermenis ir organisma ārējās formas un izpausmes, piemēram, izskats, uzbūve, izmēri.
Jaunums!!: Zivis un Bioloģisks ķermenis · Redzēt vairāk »
Blīvums
Blīvums ir fizikāla ķermeņa masas attiecība pret tā tilpumu.
Jaunums!!: Zivis un Blīvums · Redzēt vairāk »
Bruņuzivis
Bruņuzivis (Placodermi) ir izmirusi žokļaiņu klase.
Jaunums!!: Zivis un Bruņuzivis · Redzēt vairāk »
Deguns
Deguns ir anatomisks izvirzījums mugurkaulniekiem uz purna vai uz sejas (cilvēkam), kas atrodas virs mutes, un kuram ir elpošanas, ožas, barības iegūšanas un saziņas funkcijas.
Jaunums!!: Zivis un Deguns · Redzēt vairāk »
Dzīvesveids
Dzīvesveids ir socioloģijā izmantots jēdziens, lai apzīmētu kādu noteiktu uzvedības izpausmju un paradumu kopumu, kas ir saprotams pašam indivīdam un citiem, piemēram, attiecības ar citiem indivīdiem, attieksme pret dažādu produktu patērēšanu, apģērba izvēle u.c. Dzīvesveids parasti pauž indivīda vērtības un uzskatus, tāpēc tas ir kā līdzeklis pašapziņas nostiprināšanai.
Jaunums!!: Zivis un Dzīvesveids · Redzēt vairāk »
Dziedzeris
Cilvēka zemžokļa siekalu dziedzeri Dziedzeris ir orgāns, kas izstrādā un izdala (sekretē) dažādas īpašas vielas.
Jaunums!!: Zivis un Dziedzeris · Redzēt vairāk »
Dzimumdziedzeri
Dzimumdziedzeri jeb gonādas ir iekšējās sekrēcijas dziedzeri, kuros veidojas dzimumšūnas - gametas.
Jaunums!!: Zivis un Dzimumdziedzeri · Redzēt vairāk »
Dzirde
250px Dzirde ir norišu kopums, kas palīdz cilvēkiem un dzīvniekiem uztvert skaņas, jeb akustiskās svārstības.
Jaunums!!: Zivis un Dzirde · Redzēt vairāk »
Ekvators
Pasaules karte ar ekvatoru kā sarkanu līniju. Ekvators ir iedomāta līnija apkārt Zemeslodei, kas atrodas vienādā attālumā no Ziemeļpola un Dienvidpola.
Jaunums!!: Zivis un Ekvators · Redzēt vairāk »
Fizikāls ķermenis
Fizikāls ķermenis jeb vienkārši ķermenis ir termins fizikā.
Jaunums!!: Zivis un Fizikāls ķermenis · Redzēt vairāk »
Forele
Forele — nosaukums vairākām zivju sugām un pasugām, kuras visas pieder lašu dzimtai (Salmonidae).
Jaunums!!: Zivis un Forele · Redzēt vairāk »
Gaisma
ASV Gaisma parasti ir elektromagnētisks starojums, ko spēj uztvert cilvēka acs.
Jaunums!!: Zivis un Gaisma · Redzēt vairāk »
Galva
200px Galva ir cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļa, kurā atrodas mute, smadzenes, redzes, garšas, ožas un dzirdes orgāni.
Jaunums!!: Zivis un Galva · Redzēt vairāk »
Galvaskauss
Suņa galvaskauss Kaķa galvaskauss Zirga galvaskauss Galvaskauss ir kaulu veidojums, kas ir sastopams cilvēkiem un daudziem dzīvniekiem.
Jaunums!!: Zivis un Galvaskauss · Redzēt vairāk »
Gāze
Metāla baloni gāzu uzglabāšanai paaugstinātā spiedienā. Gāze ir vielas agregātstāvoklis, kam raksturīga molekulu haotiska kustība.
Jaunums!!: Zivis un Gāze · Redzēt vairāk »
Gļotas
Dzemdes kakla gļotas Gļotas ir daudzšūnu organismu šūnu sekrēcijas produkts, kuru veido pārsvarā gļotādas epitēlijaudi.
Jaunums!!: Zivis un Gļotas · Redzēt vairāk »
Haizivis
Haizivis (Selachimorpha) ir plātņžauņu apakšklases (Elasmobranchii) skrimšļzivju virskārta.
Jaunums!!: Zivis un Haizivis · Redzēt vairāk »
Hordaiņi
Hordaiņi (Chordata) ir otrmutnieku dzīvnieku tips, kuriem ir divpusīgi simetrisks (bilaterāls) ķermenis, kam izšķirama galva, viduklis un aste (izņēmums ir tunikāti).
Jaunums!!: Zivis un Hordaiņi · Redzēt vairāk »
Ihtioloģija
Dažādas saldūdens zivis. Paskaidrojumi somu valodā Ihtioloģija (ichthys — ‘zivis’;, logos — ‘mācība’) ir zooloģijas nozare, kurā tiek pētītas zivis — to uzbūve, uzvedība, attīstība, evolūcija, sistemātika un citas lietas saistībā ar tām.
Jaunums!!: Zivis un Ihtioloģija · Redzēt vairāk »
Ikri
Lašu ikri tirdzniecībā Ikri ir dažādu ūdens dzīvnieku neapaugļotu oliņu masa iznērstā veidā vai arī atrodoties mātītes ķermenī.
Jaunums!!: Zivis un Ikri · Redzēt vairāk »
Instinkts
Suņiem instinkts liek pēc saslapināšanās nopurināties Instinkts ( — ‘mudinājums’) ir iedzimts, cilvēkam un katrai dzīvnieku sugai raksturīgs izturēšanās formu kopums.
Jaunums!!: Zivis un Instinkts · Redzēt vairāk »
Izmiršana
Ceļotājbalodis ir viens no putniem, kuru medīja līdz izmiršanai. Izmiršana bioloģijā un ekoloģijā notiek tad, kad visi vienas sugas īpatņi ir miruši, pārtraucot jebkādas sugas vairošanās iespējas.
Jaunums!!: Zivis un Izmiršana · Redzēt vairāk »
Jūra
300px Jūra ir liela sālsūdens ūdenstilpe, kas saistīta ar okeānu, ko parasti no okeāna vairāk vai mazāk atdala sauszeme un kas no tā atšķiras ar ūdens īpašībām, dzīvajiem organismiem, straumēm.
Jaunums!!: Zivis un Jūra · Redzēt vairāk »
Kalns
Irānā Kalns ir reljefa forma, kas paceļas augstu virs tuvākās apkārtnes.
Jaunums!!: Zivis un Kalns · Redzēt vairāk »
Kapilāri
Kapilāri ir vissīkākie asinsvadi, kuros notiek vielu apmaiņa starp asinīm un audiem.
Jaunums!!: Zivis un Kapilāri · Redzēt vairāk »
Karūsas
Karūsas, karūsu ģints (Carassius) ir karpu dzimtas (Cyprinidae) ģints, kas apvieno 5 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Jaunums!!: Zivis un Karūsas · Redzēt vairāk »
Karpa
Karpa, Eiropas karpa jeb sazāns (Cyprinus carpio) ir plaši izplatīta saldūdens karpu dzimtas (Cyprinidae) zivs, kuras dabīgais izplatības areāls ir Eiropa, Rietumāzija un daļēji Centrālāzija (no Turcijas līdz Afganistānai un Tadžikistānai). Savvaļas populācija Eiropā ir apdraudēta, un karpa dabīgajās ūdenstilpēs sastopama reti, toties tās domestificētā forma ir introducēta visā pasaulē.
Jaunums!!: Zivis un Karpa · Redzēt vairāk »
Kauls
''Humerus'' — augšdelma kauls (labās rokas) Kauli ir izturīgi, pietiekoši elastīgi saistaudi, kas pilda balsta funkcijas.
Jaunums!!: Zivis un Kauls · Redzēt vairāk »
Kaulzivis
Kaulzivis (Osteichthyes) ir mugurkaulnieku (Vertebrata) megaklase, pie kuras pieder 2 virsklases, 4 klases, vairāk nekā 40 zivju kārtas, 435 dzimtas un 28 000 sugu.
Jaunums!!: Zivis un Kaulzivis · Redzēt vairāk »
Kāpurs
Dažādu izmēru kāpuri Kāpurs ir daudzu dzīvnieku dzīves cikla agrīnā stadija.
Jaunums!!: Zivis un Kāpurs · Redzēt vairāk »
Kilometrs
Kilometrs (saīsinājumā km) ir SI sistēmas garuma atvasinātā mērvienība.
Jaunums!!: Zivis un Kilometrs · Redzēt vairāk »
Klusais okeāns
Klusais okeāns ir pasaules lielākā ūdenstilpe, kas klāj aptuveni trešo daļu Zemes virsmas.
Jaunums!!: Zivis un Klusais okeāns · Redzēt vairāk »
Krāsa
Krāsa ir svarīga daļa no cilvēku izteiksmes Krāsa ir gaismas frekvences (viļņa garuma) uztveršana; to var pielīdzināt skaņas tonim, kas ir skaņas frekvences (viļņa garuma) uztveršana.
Jaunums!!: Zivis un Krāsa · Redzēt vairāk »
Krūšu spura
Zivs (''Etheostoma osburni'') ar izplestu krūšu spuru. Krūšu spuras ir zivju pāra spuras, kas atrodas abos zivju sānos uzreiz aiz galvas daļas (aiz žaunu vāka vai žaunu spraugām).
Jaunums!!: Zivis un Krūšu spura · Redzēt vairāk »
Kuņģis
Kuņģis ir gremošanas orgānu sistēmas maisveida paplašinājums starp barības vadu un tievo zarnu.
Jaunums!!: Zivis un Kuņģis · Redzēt vairāk »
Kukaiņi
Kukaiņi (Insecta) ir posmkāju tipa (Arthropoda) klase ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību.
Jaunums!!: Zivis un Kukaiņi · Redzēt vairāk »
Līdaka
Parastā līdaka jeb vienkārši līdaka (Esox lucius) ir plēsīga saldūdens zivs ar torpēdveidīgu ķermeni.
Jaunums!!: Zivis un Līdaka · Redzēt vairāk »
Līnis
Līnis (Tinca tinca) ir vienīgā līņu dzimtas (Tincidae) saldūdens zivs, kas mājo arī jūrā upju grīvu tuvumā.
Jaunums!!: Zivis un Līnis · Redzēt vairāk »
Loceklis (anatomija)
Loceklis jeb ekstremitāte (no — 'robeža, gals') anatomijā ir ķermeņa ārējā daļa vai dabīgs tā pagarinājums, kas izvirzās ārā no organisma ķermeņa, piemēram, mugurkaulnieka roka vai aste.
Jaunums!!: Zivis un Loceklis (anatomija) · Redzēt vairāk »
Maņu orgānu sistēma
redzi Maņu orgānu sistēma jeb sensorā sistēma ir daļa no nervu sistēmas, kas nodrošina apkārtējās vides kairinājumu uztveršanu.
Jaunums!!: Zivis un Maņu orgānu sistēma · Redzēt vairāk »
Mehāniskais līdzsvars
atmosfēras spiedienu Mehāniskais līdzsvars ir stāvoklis, kad kādam ķermenim visu pielikto spēku summa ir vienāda ar nulli.
Jaunums!!: Zivis un Mehāniskais līdzsvars · Redzēt vairāk »
Mencas
Mencas, mencu ģints (Gadus) ir viena no mencu dzimtas (Gadidae) ģintīm, kas apvieno trīs jūrā dzīvojošas zivju sugas.
Jaunums!!: Zivis un Mencas · Redzēt vairāk »
Muguras smadzenes
Muguras smadzenes Muguras smadzenes centrālās nervu sistēmas daļa.
Jaunums!!: Zivis un Muguras smadzenes · Redzēt vairāk »
Muguras spura
Haizivs (''Squalus bucephalus'') muguras spura ar dzelksni. Muguras spura ir nepāra spura, kas atrodas daudzu ūdens dzīvnieku muguras daļā.
Jaunums!!: Zivis un Muguras spura · Redzēt vairāk »
Muguras stiegra
Lancetnieka uzbūve. Horda attēlota ar 2. numuru kā brūna stiegra. Virs tās dzeltenā krāsā ar 3. numuru parādīta nervu caurulīte. Muguras stiegra jeb horda ((hordḗ) — 'stiegra') ir gara elastīga gareniska balsta ass, kas raksturīga hordaiņu tipa pārstāvjiem.
Jaunums!!: Zivis un Muguras stiegra · Redzēt vairāk »
Mugurkaulnieki
Mugurkaulnieki (Vertebrata) vai galvaskausaiņi (Craniata) — hordaiņu apakštips.
Jaunums!!: Zivis un Mugurkaulnieki · Redzēt vairāk »
Mugurkauls
Cilvēka mugurkauls Mugurkauls (Columna vertebralis) ir galvenais ķermeņa balsts.
Jaunums!!: Zivis un Mugurkauls · Redzēt vairāk »
Muskuļi
Muskuļi (no — 'pelīte') ir specializēti, sarauties spējīgi ķermeņa audi.
Jaunums!!: Zivis un Muskuļi · Redzēt vairāk »
Mute
Cilvēka mute Mute ir ķermeņa atvere, caur kuru tiek uzņemta barība, daudzos gadījumos notiek arī elpošana.
Jaunums!!: Zivis un Mute · Redzēt vairāk »
Nervu audi
Nervu audi mikroskopā Nervu audi ir kopīga nervu šūnu un neiroglijas šūnu sistēma.
Jaunums!!: Zivis un Nervu audi · Redzēt vairāk »
Nervu sistēma
Cilvēka nervu sistēma Nervu sistēma ir dzīvnieku un cilvēka organisma struktūru kopums, kas apvieno un koordinē visu orgānu un sistēmu darbību; nodrošina organisma kā veselas vienības funkcionēšanu, realizē saistību ar ārējo vidi un pielāgošanos tās mainīgajai sistēmai.
Jaunums!!: Zivis un Nervu sistēma · Redzēt vairāk »
Nieres
Niere (Ren) ir pāra orgāns, kur nepārtraukti norit urīna veidošanās.
Jaunums!!: Zivis un Nieres · Redzēt vairāk »
Nosacījuma refleksi
Nosacījuma refleksi ir pieredzes rezultātā iegūti refleksi, kas katram indivīdam var būt atšķirīgi, atšķirībā no beznosacījuma refleksiem.
Jaunums!!: Zivis un Nosacījuma refleksi · Redzēt vairāk »
Oža
deguna dobuma anatomiskā uzbūve Oža ir viena no sajūtām jeb pamatmaņām, kuru nodrošina ožas receptori, kas reaģē uz gaistošu vielu klātbūtni gaisā.
Jaunums!!: Zivis un Oža · Redzēt vairāk »
Oglekļa dioksīds
Ogļskābā gāze jeb oglekļa dioksīds (CO2) ir smaga, bezkrāsaina gāze ar nedaudz skābenu smaržu un garšu.
Jaunums!!: Zivis un Oglekļa dioksīds · Redzēt vairāk »
Okeāns
Zeme - tumšzilā krāsā okeāni un jūras Okeāni (no, Ōkeanós) ir vislielākās ūdenstilpes uz Zemes.
Jaunums!!: Zivis un Okeāns · Redzēt vairāk »
Olšūna
Cilvēka olšūna Olšūna ir haploīda sievišķā dzimumšūna dzīvniekiem, augiem un daudzām aļģēm.
Jaunums!!: Zivis un Olšūna · Redzēt vairāk »
Olnīca
Sievietes olnīca Olnīcas (dsk. Ovarien) ir sieviešu reproduktīvās sistēmas dzimumdziedzeri, kuros norisinās olšūnu un dzimumhormonu (estrogēna un progesterona) veidošanās.
Jaunums!!: Zivis un Olnīca · Redzēt vairāk »
Orgāns
Sievietes vēdera orgānu zīmējums, Leonardo da Vinči, 1507. gads. Orgāns ( — 'ierīce, instruments') ir organisma daļa, kuram ir noteikta forma, uzbūve, funkcija, attīstība un novietojums organismā.
Jaunums!!: Zivis un Orgāns · Redzēt vairāk »
Pazemes ūdeņi
Tuhalas raganu aka Igaunijā, no kuras pazemes ūdeņi spiežas virspusē Pazemes ūdeņi ir visi ūdeņi, kas dažādā dziļumā atrodas Zemes garozā — iežu porās, plaisās un tukšumos.
Jaunums!!: Zivis un Pazemes ūdeņi · Redzēt vairāk »
Pārtika
Augu izcelsmes pārtika Pārtika ir produkti, ko cilvēki izmanto uzturā.
Jaunums!!: Zivis un Pārtika · Redzēt vairāk »
Rajas
Rajas (Batoidea) ir plātņžauņu apakšklases (Elasmobranchii) virskārta, kas apvieno vairāk kā 500 sugas un kas tiek iedalītas 18 dzimtās.
Jaunums!!: Zivis un Rajas · Redzēt vairāk »
Rauda
Rauda (Rutilus rutilus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) anadroma vai saldūdens zivs, kas sastopama Eiropā un Āzijā.
Jaunums!!: Zivis un Rauda · Redzēt vairāk »
Rīkle
deguna (''nasopharynx'') un balsenes daļās (''laryngopharynx'') Rīkle ir muskuļains orgāns mutes dobuma aizmugurē, rīkles dobuma daļa.
Jaunums!!: Zivis un Rīkle · Redzēt vairāk »
Redze
Redze jeb vizuālā uztvere ir viens no maņu veidiem.
Jaunums!!: Zivis un Redze · Redzēt vairāk »
Reflekss
Refleksi (- atgriezt atpakaļ) ir automātiskas no gribas neatkarīgas atbildes reakcijas uz ārējās vai organisma iekšējās vides pārmaiņām.
Jaunums!!: Zivis un Reflekss · Redzēt vairāk »
Ribas
Ribas jeb sānkauli (costae) ir gari, plakani un lokveidā izliekti kauli, kuri veido krūškurvi.
Jaunums!!: Zivis un Ribas · Redzēt vairāk »
Salate
Salate jeb meža vimba (Leuciscus aspius) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) saldūdens zivs, kas sastopama Eiropā, Rietumāzijā un Centrālāzijā.
Jaunums!!: Zivis un Salate · Redzēt vairāk »
Sānu līnija
Raudas sānu līnijas zvīņas. Sānu līnijas darbības shēma Sānu līnija ihtioloģijā ir visām zivīm raksturīgs maņu orgāns, kas uztver ūdens svārstību stiprumu un virzienu.
Jaunums!!: Zivis un Sānu līnija · Redzēt vairāk »
Sēklinieks
Vīriešu sēklinieku shematisks zīmējums Sēklinieki ir vīrišķie dzimumdziedzeri, kuros veidojas vīrišķie dzimumhormoni jeb androgēni (galvenokārt testosterons) un spermatozoīdi.
Jaunums!!: Zivis un Sēklinieks · Redzēt vairāk »
Siļķu dzimta
Siļķu dzimta (Clupeidae) ir viena no siļķveidīgo kārtas (Clupeiformes) dzimtām, kas apvieno apmēram 200 zivju sugas un kas tiek iedalītas 4 apakšdzimtās.
Jaunums!!: Zivis un Siļķu dzimta · Redzēt vairāk »
Sirds
Cilvēka sirds Sirds ir muskuļu orgāns, kas, periodiski saraujoties un izplešoties, nodrošina asiņu cirkulāciju asinsrites orgānu sistēmā organismā.
Jaunums!!: Zivis un Sirds · Redzēt vairāk »
Skaņa
Maijvabole kustina savus spārnus vidēji 45 reizes sekundē. Tās dūkšanas frekvence ir aptuveni 45 Hz Bite kustina spārnus vidēji 200 reizes sekundē. Tās skanēšanas frekvence ir aptuveni 200 Hz Ods kustina spārnus vidēji 5000 reizes sekundē. Tā sīkšanas frekvence ir aptuveni 5000Hz Skaņa ir mehāniskās enerģijas pārvietošanās elastīgā vielā svārstību veidā.
Jaunums!!: Zivis un Skaņa · Redzēt vairāk »
Skābeklis
Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.
Jaunums!!: Zivis un Skābeklis · Redzēt vairāk »
Skelets
Sidnejā. Skelets (— 'izžāvēts') ir bioloģiska sistēma, kas pilda dzīvo organismu balsta funkciju.
Jaunums!!: Zivis un Skelets · Redzēt vairāk »
Skriemeļi
Cilvēka krūšu skriemelis Skriemeļi (Vertebrae) ir neliela izmēra kauli, kas, savienojoties kopā ar starpskriemeļu diskiem, veido mugurkaulu.
Jaunums!!: Zivis un Skriemeļi · Redzēt vairāk »
Skrimšļzivis
Skrimšļzivis (Chondrichthyes) ir sena recento zivju klase, kas iedalās 2 apakšklasēs.
Jaunums!!: Zivis un Skrimšļzivis · Redzēt vairāk »
Skrimslis
Skrimšļaudi Skrimslis ir organisma struktūra, kuru veido skrimšļaudi.
Jaunums!!: Zivis un Skrimslis · Redzēt vairāk »
Smadzenes
Cilvēka smadzenes Smadzenes ir centrālās nervu sistēmas kontroles centrs, kas ir atbildīgs par uzvedību.
Jaunums!!: Zivis un Smadzenes · Redzēt vairāk »
Spēks
Dažādu spēku virzieni parādīti ar bultām. Spēks ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņu un / vai lauku mijiedarbību.
Jaunums!!: Zivis un Spēks · Redzēt vairāk »
Spermatozoīds
Cilvēka spermatozoīds olšūnas apaugļošanas brīdī Spermatozoīds (no — sēkla, — dzīvība, — veids) ir vīrišķā dzimumšūna jeb vīrišķā gameta, kas paredzēta sievišķās olšūnas jeb gametas apaugļošanai.
Jaunums!!: Zivis un Spermatozoīds · Redzēt vairāk »
Spiediens
Spiediens ir perpendikulārs spēks, kas iedarbojas uz virsmas laukuma vienību.
Jaunums!!: Zivis un Spiediens · Redzēt vairāk »
Spuras
Zivs ''Lampanyctodes hectoris'' morfolģija: 1 — žaunu vāks 2 — sānu līnija 3 — '''muguras spura''' 4 — '''tauku spura''' 5 — astes daļa 6 — '''astes spura''' 7 — '''anālā spura''' 8 — fotofori 9 — '''vēdera spura''' (pāra) 10 — '''krūšu spura''' (pāra) Spuras ir kustības orgāni, kurus organismi izmanto, lai pārvietotos ūdenī un kontrolētu savas kustības.
Jaunums!!: Zivis un Spuras · Redzēt vairāk »
Stikls
meteorīta trieciena rezultātā Stikls ir vienveidīgs amorfs ciets materiāls, kas rodas, ja izkausētu materiālu strauji atdzesē, tam nepagūstot izveidot kristāla struktūru.
Jaunums!!: Zivis un Stikls · Redzēt vairāk »
Storu dzimta
Storu jeb storzivju dzimta (Acipenseridae) ir viena no storveidīgo zivju kārtas (Acipenseriformes) dzimtām, kas pieder skrimšļa ganoīdzivju (Chondrostei) apakšklasei.
Jaunums!!: Zivis un Storu dzimta · Redzēt vairāk »
Taksonomija
Taksonomija (no τάξις (taxis) — 'izvietojums noteiktā kārtībā' un -νομία (nomia) — 'likums') nodarbojas ar dzīvo organismu klasifikācijas metodoloģiju.
Jaunums!!: Zivis un Taksonomija · Redzēt vairāk »
Tauste
Tauste ir viena no cilvēka maņām.
Jaunums!!: Zivis un Tauste · Redzēt vairāk »
Tālie Austrumi
Tālie Austrumi pasaules kartē Tālie Austrumi ir nosacīts Austrumāzijas valstu un teritoriju kopīgais nosaukums.
Jaunums!!: Zivis un Tālie Austrumi · Redzēt vairāk »
Tārpi
Dižslieka (''Lumbricus terrestris'') Tārpi (Vermes) ir novecojis dzīvnieku valsts (Animalia) tips, ko kādreiz sistemātikā ieviesa Kārlis Linnejs.
Jaunums!!: Zivis un Tārpi · Redzēt vairāk »
Temperatūra
Lielākā temperatūrā molekulas svārstību amplitūda palielinās Temperatūra ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa (vai vielas) sasilšanas pakāpi jeb siltumkustības intensitāti.
Jaunums!!: Zivis un Temperatūra · Redzēt vairāk »
Tievā zarna
Diagramma, kurā tievā zarna ir apzīmēta ar anglisko nosaukumu ''small intestine''. Tievā zarna sīkāk iedalās divpadsmitpirkstu zarnā (''duodenum''), tukšajā zarnā (''jejunum'') un līkumainajā zarnā (''ileum''). Tievā zarna ir gremošanas orgānu sistēmas daļa starp kuņģi un resno zarnu.
Jaunums!!: Zivis un Tievā zarna · Redzēt vairāk »
Upe
Daugava pie Sandarišķiem, Daugavas loki, 1999. gada jūnijs Upe ir pa Zemes virsmu plūstoša ievērojama izmēra ūdenstece, kurai ir izteikta gultne.
Jaunums!!: Zivis un Upe · Redzēt vairāk »
Urīns
Trauciņš ar cilvēka urīna paraugu Urīns, sarunvalodā čuras, senāk arī mīzali, ir ķermeņa šķidrums, kas veidojas nierēs, uzkrājas urīnpūslī un tiek izvadīts no organisma pa urīnvadiem.
Jaunums!!: Zivis un Urīns · Redzēt vairāk »
Urīnvads
Urīnvads (ureter) ir pāra orgāns, kas kalpo gatavā urīna aizvadīšanai no nieres bļodiņas uz urīnpūsli.
Jaunums!!: Zivis un Urīnvads · Redzēt vairāk »
Vēdera spuras
''Barbonymus gonionotus'' vēdera spura Vēdera spuras skelets Vēdera spuras ihtioloģijā ir zivju spuru pāris, kas morfoloģiski atbilst citu mugurkaulnieku aizmugurējām ekstremitātēm, tāpat kā krūšu spuras vai priekšējais spuru pāris atbilst priekšējām ekstremitātēm.
Jaunums!!: Zivis un Vēdera spuras · Redzēt vairāk »
Vēnas
Vēnas ir asinsvadi, pa kuriem asinis plūst uz sirdi.
Jaunums!!: Zivis un Vēnas · Redzēt vairāk »
Vielmaiņa
šūnā Vielmaiņa jeb metabolisms (metabolē — ‘pārvēršanās’, ‘pārmaiņa’) ir bioķīmisku reakciju kopums, kas norisinās katrā organismā dzīvības uzturēšanai.
Jaunums!!: Zivis un Vielmaiņa · Redzēt vairāk »
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Jaunums!!: Zivis un Zeme · Redzēt vairāk »
Zinātnieks
Zinātnieks (dažreiz saukts arī par pētnieku) ir cilvēks, kurš ir akadēmiski izglītots lietpratējs kādā no zinātnes nozarēm.
Jaunums!!: Zivis un Zinātnieks · Redzēt vairāk »
Zobi
Zobu priekšpuse Zobi ir cieti veidojumi mutes dobumā vairākumam mugurkaulnieku.
Jaunums!!: Zivis un Zobi · Redzēt vairāk »
Zooloģija
Zooloģija ((zōon) — 'dzīvnieks'; λόγος (logos) — 'jēdziens, mācība') ir bioloģijas nozare, kurā nodarbojas ar dzīvnieku pētīšanu.
Jaunums!!: Zivis un Zooloģija · Redzēt vairāk »
Zutis
Zutis jeb Eiropas zutis (Anguilla anguilla) ir saldūdens zušu dzimtas (Anguillidae) Eiropā un Āzijas rietumos dzīvojoša zivju suga.
Jaunums!!: Zivis un Zutis · Redzēt vairāk »
Zvīņas
Zvīņas jeb zvīņojums ir dažu dzīvo organismu grupu ārējais pārklājums, kas veidots no raga (amniotiem) vai kaula (zivīm) plātnītēm - zvīņām.
Jaunums!!: Zivis un Zvīņas · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Zivs.