Satura rādītājs
117 attiecības: Absolūtais spožums, Absolūti melns ķermenis, Absorbcijas spektrs, Andromedas galaktika, Angstrēms, Aptumsuma maiņzvaigzne, Arābu skaitļi, Arkturs, Astronomija, Astronomiskā vienība, Ūdensvīrs, Ņūtona vispasaules gravitācijas likums, Baltais punduris, Baricentrs, Bārnarda zvaigzne, Brīvās krišanas paātrinājums, Cefeīda, Celsija grāds, Centaura Proksima, Cirkonijs, Diena, Dienvidu puslode, Dinamo (elektrotehnika), Dzelzs, Edvīns Habls, Ekvators, Elektromagnētiskais starojums, Elementārdaļiņa, Emisija, Enerģijas nezūdamības likums, Enriko Fermi, Fizika, Fizikālā dubultzvaigzne, Fotons, Gaismas gads, Galaktika, Galvenās secības zvaigzne, Gravitācija, Gravitācijas konstante, Gregora kalendārs, Hēlijs, Hercšprunga—Rasela diagramma, Hiparhs, Ideāla gāze, Impulsa moments, Infrasarkanais starojums, Irāna, Jonizācija, Jupiters (planēta), Kalcijs, ... Izvērst indekss (67 vairāk) »
- Gaismas avoti
- Zvaigznes
Absolūtais spožums
Absolūtais spožums ir lielums astronomijā, kuru izmanto debess ķermeņu spožuma raksturošanai.
Skatīt Zvaigzne un Absolūtais spožums
Absolūti melns ķermenis
Absolūti melns ķermenis ir ideāls, teorētiski iedomāts fizikāls ķermenis, kas absorbē visu uz to krītošo elektromagnētisko starojumu, neatkarīgi no tā frekvences un krišanas leņķa.
Skatīt Zvaigzne un Absolūti melns ķermenis
Absorbcijas spektrs
Fraunhofera līnijas - tumšas absorbcijas līnijas Saules spektrā Absorbcijas spektrs ir gāzu, šķidrumu, cietu vielu absorbēto elektromagnētisko viļņu sadalījums pa viļņu garumiem vai frekvencēm.
Skatīt Zvaigzne un Absorbcijas spektrs
Andromedas galaktika
Andromedas galaktika (zināma arī kā M31, NGC 224) ir spirālveida galaktika, kas atrodas aptuveni 2,5 miljonu gaismas gadu attālumā no Zemes Andromedas zvaigznājā.
Skatīt Zvaigzne un Andromedas galaktika
Angstrēms
Angstrēms ir garuma mērvienība ekvivalenta 1/10000000000 metra jeb 10−10m (100 pm vai 0,1 nm).
Skatīt Zvaigzne un Angstrēms
Aptumsuma maiņzvaigzne
Aptumsuma maiņzvaigznes komponenti aptumšo viens otru (apakšā - spožuma izmaiņu līkne) Par aptumsuma maiņzvaigznēm tiek sauktas maiņzvaigznes, kuras rodas dubultzvaigžņu sistēmās.
Skatīt Zvaigzne un Aptumsuma maiņzvaigzne
Arābu skaitļi
Arābu skaitļi ir skaitļu sistēma, kurā tiek izmantoti desmit cipari: 0, 1, 2, 3, 4, 5, 6, 7, 8, 9.
Skatīt Zvaigzne un Arābu skaitļi
Arkturs
Arkturs (latīņu: Arcturus; no sengrieķu: Arktouros — 'Lāča sargātājs'Howell, E.. Space.com. September 17, 2013. Atjaunināts 21.11.2015.), pazīstams arī kā Vēršu Dzinēja Alfa jeb Vēršu Dzinēja α (α Boo, Alpha Boötis), ir ceturtā spožākā zvaigzne nakts debesīs, atrodas aptuveni 36,7 gaismas gadu attālumā no Saules sistēmas Vēršu Dzinēja zvaigznājā.
Skatīt Zvaigzne un Arkturs
Astronomija
Krabja miglāja attēls Astronomija ((astros) — 'zvaigzne' un νόμος (nomos) — 'likums') ir zinātne par Visumu un tajā sastopamo matērijas formu (atsevišķu debess ķermeņu, to sistēmu un citu veidojumu) uzbūvi, izvietojumu, kustību un attīstību.
Skatīt Zvaigzne un Astronomija
Astronomiskā vienība
Astronomiskā vienība (au jeb AU, arī ua), pilnā nosaukumā astronomiskā garuma vienība ir garuma mērvienība, kas vienāda ar 149 597 870 700 metriem un atbilst aptuveni vidējam attālumam no Zemes līdz Saulei (un vienāda ar Zemes orbītas lielo pusasi).
Skatīt Zvaigzne un Astronomiskā vienība
Ūdensvīrs
Ūdensvīrs ir viens no 12 zodiaka zvaigznājiem.
Skatīt Zvaigzne un Ūdensvīrs
Ņūtona vispasaules gravitācijas likums
Ņūtona vispasaules gravitācijas likuma attēlojums Ņūtona vispasaules gravitācijas likums apgalvo, ka visi ķermeņi savstarpēji pievelkas ar spēku, kas proporcionāls ķermeņu masām un apgriezti proporcionāls to savstarpējā attāluma kvadrātam.
Skatīt Zvaigzne un Ņūtona vispasaules gravitācijas likums
Baltais punduris
Planetārais miglājs, kura centrā atrodas baltais punduris. Baltais punduris ir astronomisks objekts, ko būtībā var uzskatīt par zvaigznes pārpalikumu.
Skatīt Zvaigzne un Baltais punduris
Baricentrs
Divi objekti orbītā ap kopīgo baricentru (šajā gadījumā baricentrs — apzīmēts ar "plus" zīmi — atrodas lielākajā no abiem objektiem.) Par baricentru (no (barús) — 'smags' un κέντρ-ον (kéntron) — 'centrs') astronomijā un astrofizikā mēdz dēvēt divu vai vairāku objektu masas centru, ap kuru šie attiecīgie objekti veic savas orbītas.
Skatīt Zvaigzne un Baricentrs
Bārnarda zvaigzne
Bārnarda zvaigzne ir ļoti mazas masas sarkanā pundura tipa zvaigzne, kas atrodas aptuveni 6 gaismas gadu (otra tuvākā zvaigzne Saulei aiz Centaura Alfas) attālumā no Zemes Čūskneša zvaigznājā.
Skatīt Zvaigzne un Bārnarda zvaigzne
Brīvās krišanas paātrinājums
Brīvās krišanas paātrinājums ir paātrinājums, ar kādu ķermenis krīt uz Zemes vai kāda cita debess ķermeņa virsmu.
Skatīt Zvaigzne un Brīvās krišanas paātrinājums
Cefeīda
Cefeīdas pulsācijas Cefeīda ir pulsējoša maiņzvaigzne, kuras starjauda ir stingri atkarīga no perioda.
Skatīt Zvaigzne un Cefeīda
Celsija grāds
Celsija grāds (°C) ir temperatūras mērvienība.
Skatīt Zvaigzne un Celsija grāds
Centaura Proksima
Centaura Proksima (angļu: Proxima Centauri; no latīņu: Proxima – 'nākamais', 'tuvākais'), pazīstama arī kā Centaura Alfa C jeb Centaura α C,Reipurth, B., Mikkola, S..
Skatīt Zvaigzne un Centaura Proksima
Cirkonijs
Cirkonijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Zr un atomskaitli 40.
Skatīt Zvaigzne un Cirkonijs
Diena
terminatoru. Ziemeļu piepolārā zona ir vienmēr apspīdēta (polārā diena), bet dienvidu polārā zona vienmēr aptumšota (polārā nakts) Diena ir diennakts gaišais periods, t.i. laika posms no saullēkta līdz saulrietam.
Skatīt Zvaigzne un Diena
Dienvidu puslode
Dienvidu puslode Dienvidu puslode ir puse no jebkura debesu ķermeņa virsmas, kas atrodas dienvidos no ekvatora.
Skatīt Zvaigzne un Dienvidu puslode
Dinamo (elektrotehnika)
Tvaika mašīnas darbina dinamomašīnas Ipolita Piksi dinamomašīna. Komutators novietots zem magnēta Velosipēda dinamo Dinamo jeb dinamomašīna ir novecojis apzīmējums līdzstrāvas ģeneratoram, kurš pārveido ārēji pievadīto mehānisko enerģiju elektriskajā.
Skatīt Zvaigzne un Dinamo (elektrotehnika)
Dzelzs
Dzelzs ir ķīmiskais elements ar simbolu Fe un atomskaitli 26.
Skatīt Zvaigzne un Dzelzs
Edvīns Habls
Edvīns Pauels Habls (dzimis, miris) bija ASV astronoms.
Skatīt Zvaigzne un Edvīns Habls
Ekvators
Pasaules karte ar ekvatoru kā sarkanu līniju. Ekvators ir iedomāta līnija apkārt Zemeslodei, kas atrodas vienādā attālumā no Ziemeļpola un Dienvidpola.
Skatīt Zvaigzne un Ekvators
Elektromagnētiskais starojums
magnētiskās indukcijas maiņa elektromagnētiskā starojuma izplatīšanās virzienā Elektromagnētiskais starojums ir starojums, kas rodas elektromagnētisma rezultātā.
Skatīt Zvaigzne un Elektromagnētiskais starojums
Elementārdaļiņa
standartmodelī (angļu valodā) Elementārdaļiņas daļiņu fizikā ir tās daļiņas, no kurām veidota matērija un enerģija un kuras nav sadalāmas sīkāk.
Skatīt Zvaigzne un Elementārdaļiņa
Emisija
Emisija ( — 'izlaišana') var būt.
Skatīt Zvaigzne un Emisija
Enerģijas nezūdamības likums
Enerģijas nezūdamības likums ir universāls fizikas likums, kas nosaka to, ka kopējais slēgtā sistēmā esošais enerģijas daudzums laikā nemainās, neatkarīgi no tā, kādi procesi sistēmā norisinās.
Skatīt Zvaigzne un Enerģijas nezūdamības likums
Enriko Fermi
Enriko Fermi (Enrico Fermi, dzimis Romā, miris Čikāgā) bija itāliešu fiziķis, kas vēlāk pārcēlās uz ASV.
Skatīt Zvaigzne un Enriko Fermi
Fizika
supravadītāja Eksperiments, kurā tiek izmantots lāzers Fizika (physis — ‘daba’) ir dabaszinātne, kurā tiek pētītas matērijas un enerģijas īpašības, to mijiedarbība laikā un telpā.
Skatīt Zvaigzne un Fizika
Fizikālā dubultzvaigzne
Aptumsuma dubultzvaigžņu sistēma Fizikālā dubultzvaigzne.
Skatīt Zvaigzne un Fizikālā dubultzvaigzne
Fotons
lāzera stari. Fotons (— ‘gaisma’) ir elementārdaļiņa, elektromagnētiskā lauka kvants, kā arī gaismas un visu citu elektromagnētiskā starojumu veidu pamatvienība.
Skatīt Zvaigzne un Fotons
Gaismas gads
Gaismas gads ir garuma mērvienība astronomijā.
Skatīt Zvaigzne un Gaismas gads
Galaktika
'''NGC 4414''' ir tipiska spirālveida galaktika. Tai ir apmēram 56 000 gaismas gadu liels diametrs, tā atrodas apmēram 60 miljonu gaismas gadu attālumā Galaktika (no — "piena josla") ir masīva, ar gravitāciju sasaistīta sistēma, kas sastāv no zvaigznēm, zvaigžņu atliekām, starpzvaigžņu mākoņiem, starpzvaigžņu vides un tumšās matērijas.
Skatīt Zvaigzne un Galaktika
Galvenās secības zvaigzne
Hercšprunga—Rasela diagramma, kurā galvenās secības zvaigznes atrodas lielākajā, diagonālajā joslā Galvenās secības zvaigzne ir zvaigzne, kas atrodas Hercšprunga—Rasela diagrammā uz galvenās secības joslas.
Skatīt Zvaigzne un Galvenās secības zvaigzne
Gravitācija
Parabola, gravitācijas parādība Fizikā gravitācija ir dabas parādība, kas izpaužas kā savstarpēja pievilkšanās starp fizikāliem ķermeņiem.
Skatīt Zvaigzne un Gravitācija
Gravitācijas konstante
Ņūtona vispasaules gravitācijas likumā Gravitācijas konstante G ir viena no universālajām fizikālajām konstantēm.
Skatīt Zvaigzne un Gravitācijas konstante
Gregora kalendārs
Gregora kalendārs, arī Gregoriskais kalendārs jeb t.s. jaunais stils, ir laika skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis.
Skatīt Zvaigzne un Gregora kalendārs
Hēlijs
Hēlijs (— 'Saule'; apzīmē ar He) ir ķīmiski visinertākais elements, kas tikpat kā neveido ķīmiskus savienojumus.
Skatīt Zvaigzne un Hēlijs
Hercšprunga—Rasela diagramma
Hercšprunga—Rasela diagramma ir sakarības starp absolūto zvaigžņlielumu, starjaudu, spektra klasi un zvaigznes virsmas temperatūru grafisks attēlojums.
Skatīt Zvaigzne un Hercšprunga—Rasela diagramma
Hiparhs
Hiparhs (dzimis ap 190 p.m.ē., miris ap 120 p.m.ē.) bija helēnisma laika grieķu astronoms, ģeogrāfs un matemātiķis.
Skatīt Zvaigzne un Hiparhs
Ideāla gāze
Ideāla gāze ir gāzes vienkāršots modelis.
Skatīt Zvaigzne un Ideāla gāze
Impulsa moments
Impulsa moments jeb kinētiskais moments (apzīmējums) ir materiālā punkta vai arī to sistēmas mehāniskās kustības mērs.
Skatīt Zvaigzne un Impulsa moments
Infrasarkanais starojums
Divu cilvēku foto, daļējā infrasarkanajā (siltuma) starojumā Infrasarkanais jeb siltuma starojums ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu 1 000 000 nm līdz 760 mm (pēc citiem datiem 800 nm līdz 0,35 mm).
Skatīt Zvaigzne un Infrasarkanais starojums
Irāna
Irānas Islāma Republika, plāšāk zināma kā Irāna, ir Tuvo Austrumu valsts, kura atrodas Dienvidrietumu Āzijā.
Skatīt Zvaigzne un Irāna
Jonizācija
Jonizācija ir jonu veidošanās no neitrāliem atomiem vai molekulām.
Skatīt Zvaigzne un Jonizācija
Jupiters (planēta)
Jupiters ir Saules sistēmas piektā, kā arī lielākā un masīvākā planēta un kopā ar Saturnu, Urānu un Neptūnu tiek klasificēts kā gāzu planēta, kas nozīmē, ka tā iekšējo sastāvu un atmosfēru galvenokārt veido ūdeņradis un hēlijs.
Skatīt Zvaigzne un Jupiters (planēta)
Kalcijs
Kalcijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ca un atomskaitli 20.
Skatīt Zvaigzne un Kalcijs
Kalendārs
Kalendārs ir lielu laika posmu skaitīšanas sistēma, kura balstīta galvenokārt uz Saules (Saules kalendārs) un Mēness (Mēness kalendārs) kustību debesīs.
Skatīt Zvaigzne un Kalendārs
Kelvins
Kelvins (simbols: K) ir temperatūras mērvienība, tā ir viena no septiņām SI pamatmērvienībām.
Skatīt Zvaigzne un Kelvins
Kilograms
collās) Kilograms (simbols: kg) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) masas pamatmērvienība, kas ir vienāds ar cilindrisku etalonu, kas izgatavots no irīdija-platīna sakausējuma, un atrodas Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā (Bureau international des poids et mesures).
Skatīt Zvaigzne un Kilograms
Kilometrs
Kilometrs (saīsinājumā km) ir SI sistēmas garuma atvasinātā mērvienība.
Skatīt Zvaigzne un Kilometrs
Kodolreakcija
neitroni ar zilām. Kodolreakcija ir process, kurā no viena veida atomiem rodas cita veida atomi.
Skatīt Zvaigzne un Kodolreakcija
Kodolsintēze
tritija kodolsintēzes modelis. Kodolsintēze ir process, kura laikā pretēji kodolu dalīšanās procesam notiek kodolu saplūšana.
Skatīt Zvaigzne un Kodolsintēze
Krēsla
Krēsla Sanfrancisko Krēsla ir gaismas parādība atmosfērā.
Skatīt Zvaigzne un Krēsla
Kvantu mehānika
Skanējošā tuneļmikroskopa attēls, kas balstīts uz kvantu efektiem Kvantu mehānika, zināma arī kā kvantu fizika un kvantu teorija, ir teorētiskās fizikas nozare, kas papildina un izlabo klasisko mehāniku, īpaši atomu un subatomāru daļiņu līmenī.
Skatīt Zvaigzne un Kvantu mehānika
Kvēlspuldze
Kvēlspuldze Kvēlspuldze ir mākslīgais gaismas avots, kurā gaismu izstaro sakarsēts metāla kvēldiegs.
Skatīt Zvaigzne un Kvēlspuldze
Lielais Magelāna Mākonis
Lielais Magelāna Mākonis un tā svarīgāko astronomisko objektu attēlojums. Lielais Magelāna Mākonis ir pundurgalaktika, kas kalpo par lielāko pavadoni Piena Ceļa galaktikai.
Skatīt Zvaigzne un Lielais Magelāna Mākonis
Lira (zvaigznājs)
Lira ir mazs ziemeļu puslodes zvaigznājs.
Skatīt Zvaigzne un Lira (zvaigznājs)
Marss (planēta)
Marss ir Saules sistēmas ceturtā planēta, kuru nereti dēvē arī par "Sarkano planētu".
Skatīt Zvaigzne un Marss (planēta)
Masa
Masas pamatmērvienība ir kilograms. Attēlā redzams kilograma etalona datormodelis (blakus novietotais lineāls graduēts collās) Masa ir matērijas daudzums, ko satur ķermenis, vai matērijas īpašība, kas vienāda ar priekšmeta pretestību izmaiņām tā kustības ātrumā vai virzienā (pretestība paātrinājumam jeb inerce).
Skatīt Zvaigzne un Masa
Melnais caurums
radiodiapazonā (''Event Horizon Telescope'') Melnais caurums ir laiktelpas vieta, kurai piemīt tik spēcīga gravitācija, ka nepieciešamajam ātrumam, lai no tās izkļūtu, ir jābūt lielākam par gaismas ātrumu.
Skatīt Zvaigzne un Melnais caurums
Metāli
Nokaitēts metāls Metāli ((métallon) — ‘raktuves’) ir tādu elementu veidotās vienkāršās vielas vai to sakausējumi, kam piemīt metāliskas īpašības (salīdzinoši laba siltumvadītspēja un elektrovadītspēja, metālisks spīdums, plastiskums u.c.).
Skatīt Zvaigzne un Metāli
Metrs
No 1889. līdz 1960. gada metrs bija vienāds ar stieņa garumu, kas bija izgatavots no platīna un irīdija sakausējuma, un atradās Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā Metrs (simbols: m) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) garuma pamatmērvienība, kas ir vienāda ar attālumu, ko gaisma veic vakuumā sekundēs.
Skatīt Zvaigzne un Metrs
Nakts
Nakts uz Zemes (daudzu foto no mākslīgā pavadoņa montāža) Nakts ir laika periods, kad Saule atrodas zem horizonta.
Skatīt Zvaigzne un Nakts
Navigācija
Navigācijas karte ar stūrmaņa instrumentiem. Navigācija ir daļa no kuģu vadīšanas zinātnes, kas sastāv no virknes atsevišķu priekšmetu, kuri teorētiski un praktiski risina šādus uzdevumus.
Skatīt Zvaigzne un Navigācija
Neapbruņota acs
Neabruņota acs. Neapbruņota acs ir tēlaina izteiksme, kas attiecas uz cilvēka skatīšanās uztveri bez jebkādiem palīglīdzekļiem, piemēram, bez teleskopa, binokļa, mikroskopa, lupas un citiem.
Skatīt Zvaigzne un Neapbruņota acs
Neitronu zvaigzne
Neitronu zvaigznes uzbūves shēma Neitronu zvaigzne ir zvaigzne evolūcijas beigu stadijā, kurai ir ārkārtīgi mazs diametrs, augsta temperatūra un ārkārtīgi liels blīvums.
Skatīt Zvaigzne un Neitronu zvaigzne
Neptūns (planēta)
Neptūns ir viena no Saules sistēmas milzu planētām un astotā planēta no Saules.
Skatīt Zvaigzne un Neptūns (planēta)
Nova
Nova (no — 'jauna ') ir zvaigzne, kuras spožums eksplozijas rezultātā pēkšņi pieaug simtiem tūkstošu reižu un pēc tam pakāpeniski samazinās līdz sākotnējam spožumam.
Skatīt Zvaigzne un Nova
Ogleklis
Ogleklis ir ķīmiskais elements ar simbolu C un atomskaitli 6.
Skatīt Zvaigzne un Ogleklis
Oksīdi
Silīcija dioksīds (SiO2) — viens no pasaulē izplatītākajiem oksīdiem Oksīdi ir elementu binārie savienojumi ar skābekli.
Skatīt Zvaigzne un Oksīdi
Orbīta
Orbīta ir debess ķermeņa trajektorija kosmiskajā telpā.
Skatīt Zvaigzne un Orbīta
Paralakse
Paralakse astronomijā ir šķietama debess spīdekļa pārvietošanās pie debess sfēras, ja novērotājs maina novērošanas stāvokli.
Skatīt Zvaigzne un Paralakse
Parseks
Parseks (pc) — astronomijā plaši izmantota garuma mērvienība.
Skatīt Zvaigzne un Parseks
Paskāls
Paskāls (simbols: Pa) ir SI spiediena mērvienība.
Skatīt Zvaigzne un Paskāls
Pārnova
Keplera pārnovas ''SN 1604'' atlikums mākslīgās krāsās Pārnova jeb supernova ir zvaigznes eksplozija.
Skatīt Zvaigzne un Pārnova
Piena Ceļš
Piena Ceļa struktūra ar neredzamo aizkodola "ēnas zonu" mākslinieka skatījumā. Parādīta Saules orbīta ap galaktikas centru Piena Ceļa galaktika, reizēm saukta vienkārši par Galaktiku (Galaxías;, gála — ‘piens’), ir spirālveida galaktika, kas ietilpst galaktiku Lokālajā grupā.
Skatīt Zvaigzne un Piena Ceļš
Planēta
Planēta (planētes asteres — "klejojošā zvaigzne", arī πλανῆται, "klejotāji") pēc Starptautiskās Astronomijas savienības (IAU) definīcijas ir debess ķermenis, kurš atrodas orbītā ap zvaigzni vai zvaigžņu miglāju, tajā nenotiek kodolreakcijas, kā arī planētas masas izraisītās gravitācijas dēļ tā ir ieguvusi lodveida (gandrīz apaļu) hidrostatiski līdzsvarotu formu un tās orbītas tuvumā nav citu planētām līdzīgu debess ķermeņu.
Skatīt Zvaigzne un Planēta
Plazma
Dekoratīvā plazmas lampa Plazma (plásma — ‘veidojums’) ir daļēji vai pilnīgi jonizēta viela, kur lādētās daļiņas var brīvi pārvietoties.
Skatīt Zvaigzne un Plazma
Polārzvaigzne
Polārzvaigznes sistēma. Polārzvaigzne jeb Kinosura ir spožākā zvaigzne Mazā Lāča (Mazo Greizo Ratu) zvaigznājā ar vizuālo zvaigžņlielumu no +1,94 līdz +2,04.
Skatīt Zvaigzne un Polārzvaigzne
Pols Diraks
Pols Adrians Moriss Diraks (dzimis, miris) bija angļu fiziķis.
Skatīt Zvaigzne un Pols Diraks
Rādiuss
Rādiuss ''r'', kas savieno riņķa līnijas centru ''O'' ar punktu ''P''. Par riņķa līnijas rādiusu sauc jebkuru nogriezni, kas savieno riņķa līnijas centru ar kādu no tās punktiem.
Skatīt Zvaigzne un Rādiuss
Redzamais spožums
Redzamais spožums raksturo apgaismojumu, kurš no debess ķermeņa (parasti zvaigznes) nonāk vietā, kur atrodas novērotājs.
Skatīt Zvaigzne un Redzamais spožums
Reliģija
380px Adriena van der Venna glezna "Cilvēku zvejotāji" (1614) Reliģija ir uzskatu un ticības kopums, kas attiecas uz kaut ko pārdabisku, svētu vai dievišķu, kā arī morāle, paražas, rituāli un organizācijas, kas ar to saistītas.
Skatīt Zvaigzne un Reliģija
Romiešu skaitļi
LR Ārlietu ministrijas kreisajām parādes durvīm Romiešu skaitļi ir skaitļu sistēma, kuru izmantoja senie romieši.
Skatīt Zvaigzne un Romiešu skaitļi
Saule
Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.
Skatīt Zvaigzne un Saule
Saules aptumsums
Pilns Saules aptumsums 1999. gada 11. augustā Saules aptumsums ir aptumsuma veids, kad Mēness nostājas starp Sauli un Zemi, tādā veidā pilnībā vai daļēji Mēness aizklāj Sauli un aptumšo Zemes virsmu.
Skatīt Zvaigzne un Saules aptumsums
Saules plankumi
Saules plankumi. Saules plankumi ir tumši apgabali uz Saules virsmas, kuru temperatūra ir pazemināta par 1500°K salīdzinot ar apkārtējiem fotosfēras apgabaliem.
Skatīt Zvaigzne un Saules plankumi
Saules sistēma
Saules sistēma ir Saule un ap to riņķojošo debess ķermeņu kopums — astoņas planētas, kas veido planētu sistēmas, kā arī citi ievērojami mazāki ķermeņi, piemēram, pundurplanētas un Saules sistēmas mazie ķermeņi, piemēram, komētas un asteroīdi.
Skatīt Zvaigzne un Saules sistēma
Sīriuss
Sīriuss (arī Lielā Suņa Alfa jeb Lielā Suņa α) ir spožākā zvaigzne nakts debesīs.
Skatīt Zvaigzne un Sīriuss
Senā Ēģipte
Piramīdas ir simbols, kas visbiežāk asociējas ar Seno Ēģipti Senā Ēģipte (no), pašnosaukums Kemeta (no Ta-Kemet — "melnā zeme"), bija sena civilizācija, kas pastāvēja Āfrikas ziemeļaustrumos pie Nīlas upes.
Skatīt Zvaigzne un Senā Ēģipte
Senā Divupe
Senās Divupes pilsētu lokalizācija mūsdienās. Senā Divupe jeb Mezopotāmija (no — ' starp upēm') bija vissenākā un līdz ar to arī pirmā civilizācija, kurai bija augsti attīstīta kultūra.
Skatīt Zvaigzne un Senā Divupe
Senā Grieķija
Tēbu hegemonijas laikā, 371–362 p.m.ē) Senā Grieķija jeb Hellada ((Hellás)) ir apzīmējums grieķvalodīgajai pasaulei senajos laikos — ne tikai pašreizējās Grieķijas teritorijai, bet arī teritorijām, kuras tad apdzīvoja grieķi: Kiprai, Mazāzijas Egejas jūras krastam (tolaik sauktam par Joniju), Sicīlijai, Dienviditālijai (tolaik sauktām par Lielo Grieķiju) un grieķu piekrastes apmetnēm tagadējā Albānijā, Bulgārijā, Turcijā, Ēģiptē, Francijā, Lībijā, Spānijā un Ukrainā.
Skatīt Zvaigzne un Senā Grieķija
Senā Roma
Bizantijas impērija Senā Roma bija Seno laiku valsts, kas radās aptuveni 10.
Skatīt Zvaigzne un Senā Roma
Silīcijs
Silīcijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Si un atomskaitli 14.
Skatīt Zvaigzne un Silīcijs
Skābeklis
Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.
Skatīt Zvaigzne un Skābeklis
Slāpeklis
Slāpeklis ir ķīmiskais elements, kuru apzīmē ar simbolu N un tā atomskaitlis ir 7.
Skatīt Zvaigzne un Slāpeklis
Spektra klase
Dažādu klašu zvaigžņu izskats Spektra klase - zvaigžņu klasifikācija pēc starojuma spektra, pirmajām kārtām pēc fotosfēras temperatūras.
Skatīt Zvaigzne un Spektra klase
Spektroskopija
prizmu, ir viens no spektroskopijas piemēriem Spektroskopija (cēlies no — ‘aina, parādība’ un, -skopein — ‘skatīties’) ir fizikas nozare, kas pēta elektromagnētiskā starojuma spektrus.
Skatīt Zvaigzne un Spektroskopija
Spektrs
Varavīksnes spektrs. Spektrs (‘skatīties’) ir nozīmju kopums un/vai to sadalījums pa jebkādu parametru, kuru var pieņemt novērojamais lielums.
Skatīt Zvaigzne un Spektrs
Spožāko zvaigžņu saraksts
Šis ir spožāko zvaigžņu uzskaitījums.
Skatīt Zvaigzne un Spožāko zvaigžņu saraksts
Starjauda
Starjauda ir vairāku fizikālu lielumu nosaukums.
Skatīt Zvaigzne un Starjauda
Starojums
Starojums, arī radiācija (no — ‘spīdēšana, starošana’), ir enerģijas starveida izplatīšanās, izstarošana telpā.
Skatīt Zvaigzne un Starojums
Starptautiskā Astronomijas savienība
Starptautiskās Astronomijas savienības logo. Attēlotas visas 74 Starptautiskās Astronomijas savienības valstis (2015. gada decembris) Starptautiskā Astronomijas savienība — visas pasaules astronomisko organizāciju apvienība.
Skatīt Zvaigzne un Starptautiskā Astronomijas savienība
Starptautiskā mērvienību sistēma
nav ieviesta Col-end SI jeb Starptautiskā mērvienību sistēma ir izplatītākā mērvienību sistēma pasaulē.
Skatīt Zvaigzne un Starptautiskā mērvienību sistēma
Starpzvaigžņu vide
Jonizētā ūdeņraža sadalījums galaktikas starpzvaigžņu vidē, kas novērojams no Zemes ziemeļu puslodes Starpzvaigžņu vide ir matērija, kas aizpilda galaktikas starp zvaigžņu sistēmām un miglājiem.
Skatīt Zvaigzne un Starpzvaigžņu vide
Teleskops
Spoguļteleskops Spoguļteleskops Teleskops (tele — ‘tāls’ un, skopein — ‘skatīties’) ir jebkura iekārta, kas savāc un fokusē elektromagnētisko starojumu, un to izmanto, lai aplūkotu tālu priekšmetu un objektu attēlus.
Skatīt Zvaigzne un Teleskops
Titāns
Titāns ir ķīmiskais elements ar simbolu Ti un atomskaitli 22.
Skatīt Zvaigzne un Titāns
Vairākkārtīga zvaigžņu sistēma
interferometra animēts attēls) Vairākkārtīga zvaigžņu sistēma astronomijā ir tāda veida zvaigžņu sistēma, kurā atrodas vismaz trīs vai vairāk zvaigznes, kas savstarpējās gravitācijas spēku ietekmē riņķo ap kopēju baricentru pa eliptiskām orbītām.
Skatīt Zvaigzne un Vairākkārtīga zvaigžņu sistēma
Vats
Vats (W) ir SI sistēmas jaudas mērvienība, tā ir atvasinātā mērvienība.
Skatīt Zvaigzne un Vats
Vega
Vega, pazīstama arī kā Liras Alfa jeb Liras α (α Lyr), ir spožākā zvaigzne Liras zvaigznājā, kā arī piektā spožākā zvaigzne nakts debesīs un ceturtā spožākā Ziemeļu puslodē.
Skatīt Zvaigzne un Vega
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Skatīt Zvaigzne un Zeme
Zvaigžņu kopa
Skorpiona zvaigznājā Zvaigžņu kopa ir zvaigžņu grupa, kura kustas ap galaktikas centru kā viens veselums.
Skatīt Zvaigzne un Zvaigžņu kopa
Zvaigznājs
Orions zvaigžņu kartē Sens Oriona zvaigznāja attēlojums (''United States Naval Observatory Library'' attēls) Zvaigznājs ir zvaigžņu grupa, kuras zvaigznes ir saskatāmas ar neapbruņotu aci un šķiet savstarpēji saistītas.
Skatīt Zvaigzne un Zvaigznājs
Skatīt arī
Gaismas avoti
- Bioluminiscence
- Elektroluminiscence
- Fotosfēra
- Gaismas piesārņojums
- Katodluminiscence
- Lielā komēta
- Luminiscence
- Mēness gaisma
- Pelnu gaisma
- Pārnova
- Sarkanā feja
- Saule
- Saules stabs
- Spožāko zvaigžņu saraksts
- Triboluminiscence
- Uguņošana
- Zibspuldze
- Ziemeļblāzma
- Zodiakālā gaisma
- Zvaigzne
- Čerenkova—Vavilova starojums
Zvaigznes
- Zvaigzne
Zināms kā Zvaigznes evolūcija, .