Atvērt Google MapsSatura rādītājs
42 attiecības: Arguna, Šali, Čečenija, Čečenijas-Ingušijas APSR, Dagestāna, Destaļinizācija, Eiropas Parlaments, Eiropas Savienība, Groznija, Gruzija, Gubernators, Gudermesa, Ičkērijas Čečenu Republika, Ingušija, Irāna, Kabarda-Balkārija, Kalniešu APSR, Karačaja-Čerkesija, Kaukāza karš, Krievija, Krievijas Federācijas Bruņotie spēki, Krievijas Impērija, Krievijas PFSR, Krievijas pilsoņu karš, Krievijas valdnieku uzskaitījums, Krievu—turku karš (1768—1774), Osmaņu impērija, Otrais Čečenijas karš, Otrais pasaules karš, Pirmais Čečenijas karš, Polija, Ramzans Kadirovs, Stavropoles novads, Suverēno valstu uzskaitījums, Ukraina, Urusmartana, Vērmahts, Vladikaukāza, Vladimirs Putins, Zelta Orda, Ziemeļkaukāza federālais apgabals, Ziemeļosetija-Alānija.
- Kaukāzs
- Krievijas Federācijas republikas
- Ziemeļkaukāza federālais apgabals
Arguna
Arguna ir pilsēta Čečenijas Republikā, Krievijā.
Skatīt Čečenija un Arguna
Šali
Šali ir pilsēta Čečenijas Republikā, Krievijā.
Skatīt Čečenija un Šali
Čečenija
Čečenijas Republika jeb Čečenija, agrāk Ičkērija, ir viena no Krievijas Federācijas republikām.
Skatīt Čečenija un Čečenija
Čečenijas-Ingušijas APSR
Čečenijas-Ingušijas APSR bija viena no Krievijas PFSR autonomajām republikām Ziemeļkaukāzā.
Skatīt Čečenija un Čečenijas-Ingušijas APSR
Dagestāna
Dagestāna ir viena no Krievijas Federācijas republikām Ziemeļkaukāzā.
Skatīt Čečenija un Dagestāna
Destaļinizācija
Staļina piemineklis Budapeštā, 1952 Iznīcinātā pieminekļa paliekas Ungārijas revolūcijas laikā, 1956 Destaļinizācija ir vēsturisks apzīmējums komunistisko režīmu liberalizācijas periodam no 1953.
Skatīt Čečenija un Destaļinizācija
Eiropas Parlaments
Eiropas Parlamenta loma lēmumu pieņemšanas procesā. Eiropas Parlaments (saīsinājumā EP vai Eiroparlaments) ir Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņu vēlēta (vienīgā tieši ievēlētā) ES institūcija,"".
Skatīt Čečenija un Eiropas Parlaments
Eiropas Savienība
ES augstākais punkts Monblāns ES valstu atkarīgās teritorijas (2018). Nav parādītas Fēru salas Eiropas Savienība (ES) ir 27 Eiropas valstu ekonomiska un politiska apvienība.
Skatīt Čečenija un Eiropas Savienība
Groznija
Groznija ir pilsēta Krievijas dienvidos, Čečenijas galvaspilsēta.
Skatīt Čečenija un Groznija
Gruzija
Gruzija (Sakartvelo), no 1991.
Skatīt Čečenija un Gruzija
Gubernators
Gubernators (— ‘valdnieks’) vairums gadījumos ir publiska amatpersona, kuras rokās ir izpildvara nesuverēnā teritorijā, un tas ir pakļauts valsts vadītājam.
Skatīt Čečenija un Gubernators
Gudermesa
Gudermensa ir pilsēta Čečenijas Republikā, Krievijā.
Skatīt Čečenija un Gudermesa
Ičkērijas Čečenu Republika
Ičkērijas Čečenu Republika (čečenu: Нохчийн Республик Ичкери, Nóxçiyn Respublik Içkeri; krievu: Чеченская Республика Ичкерия), līdz 1994.
Skatīt Čečenija un Ičkērijas Čečenu Republika
Ingušija
Ingušijas Republika (ingušu: Гӏалгӏай Мохк, Ğalğaj Moxk) ir viena no Krievijas Federācijas republikām Ziemeļkaukāzā.
Skatīt Čečenija un Ingušija
Irāna
Irānas Islāma Republika, plāšāk zināma kā Irāna, ir Tuvo Austrumu valsts, kura atrodas Dienvidrietumu Āzijā.
Skatīt Čečenija un Irāna
Kabarda-Balkārija
Kabardas-Balkārijas Republika ir viena no Krievijas Federācijas republikām Ziemeļkaukāzā.
Skatīt Čečenija un Kabarda-Balkārija
Kalniešu APSR
Kalniešu APSR karte ar nacionālajiem apvidiem (1921). Kalniešu APSR bija viena no Krievijas PFSR autonomajām republikām Ziemeļkaukāzā.
Skatīt Čečenija un Kalniešu APSR
Karačaja-Čerkesija
Karačajas-Čerkesijas Republika ir viena no Krievijas Federācijas republikām Ziemeļkaukāzā.
Skatīt Čečenija un Karačaja-Čerkesija
Kaukāza karš
Kaukāzs, 1801-1813 Kaukāza administratīvais dalījums, 1860 Kaukāza karš (1817—1864) bija vairāku karu sērija, kas aizsākās Krievu—turku kara (1768—1774) laikā.
Skatīt Čečenija un Kaukāza karš
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Skatīt Čečenija un Krievija
Krievijas Federācijas Bruņotie spēki
Krievijas Federācijas Bruņoto spēku emblēma Krievijas Federācijas Bruņotie spēki sastāv no 3 bruņoto spēku veidiem: Sauszemes spēkiem, Jūras spēkiem un Gaisa spēkiem, kā arī no 3 patstāvīgām bruņoto spēku vienībām: Kosmiskā karaspēka, Stratēģiskā Raķešu karaspēka un Gaisa desanta spēkiem.
Skatīt Čečenija un Krievijas Federācijas Bruņotie spēki
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Skatīt Čečenija un Krievijas Impērija
Krievijas PFSR
Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika (KPFSR) (krievu: Росси́йская Сове́тская Федерати́вная Социалисти́ческая Респу́блика, РСФСР) bija valsts Padomju Savienībā jeb PSRS (1922—1991).
Skatīt Čečenija un Krievijas PFSR
Krievijas pilsoņu karš
deklarētā autonomā Latvijas valsts kļūdaini apzīmēta kā ''Latvia (18 XI 1917)'' Baltās kustības uzbrukumu apstādināšanas līnijas dažādās frontēs, ar dzeltenu Sarkanās armijas frontes 1919. gada vasarā Pilsoņu kara frontes 1919. gada martā (karte no ''The New York Times'', 1919) Krievijas pilsoņu karš bija Oktobra revolūcijas izraisīts pilsoņu karš bijušās Krievijas Impērijas teritorijā starp lielinieku atbalstītājiem un to pretiniekiem.
Skatīt Čečenija un Krievijas pilsoņu karš
Krievijas valdnieku uzskaitījums
Krievijas valdnieku attēlojums no Garderīkes kēniņa Rjurika līdz ķeizaram Aleksandram III (1886. gada gleznojums). Krievijas valdnieku uzskaitījums apkopo Krievijas vēsturnieku izveidoto teiksmaino un vēsturiski pierādāmo Novgorodas kņazu, Kijivas lielkņazu, Vladimiras-Suzdaļas kņazu, Maskavas kņazu, Krievijas caru un imperatoru uzskaitījumu.
Skatīt Čečenija un Krievijas valdnieku uzskaitījums
Krievu—turku karš (1768—1774)
Krievu—turku karš (1768—1774) bija nobeigums Krievijas Impērijas teritorijas paplašināšanā, iekarojot Ukrainas dienvidus, Ziemeļkaukāzu un Krimu.
Skatīt Čečenija un Krievu—turku karš (1768—1774)
Osmaņu impērija
Osmaņu impērija (osmaņu turku: دولت عليه عثمانيه — Devlet-i Âliye-yi Osmâniyye, Diženā Osmaņu valsts; turku: Osmanlı Devleti, Osmaņu valsts un Osmanlı İmparatorluğu, Osmaņu impērija), citur pazīstama arī kā Turku impērija, bija impērija, kas pastāvēja no 1299.
Skatīt Čečenija un Osmaņu impērija
Otrais Čečenijas karš
Otrais Čečenijas karš (krievu: Вторая чеченская война, čečenu: ШолгIа оьрсийн-нохчийн тIом) bija militārs konflikts starp Krievijas Federāciju un čečenu kaujiniekiem no 1999.
Skatīt Čečenija un Otrais Čečenijas karš
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Skatīt Čečenija un Otrais pasaules karš
Pirmais Čečenijas karš
Pirmais Čečenijas karš (krievu: Первая чеченская война, čečenu: Дуьххьара нохчи-оьрсийн тӀом) bija militārs konflikts starp Krievijas Federāciju un Čečeniju no 1994.
Skatīt Čečenija un Pirmais Čečenijas karš
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Skatīt Čečenija un Polija
Ramzans Kadirovs
Ramzans Kadirovs (dzimis) ir Krievijas federālā subjekta Čečenijas vadītājs.
Skatīt Čečenija un Ramzans Kadirovs
Stavropoles novads
Stavropoles novads ir viens no Krievijas Federācijas novadiem Ziemeļkaukāzā.
Skatīt Čečenija un Stavropoles novads
Suverēno valstu uzskaitījums
Zambija - Zālamana Salas - Ziemeļkoreja - Ziemeļmaķedonija - Zimbabve - Zviedrija Kategorija:Politiskā ģeogrāfija Kategorija:Valstu uzskaitījumi.
Skatīt Čečenija un Suverēno valstu uzskaitījums
Ukraina
Ukraina ir valsts Eiropas austrumos.
Skatīt Čečenija un Ukraina
Urusmartana
Urusmartana ir pilsēta Čečenijas Republikā, Krievijā.
Skatīt Čečenija un Urusmartana
Vērmahts
Vērmahts ( — "aizsardzības spēki") bija nacistiskās Vācijas bruņotie spēki.
Skatīt Čečenija un Vērmahts
Vladikaukāza
Vladikaukāza vai Dzedžikeu ir pilsēta Ziemeļkaukāzā, Krievijas Federācijas dienvidos, Ziemeļosetijas-Alānijas galvaspilsēta.
Skatīt Čečenija un Vladikaukāza
Vladimirs Putins
Vladimirs Putins (dzimis) ir pašreizējais Krievijas Federācijas prezidents, Krievijas Federācijas Drošības padomes priekšsēdētājs.
Skatīt Čečenija un Vladimirs Putins
Zelta Orda
Zelta Orda ir vēsturiski izveidojies nosaukums pēc Mongoļu impērijas sairšanas 13.-15.
Skatīt Čečenija un Zelta Orda
Ziemeļkaukāza federālais apgabals
Ziemeļkaukāza federālā apgabala atrašanās vieta. Ziemeļkaukāza federālais apgabals ir viens no Krievijas federālajiem apgabaliem.
Skatīt Čečenija un Ziemeļkaukāza federālais apgabals
Ziemeļosetija-Alānija
Ziemeļosetija-Alānija ir viena no Krievijas Federācijas republikām Ziemeļkaukāzā.
Skatīt Čečenija un Ziemeļosetija-Alānija
Skatīt arī
Kaukāzs
- Aizkaukāzs
- Alazani
- Armēnija
- Autoceļš R217 (Krievija)
- Azerbaidžāna
- Baku—Tbilisi—Džeihanas naftas vads
- Gruzija
- Ingušija
- Kaukāzs
- Kaukāzs (kalni)
- Kumikija
- Mingrelija
- Svanetija
- Ziemeļkaukāzs
- Čečenija
Krievijas Federācijas republikas
- Adigeja
- Altaja Republika
- Baškortostāna
- Burjatija
- Dagestāna
- Hakasija
- Ingušija
- Kabarda-Balkārija
- Kalmikija
- Karačaja-Čerkesija
- Karēlijas Republika
- Komi
- Krievijas Federācijas republikas
- Krimas Republika
- Marijela
- Mordvija
- Saha
- Tatarstāna
- Tiva
- Udmurtija
- Ziemeļosetija-Alānija
- Čečenija
- Čuvašija
Ziemeļkaukāza federālais apgabals
- Dagestāna
- Ingušija
- Kabarda-Balkārija
- Karačaja-Čerkesija
- Pjatigorska
- Stavropoles novads
- Ziemeļkaukāza federālais apgabals
- Ziemeļosetija-Alānija
- Čečenija
Zināms kā Ičkērija, Čečenijas Republika.