Līdzības starp Šūna un Hloroplasts
Šūna un Hloroplasts ir 18 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Aminoskābes, Antibiotikas, Augi, Ciete, Citosols, Dezoksiribonukleīnskābe, Eikarioti, Endoplazmatiskais tīkls, Evolūcija, Fotosintēze, Goldži komplekss, Hlorofils, Mikroskops, Mitohondrijs, Olbaltumvielas, Prokarioti, Ribosoma, Zilaļģes.
Aminoskābes
Aminoskābes ir aizvietotās karbonskābes, kuru ogļūdeņraža atlikumā viens vai vairāki ūdeņraža atomi ir aizvietoti ar aminogrupu (-NH2).
Šūna un Aminoskābes · Aminoskābes un Hloroplasts ·
Antibiotikas
mutes dobuma vietējai ārstēšanai Antibiotikas (anti- — ‘pret’,, biōtikós — ‘saistībā ar dzīvību’) ir ķīmisko vielu vai to maisījumu grupa, kas nogalina baktērijas un citus mikroorganismus vai kavē to vairošanos.
Šūna un Antibiotikas · Antibiotikas un Hloroplasts ·
Augi
Augu evolūcijas galvenie posmi Augi, augu valsts (Plantae) ir viena no dzīvo organismu valstīm.
Šūna un Augi · Augi un Hloroplasts ·
Ciete
Ciete, agrāk saukta arī par stērķeli (no, Stärklis — 'ciete'), ir augu polisaharīds, ko veido ar glikozīdsaitēm saistījušies glikozes atlikumi, kas sīkāk veido amilozi un amilopektīnu.
Šūna un Ciete · Ciete un Hloroplasts ·
Citosols
Citosols (no (kútos) — 'šūna' un — 'šķīdums') ir dzīvās šūnas citoplazmas šķidrā daļa.
Šūna un Citosols · Citosols un Hloroplasts ·
Dezoksiribonukleīnskābe
DNS fragments. DNS sastāv no divām savītām spirālēm Dezoksiribonukleīnskābe (DNS) ir viena no nukleīnskābēm.
Šūna un Dezoksiribonukleīnskābe · Dezoksiribonukleīnskābe un Hloroplasts ·
Eikarioti
Eikarioti (Eukaryota vai Eukarya) ir organismi, kas sastāv no šūnām, kurām ir morfoloģiski labi izveidoti kodoli un ar membrānām klāti organoīdi.
Šūna un Eikarioti · Eikarioti un Hloroplasts ·
Endoplazmatiskais tīkls
Endoplazmatiskais tīkls un citi no iekšējām membrānām veidotie eikariotiskās šūnas organoīdi Endoplazmatiskais tīkls ir eikariotiskās šūnas organoīds, no membrānām veidota sazarota plakanu dobumu, pūslīšu un kanāliņu sistēma.
Šūna un Endoplazmatiskais tīkls · Endoplazmatiskais tīkls un Hloroplasts ·
Evolūcija
Filoģenētiskais koks. Zinātnieki uzskata, ka visi dzīvie organismi ir cēlušies no kopīgiem senčiem Bioloģiskā evolūcija (— ‘attīstīšana’, ‘atvēršanās’) ir dabīgs dzīvās dabas attīstības process, kad organismu populāciju iedzimtās raksturīgās īpašības tiek pārmantotas no vienas paaudzes nākamajā paaudzē.
Šūna un Evolūcija · Evolūcija un Hloroplasts ·
Fotosintēze
Lapa ir augu orgāns, kura uzbūve vislabāk atbilst efektīvai fotosintēzes norisei Fotosintēze (no (fōto-) — 'gaisma' un σύνθεσις (súnthesis) — 'aizstāšana') ir organisku vielu sintēze no neorganiskiem savienojumiem (oglekļa dioksīda un ūdens), izmantojot gaismas enerģiju.
Šūna un Fotosintēze · Fotosintēze un Hloroplasts ·
Goldži komplekss
Goldži komplekss un citi no iekšējām membrānām veidotie eikariotiskās šūnas organoīdi Plātnīškomplekss jeb Goldži komplekss ir šūnas organoīds, kuru veido 3 līdz 20 nedaudz ieplacinātu cisternu, caurulītes un pūslīši.
Šūna un Goldži komplekss · Goldži komplekss un Hloroplasts ·
Hlorofils
fotosintēzē Hlorofils (— "zaļš", φύλλον, phyllon — "lapa") ir zaļais pigments, kas atrodams gandrīz visos augos, aļģēs un cianobaktērijās.
Šūna un Hlorofils · Hlorofils un Hloroplasts ·
Mikroskops
Mikroskops ''Carl Zeiss'' (1879) Mikroskops ir ierīce, kuru lieto lai aplūkotu objektus, kas ir pārāk mazi, lai tos varētu saskatīt ar neapbruņotu aci.
Šūna un Mikroskops · Hloroplasts un Mikroskops ·
Mitohondrijs
Mitohondrija garengriezuma fotogrāfija elektronmikroskopā Mitohondrijs (mitos — ‘pavediens’ un, chondros — ‘graudiņš’) ir šūnas organoīds, kurā oksidatīvās fosforilēšanās procesā tiek sintezēta adenozīntrifosforskābe (ATF).
Šūna un Mitohondrijs · Hloroplasts un Mitohondrijs ·
Olbaltumvielas
kristāli Olbaltumvielas jeb proteīni (no vai, kas savukārt no (protōs) — 'pirmējs'), nereti saīsināti arī kā olbaltumi vai OBV, ir biopolimēri, lielmolekulāri savienojumi, ko veido līdz pat 20 dažādu α-aminoskābju saturošas lineāras virknes, kurās aminoskābes savstarpēji saistītas ar peptīdsaitēm.
Šūna un Olbaltumvielas · Hloroplasts un Olbaltumvielas ·
Prokarioti
Prokarioti ir lielākoties vienšūnas organismi, kam šūnās nav kodola un citu, ar membrānu pārklātu organoīdu (organellu), pretēji eikariotiem, kuriem ir šūnas kodols.
Šūna un Prokarioti · Hloroplasts un Prokarioti ·
Ribosoma
Olbaltumvielu sintēzes shēma. Gaiši zaļā krāsā attēlota ribosomas lielā subvienība, tumši zaļā — mazā subvienība Ribosoma ir šūnas organoīds, kas atrodas šūnas citoplazmā un endoplazmatiskajā tīklā un no šūnā esošajām aminoskābēm sintezē attiecīgajai šūnai raksturīgo olbaltumvielu.
Šūna un Ribosoma · Hloroplasts un Ribosoma ·
Zilaļģes
Zilaļģes jeb cianobaktērijas ir baktēriju tips, kas iegūst enerģiju ar fotosintēzes palīdzību.
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Šūna un Hloroplasts ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Šūna un Hloroplasts
Salīdzinājums starp Šūna un Hloroplasts
Šūna ir 64 attiecības, bet Hloroplasts ir 43. Tā kā viņi ir kopīgs 18, Jaccard indekss ir 16.82% = 18 / (64 + 43).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Šūna un Hloroplasts. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet: