Ātrāk nekā pārlūku!
65 attiecības: Arjogala, Augustavas guberņa, Augustavas vaivadija, Austrumprūsija, Šauļi, Šeduva, Žemaišu dialekts, Žemaitija, Žemaitijas bīskapija, Žemaitijas fogteja, Žemaitijas kunigaitija, Žemaitijas valdnieku uzskaitījums, Grunvaldes kauja, Jagailis, Karšuva, Kauņas guberņa, Kazimirs IV Jagellons, Kraži, Krievijas Impērija, Kurši, Kursa (valsts), Kurzemes un Zemgales hercogiste, Lietuvas guberņa, Lietuvas lielkņaziste, Lietuvas valsts vadītāji, Livonija, Lomža, Melnas līgums, Nemuna, Otrais Ziemeļu karš, Pagānisms, Palanga, Polija, Polijas—Lietuvas ūnija, Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas, Prūsija, Prūsijas hercogiste, Prūsijas Karaliste, Raseiņi, Rietava, Saliņas miera līgums, Sēlija (zeme), Suvalku guberņa, Telši, Traķu kunigaitija, Traķu vaivadija, Užvente, Varņi, Vācu ordeņa lielmestri, Vācu ordeņa valsts, ..., Vācu ordenis, Vītauts Dižais, Viļņas guberņa, Viļņas kunigaitija, Viļņas vaivadija, Vilkija (pilsēta), Zemgaļi, Zemgale (valsts), 1411. gads, 1413. gads, 1525. gads, 1772. gads, 1795. gads, 1816. gads, 1837. gads. Izvērst indekss (15 vairāk) »
Arjogala
Arjogala ir pilsēta Lietuvā starp Ķēdaiņiem un Raseiņiem pie Dubīsas upes.
Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un Arjogala · Redzēt vairāk »
Augustavas guberņa
Augustavas guberņa bija Krievijas impērijas guberņa (1837-1867), kurā ietilpa mūsdienu Lietuvas dienvidrietumu daļa un Polijas ziemeļaustrumu daļa.
Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un Augustavas guberņa · Redzēt vairāk »
Augustavas vaivadija
Augustavas vaivadija bija Kongresa Polijas vaivadija (1816-1837), kurā ietilpa mūsdienu Lietuvas dienvidrietumu daļa un Polijas ziemeļaustrumu daļa.
Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un Augustavas vaivadija · Redzēt vairāk »
Austrumprūsija
Austrumprūsijas karte 1881. gadā Austrumprūsijas karte 1944. gadā. Austrumprūsija (vai Mažoji Lietuva — 'Mazā Lietuva') bija viens no Prūsijas reģioniem Baltijas jūras piekrastes dienvidaustrumos, kas pastāvēja no 13. gadsimta līdz Otrā pasaules kara beigām 1945.
Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un Austrumprūsija · Redzēt vairāk »
Šauļi
Šauļi (vēsturiski) ir pilsēta Lietuvas ziemeļos, 210 kilometru uz ziemeļrietumiem no Viļņas, 160 kilometru uz austrumiem no Klaipēdas un 128 kilometru uz dienvidiem no Rīgas.
Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un Šauļi · Redzēt vairāk »
Šeduva
Šeduva ir pilsēta Lietuvā starp Šauļiem un Panevēžu.
Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un Šeduva · Redzēt vairāk »
Žemaišu dialekts
Lietuvā Žemaišu dialekts ir dialekts, kurā runā Lietuvas rietumos.
Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un Žemaišu dialekts · Redzēt vairāk »
Žemaitija
Livonijas ordenim (''Livoniae pars'') pakļautā Kursas (''Curlandia'') un Žemaitijas (''Samogitia'') teritorija (līdz 1422). Žemaitija (žemaišu: Žemaitėjė) ir viens no Lietuvas pieciem etnogrāfiskajiem reģioniem, kas robežojas ar Kurzemi un Zemgales rietumu daļu Latvijā.
Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un Žemaitija · Redzēt vairāk »
Žemaitijas bīskapija
Žemaitijas bīskapijas muzejs Varņos. Žemaitijas bīskapija bija katoļu bīskapija Žemaitijas teritorijā, kas pastāvēja no 1417.
Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un Žemaitijas bīskapija · Redzēt vairāk »
Žemaitijas fogteja
Žemaitijas fogteja bija žemaišu, kuršu un zemgaļu apdzīvota zeme mūsdienu Lietuvas ziemeļrietumu daļā.
Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un Žemaitijas fogteja · Redzēt vairāk »
Žemaitijas kunigaitija
Žemaitijas kunigaitija jeb Žemaitijas kņaziste vai Žemaitijas seņūnija (žemaišu: Žemaitėjės seniūnėjė), saukta arī par Žemaitijas stārastiju vai Žemaitijas hercogisti, bija žemaišu, kuršu un zemgaļu apdzīvota zeme mūsdienu Lietuvas ziemeļrietumu daļā.
Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un Žemaitijas kunigaitija · Redzēt vairāk »
Žemaitijas valdnieku uzskaitījums
Žemaitijas valdnieku ģerbonis. Šajā uzskaitījumā apkopoti Žemaitijas valdnieki, kas bija Žemaitijas kunigaitijas valsts valdnieki.
Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un Žemaitijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Grunvaldes kauja
Grīnvaldes (Žalgiras) kaujas attēlojums Bernes hronikā (1483) Vācu ordeņa valsts teritorija 1410. gadā Grunvaldes kauja, Tannenbergas jeb Žalgires kauja notika Vācu ordeņa valsts Prūsijas daļā starp Tannenbergas un Grīnfeldes jeb Grunvaldes, jeb Zaļģires vai Žalgires ciemiem 1410.
Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un Grunvaldes kauja · Redzēt vairāk »
Jagailis
Jagailis, vēlāk Vladislavs II Jagello (dzimis ap 1348. gadu, miris) bija Lietuvas dižkunigaitis un Polijas karalis, Jagellonu dinastijas aizsācējs.
Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un Jagailis · Redzēt vairāk »
Karšuva
Karšuvas zeme, vēsturisko tekstu tulkojumos saukta arī par Karšavu vai Kārsavu (lietuviešu: Karšuva, vācu: Karschowen, krievu: Кoрсувa) bija seno baltu zeme Nemunas lejteces labajā krastā tagadējās Lietuvas dienvidrietumos, kas 13.
Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un Karšuva · Redzēt vairāk »
Kauņas guberņa
Kauņas guberņa bija Krievijas impērijas guberņa (1843-1915), kurā ietilpa arī neliela daļa no mūsdienu Latvijas teritorijas (daļa no Jēkabpils novada, Bauskas novada, Dobeles novada) un Baltkrievijas (daļa no Braslavas rajona).
Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un Kauņas guberņa · Redzēt vairāk »
Kazimirs IV Jagellons
Kazimirs IV Jagellons (arī Kazimirs IV Jagellončiks, Kazimirs IV Jagelonietis, Kazimirs IV Jagailietis), Lietuvas liekņazistē Kazimirs I (dzimis, miris) bija Jagellonu dinastijas Lietuvas lielkņazs no 1440.
Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un Kazimirs IV Jagellons · Redzēt vairāk »
Kraži
Kraži (žemaišu: Kražē), agrāk Kroše, ir miests Lietuvas Žemaitijas novadā 16 km uz rietumiem no Ķelmes.
Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un Kraži · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Kurši
Senās Kursas karte 13. gadsimtā. Kurši, agrāk arī kūri, bija baltu cilts, kas ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un Kurši · Redzēt vairāk »
Kursa (valsts)
Kursas ķēniņvalsts bija kuršu apdzīvoto pilsnovadu apvienība viduslaikos, kas pirmo reizi pieminēta 9.
Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un Kursa (valsts) · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »
Lietuvas guberņa
Lietuvas guberņa bija īslaicīgi pastāvējusi Krievijas impērijas guberņa (1796-1801), kurā ietilpa arī daļa no mūsdienu Baltkrievijas teritorijas un arī neliela daļa no Latvijas teritorijas (daļa no Jēkabpils novada, Bauskas novada, Dobeles novada).
Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un Lietuvas guberņa · Redzēt vairāk »
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un Lietuvas lielkņaziste · Redzēt vairāk »
Lietuvas valsts vadītāji
Lietuvas prezidenta standarts. Lietuvas valsts vadītāji dažādos vēstures posmos tika dēvēti par kunigaišiem, dižkunigaišiem, lielkņaziem, karaļiem un prezidentiem.
Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un Lietuvas valsts vadītāji · Redzēt vairāk »
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un Livonija · Redzēt vairāk »
Lomža
Lomža ir pilsēta Polijas ziemeļaustrumos, Podlases vojevodistē pie Narevas upes.
Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un Lomža · Redzēt vairāk »
Melnas līgums
Melnas līgums ar līguma slēdzēju un apstiprinātāju zīmogiem. Vācu ordeņa valsts robežas pirms Melnas līguma (1410). Iesvītrota Lietuvas dižkunigaitijai 1422. gadā pievienotā teritorija. Melnas miera līgums jeb Melno ezera miera līgums bija 1422.
Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un Melnas līgums · Redzēt vairāk »
Nemuna
Sateces baseins Nemuna ir visgarākā Lietuvas upe.
Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un Nemuna · Redzēt vairāk »
Otrais Ziemeļu karš
Otrais Ziemeļu karš jeb Otrais poļu—zviedru karš (1655—1661), dažādos avotos bieži saukts arī par Pirmo Ziemeļu karu, bija atkārtots Polijas—Lietuvas kopvalsts, Zviedrijas un Krievijas karš par Livonijas mantojumu.
Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un Otrais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »
Pagānisms
Stonhendžas megalīti tiek saistīti ar pagānu rituāliem Pagānisms jeb pagānība (no — 'lauku') ir termins, kuru 4.
Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un Pagānisms · Redzēt vairāk »
Palanga
Palanga (žemaišu: Palonga) ir pilsēta un pašvaldība Lietuvā pie Baltijas jūras, 25 km uz ziemeļiem no Klaipēdas.
Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un Palanga · Redzēt vairāk »
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un Polija · Redzēt vairāk »
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »
Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas
Polijas-Lietuvas teritorijas trīs dalīšanas (1772-1795). Polijas dalīšanas jeb Polijas-Lietuvas dalīšanas bija – teritorijas sadalīšana starp Prūsiju, Krieviju un Austriju 18. gadsimta 2.
Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas · Redzēt vairāk »
Prūsija
Prūsijas un Mazovijas karte 14. gadsimtā (Abrahams Ortēlijs, ''Theatrum Orbis Terrarum''.) Malborkas apriņķa ģerbonī. Prūsijas Karaliste Vācijas impērijas sastāvā (iekrāsota tumši zilā krāsā). Prūsija (prūšu: Prūsa) bija zeme, kas ar dažādiem nosaukumiem Centrāleiropas ziemeļos pie Baltijas jūras pastāvēja no viduslaikiem līdz Otrajam pasaules karam.
Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un Prūsija · Redzēt vairāk »
Prūsijas hercogiste
Prūsijas hercogistes ģerbonis Prūsijas hercogistes un Karaļa Prūsijas teritorija 1576. gadā (K. Henneberga zīmēta karte). Prūsijas hercogistes (svītrotā krāsā) un Karaļa Prūsijas teritorijas līdz 18. gadsimta sākumam. Prūsijas hercogiste bija Polijas-Lietuvas kopvalsts vasaļvalsts Prūsijas teritorijā laikā no 1525.
Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un Prūsijas hercogiste · Redzēt vairāk »
Prūsijas Karaliste
Prūsijas teritorija impērijas laikā Prūsijas ģerbonis Prūsijas Karaliste bija viena no vācu valstīm Centrāleiropā Jaunajos laikos, pastāvēja no 1701.
Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un Prūsijas Karaliste · Redzēt vairāk »
Raseiņi
Raseiņi ir sena Žemaitijas pilsēta, pašvaldības centrs 76 km uz ziemeļrietumiem no Kauņas.
Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un Raseiņi · Redzēt vairāk »
Rietava
Rietava ir pilsēta Lietuvā uz dienvidiem no Pluņģes pie Jūras upes.
Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un Rietava · Redzēt vairāk »
Saliņas miera līgums
Melnas līguma 1426. gadā Žemaitijai pievienotās teritorijas iezīmētas ar svītrojumu. Saliņas miera līgums bija miera līgums starp Lietuvas dižkunigaitiju un Vācu ordeni, kas formāli pārtrauca Lietuvas krusta karus.
Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un Saliņas miera līgums · Redzēt vairāk »
Sēlija (zeme)
Sēlijas teritorija pēc dažādām vēstures kartēm. (12.-13.gs.) R. Vitrams, 1939, 1954). a. Sēlijas (pa kreisi) un b. Zemgales (pa labi) bīskapu un c. Zemgales domkapitula (vidū) zīmogi. Sēlija jeb Selonija, vēsturiski arī Sēlene bija sēļu apdzīvoto pilsnovadu apvienība.
Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un Sēlija (zeme) · Redzēt vairāk »
Suvalku guberņa
Suvalku guberņa bija Krievijas Impērijas guberņa (1867–1915), kurā ietilpa mūsdienu Lietuvas dienvidrietumu daļa un Polijas ziemeļaustrumu daļa.
Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un Suvalku guberņa · Redzēt vairāk »
Telši
Telši (žemaišu: Telšē) ir pilsēta Lietuvas ziemeļrietumos, neformālā Žemaitijas galvaspilsēta.
Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un Telši · Redzēt vairāk »
Traķu kunigaitija
Ķēstuta zīmogs (KYNSTVTTE DVX DE TRACKEN, 1379) Mūsdienu Traķu rajona ģerbonis. Traķu kunigaitija bija tā Lietuvas dižkunigaitijas daļa ar centru Traķos, kas bija pakļauta dižkunigaiša Ģedimina dēlam Ķēstutim un viņa pēcnācējiem.
Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un Traķu kunigaitija · Redzēt vairāk »
Traķu vaivadija
Traķu vaivadijas ģerbonis. Traķu vaivadijas karogs. Traķu vaivadija bija tā Lietuvas dižkunigaitijas daļa, kas pēc 1413.
Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un Traķu vaivadija · Redzēt vairāk »
Užvente
Užvente ir pilsēta Lietuvā uz ziemeļrietumiem no Ķelmes pie Ventas upes, apmēram 10 kilometrus no upes iztekas.
Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un Užvente · Redzēt vairāk »
Varņi
Varņi ir pilsēta Lietuvā uz dienvidiem no Telšiem pie Varneles upes.
Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un Varņi · Redzēt vairāk »
Vācu ordeņa lielmestri
Vācu ordeņa lielmestra zīmogs viduslaikos. Vācu ordeņa lielmestri jeb virsmestri ir Vācu ordeņa augstākie pavēlnieki un karavadoņi.
Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un Vācu ordeņa lielmestri · Redzēt vairāk »
Vācu ordeņa valsts
Vācu ordeņa valsts bija krustnešu valsts, kuru izveidoja Vācu ordenis 13.
Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un Vācu ordeņa valsts · Redzēt vairāk »
Vācu ordenis
Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.
Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un Vācu ordenis · Redzēt vairāk »
Vītauts Dižais
Vītauts Dižais vai Vitolds (dzimis ap 1350. gadu, miris) bija Lietuvas dižkunigaitis no 1392.
Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un Vītauts Dižais · Redzēt vairāk »
Viļņas guberņa
Viļņas guberņa bija Krievijas impērijas guberņa (1795, 1801-1915), kurā ietilpa mūsdienu Lietuvas dienvidaustrumu daļa un Baltkrievijas ziemeļrietumu daļa.
Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un Viļņas guberņa · Redzēt vairāk »
Viļņas kunigaitija
Ģedimina dzimtas ģerbonis. Viļņas kunigaitija jeb Lietuvas kunigaitija bija tā Lietuvas dižkunigaitijas daļa, kas dižkunigaiša Ģedimina valdīšanas laikā (1316-1341) bija tieši pakļauta Lietuvas (Viļņas) dižkunigaitim.
Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un Viļņas kunigaitija · Redzēt vairāk »
Viļņas vaivadija
Viļņas vaivadijas ģerbonis. Viļņas vaivadija bija tā Lietuvas dižkunigaitijas daļa, kas pēc 1413.
Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un Viļņas vaivadija · Redzēt vairāk »
Vilkija (pilsēta)
Vilkija ir pilsēta Lietuvā, Kauņas apriņķī, uz ziemeļrietumiem no Kauņas, Nemunas upes labajā krastā.
Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un Vilkija (pilsēta) · Redzēt vairāk »
Zemgaļi
Baltu cilšu aptuvenā apdzīvotā teritorija ap 12.—13. gadsimta miju Zemgaļi (vai žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un Zemgaļi · Redzēt vairāk »
Zemgale (valsts)
Zemgales valsts jeb Zemgaļu zeme bija zemgaļu apdzīvoto pilsnovadu apvienība, kas aptuveni aizņēma tagadējo Zemgales kultūrvēsturisko novadu Latvijā, kā arī tagadējo Šauļu un Panevēžas apriņķa ziemeļdaļu Lietuvā.
Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un Zemgale (valsts) · Redzēt vairāk »
1411. gads
1411.
Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un 1411. gads · Redzēt vairāk »
1413. gads
1413.
Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un 1413. gads · Redzēt vairāk »
1525. gads
1525.
Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un 1525. gads · Redzēt vairāk »
1772. gads
1772.
Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un 1772. gads · Redzēt vairāk »
1795. gads
1795.
Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un 1795. gads · Redzēt vairāk »
1816. gads
1816.
Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un 1816. gads · Redzēt vairāk »
1837. gads
1837.
Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un 1837. gads · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Žemaitijas hercogiste, Žemaitijas seņūnija, Žemaišu seņūnija.
