Ātrāk nekā pārlūku!
85 attiecības: Albīts, Andoras līdzprinču uzskaitījums, Argentīnas valsts vadītāju uzskaitījums, Augustavas guberņa, Augustavas vaivadija, Šveice, Žozefs Furjē, Beļģijas pilsētu uzskaitījums, Brazīlijas valdnieku uzskaitījums, Brīvības bulvāris (Rīga), Brīvības iela (Rīga), Burboni, Cēsu iela (Rīga), Dalailamu uzskaitījums, Džordžs III, Debesbraukšanas sala, Eksmūras ponijs, Francijas premjerministru uzskaitījums, Francijas valdnieku uzskaitījums, Frīdrihs Vilhelms III Hoencollerns, Gadu saraksts, Glāzgova, Gvarde (Krievija), Heinrihs Kristians Šūmahers, Indijas okeāns, Itālijas pilsētu uzskaitījums, Jasmuižas katoļu baznīca, Jenss Jākobs Bercēliuss, Kanāda, Kārlis Fabiāns fon Ungerns-Šternbergs, Kārlis Vilhelms Krūze, Krievijas Federācijas pilsētu uzskaitījums, Kurzemes vecskotu virsloža "Ernests pie sarkanā ērgļa", Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, Līgatnes pagasts, Līgatnes papīrfabrikas ciemats, Letipea bāka, Luksemburgas valdnieku uzskaitījums, Maskavas forštate, Monako, Monako vēsture, Napoleons Bonaparts, Nīderlandes valdnieku uzskaitījums, Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls, Parīzes hronoloģija, Portugāles karogs, Rīgas 1. pilsētas teātris, Reinholds Johans Ludvigs Samsons fon Himmelštjerns, Sardīnijas Karaliste, Serbijas kņazistes kņazu uzskaitījums, ..., Svētā Savienība, Tambora, Tristana da Kuņas salas, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Šrilankā, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Polijā, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Vācijā, Vīne, Vīnes kongress, Viļņas Universitātes bibliotēka, 1. aprīlis, 1. jūnijs, 1. marts, 10. decembris, 11. janvāris, 13. oktobris, 13. septembris, 14. septembris, 15 (skaitlis), 15. augusts, 16. septembris, 1767. gads, 1769. gads, 18. jūnijs, 1856. gads, 1891. gads, 1898. gads, 1905. gads, 2. novembris, 20. marts, 28. oktobris, 31. oktobris, 7. decembris, 8. decembris, 8. jūnijs, 9. jūnijs. Izvērst indekss (35 vairāk) »
Albīts
Albīts (no — 'balts') ir ļoti izplatīts minerāls, kas atrodams visā pasaulē, arī Latvijā.
Jaunums!!: 1815. gads un Albīts · Redzēt vairāk »
Andoras līdzprinču uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Andoras līdzprinči kopš 1278.
Jaunums!!: 1815. gads un Andoras līdzprinču uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Argentīnas valsts vadītāju uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Argentīnas valsts vadītāji kopš 1810.
Jaunums!!: 1815. gads un Argentīnas valsts vadītāju uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Augustavas guberņa
Augustavas guberņa bija Krievijas impērijas guberņa (1837-1867), kurā ietilpa mūsdienu Lietuvas dienvidrietumu daļa un Polijas ziemeļaustrumu daļa.
Jaunums!!: 1815. gads un Augustavas guberņa · Redzēt vairāk »
Augustavas vaivadija
Augustavas vaivadija bija Kongresa Polijas vaivadija (1816-1837), kurā ietilpa mūsdienu Lietuvas dienvidrietumu daļa un Polijas ziemeļaustrumu daļa.
Jaunums!!: 1815. gads un Augustavas vaivadija · Redzēt vairāk »
Šveice
Šveice, oficiāli Šveices Konfederācija (saīsinājumā CH), ir federāla valsts Rietumeiropā, kuru veido 26 kantoni.
Jaunums!!: 1815. gads un Šveice · Redzēt vairāk »
Žozefs Furjē
Žans Batists Žozefs Furjē (dzimis, miris) bija franču matemātiķis un fiziķis.
Jaunums!!: 1815. gads un Žozefs Furjē · Redzēt vairāk »
Beļģijas pilsētu uzskaitījums
Eiropā Šajā uzskatījumā apkopotas visas Beļģijas pilsētas.
Jaunums!!: 1815. gads un Beļģijas pilsētu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Brazīlijas valdnieku uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Brazīlijas valdnieki kopš 1815.
Jaunums!!: 1815. gads un Brazīlijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Brīvības bulvāris (Rīga)
Brīvības bulvāris ir Rīgas Centra bulvāris, kas ved no Raiņa bulvāra krustojuma ar Brīvības laukumu Brīvības pieminekļa pakājē līdz Elizabetes ielai un turpinās kā Brīvības iela.
Jaunums!!: 1815. gads un Brīvības bulvāris (Rīga) · Redzēt vairāk »
Brīvības iela (Rīga)
Brīvības iela ir Rīgas galvenā iela, kas ved cauri Centra rajonam.
Jaunums!!: 1815. gads un Brīvības iela (Rīga) · Redzēt vairāk »
Burboni
Burbonu dinastija ir valdnieku dinastija, kas cēlusies 13.
Jaunums!!: 1815. gads un Burboni · Redzēt vairāk »
Cēsu iela (Rīga)
Cēsu iela ir iela Rīgas Vidzemes priekšpilsētā, Centra un Brasas apkaimēs.
Jaunums!!: 1815. gads un Cēsu iela (Rīga) · Redzēt vairāk »
Dalailamu uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Dalailamas kopš 15. gadsimta.
Jaunums!!: 1815. gads un Dalailamu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Džordžs III
Džordžs III (dzimis, miris) bija Lielbritānijas karalis un Īrijas karalis no, līdz šīs divas valstis apvienojās.
Jaunums!!: 1815. gads un Džordžs III · Redzēt vairāk »
Debesbraukšanas sala
Debesbraukšanas sala ir neliela vulkāniska sala Atlantijas okeāna vidusdaļā no Āfrikas krastiem.
Jaunums!!: 1815. gads un Debesbraukšanas sala · Redzēt vairāk »
Eksmūras ponijs
Eksmūras ponijs ir vecākā un primitīvākā poniju šķirne Britu salu arhipelāgā.
Jaunums!!: 1815. gads un Eksmūras ponijs · Redzēt vairāk »
Francijas premjerministru uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Francijas premjerministri.
Jaunums!!: 1815. gads un Francijas premjerministru uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Francijas valdnieku uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Francijas valdnieki (karaļi un imperatori), kuri Francijas teritoriju pārvaldījuši no 987.
Jaunums!!: 1815. gads un Francijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Vilhelms III Hoencollerns
Frīdrihs Vilhelms III (dzimis, miris) bija Hoencollernu dinastijas Prūsijas karalis no 1797.
Jaunums!!: 1815. gads un Frīdrihs Vilhelms III Hoencollerns · Redzēt vairāk »
Gadu saraksts
Šī lapa indeksē gadu lapas.
Jaunums!!: 1815. gads un Gadu saraksts · Redzēt vairāk »
Glāzgova
Glāzgova ir lielākā Skotijas pilsēta un trešā lielākā Apvienotajā Karalistē pēc Londonas un Birmingemas.
Jaunums!!: 1815. gads un Glāzgova · Redzēt vairāk »
Gvarde (Krievija)
Preobraženskas gvardes pulka kereivja krūšu nozīme Izmailovskas gvardes pulka kareivja krūšu nozīme Gvarde (no) bija elitāra izlases karaspēka vienība.
Jaunums!!: 1815. gads un Gvarde (Krievija) · Redzēt vairāk »
Heinrihs Kristians Šūmahers
Heirnihs Kristians Šumahers. Heinrihs Kristians Šūmahers (Heinrich Christian Schumacher, dzimis, miris) bija vācu astronoms.
Jaunums!!: 1815. gads un Heinrihs Kristians Šūmahers · Redzēt vairāk »
Indijas okeāns
Indijas okeāna karte Indijas okeāns ir trešais lielākais okeāns pasaulē, kas aizņem ap 20% no planētas ūdens virsmas.
Jaunums!!: 1815. gads un Indijas okeāns · Redzēt vairāk »
Itālijas pilsētu uzskaitījums
Eiropā Šajā uzskaitījumā apkopotas Itālijas pilsētas.
Jaunums!!: 1815. gads un Itālijas pilsētu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Jasmuižas katoļu baznīca
Jasmuižas Svētā Krusta pagodināšanas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.
Jaunums!!: 1815. gads un Jasmuižas katoļu baznīca · Redzēt vairāk »
Jenss Jākobs Bercēliuss
Jenss Jākobs Bercēliuss (dzimis Veversundā (Väversunda), miris Stokholmā) bija zviedru ķīmiķis.
Jaunums!!: 1815. gads un Jenss Jākobs Bercēliuss · Redzēt vairāk »
Kanāda
Kanāda ir valsts, kas aizņem lielāko daļu no Ziemeļamerikas ziemeļiem.
Jaunums!!: 1815. gads un Kanāda · Redzēt vairāk »
Kārlis Fabiāns fon Ungerns-Šternbergs
Barons Kārlis Fabiāns fon Ungerns-Šternbergs (von Ungern-Sternberg, 1762 - ?) bija Vidzemes muižnieks, Krievijas armijas virsnieks (no 1781).
Jaunums!!: 1815. gads un Kārlis Fabiāns fon Ungerns-Šternbergs · Redzēt vairāk »
Kārlis Vilhelms Krūze
Kārlis Vilhelms Krūze (Karl Wilhelm Cruse, 1765.25.IX Kēnigsbergā—1834.22.III Jelgavā) bija Jelgavas akadēmiskās ģimnāzijas vēstures profesors un garīdznieks.
Jaunums!!: 1815. gads un Kārlis Vilhelms Krūze · Redzēt vairāk »
Krievijas Federācijas pilsētu uzskaitījums
Krievijas Federācijas novietojums uz zemeslodes Šajā uzskatījumā apkopotas Krievijas Federācijas pilsētas. Saskaņā ar 2010.
Jaunums!!: 1815. gads un Krievijas Federācijas pilsētu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Kurzemes vecskotu virsloža "Ernests pie sarkanā ērgļa"
Kurzemes vecskotu virsloža "Ernests pie sarkanā ērgļa" (vācu: alt-schottische Oberloge „Ernst zum rothen Adler” in Kurland) bija augstāko grādu loža ceturto grādu sasniegušajiem brīvmūrniekiem, kas piederēja pie Jelgavas ložas "Trīs kronēti zobeni" („Trois epées couronnées” jeb „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“) vai pie īslaicīgi Striktās observances sistēmā strādājušās Jelgavas ložas "Trīs kronētas sirdis" („Trois Coeurs couronnées”) vai Aizputes ložas "Frīdrihs pie zaļā karoga" („Friedrich zur grünen Fahne”).
Jaunums!!: 1815. gads un Kurzemes vecskotu virsloža "Ernests pie sarkanā ērgļa" · Redzēt vairāk »
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs
Maskavas ielā 165. VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (LVĢMC) ir Latvijas valsts kapitālsabiedrība, kas nodarbojas ar vides informācijas vākšanu, analīzi un laikapstākļu prognozēšanu.
Jaunums!!: 1815. gads un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs · Redzēt vairāk »
Līgatnes pagasts
Līgatnes pagasts ir viena no Cēsu novada administratīvajām teritorijām.
Jaunums!!: 1815. gads un Līgatnes pagasts · Redzēt vairāk »
Līgatnes papīrfabrikas ciemats
Vēsturiskais Līgatnes papīrfabrikas ciemats atrodas Līgatnē, Cēsu novadā, Vidzemes reģionā.
Jaunums!!: 1815. gads un Līgatnes papīrfabrikas ciemats · Redzēt vairāk »
Letipea bāka
Letipea bāka (igauniski — Letipea tuletorn) atrodas Igaunijas ziemeļdaļā uz Letipea raga.
Jaunums!!: 1815. gads un Letipea bāka · Redzēt vairāk »
Luksemburgas valdnieku uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Luksemburgas valdnieki, kas ir grāfi, hercogi vai lielhercogi, kas pārvaldījuši Luksemburgas teritoriju kopš 10. gadsimta otrās puses.
Jaunums!!: 1815. gads un Luksemburgas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Maskavas forštate
Maskavas forštate (arī Maskavas priekšpilsēta, sarunvalodā Maskačka) ir Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā.
Jaunums!!: 1815. gads un Maskavas forštate · Redzēt vairāk »
Monako
Monako (monegasku: Munegu), oficiāli Monako Firstiste (Principauté de Monaco, Principatu de Munegu) ir valsts Rietumeiropā, Franču Rivjērā, dažus kilometrus no Itālijas robežas.
Jaunums!!: 1815. gads un Monako · Redzēt vairāk »
Monako vēsture
Monako cietoksnis (''La Roche''). Monako vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Monako teritorijā.
Jaunums!!: 1815. gads un Monako vēsture · Redzēt vairāk »
Napoleons Bonaparts
Imperators Napoleons Napoleons Bonaparts, arī Franču imperators Napoleons I (dzimis Napoleons di Buonaparte (Napoleone di Buonaparte), miris), bija Francijas militārais un politiskais līderis.
Jaunums!!: 1815. gads un Napoleons Bonaparts · Redzēt vairāk »
Nīderlandes valdnieku uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Nīderlandes valdnieki (karaļi).
Jaunums!!: 1815. gads un Nīderlandes valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls
Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls (1722. 3. decembris - 1792. 24. jūnijs) bija slavens Vidzemes politiķis un mecenāts, Rīgas pirmā pastāvīgā teātra izveidotājs, Krievijas Impērijas slepenpadomnieks, "Medicīnas kolēģijas" ģenerāldirektors Pēterburgā, kas atbilst mūsdienu Krievijas Veselības ministrijai.
Jaunums!!: 1815. gads un Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls · Redzēt vairāk »
Parīzes hronoloģija
Parīzes vēstures hronoloģija aptver laika periodu kopš senākajām ziņām par iedzīvotājiem mūsdienu Parīzes teritorijā līdz mūsdienām.
Jaunums!!: 1815. gads un Parīzes hronoloģija · Redzēt vairāk »
Portugāles karogs
Portugāles karogs sastāv no divām vertikālām joslām, kuru platuma attiecība ir 2 pret 3.
Jaunums!!: 1815. gads un Portugāles karogs · Redzēt vairāk »
Rīgas 1. pilsētas teātris
Rīgas pilsētas teātra jaunā ēka 19. gadsimta vidū. Pilsētas Vācu teātra ēka Pirmā pasaules kara laikā Rīgas 1.
Jaunums!!: 1815. gads un Rīgas 1. pilsētas teātris · Redzēt vairāk »
Reinholds Johans Ludvigs Samsons fon Himmelštjerns
RJL Samsons fon Himmelštierns. RJL Samsona fon Himmelštierna dzeju krājuma titullapa (1825). Reinholds Johans Ludvigs Samsons fon Himmelštjerns (Reinhold Johann Ludwig Samson von Himmelstiern; 1778-1858) bija vācbaltu tiesībnieks, dzejnieks.
Jaunums!!: 1815. gads un Reinholds Johans Ludvigs Samsons fon Himmelštjerns · Redzēt vairāk »
Sardīnijas Karaliste
Sardīnijas Karaliste (zināma arī kā Pjemonta-Sardīnija vai Sardīnija-Pjemonta) sastāvēja no Savoju dinastijas īpašumiem no 1720.
Jaunums!!: 1815. gads un Sardīnijas Karaliste · Redzēt vairāk »
Serbijas kņazistes kņazu uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Serbijas kņazistes kņazi (valdnieki) no valsts izveides 1815.
Jaunums!!: 1815. gads un Serbijas kņazistes kņazu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Svētā Savienība
"Svētās savienības" pakta dibinātājvalstu (Austrijas Impērijas, Krievijas Impērijas un Prūsijas Karalistes) robežas 1840. gadā. Svētā savienība bija Eiropas valstu pakts par starptautisko attiecību pamatprincipiem alianses ietvaros, ko noslēdza trīs Napoleonu uzvarējušo kontinentālo lielvalstu valdnieki pēc Vīnes kongresa 1815.
Jaunums!!: 1815. gads un Svētā Savienība · Redzēt vairāk »
Tambora
Tambora ir aktīvs stratovulkāns Sumbavas salā Indonēzijā.
Jaunums!!: 1815. gads un Tambora · Redzēt vairāk »
Tristana da Kuņas salas
Tristana da Kuņas salas ir vulkānisku salu grupa Atlantijas okeāna dienviddaļā.
Jaunums!!: 1815. gads un Tristana da Kuņas salas · Redzēt vairāk »
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Šrilankā
Sarakstā apkopotas tās vietas Šrilankā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Jaunums!!: 1815. gads un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Šrilankā · Redzēt vairāk »
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Polijā
Sarakstā apkopotas tās vietas Polijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Jaunums!!: 1815. gads un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Polijā · Redzēt vairāk »
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Vācijā
Sarakstā apkopotas tās vietas Vācijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Jaunums!!: 1815. gads un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Vācijā · Redzēt vairāk »
Vīne
Vīne (Wien) ir Austrijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Jaunums!!: 1815. gads un Vīne · Redzēt vairāk »
Vīnes kongress
Žana Baptista Isabeja zīmējumā (1819). Vīnes kongress (1814—1815) bija visu Eiropas valstu konference Austrijas ārlietu ministra Klēmensa fon Meterniha vadībā, kas tika sasaukta pēc Napoleona karu izraisītajām politiskajām pārmaiņām un kurā vienojās par jaunajām valstu robežām un starpvalstu attiecībām.
Jaunums!!: 1815. gads un Vīnes kongress · Redzēt vairāk »
Viļņas Universitātes bibliotēka
Viļņas Universitātes bibliotēka (skats no Sarbievijus pagalma puses) Viļņas Universitātes bibliotēka (VUB) ir vecākā Lietuvas akadēmiskā bibliotēka.
Jaunums!!: 1815. gads un Viļņas Universitātes bibliotēka · Redzēt vairāk »
1. aprīlis
1.
Jaunums!!: 1815. gads un 1. aprīlis · Redzēt vairāk »
1. jūnijs
1.
Jaunums!!: 1815. gads un 1. jūnijs · Redzēt vairāk »
1. marts
1.
Jaunums!!: 1815. gads un 1. marts · Redzēt vairāk »
10. decembris
10.
Jaunums!!: 1815. gads un 10. decembris · Redzēt vairāk »
11. janvāris
11.
Jaunums!!: 1815. gads un 11. janvāris · Redzēt vairāk »
13. oktobris
13.
Jaunums!!: 1815. gads un 13. oktobris · Redzēt vairāk »
13. septembris
13.
Jaunums!!: 1815. gads un 13. septembris · Redzēt vairāk »
14. septembris
14.
Jaunums!!: 1815. gads un 14. septembris · Redzēt vairāk »
15 (skaitlis)
15 (piecpadsmit) ir naturāls skaitlis, kas atrodas starp skaitļiem 14 un 16.
Jaunums!!: 1815. gads un 15 (skaitlis) · Redzēt vairāk »
15. augusts
15.
Jaunums!!: 1815. gads un 15. augusts · Redzēt vairāk »
16. septembris
16.
Jaunums!!: 1815. gads un 16. septembris · Redzēt vairāk »
1767. gads
1767.
Jaunums!!: 1815. gads un 1767. gads · Redzēt vairāk »
1769. gads
1769.
Jaunums!!: 1815. gads un 1769. gads · Redzēt vairāk »
18. jūnijs
18.
Jaunums!!: 1815. gads un 18. jūnijs · Redzēt vairāk »
1856. gads
1856.
Jaunums!!: 1815. gads un 1856. gads · Redzēt vairāk »
1891. gads
1891.
Jaunums!!: 1815. gads un 1891. gads · Redzēt vairāk »
1898. gads
1898.
Jaunums!!: 1815. gads un 1898. gads · Redzēt vairāk »
1905. gads
1905.
Jaunums!!: 1815. gads un 1905. gads · Redzēt vairāk »
2. novembris
2.
Jaunums!!: 1815. gads un 2. novembris · Redzēt vairāk »
20. marts
20.
Jaunums!!: 1815. gads un 20. marts · Redzēt vairāk »
28. oktobris
28.
Jaunums!!: 1815. gads un 28. oktobris · Redzēt vairāk »
31. oktobris
31.
Jaunums!!: 1815. gads un 31. oktobris · Redzēt vairāk »
7. decembris
7.
Jaunums!!: 1815. gads un 7. decembris · Redzēt vairāk »
8. decembris
8.
Jaunums!!: 1815. gads un 8. decembris · Redzēt vairāk »
8. jūnijs
8.
Jaunums!!: 1815. gads un 8. jūnijs · Redzēt vairāk »
9. jūnijs
9.
Jaunums!!: 1815. gads un 9. jūnijs · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
1815.
