Mēs strādājam pie Unionpedia lietotnes atjaunošanas Google Play veikalā
IzejošaisIenākošā
🌟Mēs vienkāršojām savu dizainu labākai navigācijai!
Instagram Facebook X LinkedIn

Afroaziātu valodas

Indekss Afroaziātu valodas

Afroaziātu valodu saime, agrāk semītu-hamītu jeb hamītu-semītu valodu saime, ir viena no galvenajām pasaules valodu saimēm, kurā ietilpst 377 valodas ar vairāk kā 300 miljoniem dzimtās valodas runātāju.

Satura rādītājs

  1. 29 attiecības: Afāru valoda, Akadiešu valoda, Amerikas pamatiedzīvotāju valodas, Amharu valoda, Aramiešu valoda, Arābu valoda, Ēģiptiešu valoda, Berberi, Berberu valodas, Buru valoda, Centrālās semītu valodas, Divskaitlis, Eiropeīdā rase, Etiopija, Hausu valoda, ISO 639-2, Ivrits, Kamerūna, Kipras arābu valoda, Koptu valoda, Maltiešu valoda, Oromu valoda, Rietumsemītu valodas, Sīriešu valoda, Semītu valodas, Somāļu valoda, Somālija, Tigrinja, Valoda.

Afāru valoda

Afāru valoda (Qafár af) ir zemieņu austrumkūšītu grupas valoda, kurā runā Etiopijā, Eritrejā un Džibutijā (Džibutijas nosaukums kā Francijas kolonijai bija Afāru un Isu teritorija).

Skatīt Afroaziātu valodas un Afāru valoda

Akadiešu valoda

Akadiešu valoda ir mirusi semītu saimes valoda, kurā runāja senās Divupes iedzīvotāji.

Skatīt Afroaziātu valodas un Akadiešu valoda

Amerikas pamatiedzīvotāju valodas

Čičenicā atrasts maiju jukateku valodā ap 11.—12. gadsimtu sarakstītais Drēzdenes kodekss Amerikas pamatiedzīvotāju valodas ir valodas, kurās runā Amerikas pamatiedzīvotāji.

Skatīt Afroaziātu valodas un Amerikas pamatiedzīvotāju valodas

Amharu valoda

Amharu valoda (አማርኛ āmariññā) ir semītu saimes valoda, kurā runā centrālās un ziemeļu Etiopijas tauta amhari.

Skatīt Afroaziātu valodas un Amharu valoda

Aramiešu valoda

Aramiešu valoda ir semītu saimes makrovaloda (valodu grupa) ar vairāk kā 3000 gadu ilgu vēsturi.

Skatīt Afroaziātu valodas un Aramiešu valoda

Arābu valoda

Arābu valoda ( — al ʿarabiyyah vai vienkārši  — ʿarabī) runātāju skaita ziņā ir lielākā dzīvā semītu saimes valoda.

Skatīt Afroaziātu valodas un Arābu valoda

Ēģiptiešu valoda

Ēģiptiešu valoda ir afroaziātu saimes valoda.

Skatīt Afroaziātu valodas un Ēģiptiešu valoda

Berberi

Berberu karogs Berberi ir Ziemeļāfrikas rietumu pirmiedzīvotāju tautu grupa.

Skatīt Afroaziātu valodas un Berberi

Berberu valodas

Berberu valodas jeb tamazigtu valodas (Tamaziɣt vai Tamazight, ⵜⴰⵎⴰⵣⵉⵖⵜ) ir afroaziātu valodu saimes zars, un tajās galvenokārt runā berberu tautas.

Skatīt Afroaziātu valodas un Berberu valodas

Buru valoda

Buru valoda (Bura-Pabir) ir afroaziātu valodu saimes Čadas atzara valoda.

Skatīt Afroaziātu valodas un Buru valoda

Centrālās semītu valodas

Centrālās semītu valodas ir viens no Afroaziātu valodu saimes semītu valodu atzariem.

Skatīt Afroaziātu valodas un Centrālās semītu valodas

Divskaitlis

Divskaitlis ir gramatiskā skaitļa kategorija, kas tiek izmantota daļā valodu līdztekus vienskaitlim un daudzskaitlim, norādot divus (pāra) objektus vai divu objektu veiktu darbību.

Skatīt Afroaziātu valodas un Divskaitlis

Eiropeīdā rase

Eiropeīdā jeb Eirāzijas rase saskaņā ar agrāk vispārpieņemto, bet mūsdienās novecojušo rasu teoriju ir viena no trim lielajām cilvēku rasēm.

Skatīt Afroaziātu valodas un Eiropeīdā rase

Etiopija

Etiopija jeb oficiāli Etiopijas Federatīvā Demokrātiskā Republika ir valsts Austrumāfrikā.

Skatīt Afroaziātu valodas un Etiopija

Hausu valoda

Hausu valoda (Hausa) ir afroaziātu valodu saimes čadas atzara valoda.

Skatīt Afroaziātu valodas un Hausu valoda

ISO 639-2

ISO 639-2 ir otrā daļa no ISO 639 valodu nosaukumu kodu starptautiskā standarta.

Skatīt Afroaziātu valodas un ISO 639-2

Ivrits

Ivrits (עִבְרִית, ‘ivrit) ir semītu saimes mūsdienu ebreju valoda, kas ir Izraēlas valsts valoda.

Skatīt Afroaziātu valodas un Ivrits

Kamerūna

Kamerūna ir unitāra republika Centrālāfrikā.

Skatīt Afroaziātu valodas un Kamerūna

Kipras arābu valoda

Kipras arābu valoda jeb Kipras maronītu arābu valoda ir viens no visvairāk atšķirīgajiem arābu valodas dialektiem.

Skatīt Afroaziātu valodas un Kipras arābu valoda

Koptu valoda

Koptu valoda (ⲘⲉⲧⲢⲉⲙ̀ⲛⲭⲏⲙⲓ, Met Remenkēmi) ir ēģiptiešu valodas jaunākais posms.

Skatīt Afroaziātu valodas un Koptu valoda

Maltiešu valoda

Maltiešu valoda (malti, lingwa Maltija) ir semītu saimes valoda, ko lieto lielākoties maltieši Vidusjūras salā Maltā, kā arī nozīmīgās diasporās citur pasaulē.

Skatīt Afroaziātu valodas un Maltiešu valoda

Oromu valoda

Oromu valoda (Afaan Oromoo) ir afroaziātu saimes kušītu atzara valoda.

Skatīt Afroaziātu valodas un Oromu valoda

Rietumsemītu valodas

Rietumsemītu valodu atzars ir galvenais semītu valodu saimes atzars.

Skatīt Afroaziātu valodas un Rietumsemītu valodas

Sīriešu valoda

Sīriešu valoda (leššānā suryāyā) ir semītu valoda, aramiešu makrovalodas atzars.

Skatīt Afroaziātu valodas un Sīriešu valoda

Semītu valodas

Semītu valodu saime ir viens no galvenajiem afroaziātu valodu saimes atzariem, kurā runā ap 300 miljonu cilvēku Tuvajos Austrumos, Ziemeļāfrikā un Somālijas pussalā.

Skatīt Afroaziātu valodas un Semītu valodas

Somāļu valoda

Somāļu valoda (af-Soomaali) ir afroaziātu saimes kušītu atzara valoda.

Skatīt Afroaziātu valodas un Somāļu valoda

Somālija

Somālijas Republika ir valsts Āfrikas austrumdaļā.

Skatīt Afroaziātu valodas un Somālija

Tigrinja

Roterdamā Tigrinja (ትግርኛ, tigriñā), arī tigriņu valoda, ir afroaziātu valoda, kas pieder pie semītu valodu atzara.

Skatīt Afroaziātu valodas un Tigrinja

Valoda

Teotivakanā, kur attēlots runājošs cilvēks Valoda ir artikulētu zīmju kopums, cilvēku sazināšanās līdzeklis.

Skatīt Afroaziātu valodas un Valoda

Zināms kā Hamīti, Hamītu-semītu valodas, Semīthamītu valodas, Semītu-hamītu valodas.