Satura rādītājs
99 attiecības: Abhāzija, Aizkaukāza Demokrātiskā Federatīvā Republika, Aizkaukāza Sejms, Aleksandrs II Romanovs, Aleksejs Antonovs, Alfrēds Bertušs, Andronovas kultūra, Arbūzs, Arcahas Republika, Armēņu valoda, Armēnija, Armēnijas Pirmā republika, Armēnijas vēsture, Atkarīgā teritorija, Austrumarmēņu valoda, Azerbaidžāna, Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika, Azerbaidžānas vēsture, Šamahi, Ķīķis, Žubīte, Čuņčiņš, Āpsis, Baltmugurdzenis, Bezdelīgu piekūns, Brūnspārnu ķauķis, Ceru ķauķis, Dārza ķauķis, Dzērve, Dzilnītis, Ernests Dišlers, Ezeru ķauķis, Galvenā Kaukāza grēda, Garastīte, Gruzijas Demokrātiskā Republika, Gulistānas miera līgums, ICAO valstu un teritoriju kodi, Iraklijs II, Islāms Eiropā, Jaunturku revolūcija, Jevlaha, Josifs Staļins, Kalnu Karabaha, Karabaha, Karadarbība Tuvajos Austrumos (Pirmais pasaules karš), Kaspijas jūra, Kaukāzs, Kūra (upe), Koku čipste, Krievija, ... Izvērst indekss (49 vairāk) »
Abhāzija
Abhāzija (abhāzu) ir valstisks veidojums (starptautiski neatzīta valsts) Kaukāzā, kas atrodas Melnās jūras austrumu krastā.
Skatīt Aizkaukāzs un Abhāzija
Aizkaukāza Demokrātiskā Federatīvā Republika
Federācijas karogs Osmaņu pretuzbrukums, 1918 Reģiona tautības, 1880 Aizkaukāza Demokrātiskā Federatīvā Republika bija īslaicīgs valstisks veidojums, kas izveidojās Krievijas Aizkaukāza guberņās, aptuveni mūsdienu Gruzijas, Armēnijas un Azerbaidžānas teritorijās, pastāvot no 1918.
Skatīt Aizkaukāzs un Aizkaukāza Demokrātiskā Federatīvā Republika
Aizkaukāza Sejms
Osmaņu Kaukāza operācija, 1918 Aizkaukāza Sejms bija likumdošanas orgāns ko veidoja boļševiku likvidētās Krievijas Satversmes sapulces Aizkaukāza guberņu deputāti.
Skatīt Aizkaukāzs un Aizkaukāza Sejms
Aleksandrs II Romanovs
Aleksandrs II Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas Impērijas ķeizars no 1855.
Skatīt Aizkaukāzs un Aleksandrs II Romanovs
Aleksejs Antonovs
Aleksejs Antonovs (dzimis, miris) bija Baltkrievijā dzimis krievu / poļu izcelsmes padomju ģenerālis, štāba virsnieks.
Skatīt Aizkaukāzs un Aleksejs Antonovs
Alfrēds Bertušs
Alfrēds Bertušs (1849—1890) bija latviešu veterinārārsts, mikrobiologs.
Skatīt Aizkaukāzs un Alfrēds Bertušs
Andronovas kultūra
Andronovas kultūras areāls iezīmēts ar dažādām sārtām nokrāsām. Ar zaļu iezīmētas līdzīgās kaimiņu kultūras. indoirāņu valodu iespējamai pirmdzimtenei. Andronovas kultūra bija bronzas laikmeta arheoloģiskā kultūra 2.
Skatīt Aizkaukāzs un Andronovas kultūra
Arbūzs
Villainais arbūzs (Citrullus lanatus) ir ķirbju dzimtas arbūzu ģints viengadīgs kultūraugs.
Skatīt Aizkaukāzs un Arbūzs
Arcahas Republika
Arcahas Republika (Arts'akhi Hanrapetut'yun), no 1991.
Skatīt Aizkaukāzs un Arcahas Republika
Armēņu valoda
Armēņu valoda (հայերեն) ir indoeiropiešu saimes valoda, kurā galvenokārt runā armēņi, tostarp ievērojamā daļa armēņu diasporas visā pasaulē.
Skatīt Aizkaukāzs un Armēņu valoda
Armēnija
Armēnija (Hayastan), oficiālais nosaukums — Armēnijas Republika (Հայաստանի Հանրապետություն; Hayastani Hanrapetut’yun), ir valsts Eirāzijā, starp Melno jūru un Kaspijas jūru, Aizkaukāza dienvidu daļā.
Skatīt Aizkaukāzs un Armēnija
Armēnijas Pirmā republika
Sevras līgumā piešķirtās zemes iezīmētas smilšu krāsā) Armēnijas Pirmā republika jeb Armēnijas Demokrātiskā republika bija armēņu valsts, kas pastāvēja tagadējās Armēnijas, Azerbaidžānas, Gruzijas un Turcijas teritorijās no 1918.
Skatīt Aizkaukāzs un Armēnijas Pirmā republika
Armēnijas vēsture
Armēnijas teritorijas samazināšanās. Ar tumši sarkanu apzīmēta tagadējā Armēnijas Republikas teritorija un armēņu apdzīvotā teritorija Gruzijā un Azerbaidžānā. Ar oranžu Lielarmēnijas valsts valdnieka Tigrana II laikā (95. - 56. gadā p.m.ē.), ar svītrotu armēņu apdzīvotā Osmaņu impērijas teritorija līdz 1915.
Skatīt Aizkaukāzs un Armēnijas vēsture
Atkarīgā teritorija
Atkarīgā teritorija ir politiski administratīvs teritoriāls veidojums, kuram nav valsts statusam atbilstošas pilnīgas politiskas neatkarības vai suverenitātes.
Skatīt Aizkaukāzs un Atkarīgā teritorija
Austrumarmēņu valoda
Armēņu valodas dialektu karte 20. gadsimta sākumā Austrumarmēņu valoda ir viens no diviem mūsdienu armēņu valodas paveidiem (otrs ir rietumarmēņu valoda).
Skatīt Aizkaukāzs un Austrumarmēņu valoda
Azerbaidžāna
Azerbaidžāna, oficiāli Azerbaidžānas Republika (Azərbaycan Respublikası) ir valsts Aizkaukāza austrumu daļā un tā aizņem teritoriju uz dienvidiem no Kaukāza kalniem.
Skatīt Aizkaukāzs un Azerbaidžāna
Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika
Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika pastāvēja mūsdienu Azerbaidžānas, Armēnijas un Krievijas teritorijās no 1918.
Skatīt Aizkaukāzs un Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika
Azerbaidžānas vēsture
Gabalas pilsētas (mūsdienu ''Çuxur Qəbələ'') mūra vārtu drupas (pirms 4.gs.m.ē.). Kaukāza Albānijas valsts teritorija līdz 387. gadam.Robert H. Hewsen, Armenia: A Historical Atlas. The University of Chicago Press, 2001. Map 62 (p. 73). Azerbaidžāna Sefevīdu Persijas impērijas sastāvā (15.-18.gs.).
Skatīt Aizkaukāzs un Azerbaidžānas vēsture
Šamahi
Šamahi ir pilsēta Azerbaidžānā, Šamahi rajona administratīvais centrs.
Skatīt Aizkaukāzs un Šamahi
Ķīķis
Ķīķis jeb lapseņu klijāns (Pernis apivorus) ir vidēja auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) Latvijā ligzdojošs plēsīgais putns, kas galvenokārt sastopams mežos lielākajā daļā Eiropas un Āzijas rietumdaļas.
Skatīt Aizkaukāzs un Ķīķis
Žubīte
Parastā žubīte jeb vienkārši žubīte (Fringilla coelebs) ir neliels žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas sastopama Eirāzijā, Ziemeļāfrikā un Kanāriju salās.
Skatīt Aizkaukāzs un Žubīte
Čuņčiņš
Čuņčiņš (Phylloscopus collybita) ir Latvijā ļoti bieži sastopams ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kurš izplatīts teju vai visā Eiropā, kā arī Āzijas taigas zonā.
Skatīt Aizkaukāzs un Čuņčiņš
Āpsis
Āpsis (Meles meles) jeb Eiropas āpsis ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas sastopams lielākajā Eiropas daļā, Latviju ieskaitot.
Skatīt Aizkaukāzs un Āpsis
Baltmugurdzenis
Baltmugurdzenis (Dendrocopos leucotos) ir dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga.
Skatīt Aizkaukāzs un Baltmugurdzenis
Bezdelīgu piekūns
Bezdelīgu piekūns (Falco subbuteo) ir maza auguma piekūnu dzimtas (Falconidae) plēsīgais putns.
Skatīt Aizkaukāzs un Bezdelīgu piekūns
Brūnspārnu ķauķis
Brūnspārnu ķauķis (Sylvia communis) ir maza auguma ķauķu dzimtas (Sylviidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā, Āzijā un Ziemeļāfrikā, ziemo Āfrikā uz dienvidiem aiz Sahāras.
Skatīt Aizkaukāzs un Brūnspārnu ķauķis
Ceru ķauķis
thumb Ceru ķauķis (Acrocephalus schoenobaenus) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.
Skatīt Aizkaukāzs un Ceru ķauķis
Dārza ķauķis
Dārza ķauķis (Sylvia borin) ir maza auguma ķauķu dzimtas (Sylviidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā un Āzijā, ziemo Āfrikā uz dienvidiem aiz Sahāras.
Skatīt Aizkaukāzs un Dārza ķauķis
Dzērve
Pelēkā dzērve jeb vienkārši dzērve (Grus grus) ir liels dzērvju dzimtas (Gruidae) putns.
Skatīt Aizkaukāzs un Dzērve
Dzilnītis
Dzilnītis (Sitta europaea) ir dzilnīšu dzimtas (Sittidae) dziedātājputns.
Skatīt Aizkaukāzs un Dzilnītis
Ernests Dišlers
Ernests Dišlers (1880-1966) bija latviešu inženieris elektroķīmiķis, Latvijas Universitātes profesors (1939-1948).
Skatīt Aizkaukāzs un Ernests Dišlers
Ezeru ķauķis
thumb Ezeru ķauķis jeb ezera ķauķis (Acrocephalus scirpaceus) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.
Skatīt Aizkaukāzs un Ezeru ķauķis
Galvenā Kaukāza grēda
Galvenā Kaukāza grēda ir kalnu grēda Kaukāza kalnu masīvā.
Skatīt Aizkaukāzs un Galvenā Kaukāza grēda
Garastīte
thumb Garastīte (Aegithalos caudatus) ir garastīšu dzimtas (Aegithalidae) Latvijā dzīvojoša dziedātājputnu suga, kas plaši izplatīta Eirāzijas mērenajā joslā, sākot ar Rietumeiropu un beidzot ar Tālajiem Austrumiem.
Skatīt Aizkaukāzs un Garastīte
Gruzijas Demokrātiskā Republika
Republikas teritorija Gruzijas Demokrātiskā Republika (sakartvelos demokratiuli respublika) pastāvēja no 1918.
Skatīt Aizkaukāzs un Gruzijas Demokrātiskā Republika
Gulistānas miera līgums
Teritoriālās izmaiņas Aizkaukāzā pēc Gulistānas miera līguma parakstīšanas Gulistānas miera līgums tika noslēgts starp Krievijas Impēriju un kādžāru dinastiju Gulistānas (mūsdienu Karabahā) ciemā, noslēdzot Krievu-persiešu karu (1804 -1813).
Skatīt Aizkaukāzs un Gulistānas miera līgums
ICAO valstu un teritoriju kodi
pasaules karte ar iedalījumu reģionos pēc koda pirmā burta Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas valstu un teritoriju kodi ir četru burtu un ciparu kods, kas tiek lietots Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) dalībvalstu lidlauku un gaisa telpas identificēšanai.
Skatīt Aizkaukāzs un ICAO valstu un teritoriju kodi
Iraklijs II
Iraklijs II, Kartli-Kahetijas karalis Iraklijs II (gruzīnu: ერეკლე II; dzimis 1720. gada 7. novembrī, Telavi, miris 1798. gada 11. janvārī, tur pat) bija Kahetijas (1744–1762) un pēc tam apvienotās Kartli-Kahetijas karalistes (1762–1798) karalis.
Skatīt Aizkaukāzs un Iraklijs II
Islāms Eiropā
Islāms Eiropā pēc iedzīvotāju īpatsvara Islāms Eiropā ir otrā lielākā reliģija reģionā pēc kristietības.
Skatīt Aizkaukāzs un Islāms Eiropā
Jaunturku revolūcija
Smirnā 1908 Jaunturku revolūcija Osmaņu impērijā 1908.
Skatīt Aizkaukāzs un Jaunturku revolūcija
Jevlaha
Jevlaha ir pilsēta Azerbaidžānā, atrodas uz rietumiem no valsts galvaspilsētas Baku.
Skatīt Aizkaukāzs un Jevlaha
Josifs Staļins
Josifs Džugašvili (dzimis, miris), kopš 1912.
Skatīt Aizkaukāzs un Josifs Staļins
Kalnu Karabaha
Bijušā Kalnu Karabahas autonomā apgabala teritorija Azerbaidžānā Kalnu Karabaha jeb Arcaha ir Karabahas daļa, lielākoties armēņu apdzīvots reģions Aizkaukāzā starp Armēniju un Azerbaidžānu.
Skatīt Aizkaukāzs un Kalnu Karabaha
Karabaha
Karabahas reģiona karte Karabahas zirgs Karabaha, agrāk Karabags (— "Melnais dārzs"), ir ģeogrāfisks reģions Aizkaukāzā, kas aptver teritoriju no Mazā Kaukāza grēdas līdz Kuras un Araksas upju satecei mūsdienu Azerbaidžānas teritorijā.
Skatīt Aizkaukāzs un Karabaha
Karadarbība Tuvajos Austrumos (Pirmais pasaules karš)
Osmaņu kareivji Lielbritānijas iebrukums Mezopotāmijā, 1914 Operācijas Palestīnā Pirmā pasaules kara karadarbība Tuvajos Austrumos notika starp Antantes valstīm — Lielbritāniju, Krievijas Impēriju un Francijas Trešo republiku vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm — Osmaņu impēriju un Vācijas Impēriju — otrā pusē.
Skatīt Aizkaukāzs un Karadarbība Tuvajos Austrumos (Pirmais pasaules karš)
Kaspijas jūra
Kaspijas jūra ir pasaules lielākais ezers gan pēc platības, gan arī pēc tilpuma.
Skatīt Aizkaukāzs un Kaspijas jūra
Kaukāzs
Kaukāza reģiona karte angļu valodā Elbruss Kaukāzs ir ģeopolitisks reģions, caur kuru ir novilkta Eiropas un Āzijas robeža.
Skatīt Aizkaukāzs un Kaukāzs
Kūra (upe)
Kūra ir lielākā upe Aizkaukāzā.
Skatīt Aizkaukāzs un Kūra (upe)
Koku čipste
thumb Koku čipste (Anthus trivialis) ir neliela auguma cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropas un Centrālāzijas mērenās joslas mežos, ziemo tropiskajā Āfrikā un Indijā.
Skatīt Aizkaukāzs un Koku čipste
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Skatīt Aizkaukāzs un Krievija
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Skatīt Aizkaukāzs un Krievijas Impērija
Krievijas vēsture
Krievijas vēsture ietver vairāk kā tūkstoš gadu ilgu krievu valsts attīstību no viduslaiku Rurika dinastijas kņazu valstu savienības cauri Krievijas caristes nestabilitātes periodam līdz Krievijas Impērijas izveidei 18.
Skatīt Aizkaukāzs un Krievijas vēsture
Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (2021—2023)
NATO dalībvalstis (zilā krāsā) un valstis (Bosnija un Hercegovina un Zviedrija gaišzilā, Gruzija un Ukraina violetā krāsā), kas izteikušas vēlmi iestāties NATO. Kolektīvās drošības līguma organizācijas (KDLO) valstis (Krievijas Federācija, Baltkrievija, Armēnija, Kazahstāna) iezīmētas sarkanā krāsā.
Skatīt Aizkaukāzs un Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (2021—2023)
Krievu valoda
Krievu valoda (русский язык, russkij jazyk) ir teritoriāli ļoti plaši izplatīta Eirāzijas kontinentā un ir skaitliski lielākā no slāvu valodām.
Skatīt Aizkaukāzs un Krievu valoda
Krievu—persiešu karš (1826—1828)
Krievijas iekarojumi līdz 1813. gadam Erivānas un Nahčivanas hanistes Krievijas medaļa Persijas kara dalībniekiem Krievu—persiešu karš (1826—1828) bija pēdējais lielais karš starp Krievijas Impēriju un kādžāru dinastiju.
Skatīt Aizkaukāzs un Krievu—persiešu karš (1826—1828)
Laukirbe
Laukirbe (Perdix perdix) ir vidēji liels fazānu dzimtas (Phasianidae) putns, kas pieder laukirbju ģintij (Perdix).
Skatīt Aizkaukāzs un Laukirbe
Leila Mamedbejova
Leila Mamedbejova (dzimusi, mirusi 1989. gadā) bija azerbaidžāņu lidotāja.
Skatīt Aizkaukāzs un Leila Mamedbejova
Lukstu čakstīte
Lukstu čakstīte (Saxicola rubetra) ir maza auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas ligzdo gandrīz visā Eiropā (izņemot Islandi) un Āzijas rietumos, bet ziemo Āfrikas centrālajā daļā.
Skatīt Aizkaukāzs un Lukstu čakstīte
Manuls
Manuls (Otocolobus manul) ir neliels kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kurš apdzīvo Centrālāzijas stepes no Irānas līdz Ķīnai, ieskaitot Aizkaukāzu un Vidusāziju.
Skatīt Aizkaukāzs un Manuls
Mazais ērglis
Mazais ērglis (Clanga pomarina) ir vidēja auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kas pieder vidējo ērgļu ģintij (Clanga).
Skatīt Aizkaukāzs un Mazais ērglis
Mazais dzenis
Mazais dzenis (Dryobates minor) ir dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga, kurai ir 13 pasugas.
Skatīt Aizkaukāzs un Mazais dzenis
Mazais svilpis
Mazais svilpis (Carpodacus erythrinus) ir vidēja auguma žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas sastopams plašā areālā Eirāzijā.
Skatīt Aizkaukāzs un Mazais svilpis
Meža zīlīte
Meža zīlīte (Periparus ater) ir neliela auguma zīlīšu dzimtas (Paridae) dziedātājputns, kas sastopams Eirāzijā un Ziemeļāfrikā, mērenajā un subtropu joslās.
Skatīt Aizkaukāzs un Meža zīlīte
Mecamora
Mecamora ir Armēnijas pilsēta un pašvaldība Armaviras marzē.
Skatīt Aizkaukāzs un Mecamora
Mecamoras atomelektrostacija
Mecamoras atomelektrostacija jeb Mecamoras AES, zināma arī kā Armēnijas atomelektrostacija, ir vienīgā atomelektrostacija Dienvidkaukāzā; tā atrodas 36 kilometrus uz rietumiem no Erevānas pie Mecamoras pilsētas.
Skatīt Aizkaukāzs un Mecamoras atomelektrostacija
Megascolia maculata
Megascolia maculata ir vislielākais plēvspārņu kārtas pārstāvis Eiropā.
Skatīt Aizkaukāzs un Megascolia maculata
Melitaea didyma
Melitaea didyma ir raibeņu dzimtas suga.
Skatīt Aizkaukāzs un Melitaea didyma
Melnā dzilna
Melnā dzilna (Dryocopus martius) ir liela auguma dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga, kurai ir 2 pasugas.
Skatīt Aizkaukāzs un Melnā dzilna
Melngalvas ķauķis
Melngalvas ķauķis (Sylvia atricapilla) ir maza auguma ķauķu dzimtas (Sylviidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā, Āzijas rietumos un Ziemeļāfrikā, ziemo Eiropas rietumos, Āfrikas centrālās daļas rietumos un austrumos.
Skatīt Aizkaukāzs un Melngalvas ķauķis
Mizložņa
Mizložņa jeb Eirāzijas mizložņa (Certhia familiaris) ir neliels mizložņu dzimtas (Certhiidae) dziedātājputns, kas bieži sastopams lielā daļā Eirāzijas, arī Latvijā.
Skatīt Aizkaukāzs un Mizložņa
Nahčivanas Autonomā Republika
Nahčivanas Autonomā Republika ir Azerbaidžānas eksklāvs un autonomā republika, kas robežojas ar Armēniju, Irānu un Turciju.
Skatīt Aizkaukāzs un Nahčivanas Autonomā Republika
Oguzi
Oguzu valsts (750—1055) Oguzi, arī oguzu tjurki, bija viduslaiku tjurku tauta, kas sastāvēja no 24 lielām ciltīm un līdz 11.
Skatīt Aizkaukāzs un Oguzi
Oleksandrs Miščenko
Oleksandrs Miščenko (dzimis 1964. gada 24. augustā) ir ukraiņu diplomāts.
Skatīt Aizkaukāzs un Oleksandrs Miščenko
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Skatīt Aizkaukāzs un Padomju Savienība
Pļavas čipste
Pļavas čipste jeb pļavu čipste (Anthus pratensis) ir maza auguma cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijas rietumos un Āfrikā.
Skatīt Aizkaukāzs un Pļavas čipste
Pēteris Šuvalovs
Pēteris Šuvalovs (1827—1889) bija Krievijas Impērijas virsnieks, ierēdnis un diplomāts ķeizara Aleksandra II laikā.
Skatīt Aizkaukāzs un Pēteris Šuvalovs
Pēteris I
Pēteris I Romanovs (dzimis, miris; dēvēts arī par Pēteri Lielo — Пётр I Великий) bija Krievijas caristes cars no 1682.
Skatīt Aizkaukāzs un Pēteris I
Peļkājīte
Peļkājīte (Prunella modularis) ir neliels peļkājīšu dzimtas (Prunellidae) dziedātājputns, kas sastopama Eiropā, Āzijas rietumdaļā un Ziemeļāfrikā.
Skatīt Aizkaukāzs un Peļkājīte
Pelēkais mušķērājs
Pelēkais mušķērājs (Muscicapa striata) ir neliela auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā.
Skatīt Aizkaukāzs un Pelēkais mušķērājs
Pelēkais zaķis
Pelēkais zaķis (Lepus europaeus) ir zaķu dzimtas (Leporidae) suga, kurai ir 15 pasugas.
Skatīt Aizkaukāzs un Pelēkais zaķis
Plēkšņu kvieši
Plēkšņu kvieši jeb speltas kvieši (Triticum spelta; Triticum dicoccum) ir kviešu suga, kas tiek audzēta jau aptuveni 5000 gadus.
Skatīt Aizkaukāzs un Plēkšņu kvieši
Plukšķis
Plukšķis (Turdus iliacus) ir mežastrazdu dzimtas (Turdidae) dziedātājputns, kas sastopams Eirāzijā līdz Austrumsibīrijai un Ziemeļāfrikā.
Skatīt Aizkaukāzs un Plukšķis
Priežu dižkoksngrauzis
Priežu dižkoksngrauzis — koksngraužu vaboļu suga.
Skatīt Aizkaukāzs un Priežu dižkoksngrauzis
Purva zīlīte
Purva zīlīte (Poecile palustris) ir zīlīšu dzimtas (Paridae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā un Āzijā.
Skatīt Aizkaukāzs un Purva zīlīte
Rietumarmēnija
Armēnijas Republika 98 %, Kalnu Karabaha 99 %; Džavahētija 95 %). Dzeltenā krāsā: vēsturiski armēņu apdzīvotās teritorijas, kurās pašlaik nav armēņu iedzīvotāju, vai to skaits ir nenozīmīgs Turcijā, galvenais armēņu nacionālais simbols, tiek uzskatīts par svēto kalnu. Rietumarmēnija (armēņu: Արևմտյան Հայաստան) ir vēsturiskās Armēnijas rietumu daļa.
Skatīt Aizkaukāzs un Rietumarmēnija
Sarkanrīklīte
Sarkanrīklīte (Erithacus rubecula) ir Latvijā bieži sastopams, mazs mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns.
Skatīt Aizkaukāzs un Sarkanrīklīte
Smiltāju čakstīte
Smiltāju čakstīte jeb dūkainā čakstīte (Oenanthe isabellina) ir maza auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas sastopama Eiropā, Āzijā un Āfrikā.
Skatīt Aizkaukāzs un Smiltāju čakstīte
Smirdīgā rožvabole
Smirdīgā rožvabole (Oxythyrea funesta) ir vaboļu suga, kas izplatīta Eiropā un Tuvajos Austrumos.
Skatīt Aizkaukāzs un Smirdīgā rožvabole
Somzīlīte
Somzīlīte (Remiz pendulinus) ir somzīlīšu dzimtas (Remizidae) dziedātājputns, kas izplatīts plašā areālā Eirāzijas rietumdaļā.
Skatīt Aizkaukāzs un Somzīlīte
Stepes čipste
Stepes čipste (Anthus campestris) ir cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā.
Skatīt Aizkaukāzs un Stepes čipste
Svītrainais ķauķis
Svītrainais ķauķis (Sylvia nisoria) ir maza auguma ķauķu dzimtas (Sylviidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā un Āzijas rietumos, ziemo Āfrikas austrumos.
Skatīt Aizkaukāzs un Svītrainais ķauķis
Timurs
Timurs (Timūr, Temür, burtiski: ‘dzelzs’; dzimis, miris), arī Timurs Klibais (Timūr-e Lang) jeb eiropeizētajā versijā — Tamerlans, bija mongoļu cilmes tjurku valdnieks, Samarkandas emīrs, viens no lielākajiem iekarotājiem cilvēces vēsturē, 14.
Skatīt Aizkaukāzs un Timurs
Turkmenčajas miera līgums
Krievijas iekarojumi reģionā pēc Gulistānas un Turkmenčajas miera līgumiem. Adrianopoles miera līguma (zaļi svītroti) Turkmenčajas miera līgums parakstīts 1828.
Skatīt Aizkaukāzs un Turkmenčajas miera līgums
Vālodze
Vālodze (Oriolus oriolus) ir krāšņs vālodžu dzimtas (Oriolidae) dziedātājputns, kas sastopama Eirāzijā un Āfrikā.
Skatīt Aizkaukāzs un Vālodze
Vidējais dzenis
Vidējais dzenis (Dendrocoptes medius) ir dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga, kas sastopama tikai Eiropā un Āzijas dienvidrietumos.
Skatīt Aizkaukāzs un Vidējais dzenis
Zaļā dzilna
Zaļā dzilna (Picus viridis) ir dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga.
Skatīt Aizkaukāzs un Zaļā dzilna
Zemes kamene
Zemes kamene ir kameņu ģints suga, kas pieder bišu dzimtai.
Skatīt Aizkaukāzs un Zemes kamene
Zilzīlīte
Zilzīlīte jeb Eirāzijas zilzīlīte (Cyanistes caeruleus) ir neliels zīlīšu dzimtas (Paridae) dziedātājputns, kas izplatīts lielākajā daļā Eiropas, kā arī Tuvajos Austrumos.
Skatīt Aizkaukāzs un Zilzīlīte
2023. gada marta Gruzijas protesti
2023.
Skatīt Aizkaukāzs un 2023. gada marta Gruzijas protesti
Zināms kā Dienvidkaukāzs.