Ātrāk nekā pārlūku!
40 attiecības: Adrasteja (pavadonis), Amalteja (pavadonis), Atstarošana, Atstarotājspēja, C tipa asteroīds, Dubjago (krāteris), Eiropa (pavadonis), EPOXI, Fēbe (pavadonis), Haleja komēta, Herkuless (krāteris), Hiperions (pavadonis), Jūnona (asteroīds), Kainozojs, Kvavars, Langrēns (krāteris), Lasela krāteris, Lārisa (pavadonis), Lielais Sirts, Mēness, Nereīda (pavadonis), Pārejoša Mēness parādība, Pīrss (krāteris), Prokls (krāteris), Protejs (pavadonis), S tipa asteroīds, Salacija, Tēbe (pavadonis), Telesto (pavadonis), Tisserāns (krāteris), Zeme, Zemei tuvais asteroīds, Ziemeļu Ledus okeāns, Zodiakālā gaisma, 19 Fortūna, 22 Kalliope, 253 Matilde, 511 Deivida, 64 Angelina, 87 Silvija.
Adrasteja (pavadonis)
Adrasteja, arī Adrāsteja (grieķu Αδράστεια) — viens no Jupitera pavadoņiem, otrs Jupiteram tuvākais pavadonis (pēc Metīdas); Adrastejas orbīta ir ļoti tuva Metīdas orbītai.
Jaunums!!: Albedo un Adrasteja (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Amalteja (pavadonis)
Amalteja (angļu: Amalthea, grieķu: Αμάλθεια) — pēc Galileja pavadoņiem lielākais Jupitera pavadonis.
Jaunums!!: Albedo un Amalteja (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Atstarošana
Gaismas viļņi atstarojas pret ezera virsmu un veido kalna atspulgu Atstarošana ir parādība, kad vilnis krīt uz robežvirsmu starp divām vidēm un viļņu fronte maina virzienu, atgriežoties vidē, no kuras tā nākusi.
Jaunums!!: Albedo un Atstarošana · Redzēt vairāk »
Atstarotājspēja
Atstarotājspēja apraksta, cik daudz no krītošā starojuma virsma atstaro.
Jaunums!!: Albedo un Atstarotājspēja · Redzēt vairāk »
C tipa asteroīds
C tipa asteroīds - 253 Matilde C tipa asteroīdi ir oglekli saturošu asteroīdu grupa.
Jaunums!!: Albedo un C tipa asteroīds · Redzēt vairāk »
Dubjago (krāteris)
Dubjago ir triecienkrāteris Mēness redzamajā pusē.
Jaunums!!: Albedo un Dubjago (krāteris) · Redzēt vairāk »
Eiropa (pavadonis)
Eiropa ir Jupitera pavadonis, mazākais no četriem Galileja pavadoņiem.
Jaunums!!: Albedo un Eiropa (pavadonis) · Redzēt vairāk »
EPOXI
EPOXI ir kosmiskā misija, kurā tiek izmantota NASA starpplanētu zonde Deep Impact.
Jaunums!!: Albedo un EPOXI · Redzēt vairāk »
Fēbe (pavadonis)
Fēbe, arī Saturns IX ir Saturna pavadonis, kuru 1898.
Jaunums!!: Albedo un Fēbe (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Haleja komēta
Haleja komēta (oficiālais apzīmējums 1P/Halley) ir periodiskā komēta, kuru var redzēt ik pēc 75 — 76 gadiem.
Jaunums!!: Albedo un Haleja komēta · Redzēt vairāk »
Herkuless (krāteris)
HerkulessI.Vilks, Astronomijas vārdnīca, LU Akadēmiskais apgāds, 2014, ir triecienkrāteris Mēness redzamās puses ZA daļā, uz ZA no Aukstuma jūras.
Jaunums!!: Albedo un Herkuless (krāteris) · Redzēt vairāk »
Hiperions (pavadonis)
Hiperions ir Saturna pavadonis, kuru 1848.
Jaunums!!: Albedo un Hiperions (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Jūnona (asteroīds)
Jūnona, oficiāli 3 Juno ir asteroīds ar diametru apmēram 233 km.
Jaunums!!: Albedo un Jūnona (asteroīds) · Redzēt vairāk »
Kainozojs
Kainozojs jeb kainozoja ēra ir Zemes ģeoloģiskās vēstures pašreizējā ēra, kas sākās pirms 66,0 miljoniem gadu un turpinās līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Albedo un Kainozojs · Redzēt vairāk »
Kvavars
Kvavars, arī 50000 Quaoar ir transneptūna objekts ar diametru apmēram 1070 ± 38 km.
Jaunums!!: Albedo un Kvavars · Redzēt vairāk »
Langrēns (krāteris)
Langrēns ir triecienkrāteris Mēness redzamajā pusē.
Jaunums!!: Albedo un Langrēns (krāteris) · Redzēt vairāk »
Lasela krāteris
Lasela krāteris ir triecienkrāteris uz Mēness.
Jaunums!!: Albedo un Lasela krāteris · Redzēt vairāk »
Lārisa (pavadonis)
Lārisa ir piektais tuvākais Neptūna pavadonis.
Jaunums!!: Albedo un Lārisa (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Lielais Sirts
Lielais Sirts ir tumšs plankums uz Marsa virsmas (albedo elements), kas teleskopos ir saskatāms arī no Zemes.
Jaunums!!: Albedo un Lielais Sirts · Redzēt vairāk »
Mēness
Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Kā sugas vārds mēness apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs). Mēness ir Zemei tuvākais debess ķermenis, tas ir tikai 4 reizes mazāks par Zemi, tāpēc sistēmu Zeme-Mēness sauc arī par dubultplanētu. Mēness astronomiskais simbols ir ☾. Mēness ir otrs spožākais debess spīdeklis pēc Saules, bet, atšķirībā no Saules, tas pats gaismu neizstaro. Mēness atstarotā Saules gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Zeme Mēnesi apgaismo daudzreiz vairāk nekā Mēness Zemi. Uz Mēness nav gaismas kontrastu, atmosfēras kontrastu un ēnas kontrastu. Mēness virsma no Zemes ir labi saskatāma, bet, nokļūstot uz Mēness, Zemes virsma ir saskatāma sliktāk, jo traucē atmosfēra un mākoņi. Tiesa, no Zemes var saskatīt tikai vienu Mēness pusi (librāciju dēļ ilgstošākā laika periodā var redzēt vairāk kā 50% Mēness virsmas), otra puse ir vienmēr vērsta projām no Zemes, un to var apskatīt tikai ar kosmisko aparātu starpniecību. Dažreiz Mēness neredzamo pusi dēvē par Mēness tumšo pusi — tas ir pilnīgi nepareizi, jo Saule, Mēnesim rotējot, apspīd visu tā virsmu. Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness.
Jaunums!!: Albedo un Mēness · Redzēt vairāk »
Nereīda (pavadonis)
Nereīda (gr. Νηρηΐδα) ir trešais pēc lieluma Neptūna pavadonis (ap 340 km diametrā).
Jaunums!!: Albedo un Nereīda (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Pārejoša Mēness parādība
Pārejoša Mēness parādība ir īslaicīga Mēness virsmas krāsas, formas, apgaismojuma vai citāda izmaiņa.
Jaunums!!: Albedo un Pārejoša Mēness parādība · Redzēt vairāk »
Pīrss (krāteris)
Pīrss ir triecienkrāteris Mēness redzamajā pusē.
Jaunums!!: Albedo un Pīrss (krāteris) · Redzēt vairāk »
Prokls (krāteris)
Prokls ir triecienkrāteris Mēness redzamajā pusē, uz rietumiem no Krīžu jūras, neliela līdzenuma Palus Somni austrumdaļā.
Jaunums!!: Albedo un Prokls (krāteris) · Redzēt vairāk »
Protejs (pavadonis)
Protejs jeb Neptūns VIII ir otrais lielākais Neptūna pavadonis.
Jaunums!!: Albedo un Protejs (pavadonis) · Redzēt vairāk »
S tipa asteroīds
Gaspra ir S tipa asteroīds S tipa asteroīdi ir silikātiežus saturošu asteroīdu grupa.
Jaunums!!: Albedo un S tipa asteroīds · Redzēt vairāk »
Salacija
Salacija, arī 120347 Salacia ir transneptūna objekts ar diametru apmēram 854 ± 45 km.
Jaunums!!: Albedo un Salacija · Redzēt vairāk »
Tēbe (pavadonis)
Tēbe — ceturtais Jupiteram tuvākais pavadonis, kura orbīta atrodas starp Amaltejas un Jo orbītām.
Jaunums!!: Albedo un Tēbe (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Telesto (pavadonis)
Telesto (sākotnēji S/1980 S13) ir mazais Saturna pavadonis.
Jaunums!!: Albedo un Telesto (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Tisserāns (krāteris)
Tisserāns ir triecienkrāteris Mēness redzamajā pusē, uz ziemeļrietumiem no Krīžu jūras, neliela līdzenuma Lacus Bonitatis DA malā.
Jaunums!!: Albedo un Tisserāns (krāteris) · Redzēt vairāk »
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Jaunums!!: Albedo un Zeme · Redzēt vairāk »
Zemei tuvais asteroīds
Asteroīda 2004 FH kustība Zemei tuvie asteroīdi, arī bīstamās mazās planētas ir Zemei tuvās orbītās esoši asteroīdi jeb asteroīdi ar perihēliju mazāku par 1,3 AU.
Jaunums!!: Albedo un Zemei tuvais asteroīds · Redzēt vairāk »
Ziemeļu Ledus okeāns
Ziemeļu Ledus okeāns jeb Arktiskais okeāns ir mazākais un seklākais no pasaules pieciem okeāniem, lielākā daļa okeāna atrodas aiz arktiskā polārā loka.
Jaunums!!: Albedo un Ziemeļu Ledus okeāns · Redzēt vairāk »
Zodiakālā gaisma
Venera Zodiakālā gaisma ir vāja, bālgana blāzma nakts debesīs, kas redzama tūlīt pēc saulrieta vai pirms saullēkta.
Jaunums!!: Albedo un Zodiakālā gaisma · Redzēt vairāk »
19 Fortūna
Fortūna, arī 19 Fortūna ir asteroīds ar diametru apmēram 200 km, atrodas asteroīdu joslā, pieder G tipa asteroīdu grupai.
Jaunums!!: Albedo un 19 Fortūna · Redzēt vairāk »
22 Kalliope
Kalliope, arī 22 Kalliope ir asteroīds ar diametru apmēram 166 km, atrodas asteroīdu joslā, pieder M tipa asteroīdu grupai.
Jaunums!!: Albedo un 22 Kalliope · Redzēt vairāk »
253 Matilde
Matilde, arī 253 Matilde ir asteroīds ar apmēram 53 km diametru.
Jaunums!!: Albedo un 253 Matilde · Redzēt vairāk »
511 Deivida
Deivida, arī 511 Deivida ir asteroīds ar diametru apmēram 326 km.
Jaunums!!: Albedo un 511 Deivida · Redzēt vairāk »
64 Angelina
Angelina, arī 64 Angelina ir neregulāras formas asteroīds ar izmēriem apmēram 60 x 53 x 45 km, atrodas asteroīdu joslā.
Jaunums!!: Albedo un 64 Angelina · Redzēt vairāk »
87 Silvija
Silvija, arī 87 Silvija ir asteroīds ar diametru apmēram 273 ± 10 km.
Jaunums!!: Albedo un 87 Silvija · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Gaismas atstarošanas koeficients.
