Satura rādītājs
36 attiecības: Boriss Savinkovs, Brīvmūrnieku uzskaitījums — K, Dmitrijs Medvedevs, Februāra revolūcija, Georgijs Ļvovs, Jūnija ofensīva, Josifs Staļins, Kiesti Kallio, Korņilova dumpis, Krievijas Pagaidu valdība, Krievijas pilsoņu karš, Krievijas Republika, Krievijas revolūcijas hronoloģija, Krievijas Tautu Lielais Austrums, Krievijas valdības vadītāju uzskaitījums, Latgales Zemes padome, Marija Spiridonova, Oktobra revolūcija, Otrā atmoda, Pāvels Miļukovs, Pirmais Latgales latviešu kongress, Pirmais pasaules karš, Pjotrs Krasnovs, Romanovu ģimenes nogalināšana, Sociālistu revolucionāru partija, Uļjanovska, Vladimirs Ļeņins, Zigfrīds Anna Meierovics, 11. jūnijs, 1881. gads, 1917. gada Krievijas revolūcija, 1917. gads, 1970. gads, 20. jūlijs, 22. aprīlis, 4. maijs.
Boriss Savinkovs
Boriss Savinkovs (—) bija krievu politiskais darbinieks un terorists, viens no eseru partijas līderiem.
Skatīt Aleksandrs Kerenskis un Boriss Savinkovs
Brīvmūrnieku uzskaitījums — K
Cirkulis un taisnleņķis ar 24 iedaļām ir vispazīstamākais brīvmūrnieku simbols. Burts G norāda uz perfekcijas centieniem.Šajā rakstā ir uzskaitīti Latvijas un citu valstu brīvmūrnieki, kuru uzvārds sākas ar burtu "K".
Skatīt Aleksandrs Kerenskis un Brīvmūrnieku uzskaitījums — K
Dmitrijs Medvedevs
Dmitrijs Medvedevs (dzimis) ir Krievijas politiķis un valstsvīrs, juridisko zinātņu kandidāts.
Skatīt Aleksandrs Kerenskis un Dmitrijs Medvedevs
Februāra revolūcija
Nekārtības Petrogradas ielās Revolucionāru mītiņš Februāra revolūcija bija pavērsiena punkts Krievijas Impērijas un pasaules vēsturē, tā aizsāka 1917. gada Krievijas revolūciju, kuras rezultātā sabruka Krievijas Impērija un etnisko minoritāšu nomaļu reģioni, tai skaitā Latvija, ieguva neatkarību.
Skatīt Aleksandrs Kerenskis un Februāra revolūcija
Georgijs Ļvovs
Georgijs Ļvovs (krievu: Георгий Евгеньевич Львов, dzimis 1861. gada 2. novembrī Drēzdenē, miris 1925. gada 7. martā netālu no Parīzes, tagad Buloņa-Bijankūra) bija krievu valstsvīrs un politiķis.
Skatīt Aleksandrs Kerenskis un Georgijs Ļvovs
Jūnija ofensīva
Ofensīvas gaita Jūnija ofensīva, arī Jūlija ofensīva vai Kerenska ofensīva, bija Krievijas Pagaidu valdības organizēts uzbrukums Pirmajā pasaules karā 1917.
Skatīt Aleksandrs Kerenskis un Jūnija ofensīva
Josifs Staļins
Josifs Džugašvili (dzimis, miris), kopš 1912.
Skatīt Aleksandrs Kerenskis un Josifs Staļins
Kiesti Kallio
Kiesti Kallio (Kyösti Kallio; dzimis Gustavs Kalliokangass (Gustaf Kalliokangas), miris) bija ceturtais Somijas prezidents (no 1937. līdz 1940. gadam).
Skatīt Aleksandrs Kerenskis un Kiesti Kallio
Korņilova dumpis
Korņilovu sveic viņa virsnieki Korņilova dumpis (krievu: Корниловский мятеж) bija neveiksmīga bruņota sacelšanās, ko 1917.
Skatīt Aleksandrs Kerenskis un Korņilova dumpis
Krievijas Pagaidu valdība
Pirmās Krievijas Pagaidu valdības locekļi (1917. gada marts). Krievijas Pagaidu valdība bija pirmā demokrātiskā valdība Krievijas Impērijas un Krievijas Republikas vēsturē, kas pastāvēja no 1917.
Skatīt Aleksandrs Kerenskis un Krievijas Pagaidu valdība
Krievijas pilsoņu karš
deklarētā autonomā Latvijas valsts kļūdaini apzīmēta kā ''Latvia (18 XI 1917)'' Baltās kustības uzbrukumu apstādināšanas līnijas dažādās frontēs, ar dzeltenu Sarkanās armijas frontes 1919. gada vasarā Pilsoņu kara frontes 1919. gada martā (karte no ''The New York Times'', 1919) Krievijas pilsoņu karš bija Oktobra revolūcijas izraisīts pilsoņu karš bijušās Krievijas Impērijas teritorijā starp lielinieku atbalstītājiem un to pretiniekiem.
Skatīt Aleksandrs Kerenskis un Krievijas pilsoņu karš
Krievijas Republika
Krievijas Republikas plakāts ar pirmās Pagaidu valdības sastāvu Krievijas Republika bija Krievijas Pagaidu valdības 1917.
Skatīt Aleksandrs Kerenskis un Krievijas Republika
Krievijas revolūcijas hronoloģija
Krievijas revolūcijas hronoloģija apkopo svarīgākos 1917.
Skatīt Aleksandrs Kerenskis un Krievijas revolūcijas hronoloģija
Krievijas Tautu Lielais Austrums
Krievijas Tautu Lielais Austrums (krieviski: Великий Восток народов России) bija Krievijas Impērijas brīvmūrnieku lielloža, kas darbojās no 1912.
Skatīt Aleksandrs Kerenskis un Krievijas Tautu Lielais Austrums
Krievijas valdības vadītāju uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Krievijas valdības vadītāji kopš 1905.
Skatīt Aleksandrs Kerenskis un Krievijas valdības vadītāju uzskaitījums
Latgales Zemes padome
Latgales Zemes padomes deputāti Tautas padomē. Sēž no kreisās Frīdrihs Obšteins, Valērija Seile (frakcijas vadītāja), Antons Laizāns, Staņislavs Kambala. Stāv Pāvils Laizāns, Staņislavs Jaudzems, Jāzeps Trasuns, Ādams Turkopols. Latgales Zemes padome vai Latgales Pagaidu zemes padome bija 1917.
Skatīt Aleksandrs Kerenskis un Latgales Zemes padome
Marija Spiridonova
Marija Spiridonova (dzimusi, mirusi) bija Krievijas Sociālrevolucionāru partijas jeb eseru vadītāja.
Skatīt Aleksandrs Kerenskis un Marija Spiridonova
Oktobra revolūcija
Petrogradā 1917. gada oktobrī. Oktobra revolūcija ir pretrunīgi vērtēts notikums Krievijas vēsturē, daļa no 1917. gada Krievijas revolūcijas.
Skatīt Aleksandrs Kerenskis un Oktobra revolūcija
Otrā atmoda
Elizabetes ielā Rīgā. Otrā atmoda bija nacionālā kustība 20. gadsimta sākumā, kas noveda pie Latvijas valsts pasludināšanas 1918.
Skatīt Aleksandrs Kerenskis un Otrā atmoda
Pāvels Miļukovs
Pāvels Miļukovs Krievijas Valsts domē (1915) Pāvels Miļukovs (krievu: Павел Николаевич Милюков, dzimis 15. janvarī 1859. gadā Maskavā Krievijas Impērijā, miris 31. martā 1943. gadā Francijā) bija krievu liberāls politiķis, vēsturnieks un publicists.
Skatīt Aleksandrs Kerenskis un Pāvels Miļukovs
Pirmais Latgales latviešu kongress
Latvijas karogiem un lozungiem Rēzeknē. 1917. gada Latgales kongress. Plakāts skolu vajadzībām (autors Jēkabs Strazdiņš, ap 1935). Pirmo Latgales kongresu atstājušie dalībnieki (vidū sēž Andrivs Boriss (x) un Francis Kemps (xx)). Pirmais Latgales latviešu kongress 1917.
Skatīt Aleksandrs Kerenskis un Pirmais Latgales latviešu kongress
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Skatīt Aleksandrs Kerenskis un Pirmais pasaules karš
Pjotrs Krasnovs
Pjotrs Krasnovs (—) bija Krievijas Impērijas armijas ģenerālis, Krievijas pilsoņu kara dalībnieks.
Skatīt Aleksandrs Kerenskis un Pjotrs Krasnovs
Romanovu ģimenes nogalināšana
Romanovu ģimenes nogalināšana bija Krievijas Impērijas ķeizara Nikolaja II, viņa sievas Aleksandras Fjodorovnas un piecu bērnu Olgas, Marijas, Tatjanas, Anastasijas un Alekseja nogalināšana 1918.
Skatīt Aleksandrs Kerenskis un Romanovu ģimenes nogalināšana
Sociālistu revolucionāru partija
Sociālistu revolucionāru partijas priekšvēlēšanu plakāts 1917. gadā. Sociālistu revolucionāru partija (saīsināti eseri) bija radikāla politiskā partija Krievijas impērijā (1902—1917), Krievijas Republikā (1917) un vēlāk Krievijas PFSR (1917— 1923), kas izveidojās apvienojoties narodņiku pulciņiem.
Skatīt Aleksandrs Kerenskis un Sociālistu revolucionāru partija
Uļjanovska
Uļjanovska ir pilsēta Krievijas Federācijas Eiropas daļā, Volgas labajā krastā pie Svijagas upes ietekas, uz dienvidiem no Kazaņas.
Skatīt Aleksandrs Kerenskis un Uļjanovska
Vladimirs Ļeņins
Vladimirs Uļjanovs, biežāk pazīstams kā Ļeņins dzimis Simbirskā, miris Gorkos pie Maskavas), bija Krievijas revolucionārs, boļševiku partijas līderis, pirmais PSRS vadītājs un ļeņinisma ideoloģijas dibinātājs. Tiek uzskatīts par vienu no 20. gadsimta ietekmīgākajiem politiķiem.
Skatīt Aleksandrs Kerenskis un Vladimirs Ļeņins
Zigfrīds Anna Meierovics
Zigfrīds Anna Meierovics ( —) bija Latvijas sabiedriskais un politiskais darbinieks.
Skatīt Aleksandrs Kerenskis un Zigfrīds Anna Meierovics
11. jūnijs
11.
Skatīt Aleksandrs Kerenskis un 11. jūnijs
1881. gads
1881.
Skatīt Aleksandrs Kerenskis un 1881. gads
1917. gada Krievijas revolūcija
1917.
Skatīt Aleksandrs Kerenskis un 1917. gada Krievijas revolūcija
1917. gads
1917.
Skatīt Aleksandrs Kerenskis un 1917. gads
1970. gads
1970.
Skatīt Aleksandrs Kerenskis un 1970. gads
20. jūlijs
20.
Skatīt Aleksandrs Kerenskis un 20. jūlijs
22. aprīlis
22.
Skatīt Aleksandrs Kerenskis un 22. aprīlis
4. maijs
4.
Skatīt Aleksandrs Kerenskis un 4. maijs
Zināms kā Alexander Kerensky, Kerenskis, Kerensky.