Satura rādītājs
16 attiecības: A. Šaņavska Maskavas Tautas universitāte, Aprīļa pučs, Arturs Kroders, Grašu pagasts, Kauja par Liepāju, Latviešu landesvēra dumpis (1918), Latviešu leģions, Latvijas brīvības cīņas, Latvijas Bruņotie spēki, Latvijas Kareivis, Latvijas Nacionālā komiteja, Latvijas vācu okupācija (1941—1945), Latvju kareivju nacionālā savienība, Lettonia, Viktors Deglavs, 19. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2).
A. Šaņavska Maskavas Tautas universitāte
A. Šaņavska Maskavas Tautas universitātes galvenā ēka 1913. gadā. Aizlūgums A. Šaņavska MTU ēkas pamatakmens likšanas ceremonijas laikā 1911. gadā. A. Šaņavska Maskavas Tautas universitāte bija Maskavas pilsētas augstākās izglītības iestāde, kas darbojās no 1908.
Skatīt Aleksandrs Plensners un A. Šaņavska Maskavas Tautas universitāte
Aprīļa pučs
Pirmā Latvijas Pagaidu valdība uz "Saratova" klāja 1919. gada jūnijā. Aprīļa pučs bija Baltijas landesvēra vācu kareivju veidotās Trieciengrupas un no Vācijas atbraukušā Pfefera brīvkorpusa kareivju īstenots apvērsums Liepājā Latvijas brīvības cīņu laikā, 1919.
Skatīt Aleksandrs Plensners un Aprīļa pučs
Arturs Kroders
Arturs Kroders (1892—1973) bija latviešu publicists.
Skatīt Aleksandrs Plensners un Arturs Kroders
Grašu pagasts
Grašu pagasts bija viena no Madonas apriņķa (līdz 1924. gadam Cēsu apriņķa) pašvaldībām tā ziemeļdaļā.
Skatīt Aleksandrs Plensners un Grašu pagasts
Kauja par Liepāju
1966. gadā izveidotais memoriāls Kauja par Liepāju, arī Liepājas aizstāvēšana, bija lielākā un ilgākā kaujas operācija 1941. gada Latvijas vācu okupācijas laikā.
Skatīt Aleksandrs Plensners un Kauja par Liepāju
Latviešu landesvēra dumpis (1918)
Pilsētā un presē izplatītais britu brīdinājums par artilērijas izmantošanu nemieru apspiešanai Britu "''Princess Margaret''" Britu kreiseris "''Ceres''" Latviešu landesvēra dumpis notika 1918.
Skatīt Aleksandrs Plensners un Latviešu landesvēra dumpis (1918)
Latviešu leģions
Latviešu SS brīvprātīgo leģions jeb Latviešu leģions bija Latviju okupējušā Trešā reiha bruņoto struktūru — Ieroču SS un policijas — sastāvā esošo latviešu militāro formējumu kopums Otrā pasaules kara laikā.
Skatīt Aleksandrs Plensners un Latviešu leģions
Latvijas brīvības cīņas
Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku.
Skatīt Aleksandrs Plensners un Latvijas brīvības cīņas
Latvijas Bruņotie spēki
Jānis Balodis. Eduards Kalniņš, Andrejs Krustiņš?, Roberts Kļaviņš, ?, Aleksandrs Kalējs. Latvijas Bruņotie spēki bija Latvijas karaspēks, kas pastāvēja no 1919.
Skatīt Aleksandrs Plensners un Latvijas Bruņotie spēki
Latvijas Kareivis
"Latvijas Kareivis" bija Latvijas Bruņoto spēku štāba dienas laikraksts, kas iznāca no 1920.
Skatīt Aleksandrs Plensners un Latvijas Kareivis
Latvijas Nacionālā komiteja
Latvijas Nacionālās komitejas pasludināšana Liepājā 1945. gada 19. martā. Latvijas Nacionālā komiteja bija Otrā pasaules kara beigās 1945.
Skatīt Aleksandrs Plensners un Latvijas Nacionālā komiteja
Latvijas vācu okupācija (1941—1945)
Latvijas (''Lettland'') ģenerālapgabals ar vāciskajiem vietvārdiem (1942). Latvijas vācu okupācija ir Padomju Savienības 1940.
Skatīt Aleksandrs Plensners un Latvijas vācu okupācija (1941—1945)
Latvju kareivju nacionālā savienība
LKNS biedri atmiņas pasākumā, 1928. gada 14. novembrī Latvju kareivju nacionālā savienība (LKNS) bija Rīgā 1917.
Skatīt Aleksandrs Plensners un Latvju kareivju nacionālā savienība
Lettonia
Lettonia ir studentu korporācija, kas vieno dažādu akadēmisko kursu studentus un vecāka gadagājuma studijas beigušos — filistrus, sekojot nacionāliem un patriotiskiem ideāliem, un veidotu kopējos principos sakņotu savstarpēju draudzību.
Skatīt Aleksandrs Plensners un Lettonia
Viktors Deglavs
Viktors Deglavs (1902—1941) bija latviešu virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, latviešu pašaizsardzības vienību štāba priekšnieks (1941).
Skatīt Aleksandrs Plensners un Viktors Deglavs
19. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2)
19.
Skatīt Aleksandrs Plensners un 19. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2)
Zināms kā Plensners.