Satura rādītājs
544 attiecības: Adamova (Liepnas pagasts), Adrakaši, AirBaltic, Aizgārša (Liepnas pagasts), Aizpurieši (Zeltiņu pagasts), Aizsardzības no masveida iznīcināšanas ieročiem rota, Aizupītes, Aizupe (Liepnas pagasts), Akvedukts (uzņēmums), Alūksne (nozīmju atdalīšana), Alūksne (stacija), Alūksnes augstiene, Alūksnes ģerbonis, Alūksnes ezers, Alūksnes iela, Alūksnes iela (Rīga), Alūksnes ielu uzskaitījums, Alūksnes Jaunā pils, Alūksnes katoļu baznīca, Alūksnes luterāņu baznīca, Alūksnes novada ciemu uzskaitījums, Alūksnes novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums, Alūksnes novads, Alūksnes pagasts, Alūksnes pareizticīgo baznīca, Alūksnes rajons, Alūksnes vēsture, Alūksnes Vecā pils, Alūksnes viduslaiku pils, Aleksandrs Kalējs, Aleksandrs Polubiņskis, Alfrēds Gailītis, Alodzene, Alsviķi, Alsviķu pagasts, Anšlavs Eglītis, Andrejs Rastorgujevs, Andris Vosekalns, Anna (ciems), Anta Aizupe, Antss Pīps, Ape, Aprīļa klimats Latvijā, Arāja komanda, Arnolds fon Fītinghofs, Aronas pilskalns, Arturs Dārznieks, Arvīds Prēdelis, Asaris, Atzele, ... Izvērst indekss (494 vairāk) »
Adamova (Liepnas pagasts)
Adamova ir ciems Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Skatīt Alūksne un Adamova (Liepnas pagasts)
Adrakaši
Adrakaši ir ciems Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Skatīt Alūksne un Adrakaši
AirBaltic
airBaltic (uzņēmuma nosaukums AS Air Baltic Corporation) ir Latvijas nacionālā lidsabiedrība, tā bāzēta starptautiskajā lidostā "Rīga".
Skatīt Alūksne un AirBaltic
Aizgārša (Liepnas pagasts)
Aizgārša (augšzemnieku dialektā: Oizgārša) ir ciems Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Skatīt Alūksne un Aizgārša (Liepnas pagasts)
Aizpurieši (Zeltiņu pagasts)
Aizpurieši ir ciems Alūksnes novada Zeltiņu pagastā.
Skatīt Alūksne un Aizpurieši (Zeltiņu pagasts)
Aizsardzības no masveida iznīcināšanas ieročiem rota
Aizsardzības no masveida iznīcināšanas ieročiem rota (saīsināti AMII) ir Latvijas Republikas Zemessardzes 1.
Skatīt Alūksne un Aizsardzības no masveida iznīcināšanas ieročiem rota
Aizupītes
Aizupītes ir ciems Alūksnes novada Alsviķu pagastā.
Skatīt Alūksne un Aizupītes
Aizupe (Liepnas pagasts)
Aizupe (augšzemnieku dialektā: Oizupe) ir ciems Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Skatīt Alūksne un Aizupe (Liepnas pagasts)
Akvedukts (uzņēmums)
Akvedukts ir viens no lielākajiem ūdensapgādes, apkures un dārza preču vairumtirgotājiem Latvijā.
Skatīt Alūksne un Akvedukts (uzņēmums)
Alūksne (nozīmju atdalīšana)
Alūksne var būt.
Skatīt Alūksne un Alūksne (nozīmju atdalīšana)
Alūksne (stacija)
Alūksne ir šaursliežu dzelzceļa līnijas Gulbene—Alūksne galastacija.
Skatīt Alūksne un Alūksne (stacija)
Alūksnes augstiene
Alūksnes un Hānjas augstienes satelītuzņēmums 2003. gada martā. Aizsalušie ezeri un sniega klātās augstienes ir bālākā krāsā. Ar melnu līniju iezīmētas valstu robežas. Alūksnes augstiene (agrāk arī Ziemeļaustrumu Vidzemes augstiene) ir dabas apgabals Latvijas ziemeļaustrumos.
Skatīt Alūksne un Alūksnes augstiene
Alūksnes ģerbonis
Alūksnes pilsētas ģerbonis ir viens no Alūksnes pilsētas oficiālajiem simboliem.
Skatīt Alūksne un Alūksnes ģerbonis
Alūksnes ezers
Alūksnes ezers ir ezers Alūksnes augstienē, Alūksnes novadā — Alūksnē un Jaunalūksnes pagastā.
Skatīt Alūksne un Alūksnes ezers
Alūksnes iela
Alūksnes iela var būt.
Skatīt Alūksne un Alūksnes iela
Alūksnes iela (Rīga)
Alūksnes iela ir iela Rīgā, Ziemeļu rajonā, Pētersalā.
Skatīt Alūksne un Alūksnes iela (Rīga)
Alūksnes ielu uzskaitījums
Alūksnes pilsētas ielu uzskaitījumā iekļautas Alūksnes 126 ielas.
Skatīt Alūksne un Alūksnes ielu uzskaitījums
Alūksnes Jaunā pils
Alūksnes Jaunā pils ir angļu neogotikas stila pils Alūksnē.
Skatīt Alūksne un Alūksnes Jaunā pils
Alūksnes katoļu baznīca
Alūksnes Svētā Bonifācija Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu draudzes baznīca Alūksnes novada Alūksnē.
Skatīt Alūksne un Alūksnes katoļu baznīca
Alūksnes luterāņu baznīca
Alūksnes evaņģēliski luteriskā baznīca ir 18.
Skatīt Alūksne un Alūksnes luterāņu baznīca
Alūksnes novada ciemu uzskaitījums
Alūksnes novada ģerbonis Šajā uzskatījumā apkopoti Alūksnes novada ciemi pēc Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras datubāzes.
Skatīt Alūksne un Alūksnes novada ciemu uzskaitījums
Alūksnes novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums
Alūksnes novada ģerbonis Šajā uzskaitījumā apkopoti Alūksnes novada pašvaldības vadītāji.
Skatīt Alūksne un Alūksnes novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums
Alūksnes novads
Alūksnes novads ir 2009.
Skatīt Alūksne un Alūksnes novads
Alūksnes pagasts
Alūksnes pagasts bija viena no Valkas apriņķa pašvaldībām tā austrumu daļā.
Skatīt Alūksne un Alūksnes pagasts
Alūksnes pareizticīgo baznīca
Alūksnes Svētās Trīsvienības pareizticīgo baznīca ir Latvijas pareizticīgās baznīcas dievnams Alūksnes novada Alūksnē.
Skatīt Alūksne un Alūksnes pareizticīgo baznīca
Alūksnes rajons
Alūksnes rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR (1949-1962, 1967-1990) un Latvijas Republikas (1990-2009) sastāvā.
Skatīt Alūksne un Alūksnes rajons
Alūksnes vēsture
Alūksnes skats (Broce, 1791). Alūksnes vēsture aptver laika posmu kopš Alūksnes dibināšanas senajā Atzeles zemē līdz mūsdienām.
Skatīt Alūksne un Alūksnes vēsture
Alūksnes Vecā pils
Alūksnes Vecā pils ir klasicisma stila pils Alūksnes ezera krastā, kas celta pēc Kristofa Burharda fon Fītinghofa-Šēla pasūtījuma no 1793.
Skatīt Alūksne un Alūksnes Vecā pils
Alūksnes viduslaiku pils
Alūksnes viduslaiku pils jeb Marienburgas pils (arī Margenborg, 1342—1702) atrodas Alūksnē uz Alūksnes ezera Marijas jeb Pils salas dienvidu daļas.
Skatīt Alūksne un Alūksnes viduslaiku pils
Aleksandrs Kalējs
Aleksandrs Kalējs (—) bija latviešu virsnieks, Pirmā pasaules kara un Brīvības cīņu dalībnieks, Latvijas armijas ģenerālis (1927).
Skatīt Alūksne un Aleksandrs Kalējs
Aleksandrs Polubiņskis
Aleksandrs Polubiņskis (miris pirms 1608. gada) bija Lietuvas lielkņazistes valsts un militārais darbinieks.
Skatīt Alūksne un Aleksandrs Polubiņskis
Alfrēds Gailītis
Alfrēds Gailītis (—) bija Latvijas politiķis.
Skatīt Alūksne un Alfrēds Gailītis
Alodzene
Alodzene (augšzemnieku dialektā: Olūdzene) ir ciems Alūksnes novada Mālupes pagastā.
Skatīt Alūksne un Alodzene
Alsviķi
Alsviķi ir ciems Alūksnes novada Alsviķu pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Alūksne un Alsviķi
Alsviķu pagasts
Alsviķu pagasts ir viena no Alūksnes novada administratīvajām teritorijām tā rietumos.
Skatīt Alūksne un Alsviķu pagasts
Anšlavs Eglītis
Anšlavs Eglītis ( —) bija latviešu rakstnieks, žurnālists un gleznotājs.
Skatīt Alūksne un Anšlavs Eglītis
Andrejs Rastorgujevs
Andrejs Rastorgujevs (dzimis Alūksnē) ir latviešu biatlonists.
Skatīt Alūksne un Andrejs Rastorgujevs
Andris Vosekalns
Andris Vosekalns (dzimis Alūksnē) ir profesionāls Latvijas šosejas riteņbraucējs, kurš pārstāv Ķīnas kontinentālo komandu Hengxiang.
Skatīt Alūksne un Andris Vosekalns
Anna (ciems)
Anna (agrāk Anne) ir apdzīvota vieta Alūksnes novada Annas pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Alūksne un Anna (ciems)
Anta Aizupe
Anta Aizupe (dzimusi Alūksnē) ir latviešu aktrise.
Skatīt Alūksne un Anta Aizupe
Antss Pīps
Antss Pīps (dzimis 1884. gada 16. februārī Tuhalānē, miris 1942. gada 1. oktobrī Nirobas nometnē, PSRS), arī Hanss Pīps, bija igauņu jurists, politiķis un diplomāts.
Skatīt Alūksne un Antss Pīps
Ape
Ape ir pilsēta Vidzemē, Latvijas ziemeļaustrumos, tuvu Igaunijas robežai.
Skatīt Alūksne un Ape
Aprīļa klimats Latvijā
Aprīļa klimats Latvijā.
Skatīt Alūksne un Aprīļa klimats Latvijā
Arāja komanda
Arāja sevišķā vienība bija SD pakļauta paramilitāra vienība Otrā pasaules kara laikā, kas piedalījās holokausta īstenošanā Latvijas teritorijā, kā arī kaujās pret padomju partizāniem.
Skatīt Alūksne un Arāja komanda
Arnolds fon Fītinghofs
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Livonijas ordeņa bruņinieku iebrukums Lietuvā (Wojceha Gersona zīmējums). Arnolds no Fītinghofas jeb Arnolds fon Fītinghofs (miris 1364.
Skatīt Alūksne un Arnolds fon Fītinghofs
Aronas pilskalns
Aronas pilskalns (arī Gultas kalns) ir pilskalns, kas atrodas Madonas novada Bērzaunes pagastā, blakus autoceļam P37 (Pļaviņas—Madona—Gulbene), apmēram 4 km uz austrumiem no Bērzaunes.
Skatīt Alūksne un Aronas pilskalns
Arturs Dārznieks
Arturs Dārznieks (Lubāna -, Rīga) bija Latvijas šahists un inženieris.
Skatīt Alūksne un Arturs Dārznieks
Arvīds Prēdelis
Arvīds Prēdelis (dzimis 1902. gada 3. novembrī, miris 1960. gada 24. aprīlī) bija latviešu mūziķis, ērģelnieks.
Skatīt Alūksne un Arvīds Prēdelis
Asaris
Asaris jeb Eiropas asaris (Perca fluviatilis) ir asaru dzimtas (Percidae) plēsīga saldūdens zivis.
Skatīt Alūksne un Asaris
Atzele
Atzele (vācu: Atzel, Adsellen, vēlāk Adsel) jeb Adzeles zeme bija latgaļu zeme (valsts) mūsdienu Latvijas, Krievijas un Igaunijas teritorijās.
Skatīt Alūksne un Atzele
Auguļi (Jaunlaicenes pagasts)
Auguļi ir ciems Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā.
Skatīt Alūksne un Auguļi (Jaunlaicenes pagasts)
Augusta klimats Latvijā
Augusta klimats Latvijā.
Skatīt Alūksne un Augusta klimats Latvijā
Augusts Baltpurviņš
Dzelmes (dekadentu) grupas mākslinieki 1906. gadā. No kreisās sēž: Kārlis Jēkabsons, Zemgaliešu Biruta, Augusts Baltpurviņš, Eduards Cālītis. Stāv: Kārlis Štrāls, Jānis Akuraters, Kārlis Krūza, Kārlis Skalbe, Jānis Jaunsudrabiņš (foto: Jānis Rieksts). Augusts Baltpurviņš (1871–1930) bija latviešu valodas skolotājs, dzejnieks, rakstnieks un tulkotājs.
Skatīt Alūksne un Augusts Baltpurviņš
Ausekļa iela
Ausekļa iela var būt.
Skatīt Alūksne un Ausekļa iela
Autoceļš A2 (Latvija)
; uz Alderiem; uz Launkalni; uz Vecpiebalgu; uz Smilteni; uz Palsmani; uz Ūdrupi; uz Virešiem; uz Virešiem; uz Lejasciemu; uz Valku; uz Gaujienu; uz Trapeni, Zeltiņiem; uz Api; uz Api; uz Api, Alūksni; uz Alūksni; uz Alūksni | | A2 autoceļš Rīga—Sigulda—Igaunijas robeža (Veclaicene) jeb Vidzemes (Pleskavas) šoseja ir augstākās kategorijas Latvijas autoceļš, kas savieno Latvijas galvaspilsētu Rīgu ar Igaunijas robežu Veclaicenes pagastā.
Skatīt Alūksne un Autoceļš A2 (Latvija)
Autoceļš P34
| | P34 autoceļš Sinole—Silakrogs ir reģionālais Latvijas autoceļš, kas savieno autoceļu P27 pie Sinoles caur Lejasciemu ar autoceļu P39 starp Alūksni un Alsviķiem.
Skatīt Alūksne un Autoceļš P34
Autoceļš P39
| | P39 autoceļš Alūksne—Ape ir reģionālais Latvijas autoceļš, kas savieno Alūksni ar autoceļu A2 un tālāk ar Api.
Skatīt Alūksne un Autoceļš P39
Autoceļš P40
| | P40 autoceļš Alūksne—Zaiceva ir reģionālais Latvijas autoceļš, kas savieno Alūksni ar autoceļu P42 Zaicevā.
Skatīt Alūksne un Autoceļš P40
Autoceļš P41
| | P41 autoceļš Alūksne—Liepna ir reģionālais Latvijas autoceļš, kas savieno Alūksni ar autoceļu P42 Liepnā.
Skatīt Alūksne un Autoceļš P41
Autoceļš P43
| | P43 autoceļš Litene—Alūksne ir reģionālais Latvijas autoceļš, kas savieno autoceļu P35 pie Litenes ar Alūksni.
Skatīt Alūksne un Autoceļš P43
Avotu iela
Avotu iela var būt.
Skatīt Alūksne un Avotu iela
Šķērsti
Škērsti ir ciems Alūksnes novada Ziemera pagastā.
Skatīt Alūksne un Šķērsti
Šļukumi
Šļukumi ir ciems Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā.
Skatīt Alūksne un Šļukumi
Šļukums
Šļukums ir ciems Alūksnes novada Ziemera pagastā.
Skatīt Alūksne un Šļukums
Šeļehova (Pededzes pagasts)
Šeļehova ir ciems Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Skatīt Alūksne un Šeļehova (Pededzes pagasts)
Ķelles
Ķelles ir ciems Alūksnes novada Kalncempju pagastā.
Skatīt Alūksne un Ķelles
Ķesteru senkapi
Ķesteru senkapi ir vietējas nozīmes aizsargājams arheoloģijas piemineklis Alūksnes novada Alsviķu pagastā.
Skatīt Alūksne un Ķesteru senkapi
Ķurši
Ķurši ir ciems Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Skatīt Alūksne un Ķurši
Žagatas (Kalncempju pagasts)
Žagatas (augšzemnieku dialektā: Žogotas) ir ciems Alūksnes novada Kalncempju pagastā.
Skatīt Alūksne un Žagatas (Kalncempju pagasts)
Žērveļi
Žērveļi (augšzemnieku dialektā: Žierveļi), arī Žerveļi, ir ciems Alūksnes novada Mālupes pagastā.
Skatīt Alūksne un Žērveļi
Čistigi
Čistigi ir ciems Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Skatīt Alūksne un Čistigi
Čonkas
Čonkas ir ciems Alūksnes novada Ilzenes pagastā.
Skatīt Alūksne un Čonkas
Čuksti (Alsviķu pagasts)
Čuksti ir ciems Alūksnes novada Alsviķu pagastā.
Skatīt Alūksne un Čuksti (Alsviķu pagasts)
Ērmaņu muiža
Ērmaņu muiža 2018. gadā Ērmaņu muiža 2013. gadā Ērmaņu muiža 1929. gadā Ērmaņu muižas kungu māja jeb Ērmaņu muiža atrodas Alūksnes novada Malienas pagastā.
Skatīt Alūksne un Ērmaņu muiža
Ādolfa Liepaskalna piemiņas akmens
Ādolfa Liepaskalna piemiņas akmens ir piemineklis soļotājam Ādolfam Liepaskalnam Alūksnes novada Alsviķu pagastā.
Skatīt Alūksne un Ādolfa Liepaskalna piemiņas akmens
Ādolfs Liepaskalns
Ādolfs Liepaskalns (dzimis, miris) bija latviešu vieglatlēts, startējis soļošanas distancēs.
Skatīt Alūksne un Ādolfs Liepaskalns
Ādolfs Osvalds Plamšs
Ādolfs Osvalds Plamšs (dzimis, miris 1939. gada februārī) bija Cēsīs dzimis vācbaltiešu luterāņu mācītājs.
Skatīt Alūksne un Ādolfs Osvalds Plamšs
B-bus
«B-Bus» ir Latvijas uzņēmumu grupa, kurā ietilpst struktūrvienības SIA «Rīgas mikroautobusu satiksme», SIA «Sabiedriskais autobuss», SIA “Ekspress-Ādaži”, SIA “Migar”, SIA «B-Tour» Latvijā un UAB “B-Bus” Lietuvā.
Skatīt Alūksne un B-bus
Balti
Balti ir indoeiropiešu cilšu un tautu grupa, kas senāk apdzīvoja plašu reģionu no Polijas līdz Viduskrievijai.
Skatīt Alūksne un Balti
Baltijas kara apgabals
PSRS Baltijas robežapgabala teritorija, kas sakrita ar Baltijas kara apgabala teritoriju. Baltijas kara apgabals (BKA) bija pēc Baltijas valstu okupācijas Otrā pasaules kara laikā izveidots PSRS bruņoto spēku militārais apgabals (1940—1941, 1945—1991).
Skatīt Alūksne un Baltijas kara apgabals
Balvu vēsture
Balvu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā Balvu vēsture aptver laika periodu kopš Balvu dibināšanas līdz mūsdienām.
Skatīt Alūksne un Balvu vēsture
Bārdaskrogs
Bārdaskrogs (augšzemnieku dialektā: Bordaskrūgs) ir ciems Alūksnes novada Veclaicenes pagastā.
Skatīt Alūksne un Bārdaskrogs
Bāterava
Bāterava, arī Bātarava, ir ciems Alūksnes novada Mālupes pagastā.
Skatīt Alūksne un Bāterava
Bībele
Gūtenberga bībele Bībele (tanakh,, hē biblos — ‘grāmata’) ir nosaukums, kuru lieto jūdaistu, kristiešu un dažu mazāk izplatītu reliģiju (piemēram, samariešu un rastafari) svēto tekstu apzīmēšanai.
Skatīt Alūksne un Bībele
Bīnemaņi fon Bīnenštami
Baronu Nolkenu dzimtas ģerbonis. Bīnemaņi fon Bīnenštami ir vācbaltiešu tirgotāju dzimta, kuras locekļi 18.
Skatīt Alūksne un Bīnemaņi fon Bīnenštami
Bērziņi (Jaunlaicenes pagasts)
Bērziņi (augšzemnieku dialektā: Bierziņi) ir ciems Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā.
Skatīt Alūksne un Bērziņi (Jaunlaicenes pagasts)
Bērzukalns
Bērzukalns ir ciems Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Skatīt Alūksne un Bērzukalns
Bērzupe (Liepnas pagasts)
Bērzupe (augšzemnieku dialektā: Bārzupe) ir ciems Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Skatīt Alūksne un Bērzupe (Liepnas pagasts)
Bēteru upīte
Bēteru upīte (arī Beķeru strauts, Bēteru strauts, Bēteru upe, Bieteru strauts, Satekas, Satekas strauts, Sušku upīte) ir Vaidavas kreisā krasta pieteka Alūksnes novadā.
Skatīt Alūksne un Bēteru upīte
Beja
Beja, arī Bajs, Baja vai Bejas mežniecība, ir apdzīvota vieta Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Skatīt Alūksne un Beja
Bejas kauja
Bejas kauja jeb Babeckas kauja bija kauja Latvijas brīvības cīņu laikā pie Bejas pagastmājas un pagastskolas Kolberģa pagastā starp somu brīvprātīgo pulka Ziemeļu zēni un Padomju Latvijas armijas karavīriem.
Skatīt Alūksne un Bejas kauja
Bieranti (Ziemera pagasts)
Bieranti, izloksnē Bīranti, ir ciems Alūksnes novada Ziemera pagastā.
Skatīt Alūksne un Bieranti (Ziemera pagasts)
Biržu muiža (Madona)
Madonas stacijas ēkas uz Biržu muižas zemes (ap 1910). Biržu muiža jeb Madonas muiža bija muiža Lazdonas pagasta un Madonas pilsētas teritorijā.
Skatīt Alūksne un Biržu muiža (Madona)
Blūmji
Blūmji ir ciems Alūksnes novada Ziemera pagastā.
Skatīt Alūksne un Blūmji
Blūmreiņi
Blūmreiņi ir ciems Alūksnes novada Malienas pagastā.
Skatīt Alūksne un Blūmreiņi
Blekteskalns
Blekteskalns (augšzemnieku dialektā: Blekteskols) ir ciems Alūksnes novada Mārkalnes pagastā.
Skatīt Alūksne un Blekteskalns
Boinica
Boinica, arī Boiņica, bija apdzīvota vieta Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Skatīt Alūksne un Boinica
Boriss Šeremetjevs
Boriss Šeremetjevs (1652—1719), dažkārt zināms kā Roberts Šeremetjevs, bija Krievijas caristes diplomāts un karavadonis Lielā Ziemeļu kara laikā.
Skatīt Alūksne un Boriss Šeremetjevs
Boriss Henrihsons
Boriss Henrihsons (dzimis, miris) bija Alūksnē dzimis igauņu matemātikas pedagogs un sporta darbinieks.
Skatīt Alūksne un Boriss Henrihsons
Brāļu kapi
Brāļu kapi ir kopējs apmēram vienā laikā mirušu cilvēku apbedījums, pārsvarā kara darbības vai masu represiju rezultātā.
Skatīt Alūksne un Brāļu kapi
Brūnas
Brūnas, arī Brounas, ir ciems Alūksnes novada Malienas pagastā.
Skatīt Alūksne un Brūnas
Brenci
Brenci, padomju laikā arī Maliena, ir ciems Alūksnes novada Malienas pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Alūksne un Brenci
Brieži (Jaunlaicenes pagasts)
Brieži ir ciems Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā.
Skatīt Alūksne un Brieži (Jaunlaicenes pagasts)
Briežudārzs
Briežudārzs (augšzemnieku dialektā: Brīžudorzs), arī Briežu dārzs, ir apdzīvota vieta Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Skatīt Alūksne un Briežudārzs
Briedinieki
Briedinieki (augšzemnieku dialektā: Brīdinīki) ir ciems Alūksnes novada Mālupes pagastā.
Skatīt Alūksne un Briedinieki
Bronzas laikmeta apmetnes Latvijā
Latvijā atrastie bronzas laikmeta priekšmeti Bronzas laikmeta apmetnes Latvijā ir Bronzas laikmeta (aptuveni 1600.-1. gadā p.m.ē.) Latvijas iedzīvotāju mītņu paliekas, kas intensīvi pētītas kopš 20. gadsimta vidus.
Skatīt Alūksne un Bronzas laikmeta apmetnes Latvijā
Bruņiševa
Bruņiševa ir ciems Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Skatīt Alūksne un Bruņiševa
Bundzene
Bundzene ir ciems Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Skatīt Alūksne un Bundzene
Burhards fon Dreilēbens
Jurģa nakts sacelšanās apspiešana Neihauzenes pils drupas Burhards fon Dreilēbens (vācu Borchart van Dreinlove, Borchart van Dreyleven, latīņu: Borchardus a Dreyleven) bija Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs no 1340.
Skatīt Alūksne un Burhards fon Dreilēbens
Cēsu iela
Cēsu iela var būt šādās Latvijas pilsētās.
Skatīt Alūksne un Cēsu iela
Celenski
Celenski ir ciems Alūksnes novada Alsviķu pagastā.
Skatīt Alūksne un Celenski
Cerkazi
Cerkazi ir ciems Alūksnes novada Alsviķu pagastā.
Skatīt Alūksne un Cerkazi
Cesvaines viduslaiku pils
Otrā Ziemeļu karā (Šturns, 1661). Cesvaines viduslaiku pils drupas mūsdienās. Kokneses, Gerdenes, Nigastes, Mārcienas, Cesvaines (''Zcessowe'') pilis (no Polijas ''Archiwum Główne Akt Dawnych''). Cesvaines viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas pils 13.-17.
Skatīt Alūksne un Cesvaines viduslaiku pils
Cielavas (Ziemera pagasts)
Cielavas (augšzemnieku dialektā: Cīlavas) ir ciems Alūksnes novada Ziemera pagastā.
Skatīt Alūksne un Cielavas (Ziemera pagasts)
Cirakalns
Cirakalns, izloksnē Cirakols, ir ciems Alūksnes novada Mārkalnes pagastā.
Skatīt Alūksne un Cirakalns
Dacvari
Dacvari ir ciems Alūksnes novada Annas pagastā.
Skatīt Alūksne un Dacvari
Dainis Dukurs
Dainis Dukurs (dzimis Alūksnē) ir bijušais bobslejists, Siguldas bobsleja un kamaniņu trases direktors, Siguldas novada domes deputāts un skeletona treneris.
Skatīt Alūksne un Dainis Dukurs
Darba iela
Darba iela var būt šādās apdzīvotās vietās.
Skatīt Alūksne un Darba iela
Daudzgadīgi augi
Parastais cigoriņš (''Cichorium intybus'') ir daudzgadīgs lakstaugs Daudzgadīgi augi ir koki, krūmi un daudzi lakstaugi, kuri, atšķirībā no viengadīgiem augiem un divgadīgiem augiem, dzīvo ilgāk par diviem gadiem.
Skatīt Alūksne un Daudzgadīgi augi
Daugavas svīta
Atsegums Daugavas krastā lejpus Rīgas HES. Daugavas svīta. Daugavas svīta (D3dg) ir augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta lielā valsts teritorijas daļā (Latvijas ielieces centrālajā daļā un Polijas-Lietuvas ieplakā), izņemot Latvijas ziemeļus un dienvidaustrumus.
Skatīt Alūksne un Daugavas svīta
Dāņu Baltijas palīdzības korpuss
Dāņu Baltijas palīdzības korpuss bija Dānijas brīvprātīgo vienība 1919.
Skatīt Alūksne un Dāņu Baltijas palīdzības korpuss
Dārza iela
Dārza iela var būt.
Skatīt Alūksne un Dārza iela
Dāvids Balodis
1863. gadā Baloža iesvētītā Ļaudonas pareizticīgo baznīca. Dāvids Balodis vai Dāvis Balodis (1809-1864) bija latviešu brāļu draudzes sludinātājs, vēlāk pareizticīgo priesteris.
Skatīt Alūksne un Dāvids Balodis
Dēnhofi
Grāfu Dēnhofu dzimtas ģerbonis. Dēnhofi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas 15.
Skatīt Alūksne un Dēnhofi
Decembra klimats Latvijā
Decembra klimats Latvijā.
Skatīt Alūksne un Decembra klimats Latvijā
Degumi
Degumi ir ciems Alūksnes novada Mārkalnes pagastā.
Skatīt Alūksne un Degumi
Dekšņi (Jaunannas pagasts)
Dekšņi ir ciems Alūksnes novada Jaunannas pagastā.
Skatīt Alūksne un Dekšņi (Jaunannas pagasts)
Demšas
Demšas, agrāk Demši, ir ciems Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Skatīt Alūksne un Demšas
Doktas
Doktas ir ciems Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Skatīt Alūksne un Doktas
Dostas
Dostas ir ciems Alūksnes novada Annas pagastā.
Skatīt Alūksne un Dostas
Druskas
Druskas ir ciems Alūksnes novada Veclaicenes pagastā.
Skatīt Alūksne un Druskas
Dzelzceļa līnija Gulbene—Alūksne
Šaursliežu dzelzceļa līnija Gulbene—Alūksne Dzelzceļa līnija Gulbene—Alūksne kartē. Dzelzceļa līnija Gulbene—Alūksne ir šaursliežu 750 mm platuma dzelzceļš, kas savieno Gulbenes un Alūksnes pilsētas.
Skatīt Alūksne un Dzelzceļa līnija Gulbene—Alūksne
Dzelzceļa līnija Gulbene—Valka
Dzelzceļa līnija Gulbene—Valka (1925). Dzelzceļa līnijas Gulbene—Valka stiga un atlikusī sliežu daļa Alūksnes pilsētā. Vilcienu saraksts līnijā Gulbene—Valka 1940. gada vasarā1940.g. vasaras vilcienu, autobusu, tramvaju un kuģu līniju saraksts no 1940. gada 19. maija.
Skatīt Alūksne un Dzelzceļa līnija Gulbene—Valka
Dzelzceļa līnija Pļaviņas—Valka
Dzelzceļa līnijas Alūksne—Ape stiga un atlikusī sliežu daļa Alūksnes pilsētā Dzelzceļa līnija Pļaviņas—Valka (Stukmaņi—Valka) bija 212 km gara šaursliežu (750 mm) dzelzceļa līnija, kas savienoja Pļaviņas ar Valku un turpinājās kā līnija Valka—Pērnava.
Skatīt Alūksne un Dzelzceļa līnija Pļaviņas—Valka
Dzelzceļa stacijas Latvijā
Šajā sarakstā ir uzskaitītas esošās Latvijas dzelzceļa stacijas, pieturas punkti, ceļa posteņi, blokposteņi un izmaiņas punkti.
Skatīt Alūksne un Dzelzceļa stacijas Latvijā
Dziesma manai paaudzei
"Dziesma manai paaudzei" ir mūzikas festivāls Latvijā, kas tiek organizēts kopš 1994.
Skatīt Alūksne un Dziesma manai paaudzei
Ežupalte
Ežupalte ir ciems Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Skatīt Alūksne un Ežupalte
Edgars Bertuks
Edgars Bertuks (dzimis Alūksnē) ir latviešu orientierists, nodarbojies arī ar vieglatlētiku, garo distanču skriešanu.
Skatīt Alūksne un Edgars Bertuks
Edgars Ozoliņš (karavīrs)
Edgars Ozoliņš (dzimis, miris) bija latviešu dižkareivis, viens no Afganistānas kara upuriem.
Skatīt Alūksne un Edgars Ozoliņš (karavīrs)
Eima eima
"Eima, eima" ir starptautisks deju festivāls, kas norisinās Balvos.
Skatīt Alūksne un Eima eima
Einars Semanis
Einars Semanis (dzimis) ir latviešu diplomāts un politologs.
Skatīt Alūksne un Einars Semanis
Elīna Hanzena
Elīna Hanzena (dzimusi Elīna Dambe Alūksnē) ir latviešu aktrise.
Skatīt Alūksne un Elīna Hanzena
Elīna Zālīte
Elīna Zālīte (dzimusi, mirusi) bija latviešu rakstniece, dzejniece, dramaturģe un tulkotāja no igauņu valodas.
Skatīt Alūksne un Elīna Zālīte
Elmārs Bauris
Elmārs Bauris (dzimis, Alūksnē, miris) bija latviešu hokejists, centra uzbrucējs.
Skatīt Alūksne un Elmārs Bauris
Engelberts fon Dolens
Engelberts fon Dolens vai Engelberts no Doles (vācu: Engenbert von Dolen vai von Doehlen, latīņu: Engelbertus a Dalen) bija Tērbatas bīskaps (1323-1341), vēlāk Rīgas arhibīskaps 1341.
Skatīt Alūksne un Engelberts fon Dolens
Ermiķi
Ermiķi, arī Ērmiķi, ir ciems Alūksnes novada Kalncempju pagastā.
Skatīt Alūksne un Ermiķi
Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija
Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija ir Alūksnes novada pašvaldības iestāde, kas atrodas Glika ielā 10, Alūksnē.
Skatīt Alūksne un Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija
Ernsts Gliks
Alūksnē Jaunā Derība ("Tas Jaunais Testaments") latviski (Glika tulkojums, 1685) Vecā un Jaunā Derība ("Tā Svētā Grāmata") latviski (Glika tulkojums, 1689) Ernsts Gliks, arī Johans Ernests Gliks (1654—1705), bija vācu luterāņu mācītājs, tulkotājs un Zviedru Vidzemes izglītības darbinieks, pirmais Bībeles tulkotājs latviešu valodā.
Skatīt Alūksne un Ernsts Gliks
Ezīšava
Ezīšava ir ciems Alūksnes novada Mārkalnes pagastā.
Skatīt Alūksne un Ezīšava
Ezermala (Liepnas pagasts)
Ezermala, arī Abramava bija apdzīvota vieta Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Skatīt Alūksne un Ezermala (Liepnas pagasts)
Ezerslokas
Ezerslokas, agrāk Lielslokas, ir ciems Alūksnes novada Ilzenes pagastā.
Skatīt Alūksne un Ezerslokas
Februāra klimats Latvijā
Februāra klimats Latvijā.
Skatīt Alūksne un Februāra klimats Latvijā
Fjuki
Fjuki, arī Vuķi, ir ciems Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Skatīt Alūksne un Fjuki
Franciskopole
Franciskopole ir ciems Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Skatīt Alūksne un Franciskopole
Fricis Labrencis
Fricis Labrencis (1894—1920) bija latviešu strēlnieks, 6. Tukuma latviešu sarkano strēlnieku pulka komandieris (1918).
Skatīt Alūksne un Fricis Labrencis
Garasimi
Garasimi ir ciems Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Skatīt Alūksne un Garasimi
Garjuri
Garjuri ir ciems Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Skatīt Alūksne un Garjuri
Garoži
Garoži (augšzemnieku dialektā: Gorūži) ir ciems Alūksnes novada Ziemera pagastā.
Skatīt Alūksne un Garoži
Gerhards Dēnhofs (Pomerānijas vaivads)
Gerhards Dēnhofs (ap 1598—1648) bija Polijas—Lietuvas kopvalsts valsts darbinieks un diplomāts no Dēnhofu dzimtas.
Skatīt Alūksne un Gerhards Dēnhofs (Pomerānijas vaivads)
Gintars Čerbikovs
Gintars Čerbikovs (dzimis Alūksnē) ir latviešu mākslinieks, ainavists, gleznojis Alūksnes ainavas, latviešu biatlona veterānus u.c. Strādājis par mākslas un darbmācības pedagogu.
Skatīt Alūksne un Gintars Čerbikovs
Glika iela (Rīga)
Glika iela ir iela, kas atrodas Rīgas pilsētas Mežaparka apkaimē.
Skatīt Alūksne un Glika iela (Rīga)
Gobas (Ziemera pagasts)
Gobas (augšzemnieku dialektā: Gūbas) ir ciems Alūksnes novada Ziemera pagastā.
Skatīt Alūksne un Gobas (Ziemera pagasts)
Golovkina
Golovkina ir ciems Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Skatīt Alūksne un Golovkina
Gornasti
Gornasti ir ciems Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Skatīt Alūksne un Gornasti
Goruški
Goruški, arī Goruška vai Rožukalns, bija apdzīvota vieta Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Skatīt Alūksne un Goruški
Gotfrīds Mīlbergs
Gotfrīds Mīlbergs (pazīstams arī ar pseidonīmu Skuju Frīdis; —) bija Latvijas dzejnieks, rakstnieks un politiķis, Latvijas iekšlietu ministrs (1933—1934), Latvijas Jaunsaimnieku un sīkgruntnieku partijas biedrs.
Skatīt Alūksne un Gotfrīds Mīlbergs
Gotiņa (konfekte)
Rēzeknes Piena konservu kombinātā ražotā „Latgales Gotiņa”. „Gotiņas” ir konfektes, ko gatavo no piena, cukura, glikozes sīrupa, sviesta vai augu taukiem, vanilīna, kā arī riekstiem, rozīnēm, saulespuķu sēklām un citām piedevām.
Skatīt Alūksne un Gotiņa (konfekte)
Gotlupi
Gotlupi ir ciems Alūksnes novada Kalncempju pagastā.
Skatīt Alūksne un Gotlupi
Grēveles
Grēveles ir ciems Alūksnes novada Annas pagastā.
Skatīt Alūksne un Grēveles
Gribažas (Jaunannas pagasts)
Gribažas ir ciems Alūksnes novada Jaunannas pagastā.
Skatīt Alūksne un Gribažas (Jaunannas pagasts)
Griguļi (Ziemera pagasts)
Griguļi ir ciems Alūksnes novada Ziemera pagastā.
Skatīt Alūksne un Griguļi (Ziemera pagasts)
Grundas
Grundas ir ciems Alūksnes novada Mālupes pagastā.
Skatīt Alūksne un Grundas
Gulbene (stacija)
Gulbene ir platsliežu dzelzceļa līnijas Pļaviņas—Gulbene un šaursliežu līnijas Gulbene—Alūksne galastacija, tā atrodas Gulbenes pilsētas ziemeļaustrumu nomalē.
Skatīt Alūksne un Gulbene (stacija)
Gulbenes viduslaiku pils
Gulbenes viduslaiku pils rekonstrukcija. Gulbenes viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas pils 14.-16.
Skatīt Alūksne un Gulbenes viduslaiku pils
Gunārs Lūsis-Grīnbergs
Gunārs Lūsis-Grīnbergs (dzimis 1932. gada 13. oktobrī Rīgā, miris 2015. gada 26. maijā) bija latviešu modernisma pilsētbūvniecības arhitekts.
Skatīt Alūksne un Gunārs Lūsis-Grīnbergs
Hanzas savienība
Hanzas dibināšana Hamburgā (1241). Hanzas savienība, arī Hanza (vai dudesche Hanse) bija viduslaiku vācu zemju tirgotāju un pilsētu tīkls, kas pakāpeniski pārvērtās par starptautisku Baltijas jūras un Ziemeļjūras baseina zemju pilsētu politisku savienību ar aptuveni 300 pilsētām, kuras mērķis bija nodrošināt savstarpējo interešu aizsardzību un veicināt pārjūras tirdzniecību Ziemeļeiropā.
Skatīt Alūksne un Hanzas savienība
Heinrihs Kupfers
Heinrihs Kristiāns Gustavs Kupfers (dzimis, miris) bija Mazirbē dzimis vācbaltiešu luterāņu mācītājs.
Skatīt Alūksne un Heinrihs Kupfers
Henriks Horns
Henriks Horns no Alūksnes (dzimis, miris) bija Zviedrijas feldmaršals (no 1665. gada), admirālis (no 1677. gada) un Karaliskās padomes (Riksrådet) loceklis (no 1677. gada).
Skatīt Alūksne un Henriks Horns
Hermanis Salnis
Hermanis Salnis (dzimis, miris) bija Latvijas skolotājs un politiķis.
Skatīt Alūksne un Hermanis Salnis
Ievedne
Ievedne (augšzemnieku dialektā: Īvedne), agrāk Ievednieki ir ciems Alūksnes novada Jaunannas pagastā.
Skatīt Alūksne un Ievedne
Ievedne (upe)
Ievedne, arī Īvedne un Javane, ir Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes, Malienas un Jaunannas pagastos.
Skatīt Alūksne un Ievedne (upe)
Igaunīši
Igaunīši, arī Igaunieši, ir ciems Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Skatīt Alūksne un Igaunīši
Igaunijas brīvības cīņas
Igaunijas brīvības cīņas bija karš par neatkarīgu Igaunijas valsti no Sarkanās armijas iebrukuma 1918.
Skatīt Alūksne un Igaunijas brīvības cīņas
Ilona Marhele
Ilona Marhele (dzimusi Alūksnē) ir latviešu vieglatlēte, startē garo distanču (pārsvarā maratona) skriešanas sacensībās.
Skatīt Alūksne un Ilona Marhele
Ilzene
Ilzene ir ciems Alūksnes novada Ilzenes pagastā.
Skatīt Alūksne un Ilzene
Indriķis Blankenburgs
Indriķis Teodors Blankenburgs (1887—1944) bija latviešu arhitekts.
Skatīt Alūksne un Indriķis Blankenburgs
Industriālais piemineklis
Kuldīgas tilts pār Ventu (1874). Ķeguma VES būve 1937. gada septembrī. Industriālie pieminekļi ir ēkas, celtnes, iekārtas, priekšmeti un citi tehniska rakstura objekti, kas atspoguļo ražošanas, amatniecības, transporta, lauksaimniecības attīstību un teritoriju infrastruktūras attīstību, kā arī militāro vēsturi.
Skatīt Alūksne un Industriālais piemineklis
Intars Dambis
Intars Dambis (dzimis) ir latviešu bobsleja stūmējs, kurš startē kopš 2002.
Skatīt Alūksne un Intars Dambis
ISO 3166-2:LV
ISO 3166-2:LV ir uz Latviju attiecināts starptautisks ISO ģeokodēšanas standarts, daļa no ISO 3166-2 standarta.
Skatīt Alūksne un ISO 3166-2:LV
Ivans Mstislavskis
Ivans Mstislavskis (dzimšanas gads nezināms, miris 1586. gadā) bija Krievijas caristes valsts un militārs darbinieks, kņazs, bajārs un vojevoda, cara Ivana IV tuvs līdzgaitnieks.
Skatīt Alūksne un Ivans Mstislavskis
IX Vispārējie latviešu Dziesmu svētki
Devīto latviešu dziesmu svētku plakāts (Raimonds Šiško, 1938). Devītie latviešu dziesmu svētki notika Rīgā no 1938. gada 16.
Skatīt Alūksne un IX Vispārējie latviešu Dziesmu svētki
Jamas Zapoļskas miera līgums
Stefanam Batorijam. Centrā sarunu vidutājs pāvesta legāts Antonio Posevino (Jana Matejko glezna, 1872) Ar oranžu krāsu iezīmētas Krievijas ieņemtās zemes, no kurām tā atteicās pēc Jamzapoļskas miera līguma Jamas Zapoļskas miera līgums vai Jamzapoļskas miera līgums, arī Jamzapoļes (Zapoļes) miers bija starpvalstu līgums, kuru Livonijas kara (1558—1583) beigās apmēram 80 km uz dienvidaustrumiem no Pleskavas sādžā Kiverova Gora (Киверова Гора) 1582.
Skatīt Alūksne un Jamas Zapoļskas miera līgums
Janvāra klimats Latvijā
Janvāra klimats Latvijā.
Skatīt Alūksne un Janvāra klimats Latvijā
Jaseņeci
Jaseņeci ir ciems Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Skatīt Alūksne un Jaseņeci
Jaunalūksnes pagasts
Jaunalūksnes pagasts ir viena no Alūksnes novada administratīvajām teritorijām tā centrālajā daļā, Alūksnes ezera un Pededzes krastos.
Skatīt Alūksne un Jaunalūksnes pagasts
Jaunalūksnes pils
Jaunalūksnes pils jeb Helēnas pils ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis, kas atrodas Alūksnes pilsētas teritorijā, Alūksnes ezera dienvidu krastā.
Skatīt Alūksne un Jaunalūksnes pils
Jaunanna
Jaunanna, agrāk arī Jaunanne, padomju laikā Meijeri, neoficiālais nosaukums Vārna, ir ciems Alūksnes novada Jaunannas pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Alūksne un Jaunanna
Jauniešu koris BALSIS
Jauniešu koris BALSIS ir Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra Mazā Ģilde kolektīvs, kas darbojas kopš 1987.
Skatīt Alūksne un Jauniešu koris BALSIS
Jaunlaicene
Jaunlaicene ir ciems Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Alūksne un Jaunlaicene
Jaunzemi (Ilzenes pagasts)
Jaunzemi ir ciems Alūksnes novada Ilzenes pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Alūksne un Jaunzemi (Ilzenes pagasts)
Jaunzemi (Mārkalnes pagasts)
Jaunzemi ir ciems Alūksnes novada Mārkalnes pagastā.
Skatīt Alūksne un Jaunzemi (Mārkalnes pagasts)
Jānis Blūms (mūziķis)
Jānis Blūms (dzimis, miris) bija latviešu mūziķis, grupas "Menuets" vadītājs.
Skatīt Alūksne un Jānis Blūms (mūziķis)
Jānis Jurgens
Jānis Jurgens (1900—1983) bija padomju drošības orgānu darbinieks, politiskās ekonomijas katedras vadītājs Apvienotās valsts politiskās pārvaldes (ОГПУ), no 1934.
Skatīt Alūksne un Jānis Jurgens
Jānis Kadilis
Jānis Kadilis (1903-1994) bija latviešu pedagogs, literatūrkritiķis un grāmatizdevējs.
Skatīt Alūksne un Jānis Kadilis
Jānis Kols
Jānis Kols (dzimis Alūksnē) ir latviešu uzņēmējs un bijušais Latvijas Bobsleja un skeletona federācijas prezidents.
Skatīt Alūksne un Jānis Kols
Jānis Krēsliņš (mākslinieks)
Jānis Krēsliņš (dzimis Alsviķu muižas „Kušku” mājās, miris pēc 1920. gada) bija latviešu folklorists, etnogrāfijas vērtību vācējs, daiļkrāsotājs, mākslinieks, fotogrāfs un žurnālists.
Skatīt Alūksne un Jānis Krēsliņš (mākslinieks)
Jāns Sarvs
Jāns Sarvs (dzimis, miris) bija igauņu matemātiķis, Tartu Universitātes profesors.
Skatīt Alūksne un Jāns Sarvs
Jārupīte
Jārupīte (arī Jērupīte) ir Alūksnes labā krasta pieteka Alūksnes novadā.
Skatīt Alūksne un Jārupīte
Jūnija klimats Latvijā
Jūnija klimats Latvijā.
Skatīt Alūksne un Jūnija klimats Latvijā
Jēkabpils autoosta
Jēkabpils autoosta Jēkabpils autoosta ir autoosta, kas atrodas Latvijas pilsētā Jēkabpilī.
Skatīt Alūksne un Jēkabpils autoosta
Jēkabs Kazaks
Jēkabs Kazaks (—) bija latviešu gleznotājs.
Skatīt Alūksne un Jēkabs Kazaks
Jerlani
Jerlani, arī Jerlāni, ir ciems Alūksnes novada Kalncempju pagastā.
Skatīt Alūksne un Jerlani
Joškas
Joškas ir ciems Alūksnes novada Zeltiņu pagastā.
Skatīt Alūksne un Joškas
Johaness Tamminens
Johaness Arturs Tamminens (Johannes Arttur Tamminen, —) bija somu virsnieks.
Skatīt Alūksne un Johaness Tamminens
Johans fon Eikels
Johans fon Eikels (dzimšanas un miršanas gadi nezināmi) bija Livonijas ordeņa brālis, komturs.
Skatīt Alūksne un Johans fon Eikels
Johans Rūdolfs Šturns
Svētās Romas impērijas delegācijas ceļojums cauri Latvijai 1661. gadā (no ''Альбомъ Мейерберга'', 1903). Šturna zīmējumu kopojuma izdevums Pēterburgā (1827). Johans Rūdolfs Šturns (Johann Rudolf Storn) bija austriešu mākslinieks, kas 1661.
Skatīt Alūksne un Johans Rūdolfs Šturns
Jugla (Rīga)
Jugla ir apkaime Rīgas pilsētas austrumu daļā, Vidzemes priekšpilsētā, Juglas ezera rietumu un Ķīšezera dienvidu piekrastē.
Skatīt Alūksne un Jugla (Rīga)
Jurenski
Jurenski ir ciems Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Skatīt Alūksne un Jurenski
Juzefs Urbanovičs
Juzefa Urbanoviča kaps Varšavā Juzefs Urbanovičs (dzimis, miris) bija Latvijas poļu izcelsmes Polijas ģenerālis (generał broni) un valsts darbinieks.
Skatīt Alūksne un Juzefs Urbanovičs
Kaķīši (Veclaicenes pagasts)
Kaķīši ir ciems Alūksnes novada Veclaicenes pagastā.
Skatīt Alūksne un Kaķīši (Veclaicenes pagasts)
Kaķi (Malienas pagasts)
Kaķi ir ciems Alūksnes novada Malienas pagastā.
Skatīt Alūksne un Kaķi (Malienas pagasts)
Kadilas
Kadilas ir ciems Alūksnes novada Annas pagastā.
Skatīt Alūksne un Kadilas
Kalnapededze
Kalnapededze, agrāk Kalna Pededze, ir ciems Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Skatīt Alūksne un Kalnapededze
Kalncempji
Kalncempji, agrāk arī Cempji, ir ciems Alūksnes novada Kalncempju pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Alūksne un Kalncempji
Kalniena
Kalniena (arī Kalniene) ir ciems Gulbenes novada Stāmerienas pagastā pie autoceļa V388 (Alūksne—Kalniena—Gulbene).
Skatīt Alūksne un Kalniena
Kaltiņi
Kaltiņi ir ciems Alūksnes novada Alsviķu pagastā.
Skatīt Alūksne un Kaltiņi
Kalvene (Liepnas pagasts)
Kalvene ir ciems Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Skatīt Alūksne un Kalvene (Liepnas pagasts)
Kampji
Kampji ir ciems Alūksnes novada Ziemera pagastā.
Skatīt Alūksne un Kampji
Kanaviņas
Kanaviņas ir ciems Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Skatīt Alūksne un Kanaviņas
Kardisas miera līgums
Pēterim I. Labajā pusē redzami arī Zviedru Igaunijas un Zviedru Vidzemes ģerboņi. Kardisas miera līgums bija starpvalstu līgums, kuru Otrā Ziemeļu kara beigās Kardisas muižā (tagad Kerdes ciems pie Jegevas) Zviedru Vidzemes ziemeļos 1661.
Skatīt Alūksne un Kardisas miera līgums
Karva
Karva, arī Korva, ir ciems Alūksnes novada Alsviķu pagastā.
Skatīt Alūksne un Karva
Kastaņu iela
Kastaņu iela var būt.
Skatīt Alūksne un Kastaņu iela
Kauļi (Annas pagasts)
Kauļi ir ciems Alūksnes novada Annas pagastā.
Skatīt Alūksne un Kauļi (Annas pagasts)
Kāpas trīsdienas
2010. gada Kāpas otrās dienas finiša vārti Kāpas trīsdienas ir starptautiskas orientēšanās sacensības, kas katru gadu trīs dienu garumā notiek citā Latvijas vietā.
Skatīt Alūksne un Kāpas trīsdienas
Kārkļi
Kārkļi (augšzemnieku dialektā: Korkļi) ir ciems Alūksnes novada Ziemera pagastā.
Skatīt Alūksne un Kārkļi
Kārlis Aperāts
Kārlis Aperāts (—) bija Latvijas armijas un Latviešu leģiona virsnieks.
Skatīt Alūksne un Kārlis Aperāts
Kārlis Valentīns Emīls Hūgenbergers
Kārlis Valentīns Emīls Hūgenbergers (dzimis, miris bija vācbaltiešu mācītājs, skolotājs un šahists.
Skatīt Alūksne un Kārlis Valentīns Emīls Hūgenbergers
Kūdupe (ciems)
Kūdupe ir ciems Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Skatīt Alūksne un Kūdupe (ciems)
Kļavupīte
Kļavupīte (arī Kļavupeite) ir Vilkupītes kreisā krasta pieteka Alūksnes novadā.
Skatīt Alūksne un Kļavupīte
Klaškina
Klaškina, arī Kloskinava, ir ciems Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Skatīt Alūksne un Klaškina
Klasicisms
Latvijas Nacionālās operas un baleta ēka Rīgā (Ludvigs Bonštets, 1860-1863) Klasicisms ir mākslas stils un estētikas virziens, kas valdīja Eiropā no 17. līdz 19. gadsimtam gan literatūrā, gan teātra mākslā, gan tēlotāja mākslā, gan arhitektūrā un mūzikā, atdarinot Senās Grieķijas un Senās Romas mākslu un estētiku.
Skatīt Alūksne un Klasicisms
Klementine
Klementine ir ciems Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Skatīt Alūksne un Klementine
Klimentine
Klimentine ir ciems Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Skatīt Alūksne un Klimentine
Kodolraķešu bāze Zeltiņos
Raķešu angārs kodolraķešu bāzē Zeltiņos Raķešu palaišanas laukums kodolraķešu bāzē Zeltiņos Kodolraķešu bāze Zeltiņos ir 20 ha liela teritorija Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, kur no 1961.
Skatīt Alūksne un Kodolraķešu bāze Zeltiņos
Kolberģis
Kolberģis, agrāk arī Jaunalūksne, ir ciems Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Alūksne un Kolberģis
Kopmaņi
Kopmaņi (augšzemnieku dialektā: Kūpmaņi) ir ciems Alūksnes novada Malienas pagastā.
Skatīt Alūksne un Kopmaņi
Korneti
Korneti ir ciems Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Alūksne un Korneti
Kraukļi (Malienas pagasts)
Kraukļi ir ciems Alūksnes novada Malienas pagastā.
Skatīt Alūksne un Kraukļi (Malienas pagasts)
Krāšņā telēkija
Krāšņā telēkija (Telekia speciosa) ir liels asteru dzimtas (Asteraceae) lakstaugs, kas pamatā aug Eiropas dienvidaustrumos.
Skatīt Alūksne un Krāšņā telēkija
Kristaps Lībietis
Kristaps Lībietis (dzimis Alūksnē) ir bijušais latviešu biatlonists.
Skatīt Alūksne un Kristaps Lībietis
Kristīna Zaharova
Kristīna Zaharova (dzimusi Vitebskā, Baltkrievijā), pazīstama arī ar skatuves vārdu Mishelle, ir Latvijas dziedātāja.
Skatīt Alūksne un Kristīna Zaharova
Kristiāns Gliks
Kristiāns Bernhards Gliks (dzimis, miris) bija Alūksnē dzimis vācbaltiešu izcelsmes Krievijas galminieks.
Skatīt Alūksne un Kristiāns Gliks
Kruti
Kruti ir ciems Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Skatīt Alūksne un Kruti
Kušķi
Kušķi bija apdzīvota vieta Alūksnes novada Annas pagastā.
Skatīt Alūksne un Kušķi
Kubulu pagasts
Kubulu pagasts ir viena no Balvu novada teritoriālajām vienībām.
Skatīt Alūksne un Kubulu pagasts
Kudinava
Kudinava, arī Kudinova, ir ciems Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Skatīt Alūksne un Kudinava
Kuldīgas komturi
Kuldīgas komtureja (Komth:Goldingen) un Kandavas fogteja (pirms 1525). '''Livonijas ordeņa valsts iedalījums''' 1534. gadā: 1. Ordeņa mestra teritorija (Rīga un Cēsis), 2. Landmaršala teritorija (Sigulda un Aizkraukle), 3. Vīlandes komtureja, 4.Tallinas komtureja, 5.
Skatīt Alūksne un Kuldīgas komturi
Kundrati
Kundrati ir ciems Alūksnes novada Zeltiņu pagastā.
Skatīt Alūksne un Kundrati
Kuopio
Kuopio ir pilsēta Somija vidienē, atrodas no galvaspilsētas Helsinkiem Ziemeļsavo reģionā, un ir lielākā reģiona pilsēta.
Skatīt Alūksne un Kuopio
Latgales atbrīvošana
Latgales atbrīvošanas piemineklis "Vienoti Latvijai" (1939., 1992.) Austrumu fronte 1919.g. 7. jūnijā Frontes līnija Latgales atbrīvošanas kauju beigās un galīgā Latvijas—Krievijas robeža Latgales atbrīvošana 1920.
Skatīt Alūksne un Latgales atbrīvošana
Latgales iela
Latgales iela var būt.
Skatīt Alūksne un Latgales iela
Latgales partizānu pulks
Latgales partizānu pulka karavīri Balvos Latgales partizānu pulks (-) bija Brīvības cīņu laikā izveidota Latvijas Bruņoto spēku vienība Latgales ziemeļu daļā, kas piedalījās Latgales atbrīvošanas kaujās.
Skatīt Alūksne un Latgales partizānu pulks
Latviešu valoda
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Skatīt Alūksne un Latviešu valoda
Latvijas administratīvais iedalījums
Latvijas administratīvais un teritoriālais iedalījums (kopš 2021. gada 1. jūlija). Latvijas administratīvais iedalījums ir Latvijas teritorijas sadalījums pašvaldībās.
Skatīt Alūksne un Latvijas administratīvais iedalījums
Latvijas bijušo pilsētu uzskaitījums
Latvijas pilsētas un miesti, kuras dažādu iemeslu dēļ zaudējušas savu pilsētas statusu (minētas arī pilsētas, kas statusu atguvušas) vai (Abrenes gadījumā) vairs neatrodas valsts teritorijā.
Skatīt Alūksne un Latvijas bijušo pilsētu uzskaitījums
Latvijas brīvības cīņas
Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku.
Skatīt Alūksne un Latvijas brīvības cīņas
Latvijas Bruņotie spēki
Jānis Balodis. Eduards Kalniņš, Andrejs Krustiņš?, Roberts Kļaviņš, ?, Aleksandrs Kalējs. Latvijas Bruņotie spēki bija Latvijas karaspēks, kas pastāvēja no 1919.
Skatīt Alūksne un Latvijas Bruņotie spēki
Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrība
Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības logo Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrība (saīsināti LDPAB) ir organizācija, kas dibināta ar mērķi iesaistīt praktiskos dabas un kultūrvides aizsardzības pasākumos, dabas un kultūras pieminekļu izzināšanā, saglabāšanā un popularizēšanā gan fiziskas, gan juridiskas personas; veicināt Latvijas dabas un kultūrvides objektīvu izvērtēšanu, dabas un kultūras pieminekļu izpēti, sabiedrības ekoloģisko un kultūrvēsturisko izglītošanu.
Skatīt Alūksne un Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrība
Latvijas igauņi
Dienvidigauņu dialekta izplatības areāls Igaunijas, Latvijas un Krievijas teritorijās 19. gadsimta beigās Latvijas igauņi ir viena no vēsturiskajām Latvijas mazākumtautībam.
Skatīt Alūksne un Latvijas igauņi
Latvijas klimats
2006. gada 29. janvāris. 2008. gada 11. maijs. Lorupes grava. 1998. gada 11. oktobris. Latvijas klimatu lielā mērā nosaka tās teritorijas atrašanās mērenajā klimata joslā Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē.
Skatīt Alūksne un Latvijas klimats
Latvijas Krievu kopiena
Latvijas Krievu kopiena, saīsinājumā LKK (РОЛ) ir sabiedriska organizācija, kas dibināta 1991.
Skatīt Alūksne un Latvijas Krievu kopiena
Latvijas krievu vēsture
B.F.Rastrelli projektētā krievu pareizticīgā baznīca Jelgavā (18. gadsimts). Latvijas krievu vēsture ir daļa no Latvijas vēstures par Latvijas krievu etniskās kopienas veidošanos vairākos imigrācijas viļņos daudzu gadsimtu gaitā.
Skatīt Alūksne un Latvijas krievu vēsture
Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)
Sarkanās armijas uzbrukums 1943.—1944. gadā Latvijas okupācijas hronoloģija 1944.—1945.
Skatīt Alūksne un Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)
Latvijas pilis
Rīgas pils Bauskas pils Cēsu viduslaiku pils Lielstraupes pils Turaidas pils Kokneses pils Šajā uzskaitījumā apkopotas Latvijas viduslaiku pilis.
Skatīt Alūksne un Latvijas pilis
Latvijas pilsētu ģerboņi
Latvijas pilsētu ģerboņi ir pilsētas tiesības ieguvušu apdzīvoto vietu oficiāli simboli.
Skatīt Alūksne un Latvijas pilsētu ģerboņi
Latvijas pilsētu karogi
Latvijas pilsētu karogi kopā ar ģerboņiem, himnām un logo ir Latvijas pilsētu simboli.
Skatīt Alūksne un Latvijas pilsētu karogi
Latvijas pilsētu uzskaitījums
Latvijas pilsētu pārskata karte Latvijas pilsētu uzskaitījums iekļauj visas Latvijas pilsētas, kopā 81, tostarp 10 valstspilsētas un 71 novada pilsētu.
Skatīt Alūksne un Latvijas pilsētu uzskaitījums
Latvijas Radio
Latvijas Radio ir sabiedriskais medijs Latvijā, kas raida kopš.
Skatīt Alūksne un Latvijas Radio
Latvijas rajoni
Latvijas rajonu un pagastu karte (2007). Rajoni bija otrā līmeņa pašvaldības Latvijas PSR un Latvijas Republikā no 1949. līdz 2009. gadam.
Skatīt Alūksne un Latvijas rajoni
Latvijas reģionālie autoceļi
Latvijas reģionālie autoceļi ir autotransporta kustībai paredzētie valsts autoceļi, kas iekļauti reģionālo autoceļu kategorijā.
Skatīt Alūksne un Latvijas reģionālie autoceļi
Latvijas Republikas Zemessardze
Zemessardzes bijušais komandieris ZS pulkvedis Juris Eihmanis ZS ziemas ikdienas formas tērpā. 20. gadsimta 90. gadi. Latvijas Republikas Zemessardze (ZS) ir Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļa.
Skatīt Alūksne un Latvijas Republikas Zemessardze
Latvijas Sabiedriskais Autobuss
"Latvijas Sabiedriskais autobuss" ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību.
Skatīt Alūksne un Latvijas Sabiedriskais Autobuss
Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika
Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika (LSPR), sākotnēji Latvijas Padomju Republika publicēts: Известия Всероссийского Центрального Исполнительного Комитета Советов № 282 от 24 декабря 1918 года (krieviski) bija Sarkanās armijas okupētajā Latvijas daļā (izņemot Kurzemes dienvidrietumu daļu) izveidota komunistu valsts, kas 1918.—1920.
Skatīt Alūksne un Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika
Latvijas telesakaru tīkls
Rīgas radio un televīzijas tornis Latvijas telesakaru tīkls ir Latvijas Valsts radio un televīzijas centra pārvaldījumā, tas ir specializētais telesakaru tīkls, kuru Latvijā sāka veidot no 1945.
Skatīt Alūksne un Latvijas telesakaru tīkls
Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā
Vērmahta armijas grupējuma „Ziemeļi” iebrukums Baltijas valstīs 1941. gada 22. jūnijā — 28. augustā. Vērmahta velosipēdistu vienība Latvijā 1941. gada jūlija sākumā. Tanks ''Panzer III'' un bruņotais personāla pārvadātājs ''Sd.Kfz. 251'' uz Rīgas-Krustpils dzelzceļa.
Skatīt Alūksne un Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs
Maskavas ielā 165. VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (LVĢMC) ir Latvijas valsts kapitālsabiedrība, kas nodarbojas ar vides informācijas vākšanu, analīzi un laikapstākļu prognozēšanu.
Skatīt Alūksne un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs
Lauvu klubi
200px Lauvu klubi ir labdarības organizācija, kas apvieno vairāk nekā 1 350 000 biedru 46 000 klubos 207 valstīs.
Skatīt Alūksne un Lauvu klubi
Lavri
Lavri (no 1860. līdz 1920. gadam, latviešu: — Lauri; 1920. — 1945. gadam —) ir ciems Pleskavas apgabala Pečoru rajonā, Lavru pagasta centrs.
Skatīt Alūksne un Lavri
Lāčplēša iela
Lāčplēša iela var būt.
Skatīt Alūksne un Lāčplēša iela
Lāčudārzs
Lāčudārzs, arī Ločudorzs, ir ciems Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Skatīt Alūksne un Lāčudārzs
Lācupji
Lācupji, arī Lācupi, ir ciems Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā.
Skatīt Alūksne un Lācupji
Lāzberģis
Lāzberģis ir ciems Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Skatīt Alūksne un Lāzberģis
Līdaka
Parastā līdaka jeb vienkārši līdaka (Esox lucius) ir plēsīga saldūdens zivs ar torpēdveidīgu ķermeni.
Skatīt Alūksne un Līdaka
Lēģernieki
Lēģernieki (augšzemnieku dialektā: Lieģernīki) ir ciems Alūksnes novada Jaunannas pagastā.
Skatīt Alūksne un Lēģernieki
Leivi
Leivi, arī Vidzemes igauņi, (— 'Gaujas igauņi') līdzās luciem ir viena no divām izzudušām igauņu valodas salām Latvijas teritorijā.
Skatīt Alūksne un Leivi
Lejas (Annas pagasts)
Lejas, arī Lajas, ir ciems Alūksnes novada Annas pagastā.
Skatīt Alūksne un Lejas (Annas pagasts)
Lejasšķiņķi
Lejasšķiņķi, agrāk Šķiņķi, ir ciems Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Skatīt Alūksne un Lejasšķiņķi
Lejaskrogs
Lejaskrogs (augšzemnieku dialektā: Lajaskrūgs) ir ciems Alūksnes novada Mārkalnes pagastā.
Skatīt Alūksne un Lejaskrogs
Lenkava
Lenkava ir ciems Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Skatīt Alūksne un Lenkava
Leo Kokle
Leo Kokle (dzimis, miris) bija latviešu gleznotājs un portretists, jauno mākslinieku darbu izstāžu tradīcijas iniciators, tautā populārs un iemīlēts mākslinieks, viens no talantīgākajiem sava laika gleznotājiem.
Skatīt Alūksne un Leo Kokle
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Skatīt Alūksne un Lielais Ziemeļu karš
Liepna
Liepna ir apdzīvota vieta Alūksnes novada Liepnas pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Alūksne un Liepna
Lija Brīdaka
Lija Brīdaka (dzimusi Alūksnē, mirusi) bija latviešu dzejniece.
Skatīt Alūksne un Lija Brīdaka
Limbažu Valsts ģimnāzija
Limbažu novada ģimnāzija ir vispārīgās vidējās izglītības iestāde.
Skatīt Alūksne un Limbažu Valsts ģimnāzija
Livonijas—Maskavijas kari
Tērbatas mesliem bija kara formālais iemesls (pilsētas skats 1553. gadā). Livonijas—Maskavijas kari (1480—1560) ir kopējs apzīmējums vairāk kā 80 gadus ilgam militāram konfliktam starp Livonijas Konfederāciju un Maskavas lielkņazisti, ko pēc 1547.
Skatīt Alūksne un Livonijas—Maskavijas kari
Longīns Ausējs
Longīns Ausējs arī Longins Ausējs (1885—1942) bija latviešu sabiedriskais darbinieks, skolotājs un tautsaimnieks.
Skatīt Alūksne un Longīns Ausējs
Luņķi
Luņķi ir ciems Alūksnes novada Malienas pagastā.
Skatīt Alūksne un Luņķi
Madonas novads
Madonas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā tika apvienoti Madonas novads, Cesvaines novads, Ērgļu novads un Lubānas novads.
Skatīt Alūksne un Madonas novads
Madonas novads (2009—2021)
Madonas novads bija pašvaldība Vidzemes dienvidaustrumos.
Skatīt Alūksne un Madonas novads (2009—2021)
Maija klimats Latvijā
Maija klimats Latvijā.
Skatīt Alūksne un Maija klimats Latvijā
Mairis Levans
Mairis Levans (dzimis Alūksnē) ir bijušais latviešu motosportists, startējis motokrosa sacensībās.
Skatīt Alūksne un Mairis Levans
Maliena
Augšzemnieku jeb malēniešu dialekta izplatība Latvijas austrumu daļā. Maliena ir agrāk lietots nosaukums, kurā dēvēja Latvijas novadus, kuros runā augšzemnieku dialektā Vidzemes austrumu daļā, reizumis arī Latgalē vai Sēlijā.
Skatīt Alūksne un Maliena
Marta klimats Latvijā
Marta klimats Latvijā.
Skatīt Alūksne un Marta klimats Latvijā
Matisene
Matisene, arī Beja, agrāk — Matisēni, ir ciems Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Skatīt Alūksne un Matisene
Mālupe (ciems)
Mālupe ir ciems Alūksnes novada Mālupes pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Alūksne un Mālupe (ciems)
Māra (latviešu mitoloģija)
Jēkaba Bīnes 1930. gadu glezna „Māras svētība” Anša Cīruļa sienas gleznojuma mets „Māra” Māra, saukta Mīļā Māra vai Svētā Māra ir mātes dievība latviešu mitoloģijā.
Skatīt Alūksne un Māra (latviešu mitoloģija)
Māriņkalns
Māriņkalns, izloksnē Māriņkols, ir ciems Alūksnes novada Ziemera pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Alūksne un Māriņkalns
Māris Atgāzis
Māris Atgāzis (1935—2018) bija latviešu vēsturnieks un arheologs.
Skatīt Alūksne un Māris Atgāzis
Māris Laiviņš
Māris Laiviņš (dzimis 1942. gada 25. septembrī Alūksnē) ir latviešu ģeogrāfs, biologs un mežzinātnieks.
Skatīt Alūksne un Māris Laiviņš
Mārkalne
Mārkalne ir ciems Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Alūksne un Mārkalne
Mārtiņi (Jaunalūksnes pagasts)
Mārtiņi ir ciems Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Skatīt Alūksne un Mārtiņi (Jaunalūksnes pagasts)
Mūrnieki (Annas pagasts)
Mūrnieki, arī Mournīki, ir ciems Alūksnes novada Annas pagastā.
Skatīt Alūksne un Mūrnieki (Annas pagasts)
Mērnieki (Malienas pagasts)
Mērnieki (augšzemnieku dialektā: Miernīki) ir ciems Alūksnes novada Malienas pagastā.
Skatīt Alūksne un Mērnieki (Malienas pagasts)
Mežarija (Liepnas pagasts)
Mežarija, izloksnē Mežareja, ir ciems Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Skatīt Alūksne un Mežarija (Liepnas pagasts)
Mežnieki
Mežnieki (augšzemnieku dialektā: Mežinīki) ir ciems Alūksnes novada Mālupes pagastā.
Skatīt Alūksne un Mežnieki
Mežslokas
Mežslokas ir ciems Alūksnes novada Ilzenes pagastā.
Skatīt Alūksne un Mežslokas
Mežtekas
Mežtekas, arī Mežtakas, ir ciems Alūksnes novada Jaunannas pagastā.
Skatīt Alūksne un Mežtekas
Medņi (Zeltiņu pagasts)
Medņi ir ciems Alūksnes novada Zeltiņu pagastā.
Skatīt Alūksne un Medņi (Zeltiņu pagasts)
Melderpuļķi
Melderpuļķi, arī Puļķi, ir ciems Alūksnes novada Kalncempju pagastā.
Skatīt Alūksne un Melderpuļķi
Merķeļa iela
Merķeļa iela var būt.
Skatīt Alūksne un Merķeļa iela
Miški (Mālupes pagasts)
Miški ir ciems Alūksnes novada Mālupes pagastā.
Skatīt Alūksne un Miški (Mālupes pagasts)
Micpapi
Micpapi ir ciems Alūksnes novada Zeltiņu pagastā.
Skatīt Alūksne un Micpapi
Miests
Miests ir neliela apdzīvota vieta, kuras iedzīvotāju vairums nodarbojas ar tirdzniecību un amatniecību, bet ne zemkopību un zveju.
Skatīt Alūksne un Miests
Murjāņi (Jaunalūksnes pagasts)
Murjāņi ir ciems Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Skatīt Alūksne un Murjāņi (Jaunalūksnes pagasts)
Naglas
Naglas, izloksnē Noglas, ir ciems Alūksnes novada Malienas pagastā.
Skatīt Alūksne un Naglas
Naumova (ciems)
Naumova ir ciems Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Skatīt Alūksne un Naumova (ciems)
Nēķene (Alsviķu pagasts)
Nēķene, agrāk Nēķens, ir ciems Alūksnes novada Alsviķu pagastā.
Skatīt Alūksne un Nēķene (Alsviķu pagasts)
NBS Kājnieku skola
NBS Kājnieku skolas karavīru beretes kokarde Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skola ir Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) militārās izglītības iestāde profesionālās militārās pamata un dažādu militāro kvalifikācijas kursu programmu īstenošanai.
Skatīt Alūksne un NBS Kājnieku skola
Nikolajs Kampars
Nikolajs Kampars (Valka -, Milvoki) bija Latvijas un ASV jurists, žurnālists un šahists.
Skatīt Alūksne un Nikolajs Kampars
Noliktavas iela
Noliktavas iela var būt.
Skatīt Alūksne un Noliktavas iela
Novembra klimats Latvijā
Novembra klimats Latvijā.
Skatīt Alūksne un Novembra klimats Latvijā
Oļģerts Grāvītis
Oļģerts Grāvītis (dzimis, miris) bija latviešu muzikologs un komponists, Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks.
Skatīt Alūksne un Oļģerts Grāvītis
Ojārs Grinbergs
Ojārs Grinbergs (dzimis, miris) bija latviešu estrādes dziedātājs.
Skatīt Alūksne un Ojārs Grinbergs
Okani
Okani ir ciems Alūksnes novada Kalncempju pagastā.
Skatīt Alūksne un Okani
Oktobra klimats Latvijā
Oktobra klimats Latvijā.
Skatīt Alūksne un Oktobra klimats Latvijā
Olbrahts Laskis
Olbrahts Laskis (dzimis 1536. gadā, miris) bija poļu galminieks, alķīmiķis un avantūrists, Seradzas vojevoda (no 1566. līdz 1605. gadam), Alūksnes stārasts no 1588.
Skatīt Alūksne un Olbrahts Laskis
Opekalns (ciems)
Opekalns (arī Apekalns, Apukalns, Opekols) ir apdzīvota vieta Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā.
Skatīt Alūksne un Opekalns (ciems)
Orlīši
Orlīši ir ciems Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Skatīt Alūksne un Orlīši
Oto Girgensons
Oto Kristofs Heinrihs Girgensons (dzimis, miris) bija Jaunpiebalgā dzimis vācbaltiešu luterāņu mācītājs, kritiķis un cenzors.
Skatīt Alūksne un Oto Girgensons
Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls
Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls (1722. 3. decembris - 1792. 24. jūnijs) bija slavens Vidzemes politiķis un mecenāts, Rīgas pirmā pastāvīgā teātra izveidotājs, Krievijas Impērijas slepenpadomnieks, "Medicīnas kolēģijas" ģenerāldirektors Pēterburgā, kas atbilst mūsdienu Krievijas Veselības ministrijai.
Skatīt Alūksne un Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls
Otrais Ziemeļu karš
Otrais Ziemeļu karš jeb Otrais poļu—zviedru karš (1655—1661), dažādos avotos bieži saukts arī par Pirmo Ziemeļu karu, bija atkārtots Polijas—Lietuvas kopvalsts, Zviedrijas un Krievijas karš par Livonijas mantojumu.
Skatīt Alūksne un Otrais Ziemeļu karš
Otte
Otte, arī Ote vai Ate, ir ciems Alūksnes novada Annas pagastā.
Skatīt Alūksne un Otte
Paiķeni
Paiķeni, arī Paiķēni, ir ciems Alūksnes novada Ilzenes pagastā.
Skatīt Alūksne un Paiķeni
Paneizīte
Paneizīte (arī Panaizīte, Panāsite, Panāsīte, Paneize, Panēze, Panēzīte) ir Vilkupītes kreisā krasta pieteka Alūksnes novadā.
Skatīt Alūksne un Paneizīte
Paparze
Paparze, saukta arī Paparde, ir Pededzes labā pieteka Alūksnes un Gulbenes novados.
Skatīt Alūksne un Paparze
Pauliņi (Ziemera pagasts)
Pauliņi ir ciems Alūksnes novada Ziemera pagastā.
Skatīt Alūksne un Pauliņi (Ziemera pagasts)
Pauls Kampe
Pauls Kampe (1885-1960) bija latviešu arhitekts un arhitektūras profesors (1937).
Skatīt Alūksne un Pauls Kampe
Pāvils Mucenieks
Pāvils Mucenieks (1891—1940) bija latviešu ķirurgs, Rīgas pilsētas 1. slimnīcas nodaļas vadītājs, Latvijas Universitātes profesors.
Skatīt Alūksne un Pāvils Mucenieks
Pūriņi (Malienas pagasts)
Pūriņi ir ciems Alūksnes novada Malienas pagastā.
Skatīt Alūksne un Pūriņi (Malienas pagasts)
Pūzupi
Pūzupi ir ciems Alūksnes novada Kalncempju pagastā.
Skatīt Alūksne un Pūzupi
Pļevna
Pļevna ir ciems Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Skatīt Alūksne un Pļevna
Pļitka
Pļitka, arī Pleitaji, bija apdzīvota vieta Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Skatīt Alūksne un Pļitka
Pēteris Čevers
Pēteris Čevers (dzimis, miris) bija Latvijas armijas karavīrs, Latviešu leģiona kapteinis, nacionālais partizāns (no 1945. gada 9. maija), nacionālo partizānu grupas komandieris (1948.—1950.).
Skatīt Alūksne un Pēteris Čevers
Pēteris I
Pēteris I Romanovs (dzimis, miris; dēvēts arī par Pēteri Lielo — Пётр I Великий) bija Krievijas caristes cars no 1682.
Skatīt Alūksne un Pēteris I
Peņķi
Peņķi ir ciems Alūksnes novada Veclaicenes pagastā.
Skatīt Alūksne un Peņķi
Pededze (ciems)
Pededze ir ciems Alūksnes novada Pededzes pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Alūksne un Pededze (ciems)
Petrova (Liepnas pagasts)
Petrova ir ciems Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Skatīt Alūksne un Petrova (Liepnas pagasts)
Pils iela
Pils iela var būt daudzās Latvijas pilsētās.
Skatīt Alūksne un Pils iela
Plešulauzi
Plešulauzi, arī Plešalauze, ir ciems Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Skatīt Alūksne un Plešulauzi
Ploskums
Ploskums ir ciems Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Skatīt Alūksne un Ploskums
Poļakova (ciems)
Poļakova ir ciems Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Skatīt Alūksne un Poļakova (ciems)
Polsas
Polsas ir ciems Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Skatīt Alūksne un Polsas
Ponkuļi
Ponkuļi ir ciems Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Skatīt Alūksne un Ponkuļi
Prēdeļi (Annas pagasts)
Prēdeļi, arī Prīdeļi, ir ciems Alūksnes novada Annas pagastā.
Skatīt Alūksne un Prēdeļi (Annas pagasts)
Prēduļeva
Prēduļeva, arī Prīduļeva, ir ciems Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Skatīt Alūksne un Prēduļeva
Proņkas
Proņkas ir ciems Alūksnes novada Malienas pagastā.
Skatīt Alūksne un Proņkas
Pujakalns
Pujakalns, izloksnē Pujakols, ir ciems Alūksnes novada Mārkalnes pagastā.
Skatīt Alūksne un Pujakalns
Pullans
Pullans ir ciems Alūksnes novada Alsviķu pagastā.
Skatīt Alūksne un Pullans
Puncene
Puncene ir ciems Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Skatīt Alūksne un Puncene
Purnava
Purnava ir ciems Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Skatīt Alūksne un Purnava
Putāni (Jaunalūksnes pagasts)
Putāni, arī Putani, ir ciems Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Skatīt Alūksne un Putāni (Jaunalūksnes pagasts)
Putreniešu strauts
Putreniešu strauts ir Vaidavas kreisā krasta pieteka Alūksnes novadā uz austrumiem no Alsviķiem.
Skatīt Alūksne un Putreniešu strauts
Putrovka
Putrovka ir ciems Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Skatīt Alūksne un Putrovka
Racupīte
Racupīte (arī Buliņu upīte, Buliņupīte, Racupe) ir upe Alūksnes novadā, uz dienvidrietumiem no Alūksnes, kas savieno Pullana ezeru ar Indzeri.
Skatīt Alūksne un Racupīte
Radio Skonto
Radio Skonto ir radiostacija, kas atrodas Rīgā.
Skatīt Alūksne un Radio Skonto
Radio TEV
Bijušā radio "Radio Valmiera" logo RADIO TEV ir informatīvi izklaidējoša radiostacija, kuras auditorija ir vecumā no 20 līdz 38 gadiem.
Skatīt Alūksne un Radio TEV
Raiņa bulvāris
Raiņa bulvāris var būt šādās Latvijas pilsētās.
Skatīt Alūksne un Raiņa bulvāris
Raimonds Celms
Raimonds Celms (dzimis 1991. gada 22. septembrī TalsosNaktslokāls. 24.11.2021. Pieci.lv) ir latviešu aktieris, kurš spēlē teātrī un kino.
Skatīt Alūksne un Raimonds Celms
Ratenieki
Ratenieki (augšzemnieku dialektā: Ratenīki) ir ciems Alūksnes novada Ziemera pagastā.
Skatīt Alūksne un Ratenieki
Rākava
Rākava, arī Rakava, Rakova vai Rākova, bija apdzīvota vieta Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Skatīt Alūksne un Rākava
Rūci
Rūci, arī Rūči, ir ciems Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā.
Skatīt Alūksne un Rūci
Rūdolfs Skaidrais
Rūdolfs Skaidrais (1882-1954) bija latviešu ārsts.
Skatīt Alūksne un Rūdolfs Skaidrais
Rīsava
Rīsava, arī Rīsova, ir ciems Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Skatīt Alūksne un Rīsava
Rečiņi
Rečiņi ir ciems Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Skatīt Alūksne un Rečiņi
Rezaka
Rezaka, arī Rēzaka, ir ciems Alūksnes novada Alsviķu pagastā.
Skatīt Alūksne un Rezaka
Robežu iela
Robežu iela var būt.
Skatīt Alūksne un Robežu iela
Roberts Putnis
Roberts Putnis (dzimis 1976. gadā Alūksnē) ir Latvijas politologs, sabiedriskais darbinieks, tulks, mediju politikas speciālists.
Skatīt Alūksne un Roberts Putnis
Roberts Skuja
Roberts Skuja (Alūksnes pagasts, Avotiņi -, Alūksnes rajons) bija Latvijas šaha meistars.
Skatīt Alūksne un Roberts Skuja
Romeškalns
Romeškalns ir ciems Alūksnes novada Veclaicenes pagastā.
Skatīt Alūksne un Romeškalns
Rozālija Purgale
Rozālija Purgale ( —) bija pirmā sieviete tiesnese Latvijā.
Skatīt Alūksne un Rozālija Purgale
Ruķeļi
Ruķeļi bija apdzīvota vieta Alūksnes novada Annas pagastā.
Skatīt Alūksne un Ruķeļi
Rulles
Rules, arī Rules, ir ciems Alūksnes novada Veclaicenes pagastā.
Skatīt Alūksne un Rulles
Rutki (Malienas pagasts)
Rutki ir ciems Alūksnes novada Malienas pagastā.
Skatīt Alūksne un Rutki (Malienas pagasts)
S. Kirova Kara medicīnas akadēmija
Ķeizariskās Kara medicīnas akadēmijas galvenā ēka (1914). Kara medicīnas akadēmijas klīnikas (2012). S. Kirova Kara medicīnas akadēmija ir viena no Krievijas Federācijas militārajām augstskolām, kas atrodas Sanktpēterburgā.
Skatīt Alūksne un S. Kirova Kara medicīnas akadēmija
Saļņi
Saļņi ir ciems Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Skatīt Alūksne un Saļņi
Saides
Saides ir ciems Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Skatīt Alūksne un Saides
Sanita Buliņa
Sanita Buliņa (dzimusi Alūksnē) ir latviešu biatloniste.
Skatīt Alūksne un Sanita Buliņa
Sauliķi
Sauliķi ir ciems Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Skatīt Alūksne un Sauliķi
Sīļi (nozīmju atdalīšana)
Sīļi var būt.
Skatīt Alūksne un Sīļi (nozīmju atdalīšana)
Sēņošana
Sēņotāja grozs ar ēdamām sēnēm Sēņošana ir savvaļas sēņu augļķermeņu ievākšana, parasti pārtikas vajadzībām.
Skatīt Alūksne un Sēņošana
Sebežnieki
Sebežnieki (augšzemnieku dialektā: Sebežnīki) ir ciems Alūksnes novada Malienas pagastā.
Skatīt Alūksne un Sebežnieki
Senākā dzelzs laikmeta apmetnes un kapulauki Latvijā
Senākā dzelzs laikmeta apmetnes un kapulauki Latvijā ir Latvijas vēstures arheoloģiskie pieminekļi, kuru izcelsme ir laika periodā no 6.
Skatīt Alūksne un Senākā dzelzs laikmeta apmetnes un kapulauki Latvijā
Septembra klimats Latvijā
Septembra klimats Latvijā.
Skatīt Alūksne un Septembra klimats Latvijā
Sibīrijas ķauķītis
Sibīrijas ķauķītis (Phylloscopus proregulus) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo kalnu mežos no Sibīrijas dienvidaustrumiem līdz Mongolijas ziemeļiem un Ķīnas ziemeļaustrumiem.
Skatīt Alūksne un Sibīrijas ķauķītis
Silaktis
Silaktis ir ciems Alūksnes novada Alsviķu pagastā.
Skatīt Alūksne un Silaktis
Silaveršas
Silaveršas ir ciems Alūksnes novada Jaunannas pagastā.
Skatīt Alūksne un Silaveršas
Sils (Liepnas pagasts)
Sils ir ciems Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Skatīt Alūksne un Sils (Liepnas pagasts)
Siseņi (Jaunalūksnes pagasts)
Siseņi, arī Sisiņi, ir ciems Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Skatīt Alūksne un Siseņi (Jaunalūksnes pagasts)
Skaidrīte Kaldupe
Skaidrīte Kaldupe (dzimusi Skaidrīte Ķikute, mirusi) bija latviešu rakstniece.
Skatīt Alūksne un Skaidrīte Kaldupe
Skolas iela
Skolas iela var būt.
Skatīt Alūksne un Skolas iela
Skujas (Jaunalūksnes pagasts)
Skujas ir ciems Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Skatīt Alūksne un Skujas (Jaunalūksnes pagasts)
Slobodka (Pededzes pagasts)
Slobodka ir ciems Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Skatīt Alūksne un Slobodka (Pededzes pagasts)
Snopova
Snopova ir ciems Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Skatīt Alūksne un Snopova
Sofikalns
Sofikalns (augšzemnieku dialektā: Sopikols), arī Igrīve, ir ciems Alūksnes novada Mālupes pagastā.
Skatīt Alūksne un Sofikalns
Sprīvuļi
Sprīvuļi ir ciems Alūksnes novada Kalncempju pagastā.
Skatīt Alūksne un Sprīvuļi
Sprektīši
Sprektīši, arī Sprektiši, ir ciems Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Skatīt Alūksne un Sprektīši
Sprinduļi
Sprinduļi ir apdzīvota vieta Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Skatīt Alūksne un Sprinduļi
Staņislavs Penkoslavskis
Staņislavs Penkoslavskis (dzimšanas gads nezināms, miris īsi pirms) bija poļu augstmanis, karaļa rotmistrs.
Skatīt Alūksne un Staņislavs Penkoslavskis
Stāmeri (Ziemera pagasts)
Stāmeri, izloksnē Stomari vai Stomeri, ir ciems Alūksnes novada Ziemera pagastā.
Skatīt Alūksne un Stāmeri (Ziemera pagasts)
Stārdupe
Stārdupe, arī Stardupe, ir apdzīvota vieta Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Skatīt Alūksne un Stārdupe
Steržinova
Steržinova ir ciems Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Skatīt Alūksne un Steržinova
Stiliņi
Stiliņi ir ciems Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā.
Skatīt Alūksne un Stiliņi
Stocene
Stocene ir ciems Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Skatīt Alūksne un Stocene
Strauti (Liepnas pagasts)
Strauti ir ciems Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Skatīt Alūksne un Strauti (Liepnas pagasts)
Strautiņi (Alsviķu pagasts)
Strautiņi (agrāk Ķemeri) ir ciems Alūksnes novada Alsviķu pagastā pie autoceļa P34 (Sinole—Silakrogs).
Skatīt Alūksne un Strautiņi (Alsviķu pagasts)
Strautiņi (Ziemera pagasts)
Strautiņi ir ciems Alūksnes novada Ziemera pagastā.
Skatīt Alūksne un Strautiņi (Ziemera pagasts)
Struņķene
Struņķene ir ciems Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Skatīt Alūksne un Struņķene
Stuborova
Stuborova, arī Stuberova, agrāk Stuburova, ir ciems Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Skatīt Alūksne un Stuborova
Supes
Supes ir ciems Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Skatīt Alūksne un Supes
Surikava
Surikava ir ciems Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Skatīt Alūksne un Surikava
Svari (Jaunannas pagasts)
Svari (augšzemnieku dialektā: Svori) ir ciems Alūksnes novada Jaunannas pagastā.
Skatīt Alūksne un Svari (Jaunannas pagasts)
Sviestiņi
Sviestiņi (augšzemnieku dialektā: Svīstiņi) ir ciems Alūksnes novada Malienas pagastā.
Skatīt Alūksne un Sviestiņi
Tarlapi
Tarlapi ir ciems Alūksnes novada Annas pagastā.
Skatīt Alūksne un Tarlapi
Tartu operācija
Tartu operācijas shēma. Kaujas Latvijā kā daļa no Sarkanās armijas operācijas "Bagrations". Tartu operācija bija Sarkanās armijas uzbrukuma operācija no 1944.
Skatīt Alūksne un Tartu operācija
Tarvas
Tarvas, izloksnē Torvas, ir ciems Alūksnes novada Mālupes pagastā.
Skatīt Alūksne un Tarvas
Tūja (Alsviķu pagasts)
Tūja, arī Touja, ir ciems Alūksnes novada Alsviķu pagastā.
Skatīt Alūksne un Tūja (Alsviķu pagasts)
Tempļa kalns (Alūksne)
Tempļa kalns ir pilskalns Alūksnē, Alūksnes ezera dienvidrietumu krasta pussalā.
Skatīt Alūksne un Tempļa kalns (Alūksne)
Tereški
Tereški ir ciems Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Skatīt Alūksne un Tereški
Tortuži
Tortuži ir ciems Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā.
Skatīt Alūksne un Tortuži
Truļļeva
Truļļeva ir ciems Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Skatīt Alūksne un Truļļeva
Tupicene
Tupicene ir ciems Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Skatīt Alūksne un Tupicene
Umara
Umara (arī Papardze, Prēdeļupe, Umāra, augštecē Akmeņupīte) ir Paparzes kreisā krasta pieteka Alūksnes novadā.
Skatīt Alūksne un Umara
Upmaļi (Liepnas pagasts)
Upmaļi, arī Upmala (augšzemnieku dialektā: Upmola), ir ciems Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Skatīt Alūksne un Upmaļi (Liepnas pagasts)
Uranaži
Uranaži ir ciems Alūksnes novada Kalncempju pagastā.
Skatīt Alūksne un Uranaži
Uzbrukums Rīgai (1919)
Rīgas uzbrukuma operācija Rīgas atbrīvošana un turpmāko dienu uzbrukumi Rīgas apkārtnē Alfrēds Flečers Uzbrukums Rīgai notika 1919.
Skatīt Alūksne un Uzbrukums Rīgai (1919)
Uzvaras iela
Uzvaras iela var būt.
Skatīt Alūksne un Uzvaras iela
Vaidava (Mārkalnes pagasts)
Vaidava ir ciems Alūksnes novada Mārkalnes pagastā.
Skatīt Alūksne un Vaidava (Mārkalnes pagasts)
Vainižu pils
Vainižu muižas pils (2000). Vainižu pils bija Rīgas arhibīskapijas saimniecības muižas pils 14.-16.
Skatīt Alūksne un Vainižu pils
Valiesāras pamiers
Valiesāras pamiera līgums bija pamiera līgums uz trīs gadiem, kuru Otrā Ziemeļu kara laikā 1658.
Skatīt Alūksne un Valiesāras pamiers
Valkas apriņķa muižu nosaukumi
Valkas apriņķa karte ar vāciskajiem vietvārdiem (1929). Valkas apriņķa muižu nosaukumi ir svarīgs avots Valkas apriņķa un Latvijas vēstures izziņai.
Skatīt Alūksne un Valkas apriņķa muižu nosaukumi
Valkas apriņķis
Valkas apriņķis bija administratīva vienība Vidzemes guberņas (1783—1918), Baltijas hercogistes (1918), Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
Skatīt Alūksne un Valkas apriņķis
Valsts meža dienests
Valsts meža dienests (VMD) Latvijā ir tiešās pārvaldes valsts iestāde, kuras mērķis ir nodrošināt meža un meža nozares pastāvēšanu.
Skatīt Alūksne un Valsts meža dienests
Valters fon Pletenbergs
Valters fon Pletenbergs (latīņu: Gualterus Plettenbergius; dzimis ap 1450. gadu, miris) bija Vācu ordeņa Livonijas atzara (t.s. Livonijas ordeņa) mestrs (1494—1535).
Skatīt Alūksne un Valters fon Pletenbergs
Vanavastselīna
Vanavastselīna, līdz 20.
Skatīt Alūksne un Vanavastselīna
Vargāns
Vargāns ir 45—75 mm liels tautas mūzikas instruments, ko veido 20—50 mm pakavveidīgs dzelzs vai bronzas rāmis, kam pa vidu iestiprināta plāna, elastīga tērauda mēlīte ar izliektu brīvo galu, veidojot tā saukto „ūsiņu”.
Skatīt Alūksne un Vargāns
Vēciņi
Vēciņi ir ciems Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā.
Skatīt Alūksne un Vēciņi
Vējiņi
Vējiņi, arī Viejiņi, ir ciems Alūksnes novada Annas pagastā.
Skatīt Alūksne un Vējiņi
Vēlā dzelzs laikmeta apmetnes un kapulauki Latvijā
Vēlā dzelzs laikmeta apmetnes un kapulauki Latvijā ir vēlā dzelzs laikmeta (9.-12./13. gadsimts) arheoloģiskie pieminekļi Latvijas teritorijā.
Skatīt Alūksne un Vēlā dzelzs laikmeta apmetnes un kapulauki Latvijā
Vēverkalns
Vēverkalns (augšzemnieku dialektā: Vieverkols) ir ciems Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Skatīt Alūksne un Vēverkalns
Vēzes
Vēzes (augšzemnieku dialektā: Viezes) ir ciems Alūksnes novada Veclaicenes pagastā.
Skatīt Alūksne un Vēzes
Vecanna
Vecanna, agrāk Vecanne, vietējā izloksnē Vacanne, ir ciems Alūksnes novada Annas pagastā.
Skatīt Alūksne un Vecanna
Vecputrene
Vecputrene (augšzemnieku dialektā: Vacputrene) ir ciems Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Skatīt Alūksne un Vecputrene
VEF
VEF (Valsts elektrotehniskā fabrika) bija viena no lielākajām Latvijas rūpnīcām, kas ražoja telefona centrāles, telefona aparātus, radioaparātus, fotoaparātus, gludekļus un citas elektroiekārtas, kā arī lidmašīnas.
Skatīt Alūksne un VEF
Vengerski
Vengerski ir ciems Alūksnes novada Ziemera pagastā.
Skatīt Alūksne un Vengerski
Vennemars fon Firstenbergs
Vennemars fon Firstenbergs (dzimis pirms 1436. gada, miris pēc 1501. gada) bija Livonijas ordeņa brālis, Alūksnes komturs no 1474.
Skatīt Alūksne un Vennemars fon Firstenbergs
Veru
Veru ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos.
Skatīt Alūksne un Veru
Viķerava
Viķerava ir apdzīvota vieta Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Skatīt Alūksne un Viķerava
Vidējā dzelzs laikmeta apmetnes un kapulauki Latvijā
Latvijas vēstures institūta arheologi ir veikuši izrakumus šādās Vidējā dzelzs laikmeta (5.-9. gadsimts) apmetnēs un kapulaukos.
Skatīt Alūksne un Vidējā dzelzs laikmeta apmetnes un kapulauki Latvijā
Vidzeme
Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Skatīt Alūksne un Vidzeme
Vidzemes pilskalni
Satezeles pilskalns ("Līvu skanste") pirms Pirmā pasaules kara Vidzemes pilskalni ir līvu, vendu un letu būvēti nocietinājumi Vidzemes pakalnos, kas tika izmantoti pilsnovadu pārvaldei un patvērumam bruņotu konfliktu gadījumā.
Skatīt Alūksne un Vidzemes pilskalni
Viktors Stulpins
Viktors Stulpins (dzimis Rīgā) ir pašreizējais Romas katoļu baznīcas Liepājas diecēzes bīskaps, ordinēts par priesteri 11.06.1995, konsekrēts par bīskapu 07.09.2013., aizstājot bīskapu Vilhelmu Lapeli.
Skatīt Alūksne un Viktors Stulpins
Vilhelms Kristiāns Frībe
Vilhelms Kristiāns Frībe (dzimis, miris) bija vācu izcelsmes baltvāciešu ierēdnis, vēsturnieks un publicists.
Skatīt Alūksne un Vilhelms Kristiāns Frībe
Vilis Hāzners
Vilis Hāzners (1905—1989) bija Latvijas armijas un Latviešu leģiona virsnieks, Armijas goda sarakstu sprādzes saņēmējsDaugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1993, 11.sējums, 149.
Skatīt Alūksne un Vilis Hāzners
Vilis Spandegs
Viljams (Vilis) Spandegs (dzimis, miris) bija Latvijas Bruņoto spēku ģenerālis.
Skatīt Alūksne un Vilis Spandegs
Vilki (Zeltiņu pagasts)
Vilki ir ciems Alūksnes novada Zeltiņu pagastā.
Skatīt Alūksne un Vilki (Zeltiņu pagasts)
Visikums
Visikums, arī Veisikums vai Vētraine, ir ciems Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Skatīt Alūksne un Visikums
Visvaldis Graumanis
Visvaldis Graumanis (1913 — 1944) bija Latviešu leģiona virsnieks, Vācu krusta zeltā kavalieris.
Skatīt Alūksne un Visvaldis Graumanis
Vivus.lv MTB maratons
Vivus.lv MTB maratons ir kalnu riteņbraukšanas sacensību seriāls Latvijā.
Skatīt Alūksne un Vivus.lv MTB maratons
Volkova (Mārkalnes pagasts)
Volkova ir ciems Alūksnes novada Mārkalnes pagastā.
Skatīt Alūksne un Volkova (Mārkalnes pagasts)
Vuķi
Vuķi ir ciems Alūksnes novada Mārkalnes pagastā.
Skatīt Alūksne un Vuķi
Zabolova
Zabolova, agrāk Zabolotje, ir ciems Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Skatīt Alūksne un Zabolova
Zagorje (Pededzes pagasts)
Zagorje ir ciems Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Skatīt Alūksne un Zagorje (Pededzes pagasts)
Zaiceva (Pededzes pagasts)
Zaiceva ir ciems Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Skatīt Alūksne un Zaiceva (Pededzes pagasts)
Zeltiņi
Zeltiņi, agrāk Zeltiņš, ir ciems Alūksnes novadā, Zeltiņu pagasta centrs.
Skatīt Alūksne un Zeltiņi
Zemgales iela
Zemgales iela var būt.
Skatīt Alūksne un Zemgales iela
Ziemeļlatvijas brigāde
Ziemeļlatvijas brigādes un Igaunijas armijas virsnieki Cēsīs 1919. gada 6. jūnijā. Centrā, ģērbies mētelī – Ziemeļlatvijas brigādes komandieris pulkvedis Jorģis Zemitāns. Ziemeļlatvijas brigāde bija latviešu militārais formējums Latvijas brīvības cīņu laikā, kas no 1919.
Skatīt Alūksne un Ziemeļlatvijas brigāde
Ziemera pagasts
Ziemera pagasts ir viena no Alūksnes novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļos.
Skatīt Alūksne un Ziemera pagasts
Ziemeri
Ziemeri jeb Ziemeris ir ciems Alūksnes novada Ziemeru pagastā.
Skatīt Alūksne un Ziemeri
Zušu senkapi
Zušu senkapi ir aizsargājams vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis Alūksnes novada Alsviķu pagastā uz dienvidaustrumiem no Karvas, netālu no autoceļu P39 (Alūksne — Ape) un V379 (Karva – Rezaka) krustojuma.
Skatīt Alūksne un Zušu senkapi
Zvaneri
Zvaneri ir ciems Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Skatīt Alūksne un Zvaneri
1342. gads
1342.
Skatīt Alūksne un 1342. gads
1625. gads Latvijā
Rīgas panorāma 1625. gadā (no H. Samsona sprediķu grāmatas titullapas). Šajā lapā ir apkopoti 1625.
Skatīt Alūksne un 1625. gads Latvijā
1626. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1626.
Skatīt Alūksne un 1626. gads Latvijā
1627. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1627.
Skatīt Alūksne un 1627. gads Latvijā
1658. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1658.
Skatīt Alūksne un 1658. gads Latvijā
1702. gads
1702.
Skatīt Alūksne un 1702. gads
1930. gada Latvijas čempionāts šahā
1930.
Skatīt Alūksne un 1930. gada Latvijas čempionāts šahā
1937. gada Latvijas Kauss futbolā
1937.
Skatīt Alūksne un 1937. gada Latvijas Kauss futbolā
1971. gada laikapstākļi Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1971.
Skatīt Alūksne un 1971. gada laikapstākļi Latvijā
1987. gada laikapstākļi Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1987.
Skatīt Alūksne un 1987. gada laikapstākļi Latvijā
1989. gada laikapstākļi Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1989.
Skatīt Alūksne un 1989. gada laikapstākļi Latvijā
1990. gada laikapstākļi Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1990.
Skatīt Alūksne un 1990. gada laikapstākļi Latvijā
1992. gada laikapstākļi Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1992.
Skatīt Alūksne un 1992. gada laikapstākļi Latvijā
1997. gada laikapstākļi Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1997.
Skatīt Alūksne un 1997. gada laikapstākļi Latvijā
2000. gada laikapstākļi Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 2000.
Skatīt Alūksne un 2000. gada laikapstākļi Latvijā
2005. gada laikapstākļi Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 2005.
Skatīt Alūksne un 2005. gada laikapstākļi Latvijā
2006. gada laikapstākļi Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 2006.
Skatīt Alūksne un 2006. gada laikapstākļi Latvijā
2008. gada laikapstākļi Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 2008.
Skatīt Alūksne un 2008. gada laikapstākļi Latvijā
2009. gada administratīvi teritoriālā reforma
Novadi un republikas pilsētas (2010—2021). 2009.
Skatīt Alūksne un 2009. gada administratīvi teritoriālā reforma
2009. gada laikapstākļi Latvijā
Šajā rakstā ir apkopoti 2009.
Skatīt Alūksne un 2009. gada laikapstākļi Latvijā
2010. gada 8. augusta negaisi Latvijā
2010.
Skatīt Alūksne un 2010. gada 8. augusta negaisi Latvijā
2010. gada laikapstākļi Latvijā
Šajā rakstā ir apkopoti 2010.
Skatīt Alūksne un 2010. gada laikapstākļi Latvijā
2011. gada laikapstākļi Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 2011.
Skatīt Alūksne un 2011. gada laikapstākļi Latvijā
2012. gada laikapstākļi Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 2012.
Skatīt Alūksne un 2012. gada laikapstākļi Latvijā
2013. gada laikapstākļi Latvijā
Šajā rakstā ir apkopoti 2013.
Skatīt Alūksne un 2013. gada laikapstākļi Latvijā
2014. gada laikapstākļi Latvijā
Šajā rakstā ir apkopoti 2014.
Skatīt Alūksne un 2014. gada laikapstākļi Latvijā
2015. gada laikapstākļi Latvijā
Šajā rakstā ir apkopoti 2015.
Skatīt Alūksne un 2015. gada laikapstākļi Latvijā
2016. gada laikapstākļi Latvijā
Šajā rakstā ir apkopoti 2016.
Skatīt Alūksne un 2016. gada laikapstākļi Latvijā
2017. gada laikapstākļi Latvijā
Šajā rakstā ir apkopoti 2017.
Skatīt Alūksne un 2017. gada laikapstākļi Latvijā
2018. gada laikapstākļi Latvijā
Šajā rakstā ir apkopoti 2018.
Skatīt Alūksne un 2018. gada laikapstākļi Latvijā
2019. gada laikapstākļi Latvijā
Šajā rakstā ir apkopoti 2019.
Skatīt Alūksne un 2019. gada laikapstākļi Latvijā
2020. gada laikapstākļi Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 2020. gada laikapstākļi Latvijā. Ar vidējo gaisa temperatūru +8,8 °C (2,4 °C virs normas), 2020.
Skatīt Alūksne un 2020. gada laikapstākļi Latvijā
2021. gada Alūksnes novada domes vēlēšanas
2021.
Skatīt Alūksne un 2021. gada Alūksnes novada domes vēlēšanas
2021. gada laikapstākļi Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 2021. gada laikapstākļi Latvijā. Lai gan 2021.
Skatīt Alūksne un 2021. gada laikapstākļi Latvijā
2022. gada laikapstākļi Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 2022. gada laikapstākļi Latvijā. Vidējā gaisa temperatūra Latvijā 2022.
Skatīt Alūksne un 2022. gada laikapstākļi Latvijā
2023. gada laikapstākļi Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 2023. gada laikapstākļi Latvijā.
Skatīt Alūksne un 2023. gada laikapstākļi Latvijā
2023. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 2023. gada notikumi Latvijā.
Skatīt Alūksne un 2023. gads Latvijā
26. augusts
26.
Skatīt Alūksne un 26. augusts
271. Aizputes policijas bataljons
271.
Skatīt Alūksne un 271. Aizputes policijas bataljons
276. Kuldīgas policijas bataljons
276.
Skatīt Alūksne un 276. Kuldīgas policijas bataljons
3. Latgales kājnieku divīzija
Latgales divīzijas augstākie virsnieki (pirms 1925). Pirmās rindas vidū divīzijas komandiera palīgs pulkvedis Andrejs Krustiņš. Latgales divīzijas augstākie virsnieki (ap 1934). Pirmās rindas vidū divīzijas komandieris ģenerālis Andrejs Krustiņš. Latgales kājnieku divīzija bija viena no 4 Latvijas Bruņotos spēkus veidojošajām divīzijām, ko veidoja 3 kājnieku pulki un 1 artilērijas pulks.
Skatīt Alūksne un 3. Latgales kājnieku divīzija
319-F. latviešu policijas bataljons
319-F. latviešu policijas bataljons bija militāra latviešu vienība Trešā reiha pakļautībā Otrajā pasaules karā.
Skatīt Alūksne un 319-F. latviešu policijas bataljons
4. Valmieras kājnieku pulks
4. Valmieras kājnieku pulka karogs. 4. Valmieras kājnieku pulka karoga otrā puse ar devīzi un simboliem (stūros). 4.
Skatīt Alūksne un 4. Valmieras kājnieku pulks
7. Siguldas kājnieku pulks
Alūksnē (1930. gadi). Alūksnē. 7.
Skatīt Alūksne un 7. Siguldas kājnieku pulks
Zināms kā Alūksnes pilsēta.
, Auguļi (Jaunlaicenes pagasts), Augusta klimats Latvijā, Augusts Baltpurviņš, Ausekļa iela, Autoceļš A2 (Latvija), Autoceļš P34, Autoceļš P39, Autoceļš P40, Autoceļš P41, Autoceļš P43, Avotu iela, Šķērsti, Šļukumi, Šļukums, Šeļehova (Pededzes pagasts), Ķelles, Ķesteru senkapi, Ķurši, Žagatas (Kalncempju pagasts), Žērveļi, Čistigi, Čonkas, Čuksti (Alsviķu pagasts), Ērmaņu muiža, Ādolfa Liepaskalna piemiņas akmens, Ādolfs Liepaskalns, Ādolfs Osvalds Plamšs, B-bus, Balti, Baltijas kara apgabals, Balvu vēsture, Bārdaskrogs, Bāterava, Bībele, Bīnemaņi fon Bīnenštami, Bērziņi (Jaunlaicenes pagasts), Bērzukalns, Bērzupe (Liepnas pagasts), Bēteru upīte, Beja, Bejas kauja, Bieranti (Ziemera pagasts), Biržu muiža (Madona), Blūmji, Blūmreiņi, Blekteskalns, Boinica, Boriss Šeremetjevs, Boriss Henrihsons, Brāļu kapi, Brūnas, Brenci, Brieži (Jaunlaicenes pagasts), Briežudārzs, Briedinieki, Bronzas laikmeta apmetnes Latvijā, Bruņiševa, Bundzene, Burhards fon Dreilēbens, Cēsu iela, Celenski, Cerkazi, Cesvaines viduslaiku pils, Cielavas (Ziemera pagasts), Cirakalns, Dacvari, Dainis Dukurs, Darba iela, Daudzgadīgi augi, Daugavas svīta, Dāņu Baltijas palīdzības korpuss, Dārza iela, Dāvids Balodis, Dēnhofi, Decembra klimats Latvijā, Degumi, Dekšņi (Jaunannas pagasts), Demšas, Doktas, Dostas, Druskas, Dzelzceļa līnija Gulbene—Alūksne, Dzelzceļa līnija Gulbene—Valka, Dzelzceļa līnija Pļaviņas—Valka, Dzelzceļa stacijas Latvijā, Dziesma manai paaudzei, Ežupalte, Edgars Bertuks, Edgars Ozoliņš (karavīrs), Eima eima, Einars Semanis, Elīna Hanzena, Elīna Zālīte, Elmārs Bauris, Engelberts fon Dolens, Ermiķi, Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija, Ernsts Gliks, Ezīšava, Ezermala (Liepnas pagasts), Ezerslokas, Februāra klimats Latvijā, Fjuki, Franciskopole, Fricis Labrencis, Garasimi, Garjuri, Garoži, Gerhards Dēnhofs (Pomerānijas vaivads), Gintars Čerbikovs, Glika iela (Rīga), Gobas (Ziemera pagasts), Golovkina, Gornasti, Goruški, Gotfrīds Mīlbergs, Gotiņa (konfekte), Gotlupi, Grēveles, Gribažas (Jaunannas pagasts), Griguļi (Ziemera pagasts), Grundas, Gulbene (stacija), Gulbenes viduslaiku pils, Gunārs Lūsis-Grīnbergs, Hanzas savienība, Heinrihs Kupfers, Henriks Horns, Hermanis Salnis, Ievedne, Ievedne (upe), Igaunīši, Igaunijas brīvības cīņas, Ilona Marhele, Ilzene, Indriķis Blankenburgs, Industriālais piemineklis, Intars Dambis, ISO 3166-2:LV, Ivans Mstislavskis, IX Vispārējie latviešu Dziesmu svētki, Jamas Zapoļskas miera līgums, Janvāra klimats Latvijā, Jaseņeci, Jaunalūksnes pagasts, Jaunalūksnes pils, Jaunanna, Jauniešu koris BALSIS, Jaunlaicene, Jaunzemi (Ilzenes pagasts), Jaunzemi (Mārkalnes pagasts), Jānis Blūms (mūziķis), Jānis Jurgens, Jānis Kadilis, Jānis Kols, Jānis Krēsliņš (mākslinieks), Jāns Sarvs, Jārupīte, Jūnija klimats Latvijā, Jēkabpils autoosta, Jēkabs Kazaks, Jerlani, Joškas, Johaness Tamminens, Johans fon Eikels, Johans Rūdolfs Šturns, Jugla (Rīga), Jurenski, Juzefs Urbanovičs, Kaķīši (Veclaicenes pagasts), Kaķi (Malienas pagasts), Kadilas, Kalnapededze, Kalncempji, Kalniena, Kaltiņi, Kalvene (Liepnas pagasts), Kampji, Kanaviņas, Kardisas miera līgums, Karva, Kastaņu iela, Kauļi (Annas pagasts), Kāpas trīsdienas, Kārkļi, Kārlis Aperāts, Kārlis Valentīns Emīls Hūgenbergers, Kūdupe (ciems), Kļavupīte, Klaškina, Klasicisms, Klementine, Klimentine, Kodolraķešu bāze Zeltiņos, Kolberģis, Kopmaņi, Korneti, Kraukļi (Malienas pagasts), Krāšņā telēkija, Kristaps Lībietis, Kristīna Zaharova, Kristiāns Gliks, Kruti, Kušķi, Kubulu pagasts, Kudinava, Kuldīgas komturi, Kundrati, Kuopio, Latgales atbrīvošana, Latgales iela, Latgales partizānu pulks, Latviešu valoda, Latvijas administratīvais iedalījums, Latvijas bijušo pilsētu uzskaitījums, Latvijas brīvības cīņas, Latvijas Bruņotie spēki, Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrība, Latvijas igauņi, Latvijas klimats, Latvijas Krievu kopiena, Latvijas krievu vēsture, Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945), Latvijas pilis, Latvijas pilsētu ģerboņi, Latvijas pilsētu karogi, Latvijas pilsētu uzskaitījums, Latvijas Radio, Latvijas rajoni, Latvijas reģionālie autoceļi, Latvijas Republikas Zemessardze, Latvijas Sabiedriskais Autobuss, Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika, Latvijas telesakaru tīkls, Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, Lauvu klubi, Lavri, Lāčplēša iela, Lāčudārzs, Lācupji, Lāzberģis, Līdaka, Lēģernieki, Leivi, Lejas (Annas pagasts), Lejasšķiņķi, Lejaskrogs, Lenkava, Leo Kokle, Lielais Ziemeļu karš, Liepna, Lija Brīdaka, Limbažu Valsts ģimnāzija, Livonijas—Maskavijas kari, Longīns Ausējs, Luņķi, Madonas novads, Madonas novads (2009—2021), Maija klimats Latvijā, Mairis Levans, Maliena, Marta klimats Latvijā, Matisene, Mālupe (ciems), Māra (latviešu mitoloģija), Māriņkalns, Māris Atgāzis, Māris Laiviņš, Mārkalne, Mārtiņi (Jaunalūksnes pagasts), Mūrnieki (Annas pagasts), Mērnieki (Malienas pagasts), Mežarija (Liepnas pagasts), Mežnieki, Mežslokas, Mežtekas, Medņi (Zeltiņu pagasts), Melderpuļķi, Merķeļa iela, Miški (Mālupes pagasts), Micpapi, Miests, Murjāņi (Jaunalūksnes pagasts), Naglas, Naumova (ciems), Nēķene (Alsviķu pagasts), NBS Kājnieku skola, Nikolajs Kampars, Noliktavas iela, Novembra klimats Latvijā, Oļģerts Grāvītis, Ojārs Grinbergs, Okani, Oktobra klimats Latvijā, Olbrahts Laskis, Opekalns (ciems), Orlīši, Oto Girgensons, Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls, Otrais Ziemeļu karš, Otte, Paiķeni, Paneizīte, Paparze, Pauliņi (Ziemera pagasts), Pauls Kampe, Pāvils Mucenieks, Pūriņi (Malienas pagasts), Pūzupi, Pļevna, Pļitka, Pēteris Čevers, Pēteris I, Peņķi, Pededze (ciems), Petrova (Liepnas pagasts), Pils iela, Plešulauzi, Ploskums, Poļakova (ciems), Polsas, Ponkuļi, Prēdeļi (Annas pagasts), Prēduļeva, Proņkas, Pujakalns, Pullans, Puncene, Purnava, Putāni (Jaunalūksnes pagasts), Putreniešu strauts, Putrovka, Racupīte, Radio Skonto, Radio TEV, Raiņa bulvāris, Raimonds Celms, Ratenieki, Rākava, Rūci, Rūdolfs Skaidrais, Rīsava, Rečiņi, Rezaka, Robežu iela, Roberts Putnis, Roberts Skuja, Romeškalns, Rozālija Purgale, Ruķeļi, Rulles, Rutki (Malienas pagasts), S. Kirova Kara medicīnas akadēmija, Saļņi, Saides, Sanita Buliņa, Sauliķi, Sīļi (nozīmju atdalīšana), Sēņošana, Sebežnieki, Senākā dzelzs laikmeta apmetnes un kapulauki Latvijā, Septembra klimats Latvijā, Sibīrijas ķauķītis, Silaktis, Silaveršas, Sils (Liepnas pagasts), Siseņi (Jaunalūksnes pagasts), Skaidrīte Kaldupe, Skolas iela, Skujas (Jaunalūksnes pagasts), Slobodka (Pededzes pagasts), Snopova, Sofikalns, Sprīvuļi, Sprektīši, Sprinduļi, Staņislavs Penkoslavskis, Stāmeri (Ziemera pagasts), Stārdupe, Steržinova, Stiliņi, Stocene, Strauti (Liepnas pagasts), Strautiņi (Alsviķu pagasts), Strautiņi (Ziemera pagasts), Struņķene, Stuborova, Supes, Surikava, Svari (Jaunannas pagasts), Sviestiņi, Tarlapi, Tartu operācija, Tarvas, Tūja (Alsviķu pagasts), Tempļa kalns (Alūksne), Tereški, Tortuži, Truļļeva, Tupicene, Umara, Upmaļi (Liepnas pagasts), Uranaži, Uzbrukums Rīgai (1919), Uzvaras iela, Vaidava (Mārkalnes pagasts), Vainižu pils, Valiesāras pamiers, Valkas apriņķa muižu nosaukumi, Valkas apriņķis, Valsts meža dienests, Valters fon Pletenbergs, Vanavastselīna, Vargāns, Vēciņi, Vējiņi, Vēlā dzelzs laikmeta apmetnes un kapulauki Latvijā, Vēverkalns, Vēzes, Vecanna, Vecputrene, VEF, Vengerski, Vennemars fon Firstenbergs, Veru, Viķerava, Vidējā dzelzs laikmeta apmetnes un kapulauki Latvijā, Vidzeme, Vidzemes pilskalni, Viktors Stulpins, Vilhelms Kristiāns Frībe, Vilis Hāzners, Vilis Spandegs, Vilki (Zeltiņu pagasts), Visikums, Visvaldis Graumanis, Vivus.lv MTB maratons, Volkova (Mārkalnes pagasts), Vuķi, Zabolova, Zagorje (Pededzes pagasts), Zaiceva (Pededzes pagasts), Zeltiņi, Zemgales iela, Ziemeļlatvijas brigāde, Ziemera pagasts, Ziemeri, Zušu senkapi, Zvaneri, 1342. gads, 1625. gads Latvijā, 1626. gads Latvijā, 1627. gads Latvijā, 1658. gads Latvijā, 1702. gads, 1930. gada Latvijas čempionāts šahā, 1937. gada Latvijas Kauss futbolā, 1971. gada laikapstākļi Latvijā, 1987. gada laikapstākļi Latvijā, 1989. gada laikapstākļi Latvijā, 1990. gada laikapstākļi Latvijā, 1992. gada laikapstākļi Latvijā, 1997. gada laikapstākļi Latvijā, 2000. gada laikapstākļi Latvijā, 2005. gada laikapstākļi Latvijā, 2006. gada laikapstākļi Latvijā, 2008. gada laikapstākļi Latvijā, 2009. gada administratīvi teritoriālā reforma, 2009. gada laikapstākļi Latvijā, 2010. gada 8. augusta negaisi Latvijā, 2010. gada laikapstākļi Latvijā, 2011. gada laikapstākļi Latvijā, 2012. gada laikapstākļi Latvijā, 2013. gada laikapstākļi Latvijā, 2014. gada laikapstākļi Latvijā, 2015. gada laikapstākļi Latvijā, 2016. gada laikapstākļi Latvijā, 2017. gada laikapstākļi Latvijā, 2018. gada laikapstākļi Latvijā, 2019. gada laikapstākļi Latvijā, 2020. gada laikapstākļi Latvijā, 2021. gada Alūksnes novada domes vēlēšanas, 2021. gada laikapstākļi Latvijā, 2022. gada laikapstākļi Latvijā, 2023. gada laikapstākļi Latvijā, 2023. gads Latvijā, 26. augusts, 271. Aizputes policijas bataljons, 276. Kuldīgas policijas bataljons, 3. Latgales kājnieku divīzija, 319-F. latviešu policijas bataljons, 4. Valmieras kājnieku pulks, 7. Siguldas kājnieku pulks.