Satura rādītājs
146 attiecības: Acetonilacetons, Achema, Altenbergas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase, Alumīnija nitrīds, Alumīnijs, Amīni, Aminospirti, Amonija dihromāts, Amonija hlorīds, Amonija jons, Amonija karbonāts, Amonija nitrāts, Amonija nitrīts, Amonija sāļi, Amonija sulfāts, Amonjaks, Apaļlapu rasene, Ariels (pavadonis), Asparagīns, Ūdeņraža saite, Ūdeņradis, Ūdens planēta, Ķīmiskā reakcija, Ābadāna, Bāze (ķīmija), Bezastainie abinieki, Bilirubīns, Binārie savienojumi, Bobsleja, kamaniņu un skeletona trašu uzskaitījums, Buferšķīdums, Ciānūdeņradis, Cigarete, Cinka hidroksīds, Džeralds Darels, Deitērijs, Diacetils, Diciemīdas, Dislāpekļa oksīds, E numurs, Eitrofikācija, Etilēnoksīds, Flatulence, Fluors, Forons, Fosfīns, Fricis Hābers, Fumarolas, Gaisa kondicionēšana, Gaiss, Galileo (starpplanētu zonde), ... Izvērst indekss (96 vairāk) »
Acetonilacetons
Acetonilacetons (2,5-heksāndions, diacetonils, СН3–СО–СН2–СН2–СО–СН3) ir vienkāršākais γ-diketons — savienojums ar divām karbonilgrupām molekulā, starp kurām ir divas metilēngrupas.
Skatīt Amonjaks un Acetonilacetons
Achema
Akciju sabiedrība "Achema" ir Lietuvas ķīmiskās rūpniecības uzņēmums, kas atrodas Jonavas pilsētas ziemeļaustrumu pievārtē.
Skatīt Amonjaks un Achema
Altenbergas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase
kamaniņu sporta (fonā) trases savienojas pirms 1. līkuma. Altenbergas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase ir bobsleja, kamaniņu un skeletona trase Altenbergā, Vācijā.
Skatīt Amonjaks un Altenbergas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase
Alumīnija nitrīds
Alumīnija nitrīds ir viela ar ķīmisko formulu AlN un molmasu 40,988 g/mol.
Skatīt Amonjaks un Alumīnija nitrīds
Alumīnijs
Alumīnijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Al un atomskaitli 13.
Skatīt Amonjaks un Alumīnijs
Amīni
Trīsaizvietotu amīnu vispārīgā struktūrformula Amīni ir ogļūdeņražu atvasinājumi, kuru molekulās viens vai vairāki ogļūdeņraža atlikumi ir saistīti ar aminogrupu.
Skatīt Amonjaks un Amīni
Aminospirti
Aminospirti ir alifātiski savienojumi, kas satur aminogrupu (-NH2) un hidroksilgrupu (-OH).
Skatīt Amonjaks un Aminospirti
Amonija dihromāts
Amonija dihromāts ((NH4)2Cr2O7) ir oranžsarkani monoklīni kristāli, kas labi šķīst ūdenī.
Skatīt Amonjaks un Amonija dihromāts
Amonija hlorīds
Amonija hlorīds jeb salmiaks (NH4Cl) ir viens no amonija sāļiem — balta, kristāliska, nedaudz higroskopiska viela bez smaržas un ar rūgti sāļu garšu.
Skatīt Amonjaks un Amonija hlorīds
Amonija jons
Amonija jons jeb vienkārši amonijs ir pozitīvi lādēts vairākatomu jons ar formulu NH4+.
Skatīt Amonjaks un Amonija jons
Amonija karbonāts
Amonija karbonāts ((NH4)2CO3) ir viens no amonija sāļiem — balta, kristāliska, higroskopiska viela ar amonjaka smaku.
Skatīt Amonjaks un Amonija karbonāts
Amonija nitrāts
Amonija nitrāts jeb amonija salpetris (NH4NO3) ir balta, kristāliska viela, kas labi šķīst ūdenī un ir higroskopiska.
Skatīt Amonjaks un Amonija nitrāts
Amonija nitrīts
Amonija nitrīts (NH4NO2) ir slāpekļpaskābes amonija sāls.
Skatīt Amonjaks un Amonija nitrīts
Amonija sāļi
Viens no pazīstamākajiem amonija sāļiem — amonija nitrāts Amonija sāļi ir tādi sāļi, kas satur amonija jonu.
Skatīt Amonjaks un Amonija sāļi
Amonija sulfāts
Amonija sulfāts ((NH4)2SO4) ir sērskābes amonija sāls.
Skatīt Amonjaks un Amonija sulfāts
Amonjaks
Amonjaks ir slāpekļa un ūdeņraža ķīmiskais savienojums, kura ķīmiskā formula ir NH3.
Skatīt Amonjaks un Amonjaks
Apaļlapu rasene
Apaļlapu rasene ir daudzgadīgs raseņu dzimtas kukaiņēdājs lakstaugs.
Skatīt Amonjaks un Apaļlapu rasene
Ariels (pavadonis)
Ariels, arī Urāns I, ir Urāna pavadonis.
Skatīt Amonjaks un Ariels (pavadonis)
Asparagīns
Asparagīns (Asn, asparagīnskābes monoamīds, C4H8N2O3) ir aminoskābe.
Skatīt Amonjaks un Asparagīns
Ūdeņraža saite
Ūdeņraža saite starp divām ūdens molekulām Ūdeņraža saite ir īpašs ķīmiskās saites veids, kas iespējams ūdeņraža atoma sevišķo īpašību dēļ.
Skatīt Amonjaks un Ūdeņraža saite
Ūdeņradis
Ūdeņradis ir periodiskās tabulas pirmais elements.
Skatīt Amonjaks un Ūdeņradis
Ūdens planēta
Hipotētiska ūdens planēta ar diviem dabiskajiem pavadoņiem Ūdens planēta, dažkārt saukta arī par ūdens pasauli, ir hipotētiska citplanēta, kuras virsmu pārklāj viens milzīgs un nepārtraukts okeāns.
Skatīt Amonjaks un Ūdens planēta
Ķīmiskā reakcija
Amonija dihromāta termiskās sadalīšanās reakcija Ķīmiskā reakcija ir ķīmisks process, kurā viena vai vairākas ķīmiskās vielas pārvēršas un veido jaunas vielas ar citām ķīmiskajām īpašībām.
Skatīt Amonjaks un Ķīmiskā reakcija
Ābadāna
Ābadāna (Ābādān) ir ostas pilsēta Hūzestānā, Irānas dienvidrietumos.
Skatīt Amonjaks un Ābadāna
Bāze (ķīmija)
Bāzes ir ķīmisku vielu klase, kuru molekulas sastāv no metālu vai amonija joniem un hidroksiljoniem OH−.
Skatīt Amonjaks un Bāze (ķīmija)
Bezastainie abinieki
Bezastainie abinieki (Anura) ir lielākā un plašākā abinieku klases (Amphibia) kārta, kas apvieno apmēram 88% no visiem abiniekiem, vairāk kā 5000 mūsdienās dzīvojošas varžu un krupju sugas.
Skatīt Amonjaks un Bezastainie abinieki
Bilirubīns
Bilirubīna ķīmiskā struktūra Bilirubīna telpiskā struktūra Bilirubīns (— 'žults', ruber - 'sarkans') ir žults pigments, viens no galvenajiem žults komponentiem cilvēka un dzīvnieka organismā.
Skatīt Amonjaks un Bilirubīns
Binārie savienojumi
Binārie savienojumi (no — 'divdaļīgs') ir ķīmiskie savienojumi, kas sastāv no diviem dažādiem ķīmiskajiem elementiem (piemēram, nātrija hlorīds NaCl vai ūdens H2O).
Skatīt Amonjaks un Binārie savienojumi
Bobsleja, kamaniņu un skeletona trašu uzskaitījums
Pasaulē ir 16 bobsleja, kamaniņu un skeletona trašu, kuras lieto bobsleja, kamaniņu sporta un skeletona vajadzībām.
Skatīt Amonjaks un Bobsleja, kamaniņu un skeletona trašu uzskaitījums
Buferšķīdums
pH-metra kalibrēšana ar standartbuferšķīdumiem Buferšķīdums ir šķīdums ar noteiktu pH, kas, šķīdumu atšķaidot, tikpat kā nemainās un, pievienojot nedaudz skābes vai sārma, mainās maz.
Skatīt Amonjaks un Buferšķīdums
Ciānūdeņradis
Ciānūdeņradis (HCN) tīrā veidā ir bezkrāsains, ļoti viegli gaistošs, toksisks šķidrums, kas labi šķīst ūdenī.
Skatīt Amonjaks un Ciānūdeņradis
Cigarete
Divas Vācijā ražotas cigaretes ar filtru. Cigarete (— neliels cigārs) ir smēķēšanai domāts tabakas izstrādājums, kas sastāv no papīra cilindra, kurā iepildīta smalki sagriezta tabaka.
Skatīt Amonjaks un Cigarete
Cinka hidroksīds
Cinka hidroksīds ir viens no tipiskajiem amfotērajiem hidroksīdiem.
Skatīt Amonjaks un Cinka hidroksīds
Džeralds Darels
Džeralds Malkolms Darels (Gerald Malcolm Durrell, dzimis, miris) bija britu zoologs, dabas pētnieks un aizstāvis, rakstnieks, vairāku televīzijas programmu vadītājs, kā arī Džērsijas zoodārza, Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības tresta un Maurīcijas savvaļas fonda dibinātājs.
Skatīt Amonjaks un Džeralds Darels
Deitērijs
Deitērija vieta izotopu tabulā Deitērijs ( — otrais, otrējais) jeb smagais ūdeņradis ir ūdeņraža otrs stabilais izotops.
Skatīt Amonjaks un Deitērijs
Diacetils
Diacetils (2,3-butāndions, dimetilglioksāls, dimetildiketons, CH3COCOCH3) ir vienkāršākais α-diketons jeb vicinālais diketons (tā molekulā abas karbonilgrupas atrodas blakus).
Skatīt Amonjaks un Diacetils
Diciemīdas
Diciemīdas (Dicyemida) jeb rombozoji (Rhombozoa) ir primitīvu bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvji parazitē galvkājos.
Skatīt Amonjaks un Diciemīdas
Dislāpekļa oksīds
Dislāpekļa oksīds (N2O) ir slāpekļa un skābekļa binārais savienojums — viens no slāpekļa oksīdiem.
Skatīt Amonjaks un Dislāpekļa oksīds
E numurs
E numurs ir Eiropas Savienībā un Šveicē izmantots apzīmējums pārtikas piedevām.
Skatīt Amonjaks un E numurs
Eitrofikācija
zilaļģu eitrofikācija Potomakas upē. Eitrofikācija ir ķīmisku uzturvielu, parasti slāpekļa un fosfora savienojumu, palielināšanās ekosistēmā izraisīta paaugstināta augu augšanas un atmiršanas intensitāte.
Skatīt Amonjaks un Eitrofikācija
Etilēnoksīds
Etilēnoksīds (etilēna oksīds, oksirāns, epoksietāns, C2H4O) ir bezkrāsaina, degtspējīga, relatīvi viegli sašķidrināma gāze ar saldenu smaržu un narkotisku iedarbību.
Skatīt Amonjaks un Etilēnoksīds
Flatulence
Satīrisks amerikāņu zīmējums (zīmēts 1798. gadā) Flatulence ir vēdera uzpūšanās ar biežu zarnu gāzu izvadīšanu caur anālo atveri.
Skatīt Amonjaks un Flatulence
Fluors
Fluors ir ķīmiskais elements ar simbolu F un atomskaitli 9.
Skatīt Amonjaks un Fluors
Forons
Forons (diizopropilidēnacetons, 2,6-dimetil-2,5-heptadiēn-4-ons, CO2 pieder pie nepiesātinātajiem ketoniem.
Skatīt Amonjaks un Forons
Fosfīns
Fosfīns (PH3) ir bezkrāsaina, indīga gāze.
Skatīt Amonjaks un Fosfīns
Fricis Hābers
Fricis Hābers (dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes vācu ķīmiķis.
Skatīt Amonjaks un Fricis Hābers
Fumarolas
Sēra nogulas apkārt fumarolu izplūdes vietai Fumarolas ( — 'dūmi') ir virs 200 °C sakarsēta tvaika un vulkānisko gāzu strūklas, kas izplūst no vulkāniskas izcelsmes plaisām.
Skatīt Amonjaks un Fumarolas
Gaisa kondicionēšana
Gaisa kondicionēšana ir gaisa apstrādes process un automātiska gaisa temperatūras, mitruma, kustības ātruma un tīrības uzturēšana slēgtā telpā vai telpas daļā neatkarīgi no ārējiem meteoroloģiskiem apstākļiem un mainīgiem telpas siltuma un mitruma izdalījumiem."Krēsliņš A., Gaisa kondicionēšana rūpniecības un sabiedriskajās ēkās - R.:Liesma, 1975.
Skatīt Amonjaks un Gaisa kondicionēšana
Gaiss
Gaiss ir dažādu gāzu maisījums, kas veido Zemes atmosfēru.
Skatīt Amonjaks un Gaiss
Galileo (starpplanētu zonde)
Galileo bija NASA starpplanētu zonde Jupitera un tā pavadoņu pētīšanai.
Skatīt Amonjaks un Galileo (starpplanētu zonde)
Gāzes tankkuģis
Gāzes tankkuģis ir kuģis, kurš projektēts, lai pārvadātu sašķidrināto naftas gāzi, sašķidrināto dabasgāzi vai sašķidrinātas ķīmiskās gāzes bez iepakojuma.
Skatīt Amonjaks un Gāzes tankkuģis
Gāzu planēta
Saules sistēmas gāzu planētas (Jupiters, Saturns, Urāns, Neptūns) un Saule Saturns — viens no gāzes gigantiem Saules sistēmā Gāzu planēta ir liela, masīva planēta, kuru aptver gredzens un kurai ir plašs gāzu (galvenokārt ūdeņraža un hēlija) apvalks un nav cietas virsmas.
Skatīt Amonjaks un Gāzu planēta
Giotto (kosmiskais aparāts)
Giotto bija Eiropas Kosmosa aģentūras (ESA) kosmiskais aparāts, kurš pētīja Haleja komētu, palidojot tai cieši garām.
Skatīt Amonjaks un Giotto (kosmiskais aparāts)
Glioksāls
Glioksāls (etāndiāls, diformils, skābeņskābes aldehīds, CHO−CHO) ir zaļa gāze ar asu smaku, taču parasti eksistē polimēra veidā (dzeltens šķidrums vai kristāliska viela).
Skatīt Amonjaks un Glioksāls
Glutamīns
Glutamīns (Gln, glutamīnskābes 3-monoamīds, C5H10N2O3) ir viena no dzīvo organismu olbaltumvielu aminoskābēm.
Skatīt Amonjaks un Glutamīns
Grothusa mehānisms
Protona pārvietošanās starp ūdens molekulām Grothusa mehānisms ir protonu (ūdeņraža pozitīvo jonu) vai protonu iztrūkumu pārneses mehānisms vidēs, kur molekulas saistītas ar ūdeņraža saitēm (piemēram, ūdenī vai šķidrā amonjakā).
Skatīt Amonjaks un Grothusa mehānisms
Gumiņbaktērijas
Gumiņbaktērijas jeb gumiņu baktērijas (Rhizobium) ir baktēriju ģints, kas dzīvo tauriņziežu dzimtas augu sakņu izaugumos — gumos — un piesaista atmosfēras slāpekli, ko ar nitrogenāzi pārveido amonjakā.
Skatīt Amonjaks un Gumiņbaktērijas
Gvano
No gvano veidota putna ligzda Gvano (no no — ‘mēsli’) ir dabīgā veidā sadalījušies jūras putnu vai sikspārņu ekskrementi.
Skatīt Amonjaks un Gvano
Hidrazīns
Hidrazīns (N2H4) ir bezkrāsains, higroskopisks šķidrums ar asu smaku, šķīst ūdenī, spirtos, tvaiki ar gaisu veido eksplozīvu maisījumu; toksisks.
Skatīt Amonjaks un Hidrazīns
Hidroksīdi
cinka hidroksīdi Hidroksīdi ir neorganiskas vielas, kas satur hidroksilgrupu −OH.
Skatīt Amonjaks un Hidroksīdi
Hidroksilamīns
Hidroksilamīns (NH2OH) ir bezkrāsaina kristāliska (adatveida kristāli) viela, kas viegli šķīst ūdenī, veidojot hidroksilamīna hidrātu NH2OH·H2O.
Skatīt Amonjaks un Hidroksilamīns
Hroma maisījums
Ar hroma maisījumu samitrināts keramiskais filtrs Hroma maisījums ir kālija dihromāta un koncentrētas sērskābes maisījums.
Skatīt Amonjaks un Hroma maisījums
Imidazols
Imidazols (1,3-diazols, glioksalīns, C3H4N2) pieder pie azolu grupas heterocikliskajiem "aromātiskajiem" savienojumiem.
Skatīt Amonjaks un Imidazols
Izkārnīšanās
Bernards Pikārs. Parfimērs. XVI gadsimts Kaijas defekācija lidojuma laikā Defekācija tupus pozā Izkārnīšanās jeb defekācija ir gremošanas pēdējais posms, kurā no resnās zarnas caur anālo atveri tiek izvadīts zarnu saturs.
Skatīt Amonjaks un Izkārnīšanās
Joda nitrīds
Joda nitrīds (I3N vai NI3) ir joda un slāpekļa binārais savienojums.
Skatīt Amonjaks un Joda nitrīds
Jods (elements)
Jods ir ķīmiskais elements ar simbolu I (līdz 20. gadsimta 50. gadiem - J) un atomnumuru 53.
Skatīt Amonjaks un Jods (elements)
Jonava
Jonava ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvā, Neres upes krastos, 30 km uz ziemeļaustrumiem no Kauņas.
Skatīt Amonjaks un Jonava
Jonu dzinējs
Attēlā parādīta jonu dzinēja darbības shēma (angļu valodā) Jonu dzinējs ir reaktīvā raķešdzinēja veids, kurā par darbvielu izmanto jonizētu gāzi (tipiski ksenonu, argonu, slāpekli, amonjaku, cēziju, indiju u.c.), kas paātrināta elektriskajā vai elektromagnētiskajā laukā.
Skatīt Amonjaks un Jonu dzinējs
Jupiters (planēta)
Jupiters ir Saules sistēmas piektā, kā arī lielākā un masīvākā planēta un kopā ar Saturnu, Urānu un Neptūnu tiek klasificēts kā gāzu planēta, kas nozīmē, ka tā iekšējo sastāvu un atmosfēru galvenokārt veido ūdeņradis un hēlijs.
Skatīt Amonjaks un Jupiters (planēta)
Kamambērs
Kamambērs ir mīksts baltā pelējuma siers, kura dzimtene ir Normandija Francijā.
Skatīt Amonjaks un Kamambērs
Karbamīds
Karbamīds (urīnviela, (NH2)2CO) ir ogļskābes amīds.
Skatīt Amonjaks un Karbamīds
Karbonāti
Karbonātjona modelis Karbonāti ir ogļskābes (H2CO3) sāļi.
Skatīt Amonjaks un Karbonāti
Karrata
Karrata ir pilsēta Austrālijas rietumos, Rietumaustrālijas štatā, Pilbaras reģionā.
Skatīt Amonjaks un Karrata
Katalīze
cukura gabaliņš (kreisajā pusē) un cukura autokatalīze, kur degšanā radušies pelni darbojas kā katalizators (labajā pusē) Katalīze (katálusis — ‘sagraušana’) ir process, kas paātrina vai palēnina kādu ķīmisku reakciju katalizatora ietekmē.
Skatīt Amonjaks un Katalīze
Kālija cianīds
Kālija cianīds (KCN, ciānkālijs) ir ciānūdeņražskābes kālija sāls.
Skatīt Amonjaks un Kālija cianīds
Kjeldāla metode
Slāpekļa noteikšana ar Kjeldāla metodi Kjeldāla metode ir slāpekļa kvantitatīvas noteikšanas metode organiskās vielās.
Skatīt Amonjaks un Kjeldāla metode
Koipera josla
Mazo planētu centra. Objektu nosaukumi attēlā ir angļu valodā Koipera josla, tiek saukta arī par Edžvorta—Koipera joslu, ir Saules sistēmas ārējā daļā esošs disks ap zvaigzni.
Skatīt Amonjaks un Koipera josla
Kokss
Kokss Kokss (no, kas savukārt no) ir ciets, porains, pelēcīgas krāsas materiāls, ko iegūst, karsējot (koksējot) akmeņogles 1000 °C temperatūrā bez skābekļa klātbūtnes.
Skatīt Amonjaks un Kokss
Kompleksie savienojumi
Cisplatīna kompleksa molekulas modelis Kompleksie savienojumi jeb koordinācijas savienojumi (- sakars, savienojums) ir neitrālas molekulas vai elektriski lādēti joni, kas veidojas, pie centrālā atoma (parasti metāla) pievienojoties citām molekulām vai joniem, ko sauc par ligandiem.
Skatīt Amonjaks un Kompleksie savienojumi
Krava
Ļoti nelielu kravu pārvadājumiem paredzēts kravas trīsritenis Krava ir objekts, ko kāds vai ar kaut kā palīdzību pārvieto telpā.
Skatīt Amonjaks un Krava
Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā hronoloģija
Karadarbības gaita. 2022.
Skatīt Amonjaks un Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā hronoloģija
Lūisa skābes un bāzes
Amonija jona veidošanās no amonjaka (Lūisa bāzes) un ūdeņraža katjona (Lūisa skābes) Lūisa skābes ir molekulas vai joni, kam ir brīvas orbitāles un kas var piesaistīt citas molekulas vai jona nedalīto elektronu pāri, veidojot adukta tipa savienojumus.
Skatīt Amonjaks un Lūisa skābes un bāzes
Ledus
235px Ledus ir cieši sablīvētu ūdens kristāliņu kopums.
Skatīt Amonjaks un Ledus
Ledusskapis
Tipisks ledusskapis ar atvērtām durvīm Ledusskapis ir ierīce, kas sastāv no siltumizolējoša nodalījuma un siltumsūkņa.
Skatīt Amonjaks un Ledusskapis
Lietus
Lietus. Lietus ir viena no dabas visizplatītākajām parādībām, kas veido laikapstākļus.
Skatīt Amonjaks un Lietus
Maikls Faradejs
Maikls Faradejs (dzimis, miris) bija angļu fiziķis un ķīmiķis, sniedzis ievērojamu ieguldījumu elektromagnētisma nozarē, veicis nozīmīgus atklājumus elektromagnētiskās indukcijas, diamagnētisma un elektrolīzes jomā, aizsācis jaunas zinātnes nozares: elektroķīmiju un magnetoķīmiju.
Skatīt Amonjaks un Maikls Faradejs
Mājas trusis
Visi mājas truši ir cēlušies, pieradinot savvaļas Eiropas trusi (Oryctolagus cuniculus), kura dzimtene ir Eiropas dienvidrietumi — Spānija un Portugāle.
Skatīt Amonjaks un Mājas trusis
Mezitiloksīds
Mezitiloksīds (izobutenilmetilketons, izopropilidēnacetons, 4-metil-3-pentēn-2-ons, CH3C(O)CH.
Skatīt Amonjaks un Mezitiloksīds
Natrona ezers
Natrona ezers ir sālsezers Tanzānijas ziemeļos pie robežas ar Keniju, Āfrikas Lielajā Rifta ielejā.
Skatīt Amonjaks un Natrona ezers
Nātrija azīds
Nātrija azīds (NaN3) ir balta, toksiska cietviela.
Skatīt Amonjaks un Nātrija azīds
Nātrija hipohlorīts
Nātrija hipohlorīts (NaClO jeb NaOCl) ir nātrija un hlorapskābes sāls.
Skatīt Amonjaks un Nātrija hipohlorīts
Nātrija karbonāts
Nātrija karbonāts jeb kalcinētā soda (Na2CO3) ir balta kristāliska viela, kas labi šķīst ūdenī.
Skatīt Amonjaks un Nātrija karbonāts
Nātrija nitrāts
Nātrija nitrāts (NaNO3) ir balta, kristāliska viela, kas šķīst ūdenī.
Skatīt Amonjaks un Nātrija nitrāts
Nātrija sulfīds
Nātrija sulfīds (Na2S) ir nātrija un sēra binārais savienojums, kas pieskaitāms pie bāziskajiem sulfīdiem (sērūdeņražskābes sāļiem).
Skatīt Amonjaks un Nātrija sulfīds
Nātrija superoksīds
Nātrija superoksīds (NaO2) ir oranždzeltena kristāliska viela, kas satur superoksīda jeb peroksiperoksīda anjonu O2−.
Skatīt Amonjaks un Nātrija superoksīds
Nātrija tiosulfāts
Nātrija tiosulfāts (Na2S2O3) ir balta kristāliska viela (monoklīni kristāli), kas uzskatāma par ļoti nestabilās tiosērskābes nātrija sāli.
Skatīt Amonjaks un Nātrija tiosulfāts
Neptūns (planēta)
Neptūns ir viena no Saules sistēmas milzu planētām un astotā planēta no Saules.
Skatīt Amonjaks un Neptūns (planēta)
Nikolajs Basovs
Nikolajs Basovs (dzimis, miris) bija PSRS un Krievijas fiziķis.
Skatīt Amonjaks un Nikolajs Basovs
Nitrāti
Nitrātjona molekulas modelis Nitrāti ir slāpekļskābes sāļi — pārsvarā baltas, kristāliskas vielas (izņemot tos nitrātus, kuru sastāvā ir krāsaini katjoni).
Skatīt Amonjaks un Nitrāti
Nobela prēmijas laureāti ķīmijā
Alfrēda Nobela (1833—1896) portrets (autors ''Gösta Florman''). Nobela prēmijas laureāti ķīmijā ir zinātnieki, kas saņēmuši Nobela prēmiju ķīmijā.
Skatīt Amonjaks un Nobela prēmijas laureāti ķīmijā
Nosmakšana
Nosmakšana jeb asfiksija ( — ‘bez’,, sphyxis — ‘pulss’, burtiski — ‘pulsa trūkums’) ir patoloģisks stāvoklis, kam raksturīgs skābekļa bads un ogļskābes pārmērīgums asinīs un audos, piemēram, elpceļiem ārpus ķermeņa esot nospiestiem, elpceļiem nosprostojoties tūskas dēļ, spiedienam krītoties mākslīgajā atmosfērā vai skābekļa apgādes sistēmā utt.
Skatīt Amonjaks un Nosmakšana
Oglekļa monoksīds
Oglekļa monoksīds (tvana gāze, tvans, CO) ir bezkrāsaina indīga, degtspējīga gāze bez garšas un smaržas, nedaudz vieglāka par gaisu (1,25 kg/m³ pie 0°C, salīdzinot ar atmosfēras vidējo 1,2922 šajā pašā temperatūrā).
Skatīt Amonjaks un Oglekļa monoksīds
Oksidēšanas pakāpe
Oksidēšanas pakāpe ir ķīmiskā elementa atoma nosacīts elektriskais lādiņš molekulā (pieņemot, ka savienojums sastāv no joniem un elektronu pāreja no viena atoma pie otra ir pilnīga).
Skatīt Amonjaks un Oksidēšanas pakāpe
Oksidējošā skābe
Slāpekļskābe — oksidējošā skābe. Oksidējošā skābe ir tāda skābe, kurā oksidētāja lomā iesaistās centrālais skābi veidojošais atoms, nevis tikai atšķeltais ūdeņraža jons.
Skatīt Amonjaks un Oksidējošā skābe
Oksidētājs
Simbols stipru oksidētāju apzīmēšanai Oksidētājs ir viela, kuras atomi oksidēšanās-reducēšanās reakcijas laikā pievieno sev elektronus (darbojas kā elektronu akceptors).
Skatīt Amonjaks un Oksidētājs
Olbaltumvielas
kristāli Olbaltumvielas jeb proteīni (no vai, kas savukārt no (protōs) — 'pirmējs'), nereti saīsināti arī kā olbaltumi vai OBV, ir biopolimēri, lielmolekulāri savienojumi, ko veido līdz pat 20 dažādu α-aminoskābju saturošas lineāras virknes, kurās aminoskābes savstarpēji saistītas ar peptīdsaitēm.
Skatīt Amonjaks un Olbaltumvielas
Orbitāļu hibridizācija
Dažādi orbitāļu hibridizācijas veidi oglekļa atomā Orbitāļu hibridizācija ir enerģētiski izdevīgs process, kad molekulas centrālajā atomā dažāda veida atomārās orbitāles savā starpā kombinējas, veidojot jaunas, citas formas orbitāles ar vienādu formu un enerģiju.
Skatīt Amonjaks un Orbitāļu hibridizācija
Organiskās vielas
Metāns — viena no uzbūves ziņā vienkāršākajām un izplatītākajām organiskajām vielām Organiskās vielas ir oglekli saturoša vielu grupa, daudzas no kurām sastopamas dzīvajā dabā.
Skatīt Amonjaks un Organiskās vielas
Orion (uzņēmums)
''Orion'' galvenais birojs Espo Orion Oyj ir Somijas farmācijas uzņēmums.
Skatīt Amonjaks un Orion (uzņēmums)
Orks (asteroīds)
Orks, arī 90482 Orcus ir transneptūna objekts ar diametru apmēram 917 ± 25 km.
Skatīt Amonjaks un Orks (asteroīds)
Piperazīns
Piperazīns (C4H10N2) ir slāpekli saturošs organisks savienojums, kas pieder pie heterocikliskajiem savienojumiem.
Skatīt Amonjaks un Piperazīns
Piridīns
Piridīns (C5H5N) ir heterociklisks, slāpekli saturošs, aromātisks organiskais savienojums.
Skatīt Amonjaks un Piridīns
Pirokatehīns
Pirokatehīns (orto-dihidroksibenzols, katehols, brenckatehīns, dinols, elkonāls, С6Н4(ОН)2) pieder pie divvērtīgajiem fenoliem.
Skatīt Amonjaks un Pirokatehīns
Saturns (planēta)
Saturns, viena no milzu planētām, ir Saules sistēmas sestā planēta no Saules.
Skatīt Amonjaks un Saturns (planēta)
Saules sistēma
Saules sistēma ir Saule un ap to riņķojošo debess ķermeņu kopums — astoņas planētas, kas veido planētu sistēmas, kā arī citi ievērojami mazāki ķermeņi, piemēram, pundurplanētas un Saules sistēmas mazie ķermeņi, piemēram, komētas un asteroīdi.
Skatīt Amonjaks un Saules sistēma
Sāļi
kristālhidrāta kristāls zilā krāsā Sāļi ir jonu savienojumi, kas sastāv no anjona un katjona, tie veidojas, reaģējot skābei ar bāzi, skābajam oksīdam ar bāzisko oksīdu, utt.
Skatīt Amonjaks un Sāļi
Sārmi
Sārmi ir šķīstošie hidroksīdi — sārmu metālu un sārmzemju metālu, kā arī amonija hidroksīdi.
Skatīt Amonjaks un Sārmi
Sēra heksafluorīds
Sēra heksafluorīds SF6 ir sēra un fluora binārais savienojums, kurā sēram ir augstākā oksidēšanas pakāpe +6.
Skatīt Amonjaks un Sēra heksafluorīds
Sēra trioksīds
Sēra trioksīds jeb sēra(VI) oksīds (SO3) ir tipisks skābes veidojošais oksīds, kurā sēram ir augstākā oksidēšanas pakāpe +6.
Skatīt Amonjaks un Sēra trioksīds
Silīcija nitrīds
Silīcija nitrīds (Si3N4) ir cieta kristāliska viela, tas ir neoksīdu keramikas materiāls.
Skatīt Amonjaks un Silīcija nitrīds
Siltumietilpība
Siltumietilpība — fizikāls lielums, kas raksturo to siltuma daudzumu, kas jāpievada ķermenim, lai tā temperatūra palielinātos par vienu kelvinu.
Skatīt Amonjaks un Siltumietilpība
Siltumsūknis
Siltumsūknis ir ierīce, kas pārvieto siltumu no aukstākas vietas uz siltāku.
Skatīt Amonjaks un Siltumsūknis
Sintēzes gāze
Sintēzes gāze ir gāzu maisījums, kas satur mainīgu daudzumu oglekļa monoksīda un ūdeņraža.
Skatīt Amonjaks un Sintēzes gāze
Skaņas ātrums
Skaņas ātrums ir ātrums, ar kādu vibrācijas (skaņa) viļņu veidā pārvietojas elastīgā vidē, t. i., cik lielu attālumu šie viļņi veic noteiktā laika posmā.
Skatīt Amonjaks un Skaņas ātrums
Skābes
Skābes ir elektrolīti, kas šķīdumā spēj atšķelt protonus, veidojot ūdeņraža jonus, vai arī spēj piesaistīt nedalītos elektronu pārus (Lūisa skābes).
Skatīt Amonjaks un Skābes
Slāpekļa(II) oksīds
Slāpekļa(II) oksīds (NO) ir viens no slāpekļa oksīdiem, kas pieder pie reti sastopamajiem sāļus neradošajiem oksīdiem.
Skatīt Amonjaks un Slāpekļa(II) oksīds
Slāpekļūdeņražskābe
Slāpekļūdeņražskābe (HN3) ir viens no slāpekļa un ūdeņraža binārajiem savienojumiem.
Skatīt Amonjaks un Slāpekļūdeņražskābe
Slāpekļskābe
Slāpekļskābe (HNO3) ir korozīvs šķidrums, kas sasalstot pārvēršas par caurspīdīgu kristālisku masu.
Skatīt Amonjaks un Slāpekļskābe
Slāpeklis
Slāpeklis ir ķīmiskais elements, kuru apzīmē ar simbolu N un tā atomskaitlis ir 7.
Skatīt Amonjaks un Slāpeklis
Sprāgstošā skābe
Sprāgstošā skābe jeb fulmīnskābe (H−C≡N→O) ir ciānskābes (HO−CN) un izociānskābes (HN.
Skatīt Amonjaks un Sprāgstošā skābe
Stagnācija PSRS
Ļeņingrada 1982. gadā. Pustukšas ielas un Brežņeva portrets. Oktobra revolūcijas parāde Maskavā, 1977 Stagnācija PSRS ir PSRS ekonomiskās un politiskās vēstures posms, kas sākās 1970.
Skatīt Amonjaks un Stagnācija PSRS
Stehiometrija
Metāna sadegšanas vienādojums. Redzams, ka no vienas metāna molekulas rodas 2 ūdens molekulas, t.i., šajā reakcijā metāna un ūdens stehiometriskā attiecība ir 1:2. Tāpat no vienādojuma var secināt, ka, lai metāns pilnīgi sadegtu, metāna un skābekļa attiecībai jābūt 1:2 Stehiometrija (no sengrieķu στοιχεῖον — 'elements' un μετρέω — 'mērīt') ir noteikumu sistēma ķīmijā, pēc kuras tiek noteikts vielu sastāvs un vielu daudzums ķīmiskajās reakcijās.
Skatīt Amonjaks un Stehiometrija
Tērauds
250px Tērauds ir dzelzs sakausējums ar labām tehnoloģiskām īpašībām un pietiekošu plastiskumu, kas ļauj izgatavot jebkuras formas un izmēru konstrukcijas, kā arī pielietot dažādas tehnoloģiskās apstrādes metodes: liešanu, velmēšanu, kalšanu, metināšanu, griešanu u.tml.
Skatīt Amonjaks un Tērauds
Titāns (pavadonis)
Titāns ir Saturna pavadonis, otrs lielākais Saules sistēmas planētas pavadonis (aiz Ganimēda).
Skatīt Amonjaks un Titāns (pavadonis)
Titrēšana
Titrēšana ar indikatoru Titrēšana ir viena no kvantitatīvās ķīmiskās analīzes metodēm, ar kuru nosaka vielas koncentrāciju kādā šķīdumā, piemēram, NaOH koncentrāciju vai ūdens cietību.
Skatīt Amonjaks un Titrēšana
Tollensa reaģents
Tollensa reakcija: kreisajā pusē esošajā mēģenē radies t.s. „sudraba spogulis” Tollensa reaģents ir reaģents, ko izmanto karbonilgrupu saturošu savienojumu piederības noteikšanai aldehīdu vai ketonu klasei.
Skatīt Amonjaks un Tollensa reaģents
Tritons (pavadonis)
Tritons ir lielākais Neptūna pavadonis, kuru atklāja angļu astronoms Viljams Lasels 1846.
Skatīt Amonjaks un Tritons (pavadonis)
Tumšais miglājs
Oriona zvaigznājā. Tumšais miglājs jeb absorbcijas miglājs ir tāda veida starpzvaigžņu mākonis, kas ir tik blīvs, ka aizsedz acij saredzamos gaismas viļņus no gaišajiem objektiem, kas atrodas aiz tā, piemēram, zvaigznēm un gaišajiem — emisijas vai atstarošanas miglājiem.
Skatīt Amonjaks un Tumšais miglājs
Uralhim
Uralhim (Уралхим), pilns nosaukums Akciju sabiedrība «OHK Uralhim» (ОХК Уралхим) ir Krievijas uzņēmumu grupa, kas nodarbojas ar minerālmēslu ražošanu, pārdošanu un izplatīšanu.
Skatīt Amonjaks un Uralhim
Urāns (planēta)
Urāns (— 'debess') ir viena no Saules sistēmas milzu planētām, kā arī septītā planēta no Saules, kuru 1781.
Skatīt Amonjaks un Urāns (planēta)
Ureāze
Ureāze funkcionāli pieder pie amilohidrolāzu un fosfotriesterāzu virsdzimtas.
Skatīt Amonjaks un Ureāze
Urotropīns
Urotropīns (heksametilēntetramīns, (CH2)6N4) ir balta, kristāliska viela, kas kūst (sublimējas) pie 270 °C.
Skatīt Amonjaks un Urotropīns
Vielmaiņa
šūnā Vielmaiņa jeb metabolisms (metabolē — ‘pārvēršanās’, ‘pārmaiņa’) ir bioķīmisku reakciju kopums, kas norisinās katrā organismā dzīvības uzturēšanai.
Skatīt Amonjaks un Vielmaiņa
Vulkāns
Stromboli vulkāna izvirdums (Itālija) ASV) Vulkāns ir ģeoloģisks veidojums — vieta, no kuras caur atveri zemes virsmā izplūst karsti, šķidri ieži — lava, pelni un gāzes.
Skatīt Amonjaks un Vulkāns
Zirgi
Zirgi (Equus) ir zirgu dzimtas (Equidae) ģints, kas apvieno zirgus, ēzeļus un zebras.
Skatīt Amonjaks un Zirgi
1,2,4-Triazols
1,2,4-Triazols (simetriskais triazols, pirodiazols, C2H3N3) ir viens no triazola izomēriem - heterociklisks "aromātiskais" savienojums. Tā pieclocekļu cikls satur 3 slāpekļa atomus (2 blakus esošus, atšķirībā no 1,2,3-triazola, kura molekulā visi slāpekļa atomi izvietoti virknē).
Skatīt Amonjaks un 1,2,4-Triazols
Zināms kā Amonija hidroksīds, H3N, NH3, Ožamais spirts.