Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Amonjaks

Indekss Amonjaks

Amonjaks (NH3) ir bezkrāsaina, salīdzinoši viegli sašķidrināma gāze ar asu smaku.

124 attiecības: Acetonilacetons, Altenbergas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase, Alumīnijs, Amīni, Aminospirti, Amonija hlorīds, Amonija jons, Amonija karbonāts, Amonija nitrāts, Amonija sāļi, Amonija sulfāts, Apaļlapu rasene, Ariels (pavadonis), Asparagīns, Ūdeņraža saite, Ūdeņradis, Ūdens planēta, Ābadāna, Bāze (ķīmija), Bezastainie abinieki, Binārie savienojumi, Bobsleja, kamaniņu un skeletona trašu uzskaitījums, Buferšķīdums, Ciānūdeņradis, Cigarete, Cinka hidroksīds, Džeralds Darels, Deitērijs, Diacetils, Dislāpekļa oksīds, E numurs, Eitrofikācija, Etilēnoksīds, Flatulence, Fluors, Forons, Fosfīns, Fricis Hābers, Fumarolas, Gaisa kondicionēšana, Gaiss, Galileo (starpplanētu zonde), Gāzu planēta, Giotto (kosmiskais aparāts), Glioksāls, Glutamīns, Grothusa mehānisms, Gvano, Hidrazīns, Hidroksīdi, ..., Hroma maisījums, Imidazols, Izkārnīšanās, Joda nitrīds, Jods (elements), Jonava, Jupiters (planēta), Kamambērs, Karbamīds, Karbonāti, Katalīze, Kālija cianīds, Kjeldāla metode, Koipera josla, Kokss, Kompleksie savienojumi, Lūisa skābes un bāzes, Ledusskapis, Lietus, Mājas trusis, Mezitiloksīds, Natrona ezers, Nātrija azīds, Nātrija karbonāts, Nātrija nitrāts, Nātrija sulfīds, Nātrija superoksīds, Nātrija tiosulfāts, Neptūns (planēta), Nikolajs Basovs, Nitrāti, Nobela prēmijas laureāti ķīmijā, Nosmakšana, Oglekļa monoksīds, Oksidēšanas pakāpe, Oksidējošā skābe, Oksidētājs, Olbaltumvielas, Orbitāļu hibridizācija, Organiskā viela, Orion (uzņēmums), Orks (asteroīds), Piperazīns, Piridīns, Pirokatehīns, Saturns (planēta), Saules sistēma, Sāļi, Sārmi, Sēra heksafluorīds, Sēra trioksīds, Silīcija nitrīds, Siltumsūknis, Sintēzes gāze, Skaņas ātrums, Skābes, Slāpekļa (II) oksīds, Slāpekļūdeņražskābe, Slāpekļskābe, Slāpeklis, Sprāgstošā skābe, Tērauds, Titāns (pavadonis), Titrēšana, Tollensa reaģents, Tritons (pavadonis), Uralhim, Urāns (planēta), Ureāze, Urotropīns, Vielmaiņa, Vulkāns, Zirgi, 1,2,4-Triazols. Izvērst indekss (74 vairāk) »

Acetonilacetons

Acetonilacetons (2,5-heksāndions, diacetonils, СН3–СО–СН2–СН2–СО–СН3) ir vienkāršākais γ-diketons — savienojums ar divām karbonilgrupām molekulā, starp kurām ir divas metilēngrupas.

Jaunums!!: Amonjaks un Acetonilacetons · Redzēt vairāk »

Altenbergas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase

kamaniņu sporta (fonā) trases savienojas pirms 1. līkuma. Altenbergas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase ir bobsleja, kamaniņu un skeletona trase Altenbergā, Vācijā.

Jaunums!!: Amonjaks un Altenbergas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase · Redzēt vairāk »

Alumīnijs

Alumīnijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Al un atomskaitli 13.

Jaunums!!: Amonjaks un Alumīnijs · Redzēt vairāk »

Amīni

Trīsaizvietotu amīnu vispārīgā struktūrformula Amīni ir ogļūdeņražu atvasinājumi, kuru molekulās viens vai vairāki ogļūdeņraža atlikumi ir saistīti ar aminogrupu.

Jaunums!!: Amonjaks un Amīni · Redzēt vairāk »

Aminospirti

Aminospirti ir alifātiski savienojumi, kas satur aminogrupu (-NH2) un hidroksilgrupu (-OH).

Jaunums!!: Amonjaks un Aminospirti · Redzēt vairāk »

Amonija hlorīds

Amonija hlorīds jeb salmiaks (NH4Cl) ir viens no amonija sāļiem — balta, kristāliska, nedaudz higroskopiska viela bez smaržas un ar rūgti sāļu garšu.

Jaunums!!: Amonjaks un Amonija hlorīds · Redzēt vairāk »

Amonija jons

Amonija jons jeb vienkārši amonijs ir pozitīvi lādēts vairākatomu jons ar formulu NH4+.

Jaunums!!: Amonjaks un Amonija jons · Redzēt vairāk »

Amonija karbonāts

Amonija karbonāts ((NH4)2CO3) ir viens no amonija sāļiem — balta, kristāliska, higroskopiska viela ar amonjaka smaku.

Jaunums!!: Amonjaks un Amonija karbonāts · Redzēt vairāk »

Amonija nitrāts

Amonija nitrāts jeb amonija salpetris (NH4NO3) ir balta, kristāliska viela, kas labi šķīst ūdenī un ir higroskopiska.

Jaunums!!: Amonjaks un Amonija nitrāts · Redzēt vairāk »

Amonija sāļi

Viens no pazīstamākajiem amonija sāļiem — amonija nitrāts Amonija sāļi ir tādi sāļi, kas satur amonija jonu.

Jaunums!!: Amonjaks un Amonija sāļi · Redzēt vairāk »

Amonija sulfāts

Amonija sulfāts ((NH4)2SO4) ir sērskābes amonija sāls.

Jaunums!!: Amonjaks un Amonija sulfāts · Redzēt vairāk »

Apaļlapu rasene

Apaļlapu rasene ir daudzgadīgs raseņu dzimtas kukaiņēdājs lakstaugs.

Jaunums!!: Amonjaks un Apaļlapu rasene · Redzēt vairāk »

Ariels (pavadonis)

Ariels, arī Urāns I, ir Urāna pavadonis.

Jaunums!!: Amonjaks un Ariels (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Asparagīns

Asparagīns (Asn, asparagīnskābes monoamīds, C4H8N2O3) ir aminoskābe.

Jaunums!!: Amonjaks un Asparagīns · Redzēt vairāk »

Ūdeņraža saite

Ūdeņraža saite starp divām ūdens molekulām Ūdeņraža saite ir īpašs ķīmiskās saites veids, kas iespējams ūdeņraža atoma sevišķo īpašību dēļ.

Jaunums!!: Amonjaks un Ūdeņraža saite · Redzēt vairāk »

Ūdeņradis

Ūdeņradis ir periodiskās tabulas pirmais elements.

Jaunums!!: Amonjaks un Ūdeņradis · Redzēt vairāk »

Ūdens planēta

Hipotētiska ūdens planēta ar diviem dabiskajiem pavadoņiem Ūdens planēta, dažkārt saukta arī par ūdens pasauli, ir hipotētiska citplanēta, kuras virsmu pārklāj viens milzīgs un nepārtraukts okeāns.

Jaunums!!: Amonjaks un Ūdens planēta · Redzēt vairāk »

Ābadāna

Ābadāna (Ābādān) ir ostas pilsēta Hūzestānā, Irānas dienvidrietumos.

Jaunums!!: Amonjaks un Ābadāna · Redzēt vairāk »

Bāze (ķīmija)

Bāzes ir ķīmisku vielu klase, kuru molekulas sastāv no metālu vai amonija joniem un hidroksiljoniem OH−.

Jaunums!!: Amonjaks un Bāze (ķīmija) · Redzēt vairāk »

Bezastainie abinieki

Bezastainie abinieki (Anura) ir lielākā un plašākā abinieku klases (Amphibia) kārta, kas apvieno apmēram 88% no visiem abiniekiem, vairāk kā 5000 mūsdienās dzīvojošas varžu un krupju sugas.

Jaunums!!: Amonjaks un Bezastainie abinieki · Redzēt vairāk »

Binārie savienojumi

Binārie savienojumi (- divdaļīgs) ir ķīmiskie savienojumi, kas sastāv no diviem dažādiem ķīmiskajiem elementiem (piemēram, nātrija hlorīds NaCl vai ūdens H2O).

Jaunums!!: Amonjaks un Binārie savienojumi · Redzēt vairāk »

Bobsleja, kamaniņu un skeletona trašu uzskaitījums

Pasaulē ir 16 bobsleja, kamaniņu un skeletona trašu, kuras lieto bobsleja, kamaniņu sporta un skeletona vajadzībām.

Jaunums!!: Amonjaks un Bobsleja, kamaniņu un skeletona trašu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Buferšķīdums

pH-metra kalibrēšana ar standartbuferšķīdumiem Buferšķīdums ir šķīdums, kuram ir noteikts pH, kas, šķīdumu atšķaidot, tikpat kā nemainās un, pievienojot nedaudz skābes vai sārma, mainās maz.

Jaunums!!: Amonjaks un Buferšķīdums · Redzēt vairāk »

Ciānūdeņradis

Ciānūdeņradis (HCN) tīrā veidā ir bezkrāsains, ļoti viegli gaistošs, toksisks šķidrums, kas labi šķīst ūdenī.

Jaunums!!: Amonjaks un Ciānūdeņradis · Redzēt vairāk »

Cigarete

Divas Vācijā ražotas cigaretes ar filtru. Cigarete (— neliels cigārs) ir smēķēšanai domāts tabakas izstrādājums, kas sastāv no papīra cilindra, kurā iepildīta smalki sagriezta tabaka.

Jaunums!!: Amonjaks un Cigarete · Redzēt vairāk »

Cinka hidroksīds

Cinka hidroksīds ir viens no tipiskajiem amfotērajiem hidroksīdiem.

Jaunums!!: Amonjaks un Cinka hidroksīds · Redzēt vairāk »

Džeralds Darels

Džeralds Malkolms Darels (Gerald Malcolm Durrell, dzimis, miris) bija britu zoologs, dabas pētnieks un aizstāvis, rakstnieks, vairāku televīzijas programmu vadītājs, kā arī Džērsijas zoodārza (Jersey Zoo) un Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības tresta dibinātājs.

Jaunums!!: Amonjaks un Džeralds Darels · Redzēt vairāk »

Deitērijs

Deitērija vieta izotopu tabulā Deitērijs (- otrais, otrējais) jeb smagais ūdeņradis ir ūdeņraža otrs stabilais izotops.

Jaunums!!: Amonjaks un Deitērijs · Redzēt vairāk »

Diacetils

Diacetils (2,3-butāndions, dimetilglioksāls, dimetildiketons, CH3COCOCH3) ir vienkāršākais α-diketons jeb vicinālais diketons (tā molekulā abas karbonilgrupas atrodas blakus).

Jaunums!!: Amonjaks un Diacetils · Redzēt vairāk »

Dislāpekļa oksīds

Dislāpekļa oksīds (N2O) ir slāpekļa un skābekļa binārais savienojums — viens no slāpekļa oksīdiem.

Jaunums!!: Amonjaks un Dislāpekļa oksīds · Redzēt vairāk »

E numurs

E numurs ir Eiropas Savienībā un Šveicē izmantots apzīmējums pārtikas piedevām.

Jaunums!!: Amonjaks un E numurs · Redzēt vairāk »

Eitrofikācija

zilaļģu eitrofikācija Potomakas upē. Eitrofikācija ir ķīmisku uzturvielu, parasti slāpekļa un fosfora savienojumu, palielināšanās ekosistēmā izraisīta paaugstināta augu augšanas un atmiršanas intensitāte.

Jaunums!!: Amonjaks un Eitrofikācija · Redzēt vairāk »

Etilēnoksīds

Etilēnoksīds (etilēna oksīds, oksirāns, epoksietāns, C2H4O) ir bezkrāsaina, degoša, relatīvi viegli sašķidrināma gāze ar saldenu smaržu un narkotisku iedarbību.

Jaunums!!: Amonjaks un Etilēnoksīds · Redzēt vairāk »

Flatulence

Satīrisks amerikāņu zīmējums (zīmēts 1798. gadā) Flatulence ir vēdera uzpūšanās ar biežu zarnu gāzu izvadīšanu caur anālo atveri.

Jaunums!!: Amonjaks un Flatulence · Redzēt vairāk »

Fluors

Fluors ir ķīmiskais elements ar simbolu F un atomskaitli 9.

Jaunums!!: Amonjaks un Fluors · Redzēt vairāk »

Forons

Forons (diizopropilidēnacetons, 2,6-dimetil-2,5-heptadiēn-4-ons, CO2 pieder pie nepiesātinātajiem ketoniem.

Jaunums!!: Amonjaks un Forons · Redzēt vairāk »

Fosfīns

Fosfīns (PH3) ir bezkrāsaina, indīga gāze.

Jaunums!!: Amonjaks un Fosfīns · Redzēt vairāk »

Fricis Hābers

Fricis Hābers (dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes vācu ķīmiķis.

Jaunums!!: Amonjaks un Fricis Hābers · Redzēt vairāk »

Fumarolas

Sēra nogulas apkārt fumarolu izplūdes vietai Fumarolas ( — 'dūmi') ir virs 200 °C sakarsēta tvaika un vulkānisko gāzu strūklas, kas izplūst no vulkāniskas izcelsmes plaisām.

Jaunums!!: Amonjaks un Fumarolas · Redzēt vairāk »

Gaisa kondicionēšana

Gaisa kondicionēšana ir gaisa apstrādes process un automātiska gaisa temperatūras, mitruma, kustības ātruma un tīrības uzturēšana slēgtā telpā vai telpas daļā neatkarīgi no ārējiem meteoroloģiskiem apstākļiem un mainīgiem telpas siltuma un mitruma izdalījumiem."Krēsliņš A., Gaisa kondicionēšana rūpniecības un sabiedriskajās ēkās - R.:Liesma, 1975.

Jaunums!!: Amonjaks un Gaisa kondicionēšana · Redzēt vairāk »

Gaiss

Gaiss ir dažādu gāzu maisījums, kas veido Zemes atmosfēru.

Jaunums!!: Amonjaks un Gaiss · Redzēt vairāk »

Galileo (starpplanētu zonde)

Galileo bija NASA starpplanētu zonde Jupitera un tā pavadoņu pētīšanai.

Jaunums!!: Amonjaks un Galileo (starpplanētu zonde) · Redzēt vairāk »

Gāzu planēta

Saules sistēmas gāzu planētas (Jupiters, Saturns, Urāns, Neptūns) un Saule Saturns — viens no gāzes gigantiem Saules sistēmā Gāzu planēta ir liela, masīva planēta, kuru aptver gredzens un kurai ir plašs gāzu (galvenokārt ūdeņraža un hēlija) apvalks un nav cietas virsmas.

Jaunums!!: Amonjaks un Gāzu planēta · Redzēt vairāk »

Giotto (kosmiskais aparāts)

Giotto bija Eiropas kosmiskās aģentūras (ESA) kosmiskais aparāts, kurš pētīja Haleja komētu, palidojot tai cieši garām.

Jaunums!!: Amonjaks un Giotto (kosmiskais aparāts) · Redzēt vairāk »

Glioksāls

Glioksāls (etāndiāls, diformils, skābeņskābes aldehīds, CHO−CHO) ir zaļa gāze ar asu smaku, taču parasti eksistē polimēra veidā (dzeltens šķidrums vai kristāliska viela).

Jaunums!!: Amonjaks un Glioksāls · Redzēt vairāk »

Glutamīns

Glutamīns (Gln, glutamīnskābes 3-monoamīds, C5H10N2O3) ir viena no dzīvo organismu olbaltumvielu aminoskābēm.

Jaunums!!: Amonjaks un Glutamīns · Redzēt vairāk »

Grothusa mehānisms

Protona pārvietošanās starp ūdens molekulām Grothusa mehānisms ir protonu (ūdeņraža pozitīvo jonu) vai protonu iztrūkumu pārneses mehānisms vidēs, kur molekulas saistītas ar ūdeņraža saitēm (piemēram, ūdenī vai šķidrā amonjakā).

Jaunums!!: Amonjaks un Grothusa mehānisms · Redzēt vairāk »

Gvano

No gvano veidota putna ligzda Gvano (no no — ‘mēsli’) ir dabīgā veidā sadalījušies jūras putnu vai sikspārņu ekskrementi.

Jaunums!!: Amonjaks un Gvano · Redzēt vairāk »

Hidrazīns

Hidrazīns (N2H4) ir bezkrāsains, higroskopisks šķidrums ar asu smaku, šķīst ūdenī, spirtos, tvaiki ar gaisu veido eksplozīvu maisījumu; toksisks.

Jaunums!!: Amonjaks un Hidrazīns · Redzēt vairāk »

Hidroksīdi

cinka hidroksīdi Hidroksīdi ir neorganiskas vielas, kas satur hidroksilgrupu −OH.

Jaunums!!: Amonjaks un Hidroksīdi · Redzēt vairāk »

Hroma maisījums

Ar hroma maisījumu samitrināts keramiskais filtrs Hroma maisījums ir kālija dihromāta un koncentrētas sērskābes maisījums.

Jaunums!!: Amonjaks un Hroma maisījums · Redzēt vairāk »

Imidazols

Imidazols (1,3-diazols, glioksalīns, C3H4N2) pieder pie azolu grupas heterocikliskajiem "aromātiskajiem" savienojumiem.

Jaunums!!: Amonjaks un Imidazols · Redzēt vairāk »

Izkārnīšanās

Bernards Pikārs. Parfīms. XVI gadsimts Kaijas defekācija lidojuma laikā Defekācija tupus pozā Izkārnīšanās jeb defekācija ir gremošanas pēdējais posms, kurā no resnās zarnas caur anālo atveri tiek izvadīts zarnu saturs.

Jaunums!!: Amonjaks un Izkārnīšanās · Redzēt vairāk »

Joda nitrīds

Joda nitrīds (I3N vai NI3) ir joda un slāpekļa binārais savienojums.

Jaunums!!: Amonjaks un Joda nitrīds · Redzēt vairāk »

Jods (elements)

Jods ir ķīmiskais elements ar simbolu I (līdz 20. gadsimta 50. gadiem - J) un atomnumuru 53.

Jaunums!!: Amonjaks un Jods (elements) · Redzēt vairāk »

Jonava

Jonava ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvā, Nēres upes krastos, 30 km uz ziemeļaustrumiem no Kauņas.

Jaunums!!: Amonjaks un Jonava · Redzēt vairāk »

Jupiters (planēta)

Jupiters ir piektā planēta no Saules, pieskaitāms pie gāzes gigantiem, tāpat kā Saturns, Urāns un Neptūns.

Jaunums!!: Amonjaks un Jupiters (planēta) · Redzēt vairāk »

Kamambērs

Kamambērs ir mīksts baltā pelējuma siers, kura dzimtene ir Normandija Francijā.

Jaunums!!: Amonjaks un Kamambērs · Redzēt vairāk »

Karbamīds

Karbamīds (urīnviela, (NH2)2CO) ir ogļskābes amīds.

Jaunums!!: Amonjaks un Karbamīds · Redzēt vairāk »

Karbonāti

Karbonātjona modelis Karbonāti ir ogļskābes (H2CO3) sāļi.

Jaunums!!: Amonjaks un Karbonāti · Redzēt vairāk »

Katalīze

cukura gabaliņš (labajā pusē) un cukura autokatalīze, kur degšanā radušies pelni darbojas kā katalizators (kreisajā pusē) Katalīze (katálusis — ‘sagraušana’) ir process, kas paātrina vai palēnina kādu ķīmisku reakciju katalizatora ietekmē.

Jaunums!!: Amonjaks un Katalīze · Redzēt vairāk »

Kālija cianīds

Kālija cianīds (KCN, ciānkālijs) ir ciānūdeņražskābes kālija sāls.

Jaunums!!: Amonjaks un Kālija cianīds · Redzēt vairāk »

Kjeldāla metode

Slāpekļa noteikšana ar Kjeldāla metodi Kjeldāla metode ir slāpekļa kvantitatīvas noteikšanas metode organiskās vielās.

Jaunums!!: Amonjaks un Kjeldāla metode · Redzēt vairāk »

Koipera josla

Mazo planētu centra. Objektu nosaukumi attēlā ir angļu valodā. Koipera josla, dažreiz tiek saukta arī par Edžvorta—Koipera joslu, ir apgabals Saules sistēmā aiz Neptūna orbītas — aptuveni 30 astronomisko vienību attālumā no Saules — līdz aptuveni 55 astronomiskajām vienībām.

Jaunums!!: Amonjaks un Koipera josla · Redzēt vairāk »

Kokss

Kokss Kokss (no, kas savukārt no) ir ciets, porains, pelēcīgas krāsas materiāls, ko iegūst, karsējot (koksējot) akmeņogles 1000 °C temperatūrā bez skābekļa klātbūtnes.

Jaunums!!: Amonjaks un Kokss · Redzēt vairāk »

Kompleksie savienojumi

Cisplatīna kompleksa molekulas modelis Kompleksie savienojumi jeb koordinācijas savienojumi (- sakars, savienojums) ir neitrālas molekulas vai elektriski lādēti joni, kas veidojas, pie centrālā atoma (parasti metāla) pievienojoties citām molekulām vai joniem, ko sauc par ligandiem.

Jaunums!!: Amonjaks un Kompleksie savienojumi · Redzēt vairāk »

Lūisa skābes un bāzes

Amonija jona veidošanās no amonjaka (Lūisa bāzes) un ūdeņraža katjona (Lūisa skābes) Lūisa skābes ir molekulas vai joni, kam ir brīvas orbitāles un kas var piesaistīt citas molekulas vai jona nedalīto elektronu pāri, veidojot adukta tipa savienojumus.

Jaunums!!: Amonjaks un Lūisa skābes un bāzes · Redzēt vairāk »

Ledusskapis

Tipisks ledusskapis ar atvērtām durvīm Ledusskapis ir ierīce, kas sastāv no siltumizolējoša nodalījuma un siltumsūkņa.

Jaunums!!: Amonjaks un Ledusskapis · Redzēt vairāk »

Lietus

Lietus. Lietus ir viena no dabas visizplatītākajām parādībām, kas veido laikapstākļus.

Jaunums!!: Amonjaks un Lietus · Redzēt vairāk »

Mājas trusis

Visi mājas truši ir cēlušies, pieradinot savvaļas Eiropas trusi (Oryctolagus cuniculus), kura dzimtene ir Eiropas dienvidrietumi — Spānija un Portugāle.

Jaunums!!: Amonjaks un Mājas trusis · Redzēt vairāk »

Mezitiloksīds

Mezitiloksīds (izobutenilmetilketons, izopropilidēnacetons, 4-metil-3-pentēn-2-ons, CH3C(O)CH.

Jaunums!!: Amonjaks un Mezitiloksīds · Redzēt vairāk »

Natrona ezers

Natrona ezers ir sālsezers Tanzānijas ziemeļos pie robežas ar Keniju, Āfrikas Lielajā Rifta ielejā.

Jaunums!!: Amonjaks un Natrona ezers · Redzēt vairāk »

Nātrija azīds

Nātrija azīds (NaN3) ir balta, toksiska cietviela.

Jaunums!!: Amonjaks un Nātrija azīds · Redzēt vairāk »

Nātrija karbonāts

Nātrija karbonāts jeb kalcinētā soda (Na2CO3) ir balta kristāliska viela, kas labi šķīst ūdenī.

Jaunums!!: Amonjaks un Nātrija karbonāts · Redzēt vairāk »

Nātrija nitrāts

Nātrija nitrāts (NaNO3) ir balta, kristāliska viela, kas šķīst ūdenī.

Jaunums!!: Amonjaks un Nātrija nitrāts · Redzēt vairāk »

Nātrija sulfīds

Nātrija sulfīds (Na2S) ir nātrija un sēra binārais savienojums, kas pieskaitāms pie bāziskajiem sulfīdiem (sērūdeņražskābes sāļiem).

Jaunums!!: Amonjaks un Nātrija sulfīds · Redzēt vairāk »

Nātrija superoksīds

Nātrija superoksīds (NaO2) ir oranždzeltena kristāliska viela, kas satur superoksīda jeb peroksiperoksīda anjonu O2−.

Jaunums!!: Amonjaks un Nātrija superoksīds · Redzēt vairāk »

Nātrija tiosulfāts

Nātrija tiosulfāts (Na2S2O3) ir balta kristāliska viela (monoklīni kristāli), kas uzskatāma par ļoti nestabilās tiosērskābes nātrija sāli.

Jaunums!!: Amonjaks un Nātrija tiosulfāts · Redzēt vairāk »

Neptūns (planēta)

Neptūns ir viena no Saules sistēmas milzu planētām un astotā planēta no Saules.

Jaunums!!: Amonjaks un Neptūns (planēta) · Redzēt vairāk »

Nikolajs Basovs

Nikolajs Basovs (dzimis, miris) bija PSRS un Krievijas fiziķis.

Jaunums!!: Amonjaks un Nikolajs Basovs · Redzēt vairāk »

Nitrāti

Nitrātjona molekulas modelis Nitrāti ir slāpekļskābes sāļi — pārsvarā baltas, kristāliskas vielas (izņemot tos nitrātus, kuru sastāvā ir krāsaini katjoni).

Jaunums!!: Amonjaks un Nitrāti · Redzēt vairāk »

Nobela prēmijas laureāti ķīmijā

Alfrēda Nobela (1833–1896) portrets (autors ''Gösta Florman''). Nobela prēmijas laureāti ķīmijā ir zinātnieki, kas saņēmuši Nobela prēmiju ķīmijā.

Jaunums!!: Amonjaks un Nobela prēmijas laureāti ķīmijā · Redzēt vairāk »

Nosmakšana

Nosmakšana jeb asfiksija ( — ‘bez’,, sphyxis — ‘pulss’, burtiski — ‘pulsa trūkums’) ir patoloģisks stāvoklis, kam raksturīgs skābekļa bads un ogļskābes pārmērīgums asinīs un audos, piemēram, elpceļiem ārpus ķermeņa esot nospiestiem, elpceļiem nosprostojoties tūskas dēļ, spiedienam krītoties mākslīgajā atmosfērā vai skābekļa apgādes sistēmā utt.

Jaunums!!: Amonjaks un Nosmakšana · Redzēt vairāk »

Oglekļa monoksīds

Oglekļa monoksīds (tvana gāze, tvans, CO) ir bezkrāsaina indīga, degtspējīga gāze bez garšas un smaržas, nedaudz vieglāka par gaisu.

Jaunums!!: Amonjaks un Oglekļa monoksīds · Redzēt vairāk »

Oksidēšanas pakāpe

Oksidēšanas pakāpe ir ķīmiskā elementa atoma nosacīts elektriskais lādiņš molekulā (pieņemot, ka savienojums sastāv no joniem un elektronu pāreja no viena atoma pie otra ir pilnīga).

Jaunums!!: Amonjaks un Oksidēšanas pakāpe · Redzēt vairāk »

Oksidējošā skābe

Slāpekļskābe — oksidējošā skābe. Oksidējošā skābe ir tāda skābe, kurā oksidētāja lomā iesaistās centrālais skābi veidojošais atoms, nevis tikai atšķeltais ūdeņraža jons.

Jaunums!!: Amonjaks un Oksidējošā skābe · Redzēt vairāk »

Oksidētājs

Simbols stipru oksidētāju apzīmēšanai Oksidētājs ir viela, kuras atomi oksidēšanās-reducēšanās reakcijas laikā pievieno sev elektronus (darbojas kā elektronu akceptors).

Jaunums!!: Amonjaks un Oksidētājs · Redzēt vairāk »

Olbaltumvielas

kristāli Olbaltumvielas jeb proteīni (no (protōs) — 'pirmais'), nereti saīsināti arī kā olbaltumi vai OBV, ir biopolimēri, lielmolekulāri savienojumi, ko veido līdz pat 20 dažādu α-aminoskābju saturošas lineāras virknes, kurās aminoskābes savstarpēji saistītas ar peptīdsaitēm.

Jaunums!!: Amonjaks un Olbaltumvielas · Redzēt vairāk »

Orbitāļu hibridizācija

Dažādi orbitāļu hibridizācijas veidi oglekļa atomā Orbitāļu hibridizācija ir enerģētiski izdevīgs process, kad molekulas centrālajā atomā dažāda veida atomārās orbitāles savā starpā kombinējas, veidojot jaunas, citas formas orbitāles ar vienādu formu un enerģiju.

Jaunums!!: Amonjaks un Orbitāļu hibridizācija · Redzēt vairāk »

Organiskā viela

Metāns — viena no uzbūves ziņā vienkāršākajām un izplatītākajām organiskajām vielām Organiskās vielas ir oglekli saturoša vielu grupa, daudzas no kurām sastopamas dzīvajā dabā.

Jaunums!!: Amonjaks un Organiskā viela · Redzēt vairāk »

Orion (uzņēmums)

''Orion'' galvenais birojs Espo Orion Oyj ir Somijas farmācijas uzņēmums.

Jaunums!!: Amonjaks un Orion (uzņēmums) · Redzēt vairāk »

Orks (asteroīds)

Orks, arī 90482 Orcus ir transneptūna objekts ar diametru apmēram 917 ± 25 km.

Jaunums!!: Amonjaks un Orks (asteroīds) · Redzēt vairāk »

Piperazīns

Piperazīns (C4H10N2) ir slāpekli saturošs organisks savienojums, kas pieder pie heterocikliskajiem savienojumiem.

Jaunums!!: Amonjaks un Piperazīns · Redzēt vairāk »

Piridīns

Piridīns (C5H5N) ir heterociklisks, slāpekli saturošs, aromātisks organiskais savienojums.

Jaunums!!: Amonjaks un Piridīns · Redzēt vairāk »

Pirokatehīns

Pirokatehīns (orto-dihidroksibenzols, katehols, brenckatehīns, dinols, elkonāls, С6Н4(ОН)2) pieder pie divvērtīgajiem fenoliem.

Jaunums!!: Amonjaks un Pirokatehīns · Redzēt vairāk »

Saturns (planēta)

Saturns, viena no milzu planētām, ir Saules sistēmas planēta — sestā no Saules.

Jaunums!!: Amonjaks un Saturns (planēta) · Redzēt vairāk »

Saules sistēma

Saules sistēma ir Saule un ap to riņķojošo debess ķermeņu kopums — astoņas planētas, kas veido planētu sistēmas, kā arī citi ievērojami mazāki ķermeņi, piemēram, pundurplanētas un Saules sistēmas mazie ķermeņi, piemēram, komētas un asteroīdi.

Jaunums!!: Amonjaks un Saules sistēma · Redzēt vairāk »

Sāļi

kristālhidrāta kristāls zilā krāsā Sāļi ir jonu savienojumi, kas sastāv no anjona un katjona, tie veidojas, reaģējot skābei ar bāzi, skābajam oksīdam ar bāzisko oksīdu, utt.

Jaunums!!: Amonjaks un Sāļi · Redzēt vairāk »

Sārmi

Par sārmiem sauc šķīstošos hidroksīdus - sārmu metālu un sārmzemju metālu, kā arī amonija hidroksīdus.

Jaunums!!: Amonjaks un Sārmi · Redzēt vairāk »

Sēra heksafluorīds

Sēra heksafluorīds SF6 ir sēra un fluora binārais savienojums, kurā sēram ir augstākā oksidēšanas pakāpe +6.

Jaunums!!: Amonjaks un Sēra heksafluorīds · Redzēt vairāk »

Sēra trioksīds

Sēra trioksīds jeb sēra (VI) oksīds (SO3) ir tipisks skābes veidojošais oksīds, kurā sēram ir augstākā oksidēšanas pakāpe +6.

Jaunums!!: Amonjaks un Sēra trioksīds · Redzēt vairāk »

Silīcija nitrīds

Silīcija nitrīds (Si3N4) ir cieta kristāliska viela, tas ir neoksīdu keramikas materiāls.

Jaunums!!: Amonjaks un Silīcija nitrīds · Redzēt vairāk »

Siltumsūknis

Siltumsūknis ir ierīce, kas pārvieto siltumu no aukstākas vietas uz siltāku.

Jaunums!!: Amonjaks un Siltumsūknis · Redzēt vairāk »

Sintēzes gāze

Sintēzes gāze ir gāzu maisījums, kas satur mainīgu daudzumu oglekļa monoksīda un ūdeņraža.

Jaunums!!: Amonjaks un Sintēzes gāze · Redzēt vairāk »

Skaņas ātrums

Skaņas ātrums ir ātrums, ar kādu vibrācijas (skaņa) viļņu veidā pārvietojas elastīgā vidē, t. i., cik lielu attālumu šie viļņi veic noteiktā laika posmā.

Jaunums!!: Amonjaks un Skaņas ātrums · Redzēt vairāk »

Skābes

Skābes ir elektrolīti, kas šķīdumā spēj atšķelt protonus, veidojot ūdeņraža jonus, vai arī spēj piesaistīt nedalītos elektronu pārus (Lūisa skābes).

Jaunums!!: Amonjaks un Skābes · Redzēt vairāk »

Slāpekļa (II) oksīds

Slāpekļa (II) oksīds (NO) ir viens no slāpekļa oksīdiem, kas pieder pie reti sastopamajiem sāļus neradošajiem oksīdiem.

Jaunums!!: Amonjaks un Slāpekļa (II) oksīds · Redzēt vairāk »

Slāpekļūdeņražskābe

Slāpekļūdeņražskābe (HN3) ir viens no slāpekļa un ūdeņraža binārajiem savienojumiem.

Jaunums!!: Amonjaks un Slāpekļūdeņražskābe · Redzēt vairāk »

Slāpekļskābe

Slāpekļskābe (HNO3) ir korozīvs šķidrums, kas sasalstot pārvēršas par caurspīdīgu kristālisku masu.

Jaunums!!: Amonjaks un Slāpekļskābe · Redzēt vairāk »

Slāpeklis

Slāpeklis ir ķīmiskais elements, kuru apzīmē ar simbolu N un tā atomskaitlis ir 7.

Jaunums!!: Amonjaks un Slāpeklis · Redzēt vairāk »

Sprāgstošā skābe

Sprāgstošā skābe jeb fulmīnskābe (H−C≡N→O) ir ciānskābes (HO−CN) un izociānskābes (HN.

Jaunums!!: Amonjaks un Sprāgstošā skābe · Redzēt vairāk »

Tērauds

250px Tērauds ir dzelzs sakausējums ar labām tehnoloģiskām īpašībām un pietiekošu plastiskumu, kas ļauj izgatavot jebkuras formas un izmēru konstrukcijas, kā arī pielietot dažādas tehnoloģiskās apstrādes metodes: liešanu, velmēšanu, kalšanu, metināšanu, griešanu u.tml.

Jaunums!!: Amonjaks un Tērauds · Redzēt vairāk »

Titāns (pavadonis)

Titāns ir Saturna pavadonis, otrs lielākais Saules sistēmas planētas pavadonis (aiz Ganimēda).

Jaunums!!: Amonjaks un Titāns (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Titrēšana

Titrēšana ir viena no kvantitatīvās ķīmiskās analīzes metodēm, ar kuru nosaka vielas koncentrāciju kādā šķīdumā, piemēram, NaOH koncentrāciju vai ūdens cietību.

Jaunums!!: Amonjaks un Titrēšana · Redzēt vairāk »

Tollensa reaģents

Tollensa reakcija: kreisajā pusē esošajā mēģenē radies t.s. „sudraba spogulis” Tollensa reaģents ir reaģents, ko izmanto karbonilgrupu saturošu savienojumu piederības noteikšanai aldehīdu vai ketonu klasei.

Jaunums!!: Amonjaks un Tollensa reaģents · Redzēt vairāk »

Tritons (pavadonis)

Tritons ir lielākais Neptūna pavadonis, kuru atklāja angļu astronoms Viljams Lasels 1846.

Jaunums!!: Amonjaks un Tritons (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Uralhim

Uralhim (Уралхим), pilns nosaukums Akciju sabiedrība «OHK Uralhim» (ОХК Уралхим) ir Krievijas uzņēmumu grupa, kas nodarbojas ar minerālmēslu ražošanu, pārdošanu un izplatīšanu.

Jaunums!!: Amonjaks un Uralhim · Redzēt vairāk »

Urāns (planēta)

Urāns (— 'debess') ir viena no Saules sistēmas milzu planētām, kā arī septītā planēta no Saules, kuru 1781.

Jaunums!!: Amonjaks un Urāns (planēta) · Redzēt vairāk »

Ureāze

Ureāze funkcionāli pieder pie amilohidrolāzu un fosfotriesterāzu virsdzimtas.

Jaunums!!: Amonjaks un Ureāze · Redzēt vairāk »

Urotropīns

Urotropīns (heksametilēntetramīns, (CH2)6N4) ir balta, kristāliska viela, kas kūst (sublimējas) pie 270 °C.

Jaunums!!: Amonjaks un Urotropīns · Redzēt vairāk »

Vielmaiņa

šūnā Vielmaiņa jeb metabolisms (metabolē — ‘pārvēršanās’, ‘pārmaiņa’) ir ķīmisku reakciju kopums, kas norisinās katrā organismā dzīvības uzturēšanai.

Jaunums!!: Amonjaks un Vielmaiņa · Redzēt vairāk »

Vulkāns

Stromboli vulkāna izvirdums (Itālija) ASV) Vulkāns ir ģeoloģisks veidojums — vieta, no kuras caur atveri zemes virsmā izplūst karsti, šķidri ieži — lava, pelni un gāzes.

Jaunums!!: Amonjaks un Vulkāns · Redzēt vairāk »

Zirgi

Zirgi (Equus) ir zirgu dzimtas (Equidae) vienīgā ģints.

Jaunums!!: Amonjaks un Zirgi · Redzēt vairāk »

1,2,4-Triazols

1,2,4-Triazols (simetriskais triazols, pirodiazols, C2H3N3) ir viens no triazola izomēriem - heterociklisks "aromātiskais" savienojums. Tā pieclocekļu cikls satur 3 slāpekļa atomus (2 blakus esošus, atšķirībā no 1,2,3-triazola, kura molekulā visi slāpekļa atomi izvietoti virknē). 1,2,4-Triazols ir bezkrāsaina cieta viela bez smaržas (adatveida kristāli no ētera vai benzola), kas šķīst ūdenī.

Jaunums!!: Amonjaks un 1,2,4-Triazols · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Amonija hidroksīds, H3N, NH3, Ožamais spirts.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »