Ātrāk nekā pārlūku!
60 attiecības: Afganistāna, Arāla jūra, Arālkums, Āpsis, Balha, Balha (upe), Bronzas laikmets, Buhāras emirāts, Centrālāzija, Dašoguza, Dašoguzas vilajets, Fazāns, Fedčenko šļūdonis, Gaznevīdu impērija, Hisora Alajs, Hivas haniste, Horezma, Horezmas Tautas Padomju Republika, Indoeiropieši, Juaņu dinastija, Karakalpakstāna, Karakuma kanāls, Karakums, Kaspijas tīģeris, Kizilkums, Kofarnihona, Kokvilna, Kondoza (upe), Krievijas Turkestāna, Lebapa vilajets, Lielais Pamirs, Lielā spēle, Margiāna, Melnais amūrs, Nukusa, Pandža, Pasaules garākās upes, Pavīķe, Pāmira, Sarikamiša ezers, Sarikola grēda, Sirdarja, Sogdiāna, Surhondarja, Tadžikijas depresija, Taimiņš, Tanu dinastija, Timurs, Tirkmenabata, Tjurki, ..., Ulugbeks, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Turkmenistānā, Upe, Uzbekistāna, Vahša, Valstu uzskaitījums pēc zemākās vietas, Vāhānas koridors, Vāhāndarja, Zarafšona, Zorkels. Izvērst indekss (10 vairāk) »
Afganistāna
Afganistāna (dari:, Afğānistān;, Afġānistān) ir valsts Centrālāzijas dienvidos.
Jaunums!!: Amudarja un Afganistāna · Redzēt vairāk »
Arāla jūra
Arāla jūra (Aral teñizi) ir izsīcis beznoteces ezers Centrālāzijā, Kazahstānas un Uzbekistānas Karakalpakstānas Republikas teritorijā.
Jaunums!!: Amudarja un Arāla jūra · Redzēt vairāk »
Arālkums
Arālkums ir jauns smilšu-solončaku tuksnesis Kazahstānā un Uzbekistānā, kas izveidojies izzudušās Arāla jūras vietā.
Jaunums!!: Amudarja un Arālkums · Redzēt vairāk »
Āpsis
Āpsis (Meles meles) jeb Eiropas āpsis ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas sastopams lielākajā Eiropas daļā, Latviju ieskaitot.
Jaunums!!: Amudarja un Āpsis · Redzēt vairāk »
Balha
Balha (puštu un) ir pilsēta Afganistānas ziemeļos, Balhas vilajetā.
Jaunums!!: Amudarja un Balha · Redzēt vairāk »
Balha (upe)
Balha, augštecē Bandeamīra, ir 471 kilometrus gara upe Afganistānas ziemeļos.
Jaunums!!: Amudarja un Balha (upe) · Redzēt vairāk »
Bronzas laikmets
indoeiropiešu valodu grupu izplatība bronzas laikmetā (ap 500. gadu p.m.ē.). Baltu valodu areāls iezīmēts gaiši brūnā krāsā, indoirāņu valodas — sarkanā, ģermāņu valodas — violetā, ķeltu valodas — zaļā, latīņu valodas — zilā, grieķu valodas — dzeltenā, pārējās — brūnā krāsā. Bronzas laikmets ir civilizācijas attīstības periods ap 1500.—600.
Jaunums!!: Amudarja un Bronzas laikmets · Redzēt vairāk »
Buhāras emirāts
Emirāta karogs Buhāras emirāts Emīrs Sejīds Abdul Ahads, 1890 Emīrs Sejīds Alim hans, 1911 Buhāras citadele Buhāras emirāts bija valsts Centrālāzijā kas pastāvēja no 1785.
Jaunums!!: Amudarja un Buhāras emirāts · Redzēt vairāk »
Centrālāzija
Centrālāzijas atrašanās vieta pasaulē Centrālāzija ir liels sauszemes ieskauts reģions Āzijā.
Jaunums!!: Amudarja un Centrālāzija · Redzēt vairāk »
Dašoguza
Dašoguza ir pilsēta Turkmenistānas ziemeļos, Dašoguzas vilajeta administratīvais centrs.
Jaunums!!: Amudarja un Dašoguza · Redzēt vairāk »
Dašoguzas vilajets
Dašoguzas vilajets ir viens no Turkmenistānas pirmās pakāpes administratīvā iedalījuma vienībam.
Jaunums!!: Amudarja un Dašoguzas vilajets · Redzēt vairāk »
Fazāns
Parastais fazāns jeb vienkārši fazāns, arī medību fazāns (Phasianus colchicus) ir liela auguma fazānu dzimtas (Phasianidae) vistveidīgais putns.
Jaunums!!: Amudarja un Fazāns · Redzēt vairāk »
Fedčenko šļūdonis
Fedčenko šļūdonis ir liels ledājs Pamira ziemeļu daļā Tadžikistānā.
Jaunums!!: Amudarja un Fedčenko šļūdonis · Redzēt vairāk »
Gaznevīdu impērija
Gaznevīdi (Turku: Gazneli İmparatorluğu) bija tjurku musulmaņu dinastija, kas cēlusies no tjurku mamelukiem un no 977.
Jaunums!!: Amudarja un Gaznevīdu impērija · Redzēt vairāk »
Hisora Alajs
Hisora Alajs ir kalnzeme Centrālāzijā, daļa no Pamira-Alaja sistēmas.
Jaunums!!: Amudarja un Hisora Alajs · Redzēt vairāk »
Hivas haniste
Hivas haniste ap 1700. gadu Hivas haniste (uzbeku: Xorazm, Xiva xonligi) pastāvēja no 1511.
Jaunums!!: Amudarja un Hivas haniste · Redzēt vairāk »
Horezma
Horezmas lielvalsts 1220. gadā Aladīna Tekeša mauzolejs pie Urgenčas (1200) Horezma vai Horezmija (Xvârazm) ir liels oāzes apgabals un vēsturisks reģions Amudarjas (Oksas) lejtecē Centrālāzijā, mūsdienu Turkmenistānas un Uzbekistānas teritorijā.
Jaunums!!: Amudarja un Horezma · Redzēt vairāk »
Horezmas Tautas Padomju Republika
Horezmas Tautas Padomju Republika (HTPR) bija valstisks veidojums, ko 1920.
Jaunums!!: Amudarja un Horezmas Tautas Padomju Republika · Redzēt vairāk »
Indoeiropieši
sarmatu valodas), IND (indiešu valodas) Indoeiropieši, novecojušā literatūrā arī ārieši, ir apzīmējums tautu kopumam, kas runā indoeiropiešu valodu saimes valodās un vēsturiski apdzīvojis Eirāzijas kontinentu no rietumiem uz austrumiem, pamatā koncentrējoties mērenā klimata joslā.
Jaunums!!: Amudarja un Indoeiropieši · Redzēt vairāk »
Juaņu dinastija
Juaņu impērijas provinces, 1330 Juaņu dinastija (Yuan cháo, ИхЮань улс) bija Mongoļu impērijas hanu dinastija, kas valdīja Ķīnā, Mongolijā, daļā Krievijas, Birmas un Korejas pussalas pēc Sunu dinastijas teritoriju iekarošanas 1271.
Jaunums!!: Amudarja un Juaņu dinastija · Redzēt vairāk »
Karakalpakstāna
Karakalpakstānas Republika ir autonoma republika Uzbekistānas teritorijā.
Jaunums!!: Amudarja un Karakalpakstāna · Redzēt vairāk »
Karakuma kanāls
Karakuma kanāls ir apūdeņošanas kanāls, kas izbūvēts cauri Karakuma tuksnesim Turkmenistānas teritorijā.
Jaunums!!: Amudarja un Karakuma kanāls · Redzēt vairāk »
Karakums
Karakums (— ‘melnās smiltis’) ir tuksnesis Centrālajā Āzijā.
Jaunums!!: Amudarja un Karakums · Redzēt vairāk »
Kaspijas tīģeris
Kaspijas tīģeris jeb Persijas tīģeris (Panthera tigris virgata) ir izmirusi tīģera pasuga, kas savvaļā bija sastopama līdz 1970. gadu sākumam.
Jaunums!!: Amudarja un Kaspijas tīģeris · Redzēt vairāk »
Kizilkums
Kizilkums (Қизилқум,, Qızılqum) ir tuksnesis Centrālāzijā, starp Amudarjas un Sirdarjas upēm.
Jaunums!!: Amudarja un Kizilkums · Redzēt vairāk »
Kofarnihona
Kofarnihona ir 387 kilometrus gara Amudarjas labā krasta pieteka Tadžikistānas rietumos, vidustecē upes posms kalpo kā Tadžikistānas — Uzbekistānas robeža.
Jaunums!!: Amudarja un Kofarnihona · Redzēt vairāk »
Kokvilna
Kokvilnas pogaļas Kokvilna ir sēklapvalku šķiedras, ko iegūst no kokvilnas augiem.
Jaunums!!: Amudarja un Kokvilna · Redzēt vairāk »
Kondoza (upe)
Kondoza, augštecē arī Bāmijāna un Surhaba ir 420 kilometrus gara upe, Amudarjas kreisā krasta pieteka Afganistānas ziemeļos.
Jaunums!!: Amudarja un Kondoza (upe) · Redzēt vairāk »
Krievijas Turkestāna
Turkestāna Turkestāna, 1876 Krievijas Turkestāna, 1900 Centrālāzijas dzelzceļa līnija Krievijas Turkestāna ir apzīmējums Turkestānas daļai, kuru Krievijas Impērija iekaroja 19.
Jaunums!!: Amudarja un Krievijas Turkestāna · Redzēt vairāk »
Lebapa vilajets
Lebapa vilajets ir Turkmenistānas pirmās pakāpes administratīvā iedalījuma vienība.
Jaunums!!: Amudarja un Lebapa vilajets · Redzēt vairāk »
Lielais Pamirs
Lielais Pamirs (persiešu: Pāmīr-e Bozorg, Pāmīr-e Kalan) ir ap 80 km gara un 2 līdz 6 km plata trogieleja Pamira dienviddaļā un Afganistānas un Tadžikistānas robežas.
Jaunums!!: Amudarja un Lielais Pamirs · Redzēt vairāk »
Lielā spēle
Krievu un britu izplešanās Vidusāzijā (1846.—1900.) Lielā spēle vai Ēnu turnīri bija Britu impērijas un Krievijas Impērijas sāncensība par ietekmi Centrālāzijā.
Jaunums!!: Amudarja un Lielā spēle · Redzēt vairāk »
Margiāna
Margiānas reģions laikā, kad to iekaroja Aleksandrs Lielais Margiāna vai Marguša bija vēsturisks reģions Centrālāzijā, galvenokārt mūsdienu Turkmenistānas teritorijā.
Jaunums!!: Amudarja un Margiāna · Redzēt vairāk »
Melnais amūrs
Melnais amūrs (Mylopharyngodon piceus) ir karpu dzimtas (Cyprinidae) saldūdens zivs, kas ir vienīgā suga melno amūru ģintī (Mylopharyngodon).
Jaunums!!: Amudarja un Melnais amūrs · Redzēt vairāk »
Nukusa
Nukusa vai Nekisa ir pilsēta Uzbekistānas ziemeļos, Karakalpakstānas galvaspilsēta.
Jaunums!!: Amudarja un Nukusa · Redzēt vairāk »
Pandža
Pandža ir upe Centrālāzijā, viena no Amudarjas satekupēm.
Jaunums!!: Amudarja un Pandža · Redzēt vairāk »
Pasaules garākās upes
Šeit ir uzskaitītas visas upes vai upju sistēmas, kuru garums ir vairāk nekā 1000 km.
Jaunums!!: Amudarja un Pasaules garākās upes · Redzēt vairāk »
Pavīķe
Pavīķe jeb strauta pavīķe (Alburnoides bipunctatus) ir karpu dzimtas (Cyprinidae) saldūdens zivs, kas sastopama Eiropā, Rietumāzijā un Centrālāzijā.
Jaunums!!: Amudarja un Pavīķe · Redzēt vairāk »
Pāmira
Pāmira vai Pomira ir upe Centrālāzijā, viena no Pandžas satekupēm Afganistānā un Tadžikistānā.
Jaunums!!: Amudarja un Pāmira · Redzēt vairāk »
Sarikamiša ezers
Sarikamiša ezers ir liels, cilvēka radīts iesāļš ezers, kas atrodas uz Turkmenistānas un Uzbekistānas robežas.
Jaunums!!: Amudarja un Sarikamiša ezers · Redzēt vairāk »
Sarikola grēda
Sarikola grēda (Sèlēikù'ěr Shānmài;, Rashte Kūh-e Sarīkāl) ir kalnu grēda Pamira austrumos.
Jaunums!!: Amudarja un Sarikola grēda · Redzēt vairāk »
Sirdarja
Sirdarja ir upe Centrālāzijā, kādreiz saukta arī kā Jaksarta (no sengrieķu vārda ὁ Ιαξάρτης).
Jaunums!!: Amudarja un Sirdarja · Redzēt vairāk »
Sogdiāna
Sogdiānas reģions laikā, kad to iekaroja Aleksandrs Lielais Sogdiāna vai Sogdija ( Soġd) bija vēsturisks reģions Centrālāzijā, mūsdienu Uzbekistānas un Tadžikistānas teritorijā.
Jaunums!!: Amudarja un Sogdiāna · Redzēt vairāk »
Surhondarja
Surhondarja ir 175 kilometrus gara Amudarjas labā krasta pieteka Uzbekistānas dienvidos.
Jaunums!!: Amudarja un Surhondarja · Redzēt vairāk »
Tadžikijas depresija
Tadžikijas depresija ir starpkalnu ieplaka Centrālāzijā, Tadžikistānas teritorijā, daļa no Pamira-Alaja sistēmas.
Jaunums!!: Amudarja un Tadžikijas depresija · Redzēt vairāk »
Taimiņš
Taimiņš (Salmo trutta) ir lašu dzimtas (Salmonidae) zivju suga, kas pieder Atlantijas lašu (Salmo) ģintij.
Jaunums!!: Amudarja un Taimiņš · Redzēt vairāk »
Tanu dinastija
Tanu dinastijas kontrolētās teritorijas izmaiņas Tanu dinastija, bija dinastija, kas valdīja Ķīnā no 618.
Jaunums!!: Amudarja un Tanu dinastija · Redzēt vairāk »
Timurs
Timurs (Timūr, Temür, burtiski: ‘dzelzs’; dzimis, miris), arī Timurs Klibais (Timūr-e Lang) jeb eiropeizētajā versijā — Tamerlans, bija mongoļu cilmes tjurku valdnieks, Samarkandas emīrs, viens no lielākajiem iekarotājiem cilvēces vēsturē, 14.
Jaunums!!: Amudarja un Timurs · Redzēt vairāk »
Tirkmenabata
Tirkmenabata (— ‘turkmēņu pilsēta’) ir pilsēta Turkmenistānas austrumdaļā, Lebapa vilajeta administratīvais centrs.
Jaunums!!: Amudarja un Tirkmenabata · Redzēt vairāk »
Tjurki
Tjurki, arī tirki ir valodas ziņā radniecīga tautu grupa, pie kuras pieder turki, tatāri, azerbaidžāņi, uzbeki u.c., kas runā tjurku valodās.
Jaunums!!: Amudarja un Tjurki · Redzēt vairāk »
Ulugbeks
Piemineklis Ulugbekam Rīgas centrā Mīrza Muhammeds Tāragai bin Šāruhs (dzimis, miris), pazīstams kā Ulugbeks (الغ بیگ), bija Timurīdu valdnieks un uzbeku astronoms, matemātiķis un sultāns.
Jaunums!!: Amudarja un Ulugbeks · Redzēt vairāk »
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Turkmenistānā
Sarakstā apkopotas tās vietas Turkmenistānā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Jaunums!!: Amudarja un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Turkmenistānā · Redzēt vairāk »
Upe
Daugava pie Sandarišķiem, Daugavas loki, 1999. gada jūnijs Upe ir pa Zemes virsmu plūstoša ievērojama izmēra ūdenstece, kurai ir izteikta gultne.
Jaunums!!: Amudarja un Upe · Redzēt vairāk »
Uzbekistāna
Uzbekistāna, oficiāli Uzbekistānas Republika, ir valsts Vidusāzijā.
Jaunums!!: Amudarja un Uzbekistāna · Redzēt vairāk »
Vahša
Vahša, augštecē — Surhoba, ir upe Centrālāzijā, viena no Amudarjas satekupēm Tadžikistānā.
Jaunums!!: Amudarja un Vahša · Redzēt vairāk »
Valstu uzskaitījums pēc zemākās vietas
Šajā lapā uzskaitītas valstis ar viszemākā virsas punkta atrašanās augstumu metros virs jūras līmeņa.
Jaunums!!: Amudarja un Valstu uzskaitījums pēc zemākās vietas · Redzēt vairāk »
Vāhānas koridors
Vāhānas koridors ir 350 kilometrus gara un 13 līdz 65 kilometrus plata teritorija Afganistānas galējos ziemeļaustrumos, kas savieno Ķīnu ar Afganistānu, bet atdala Tadžikistānu ziemeļos no Pakistānas dienvidos (vēsturiski Krievijas Impēriju no Britu Impērijas).
Jaunums!!: Amudarja un Vāhānas koridors · Redzēt vairāk »
Vāhāndarja
Vāhāndarja ir upe Centrālāzijā, viena no Pandžas satekupēm Afganistānā.
Jaunums!!: Amudarja un Vāhāndarja · Redzēt vairāk »
Zarafšona
Zarafšona ir 877 kilometrus gara upe Tadžikistānā un Uzbekistānā. Iztece no Zarafšonas ledāja Hisora Alajā. Tek rietumu virzienā. Izbeidzas Korakolas oāzē, nesasniedzot Amudarju, kuras pieteka tā senatnē bijusi. Zarafšonas upei jau no senatnes bijusi liela nozīme reģiona apgādē ar ūdeni un upes krastos atrodas vairāki ievērojami kultūras centri. Upes krastos atrodas Pendžikenta, Katakerghona, Navoji un Buhāra. Upe vidustecē tā tek gar Samarkandu un savienota ar pilsētu caur seno Dargomas kanālu. Upes augštecē, Tadžikistānā, uzceltas vairākas HES.
Jaunums!!: Amudarja un Zarafšona · Redzēt vairāk »
Zorkels
Zorkels (— ‘Lielais ezers’) ir ezers Pamirā uz Tadžikistānas un Afganistānas robežas.
Jaunums!!: Amudarja un Zorkels · Redzēt vairāk »
