5 attiecības: Bretoņu valoda, Fleksija (valodniecība), Lokāma valoda, Sintētiska valoda, Zilbes intonācija.
Bretoņu valoda
Bretoņu valoda (brezhoneg) ir indoeiropiešu valodu saimes ķeltu zara valoda, kurā runā Francijas ziemeļrietumu daļas Bretaņas pamatiedzīvotāji bretoņi.
Jaunums!!: Analītiska valoda un Bretoņu valoda · Redzēt vairāk »
Fleksija (valodniecība)
Ar vārdu fleksija (— liekt, locīt) valodniecībā apzīmē izmaiņas vārdā, kas atspoguļo gramatisku attieksmju maiņu jeb, citiem vārdiem, vārda locīšanu.
Jaunums!!: Analītiska valoda un Fleksija (valodniecība) · Redzēt vairāk »
Lokāma valoda
Lokāma jeb fleksīva valoda ir valoda, kurā gramatiskās vārdu kategorijas un sintaktiskās attiecības pamatā ir izteiktas ar galotnēm.
Jaunums!!: Analītiska valoda un Lokāma valoda · Redzēt vairāk »
Sintētiska valoda
Sintētiska valoda ir valoda, kas apvieno vairākas morfēmas, lai izveidotu vārdu.
Jaunums!!: Analītiska valoda un Sintētiska valoda · Redzēt vairāk »
Zilbes intonācija
Zilbes intonācija ir prosodiska parādība, kuras noteicošie radītāji ir pamattonis, intensitāte un kvantitāte (garums), to izmanto garās zilbēs un tā kalpo semantiskai un gramatiskai diferencēšanai.
Jaunums!!: Analītiska valoda un Zilbes intonācija · Redzēt vairāk »