Ātrāk nekā pārlūku!
307 attiecības: Adana, Adanas vilājets, Adijamanas ils, Afrodīzijas, Agora, Agrinja, Ahemenīdu impērija, Ajdinas vilājets, Aleksandrijas Klements, Aleksandrs Lielais, Anakreonts, Anatoliešu valodas, Anatolijas cietoksnis, Ankara, Ankaras ils, Ankaras krokuss, Ankaras vilājets, Antiohs I Soters, Antiohs II Teos, Apija ceļš, Apustuļu darbi, Apustuļu ticības apliecība, Aristotelis, Arkādijs, Armagedons, Armēnija (Romas province), Armēnijas kalniene, Armēnijas vēsture, Artemīda, Arzahels (krāteris), Asīrija, Atēnas, Austrijas ozols, Austrumromas impērija, Austrumu Anatolijas reģions, Šumera, Ūdensdzirnavas, Ūdensstrazds, Īspirkstu mizložņa, Čoruma, Āpsis, Āzija (province), Babas rags, Babilonija, Bajrampašā rajons, Balkānu pussala, Bejlerbejs, Bejs, Bosfors, Brokoļi, ..., Ceturtais Krusta karš, Chrysolina chalcites, Chrysolina fastuosa, Chrysolina haemoptera, Chrysolina hyperici, Chrysolina marginata, Cicerons, Dardaneļi, Džordžs Millers (režisors), Dižā bezzobe, Dievība, Dijāribekras vilājets, Divāns (institūcija), Dorieši, Dorotija Kraufuta Hodžkina, Duresi, Dyspessa ulula, Ebreji, Edesa (Grieķija), Efesa, Egejas civilizācija, Eiropa, Eiropas medus bite, Eiropas vēsture, Ejina, Eleagnu dzimta, Eleja (Lielā Grieķija), Erzuruma, Etruski, Feodālisms, Feska, Frīģija, Galatieši, Galatija, Galatija (province), Galēns, Galli, Gekonu dzimta, Goti, Granāti, Grieķi, Grieķija, Grieķijas Karaliste, Grieķijas vēsture, Grieķu neatkarības karš, Grieķu trigonella, Grieķu—persiešu kari, Grieķu—turku karš, Halikarnāsa, Hanibāls Barka, Hērodots, Hēsiods, Hellādas kultūra, Heti, Hetu valoda, Hierapole, Hija, Hiponakts, Ibn Batūta, Iedzīvotāju apmaiņa starp Grieķiju un Turciju, Ilīrieši, Indijas vēsture, Irānas vēsture, Izraēlas karogs, Japigi, Jaunbabilonija, Jaunturku revolūcija, Jonija, Joniskais orderis, Kallīns, Kalnu asinszāle, Kapadokija, Kapernauma, Karadarbība Tuvajos Austrumos (Pirmais pasaules karš), Karija, Kasūbijas vīķis, Kaukāza operācija, Kaza, Kazkopība, Kāmji, Kefes ejālets, Kenhreja, Kiklādu kultūra, Kiklādu salas, Kilikijas jūra, Klinšu ozols, Koksngraužu dzimta, Komposta degunradžvabole, Konrāds III, Konstantinopoles okupācija, Krimas karš, Krimas uluss, Krusta kari, Ksants (vēsturnieks), Kumāni, Kundas kultūra, Latīņu raksts, Latvijā sastopamo mārīšu sugu saraksts, Lazda, Līdija, Līkija, Līkija un Pamfīlija, Lesba, Levante, Levantes jūra, Libānas ciedrs, Lielais susuris, Lielā Seldžuku impērija, Lilijas, Lionas Irenejs, Lozannas miera līgums, Majorāns, Makellums, Maltas ordeņa vēsture, Manuils I Komnēns, Maratonas kauja, Marmora jūra, Mauragu pļavraibenis, Mazais susuris, Mājas strazds, Mājas vista, Mūlis, Meža susuris, Mehmeds I, Melitaea didyma, Melnā jūra, Melnpieres čakste, Mikēnu civilizācija, Milēta, Millets, Mimnerms, Mošeja, Monēta, Mudrosas pamiers, Muflons, Nacionālistu kustības partija, Nazars (amulets), Niša (pilsēta), Nikolajs I Romanovs, Nikolajs Trikupis, Obsidiāns, Odeons, Oguzi, Olīvas, Osmaņu dinastija, Osmaņu impērija, Osmaņu impērijas ģerbonis, Osmaņu impērijas bruņotie spēki, Osmaņu impērijas gals, Osmaņu impērijas izaugsme, Osmaņu impērijas kultūra, Osmaņu impērijas sabiedrība, Osmaņu impērijas sultānu uzskaitījums, Osmaņu impērijas uzplaukums, Osmaņu impērijas valsts iekārta, Osmans II, Pavīķe, Pavedienu veronika, Pāvila vēstule galatiešiem, Pāvila vēstule kolosiešiem, Pētera 1. vēstule, Pētera 2. vēstule, Pelēkais strazds, Pergamas valsts, Pergaments, Peristils, Perms, Pestuma, Pilsētvalsts, Pirmais Krusta karš, Pirmais pasaules karš, Pirmā pasaules kara hronoloģija, Ponta, Pontijas kalni, Prizrenas līga, Psammosteus maeandrinus, PSRS teritoriālās pretenzijas pret Turciju, Pundurērglis, Pussala, Rododendri, Rumas sultanāts, Rumēlija, Sabiedriskais transports Stambulā, Saiksa—Piko vienošanās, Saldais ķirsis, Saloniki, Sardi, Sarkanrīklīte, Sārtgalvītis, Sīrijas province, Sējas zirņi, Seleikīdu impērija, Seleiks I Nikators, Seleiks II Kalliniks, Senā Ēģipte, Senā Divupe, Senā Grieķija, Senā Maķedonija, Senā Persija, Sengrieķu mitoloģijas mītu un tēlu uzskaitījums, Sevras līgums, Sivasas vilājets, Skanderbegs, Smirnas okupācija, Sparta (pilsēta), Staltbriedis, Stambula, Starpkaru periods, Stirna, Stirnas, Svētais Andrejs, Svētie Kosma un Damiāns, Taless, Taurs (kalni), Timurs, Tirēnu jūra, Tjurku tautu migrācija, Topkapi pils, Trabzonas vilājets, Trāķieši, Trešais Krusta karš, Troja, Trojas karš, Turcija, Turcijas ģeogrāfija, Turcijas bruņotie spēki, Turcijas karogs, Turcijas kultūra, Turcijas mūzika, Turcijas neatkarības karš, Turcijas vēsture, Turcijas virtuve, Turki seldžuki, Turku impērijas, Turku pirts, Turku revolucionāri, Turku valoda, Ugunskrusts (zīme), Valodniecība, Vīķe, Vidusjūra, Zaļā dzilna, Zaļā vārna, Zeltgalvītis, Zemes kamene, Zilzīlīte, 1071. gads, 1390. gads, 14. gadsimts p.m.ē., 17. gadsimts p.m.ē., 2. tūkstošgade p.m.ē., 21. maijs, 24. jūlijs, 404. gads, 621. gads, 622. gads, 906. gads. Izvērst indekss (257 vairāk) »
Adana
Adana ir pilsēta Turcijas dienvidos un tiek uzskatīta par valsts lauksaimniecības centru.
Jaunums!!: Anatolija un Adana · Redzēt vairāk »
Adanas vilājets
Adanas vilājets (osmaņu turku: Vilâyeti-i Adana) bija Osmaņu impērijas administratīvi teritoriālā vienība (1864—1922) Anatolijas dienvidos, Vidusjūras krastā un tās centrs bija Adana.
Jaunums!!: Anatolija un Adanas vilājets · Redzēt vairāk »
Adijamanas ils
Adijamanas ils ir administratīvi teritoriālā vienība Turcijā, Dienvidaustrumu Anatolijas reģionā.
Jaunums!!: Anatolija un Adijamanas ils · Redzēt vairāk »
Afrodīzijas
Afrodīzijas bija sengrieķu hellēniska pilsēta Karijas vēsturiskajā apgabalā, Anatolijas rietumos (Turcijā).
Jaunums!!: Anatolija un Afrodīzijas · Redzēt vairāk »
Agora
Atēnu agoras vieta Agora bija tirgus laukums senās Grieķijas pilsētā, un tā bija vieta pilsoņu sapulcēm (kas pēc novadīšanas vietas arī saucās par agorām).
Jaunums!!: Anatolija un Agora · Redzēt vairāk »
Agrinja
Agrinja ir pilsēta Grieķijā, Etolijas un Akarnanijas nomes lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Anatolija un Agrinja · Redzēt vairāk »
Ahemenīdu impērija
Ahemenīdu impērija ap 500. gadu pirms mūsu ēras Ahemenīdu impērija, dažreiz zināma kā Pirmā persiešu impērija, bija valsts, kuru aptuveni 550.
Jaunums!!: Anatolija un Ahemenīdu impērija · Redzēt vairāk »
Ajdinas vilājets
Ajdinas vilājets (osmaņu turku: Vilâyeti-i Aydın) bija Osmaņu impērijas administratīvi teritoriālā vienība (1864—1922) Anatolijas dienvidrietumos un tās centrs bija Izmira.
Jaunums!!: Anatolija un Ajdinas vilājets · Redzēt vairāk »
Aleksandrijas Klements
Tits Flāvijs Klements, saukts arī par Aleksandrijas Klementu (ap 150- ap 215), lai atšķirtu viņu no agrākā Romas Klementa, bija kristiešu teologs un Aleksandrijas katehētiskās skolas dekāns no 190.
Jaunums!!: Anatolija un Aleksandrijas Klements · Redzēt vairāk »
Aleksandrs Lielais
Maķedonijas Aleksandrs jeb Aleksandrs Lielais (Aléxandros ho Mégas, 356. gads p.m.ē.—323. gads p.m.ē) bija Senās Maķedonijas valdnieks un karavadonis.
Jaunums!!: Anatolija un Aleksandrs Lielais · Redzēt vairāk »
Anakreonts
Anakreonts Anakreonts (Ἀνακρέων, dzimis ap 570.-580.g. p.m.ē., miris ap 485.-495.g. p.m.ē.) bija viens no nozīmīgākajiem sengrieķu dzejniekiem, īpaši pazīstams ar savu mīlas un dzīru liriku; no viņa vārda radies apzīmējums "anakreontiskā lirika".
Jaunums!!: Anatolija un Anakreonts · Redzēt vairāk »
Anatoliešu valodas
Anatoliešu valodu izplatība Anatolijā, mūsdienu Turcijas teritorijā Anatoliešu valodas ir izmirusi indoeiropiešu valodu grupa, kuras bija izplatītas Anatolijā, mūsdienu Turcijas teritorijā.
Jaunums!!: Anatolija un Anatoliešu valodas · Redzēt vairāk »
Anatolijas cietoksnis
Anatolijas cietoksnis (turku: Anadoluhisarı) ir cietoksnis Stambulā, Turcijā, Bosfora šauruma Anatolijas (Āzijas) pusē un tā vārdā nosaukts arī ap to esošais kvartāls.
Jaunums!!: Anatolija un Anatolijas cietoksnis · Redzēt vairāk »
Ankara
Ankara (Ankara; agrākais nosaukums — Angora) ir Turcijas galvaspilsēta, kas atrodas Anatolijas centrālajā daļā, 900—1300 metrus virs jūras līmeņa.
Jaunums!!: Anatolija un Ankara · Redzēt vairāk »
Ankaras ils
Ankaras ils ir Turcijas administratīvi teritoriālā vienība valsts centrālajā daļā.
Jaunums!!: Anatolija un Ankaras ils · Redzēt vairāk »
Ankaras krokuss
Ankaras krokuss vai Ankaras safrāns ir daudzgadīgs īrisu dzimtas sīpolaugs, endēms Turcijas centrālajai un ziemeļdaļai.
Jaunums!!: Anatolija un Ankaras krokuss · Redzēt vairāk »
Ankaras vilājets
Ankaras vilājets (osmaņu turku: Vilâyeti-i Ankara) bija Osmaņu impērijas administratīvi teritoriālā vienība (1864—1922) Anatolijas vidienē un tās centrs bija Ankara.
Jaunums!!: Anatolija un Ankaras vilājets · Redzēt vairāk »
Antiohs I Soters
Antiohs I Soters (grieķu: Ἀντίοχος Α΄ ὁ Σωτήρ. 324/3.g. p.m.e — 261.g.p.m.e) bija hellēnistiskās Seleikīdu impērijas otrais valdnieks, bijušā Maķedonijas Aleksandra armijas ģenerāļa Seleika I Nikatora dēls.
Jaunums!!: Anatolija un Antiohs I Soters · Redzēt vairāk »
Antiohs II Teos
Antiohs II Teos (grieķu: Ἀντίοχος Β΄ ὁ Θεός;. 286.g. p.m.e — 246.g.p.m.e) bija hellēnistiskās Seleikīdu impērijas trešais valdnieks, bijušā Maķedonijas Aleksandra armijas ģenerāļa Seleika I Nikatora mazdēls.
Jaunums!!: Anatolija un Antiohs II Teos · Redzēt vairāk »
Apija ceļš
Apija ceļš Apija ceļš ir nozīmīgākais Senās Romas publiskais ceļš.
Jaunums!!: Anatolija un Apija ceļš · Redzēt vairāk »
Apustuļu darbi
Apustuļu darbi ir Jaunās Derības piektā grāmata, kurā aprakstīts laika posms, kas seko pēc evaņģēlijiem, no Jēzus Kristus augšāmcelšanās līdz Pāvila ceļojumam uz Romu.
Jaunums!!: Anatolija un Apustuļu darbi · Redzēt vairāk »
Apustuļu ticības apliecība
Apustuļu ticības apliecība ir sens kristietības ticības simbols.
Jaunums!!: Anatolija un Apustuļu ticības apliecība · Redzēt vairāk »
Aristotelis
Aristotelis (Aristotelēs; dzimis 384. gadā p.m.ē., miris 322. gadā p.m.ē.) bija sengrieķu zinātnieks un filozofs.
Jaunums!!: Anatolija un Aristotelis · Redzēt vairāk »
Arkādijs
Flāvijs Arkādijs (Árkádios; dzimis, miris) bija Austrumromas imperators (395—408).
Jaunums!!: Anatolija un Arkādijs · Redzēt vairāk »
Armagedons
dzelzs laikmeta ''Tel Megido'' drupas Saskaņā ar Atklāsmes grāmatu kristiešu Bībeles Jaunajā Derībā, Armagedons (Harmagedōn, vēlīnā, Məgīddō) ir pareģotā karaspēka pulcēšanās vieta cīņai beigu laikos, kas tiek dažādi interpretēta kā burtiska vai simboliska vieta.
Jaunums!!: Anatolija un Armagedons · Redzēt vairāk »
Armēnija (Romas province)
Romas province Armēnija, 117. gads Armēnija bija Romas impērijas province, kas atradās Mazāzijā, galvenokārt mūsdienu Turcijas un Armēnijas teritorijās, bet arī Irākas, Irānas, Gruzijas un Azerbaidžānas teritorijā.
Jaunums!!: Anatolija un Armēnija (Romas province) · Redzēt vairāk »
Armēnijas kalniene
Armēnijas kalniene (Haykakan leṙnašxarh;;, Somkhetis mtianeti;, al Murtafaeat al 'Arminia) ir kalnu sistēma Āzijā, Anatolijā un Kaukāzā.
Jaunums!!: Anatolija un Armēnijas kalniene · Redzēt vairāk »
Armēnijas vēsture
Armēnijas teritorijas samazināšanās. Ar tumši sarkanu apzīmēta tagadējā Armēnijas Republikas teritorija un armēņu apdzīvotā teritorija Gruzijā un Azerbaidžānā. Ar oranžu Lielarmēnijas valsts valdnieka Tigrana II laikā (95. - 56. gadā p.m.ē.), ar svītrotu armēņu apdzīvotā Osmaņu impērijas teritorija līdz 1915. gadam. Armēnijas vēsture ir Āzijas un Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Armēnijas teritorijā.
Jaunums!!: Anatolija un Armēnijas vēsture · Redzēt vairāk »
Artemīda
"Versaļas Artemīda", hellēniskas marmora skulptūras romiešu kopija (Luvra) Artemīda (grieķu Ἀρτεμις) sengrieķu mitoloģijā ir medību un šķīstības dieviete.
Jaunums!!: Anatolija un Artemīda · Redzēt vairāk »
Arzahels (krāteris)
Arzahels ir triecienkrāteris Mēness redzamajā pusē.
Jaunums!!: Anatolija un Arzahels (krāteris) · Redzēt vairāk »
Asīrija
Asīrija uzplaukuma laikā Asīrija (akadiešu:𒀸𒋩, sīriešu: ܐܬܘܪ vai ܐܫܘܪ) bija Senās Divupes lielvalsts Tuvajos Austrumos.
Jaunums!!: Anatolija un Asīrija · Redzēt vairāk »
Atēnas
Atēnas (sengrieķu: Ἀθῆναι) ir Grieķijas galvaspilsēta un valsts lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Anatolija un Atēnas · Redzēt vairāk »
Austrijas ozols
Austrijas ozols ir daudzgadīgs dižskābaržu dzimtas koks.
Jaunums!!: Anatolija un Austrijas ozols · Redzēt vairāk »
Austrumromas impērija
Austrumromas impērija (burtiski "Romiešu impērija") jeb Bizantija (pēc tās galvaspilsētas, tagadējās Stambulas, senā nosaukuma), saukta arī par Bizantijas impēriju, bija nosaukums tai Romas impērijas daļai, kas tās austrumu daļā pastāvēja līdz 1453.
Jaunums!!: Anatolija un Austrumromas impērija · Redzēt vairāk »
Austrumu Anatolijas reģions
Austrumu Anatolijas reģions Austrumu Anatolijas reģions (turku: Doğu Anadolu Bölgesi) ietver Turcijas austrumu ilus un ir viens no septiņiem reģioniem.
Jaunums!!: Anatolija un Austrumu Anatolijas reģions · Redzēt vairāk »
Šumera
200px Šumeras pilsētu lokalizācija. Šumera ir senākā zināmā civilizācija cilvēces vēsturē, kas pastāvēja Senajā Divupē no aptuveni 4100.
Jaunums!!: Anatolija un Šumera · Redzēt vairāk »
Ūdensdzirnavas
Beļģijā Ūdensdzirnavas ir dzirnavas, ko darbina ūdensrats vai hidroturbīna.
Jaunums!!: Anatolija un Ūdensdzirnavas · Redzēt vairāk »
Ūdensstrazds
Ūdensstrazds jeb krūšu putns (Cinclus cinclus) ir vidēji liels ūdensstrazdu dzimtas (Cinclidae) dziedātājputns, kas sastopams Eirāzijā un Ziemeļāfrikas rietumos.
Jaunums!!: Anatolija un Ūdensstrazds · Redzēt vairāk »
Īspirkstu mizložņa
Īspirkstu mizložņa jeb Rietumu mizložņa (Certhia brachydactyla) ir neliels, mežos dzīvojošs mizložņu dzimtas (Certhiidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropas un Āzijas rietumu daļā un Āfrikas ziemeļos.
Jaunums!!: Anatolija un Īspirkstu mizložņa · Redzēt vairāk »
Čoruma
Čoruma ir pilsēta Turcijas ziemeļdaļā, Čorumas ila administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta.
Jaunums!!: Anatolija un Čoruma · Redzēt vairāk »
Āpsis
Āpsis (Meles meles) jeb Eiropas āpsis ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas sastopams lielākajā Eiropas daļā, Latviju ieskaitot.
Jaunums!!: Anatolija un Āpsis · Redzēt vairāk »
Āzija (province)
Āzijas provinces izvietojums Romas impērijā 117. gadā. Āzija bija romiešu province Mazāzijas rietumu daļā (mūsdienu Turcijā).
Jaunums!!: Anatolija un Āzija (province) · Redzēt vairāk »
Babas rags
Babas rags ir zemesrags Turcijā, Mazāzijas pussalas ziemeļrietumos, Āzijas kontinenta galējais rietumu punkts, ko apskalo Egejas jūra.
Jaunums!!: Anatolija un Babas rags · Redzēt vairāk »
Babilonija
Hammurapi likumu kodekss. Luvra. Babilonija bija sens kultūras reģions Senās Divupes centrālajā un dienvidu daļā (mūsdienu Irākas teritorijā).
Jaunums!!: Anatolija un Babilonija · Redzēt vairāk »
Bajrampašā rajons
Bajrampašā (turku: Bayrampaşa) ir Stambulas ila un pilsētas Eiropas daļas rajons, kurā pārsvarā dzīvo strādnieki.
Jaunums!!: Anatolija un Bajrampašā rajons · Redzēt vairāk »
Balkānu pussala
Balkānu pussala ir ģeogrāfisks un kultūras reģions Eiropas dienvidaustrumdaļā.
Jaunums!!: Anatolija un Balkānu pussala · Redzēt vairāk »
Bejlerbejs
Bejlerbejs bija Osmaņu impērijas administratīvās vienības ejāleta vadītājs.
Jaunums!!: Anatolija un Bejlerbejs · Redzēt vairāk »
Bejs
Buhāras emirāta iekšlietu ministrs (1905.-1915.) Kuš-begs Samarkandas lielvalsts sultāna Ulugbeka piemineklis Rīgā Bejs arī begs, beks bija tituls, militāra un administratīva amata apzīmējums.
Jaunums!!: Anatolija un Bejs · Redzēt vairāk »
Bosfors
Bosfors ir jūras šaurums, kas šķir Turcijas Eiropas daļu (Rumēlija) no Āzijas daļas (Anatolija).
Jaunums!!: Anatolija un Bosfors · Redzēt vairāk »
Brokoļi
Brokoļi (Brassica oleracea var. italica) ir dārza kāposta pasuga.
Jaunums!!: Anatolija un Brokoļi · Redzēt vairāk »
Ceturtais Krusta karš
Ceturtais Krusta karš (1202 — 1204) tika organizēts pēc pāvesta Inocenta III aicinājuma Eiropas krustnešiem iekarot tagadējās Ēģiptes ziemeļdaļu, lai iegūtu placdarmu, kas Krusta karu ievaros ļautu attīstīt karadarbību austrumu virzienā.
Jaunums!!: Anatolija un Ceturtais Krusta karš · Redzēt vairāk »
Chrysolina chalcites
Chrysolina chalcites ir lapgraužu dzimtas suga.
Jaunums!!: Anatolija un Chrysolina chalcites · Redzēt vairāk »
Chrysolina fastuosa
Chrysolina fastuosa ir lapgraužu dzimtas suga, kurā ir aprakstītas 5 pasugas un viena variācija.
Jaunums!!: Anatolija un Chrysolina fastuosa · Redzēt vairāk »
Chrysolina haemoptera
Chrysolina haemoptera ir lapgraužu dzimtas suga, kurā ietilpst 4 pasugas.
Jaunums!!: Anatolija un Chrysolina haemoptera · Redzēt vairāk »
Chrysolina hyperici
Chrysolina hyperici ir lapgraužu dzimtas suga, kurā izšķir divas pasugas.
Jaunums!!: Anatolija un Chrysolina hyperici · Redzēt vairāk »
Chrysolina marginata
Chrysolina marginata ir lapgraužu dzimtas suga, kurā izšķir 16 pasugas.
Jaunums!!: Anatolija un Chrysolina marginata · Redzēt vairāk »
Cicerons
Marks Tullijs Cicerons (106. gada p.m.ē. 3. janvāris—43. gada p.m.ē. 7. decembris), Senās Romas filozofs, valstsvīrs, jurists, literāts, politikas teorētiķis un Romas likumu izstradātājs.
Jaunums!!: Anatolija un Cicerons · Redzēt vairāk »
Dardaneļi
Dardaneļi jeb Dardaneļu šaurums (Dardanellia), sengrieķu un latīņu nosaukums — Hellesponts (Hellēspontos), ir jūras šaurums starp Eiropu un Āziju, kas šķir Gelibolu pussalu Turcijas Eiropas daļā no Bigas pussalas Mazāzijas ziemeļrietumos.
Jaunums!!: Anatolija un Dardaneļi · Redzēt vairāk »
Džordžs Millers (režisors)
Džordžs Millers (dzimis) ir austrāliešu kinorežisors, kinoproducents, scenārists un kādreizējais ārsts.
Jaunums!!: Anatolija un Džordžs Millers (režisors) · Redzēt vairāk »
Dižā bezzobe
Dižā bezzobe jeb dīķu bezzobe (Anodonta cygnea) ir saldūdens gliemeņu suga no bezzobju ģints.
Jaunums!!: Anatolija un Dižā bezzobe · Redzēt vairāk »
Dievība
Dievs, Laima (1932. g.) Dievība ir atzīta pārdabiska un nemirstīga būtne, kuru uzskata par dievišķu un svētu.
Jaunums!!: Anatolija un Dievība · Redzēt vairāk »
Dijāribekras vilājets
Dijāribekras vilājets (osmaņu turku: Vilâyeti-i Diyâr-ı Bekr, arābu: ولاية ديار بك) bija Osmaņu impērijas administratīvi teritoriālā vienība (1864—1922) Anatolijas dienvidaustrumos un tās centrs bija Amida (Dijarbakira).
Jaunums!!: Anatolija un Dijāribekras vilājets · Redzēt vairāk »
Divāns (institūcija)
Divāns vai dīvāns (persiešu valodā دیوان, turku valodā: dîvân) bija vairāku islāma valstu augstākās izpildvaras institūcijas nosaukums vai tituls augstākajai izpildvaras amatpersonai (sk. divāns (tituls)).
Jaunums!!: Anatolija un Divāns (institūcija) · Redzēt vairāk »
Dorieši
Sengrieķu cilšu izplatība (dorieši gaiši brūnā un tumši brūnā krāsā). Dorieši (viensk. Δωριεύς) ir viena no galvenajām sengrieķu ciltīm (kur ietilpst arī ahajieši, jonieši un ajolieši).
Jaunums!!: Anatolija un Dorieši · Redzēt vairāk »
Dorotija Kraufuta Hodžkina
Dorotija Mērija Kraufuta Hodžkina (dzimusi, mirusi) bija angļu rentgendifraktometrijas speciāliste.
Jaunums!!: Anatolija un Dorotija Kraufuta Hodžkina · Redzēt vairāk »
Duresi
Duresi (Durrës, Durrësi) ir pilsēta Albānijā, Adrijas jūras krastā.
Jaunums!!: Anatolija un Duresi · Redzēt vairāk »
Dyspessa ulula
Dyspessa ulula ir urbēju dzimtas naktstauriņš.
Jaunums!!: Anatolija un Dyspessa ulula · Redzēt vairāk »
Ebreji
Ebreji ir semītu grupas tauta, kuras izcelsme ir Tuvie Austrumi.
Jaunums!!: Anatolija un Ebreji · Redzēt vairāk »
Edesa (Grieķija)
Antīkās Edesas drupas Edesa ir sena pilsēta Grieķijā, kas pazīstama jau gandrīz 3000 gadus.
Jaunums!!: Anatolija un Edesa (Grieķija) · Redzēt vairāk »
Efesa
Efesa (Ephesos) bija sena grieķu pilsēta un vēlāk liela Romas impērijas pilsēta Mazāzijas pussalas rietumu daļā, mūsdienās tās drupas ir tūristu apskates objekts Selčukā, Izmiras provincē, Turcijā.
Jaunums!!: Anatolija un Efesa · Redzēt vairāk »
Egejas civilizācija
Egejas jūras reģions. Satelītuzņēmums Egejas civilizācija ir jēdziens, kuru lieto, lai apzīmētu bronzas laikmeta civilizāciju, kura ap 3000.—1200.
Jaunums!!: Anatolija un Egejas civilizācija · Redzēt vairāk »
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Jaunums!!: Anatolija un Eiropa · Redzēt vairāk »
Eiropas medus bite
Eiropas medus bites jeb rietumu medus bites, jeb vienkārši medus bite (Apis mellifera) ir viena no medus bišu ģints (Apis) sugām.
Jaunums!!: Anatolija un Eiropas medus bite · Redzēt vairāk »
Eiropas vēsture
"Eiropa karaliene" (''Europa regina'') - alegorisks Eiropas galveno valstu attēlojums 16. gadsimtā. Livonija (apakšā pa labi) tika uzskatīta par svarīgu Eiropas valsti (Sebastjans Minsters, 1570.) Eiropas vēsture aptver laika posmu no laika, kad Eiropā uz dzīvi apmetās pirmie cilvēki, līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Anatolija un Eiropas vēsture · Redzēt vairāk »
Ejina
Ejina, senatnē Egina ir sala Saronikas līča Saronikas salu arhipelāgā Grieķijā.
Jaunums!!: Anatolija un Ejina · Redzēt vairāk »
Eleagnu dzimta
Eleagnu dzimta (Elaeagnaceae) ir vasarzaļu koku un krūmu dzimta latvijasdaba.lv.
Jaunums!!: Anatolija un Eleagnu dzimta · Redzēt vairāk »
Eleja (Lielā Grieķija)
Eleja, sākotnēji Hiele ir sena pilsēta, sengrieķu kolonija Lukānijā, Tirēnu jūras krastā, apmēram 25 km uz dienvidaustrumiem no senās Pestumas.
Jaunums!!: Anatolija un Eleja (Lielā Grieķija) · Redzēt vairāk »
Erzuruma
Erzuruma (agrāk grieķu: Θεοδοσιούπολις, Theodosiopolis) ir pilsēta Turcijas austrumos.
Jaunums!!: Anatolija un Erzuruma · Redzēt vairāk »
Etruski
Metropoles mākslas muzeja ekspozīcija. Etruski (arī Tusci) bija viena no daudzajām seno laiku tautām, kas apdzīvoja Itālijas rietumu piekrasti mūsdienu Toskānas reģionā starp Arno upi ziemeļos un Tibru dienvidos.
Jaunums!!: Anatolija un Etruski · Redzēt vairāk »
Feodālisms
Francija 15. gadsimta beigās Feodālisms bija sabiedriska iekārta viduslaiku Rietumeiropā, kas balstījās uz feodālām politiskām, ekonomiskām un militārām attiecībām starp šīs sabiedrības locekļiem.
Jaunums!!: Anatolija un Feodālisms · Redzēt vairāk »
Feska
Feska (grieķu: Φέσι, turku: Fes), arī čečeja un tarbušs (arābu: طربوش) ir sarkana filca cepure, kas līdzīga īsam konusam.
Jaunums!!: Anatolija un Feska · Redzēt vairāk »
Frīģija
Frīģijas sākotnējā teritorija (dzeltena) Mazāzijas pussalā. Ar ornanžu līniju iekrāsota Frīģijas maksimālā robeža 8. gadsimtā p.m.ē. Frīģijas galvaspilsētas Gordijas paliekas. Frīģija bija indoeiropiešu cilts frīģiešu valsts tagadējās Turcijas teritorijā Mazāzijā, kas pastāvēja pēc hetu lielvalsts sabrukuma 12.
Jaunums!!: Anatolija un Frīģija · Redzēt vairāk »
Galatieši
Galatieša biste. (2. gadsimta kopija) Galatieši bija ķeltu tauta, kas dzīvoja Galatijā, Anatolijas centrālajā daļā, mūsdienu Ankaras apkārtnē hellēniskajā periodā un vēlāk Romas impērijas laikā.
Jaunums!!: Anatolija un Galatieši · Redzēt vairāk »
Galatija
Galatija (iezīmēta zilā un sūnu zaļā krāsā). Ķeltu izplatība Eiropā un Mazāzijā. Galatija ir vēsturisks novads Anatolijas augstienes centrālajā daļā mūsdienu Turcijas teritorijā.
Jaunums!!: Anatolija un Galatija · Redzēt vairāk »
Galatija (province)
Galatijas izvietojums Romas impērijā 117. gadā. Galatija bija Romas impērijas province, kas atradās Mazāzijas teritorijā (mūsdienu Turcijā), un kuru romiešu imperators Augusts Oktaviāns dibināja 25.
Jaunums!!: Anatolija un Galatija (province) · Redzēt vairāk »
Galēns
Galēns (Galēnos,, dzimis 129. gada septembrī, miris 199./217. gadā) bija ievērojams sengrieķu ārsts, ķirurgs, rakstnieks un filozofs, kura darbiem bija dominējoša ietekme uz medicīnas teoriju un praksi Eiropā līdz pat 17.
Jaunums!!: Anatolija un Galēns · Redzēt vairāk »
Galli
Gallu apdzīvotās teritorijas 1. gadsimtā p.m.ē. Galli bija ķeltu valodās runājoša cilšu grupa, kas no 5.
Jaunums!!: Anatolija un Galli · Redzēt vairāk »
Gekonu dzimta
Gekonu dzimta (Gekkonidae) ir viena no gekonveidīgo (Gekkota) zvīņrāpuļu dzimtām, kas apvieno apmēram 950 maza vai vidēja auguma ķirzaku sugas, kas iedalītas 52 ģintīs.
Jaunums!!: Anatolija un Gekonu dzimta · Redzēt vairāk »
Goti
ariānismam. Goti bija viena no austrumģermāņu tautām, kam 3.—6.
Jaunums!!: Anatolija un Goti · Redzēt vairāk »
Granāti
Granāti (no — 'graudains') ir silikātu klases minerālu grupa, ko veido maisījumi no divām izomorfām rindām R2+3Al2(SiO4)3 un Ca3R3+2(SiO4)3.
Jaunums!!: Anatolija un Granāti · Redzēt vairāk »
Grieķi
Grieķi (pašnosaukums Έλληνες) ir Grieķijas un Kipras pamatiedzīvotāji.
Jaunums!!: Anatolija un Grieķi · Redzēt vairāk »
Grieķija
Grieķija, oficiāli Grieķijas Republika, ir valsts Dienvideiropā, Balkānu pussalas dienvidos.
Jaunums!!: Anatolija un Grieķija · Redzēt vairāk »
Grieķijas Karaliste
Grieķijas Karaliste bija monarhija, kas pastāvēja Grieķijā no 1832.
Jaunums!!: Anatolija un Grieķijas Karaliste · Redzēt vairāk »
Grieķijas vēsture
Modernās Grieķijas valsts teritorijas izmaiņas no 1832. līdz 1947. gadam. Grieķijas vēsture ir Āzijas un Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Grieķijas teritorijā.
Jaunums!!: Anatolija un Grieķijas vēsture · Redzēt vairāk »
Grieķu neatkarības karš
Neatkarības kara pirmā gada kauju vietas Grieķijas teritorija, 1833 Grieķu neatkarības karš bija grieķu cīņa par neatkarību no Osmaņu impērijas no 1821.
Jaunums!!: Anatolija un Grieķu neatkarības karš · Redzēt vairāk »
Grieķu trigonella
Grieķu trigonella (Trigonella foenum-graecum), arī grieķu sierāboliņš vai grieķu sieramoliņš, ir viengadīga tauriņziežu dzimtas suga.
Jaunums!!: Anatolija un Grieķu trigonella · Redzēt vairāk »
Grieķu—persiešu kari
Grieķu—persiešu kari, saukti arī par persiešu kariem, bija konfliktu sērija starp Persijas Ahemenīdu impēriju un Grieķijas pilsētvalstīm, kas ilga no 499.
Jaunums!!: Anatolija un Grieķu—persiešu kari · Redzēt vairāk »
Grieķu—turku karš
Grieķu—turku karš (1919. — 1922.), saukts arī par Mazāzijas karu, bija militāras operācijas, sadalot Osmaņu impēriju Pirmajā pasaules karā.
Jaunums!!: Anatolija un Grieķu—turku karš · Redzēt vairāk »
Halikarnāsa
Halikarnāsa bija Senās Grieķijas polisa mūsdienu Turcijas teritorijā Mazāzijas dienvidos, kuru dibināja Trezenas ieceļotāji.
Jaunums!!: Anatolija un Halikarnāsa · Redzēt vairāk »
Hanibāls Barka
Hanibāla karagājiens pret Romu Hanibāls ((ḤNBʻL) — 'Baāla dāvana'; dzimis 247. gadā p.m.ē., miris 183/182. gadā p.m.ē.), saukts arī Barka (𐤁𐤓𐤒 (BRQ) — 'zibens' (dzimtas iesauka)) bija Kartāgas republikas senators un karavadonis.
Jaunums!!: Anatolija un Hanibāls Barka · Redzēt vairāk »
Hērodots
Hērodots no Halikarnāsas (dzimis starp 490. un 480. gadu p.m.ē, miris aptuveni 425. gadā p.m.ē.) bija sengrieķu vēsturnieks.
Jaunums!!: Anatolija un Hērodots · Redzēt vairāk »
Hēsiods
Hēsiods Gistava Moro glezna Hēsiods (dzīvojis ap 700. gadu p.m.ē. Boiotijā, Senajā Grieķijā) bija sengrieķu dzejnieks.
Jaunums!!: Anatolija un Hēsiods · Redzēt vairāk »
Hellādas kultūra
Hellādas kultūra jeb Hellādas periods Grieķijas vēsturē ir mūsdienu arheoloģijas termins, kas apzīmē bronzas laikmeta vēsturisko periodu virkni Grieķijas teritorijā.
Jaunums!!: Anatolija un Hellādas kultūra · Redzēt vairāk »
Heti
Hetu valdnieka akmens cilnis (ap 1230. gadu p.m.ē.). Senās Ēģiptes teritorija attēlota zaļā krāsā. Heti bija indoeiropiešu valodā runājoša tauta, kas laika posmā no aptuveni 1700.
Jaunums!!: Anatolija un Heti · Redzēt vairāk »
Hetu valoda
Hetu valoda, arī nešītu valoda (𒉈𒅆𒇷, nešili), ir anatoliešu valoda, kurā runāja heti, kas no 17.
Jaunums!!: Anatolija un Hetu valoda · Redzēt vairāk »
Hierapole
Hierapole (burtiski "svētā pilsēta") bija sengrieķu pilsēta, izvietota pie termālajiem avotiem Frīģijā, dienvidrietumu Anatolijā.
Jaunums!!: Anatolija un Hierapole · Redzēt vairāk »
Hija
Hija (Khíos, Híos) ir piektā lielākā Grieķijas sala, atrodas Egejas jūrā ap 7 km no Anatolijas krasta.
Jaunums!!: Anatolija un Hija · Redzēt vairāk »
Hiponakts
Hiponakts (Ίππώυαξ, dzīvojis ap 6.gs. vidu p.m.ē.) bija sengrieķu dzejnieks.
Jaunums!!: Anatolija un Hiponakts · Redzēt vairāk »
Ibn Batūta
Abū Abdallāhs Muhammeds Ibn Abdallāhs al Lavātī at Tandžī Ibn Batūta (dzimis, miris 1369. gadā) bija berberu ceļotājs un ceļojošais tirgotājs, apceļojis daudzas pasaules zemes — Ziemeļāfriku un Austrumāfriku, Tuvo Austrumu zemes, Centrālāziju, Indiju, Dienvidrietumāziju, Ķīnu un Dienvideiropu.
Jaunums!!: Anatolija un Ibn Batūta · Redzēt vairāk »
Iedzīvotāju apmaiņa starp Grieķiju un Turciju
milletu iedzīvotāju skaits: 20.975.345, tai skaitā grieķu millets — 1.792.206.Stanford J. Shaw, Ezel Kural Shaw"'History of the Ottoman Empire and Modern Turkey" Cambridge University Press, page 239-241. 1923.
Jaunums!!: Anatolija un Iedzīvotāju apmaiņa starp Grieķiju un Turciju · Redzēt vairāk »
Ilīrieši
Ilīriešu izplatības areāls līdz 3. gadsimtam p.m.ē. Ilīrieši (sal. albāņu: Liria — brīvie) ir kopējs nosaukums plašai radniecīgu indoeiropiešu tautu grupai, kas senatnē apdzīvoja Balkānu pussalas ziemeļrietumu daļu un daļēji Apenīnu pussalas dienvidaustrumus.
Jaunums!!: Anatolija un Ilīrieši · Redzēt vairāk »
Indijas vēsture
Indijas vēsture sākas ar Indas ielejas civilizāciju, kas izplatījās un uzplauka Indijas subkontinenta ziemeļrietumu daļā no 3300.
Jaunums!!: Anatolija un Indijas vēsture · Redzēt vairāk »
Irānas vēsture
Persepolisas drupas Irānas vēsture ir vēsturiskais skatījums uz notikumiem mūsdienu Irānas valsts teritorijā.
Jaunums!!: Anatolija un Irānas vēsture · Redzēt vairāk »
Izraēlas karogs
Izraēlas karogs ir Izraēlas valsts simbols.
Jaunums!!: Anatolija un Izraēlas karogs · Redzēt vairāk »
Japigi
Ilīriešu migrācija uz Itālijas dienvidaustrumiem. Japigi (Iapygii) ir indoeiropiešu tauta, kas dzīvoja senajā Itālijas teritorijā, mūsdienu Apūlijas apgabalā, un kuru vēlāk asimilēja romieši.
Jaunums!!: Anatolija un Japigi · Redzēt vairāk »
Jaunbabilonija
Jaunbabilonijas lielvalsts karte. Bābeles rekonstrukcija. 1. Procesiju ceļš, 2. Ištaras vārti, 3. Iekšējais mūris, 4. Valdnieka pils, 5. Gaisa dārzi, 6. Nin. Maha templis, 7. Ištaras templis, 8. Tirgus, 9. Etemenanki zikurāts (Bābeles tornis), 10. Esagila templis, 11. Tilts, 12. Eifratas upe. Jaunbabilonija bija Bābeles ķēniņa Nebukadnecara II (valdīja 604.—562. gadā p. m. ē.) atjaunotā Babilonijas lielvalsts mūsdienu Irākas, Sīrijas, Izraēlas un Jordānijas teritorijā.
Jaunums!!: Anatolija un Jaunbabilonija · Redzēt vairāk »
Jaunturku revolūcija
Smirnā 1908 Jaunturku revolūcija Osmaņu impērijā 1908.
Jaunums!!: Anatolija un Jaunturku revolūcija · Redzēt vairāk »
Jonija
Joniešu apdzīvotā teritorija (zaļā krāsā) 11.-8. gadsimtā p.m.ē. Jonija (vai Ἰωνίη) bija vēsturiska grieķu cilts joniešu apdzīvota teritorija Mazāzijas rietumos, Egejas jūras Hijas un Lesbas salās, kā arī apkārtējās mazākās salās.
Jaunums!!: Anatolija un Jonija · Redzēt vairāk »
Joniskais orderis
Joniskais orderis Joniskais orderis (cēlies no Iones — ‘jonieši’) ir viens no trim klasiskās arhitektūras un Senās Grieķijas arhitektūras orderiem.
Jaunums!!: Anatolija un Joniskais orderis · Redzēt vairāk »
Kallīns
Kallīns (Κάλλινος, dzīvojis ap 7.gs. p.m.ē. vidu) bija sengrieķu dzejnieks.
Jaunums!!: Anatolija un Kallīns · Redzēt vairāk »
Kalnu asinszāle
Kalnu asinszāle (Hypericum montanum) ir augu suga asinszāļu dzimtas asinszāļu ģints augu suga.
Jaunums!!: Anatolija un Kalnu asinszāle · Redzēt vairāk »
Kapadokija
250px 250px Kapadokija — sens novads mūsdienu Turcijas teritorijā, Anatolijas pussalas austrumos.
Jaunums!!: Anatolija un Kapadokija · Redzēt vairāk »
Kapernauma
Kapernauma (senebreju: כפר נחום — Kfar-Nahum) bija sena Galilejas pilsēta mūsdienu Izraēlas teritorijā, Bībelē minēta kā pilsēta, kurā savas kalpošanas laikā dzīvoja Jēzus un sludināja vietējā sinagogā.
Jaunums!!: Anatolija un Kapernauma · Redzēt vairāk »
Karadarbība Tuvajos Austrumos (Pirmais pasaules karš)
Osmaņu kareivji Lielbritānijas iebrukums Mezopotāmijā, 1914 Operācijas Palestīnā Pirmā pasaules kara karadarbība Tuvajos Austrumos notika starp Antantes valstīm — Lielbritāniju, Krievijas Impēriju un Francijas Trešo republiku vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm — Osmaņu impēriju un Vācijas Impēriju — otrā pusē.
Jaunums!!: Anatolija un Karadarbība Tuvajos Austrumos (Pirmais pasaules karš) · Redzēt vairāk »
Karija
Karijas izvietojums Mazāzijā. Karija ir vēsturisks apgabals Mazāzijas dienvidrietumu piekrastē, kur antīkajos laikos dzīvoja kariešu tauta.
Jaunums!!: Anatolija un Karija · Redzēt vairāk »
Kasūbijas vīķis
Kasūbijas jeb Kašūbijas vīķis ir tauriņziežu dzimtas suga, kas ir sastopama Eiropā un Mazāzijā, tostarp visā Latvijas teritorijā neiekļaujot valsts ziemeļaustrumu daļu, kas sakrīt ar sugas areāla ziemeļaustrumu robežu.
Jaunums!!: Anatolija un Kasūbijas vīķis · Redzēt vairāk »
Kaukāza operācija
Kaukāza operācija apzīmē karadarbību Kaukāza frontē (krievu: Кавказский фронт, turku: Kafkasya Cephesi), Pirmā pasaules kara laikā starp Krievijas Impērijas un Osmaņu impērijas armijām.
Jaunums!!: Anatolija un Kaukāza operācija · Redzēt vairāk »
Kaza
Kaza jeb mājas kaza (Capra aegagrus hircus) ir vidēja auguma dobradžu dzimtas (Bovidae) mājdzīvnieks, kuras priekštece ir Tuvajos Austrumos un Austrumeiropā dzīvojošā savvaļas kaza (Capra aegagrus).
Jaunums!!: Anatolija un Kaza · Redzēt vairāk »
Kazkopība
Kazlēns fermas aizgaldā Kazkopība ir viena no lauksaimniecības nozarēm.
Jaunums!!: Anatolija un Kazkopība · Redzēt vairāk »
Kāmji
Kāmji, kāmju apakšdzimta (Cricetinae) ir viena no piecām kāmju dzimtas (Cricetidae) apakšdzimtām.
Jaunums!!: Anatolija un Kāmji · Redzēt vairāk »
Kefes ejālets
Kefes ejālets (sarkanā krāsā) 1609. gadā Kefes ejālets (turku: Kefe Eyaleti) bija Osmaņu impērijas province 1588.–1774.
Jaunums!!: Anatolija un Kefes ejālets · Redzēt vairāk »
Kenhreja
Kenhreja bija sena ostas pilsēta, kas atradās ap 11 km uz austrumiem no senās Korintas, Saronika krastā, un bija Āzijas jūras tirdzniecības ceļa galapunkts Eiropā.
Jaunums!!: Anatolija un Kenhreja · Redzēt vairāk »
Kiklādu kultūra
Dažas galvenās bronzas laika arheoloģiskās vietas Kiklādās. Kiklādu kultūra ir vara un bronzas laikmeta arheoloģiskā kultūra, kas bija izplatīta Kiklādu salās 3.—2.
Jaunums!!: Anatolija un Kiklādu kultūra · Redzēt vairāk »
Kiklādu salas
Kiklādu salas ir Grieķijas salu arhipelāgs Egejas jūras dienvidu daļā.
Jaunums!!: Anatolija un Kiklādu salas · Redzēt vairāk »
Kilikijas jūra
Kilikijas jūra ir Vidusjūras daļa starp Mazāzijas pussalu ziemeļos un Kipras salu dienvidos, apskalo Turcijas, Sīrijas un Kipras krastus.
Jaunums!!: Anatolija un Kilikijas jūra · Redzēt vairāk »
Klinšu ozols
Klinšu ozols ir daudzgadīgs dižskābaržu dzimtas koks.
Jaunums!!: Anatolija un Klinšu ozols · Redzēt vairāk »
Koksngraužu dzimta
Koksngraužu dzimta — visēdāju vaboļu dzimta.
Jaunums!!: Anatolija un Koksngraužu dzimta · Redzēt vairāk »
Komposta degunradžvabole
Komposta degunradžvabole ir skarabeju dzimtas vaboļu suga.
Jaunums!!: Anatolija un Komposta degunradžvabole · Redzēt vairāk »
Konrāds III
Konrāds III (dzimis 1093. gadā, miris) bija pirmais Hoenštaufenu dinastijas Vācijas karalis no 1138.
Jaunums!!: Anatolija un Konrāds III · Redzēt vairāk »
Konstantinopoles okupācija
Konstantinopoles okupācijas (tag. Stambula, 1918. gada 13. novembris — 1923. gada 4. oktobris) laikā Antantes valstis okupēja Osmaņu impērijas galvaspilsētu uzreiz pēc Mudrosas pamiera pēc Pirmā pasaules kara.
Jaunums!!: Anatolija un Konstantinopoles okupācija · Redzēt vairāk »
Krimas karš
Krimas karš (1853—1856) risinājās starp Krievijas Impēriju un sabiedrotajiem: Franciju, Lielbritāniju, Sardīniju un Osmaņu impēriju.
Jaunums!!: Anatolija un Krimas karš · Redzēt vairāk »
Krimas uluss
Krimas uluss bija Zelta Ordas uluss Krimas pussalā, kas pastāvēja no 13.
Jaunums!!: Anatolija un Krimas uluss · Redzēt vairāk »
Krusta kari
Krusta kari bija vairākas militārās kampaņas no 11.
Jaunums!!: Anatolija un Krusta kari · Redzēt vairāk »
Ksants (vēsturnieks)
Līdijas Ksants bija grieķu vēsturnieks-logogrāfs un Līdijas pilsonis, kurš 5.
Jaunums!!: Anatolija un Ksants (vēsturnieks) · Redzēt vairāk »
Kumāni
Kumāni jeb polovcieši, saukti arī par kipčakiem, bija tjurkvalodīga stepju klejotāju cilšu apvienība 11.—13.
Jaunums!!: Anatolija un Kumāni · Redzēt vairāk »
Kundas kultūra
Kundas kultūrai raksturīgie darbarīki. Kundas kultūra bija Baltijas pirmiedzīvotāju vidējā akmens laikmeta (mezolīta) kultūra (8.-5. gadu tk. p.m.ē.) Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Polijas ziemeļos, Somijas dienvidos un Krievijas ziemeļrietumu apgabalos.
Jaunums!!: Anatolija un Kundas kultūra · Redzēt vairāk »
Latīņu raksts
Latīņu raksts ir fonogrāfiska vokāliski konsonantiska rakstība.
Jaunums!!: Anatolija un Latīņu raksts · Redzēt vairāk »
Latvijā sastopamo mārīšu sugu saraksts
Latvijā sastopamas 62 mārīšu dzimtas sugas, kuras ietvertas 28 ģintīs.
Jaunums!!: Anatolija un Latvijā sastopamo mārīšu sugu saraksts · Redzēt vairāk »
Lazda
thumb Parastā lazda (Corylus avellana) ir bērzu dzimtas (agrāk lazdu dzimtas) koks.
Jaunums!!: Anatolija un Lazda · Redzēt vairāk »
Līdija
Līdijas teritorija ap 547. gadu p.m.ē. Mazāzijas pussalā. Ar sarkanu līniju iekrāsota Līdijas robeža 7. gadsimtā p.m.ē. Līdija bija valsts Mazāzijā pie Egejas jūras, kas pastāvēja no 12.
Jaunums!!: Anatolija un Līdija · Redzēt vairāk »
Līkija
Līkijas izvietojums (dzeltenā krāsā). Līkijas pilsētas. Līkija ir vēsturisks novads, kuru senos laikos apdzīvoja līkieši, kas laikā no 15–14.
Jaunums!!: Anatolija un Līkija · Redzēt vairāk »
Līkija un Pamfīlija
Līkijas un Pamfīlijas izvietojums Romas impērijā 117. gadā. Līkija un Pamfīlija bija Romas impērijas province Mazāzijas dienvidos (mūsdienu Turcijā).
Jaunums!!: Anatolija un Līkija un Pamfīlija · Redzēt vairāk »
Lesba
Lesba ir Grieķijai piederoša sala Egejas jūras ziemeļaustrumos pie Mazāzijas (Turcijas) krastiem.
Jaunums!!: Anatolija un Lesba · Redzēt vairāk »
Levante
Levantes aptuvenais areāls Levante ir ģeogrāfisks termins, kas apzīmē plašu areālu Tuvajos Austrumos.
Jaunums!!: Anatolija un Levante · Redzēt vairāk »
Levantes jūra
Levantes jūra ir Vidusjūras austrumu daļa starp Mazāzijas pussalu un Āfrikas ziemeļaustrumu krastu.
Jaunums!!: Anatolija un Levantes jūra · Redzēt vairāk »
Libānas ciedrs
Libānas ciedrs (Cedrus libani) ir ciedru ģints koku suga.
Jaunums!!: Anatolija un Libānas ciedrs · Redzēt vairāk »
Lielais susuris
Lielais susuris (Glis glis), saukts arī par gulētājžurku un dižsusuri ir susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgais grauzējs, kas ir vienīgā suga dižsusuru ģintī (Glis).
Jaunums!!: Anatolija un Lielais susuris · Redzēt vairāk »
Lielā Seldžuku impērija
Lielā Seldžuku impērija pastāvēja no 11.
Jaunums!!: Anatolija un Lielā Seldžuku impērija · Redzēt vairāk »
Lilijas
Lilijas (Lilium) ir liliju dzimtas (Liliaceae) augu ģints.
Jaunums!!: Anatolija un Lilijas · Redzēt vairāk »
Lionas Irenejs
Svētais Irenejs (dzimis ap 130. gadu, miris ap 202. gadu) bija Mazāzijas izcelsmes Lionas bīskaps.
Jaunums!!: Anatolija un Lionas Irenejs · Redzēt vairāk »
Lozannas miera līgums
Lozannas līgumā noteiktās Turcijas robežas. Lozannas līgums tika noslēgts 1923.
Jaunums!!: Anatolija un Lozannas miera līgums · Redzēt vairāk »
Majorāns
Majorāns (Origanum majorana) ir lūpziežu dzimtas garšaugs.
Jaunums!!: Anatolija un Majorāns · Redzēt vairāk »
Makellums
Pompeju makelluma paliekas. Pompeju makelluma plāns. Makellums ir seno romiešu pārtikas tirgus vēsturiskais nosaukums, kura teritorijā bieži vien atrodas templis vai edikula ar reliģiska satura skulpturālu kompozīciju.
Jaunums!!: Anatolija un Makellums · Redzēt vairāk »
Maltas ordeņa vēsture
Maltas ordeņa Krakdeševaljē drupas mūsdienās Maltas ordeņa vēsture ir izsekojama līdz Hospitāliešu brālības izveidošanai Pirmā Krusta kara pirmsākumos, bet militārais ordenis Palestīnā izveidojās laikā no 1126.
Jaunums!!: Anatolija un Maltas ordeņa vēsture · Redzēt vairāk »
Manuils I Komnēns
Manuils I Komnēns Manuils I Komnēns, Manuels I Komnenus, Manuels Lielais (dzimis, miris) bija Bizantijas imperators (1142-1180), kurš valdīja saspīlētā Bizantijas un Vidusjūras vēstures laikā.
Jaunums!!: Anatolija un Manuils I Komnēns · Redzēt vairāk »
Maratonas kauja
Maratonas kauja bija viena no lielākajām sauszemes kaujām Grieķu—persiešu karu laikā, kas norisinājās 490.
Jaunums!!: Anatolija un Maratonas kauja · Redzēt vairāk »
Marmora jūra
Marmora jūra ir maza jūra starp Melno jūru un Egejas jūru.
Jaunums!!: Anatolija un Marmora jūra · Redzēt vairāk »
Mauragu pļavraibenis
Mauragu pļavraibenis ir raibeņu dzimtas suga.
Jaunums!!: Anatolija un Mauragu pļavraibenis · Redzēt vairāk »
Mazais susuris
Mazais susuris jeb lazdu susuris (Muscardinus avellanarius) ir viena no susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgo grauzēju sugām, kas ir vienīgā suga mazo susuru ģintī (Muscardinus).
Jaunums!!: Anatolija un Mazais susuris · Redzēt vairāk »
Mājas strazds
Mājas strazds (Sturnus vulgaris) ir strazdu dzimtas (Sturnidae) zvirbuļveidīgais dziedātājputns.
Jaunums!!: Anatolija un Mājas strazds · Redzēt vairāk »
Mājas vista
Mājas vista jeb vienkārši vista (Gallus gallus domesticus) ir fazānu dzimtas (Phasianidae) sarkanās savvaļas vistas (Gallus gallus) viena no pasugām.
Jaunums!!: Anatolija un Mājas vista · Redzēt vairāk »
Mūlis
Mūlis (Equus asinus x caballus) ir ēzeļu tēviņa un zirgu mātītes (ķēves) pēcnācējs.
Jaunums!!: Anatolija un Mūlis · Redzēt vairāk »
Meža susuris
Meža susuris (Dryomys nitedula) ir viena no susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgo grauzēju sugām.
Jaunums!!: Anatolija un Meža susuris · Redzēt vairāk »
Mehmeds I
| Mehmeds I Čelebi (osmaņu: چلبی محمد; dzimis 1382. gadā Bursā, miris Edirnē) bija Osmaņu impērijas sultāns no 1413.
Jaunums!!: Anatolija un Mehmeds I · Redzēt vairāk »
Melitaea didyma
Melitaea didyma ir raibeņu dzimtas suga.
Jaunums!!: Anatolija un Melitaea didyma · Redzēt vairāk »
Melnā jūra
Melnā jūra ir Atlantijas okeānam piederīga iekšējā jūra starp dienvidaustrumu Eiropu, Mazāzijas pussalu un Kaukāzu.
Jaunums!!: Anatolija un Melnā jūra · Redzēt vairāk »
Melnpieres čakste
Melnpieres čakste (Lanius minor) ir vidēja auguma čakstu dzimtas (Laniidae) zvirbuļveidīgais putns, kas ligzdo Eiropas dienvidos un austrumos, kā arī Āzijas centrālās daļas rietumos, ziemo Dienvidāfrikas reģionā.
Jaunums!!: Anatolija un Melnpieres čakste · Redzēt vairāk »
Mikēnu civilizācija
Mikēnu pilsēta. Lauvu vārti. Mikēnu civilizācija jeb Ahaiskā Grieķija ir kultūras periods aizvēsturiskās Grieķijas vēsturē no 16.
Jaunums!!: Anatolija un Mikēnu civilizācija · Redzēt vairāk »
Milēta
Milēta ((Milētos)) bija grieķu pilsētvalsts Jonijā (Mazāzijas rietumu piekrastē).
Jaunums!!: Anatolija un Milēta · Redzēt vairāk »
Millets
Millets (turku valodā: millet) ir apzīmējums reliģiskai kopienai Osmaņu impērijā.
Jaunums!!: Anatolija un Millets · Redzēt vairāk »
Mimnerms
Mimnerms (Μίμνερμος, dzīvojis ap 600.g. p.m.ē.) bija sengrieķu dzejnieks no Kolofonas, elēģiskās dzejas autors.
Jaunums!!: Anatolija un Mimnerms · Redzēt vairāk »
Mošeja
Mošeja ir islāma sekotāju reliģiskā kulta vieta.
Jaunums!!: Anatolija un Mošeja · Redzēt vairāk »
Monēta
Romas impērijas Sīrijas provincē kalta monēta (64.-34. g. p.m.ē.) Monēta ir no metāla (zelta, sudraba, vara vai to sakausējumiem, dzelzs, mūsdienās - vara, niķeļa, alumīnija u.c. sakausējumiem) izgatavota (kalta, štancēta vai lieta) apaļa, ovāla, kvadrātveida vai daudzšķautņaina metāla plāksnīte, kas ir naudas vienība.
Jaunums!!: Anatolija un Monēta · Redzēt vairāk »
Mudrosas pamiers
Dardaneļu operācijas laikā, 1915. Mudrosas pamiers noslēgts 1918.
Jaunums!!: Anatolija un Mudrosas pamiers · Redzēt vairāk »
Muflons
Par muflonu sauc savvaļas aitu, kas pieder muflonu grupai (Ovis orientalis orientalis grupa), un šajā grupā ietilpst vairākas savvaļas aitas (Ovis orientalis) pasugas.
Jaunums!!: Anatolija un Muflons · Redzēt vairāk »
Nacionālistu kustības partija
Nacionālistu kustības partija, arī Nacionālistu rīcības partija (MHP), ir Turcijas ultranacionālistiska un konservatīva partija.
Jaunums!!: Anatolija un Nacionālistu kustības partija · Redzēt vairāk »
Nazars (amulets)
Nazars kā Turcijas aviosabiedrības ''Fly Air'' simbols Stambulas lidostā Nazars, arī nazārs, ir acs formas amulets, kas, pēc lietotāju domām, aizsargā pret “ļauno aci”.
Jaunums!!: Anatolija un Nazars (amulets) · Redzēt vairāk »
Niša (pilsēta)
Niša ir pilsēta Serbijas dienvidaustrumos pie Nišavas upes.
Jaunums!!: Anatolija un Niša (pilsēta) · Redzēt vairāk »
Nikolajs I Romanovs
Nikolajs I (dzimis, miris), Krievijas Impērijas imperators (1825-1855), arī Polijas karalis, Somijas lielhercogs, Kurzemes un Zemgales hercogs, Livonijas hercogs utt.
Jaunums!!: Anatolija un Nikolajs I Romanovs · Redzēt vairāk »
Nikolajs Trikupis
Nikolajs Trikupis (dzimis, miris) bija grieķu militārpersona un politiķis.
Jaunums!!: Anatolija un Nikolajs Trikupis · Redzēt vairāk »
Obsidiāns
Obsidiāns ir magmatisks iezis, kas izveidojas, ja lavai strauji sacietējot, neveidojas kristāli.
Jaunums!!: Anatolija un Obsidiāns · Redzēt vairāk »
Odeons
Heroda Attika odeons Atēnās Odeons (Ōideion — ‘dziedāšanas vieta’) ir sengrieķu un romiešu ēku tips, kas celti muzikālajiem priekšnesumiem: dziedāšanas vingrinājumiem, muzikāliem priekšnesumiem, poētiskiem konkursiem u.t.l. Sengrieķu vārds ᾨδεῖον cēlies no darbības vārda ἀείδω (aeidō, "es dziedu"), kas savukārt nāk no vārda ᾠδή (ōidē, "oda") un οιδός (aoidos, "dziedātājs").
Jaunums!!: Anatolija un Odeons · Redzēt vairāk »
Oguzi
Oguzu valsts (750—1055) Oguzi, arī oguzu tjurki, bija viduslaiku tjurku tauta, kas sastāvēja no 24 lielām ciltīm un līdz 11.
Jaunums!!: Anatolija un Oguzi · Redzēt vairāk »
Olīvas
Dažādas olīvas Olīvas, arī olīves, ir olīvkoku augļi.
Jaunums!!: Anatolija un Olīvas · Redzēt vairāk »
Osmaņu dinastija
Mehmedam V. Osmaņu dinastija (arī Osmaņu impēriskais nams) bija Osmaņu impērijas valdnieki no 1281.
Jaunums!!: Anatolija un Osmaņu dinastija · Redzēt vairāk »
Osmaņu impērija
Osmaņu impērija (osmaņu turku: دولت عليه عثمانيه — Devlet-i Âliye-yi Osmâniyye, Diženā Osmaņu valsts; turku: Osmanlı Devleti, Osmaņu valsts un Osmanlı İmparatorluğu, Osmaņu impērija), citur pazīstama arī kā Turku impērija, bija impērija, kas pastāvēja no 1299.
Jaunums!!: Anatolija un Osmaņu impērija · Redzēt vairāk »
Osmaņu impērijas ģerbonis
Osmaņu impērijas ģerbonis, kas vizuāli līdzinās Latvijas ģerbonim vai, piemēram, Lielbritānijas ģerbonim, sākts lietot tikai 19.
Jaunums!!: Anatolija un Osmaņu impērijas ģerbonis · Redzēt vairāk »
Osmaņu impērijas bruņotie spēki
Osmaņu karaspēka ierinda Tuvajos Austrumos. Osmaņu impērijas bruņotie spēki vispārēji iedalāmi trijās nozarēs: sauszemes spēki, jūras spēki un gaisa spēki.
Jaunums!!: Anatolija un Osmaņu impērijas bruņotie spēki · Redzēt vairāk »
Osmaņu impērijas gals
Osmaņu impērijas gals ir laika posms (1908—1922), kurā beidza pastāvēt Osmaņu impērija.
Jaunums!!: Anatolija un Osmaņu impērijas gals · Redzēt vairāk »
Osmaņu impērijas izaugsme
Osmaņu impērijas izaugsme (saukta arī latīņu valodā par Pax Ottomana) ir Osmaņu impērijas pastāvēšanas laika posms, kurā tika paplašināta tās teritorija dienvidrietumos, pievienojot Ziemeļāfriku, un austrumos, karojot ar islāma šiītu Sefevīdu impēriju.
Jaunums!!: Anatolija un Osmaņu impērijas izaugsme · Redzēt vairāk »
Osmaņu impērijas kultūra
Osmaņu impērijas kultūra veidojās pakāpeniski, turkiem iekarojot ne-osmaņu tautas un, absorbējot šo tautu kultūru.
Jaunums!!: Anatolija un Osmaņu impērijas kultūra · Redzēt vairāk »
Osmaņu impērijas sabiedrība
Osmaņu impērijas sabiedrība un tās iekārta ir strīdu tēma un par to pastāv vairāki atšķirīgi uzskati.
Jaunums!!: Anatolija un Osmaņu impērijas sabiedrība · Redzēt vairāk »
Osmaņu impērijas sultānu uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Osmaņu impērijas sultāni (valdnieki) no valsts izveidošanas 1299.
Jaunums!!: Anatolija un Osmaņu impērijas sultānu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Osmaņu impērijas uzplaukums
Osmaņu impērijas uzplaukums (1299. — 1453.) bija laika posms Osmaņu impērijas vēsturē, kad impērija sāka veidoties, tika iekarota Konstantinopole un nostiprināti valsts pamati tālākai izaugsmei.
Jaunums!!: Anatolija un Osmaņu impērijas uzplaukums · Redzēt vairāk »
Osmaņu impērijas valsts iekārta
Osmaņu impērijas valsts iekārta impērijas pastāvēšanas laikā (1299—1922) mainījās, atkarībā no ģeopolitiskās situācijas valstī.
Jaunums!!: Anatolija un Osmaņu impērijas valsts iekārta · Redzēt vairāk »
Osmans II
Osmans II (saukts Jaunais Osmans (Genç Osman); dzimis, miris) bija Osmaņu impērijas sultāns no 1618.
Jaunums!!: Anatolija un Osmans II · Redzēt vairāk »
Pavīķe
Pavīķe jeb strauta pavīķe (Alburnoides bipunctatus) ir karpu dzimtas (Cyprinidae) saldūdens zivs, kas sastopama Eiropā, Rietumāzijā un Centrālāzijā.
Jaunums!!: Anatolija un Pavīķe · Redzēt vairāk »
Pavedienu veronika
Pavedienu veronika (Veronica filiformis) ir augu suga ceļteku dzimtas veroniku ģintī.
Jaunums!!: Anatolija un Pavedienu veronika · Redzēt vairāk »
Pāvila vēstule galatiešiem
Pāvila vēstule galatiešiem (saīsinājumā: Gal.) ir viena no Jaunās Derības vēstulēm, par kuras autoru tradicionāli uzskata apustuli Pāvilu.
Jaunums!!: Anatolija un Pāvila vēstule galatiešiem · Redzēt vairāk »
Pāvila vēstule kolosiešiem
Pāvila vēstule kolosiešiem ir viena no Jaunās Derības četrām ieslodzījuma vēstulēm, kuras autorību tradicionāli attiecina uz Pāvilu.
Jaunums!!: Anatolija un Pāvila vēstule kolosiešiem · Redzēt vairāk »
Pētera 1. vēstule
Pētera 1.
Jaunums!!: Anatolija un Pētera 1. vēstule · Redzēt vairāk »
Pētera 2. vēstule
Pētera 2.
Jaunums!!: Anatolija un Pētera 2. vēstule · Redzēt vairāk »
Pelēkais strazds
Pelēkais strazds jeb pelēkais mežastrazds (Turdus pilaris) ir mežastrazdu dzimtas (Turdidae) Latvijā ligzdojošs dziedātājputns.
Jaunums!!: Anatolija un Pelēkais strazds · Redzēt vairāk »
Pergamas valsts
Pergamas valsts 188. gadā pr.Kr. (zilā krāsā, pēc Sīrijas kara pievienotās teritorijas gaiši zilā krāsā). Pergamas valsts bija hellēniska valsts Mazāzijas ziemeļrietumu daļā no 283.
Jaunums!!: Anatolija un Pergamas valsts · Redzēt vairāk »
Pergaments
Pergaments no kazas ādas Pergaments ir no dzīvnieku ādas veidots materiāls, uz kura rakstīja pirms papīra izgudrošanas.
Jaunums!!: Anatolija un Pergaments · Redzēt vairāk »
Peristils
Menandra nama peristils Pompejos. Peristils (no) ir ar kolonnām norobežota telpa (— apkārt un στῦλος — stabs, balsts).
Jaunums!!: Anatolija un Peristils · Redzēt vairāk »
Perms
Perms ir sestais (pēdējais) ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 47 miljonus gadu (no 298,9 ± 0,2 līdz 252,2 ± 0,5 Ma).
Jaunums!!: Anatolija un Perms · Redzēt vairāk »
Pestuma
Pestuma, sākotnēji Poseidonija (lat. Posidonia) ir sibariešu (no Sibarīdas) kolonija, kas ap 625—600.
Jaunums!!: Anatolija un Pestuma · Redzēt vairāk »
Pilsētvalsts
Skats uz Monako pilsētvalsti. Pilsētvalsts jeb polisa ((polis) — 'pilsēta') ir valstiskā veidojumā apvienota pilsēta un tās tuvākās apkaimes teritorija.
Jaunums!!: Anatolija un Pilsētvalsts · Redzēt vairāk »
Pirmais Krusta karš
Pirmais Krusta karš (1096.–1099.) bija pirmais no Krusta kariem, kas tika uzsākts 1096.
Jaunums!!: Anatolija un Pirmais Krusta karš · Redzēt vairāk »
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Jaunums!!: Anatolija un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Pirmā pasaules kara hronoloģija
Pirmā pasaules kara hronoloģija ietver secīgi laikā sakārtotu Pirmā pasaules kara galveno notikumu uzskaitījumu.
Jaunums!!: Anatolija un Pirmā pasaules kara hronoloģija · Redzēt vairāk »
Ponta
Ponta Ponta (grieķu: Πόντος, latīņu: Pontus) bija hellēniska valsts (302. p.m.ē. - 66. p.m.ē. (64.)) Mazāzijas ziemeļaustrumos pie Melnās jūras (Ponta) mūsdienu Turcijas teritorijā.
Jaunums!!: Anatolija un Ponta · Redzēt vairāk »
Pontijas kalni
Pontijas kalni vai Ziemeļanatolijas kalni ir kalnu sistēma Turcijas ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Anatolija un Pontijas kalni · Redzēt vairāk »
Prizrenas līga
Prizrenas līga, oficiāli Albāņu nācijas tiesību aizsardzības līga, bija albāņu politiski nacionāla organizācija, kas oficiāli tika nodibināta 1878.
Jaunums!!: Anatolija un Prizrenas līga · Redzēt vairāk »
Psammosteus maeandrinus
Psammosteus maeandrinus ir psammosteīdu dzimtas bezžokļaiņu suga, kas dzīvoja devona periodā galvenā devona lauka teritorijā.
Jaunums!!: Anatolija un Psammosteus maeandrinus · Redzēt vairāk »
PSRS teritoriālās pretenzijas pret Turciju
PSRS izvirzītās teritoriālās prasības PSRS teritoriālās pretenzijas pret Turciju bija diplomātiska krīze starp Turciju un PSRS 1945.
Jaunums!!: Anatolija un PSRS teritoriālās pretenzijas pret Turciju · Redzēt vairāk »
Pundurērglis
Pundurērglis (Hieraaetus pennatus) ir vidēja auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kurš sastopams plašā areālā Eiropā, Āzijā un Āfrikā.
Jaunums!!: Anatolija un Pundurērglis · Redzēt vairāk »
Pussala
Horvātijā Pussala ir sauszemes daļa, kuru no trim pusēm apskalo jūra vai okeāns un no vienas puses tā ir savienota ar pārējo sauszemi.
Jaunums!!: Anatolija un Pussala · Redzēt vairāk »
Rododendri
Rododendri (Rhododendron; no sengrieķu ῥόδον rhódon — ‘roze’ un δένδρον déndron — ‘koks’) ir ēriku dzimtas (Ericaceae) augi – krūmi, retāk koki, tie var būt gan mūžzaļi gan vasarzaļi.
Jaunums!!: Anatolija un Rododendri · Redzēt vairāk »
Rumas sultanāts
Rumas sultanāts (al-Salājiqa al-Rūm, Saljūqiyān-e Rūm) bija turku seldžuku sultanāts, kas pastāvēja no 1077.
Jaunums!!: Anatolija un Rumas sultanāts · Redzēt vairāk »
Rumēlija
Rumēlijas karte (1801). Rumēlija kopš 15.
Jaunums!!: Anatolija un Rumēlija · Redzēt vairāk »
Sabiedriskais transports Stambulā
Stambulas dzelzceļa sistēmas shēma Stambulas sabiedriskais transports sastāv no autobusu maršrutu sistēmas, dzelzceļa un metro tīkla, funikulieriem un ūdens transportlīdzekļiem, kas apkalpo vairāk kā 11 miljonus pilsētas iedzīvotājus visā pilsētas 5712 km² platībā.
Jaunums!!: Anatolija un Sabiedriskais transports Stambulā · Redzēt vairāk »
Saiksa—Piko vienošanās
Francijas un Lielbritānijas ietekmes un kontroles zonu sadalījums, saskaņā ar Saiksa-Piko slepeno vienošanos Iecerētā Osmaņu impērijas dalīšana. Dzeltenā - Krievijai, zaļā - Itālijai atvēlētās teritorijas Sevras līgumā paredzētā Anatolijas sadalīšana un ietekmes zonas Saiksa—Piko vienošanās, arī Saiksa—Piko—Sazonova vienošanās bija slepena vienošanās, starp Lielbritāniju un Franciju par Osmaņu impērijas arābu apdzīvoto teritorijas sadalīšanu, par kuras noslēgšanas datumu uzskata 1916.
Jaunums!!: Anatolija un Saiksa—Piko vienošanās · Redzēt vairāk »
Saldais ķirsis
Saldais ķirsis (Prunus avium) ir plūmju ģints suga.
Jaunums!!: Anatolija un Saldais ķirsis · Redzēt vairāk »
Saloniki
Saloniki ir otra lielākā pilsēta Grieķijā.
Jaunums!!: Anatolija un Saloniki · Redzēt vairāk »
Sardi
Sardi jeb Sardas bija viena no lielajām senās pasaules pilsētām, vairāk pazīstama kā Līdijas galvaspilsēta.
Jaunums!!: Anatolija un Sardi · Redzēt vairāk »
Sarkanrīklīte
Sarkanrīklīte (Erithacus rubecula) ir Latvijā bieži sastopams, mazs mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns.
Jaunums!!: Anatolija un Sarkanrīklīte · Redzēt vairāk »
Sārtgalvītis
Sārtgalvītis (Regulus ignicapilla) ir neliela auguma krāšņgalvīšu dzimtas (Regulidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropas rietumu, dienvidu un centrālajā daļā, Āzijas rietumos un Ziemeļāfrikā.
Jaunums!!: Anatolija un Sārtgalvītis · Redzēt vairāk »
Sīrijas province
Sīrijas provinces izvietojums Romas impērijā 117. gadā Sīrijas province bija Senās Romas province, kas atradās Vidusjūras austrumos, mūsdienu Turcijas, Libānas un Sīrijas teritorijā.
Jaunums!!: Anatolija un Sīrijas province · Redzēt vairāk »
Sējas zirņi
Sējas zirņi (Pisum sativum), bieži vienkārši zirņi, ir tauriņziežu dzimtas lakstaugs, kultūraugs.
Jaunums!!: Anatolija un Sējas zirņi · Redzēt vairāk »
Seleikīdu impērija
Seleikīdu impērija 281. gadā p.m.ē. Seleikīdu impērija (Autokratoría ton Seleukidón) bija maķedoniešu hellēnisma valsts, kuru no 312.
Jaunums!!: Anatolija un Seleikīdu impērija · Redzēt vairāk »
Seleiks I Nikators
Seleiks I Nikators (dzimis ap 358. gadu p.m.ē., miris 281. gadā p.m.ē.) bija viens no ietekmīgākajiem ģenerāļiem Maķedonijas Aleksandra Lielā karaspēkā, kas pēc viņa nāves kļuva par Aleksandra iekarotās Babilonijas valdnieku.
Jaunums!!: Anatolija un Seleiks I Nikators · Redzēt vairāk »
Seleiks II Kalliniks
Seleiks II Kallinks (265. g. p.m.ē. — 225. g. p.m.ē.) bija hellēniskās Seleikīdu impērijas ceturtais valdnieks.
Jaunums!!: Anatolija un Seleiks II Kalliniks · Redzēt vairāk »
Senā Ēģipte
Piramīdas ir simbols, kas visbiežāk asociējas ar Seno Ēģipti Senā Ēģipte (no), pašnosaukums Kemeta (no Ta-Kemet — "melnā zeme"), bija sena civilizācija, kas pastāvēja Āfrikas ziemeļaustrumos pie Nīlas upes.
Jaunums!!: Anatolija un Senā Ēģipte · Redzēt vairāk »
Senā Divupe
Senās Divupes pilsētu lokalizācija mūsdienās. Senā Divupe jeb Mezopotāmija (no — ' starp upēm') bija vissenākā un līdz ar to arī pirmā civilizācija, kurai bija augsti attīstīta kultūra.
Jaunums!!: Anatolija un Senā Divupe · Redzēt vairāk »
Senā Grieķija
Tēbu hegemonijas laikā, 371–362 p.m.ē) Senā Grieķija jeb Hellada ((Hellás)) ir apzīmējums grieķvalodīgajai pasaulei senajos laikos — ne tikai pašreizējās Grieķijas teritorijai, bet arī teritorijām, kuras tad apdzīvoja grieķi: Kiprai, Mazāzijas Egejas jūras krastam (tolaik sauktam par Joniju), Sicīlijai, Dienviditālijai (tolaik sauktām par Lielo Grieķiju) un grieķu piekrastes apmetnēm tagadējā Albānijā, Bulgārijā, Turcijā, Ēģiptē, Francijā, Lībijā, Spānijā un Ukrainā.
Jaunums!!: Anatolija un Senā Grieķija · Redzēt vairāk »
Senā Maķedonija
Ķēniņa zelta ozollapu kronis Verginas sauli) uz vāka Senā Maķedonija ((Makedonía)) bija ķēniņvalsts Senās Grieķijas ziemeļu daļā.
Jaunums!!: Anatolija un Senā Maķedonija · Redzēt vairāk »
Senā Persija
Persijas impērija ((Iran-e bozorg), (Iranzamin)) ir apzīmējums persiešu lielvalstij un civilizācijai senajos laikos Centrālāzijā laikā posmā no 6.
Jaunums!!: Anatolija un Senā Persija · Redzēt vairāk »
Sengrieķu mitoloģijas mītu un tēlu uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā ietverti Sengrieķu mitoloģijas tēli un mīti.
Jaunums!!: Anatolija un Sengrieķu mitoloģijas mītu un tēlu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Sevras līgums
Plānotā Anatolijas sadalīšana un ietekmes zonas Sevras miera līgums tika noslēgts pēc Pirmā pasaules kara, starp Sabiedrotajiem (izņemot ASV) un Osmaņu impēriju.
Jaunums!!: Anatolija un Sevras līgums · Redzēt vairāk »
Sivasas vilājets
Sivasas vilājets (osmaņu turku: Vilâyeti-i Sivas) bija Osmaņu impērijas administratīvi teritoriālā vienība (1864—1922) Anatolijas vidienē un tās centrs bija Sivasa.
Jaunums!!: Anatolija un Sivasas vilājets · Redzēt vairāk »
Skanderbegs
Skanderbegs Skanderbegs, īstajā vārdā Ģerģs Kastrioti (Gjergj Kastrioti) (dzimis 1405. gadā Krujē (Krujë), Albānijā, miris Ļežā (Lezhë), Albānijā), bija albāņu valstsvīrs un karavadonis, albāņu nacionālais vadonis.
Jaunums!!: Anatolija un Skanderbegs · Redzēt vairāk »
Smirnas okupācija
Izmiras okupācija notika laikā no 1919.
Jaunums!!: Anatolija un Smirnas okupācija · Redzēt vairāk »
Sparta (pilsēta)
Sparta ir pilsēta Grieķijā.
Jaunums!!: Anatolija un Sparta (pilsēta) · Redzēt vairāk »
Staltbriedis
Staltbriedis (Cervus elaphus) ir liela auguma briežu dzimtas (Cervidae) pārnadzis (Artiodactyla), kas pieder briežu ģintij (Cervus).
Jaunums!!: Anatolija un Staltbriedis · Redzēt vairāk »
Stambula
Stambula (vēsturiskie nosaukumi: Bizantija, Konstantinopole, Konstantīnija) pēc iedzīvotāju skaita ir lielākā pilsēta Eiropā (4. lielākā pilsēta pasaulē) un ir Turcijas kultūras un finanšu centrs.
Jaunums!!: Anatolija un Stambula · Redzēt vairāk »
Starpkaru periods
Eiropa 1937. gadā Starpkaru periods Eiropā ir vēsturnieku lietots apzīmējums, ko galvenokārt attiecina uz Eiropas 20. gadsimta vēstures periodu no Pirmā pasaules kara beigām līdz Otrā pasaules kara sākumam.
Jaunums!!: Anatolija un Starpkaru periods · Redzēt vairāk »
Stirna
Stirna jeb Eiropas stirna (Capreolus capreolus) ir vidēja auguma stirnu ģints (Capreolus) dzīvnieks, kas pieder pārnadžu kārtas (Ruminantia) briežu dzimtai (Cervidae).
Jaunums!!: Anatolija un Stirna · Redzēt vairāk »
Stirnas
Stirnas, stirnu ģints (Capreolus) ir viena no briežu dzimtas (Cervidae) ģintīm, kas pieder pārnadžu kārtai (Ruminantia).
Jaunums!!: Anatolija un Stirnas · Redzēt vairāk »
Svētais Andrejs
Svētais Andrejs (dzimis I gs. sākumā, miris I gs. otrajā pusē) pēc kristīgās tradīcijas bija viens no apustuļiem un svētā Pētera jaunākais brālis.
Jaunums!!: Anatolija un Svētais Andrejs · Redzēt vairāk »
Svētie Kosma un Damiāns
Svētie Kosma un Damiāns (dzimuši 3. gadsimtā, miruši apm.) ir leģendāri kristiešu dvīņu brāļi - mocekļi, kuri, pēc Rietumu kristietības tradīcijas, 3.
Jaunums!!: Anatolija un Svētie Kosma un Damiāns · Redzēt vairāk »
Taless
Taless no Milētas (Θαλῆς ὁ Μιλήσιος, ap 624—546 p.m.ē.) ir pirmssokratiskais domātājs.
Jaunums!!: Anatolija un Taless · Redzēt vairāk »
Taurs (kalni)
Taurs ir kalnu sistēma Turcijas dienvidos un dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Anatolija un Taurs (kalni) · Redzēt vairāk »
Timurs
Timurs (Timūr, Temür, burtiski: ‘dzelzs’; dzimis, miris), arī Timurs Klibais (Timūr-e Lang) jeb eiropeizētajā versijā — Tamerlans, bija mongoļu cilmes tjurku valdnieks, Samarkandas emīrs, viens no lielākajiem iekarotājiem cilvēces vēsturē, 14.
Jaunums!!: Anatolija un Timurs · Redzēt vairāk »
Tirēnu jūra
Tirēnu jūra ir Vidusjūras daļa, rietumos no Apenīnu pussalas, starp Sicīliju, Sardīniju un Korsiku.
Jaunums!!: Anatolija un Tirēnu jūra · Redzēt vairāk »
Tjurku tautu migrācija
Tagadējā turku valodu saimes tautu izplatība Lielākā tjurku tautu migrācija notika starp 6.
Jaunums!!: Anatolija un Tjurku tautu migrācija · Redzēt vairāk »
Topkapi pils
Topkapi pils (— ‘Lielgabalu vārtu pils’ — pils tā nosaukta tādēļ, ka blakus atradās lielgabalu vārti) atrodas Sirkedži mikrorajonā (Eminēnī rajons, Stambula, Turcija) un no 1465.
Jaunums!!: Anatolija un Topkapi pils · Redzēt vairāk »
Trabzonas vilājets
Trabzonas vilājets (osmaņu turku: Vilâyeti-i Trabzon) bija Osmaņu impērijas administratīvi teritoriālā vienība (1864—1922) Anatolijas Melnās jūras piekrastē un tās centrs bija Trabzona.
Jaunums!!: Anatolija un Trabzonas vilājets · Redzēt vairāk »
Trāķieši
Trāķiešu peltasts, 5. līdz 4. gadsimts p.m.ē. Trāķieši (sengrieķu: Θρᾷκες) bija sena indoeiropiešu cilšu grupa, kas apdzīvoja Eiropas dienvidaustrumu zemes - Trāķiju, kā arī Balkānu pussalas ziemeļaustrumus un Mazāzijas ziemeļrietumu daļu.
Jaunums!!: Anatolija un Trāķieši · Redzēt vairāk »
Trešais Krusta karš
Filips II Augusts un Ričards I Lauvassirds pieņem Akonas kapitulāciju Trešais Krusta karš (1189 — 1192) bija viena no Krusta karu militārajām kampaņām, kuras mērķis bija atgūt kontroli pār Jeruzalemi, kas 1187.
Jaunums!!: Anatolija un Trešais Krusta karš · Redzēt vairāk »
Troja
Troja (un, un Troia) bija sena pilsēta Troādā, mūsdienās Bigas pussalā, Turcijā, Anatolijas ziemeļrietumos.
Jaunums!!: Anatolija un Troja · Redzēt vairāk »
Trojas karš
Trojas mūri. Trojas karš bija karš, par ko vēsta sengrieķu mitoloģija un literatūra.
Jaunums!!: Anatolija un Trojas karš · Redzēt vairāk »
Turcija
Turcija, oficiālais nosaukums Turcijas Republika (Türkiye Cumhuriyeti), ir Eirāzijas valsts, kura atrodas Mazāzijas pussalā, Dienvidrietumāzijā, un Trāķijā, Dienvideiropas Balkānu reģionā.
Jaunums!!: Anatolija un Turcija · Redzēt vairāk »
Turcijas ģeogrāfija
Turcijas rivjērā (Vidusjūras piekraste, kas tiek izmantota kūrortiem). Turcijas teritorija ir vairāk kā 1600 km gara un 800 km plata un tā ir līdzīga taisnstūrim.
Jaunums!!: Anatolija un Turcijas ģeogrāfija · Redzēt vairāk »
Turcijas bruņotie spēki
Turcijas bruņotie spēki (TSK) ar 1 054 750 karavīriem ir otra lielākā NATO armija (pēc ASV).
Jaunums!!: Anatolija un Turcijas bruņotie spēki · Redzēt vairāk »
Turcijas karogs
25px Turcijas Republikas karogs ir sarkans ar baltu pusmēnesi un zvaigzni.
Jaunums!!: Anatolija un Turcijas karogs · Redzēt vairāk »
Turcijas kultūra
Turcijā ir ļoti daudzveidīga kultūra, kas ir tjurku, Anatolijas, osmaņu (grieķu-romiešu un islāma kultūras sajaukums) un Rietumu kultūru elementu sajaukums ar tradīcijām, kuras aizsāktas līdz ar Osmaņu impērijas rietumniecisko virzību, kas turpinās arī mūsdienās.
Jaunums!!: Anatolija un Turcijas kultūra · Redzēt vairāk »
Turcijas mūzika
Turcijas mūzika aptver vairākus mūzikas virzienus un tajā jūtama Centrālāzijas tautiskās mūzikas, Osmaņu impērijas tautu mūzikas (persiešu, Balkānu tautu un bizantiešu mūzika), kā arī mūsdienu Eiropas un Amerikas popmūzikas ietekme.
Jaunums!!: Anatolija un Turcijas mūzika · Redzēt vairāk »
Turcijas neatkarības karš
Turcijas neatkarības karš (turku valodā: Kurtuluş Savaşı vai İstiklâl Harbi) ir apzīmējums politiskiem un militāriem notikumiem pēc Osmaņu impērijas sakāves (kopā ar pārējām Centrālajām lielvalstīm) Pirmajā pasaules karā, kas bija turku revolucionāru atbildes rīcība pret Sabiedroto okupāciju.
Jaunums!!: Anatolija un Turcijas neatkarības karš · Redzēt vairāk »
Turcijas vēsture
Turcijas Republika ir oficiālā mantiniece Osmaņu impērijai un tā izveidojās pēc tam, kad 1922.
Jaunums!!: Anatolija un Turcijas vēsture · Redzēt vairāk »
Turcijas virtuve
Tasīte turku kafijas Turcijas virtuve pamatā ir pārmantota Osmaņu impērijas virtuve, kas bija Centrālāzijas, Tuvo austrumu un Balkānu virtuves apvienojums.
Jaunums!!: Anatolija un Turcijas virtuve · Redzēt vairāk »
Turki seldžuki
Seldžuki (arī turki seldžuki; turku valodā: selçuklular; persiešu valodā: سلجوقيان Saldžūkijān; arābu valodā: سلجوق Saldžūk vai السلاجقة al-Salādžika) bija oguzu rietumtjurku atzars no kiniku cilts.
Jaunums!!: Anatolija un Turki seldžuki · Redzēt vairāk »
Turku impērijas
Turcijas prezidenta standarts (no 1983). Turcijas prezidenta simbols - 16 turku impērijas Turku 16 impērijas (politisks panturku apzīmējums - vēstures zinātnē netiek lietots, jo uzskaitītajām valstīm ar mūsdienu Turciju nav nekādas citas saistības kā vien tas, ka mūsdienu turki ir viena no daudzajām tjurku tautām; vēsturē zemāk uzskaitītās valstis zināmas kā "tjurku valstis") ir valstis, kuras tagadējā Turcija uzskata par savām priekštecēm.
Jaunums!!: Anatolija un Turku impērijas · Redzēt vairāk »
Turku pirts
harēmā. Turku pirts jeb hammāms ir Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā izplatīts tvaika pirts paveids.
Jaunums!!: Anatolija un Turku pirts · Redzēt vairāk »
Turku revolucionāri
Turku revolucionāri bija Turcijas nacionālās kustības patrioti, kas cīnījās pret Osmaņu impērijas sadalīšanu pēc Mudrosas pamiera noslēgšanas Pirmā pasaules kara sabiedroto starpā.
Jaunums!!: Anatolija un Turku revolucionāri · Redzēt vairāk »
Turku valoda
Turku valoda (turku: Türkçe) ir valoda, ko prot vairāk nekā 63 miljoni cilvēku, (ap 50 miljoniem tā ir dzimtā valoda), kas padara to par lielāko tjurku valodu pēc pratēju skaita.
Jaunums!!: Anatolija un Turku valoda · Redzēt vairāk »
Ugunskrusts (zīme)
Baltijas arheoloģiskajā materiālā fiksētie daži ugunskrustu pamatvarianti Lielvārdes jostā Ugunskrusts ir sens simbols, kas vairākām tautām vēsturiski apzīmē sauli, gaismu, saules ceļu, aizsardzību.
Jaunums!!: Anatolija un Ugunskrusts (zīme) · Redzēt vairāk »
Valodniecība
Valodniecība ir zinātne par cilvēku valodu, tās īpašībām, uzbūvi, funkcionēšanu un attīstību Valodniecība jeb lingvistika (no — 'valoda') ir zinātne par cilvēku valodu, tās īpašībām, uzbūvi, funkcionēšanu un attīstību.
Jaunums!!: Anatolija un Valodniecība · Redzēt vairāk »
Vīķe
Vīķe jeb jugliņš (Alburnus alburnus) ir karpu dzimtas (Cyprinidae) saldūdens zivs, kas sastopama Eiropā un Turcijas rietumos.
Jaunums!!: Anatolija un Vīķe · Redzēt vairāk »
Vidusjūra
Vidusjūra ir starpkontinentu iekšējā jūra, Atlantijas okeāna daļa, ko praktiski no visām pusēm ietver sauszeme: ziemeļos — Eiropa, dienvidos — Āfrika, austrumos — Āzija.
Jaunums!!: Anatolija un Vidusjūra · Redzēt vairāk »
Zaļā dzilna
Zaļā dzilna (Picus viridis) ir dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga.
Jaunums!!: Anatolija un Zaļā dzilna · Redzēt vairāk »
Zaļā vārna
Zaļā vārna (Coracias garrulus) ir vidēja auguma zaļvārnu dzimtas (Coraciidae) putns.
Jaunums!!: Anatolija un Zaļā vārna · Redzēt vairāk »
Zeltgalvītis
Zeltgalvītis (Regulus regulus) ir neliela auguma krāšņgalvīšu dzimtas (Regulidae) dziedātājputns, kas sastopams plašā areālā Eirāzijā un Makaronēzijas salās.
Jaunums!!: Anatolija un Zeltgalvītis · Redzēt vairāk »
Zemes kamene
Zemes kamene ir kameņu ģints suga, kas pieder bišu dzimtai.
Jaunums!!: Anatolija un Zemes kamene · Redzēt vairāk »
Zilzīlīte
Zilzīlīte jeb Eirāzijas zilzīlīte (Cyanistes caeruleus) ir neliels zīlīšu dzimtas (Paridae) dziedātājputns, kas izplatīts lielākajā daļā Eiropas, kā arī Tuvajos Austrumos.
Jaunums!!: Anatolija un Zilzīlīte · Redzēt vairāk »
1071. gads
1071.
Jaunums!!: Anatolija un 1071. gads · Redzēt vairāk »
1390. gads
1390.
Jaunums!!: Anatolija un 1390. gads · Redzēt vairāk »
14. gadsimts p.m.ē.
Tuvo Austrumu karte ap 1400. gadu p.m.ē. 14.
Jaunums!!: Anatolija un 14. gadsimts p.m.ē. · Redzēt vairāk »
17. gadsimts p.m.ē.
Tuvo Austrumu karte ap 1700. gadu p.m.ē. 17.
Jaunums!!: Anatolija un 17. gadsimts p.m.ē. · Redzēt vairāk »
2. tūkstošgade p.m.ē.
Indoeiropiešu valodās runājošo cilšu ekspansija. 2.
Jaunums!!: Anatolija un 2. tūkstošgade p.m.ē. · Redzēt vairāk »
21. maijs
21.
Jaunums!!: Anatolija un 21. maijs · Redzēt vairāk »
24. jūlijs
24.
Jaunums!!: Anatolija un 24. jūlijs · Redzēt vairāk »
404. gads
Nav apraksta.
Jaunums!!: Anatolija un 404. gads · Redzēt vairāk »
621. gads
621.
Jaunums!!: Anatolija un 621. gads · Redzēt vairāk »
622. gads
622.
Jaunums!!: Anatolija un 622. gads · Redzēt vairāk »
906. gads
906.
Jaunums!!: Anatolija un 906. gads · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Anatolijas pussala, Mazāzija, Mazāzijas pussala.
