Ātrāk nekā pārlūku!
80 attiecības: Aiz upītes es uzaugu, Ak Jeruzaleme, modies, Andrejs Stērste, Ansis Līventāls, Ērgļi (Ērgļu pagasts), Ērgļu novads, Ērgļu pagasts, Bandinieka rudzi auga, Beverīnas dziedonis, Brāļi Jurjāni, Dāvids Golts, Dievs, dod mūsu tēvu zemei, Dziediet, meitas, vokorā, Ej, saulīte, drīz pie Dieva, Gods Dievam augstībā, II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki, III Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki, Indriķis Zīle, IV Vispārējie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki, IX Vispārējie latviešu Dziesmu svētki, Jaunlatvieši, Jāņuvakars (dziesma), Jānis Cimze, Jānis Straume (komponists), Jāzeps Vītols, Juris Jurjāns (mežradznieks), Jurjāns, Kadriļa, Karaļmeita, Kokle, Konversācijas vārdnīca (1891—1898), Kur gāji, puisīti, Kur tu skriesi, vanadziņi, Latviešu tautas dejas, Latvija, Latvijas Komponistu savienība, Latvijas kultūras kanons, Latvijā (dziesma), Līgaviņa kā rozīte, Līgojat, līksmojat, LVtop100 aptauja, Madonas novads, Mūsu Tēvs debesīs (Jurjānu Andrejs), Mūsu Tēvs debesīs (kora dziesma), Nevis slinkojot un pūstot, Oskars Šepskis, Pāvuls Jurjāns, Pūt, vējiņi (dziesma), Pēteris Pauls Jozuus, Precēj' mani precinīki, ..., Pulgosnis, Rīgas Meža kapos apbedīto saraksts, Rīgā pirku sirmu zirgu, Reitera koris, Rindām auga ozoliņi, Roberts Zuika, Saucējas, Sergejs Duks, Sniedziņš sniga, putināja, Stabule, Stādīju ieviņu, Strauja upe, Svētku himna, Tautiešam roku devu, Tēvijai, Teodors Reiters, Toli dzeivoj, Tripiņš, Ukrainas latvieši, Uz augšu (dziesma), V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki, Valentīns Bērzkalns, Viestura dārzs, VII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki, XIX Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki, 1887. gads Latvijā, 1888. gads Latvijā, 1922. gads Latvijā, 28. septembris, 30. septembris. Izvērst indekss (30 vairāk) »
Aiz upītes es uzaugu
„Aiz upītes es uzaugu” sākuma notis. Aiz upītes es uzaugu ir populāra latviešu tautasdziesma Jurjānu Andreja apdarē, kas pirmo reizi atskaņota Ceturtajos Vispārīgajos latviešu Dziedāšanas un Mūzikas svētkos 1895.
Jaunums!!: Andrejs Jurjāns un Aiz upītes es uzaugu · Redzēt vairāk »
Ak Jeruzaleme, modies
Ak Jeruzaleme, modies ir Jurjānu Andreja korālis ar Filipa Nikolaji vārdiem, kas pirmo reizi atskaņots Ceturtajos Vispārīgajos latviešu Dziesmu un Mūzikas svētkos Jelgavā 1895.
Jaunums!!: Andrejs Jurjāns un Ak Jeruzaleme, modies · Redzēt vairāk »
Andrejs Stērste
Andrejs Stērste jeb Stērstu Andrejs (1853-1921) bija latviešu jurists, Pirmās atmodas laikmeta sabiedriskais darbinieks. Pazīstams kā literāts, publicists, valodnieks un rakstnieks ar pseidonīmu Tālvaitis. Nopelni latviešu valodas attīstīšanā un pilnveidošanā. Jelgavas Latviešu biedrības priekšnieks (1902 - 1904).
Jaunums!!: Andrejs Jurjāns un Andrejs Stērste · Redzēt vairāk »
Ansis Līventāls
Ansis Līventāls (vecajā ortogrāfijā: Anss Lieventhal, 1803—1878) bija latviešu dzejnieks, grāmatu izplatītājs un tulkotājs no vācu valodas.
Jaunums!!: Andrejs Jurjāns un Ansis Līventāls · Redzēt vairāk »
Ērgļi (Ērgļu pagasts)
Ērgļi ir apdzīvota vieta Vidzemē, Madonas novada Ērgļu pagasta administratīvais centrs.
Jaunums!!: Andrejs Jurjāns un Ērgļi (Ērgļu pagasts) · Redzēt vairāk »
Ērgļu novads
Ērgļu novads bija administratīvi teritoriālās reformas gaitā izveidota pašvaldība Vidzemes vidienē.
Jaunums!!: Andrejs Jurjāns un Ērgļu novads · Redzēt vairāk »
Ērgļu pagasts
Ērgļu pagasts ir viena no Madonas novada administratīvajām teritorijām Ogres upes abos krastos.
Jaunums!!: Andrejs Jurjāns un Ērgļu pagasts · Redzēt vairāk »
Bandinieka rudzi auga
Dziesmas „Bandinieka rudzi auga” sākuma notis. Bandinieka rudzi auga ir latviešu tautasdziesma Jurjānu Andreja apdarē, kas pirmo reizi Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku programmā bija iekļauta 1895.
Jaunums!!: Andrejs Jurjāns un Bandinieka rudzi auga · Redzēt vairāk »
Beverīnas dziedonis
Dziesmas "Beverīnas dziedonis" sākuma notis Beverīnas dziedonis ir latviešu kora dziesma ar Ausekļa vārdiem jauktajam korim un orķestrim, ko 1891.
Jaunums!!: Andrejs Jurjāns un Beverīnas dziedonis · Redzēt vairāk »
Brāļi Jurjāni
Juris Jurjāni Brāļi Jurjāni (Pēteris (1851—1900), Andrejs (1856—1922), Juris (1861—1940) un Pāvuls (1866—1948) Jurjāni) bija latviešu mūziķi un pedagogi, komponisti un folkloristi.
Jaunums!!: Andrejs Jurjāns un Brāļi Jurjāni · Redzēt vairāk »
Dāvids Golts
via.
Jaunums!!: Andrejs Jurjāns un Dāvids Golts · Redzēt vairāk »
Dievs, dod mūsu tēvu zemei
Dievs, dod mūsu tēvu zemei ir Jurjānu Andreja 1886.
Jaunums!!: Andrejs Jurjāns un Dievs, dod mūsu tēvu zemei · Redzēt vairāk »
Dziediet, meitas, vokorā
Albuma vāks Dziediet, meitas, vokorā ir Latvijas Kultūras akadēmijas tradicionālās dziedāšanas grupas "Saucējas" otrais mūzikas albums.
Jaunums!!: Andrejs Jurjāns un Dziediet, meitas, vokorā · Redzēt vairāk »
Ej, saulīte, drīz pie Dieva
"Ej, saulīte, drīz pie Dieva" sākuma notis. Ej, saulīte, drīz pie Dieva ir latviešu tautasdziesma Jurjānu Andreja apdarē, kas izdota dziesmu krājumā "Daiņa" (1877).
Jaunums!!: Andrejs Jurjāns un Ej, saulīte, drīz pie Dieva · Redzēt vairāk »
Gods Dievam augstībā
Senā mesas ''Gloria'' melodija. Gods Dievam augstībā ir kristīgās baznīcas himna ar vārdiem no Lūkas evaņģēlija 2.
Jaunums!!: Andrejs Jurjāns un Gods Dievam augstībā · Redzēt vairāk »
II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki
Otro dziesmu svētku plakāts. Latviešu otrie vispārīgie dziedāšanas svētki notika no 1880.
Jaunums!!: Andrejs Jurjāns un II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki · Redzēt vairāk »
III Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki
Trešajiem Latviešu dziedāšanas svētkiem veltīts izdevums (1888). Latviešu trešie vispārīgie dziedāšanas svētki notika no 1888. gada 18. līdz Rīgas esplanādē.
Jaunums!!: Andrejs Jurjāns un III Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki · Redzēt vairāk »
Indriķis Zīle
Indriķis Zīle (dzimis, miris) bija I Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģents, ērģelnieks, komponists un Jāņa Cimzes vadītā Vidzemes skolotāju semināra skolotājs.
Jaunums!!: Andrejs Jurjāns un Indriķis Zīle · Redzēt vairāk »
IV Vispārējie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki
IV Vispārīgo latviešu dziesmu un mūzikas svētku plakāts. IV Vispārīgie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki notika 1895. gada 15.—18.
Jaunums!!: Andrejs Jurjāns un IV Vispārējie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki · Redzēt vairāk »
IX Vispārējie latviešu Dziesmu svētki
Devīto latviešu dziesmu svētku plakāts (Raimonds Šiško, 1938). Devītie latviešu dziesmu svētki notika Rīgā no 1938. gada 16.
Jaunums!!: Andrejs Jurjāns un IX Vispārējie latviešu Dziesmu svētki · Redzēt vairāk »
Jaunlatvieši
Kustības galvenais ierosinātājs — Krišjānis Valdemārs (ap 1880) Rīgas Latviešu biedrības karogs Jaunlatvieši ir jēdziens, ko attiecina uz pirmās latviešu tautas atmodas intelektuāļiem, kas darbojās 19. gadsimta 50.—80.
Jaunums!!: Andrejs Jurjāns un Jaunlatvieši · Redzēt vairāk »
Jāņuvakars (dziesma)
Dziesmas "Jāņuvakars" sākuma notis Jāņuvakars ir Emiļa Melngaiļa 1926.
Jaunums!!: Andrejs Jurjāns un Jāņuvakars (dziesma) · Redzēt vairāk »
Jānis Cimze
Jānis Cimze (dzimis, miris) bija latviešu pedagogs, tautas dziesmu vācējs un harmonizētājs, ērģelnieks, latviešu kora mūzikas pamatlicējs un profesionālās mūzikas aizsācējs.
Jaunums!!: Andrejs Jurjāns un Jānis Cimze · Redzēt vairāk »
Jānis Straume (komponists)
Jānis Straume (1861-1929) bija latviešu komponists, rakstnieks un kritiķis.
Jaunums!!: Andrejs Jurjāns un Jānis Straume (komponists) · Redzēt vairāk »
Jāzeps Vītols
Jāzeps Vītols (dzimis, miris) bija latviešu komponists, mūzikas pedagogs un mūzikas kritiķis.
Jaunums!!: Andrejs Jurjāns un Jāzeps Vītols · Redzēt vairāk »
Juris Jurjāns (mežradznieks)
Juris Jurjāns (dzimis, miris) bija latviešu mežradznieks, mūzikas pedagogs, komponists.
Jaunums!!: Andrejs Jurjāns un Juris Jurjāns (mežradznieks) · Redzēt vairāk »
Jurjāns
Jurjāns (sieviešu dzimtē Jurjāne) ir latgaliešu cilmes uzvārds.
Jaunums!!: Andrejs Jurjāns un Jurjāns · Redzēt vairāk »
Kadriļa
Latvijas Universitātes deju folkloras kopas "Dandari" dalībnieki dejo Rikavas kadriļu Kadriļa (kas savukārt no — 'četrstūris') — 18.– 19.
Jaunums!!: Andrejs Jurjāns un Kadriļa · Redzēt vairāk »
Karaļmeita
Dziesmas "Karaļmeita" sākuma notis. Karaļmeita ir latviešu kora dziesma jauktajam korim ar Raiņa vārdiem, ko 1903.
Jaunums!!: Andrejs Jurjāns un Karaļmeita · Redzēt vairāk »
Kokle
Kokle jeb vēsturiski kokles (kūkles) ir latviešu strinkšķināmais stīgu instruments, kas kopā ar lietuviešu kanklēm, lībiešu kāndlu, igauņu kanneli, somu un karēļu kanteli, kā arī ziemeļrietumu krievu spārnveida gusļiem (крыловидные гусли) ietilpst Baltijas dienvidaustrumu apvidum raksturīgu un radniecīgu mūzikas instrumentu saimē — tā saucamajā Baltijas psaltērijā.
Jaunums!!: Andrejs Jurjāns un Kokle · Redzēt vairāk »
Konversācijas vārdnīca (1891—1898)
1891.—1898.
Jaunums!!: Andrejs Jurjāns un Konversācijas vārdnīca (1891—1898) · Redzēt vairāk »
Kur gāji, puisīti
Kur gāji, puisīti ir latviešu tautasdziesma Jurjānu Andreja apdarē, kas pirmo reizi atskaņota Septītajos latvju vispārējos dziesmu svētkos 1931.
Jaunums!!: Andrejs Jurjāns un Kur gāji, puisīti · Redzēt vairāk »
Kur tu skriesi, vanadziņi
"Kur tu skriesi, vanadziņi" sākuma notis. Kur tu skriesi, vanadziņi ir populāra latviešu tautasdziesma Jurjānu Andreja apdarē, kas pirmo reizi atskaņota Trešajos Vispārīgajos latviešu Dziedāšanas svētkos 1888.
Jaunums!!: Andrejs Jurjāns un Kur tu skriesi, vanadziņi · Redzēt vairāk »
Latviešu tautas dejas
Dziesmu un deju svētku gājiens 2013. gadā Zelta danču vakars Rīgas Latviešu biedrībā 15.11.2022. Tautas deja ir horeogrāfiskās folkloras žanrs līdzās rotaļām, rotaļdejām un rotaļspēlēm.
Jaunums!!: Andrejs Jurjāns un Latviešu tautas dejas · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Andrejs Jurjāns un Latvija · Redzēt vairāk »
Latvijas Komponistu savienība
Latvijas Komponistu savienība ir Latvijas profesionāla sabiedriska organizācija, kas apvieno Latvijā un ārvalstīs dzīvojošus un strādājošus profesionālus komponistus un muzikologus.
Jaunums!!: Andrejs Jurjāns un Latvijas Komponistu savienība · Redzēt vairāk »
Latvijas kultūras kanons
Latvijas kultūras kanons ir izcilāko un ievērojamāko Latvijas mākslas darbu un kultūras vērtību apkopojums.
Jaunums!!: Andrejs Jurjāns un Latvijas kultūras kanons · Redzēt vairāk »
Latvijā (dziesma)
Latvijā ir Jurjānu Andreja patriotiska vīru kora dziesma ar Ausekļa vārdiem, kas pirmo reizi atskaņota Ceturtajos Vispārīgajos latviešu Dziesmu un Mūzikas svētkos Jelgavā 1895.
Jaunums!!: Andrejs Jurjāns un Latvijā (dziesma) · Redzēt vairāk »
Līgaviņa kā rozīte
"Lūk, roze zied" sākuma notis. Līgaviņa kā rozīte ir Jurjānu Andreja vīru kora dziesma ar Anša Līventāla vārdiem, ko dziesmusvētku kopkoris pirmo reizi dziedāja Trešajos Vispārīgajos latviešu Dziedāšanas svētkos 1888.
Jaunums!!: Andrejs Jurjāns un Līgaviņa kā rozīte · Redzēt vairāk »
Līgojat, līksmojat
Līgojat, līksmojat, pareizāk, Līgojiet, līksmojiet! ir 1894.
Jaunums!!: Andrejs Jurjāns un Līgojat, līksmojat · Redzēt vairāk »
LVtop100 aptauja
LVtop100 aptauja jeb Latvijas Simtgades labāko dziesmu TOP 100 bija Radio SWH organizēts dziesmu konkurss, kurā no 2017.
Jaunums!!: Andrejs Jurjāns un LVtop100 aptauja · Redzēt vairāk »
Madonas novads
Madonas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā tika apvienoti Madonas novads, Cesvaines novads, Ērgļu novads un Lubānas novads.
Jaunums!!: Andrejs Jurjāns un Madonas novads · Redzēt vairāk »
Mūsu Tēvs debesīs (Jurjānu Andrejs)
Jurjānu Andreja 1889.
Jaunums!!: Andrejs Jurjāns un Mūsu Tēvs debesīs (Jurjānu Andrejs) · Redzēt vairāk »
Mūsu Tēvs debesīs (kora dziesma)
«Mūsu Tēvs debesīs» ir 1921.
Jaunums!!: Andrejs Jurjāns un Mūsu Tēvs debesīs (kora dziesma) · Redzēt vairāk »
Nevis slinkojot un pūstot
Indriķa Alunāna izdevniecībā iespiests plakāts ar Jura Alunāna dzejoli „Nevis slinkojot un pūstot” (mākslinieks H. Šics, 1873) Nevis slinkojot un pūstot ir Jurjānu Andreja patriotiska vīru kora dziesma ar Jura Alunāna vārdiem, kas atskaņota 1910.
Jaunums!!: Andrejs Jurjāns un Nevis slinkojot un pūstot · Redzēt vairāk »
Oskars Šepskis
Oskars Šepskis (Oscar Schepsky, 1850-1914) bija latviešu ērģelnieks, diriģents un mūzikas pedagogs.
Jaunums!!: Andrejs Jurjāns un Oskars Šepskis · Redzēt vairāk »
Pāvuls Jurjāns
Pāvuls Jurjāns (dzimis, miris) bija latviešu komponists, diriģents, pedagogs, mūzikas kritiķis un tautas dziesmu vācējs.
Jaunums!!: Andrejs Jurjāns un Pāvuls Jurjāns · Redzēt vairāk »
Pūt, vējiņi (dziesma)
Dziesmas „Pūt, vējiņi” sākuma notis. Pūt vējiņi (lībiski Pūgõ tūļ — 'pūt, vēj') ir sena lībiešu kāzu dziesma, kas folklorizējusies un tiek uzskatīta par latviešu tautasdziesmu.
Jaunums!!: Andrejs Jurjāns un Pūt, vējiņi (dziesma) · Redzēt vairāk »
Pēteris Pauls Jozuus
Pēteris Pauls Jozuus (dzimis, miris) bija latviešu ērģelnieks, diriģents un mūzikas pedagogs.
Jaunums!!: Andrejs Jurjāns un Pēteris Pauls Jozuus · Redzēt vairāk »
Precēj' mani precinīki
Precēj' mani precinīki ir latgaliešu tautasdziesma Jurjānu Andreja apdarē, ko Septītajos latvju vispārējos dziesmu svētkos 1931.
Jaunums!!: Andrejs Jurjāns un Precēj' mani precinīki · Redzēt vairāk »
Pulgosnis
Pulgosnis (arī Āķēnu ezers, Spulgosnis u.c.) ir dzidrūdens ezers Madonas novada Ērgļu pagastā.
Jaunums!!: Andrejs Jurjāns un Pulgosnis · Redzēt vairāk »
Rīgas Meža kapos apbedīto saraksts
Šajā sarakstā norādītas ievērojamas personas, kuras ir apbedītas Rīgas Meža kapos.
Jaunums!!: Andrejs Jurjāns un Rīgas Meža kapos apbedīto saraksts · Redzēt vairāk »
Rīgā pirku sirmu zirgu
Rīgā pirku sirmu zirgu ir Jāzepa Vītola kora dziesma ar latviešu tautasdziesmas vārdiem, kas atskaņota Devītajos latvju vispārējos dziesmu svētkos 1938.
Jaunums!!: Andrejs Jurjāns un Rīgā pirku sirmu zirgu · Redzēt vairāk »
Reitera koris
Reitera koris 1920. gados Reitera koris ir latviešu diriģenta Teodora Reitera 1920.
Jaunums!!: Andrejs Jurjāns un Reitera koris · Redzēt vairāk »
Rindām auga ozoliņi
"Rindām auga ozoliņi" sākuma notis. Rindām auga ozoliņi ir latviešu tautasdziesma Jurjānu Andreja apdarē, kas pirmo reizi atskaņota Sestajos latvju vispārējos dziesmu svētkos 1926.
Jaunums!!: Andrejs Jurjāns un Rindām auga ozoliņi · Redzēt vairāk »
Roberts Zuika
Roberts Zuika (—) bija latviešu kordiriģents.
Jaunums!!: Andrejs Jurjāns un Roberts Zuika · Redzēt vairāk »
Saucējas
Saucējas ir 2003.
Jaunums!!: Andrejs Jurjāns un Saucējas · Redzēt vairāk »
Sergejs Duks
Sergejs Duks arī Sergejs Duka (1902-1973) bija latviešu mūziķis, koru diriģents.
Jaunums!!: Andrejs Jurjāns un Sergejs Duks · Redzēt vairāk »
Sniedziņš sniga, putināja
Sniedziņš sniga, putināja ir 1892.
Jaunums!!: Andrejs Jurjāns un Sniedziņš sniga, putināja · Redzēt vairāk »
Stabule
Stabule ir caurulītes veida pūšamais mūzikas instruments, viens no senākajiem un izplatītākajiem Latvijas teritorijā spēlētajiem instrumentiem.
Jaunums!!: Andrejs Jurjāns un Stabule · Redzēt vairāk »
Stādīju ieviņu
Stādīju ieviņu ir latviešu tautasdziesma Jurjānu Andreja apdarē, kas pirmo reizi atskaņota 1910.
Jaunums!!: Andrejs Jurjāns un Stādīju ieviņu · Redzēt vairāk »
Strauja upe
Dziesmas "Strauja upe" sākuma notis. Strauja upe ir populāra latviešu tautasdziesma Vīgneru Ernesta apdarē jauktajam korim, kas pirmo reizi dziedāta Trešajos Vispārīgajos latviešu Dziedāšanas svētkos 1888.
Jaunums!!: Andrejs Jurjāns un Strauja upe · Redzēt vairāk »
Svētku himna
Svētku himna ir Jurjānu Andreja vīru kora dziesma, kuras pirmatskaņojums notika Trešajos dziesmu svētkos 1888.
Jaunums!!: Andrejs Jurjāns un Svētku himna · Redzēt vairāk »
Tautiešam roku devu
Tautiešam roku devu ir latviešu tautasdziesma Jurjānu Andreja apdarē, kas pirmo reizi atskaņota 1910.
Jaunums!!: Andrejs Jurjāns un Tautiešam roku devu · Redzēt vairāk »
Tēvijai
Kantātes "Tēvijai" 1. tēmas sākuma notis. Kantātes "Tēvijai" solo tēmas sākuma notis. Tēvijai ir patētiska Jurjānu Andreja kantāte ar autora vārdiem, kas oriģinālā apzīmēta par "dziesmu korim un soprānam solo ar orķestra pavadījumu".
Jaunums!!: Andrejs Jurjāns un Tēvijai · Redzēt vairāk »
Teodors Reiters
Teodors Reiters (dzimis, miris) bija latviešu diriģents.
Jaunums!!: Andrejs Jurjāns un Teodors Reiters · Redzēt vairāk »
Toli dzeivoj
Toli dzeivoj ir latgaliešu tautasdziesma Jurjānu Andreja apdarē, ko Septītajos latvju vispārējos dziesmu svētkos 1931.
Jaunums!!: Andrejs Jurjāns un Toli dzeivoj · Redzēt vairāk »
Tripiņš
Cilvēki dejojam trepaku Trepaks ir ukraiņu dancis 2/4 taktsmērā, kas ar nosaukumu tripiņš lokalizēts arī Latvijā.
Jaunums!!: Andrejs Jurjāns un Tripiņš · Redzēt vairāk »
Ukrainas latvieši
Ukrainas latvieši ir Ukrainā dzīvojošā latviešu mazākumtautība.
Jaunums!!: Andrejs Jurjāns un Ukrainas latvieši · Redzēt vairāk »
Uz augšu (dziesma)
Uz augšu ir Jurjānu Andreja kora dziesma ar Poruka vārdiem, ko dziesmusvētku kopkoris dziedāja 1933.
Jaunums!!: Andrejs Jurjāns un Uz augšu (dziesma) · Redzēt vairāk »
V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki
V Vispārējo latviešu Dziesmu svētku plakāts (J. Rozentāls). V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki notika 1910. gada 19.—21.
Jaunums!!: Andrejs Jurjāns un V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki · Redzēt vairāk »
Valentīns Bērzkalns
Valentīns Bērzkalns (1914-1975) bija latviešu mūzikas vēsturnieks, komponists un mūzikas pedagogs, kas pēc Otrā pasaules kara beigām dzīvoja ASV.
Jaunums!!: Andrejs Jurjāns un Valentīns Bērzkalns · Redzēt vairāk »
Viestura dārzs
Viestura dārza karte. Viesturdārzs ar triumfa arku. Viestura dārzs jeb Dziesmu svētku parks ir vecākais Rīgas parks, kas aizņem 7,60 ha platības starp Eksporta ielu, Hanzas ielu un Rūpniecības ielu.
Jaunums!!: Andrejs Jurjāns un Viestura dārzs · Redzēt vairāk »
VII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki
VII latvju vispārējo dziesmu svētku plakāts (Rihards Zariņš). Septītie latvju vispārējie dziesmu svētki bija vispārējie latviešu dziesmu svētki, kas notika no 1931. gada 20.
Jaunums!!: Andrejs Jurjāns un VII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki · Redzēt vairāk »
XIX Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki
Padomju Latvijas (X) Dziesmu un (IX) Deju svētki, veltīti 40.
Jaunums!!: Andrejs Jurjāns un XIX Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki · Redzēt vairāk »
1887. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1887.
Jaunums!!: Andrejs Jurjāns un 1887. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1888. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1888. gada notikumi Latvijas vēsturē.
Jaunums!!: Andrejs Jurjāns un 1888. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1922. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1922.
Jaunums!!: Andrejs Jurjāns un 1922. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
28. septembris
28.
Jaunums!!: Andrejs Jurjāns un 28. septembris · Redzēt vairāk »
30. septembris
30.
Jaunums!!: Andrejs Jurjāns un 30. septembris · Redzēt vairāk »
