28 attiecības: Aboras apmetne, Akmens laikmets, Arheoloģiskais piemineklis, Austrijas vēsture, Austrumāzijas mākslas muzejs (Stokholma), Avotiņu apmetne, Azohas ala, Žagares pilskalns, Barnaula, Buenosairesa, Cepurītes salas apmetne, Ciemupe, Dvietes apmetne, Elvīra Šnore, Feldhofas senkapi un apmetne, Hellādas kultūra, Ičas apmetne, Jēkabpils vēsturiskais centrs, Lagažas apmetne, Mežītes pilskalns, Misiņkalna senkapi un apmetne, Peņigas, Polockas kņaziste, Samarkanda, Teherāna, Tojātu apmetne, Upesgala apmetne, Urtatube.
Aboras apmetne
Aboras apmetnes I un II bija Auklas keramikas kultūrai piederīgu vēlā akmens laikmeta un agrā bronzas laikmeta (3. gadu tūkstotis p. m. ē.—2. gadu tūkstoša 1. ceturksnis p. m. ē.) iedzīvotāju apdzīvotas vietas Lubānas līdzenumā.
Jaunums!!: Apmetne (arheoloģija) un Aboras apmetne · Redzēt vairāk »
Akmens laikmets
Akmens laikmeta darbarīki — nazis un cirvis Akmens laikmets ir senākais cilvēces attīstības posms, kad darbarīki un ieroči tika izgatavoti no akmens (it īpaši no krama), koka, kauliem un citiem dabā pieejamajiem materiāliem.
Jaunums!!: Apmetne (arheoloģija) un Akmens laikmets · Redzēt vairāk »
Arheoloģiskais piemineklis
Arheoloģiskais piemineklis ir vēsturiskas nozīmes objekts, ko pētī ar arheoloģijas metodēm.
Jaunums!!: Apmetne (arheoloģija) un Arheoloģiskais piemineklis · Redzēt vairāk »
Austrijas vēsture
Modernā Austrija izveidojās vācu apdzīvotajā Austroungārijas daļā (1911). Austrijas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Austrijas teritorijā.
Jaunums!!: Apmetne (arheoloģija) un Austrijas vēsture · Redzēt vairāk »
Austrumāzijas mākslas muzejs (Stokholma)
Austrumāzijas mākslas muzejs. Muzejā izstādītie Terakotas armijas karavīri. Muzeja ieeja un veikals. Austrumāzijas mākslas muzejs ir kultūrvēsturisks mākslas muzejs, kurā ir lielas mākslas un amatniecības darbu kolekcijas no Ķīnas, Korejas, Japānas, Indijas un citām Āzijas valstīm.
Jaunums!!: Apmetne (arheoloģija) un Austrumāzijas mākslas muzejs (Stokholma) · Redzēt vairāk »
Avotiņu apmetne
Avotiņu apmetne ir apmēram 60×30—40 metrus liela sena dzīvesvieta Dunavas pagastā, Jēkabpils novadā, Latvijā.
Jaunums!!: Apmetne (arheoloģija) un Avotiņu apmetne · Redzēt vairāk »
Azohas ala
Azohas ala vai Azihas ala ir sešu alu komplekss netālu no Azohas ciemata Azerbaidžānas Hodžavendas rajonā, kas atrodas Kuručajas upes kreisajā krastā 1400 m virs jūras līmeņa.
Jaunums!!: Apmetne (arheoloģija) un Azohas ala · Redzēt vairāk »
Žagares pilskalns
Žagares pilskalns, saukts arī par Žvelgaiču kalnu, Aukštadvaru, Pliko kalnu ir Lietuvas kultūras piemineklis, kas atrodas Jonišķu rajona pašvaldības, Žagares seņūnijā.
Jaunums!!: Apmetne (arheoloģija) un Žagares pilskalns · Redzēt vairāk »
Barnaula
Barnaula ir pilsēta Krievijas Federācijas Sibīrijas daļā un no 1937. gada Altaja novada centrs.
Jaunums!!: Apmetne (arheoloģija) un Barnaula · Redzēt vairāk »
Buenosairesa
Buenosairesa ir pilsēta Argentīnas austrumos pie Laplatas upes.
Jaunums!!: Apmetne (arheoloģija) un Buenosairesa · Redzēt vairāk »
Cepurītes salas apmetne
Cepurītes salas apmetne ir valsts nozīmes aizsargājams arheoloģijas piemineklis Alūksnes ezera Cepurītes salā.
Jaunums!!: Apmetne (arheoloģija) un Cepurītes salas apmetne · Redzēt vairāk »
Ciemupe
Ciemupe ir ciems Ogres novadā, Ogresgala pagastā, 4 km uz dienvidaustrumiem no Ogres.
Jaunums!!: Apmetne (arheoloģija) un Ciemupe · Redzēt vairāk »
Dvietes apmetne
Dvietes apmetne bija akmens laikmeta un agrā bronzas laikmeta iedzīvotāju apdzīvota vieta Daugavas kreisajā krastā tagadējā Augšdaugavas novada (Dvietes pagasts) teritorijā.
Jaunums!!: Apmetne (arheoloģija) un Dvietes apmetne · Redzēt vairāk »
Elvīra Šnore
Elvīra Šnore, dzimusi Vilciņa, (dzimusi, mirusi) bija latviešu arheoloģe, vēstures zinātņu doktore un Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktore.
Jaunums!!: Apmetne (arheoloģija) un Elvīra Šnore · Redzēt vairāk »
Feldhofas senkapi un apmetne
Feldhofas senkapi un apmetne ir valsts nozīmes aizsargājams arheoloģijas piemineklis Preiļu novada Aizkalnes pagasta Feldgofā, Jašas upes labajā krastā.
Jaunums!!: Apmetne (arheoloģija) un Feldhofas senkapi un apmetne · Redzēt vairāk »
Hellādas kultūra
Hellādas kultūra jeb Hellādas periods Grieķijas vēsturē ir mūsdienu arheoloģijas termins, kas apzīmē bronzas laikmeta vēsturisko periodu virkni Grieķijas teritorijā.
Jaunums!!: Apmetne (arheoloģija) un Hellādas kultūra · Redzēt vairāk »
Ičas apmetne
Ičas apmetne ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis Lubāna līdzenumā tagadējā Balvu novada (Bērzpils pagasts) teritorijā.
Jaunums!!: Apmetne (arheoloģija) un Ičas apmetne · Redzēt vairāk »
Jēkabpils vēsturiskais centrs
Jēkabpils 330 gadu piemiņas akmens Jēkabpils vēsturiskā centra centrālajā vietā. Brīvības iela, 1870. gados būvētie nami. 2010. g. Dzīvojamo ēku komplekss Brīvības ielā 178 — 184, pašlaik namos 182/184 atrodas viesnīca "Hercogs Jēkabs". 2010. g. Pildrežģu nams Pasta ielā 77/79, 2010. gads. Vecpilsētas laukuma fragments. 2010. g. Jēkabpils vēsturiskais centrs ir Jēkabpils pilsētas vēsturiskā centra daļa, kas atrodas Daugavas kreisajā krastā — pilsētas teritorijas vēsturiskajā iedalījumā.
Jaunums!!: Apmetne (arheoloģija) un Jēkabpils vēsturiskais centrs · Redzēt vairāk »
Lagažas apmetne
Lagažas apmetne bija Auklas keramikas kultūrai piederīga vēlā akmens laikmeta un agrā bronzas laikmeta (2. g.tk. 2.cet. p. m. ē.) iedzīvotāju apdzīvota vieta Lubāna līdzenumā tagadējā Balvu novada (Lazdukalna pagasts) teritorijā.
Jaunums!!: Apmetne (arheoloģija) un Lagažas apmetne · Redzēt vairāk »
Mežītes pilskalns
Mežītes pilskalns atrodas Latvijā, Talsu novadā, Laucienas pagastā Lībagu — Laucienas šosejas kreisajā malā pie Pilskalnciema.
Jaunums!!: Apmetne (arheoloģija) un Mežītes pilskalns · Redzēt vairāk »
Misiņkalna senkapi un apmetne
Misiņkalna senkapi un apmetne ir valsts nozīmes aizsargājams arheoloģijas piemineklis Dienvidkurzemes novada Aizputes pilsētā, Misiņkalnā.
Jaunums!!: Apmetne (arheoloģija) un Misiņkalna senkapi un apmetne · Redzēt vairāk »
Peņigas
Peņigas (sarunvalodā Peņīgas, kļūdaini Penigi) ir skrajciems Krustpils pagasta ziemeļrietumos, Daugavas labajā krastā, 2 km augšpus Aiviekstes ietekas Daugavā.
Jaunums!!: Apmetne (arheoloģija) un Peņigas · Redzēt vairāk »
Polockas kņaziste
Polockas kņaziste bija austrumslāvu viduslaiku valsts ar galvaspilsētu Polockā, kas izveidojās uz kriviču cilšu savienības bāzes 10. gadsimta otrajā pusē.
Jaunums!!: Apmetne (arheoloģija) un Polockas kņaziste · Redzēt vairāk »
Samarkanda
Samarkanda ir otra lielākā Uzbekistānas pilsēta, Samarkandas vilajeta administratīvais centrs.
Jaunums!!: Apmetne (arheoloģija) un Samarkanda · Redzēt vairāk »
Teherāna
Teherāna (Tehrān) ir Irānas galvaspilsēta, kā arī šīs valsts lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Apmetne (arheoloģija) un Teherāna · Redzēt vairāk »
Tojātu apmetne
Tojātu apmetne un senkapi ir aizsargājams arheoloģijas piemineklis Talsu novada Abavas pagastā.
Jaunums!!: Apmetne (arheoloģija) un Tojātu apmetne · Redzēt vairāk »
Upesgala apmetne
Upesgala apmetne bija vidējā neolīta Ķemmes-bedrīšu keramikas kultūrai (3. g.t. p.m.ē.) piederīgu iedzīvotāju apdzīvota vieta Lubāna līdzenumā tagadējā Balvu novada (Bērzpils pagasts) teritorijā.
Jaunums!!: Apmetne (arheoloģija) un Upesgala apmetne · Redzēt vairāk »
Urtatube
Skats uz seno cilvēku apmetni Karabalikti ezera krastā Urtatube jeb Misovaja ir senākā zināmā paleolīta apmetne Urālos.
Jaunums!!: Apmetne (arheoloģija) un Urtatube · Redzēt vairāk »