Satura rādītājs
43 attiecības: Anatols Līvens (virsnieks), Andrievs Niedra, Arnolds Maidels, Augusts Ernests Misiņš, Štrika sazvērestība, Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja, Baltijas landesvērs, Bruno Kalniņš, Cēsu kaujas, Edvarts Virza, Frīdrihs Samsons fon Himmelšerna, Hanss fon Manteifels-Cēge, Heinrihs Brimmers, Jānis Apinis, Jānis Kauliņš, Jūlijs Kupčs, Jēkabs Janševskis, Jorģis Zemitāns, Juris Seskovs, Kārlis Ulmanis, Latvijas brīvības cīņas, Latvijas Bruņotie spēki, Latvijas Kara tiesa, Latvijas Pagaidu valdība, Latvijas Republikas Valsts kontrole, Latvijas vēsture, Liepāja, Liepājas vēsture, LSDSP vēsture, Miķelis Valters, Niedras valdība, Oskars Borkovskis, Pilsonība Latvijā, Rīdigers fon der Golcs, Saratov, Sergejs Staprāns, Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālā padome, Tautas padome, Uzbrukums Rīgai (1919), Vilhelms Šreiners, Vorviks Grīns, Zigfrīds Anna Meierovics, 16. aprīlis.
Anatols Līvens (virsnieks)
Anatols Leonīds Līvens (—) bija Mežotnes muižnieks, kņazs, Krievijas Impērijas armijas virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks.
Skatīt Aprīļa pučs un Anatols Līvens (virsnieks)
Andrievs Niedra
Andrievs Niedra (dzimis 1871. gada 8. februārī Tirzas pagastā, miris 1942. gada 25. septembrī Rīgā) bija latviešu mācītājs, sabiedriskais darbinieks, politiķis, rakstnieks.
Skatīt Aprīļa pučs un Andrievs Niedra
Arnolds Maidels
Madonas vidusskolas (ģimnāzijas) ēka (1926). Arnolds Kontantīns Hermanis fon Maidels (Arnold Konstantin Hermann von Maydell, 1883—1946) bija vācbaltiešu arhitekts.
Skatīt Aprīļa pučs un Arnolds Maidels
Augusts Ernests Misiņš
Augusts Ernests Misiņš ( —) bija latviešu strēlnieku virsnieks.
Skatīt Aprīļa pučs un Augusts Ernests Misiņš
Štrika sazvērestība
Strika sazvērestība, zviedru presē saukta arī par Edlunda avantūru, bija politisks skandāls Latvijas brīvības cīņu laikā, ko izraisīja Vidzemes bruņniecības landmaršala Heinriha fon Štrika un bijušā Zviedrijas militārā atašeja Krievijā Nilsa Edlunda (Nils Edlund, 1867-1930) aizturēšana Liepājas ostā 1919.
Skatīt Aprīļa pučs un Štrika sazvērestība
Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja
Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja (vācu: Baltisch-Deutsches Nationalausschuss) bija politiska organizācija 1918.
Skatīt Aprīļa pučs un Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja
Baltijas landesvērs
Landesvēra dalība Latvijas brīvības cīņās līdz Latgales atbrīvošanai. Tīrot ieročus, 1919. gada vasara Baltijas landesvērs ( — 'Baltiešu zemessardze'), retāk Latvijas zemessardze bija nosaukums vācbaltiešu dominētām militārajām vienībām, kas sāka veidoties 1918.
Skatīt Aprīļa pučs un Baltijas landesvērs
Bruno Kalniņš
Bruno Kalniņš (īstajā vārdā Brūno Haralds Kalniņš, dzimis 1899. gada 7. maijā, miris 1990. gada 26. martā) bija politiķis, viens no vadošajiem LSDSP darbiniekiem.
Skatīt Aprīļa pučs un Bruno Kalniņš
Cēsu kaujas
Cēsu kauju gaita, un tām sekojošās Juglas kaujas Uzvaras piemineklis Cēsīs ar uzrakstiem latviski un igauniski. Piemineklis Cēsīs Skolnieku rotas kareivjiem Cēsu kaujas bija vienas no izšķirošajām kaujām Latvijas brīvības cīņās.
Skatīt Aprīļa pučs un Cēsu kaujas
Edvarts Virza
Edvarts Virza (īstajā vārdā Jēkabs Eduards Liekna, dzimis, miris) bija viens no nozīmīgākajiem 20. gadsimta latviešu rakstniekiem, arī dzejnieks, prozaiķis, publicists, atdzejotājs.
Skatīt Aprīļa pučs un Edvarts Virza
Frīdrihs Samsons fon Himmelšerna
Frīdrihs Samsons fon Himmelšerna studiju gados Frīdrihs Oto Eduards Samsons fon Himmelšerna (1872—1958) bija vācbaltiešu muižnieks un politiķis.
Skatīt Aprīļa pučs un Frīdrihs Samsons fon Himmelšerna
Hanss fon Manteifels-Cēge
Izvadīšana no Rīgas Doma Hanss Joahims Pauls Ādolfs fon Manteifels-Cēge (Hans Joachim Paul Adolph Baron Manteuffel-Szoege, 1894—1919) bija vācbaltiešu virsnieks no Manteifeļu dzimtas, kas dienēja Vācijas Impērijas armijā Pirmā pasaules kara laikā un Baltijas landesvērā Latvijas brīvības cīņu laikā.
Skatīt Aprīļa pučs un Hanss fon Manteifels-Cēge
Heinrihs Brimmers
Heinrihs Brimmers (Heinrich (Harry) Karl Ludwig von Brümmer, 1880—1969) bija vācbaltiešu jurists, Tautas padomes loceklis.
Skatīt Aprīļa pučs un Heinrihs Brimmers
Jānis Apinis
Jānis Apinis (—) bija Latvijas armijas ģenerālis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
Skatīt Aprīļa pučs un Jānis Apinis
Jānis Kauliņš
Jānis Kauliņš (—) bija latviešu virsnieks, politiķis un sabiedrisks darbinieks.
Skatīt Aprīļa pučs un Jānis Kauliņš
Jūlijs Kupčs
Jūlijs Kupčs (1882—1962) bija latviešu luterāņu mācītājs un politiķis.
Skatīt Aprīļa pučs un Jūlijs Kupčs
Jēkabs Janševskis
Jēkabs Janševskis (kristīts kā Jēkabs Janovskis; 1865—1931) bija latviešu skolotājs, žurnālists un rakstnieks.
Skatīt Aprīļa pučs un Jēkabs Janševskis
Jorģis Zemitāns
Jorģis Zemitāns (dzimis Skrīveru pagastā, miris Rīgā) bija latviešu pulkvedis, III šķiras Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, Igaunijas Brīvības krusta I šķiras II pakāpes kavalieris, Brīvības cīņu laikā — Ziemeļlatvijas brigādes komandieris.
Skatīt Aprīļa pučs un Jorģis Zemitāns
Juris Seskovs
Georgs (Juris) Seskovs bija aptiekārs, politiķis un uzņēmējs.
Skatīt Aprīļa pučs un Juris Seskovs
Kārlis Ulmanis
Kārlis Augusts Vilhelms Ulmanis (dzimis, miris) politiķis, viens no Latvijas valsts izveidotājiem, pirmais Latvijas Pagaidu valdības vadītājs un vairākkārtējs Latvijas Ministru prezidents.
Skatīt Aprīļa pučs un Kārlis Ulmanis
Latvijas brīvības cīņas
Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku.
Skatīt Aprīļa pučs un Latvijas brīvības cīņas
Latvijas Bruņotie spēki
Jānis Balodis. Eduards Kalniņš, Andrejs Krustiņš?, Roberts Kļaviņš, ?, Aleksandrs Kalējs. Latvijas Bruņotie spēki bija Latvijas karaspēks, kas pastāvēja no 1919.
Skatīt Aprīļa pučs un Latvijas Bruņotie spēki
Latvijas Kara tiesa
Latvijas Kara tiesa bija Latvijas bruņoto spēku militāra tiesa, kas pēc Tautas apsardzības ministra Jāņa Zālīša 1919.
Skatīt Aprīļa pučs un Latvijas Kara tiesa
Latvijas Pagaidu valdība
Pirmā Latvijas Republikas Pagaidu valdība (Liepāja, 1919. gada aprīlis). Pirmajā rindā no kreisās: Spricis Paegle, Miķelis Valters, Kārlis Ulmanis, Teodors Hermanovskis, Kārlis Kasparsons. Otrajā rindā no kreisās: Jānis Blumbergs, Eduards Strautnieks (tieslietu ministrs), Dāvids Rudzītis (valsts kancelejas direktors), Jānis Zālītis, Kārlis Puriņš Latvijas Tautas Padomes 1918.
Skatīt Aprīļa pučs un Latvijas Pagaidu valdība
Latvijas Republikas Valsts kontrole
Latvijas Republikas Valsts kontrole atbilstoši Latvijas Republikas Satversmē un Valsts kontroles likumā noteiktajam ir neatkarīga koleģiāla augstākā revīzijas (audita) iestāde Latvijas Republikā un pakļauta vienīgi likumam.
Skatīt Aprīļa pučs un Latvijas Republikas Valsts kontrole
Latvijas vēsture
Latvijas vēsture ir cieši saistīta ar citu Baltijas jūras baseina valstu vēsturi, un to ilgstoši ietekmējusi Ziemeļeiropas ģermāņu (dāņu, vācu, zviedru) un Austrumeiropas slāvu (poļu, krievu) cīņas par reģiona tirdzniecības ceļu kontroli.
Skatīt Aprīļa pučs un Latvijas vēsture
Liepāja
Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, viena no desmit valstspilsētām.
Skatīt Aprīļa pučs un Liepāja
Liepājas vēsture
Liepājas Jaunais tirgus pirms 1910. gada (tagad Rožu laukums). Liepāja Prūsijas hercogistes pakļautības laikā. Redzami: A. Liepāja (''Lÿbo'') ar baznīcu. B. Tilta gala bastioni. C. Pārvaldes nams. E. Osta upes grīvā. F.G.H. Valsts iestāžu ēkas. J. Kāpas. K. Ciems (17.
Skatīt Aprīļa pučs un Liepājas vēsture
LSDSP vēsture
2. Saeimas vēlēšanās. Sociāldemokrātiskā kustība mūsdienu Latvijas teritorijā sākās līdz ar latviešu kā politiskas nācijas veidošanās uzplaukumu, intensīvo industrializāciju un rūpniecības attīstību, izteikto sabiedrības noslāņošanos labklājības ziņā, Jaunās strāvas rašanos Rīgā un pirmo nelegālo marksistisko grupu izveidošanos 19.
Skatīt Aprīļa pučs un LSDSP vēsture
Miķelis Valters
Miķelis Valters (dzimis, miris) bija Latvijas Republikas iekšlietu ministrs (1918—1919), jaunstrāvnieks, jurists, politiķis, diplomāts un sabiedrisks darbinieks, viens no Satversmes izstrādātājiem.
Skatīt Aprīļa pučs un Miķelis Valters
Niedras valdība
Niedras valdība bija provāciska Latvijas Pagaidu valdība, kas pastāvēja no 1919.
Skatīt Aprīļa pučs un Niedras valdība
Oskars Borkovskis
Oskars Frīdrihs Borkovskis (1872—1945) bija vācbaltiešu jurists un politiķis.
Skatīt Aprīļa pučs un Oskars Borkovskis
Pilsonība Latvijā
Latvijas pilsoņi ir personas, kurām ir Latvijas pilsonība.
Skatīt Aprīļa pučs un Pilsonība Latvijā
Rīdigers fon der Golcs
Rīdigers fon der Golcs, pilnajā vārdā Gustavs Ādolfs Joahims Rīdigers fon der Golcs (dzimis, miris) bija Vācijas Impērijas virsnieks, grāfs, 1919.
Skatīt Aprīļa pučs un Rīdigers fon der Golcs
Saratov
Tvaikonis pirms Pirmā pasaules kara Kuģis ''Saratov'' nogādā Rīgā Latvijas Pagaidu valdību (1919) Saratov jeb Saratova bija kravas un pasažieru kuģis, Latvijas Pagaidu valdības uzturēšanās vieta 1919.
Skatīt Aprīļa pučs un Saratov
Sergejs Staprāns
Sergejs Staprāns pēc atvaļināšanās no armijas Sergejs Staprāns, arī Sergejs Staprans (1896—1951) bija latviešu strēlnieku virsnieks un sabiedriskais darbinieks.
Skatīt Aprīļa pučs un Sergejs Staprāns
Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālā padome
J. Kurelis, A. Stihevics, I. Bērziņš. Tālo Austrumu-Sibīrijas latviešu nacionālās padomes locekļi. No kreisās stāv Voldemārs Salnais, Zaķis, Fēlikss Cielēns, Klāvs Lorencs, Jānis Mazpolis, Arveds Švābe. Sēž pirmā no labās: Olga Lorenca. Sibīrijas un Urālu latviešu Centrālo Organizāciju saeimas rezolūcija Irkutskā 1919.
Skatīt Aprīļa pučs un Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālā padome
Tautas padome
Latvijas Tautas Padomes prezidijs 1918. gadā. No kreisās: priekšsēža otrs biedrs Gustavs Zemgals, sekretārs Erasts Bite, sekretārs Emīls Skubiķis, priekšsēdis Jānis Čakste, sekretārs Staņislavs Kambala, priekšsēža pirmais biedrs Marģers Skujenieks Latvijas Tautas padome bija pagaidu likumdevēja iestāde, kas aizstāja Latviešu Pagaidu Nacionālo Padomi un pastāvēja līdz pirmajām demokrātiskām parlamenta vēlēšanām (kuras 1918.
Skatīt Aprīļa pučs un Tautas padome
Uzbrukums Rīgai (1919)
Rīgas uzbrukuma operācija Rīgas atbrīvošana un turpmāko dienu uzbrukumi Rīgas apkārtnē Alfrēds Flečers Uzbrukums Rīgai notika 1919.
Skatīt Aprīļa pučs un Uzbrukums Rīgai (1919)
Vilhelms Šreiners
Vilhelms Šreiners (1864—1936) bija vācbaltiešu ķīmiķis un diplomāts.
Skatīt Aprīļa pučs un Vilhelms Šreiners
Vorviks Grīns
Vorviks Grīns (1879—1929), bija ASV jurists un armijas virsnieks, piedalījās Pirmajā pasaules karā (1917—1918).
Skatīt Aprīļa pučs un Vorviks Grīns
Zigfrīds Anna Meierovics
Zigfrīds Anna Meierovics ( —) bija Latvijas sabiedriskais un politiskais darbinieks.
Skatīt Aprīļa pučs un Zigfrīds Anna Meierovics
16. aprīlis
16.
Skatīt Aprīļa pučs un 16. aprīlis
Zināms kā 16. aprīļa pučs, Liepājas pučs.