Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Arheoloģija

Indekss Arheoloģija

Pompejos 19. gadsimta beigās Arheoloģija ((arhaīos) — ‘sens’; (-logiā) — ‘mācība’) ir vēstures zinātnes nozare, kas pēta vēsturi, izmantojot lietiskos vēstures avotus — arheoloģiskos pieminekļus (senlietas, senās celtnes, apbedījumus).

231 attiecības: Abrenes apriņķis, Afganistāna, Agrārā reforma Latvijā, Ainārs Bambals, Aizvēsture, Ala, Alans Džons Persivals Teilors, Alberta laukums, Aleksandrs Žemčužņikovs, Alfrēds Rasiņš, Alla Kušnira, Alpaka, Amfora, Andamanu un Nikobaru Salas, Andrejs Rubļovs (filma), Andrejs Vasks, Andris Šnē, Andris Caune, Andris Tomašūns, Andronovas kultūra, Anna Zariņa, Antīkā Tēra, Antonija Vilcāne, Antons Buhholcs, Antropoģenēze, Antropoloģija, Apija ceļš, Apmetne (arheoloģija), Arābu zirgs, Arheoloģiskais piemineklis, Arheoloģiskie izrakumi, Arhitektūra, Armands Vijups, Arnolds Spekke, Artūrs Tomsons, Augusts Bīlenšteins, Australopiteki, Austrumāzijas mākslas muzejs (Stokholma), Azohas ala, Špics, Ģeofizika, Ģeomorfoloģija, Ķelti, Ķemme, Čārlzs III Vindzors, Čārlzs Valdšteins, Čivava (suņu šķirne), Ērģemes pils, Ēvalds Mugurēvičs, Ņūgreindža, ..., Ādolfs Karnups, Ādolfs Stubavs, Āraišu ezerpils, Baalbeka, Barnaula, Bībele, Bēres, Birgers Nermans, Boriss Kuftins, Britu muzejs, Bronzas laikmets, Ciemupe, Dabas un vēstures kalendārs, Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejs, Daumants Kalniņš (rotkalis), Džovanni Belconi, Deli, Denjels Džeksons (tēls), Digitālais attēls, Dolmens, Dongi, Eģiptoloģija, Ebla, Eduards Šturms, Egejas civilizācija, Eksperimentālā arheoloģija, Elvīra Šnore, Emīlija Brīvkalne, Etruski, Fārins Urlaubs, Feniķija, Fotoluminiscence, Francis Balodis, Francis Zagorskis, Frīdrihs Ozoliņš, Galatieši, Grafiti, Gribažu pilskalns, Gribuļu pilskalns, Guntis Zemītis, Harijs Moora, Harisons Fords, Heinrihs Šlīmanis, Hellādas kultūra, Hieronims, Holocēna kalendārs, Hovards Kārters, Hugo Riekstiņš, Ičas apmetne, Ilga Zagorska, Ilze Loze, Indiana Džonss un kristāla galvaskausa karaļvalsts, Indija, Irbulīši, Izraēlas muzejs, Japānas vēsture, Jānis Aberbergs-Augškalns, Jānis Apals, Jānis Graudonis, Jūrasgovs, Jēkabnieku riņķa krusts, Jērika, Jēzus Kristus, Jolanta Daiga, Juris Urtāns, Juris Zariņš (arheologs), Kabala (pilsēta), Kalifornijas jūras pīle, Kalju Lepiks, Kanāda, Kārlis Frīdrihs Bornhaupts, Kārlis Georgs fon Zīverss, Kārlis Gustavs Jungs, Kempheizena, Keramika, Klasteru analīze, Kuldīgas novada muzejs, Kultūras mantojums, Lama, Latviešu ornamenti, Latvijas Arheologu biedrība, Lāodikeja, Lūcija Vankina, Lielais Ēģiptes muzejs, Lieldienu sala, Liepājas muzejs, Lietuvas Nacionālais muzejs, Lupandi, Makss Eberts, Malakoloģija, Mants Kvedaravičs, Margiāna, Margrēte II, Marija Gimbutiene, Markovas pilskalns, Mājas cūka, Māris Atgāzis, Mūmija, Menhīrs, Nacionālais Antropoloģijas muzejs, Nauplija, Neoklasicisms, Nikandrs Markss, Ninnimisinuoki, Nobela prēmijas laureāti ķīmijā, Nogales muiža, Numismātika, Obsidiāns, Obzerkalns, Oksirinkhosa, Oto Rāns, Paleontoloģija, Pazudušā šķirsta meklējumos, Pševorska, Pēteris Stepiņš, Pestuma, Pieminekļu valde, Pirms mūsdienām, Pjērs Teijārs de Šardēns, Pleistocēns, Pokaiņu mežs, Prospērs Merimē, Radioaktīvā oglekļa datēšana, Ratinīku pilskalns, Rauls Šnore, Ržiščiva, Restaurācija, Rietumbalti, Roņu sala, Roberts Garets, Rolanda statuja (Vecrīga), Romas ķēniņvalsts, Saraja, Sargasi kosmosā, Sārumkalns, Sēņošana, Sēlpils riņķa krusti, Selima ala, Sfragistika, Skuki (Robežnieku pagasts), Slutiški, Sociālās zinātnes, Sorokas cietoksnis, Sparta (pilsēta), Spišas pils, Starptautiskā somugru studentu konference, Subate, Suns, Talsu novada muzejs, Tērvetes pilskalns, Tehnoloģija, Tempļa institūts, Templis, Teodors Momzens, Tetovējums, Tilts, Toletums, Troja, Turaidas pils, Ulpiāna, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Āfrikā, Valdemārs Ģinters, Valdnieku ieleja, Valentīns Sedovs, Vara laikmets, Vēsture, Vēstures avoti, Vēstures un senatnes pētītāju biedrība, Viļņas pils komplekss, Viļenica, Vides risinājumu institūts, Villaine, Villendorfas Venera, Vills Čempions, Vladislavs Urtāns, Voroņeža, Zīversi, Zinātnieks, Zjanons Pazņaks, Zvidzes apmetne, 1888. gads Latvijā. Izvērst indekss (181 vairāk) »

Abrenes apriņķis

Abrenes apriņķis (līdz 1938. gadam Jaunlatgales apriņķis) bija Latvijas Republikas (1924—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1944—1945) administratīvi teritoriālā vienība.

Jaunums!!: Arheoloģija un Abrenes apriņķis · Redzēt vairāk »

Afganistāna

Afganistāna (dari:, Afğānistān;, Afġānistān) ir valsts Centrālāzijas dienvidos.

Jaunums!!: Arheoloģija un Afganistāna · Redzēt vairāk »

Agrārā reforma Latvijā

Agrārreforma Latvijā 1920.

Jaunums!!: Arheoloģija un Agrārā reforma Latvijā · Redzēt vairāk »

Ainārs Bambals

Ainārs BambalsKo zinām par laiku?, «Komunisma Uzvara», 1980, 9.

Jaunums!!: Arheoloģija un Ainārs Bambals · Redzēt vairāk »

Aizvēsture

Stounhendža ir celta vēlajā akmens laikmetā, aptuveni pirms 4 tūkstošiem gadu Aizvēsture ir cilvēces vēstures periods, par kuru nav saglabājušās rakstiskas liecības.

Jaunums!!: Arheoloģija un Aizvēsture · Redzēt vairāk »

Ala

Gūtmaņa ala Siguldā Acsibi ala Ala ir dabiski veidojies dobums pazemē, kurā var iekļūt cilvēks.

Jaunums!!: Arheoloģija un Ala · Redzēt vairāk »

Alans Džons Persivals Teilors

Alans Džons Persivals Teilors (miris) ir 20. gadsimta angļu vēsturnieks, kurš kļuva populārs ar piedalīšanos televīzijas pārraidēs.

Jaunums!!: Arheoloģija un Alans Džons Persivals Teilors · Redzēt vairāk »

Alberta laukums

Alberta laukums (2009) Alberta laukums ir laukums Vecrīgā (1170 m²), kuru veido pamīšus betona plāksnēm izklāts placis, ar mūrējumiem ierāmēti terasveida paaugstināti zālieni un laukumu šķērsojošās Vecpilsētas, Mazās Peitavas, Alksnāja un Kalēju ielas, bet dienvidos laukumu norobežo 13. janvāra iela.

Jaunums!!: Arheoloģija un Alberta laukums · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Žemčužņikovs

Aleksandrs Žemčužņikovs (dzimis, miris) bija krievu rakstnieks un dzejnieks, viens no Kozjmas Prutkova autoriem.

Jaunums!!: Arheoloģija un Aleksandrs Žemčužņikovs · Redzēt vairāk »

Alfrēds Rasiņš

Alfrēds Rasiņš (1916—1995) bija latviešu botāniķis, vaskulāro augu floras un sistemātikas pētnieks, augu aizsardzības speciālists, ekologs un arheologs.

Jaunums!!: Arheoloģija un Alfrēds Rasiņš · Redzēt vairāk »

Alla Kušnira

Alla Kušnira (arī Alla Kušnira-Šteina;;; dzimusi, mirusi) bija Krievijā dzimusi Izraēlas starptautiskā sieviešu lielmeistare šahā (WGM, 1976) un arheoloģe.

Jaunums!!: Arheoloģija un Alla Kušnira · Redzēt vairāk »

Alpaka

Alpaka (Vicugna pacos) ir kamieļu dzimtas (Camelidae) Dienvidamerikā, Andu kalnos dzīvojošs mājdzīvnieks, kura savvaļas priekštece ir vikunja, lai gan ārēji tā ir līdzīgāka mazai lamai, ar kuru alpaka ir tuvu radniecīga, līdzīgi kā ar gvanako.

Jaunums!!: Arheoloģija un Alpaka · Redzēt vairāk »

Amfora

No māla un ar dekoratīvajiem elementiem darināta sengrieķu amfora (6. gs. p.m.ē.) Amfora (amphoreús) ir specifisks trauks, kas senajos laikos (galvenokārt Vidusjūras reģionā) tika izmantots par dažādu preču uzglabāšanas un pārvietošanas rīku.

Jaunums!!: Arheoloģija un Amfora · Redzēt vairāk »

Andamanu un Nikobaru Salas

Andamanu un Nikobaru Salas ir salu grupa Bengālijas līcī, Indijas apvienotā teritorija.

Jaunums!!: Arheoloģija un Andamanu un Nikobaru Salas · Redzēt vairāk »

Andrejs Rubļovs (filma)

"Andrejs Rubļovs" ir krievu režisora Andreja Tarkovska 1966.

Jaunums!!: Arheoloģija un Andrejs Rubļovs (filma) · Redzēt vairāk »

Andrejs Vasks

Andrejs Vasks (dzimis Rīgā) ir latviešu vēsturnieks un arheologs.

Jaunums!!: Arheoloģija un Andrejs Vasks · Redzēt vairāk »

Andris Šnē

Andris Šnē (dzimis) ir latviešu vēsturnieks un arheologs.

Jaunums!!: Arheoloģija un Andris Šnē · Redzēt vairāk »

Andris Caune

Andris Caune (dzimis Rīgā) ir latviešu vēsturnieks un arheologs.

Jaunums!!: Arheoloģija un Andris Caune · Redzēt vairāk »

Andris Tomašūns

Andris Tomašūns (dzimis) ir latviešu vēsturnieks un arheologs, skolotājs, pasniedzējs, publicists un politiķis.

Jaunums!!: Arheoloģija un Andris Tomašūns · Redzēt vairāk »

Andronovas kultūra

Andronovas kultūras areāls iezīmēts ar dažādām sārtām nokrāsām. Ar zaļu iezīmētas līdzīgās kaimiņu kultūras. indoirāņu valodu iespējamai pirmdzimtenei. Andronovas kultūra bija bronzas laikmeta arheoloģiskā kultūra 2.

Jaunums!!: Arheoloģija un Andronovas kultūra · Redzēt vairāk »

Anna Zariņa

Anna Zariņa (dzimusi Ruņģe, 1921—2015) bija latviešu arheoloģe, habilitētā vēstures doktore (1993), Latvijas Zinātņu akadēmijas emeritētā zinātniece.

Jaunums!!: Arheoloģija un Anna Zariņa · Redzēt vairāk »

Antīkā Tēra

Antīkā Tēra (Αρχαία Θήρα) ir sena pilsēta 360 metrus augstā Mesavouno kalna virsotnē, Santorīnas salā, Grieķijā.

Jaunums!!: Arheoloģija un Antīkā Tēra · Redzēt vairāk »

Antonija Vilcāne

Antonija Vilcāne (1956) ir latviešu arheoloģe, vēstures zinātņu doktore.

Jaunums!!: Arheoloģija un Antonija Vilcāne · Redzēt vairāk »

Antons Buhholcs

Antons Buhholcs (dzimis Rīgā, miris Rīgā) bija vācbaltiešu jurists, vēstures pētnieks un kultūras darbinieks.

Jaunums!!: Arheoloģija un Antons Buhholcs · Redzēt vairāk »

Antropoģenēze

Cilvēka evolūcijas diagramma. Redzama nepārtraukts antropoģenēzes process Āfrikas kontinentā (pa labi) un atzarojumi Eirāzijas kontinentā. Antropoģenēze (no (ánthrōpos) — 'cilvēks' un γένεσις (génesis) — 'izcelšanās') mācība par cilvēka izcelšanos.

Jaunums!!: Arheoloģija un Antropoģenēze · Redzēt vairāk »

Antropoloģija

Antropoloģija ((antropos) — 'cilvēks' un (logos) — 'mācība') ir zinātne par cilvēkiem šī jēdziena visplašākajā nozīmē.

Jaunums!!: Arheoloģija un Antropoloģija · Redzēt vairāk »

Apija ceļš

Apija ceļš Apija ceļš ir nozīmīgākais Senās Romas publiskais ceļš.

Jaunums!!: Arheoloģija un Apija ceļš · Redzēt vairāk »

Apmetne (arheoloģija)

Apmetne arheoloģijas izpratnē ir cilvēku dzīvesvieta senajos laikos un viduslaikos.

Jaunums!!: Arheoloģija un Apmetne (arheoloģija) · Redzēt vairāk »

Arābu zirgs

Arābu zirgs jeb arābu tīrasiņu zirgs ir viena no karstasiņu šķirnēm pasaulē.

Jaunums!!: Arheoloģija un Arābu zirgs · Redzēt vairāk »

Arheoloģiskais piemineklis

Arheoloģiskais piemineklis ir vēsturiskas nozīmes objekts, ko pētī ar arheoloģijas metodēm.

Jaunums!!: Arheoloģija un Arheoloģiskais piemineklis · Redzēt vairāk »

Arheoloģiskie izrakumi

Pompejos 19. gadsimta beigās. Arheoloģiskie izrakumi ir zemes slāņos vai zem ūdens atrodošos lietisko vēstures avotu iegūšana zinātniski pētnieciskos nolūkos.

Jaunums!!: Arheoloģija un Arheoloģiskie izrakumi · Redzēt vairāk »

Arhitektūra

Partenons — sengrieķu arhitektūras paraugs Arhitektūra (no, archi- — ‘galvenais’,, tektōn — ‘celtnieks’) ir mākslas veids, kas rada telpisku vidi, kurā notiek cilvēka dzīves procesi.

Jaunums!!: Arheoloģija un Arhitektūra · Redzēt vairāk »

Armands Vijups

Armands Vijups (dzimis) ir latviešu arheologs, vēstures zinātņu doktors, Ventspils muzeja direktora vietnieks un vadošais pētnieks.

Jaunums!!: Arheoloģija un Armands Vijups · Redzēt vairāk »

Arnolds Spekke

Arnolds Spekke (1887—1972) bija latviešu filologs, vēsturnieks, diplomāts.

Jaunums!!: Arheoloģija un Arnolds Spekke · Redzēt vairāk »

Artūrs Tomsons

Artūrs Tomsons (dzimis) ir latviešu arheologs, vēstures zinātņu doktors.

Jaunums!!: Arheoloģija un Artūrs Tomsons · Redzēt vairāk »

Augusts Bīlenšteins

Augusts Johans Gotfrīds Bīlenšteins (—) bija vācbaltiešu cilmes luterāņu mācītājs un valodnieks.

Jaunums!!: Arheoloģija un Augusts Bīlenšteins · Redzēt vairāk »

Australopiteki

Australopiteki (australopithecus; — ‘dienvidu’ +, pithēkos — ‘pērtiķis’) ir izmirusi hominīdu ģints, kam bijušas gan cilvēku, gan pērtiķu pazīmes.

Jaunums!!: Arheoloģija un Australopiteki · Redzēt vairāk »

Austrumāzijas mākslas muzejs (Stokholma)

Austrumāzijas mākslas muzejs. Muzejā izstādītie Terakotas armijas karavīri. Muzeja ieeja un veikals. Austrumāzijas mākslas muzejs ir kultūrvēsturisks mākslas muzejs, kurā ir lielas mākslas un amatniecības darbu kolekcijas no Ķīnas, Korejas, Japānas, Indijas un citām Āzijas valstīm.

Jaunums!!: Arheoloģija un Austrumāzijas mākslas muzejs (Stokholma) · Redzēt vairāk »

Azohas ala

Azohas ala vai Azihas ala ir sešu alu komplekss netālu no Azohas ciemata Azerbaidžānas Hodžavendas rajonā, kas atrodas Kuručajas upes kreisajā krastā 1400 m virs jūras līmeņa.

Jaunums!!: Arheoloģija un Azohas ala · Redzēt vairāk »

Špics

Špics ir suņu tips, kurš sadalās daudzās šķirnēs.

Jaunums!!: Arheoloģija un Špics · Redzēt vairāk »

Ģeofizika

Ģeofizika ir zinātnes nozare, kas pēta Zemes fizikālos parametrus un procesus.

Jaunums!!: Arheoloģija un Ģeofizika · Redzēt vairāk »

Ģeomorfoloģija

Zemes virsma Cono de Arita, Salta (Argentīna). Ģeomorfoloģija (gẽ — ‘Zeme’;, morfé — ‘forma’) ir zinātne, kurā tiek pētītas Zemes virsmas reljefa formas un procesi, kas tās radījuši.

Jaunums!!: Arheoloģija un Ģeomorfoloģija · Redzēt vairāk »

Ķelti

Mēna (''Mannin''), Skotija (''Alba'') un Velsa (''Cymru''). Ķelti bija indoeiropiešu cilšu grupa, kas runāja ķeltu valodās (tās piederēja pie indoeiropiešu valodu saimes) un apdzīvoja plašu reģionu no Eiropas rietumu piekrastes un Britānijas salām gar visu grieķu un romiešu zemju (antīkās civilizācijas) ziemeļu robežu.

Jaunums!!: Arheoloģija un Ķelti · Redzēt vairāk »

Ķemme

Ķemme Ķemme ir zarota plāksnīte, kas parasti tiek izmantota matu sakārtošanai, iztaisnošanai un tīrīšanai.

Jaunums!!: Arheoloģija un Ķemme · Redzēt vairāk »

Čārlzs III Vindzors

Čārlzs III (kristīts kā Čārlzs Filips Artūrs Džordžs; dzimis) ir Apvienotās Karalistes un 15 Sadraudzības personālūnijas valstu karalis.

Jaunums!!: Arheoloģija un Čārlzs III Vindzors · Redzēt vairāk »

Čārlzs Valdšteins

Čārlzs Valdšteins (dzimis, miris), zināms arī kā Čārlzs Valstons no 1918.

Jaunums!!: Arheoloģija un Čārlzs Valdšteins · Redzēt vairāk »

Čivava (suņu šķirne)

Čivava ir mazākā suņu šķirne pasaulē, kas izveidota Meksikā un nosaukta Čivavas štata vārdā par godu faktam, ka rietumu pasaule 1850.

Jaunums!!: Arheoloģija un Čivava (suņu šķirne) · Redzēt vairāk »

Ērģemes pils

Ērģemes pils 1773. gadā. Ērģemes pils drupas mūsdienās. Ērģemes pils plāns 17. gs. (no Zviedrijas kara arhīva) Ērģemes ordeņa pils bija Livonijas ordeņa nocietinājums Ērģemē pie robežas ar Tērbatas bīskapiju.

Jaunums!!: Arheoloģija un Ērģemes pils · Redzēt vairāk »

Ēvalds Mugurēvičs

Ēvalds Mugurēvičs (dzimis, miris) bija latviešu vēsturnieks un arheologs, habilitētais vēstures doktors.

Jaunums!!: Arheoloģija un Ēvalds Mugurēvičs · Redzēt vairāk »

Ņūgreindža

Ņūgreindža ir aizvēsturisks arheoloģijas piemineklis Īrijas austrumos, Mītas grāfistē pie Boinas upes, kādus 8 kilometrus uz rietumiem no Drohedas.

Jaunums!!: Arheoloģija un Ņūgreindža · Redzēt vairāk »

Ādolfs Karnups

Ādolfs Karnups (1904—1973) bija latviešu etnogrāfs, arheologs un medicīnas vēsturnieks.

Jaunums!!: Arheoloģija un Ādolfs Karnups · Redzēt vairāk »

Ādolfs Stubavs

Ādolfs Stubavs vai Adolfs Stubavs (1913—1986) bija latviešu vēsturnieks un arheologs.

Jaunums!!: Arheoloģija un Ādolfs Stubavs · Redzēt vairāk »

Āraišu ezerpils

Āraišu ezerpils no gaisa Āraišu ezerpils bija no 9.

Jaunums!!: Arheoloģija un Āraišu ezerpils · Redzēt vairāk »

Baalbeka

Baalbeka ir Libānas pilsēta, kas atrodas austrumos no Litani upes, Bekaa ielejā, apmēram 67 km uz ziemeļaustrumiem no Beirūtas.

Jaunums!!: Arheoloģija un Baalbeka · Redzēt vairāk »

Barnaula

Barnaula ir pilsēta Krievijas Federācijas Sibīrijas daļā un no 1937. gada Altaja novada centrs.

Jaunums!!: Arheoloģija un Barnaula · Redzēt vairāk »

Bībele

Gūtenberga bībele Bībele (tanakh,, hē biblos — ‘grāmata’) ir nosaukums, kuru lieto jūdaistu, kristiešu un dažu mazāk izplatītu reliģiju (piemēram, samariešu un rastafari) svēto tekstu apzīmēšanai.

Jaunums!!: Arheoloģija un Bībele · Redzēt vairāk »

Bēres

Pekinā, 1900. gads Bēres jeb bedības ir ceremonija, kura tiek noturēta pēc kāda cilvēka nāves.

Jaunums!!: Arheoloģija un Bēres · Redzēt vairāk »

Birgers Nermans

Tartu Universitātes profesors Birgers Nermans. Nermanu dzimtas kapa piemineklis Solnas kapsētā Stokholmā. Birgers Nermans (1888. gada 6. oktobris – 1971. gada 22. augusts) bija zviedru arheologs un Tartu Universitātes profesors, kas 1929.

Jaunums!!: Arheoloģija un Birgers Nermans · Redzēt vairāk »

Boriss Kuftins

Boriss Kuftins (dzimis, miris) bija krievu arheologs un etnogrāfs, Gruzijas PSR ZA akadēmiķis no 1946.

Jaunums!!: Arheoloģija un Boriss Kuftins · Redzēt vairāk »

Britu muzejs

Britu muzejs ir vispusīgs nacionālais muzejs ar sevišķi ievērojamām kolekcijām arheoloģijā un etnogrāfijā.

Jaunums!!: Arheoloģija un Britu muzejs · Redzēt vairāk »

Bronzas laikmets

indoeiropiešu valodu grupu izplatība bronzas laikmetā (ap 500. gadu p.m.ē.). Baltu valodu areāls iezīmēts gaiši brūnā krāsā, indoirāņu valodas — sarkanā, ģermāņu valodas — violetā, ķeltu valodas — zaļā, latīņu valodas — zilā, grieķu valodas — dzeltenā, pārējās — brūnā krāsā. Bronzas laikmets ir civilizācijas attīstības periods ap 1500.—600.

Jaunums!!: Arheoloģija un Bronzas laikmets · Redzēt vairāk »

Ciemupe

Ciemupe ir ciems Ogres novadā, Ogresgala pagastā, 4 km uz dienvidaustrumiem no Ogres.

Jaunums!!: Arheoloģija un Ciemupe · Redzēt vairāk »

Dabas un vēstures kalendārs

1962. gada Dabas kalendāra apvāks. Dabas un vēstures kalendārs bija Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības izdots ikgadējs izdevums latviešu valodā, kas iznāca no 1962.

Jaunums!!: Arheoloģija un Dabas un vēstures kalendārs · Redzēt vairāk »

Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejs

Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejs ir muzejs Daugavpilī.

Jaunums!!: Arheoloģija un Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejs · Redzēt vairāk »

Daumants Kalniņš (rotkalis)

Daumants Kalniņš (dzimis Rīgā 1943. gada 26. septembrī) ir latviešu rotkalis, Tautas daiļamata meistars.

Jaunums!!: Arheoloģija un Daumants Kalniņš (rotkalis) · Redzēt vairāk »

Džovanni Belconi

Džovanni Batista Belconi (saukts arī Lielais Belconi; dzimis Padujā, miris Beninas Karalistē, mūsdienu Nigērijā) bija itāļu ceļotājs un piedzīvojumu meklētājs, viens no Senās Ēģiptes arheoloģiskās izpētes pionieriem, pirmajiem eģiptologiem.

Jaunums!!: Arheoloģija un Džovanni Belconi · Redzēt vairāk »

Deli

Deli ir otra lielākā Indijas metropole, kurā dzīvo 17 miljoni iedzīvotāju.

Jaunums!!: Arheoloģija un Deli · Redzēt vairāk »

Denjels Džeksons (tēls)

Doktors Denjels Džeksons ir tēls militārās zinātniskās fantastikas franšīzē "Zvaigžņu Vārti" un viens no seriāla "Zvaigžņu Vārti SG-1" galvenajiem varoņiem.

Jaunums!!: Arheoloģija un Denjels Džeksons (tēls) · Redzēt vairāk »

Digitālais attēls

Digitālais attēls ir attēls, kas sastāv no elementiem, kas pazīstami arī kā pikseļi, katrs ar ierobežotiem, diskrētiem skaitļu intensitātes vai pelēkuma līmeņa attēlojumiem, kas ir tā divdimensiju funkciju izvade, kas tiek ievadīta ar telpiskajām koordinātām, kas apzīmētas ar x, y attiecīgi uz x ass un y ass.

Jaunums!!: Arheoloģija un Digitālais attēls · Redzēt vairāk »

Dolmens

Kaukāzā, Gelendžikas apkaimē Īrijā Dolmens ( — ‘galds’, men — ‘akmens’) ir neolīta vai bronzas laikmeta megalītiska (veidota no lieliem akmeņiem vai akmens plātnēm) būve.

Jaunums!!: Arheoloģija un Dolmens · Redzēt vairāk »

Dongi

Dongi ir ciems Zilupes novada Lauderu pagastā.

Jaunums!!: Arheoloģija un Dongi · Redzēt vairāk »

Eģiptoloģija

kapenēs Eģiptoloģija (Ēģipte +, logos — ‘jēdziens, mācība’) ir zinātne, kas pēta Senās Ēģiptes vēsturi, valodu, literatūru, reliģiju, arhitektūru un mākslu laikā no 5.

Jaunums!!: Arheoloģija un Eģiptoloģija · Redzēt vairāk »

Ebla

Mūsdienu Sīrijas karte 2. gadu tūkstotī p.m.ē. Ebla (mūsdienās tiek saukta arī par Telmardihu, Tellmerdīhu) bija antīka pilsēta aptuveni 55 kilometrus uz dienvidrietumiem no Halebas, mūsdienu Sīrijas valsts teritorijā.

Jaunums!!: Arheoloģija un Ebla · Redzēt vairāk »

Eduards Šturms

Eduards Šturms (1895—1959) bija latviešu vēsturnieks un arheologs.

Jaunums!!: Arheoloģija un Eduards Šturms · Redzēt vairāk »

Egejas civilizācija

Egejas jūras reģions. Satelītuzņēmums Egejas civilizācija ir jēdziens, kuru lieto, lai apzīmētu bronzas laikmeta civilizāciju, kura ap 3000.—1200.

Jaunums!!: Arheoloģija un Egejas civilizācija · Redzēt vairāk »

Eksperimentālā arheoloģija

tesli Eksperimentālā arheoloģija ir arheoloģijas zinātnes nozare, kuras mērķis ir informācijas iegūšana par pagātni atdarinošā, atkārtojamā un zinātniski kontrolējamā eksperimentā, lai pārbaudītu dažādas hipotēzes un pieņēmumus arheoloģiskā mantojuma interpretācijas vajadzībām.

Jaunums!!: Arheoloģija un Eksperimentālā arheoloģija · Redzēt vairāk »

Elvīra Šnore

Elvīra Šnore, dzimusi Vilciņa, (dzimusi, mirusi) bija latviešu arheoloģe, vēstures zinātņu doktore un Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktore.

Jaunums!!: Arheoloģija un Elvīra Šnore · Redzēt vairāk »

Emīlija Brīvkalne

E. Brīvkalnes Tērvetes pilskalnā atraktais uz māla plāksnes iegravētais stabulētāja attēls (1951). Emīlija Brīvkalne (līdz 1940. gadam Emīlija Freiberga, 1909-1984) bija latviešu arheoloģe, Latvijas pilskalnu un zemgaļu materiālās kultūras pētniece.

Jaunums!!: Arheoloģija un Emīlija Brīvkalne · Redzēt vairāk »

Etruski

Metropoles mākslas muzeja ekspozīcija. Etruski (arī Tusci) bija viena no daudzajām seno laiku tautām, kas apdzīvoja Itālijas rietumu piekrasti mūsdienu Toskānas reģionā starp Arno upi ziemeļos un Tibru dienvidos.

Jaunums!!: Arheoloģija un Etruski · Redzēt vairāk »

Fārins Urlaubs

Fārins Urlaubs (vācu - Farin Urlaub) ir vācu pankroka mūziķis, populārās vācu grupas Die Ärzte (tulk. - Ārsti) dziedātājs un ģitārists.

Jaunums!!: Arheoloģija un Fārins Urlaubs · Redzēt vairāk »

Feniķija

Tuvajos Austrumos (zaļā krāsā) Feniķija ir senas teritorijas nosaukums, kas kā šaura zemes strēle apmēram 8—25 km platumā stiepās gar Vidusjūras austrumu piekrasti.

Jaunums!!: Arheoloģija un Feniķija · Redzēt vairāk »

Fotoluminiscence

Fotoluminiscence rodas fotoierosmes iespaidā, izmantojot redzamā un UV diapazona starojumu gāzu, šķidrumu, stiklu, dielektriķu, pusvadītāju un citu materiālu ierosināšanai.

Jaunums!!: Arheoloģija un Fotoluminiscence · Redzēt vairāk »

Francis Balodis

Francis Aleksandrs Balodis (1882—1947) bija latviešu arheologs un eģiptologs; arheoloģijas zinātnes pamatlicējs Latvijā.

Jaunums!!: Arheoloģija un Francis Balodis · Redzēt vairāk »

Francis Zagorskis

Francis Zagorskis (1929—1986) bija latviešu vēsturnieks un arheologs.

Jaunums!!: Arheoloģija un Francis Zagorskis · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Ozoliņš

Frīdrihs Ozoliņš (—) bija Latvijas arheologs, politiķis, sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Arheoloģija un Frīdrihs Ozoliņš · Redzēt vairāk »

Galatieši

Galatieša biste. (2. gadsimta kopija) Galatieši bija ķeltu tauta, kas dzīvoja Galatijā, Anatolijas centrālajā daļā, mūsdienu Ankaras apkārtnē hellēniskajā periodā un vēlāk Romas impērijas laikā.

Jaunums!!: Arheoloģija un Galatieši · Redzēt vairāk »

Grafiti

Andrejsalā Grafiti (no graffiare — 'skrāpējums', kas savukārt no sengrieķu γράφειν (grafein) — 'rakstīt') ir zīmējums, vai uzraksts, kas atstāts uz ārpus telpām esošas virsmas pilsētvidē, piemēram, nama sienas, mūra, žoga, atkritumu tvertnes utt.

Jaunums!!: Arheoloģija un Grafiti · Redzēt vairāk »

Gribažu pilskalns

Gribažu pilskalns atrodas Madonas novada Dzelzavas pagastā, ziemeļaustrumos no Tūjāniem.

Jaunums!!: Arheoloģija un Gribažu pilskalns · Redzēt vairāk »

Gribuļu pilskalns

Gribuļu pilskalns ir pilskalns Rēzeknes novada Vērēmu pagasta Gribuļos, kas ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis.

Jaunums!!: Arheoloģija un Gribuļu pilskalns · Redzēt vairāk »

Guntis Zemītis

Guntis Zemītis (dzimis Jelgavā) ir latviešu vēsturnieks, vēstures zinātņu doktors, LU Latvijas Vēstures institūta vadošais pētnieks, BA "Turība" profesors un Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis.

Jaunums!!: Arheoloģija un Guntis Zemītis · Redzēt vairāk »

Harijs Moora

Harijs Moora -->(1900—1968) bija igauņu vēsturnieks un arheologs.

Jaunums!!: Arheoloģija un Harijs Moora · Redzēt vairāk »

Harisons Fords

Harisons Fords (dzimis Čikāgā, ASV) ir ASV kinoaktieris un kinoproducents.

Jaunums!!: Arheoloģija un Harisons Fords · Redzēt vairāk »

Heinrihs Šlīmanis

Heinrihs Šlīmanis (dzimis 1822. gada 6. janvārī, miris 1890. gada 26. decembrī) bija vācu arheologs, kas pazīstams ar arheoloģiskajiem izrakumiem Trojā un Mikēnās.

Jaunums!!: Arheoloģija un Heinrihs Šlīmanis · Redzēt vairāk »

Hellādas kultūra

Hellādas kultūra jeb Hellādas periods Grieķijas vēsturē ir mūsdienu arheoloģijas termins, kas apzīmē bronzas laikmeta vēsturisko periodu virkni Grieķijas teritorijā.

Jaunums!!: Arheoloģija un Hellādas kultūra · Redzēt vairāk »

Hieronims

Svētais Hieronims (dzimis ap 347. gadu, miris 420. gadā) bija katoļu priesteris, mācītājs, teologs un vēsturnieks.

Jaunums!!: Arheoloģija un Hieronims · Redzēt vairāk »

Holocēna kalendārs

Holocēna kalendārs ir populārs nosaukums Holocēna jeb Cilvēku ērai — gadu numerācijas sistēma tuva gadu astronomiskajam pierakstam, vienīgi tai tiek pieskaitīti 10 000, izvietojot savu pirmo gadu kā Cilvēku ēras jeb cilvēces civilizācijas sākumu, vienkāršojot holocēna epohas (pēc ledus laikmeta) skaitīšanu.

Jaunums!!: Arheoloģija un Holocēna kalendārs · Redzēt vairāk »

Hovards Kārters

Hovards Kārters (dzimis, miris) bija britu arheologs un eģiptologs.

Jaunums!!: Arheoloģija un Hovards Kārters · Redzēt vairāk »

Hugo Riekstiņš

Hugo Riekstiņš (1904-1998) bija latviešu vēsturnieks un arheologs.

Jaunums!!: Arheoloģija un Hugo Riekstiņš · Redzēt vairāk »

Ičas apmetne

Ičas apmetne ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis Lubāna līdzenumā tagadējā Balvu novada (Bērzpils pagasts) teritorijā.

Jaunums!!: Arheoloģija un Ičas apmetne · Redzēt vairāk »

Ilga Zagorska

Ilga Zagorska (dzim. Grīnberga, 1941) ir latviešu arheoloģe, vēstures zinātņu doktore (1983).

Jaunums!!: Arheoloģija un Ilga Zagorska · Redzēt vairāk »

Ilze Loze

Ilze Biruta Loze (1936) ir latviešu arheoloģe, vēstures zinātņu doktore (1972).

Jaunums!!: Arheoloģija un Ilze Loze · Redzēt vairāk »

Indiana Džonss un kristāla galvaskausa karaļvalsts

"Indiana Džonss un kristāla galvaskausa karaļvalsts" ir 2008.

Jaunums!!: Arheoloģija un Indiana Džonss un kristāla galvaskausa karaļvalsts · Redzēt vairāk »

Indija

Indija (Bhārat), oficiāli Indijas Republika (Bhārat Gaṇarājya), ir valsts Dienvidāzijā.

Jaunums!!: Arheoloģija un Indija · Redzēt vairāk »

Irbulīši

• Taivānas melamīna irbulīši • Ķīnas porcelāna irbulīši • Tibetas bambusa irbulīši • Vjetnamas palmu koka irbulīši • Korejas plakanie nerūsējošā tērauda irbulīši ar atbilstošu karoti • Japānas irbulīšu pāra komplekts (divi pāri) • Japānas bērnu irbulīši • vienreizējās lietošanas bambusa irbulīši (papīra iesaiņojumā) Irbulīši ir mazu nūjiņu pāris, tradicionāli galda piederumi Austrumāzijā.

Jaunums!!: Arheoloģija un Irbulīši · Redzēt vairāk »

Izraēlas muzejs

Skats uz Izraēlas muzeju kompleksu no putna lidojuma Izraēlas muzejs (Muze'on Yisrael) ir Izraēlas nacionālais muzejs, kas būtībā ir muzeju komplekss, viena no nozīmīgākajām kultūras iestādēm Izraēlā.

Jaunums!!: Arheoloģija un Izraēlas muzejs · Redzēt vairāk »

Japānas vēsture

Arheoloģiskie pētījumi liecina, ka Japāna bija apdzīvota jau pirms 500 tūkstošiem gadu.

Jaunums!!: Arheoloģija un Japānas vēsture · Redzēt vairāk »

Jānis Aberbergs-Augškalns

Jānis Aberbergs-Augškalns (1878—1941) bija latviešu pedagogs, vēsturnieks, izglītības un pašvaldību darbinieks, Rīgas pilsētas domnieks, sociāldemokrātijas teorētiķis.

Jaunums!!: Arheoloģija un Jānis Aberbergs-Augškalns · Redzēt vairāk »

Jānis Apals

Jānis Apals (1930—2011) bija latviešu vēsturnieks un arheologs.

Jaunums!!: Arheoloģija un Jānis Apals · Redzēt vairāk »

Jānis Graudonis

Jānis Graudonis (1913-2005) bija latviešu vēsturnieks, arheologs un sabiedriskais darbinieks, habilitēts vēstures doktors, Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda loceklis un Triju zvaigžņu ordeņa kavalieris.

Jaunums!!: Arheoloģija un Jānis Graudonis · Redzēt vairāk »

Jūrasgovs

Jūrasgovs jeb dugongs (Dugong dugon) ir sirēnu kārtas (Sirenia) jūrā dzīvojošs zīdītājs, kas pieder pie jūrasgovju dzimtas (Dugongidae).

Jaunums!!: Arheoloģija un Jūrasgovs · Redzēt vairāk »

Jēkabnieku riņķa krusts

Jēkabnieku riņķa krusts Jēkabnieku riņķa krusts ir riņķa krusts Kalnanšu (Krustkalnu) kapos Svētes pagastā.

Jaunums!!: Arheoloģija un Jēkabnieku riņķa krusts · Redzēt vairāk »

Jērika

Jērika (Yeriho) vai Arīha (Arīhā), dažkārt arī Jerihona, ir pilsēta mūsdienu Palestīnas teritorijā Tuvajos Austrumos, kas no arheoloģiskā viedokļa tiek uzskatīta par vienu no senākajām pastāvīgi apdzīvotajām vietām pasaulē.

Jaunums!!: Arheoloģija un Jērika · Redzēt vairāk »

Jēzus Kristus

Jēzus Kristus (dzimis 5.—2. gadā p.m.ē., miris 30.—33. gadā), zināms arī kā Jēzus no Nācaretes, Jēzus Nācarietis, Pestītājs, Dieva Dēls, arī Cilvēka Dēls ir centrālā figūra kristietībā, un lielākā daļa kristiešu baznīcu viņu pielūdz kā Dieva dēlu un Dieva vārda un gribas iemiesojumu.

Jaunums!!: Arheoloģija un Jēzus Kristus · Redzēt vairāk »

Jolanta Daiga

Jolanta Daiga (dzimusi Damska, 1920—1984) bija latviešu arheoloģe, vēstures zinātņu kandidāte.

Jaunums!!: Arheoloģija un Jolanta Daiga · Redzēt vairāk »

Juris Urtāns

Juris Tālivaldis Urtāns (dzimis) ir latviešu vēsturnieks un arheologs, vēstures zinātņu doktors, habilitētais mākslas zinātņu doktors (disertācija "Arheoloģijas piemineklis kā kultūrvēsturisks fenomens").

Jaunums!!: Arheoloģija un Juris Urtāns · Redzēt vairāk »

Juris Zariņš (arheologs)

Juris Zariņš (Juris Zarins, 1945) ir latviešu izcelsmes ASV arheologs, kas ir pazīstams ar savu teoriju par "pirmsplūdu laika" civilizāciju Indijas okeāna piekrastē.

Jaunums!!: Arheoloģija un Juris Zariņš (arheologs) · Redzēt vairāk »

Kabala (pilsēta)

Kabala bija senā pilsēta un Kaukāza Albānijas galvaspilsēta (līdz 6. gadsimtam), kā arī liels tirdzniecības centrs līdz 15.

Jaunums!!: Arheoloģija un Kabala (pilsēta) · Redzēt vairāk »

Kalifornijas jūras pīle

Kalifornijas jūras pīle (Chendytes lawi) ir izmirusi, aizvēsturiska pīļu dzimtas (Anatidae) nelidojoša jūras pīle.

Jaunums!!: Arheoloģija un Kalifornijas jūras pīle · Redzēt vairāk »

Kalju Lepiks

Kalju Lepiks (—) bija igauņu dzejnieks.

Jaunums!!: Arheoloģija un Kalju Lepiks · Redzēt vairāk »

Kanāda

Kanāda ir valsts, kas aizņem lielāko daļu no Ziemeļamerikas ziemeļiem.

Jaunums!!: Arheoloģija un Kanāda · Redzēt vairāk »

Kārlis Frīdrihs Bornhaupts

Kārlis Frīdrihs Bornhaupts (Carl Friedrich Bornhaupt, dzimis Rīgā, miris Rīgā) bija vācbaltiešu pedagogs, arheologs un numismāts.

Jaunums!!: Arheoloģija un Kārlis Frīdrihs Bornhaupts · Redzēt vairāk »

Kārlis Georgs fon Zīverss

Jakobs Kārlis Georgs fon Zīverss (1814—1879) bija vācbaltiešu cilmes Latvijas arheologs.

Jaunums!!: Arheoloģija un Kārlis Georgs fon Zīverss · Redzēt vairāk »

Kārlis Gustavs Jungs

Kārlis Gustavs Jungs (dzimis, miris) bija šveiciešu psihiatrs un filozofs, analītiskās psiholoģijas skolas dibinātājs.

Jaunums!!: Arheoloģija un Kārlis Gustavs Jungs · Redzēt vairāk »

Kempheizena

Kempheizena vai Leikheizena (Lake Hazes Station) ir Kanādas pētniecības un tūrisma atbalsta bāze Arktikā, Kutinirpākas nacionālajā parkā.

Jaunums!!: Arheoloģija un Kempheizena · Redzēt vairāk »

Keramika

Smalkkeramika: Porcelāna figūriņa Keramika (keramos — ‘māli, podniecība’) ir neorganiski un nemetāliski materiāli, kas apdedzināti augstās temperatūrās, lai piešķirtu tiem mehānisko izturību un palielinātu blīvumu.

Jaunums!!: Arheoloģija un Keramika · Redzēt vairāk »

Klasteru analīze

Skice - Klasteru analīzes sakopojums un pazīmju noteikšana Klasteru analīzes galvenais mērķis ir sagrupēt novērojumus, balstoties uz to īpašībām, lai beigu objektu klasteri būtu ļoti homogēni klastera ietvaros, bet starp klasteriem heterogēni.

Jaunums!!: Arheoloģija un Klasteru analīze · Redzēt vairāk »

Kuldīgas novada muzejs

Kuldīgas novada muzejs ir reģionāls vēstures un arheoloģijas muzejs, kas atrodas Kuldīgā, Pils ielā 5.

Jaunums!!: Arheoloģija un Kuldīgas novada muzejs · Redzēt vairāk »

Kultūras mantojums

Rīgā Kultūras mantojums ir uzkrātu māksliniecisku, arhitektonisku, muzikālu, literāru un zinātnisku resursu kopums, kas saņemti mantojumā no pagātnes.

Jaunums!!: Arheoloģija un Kultūras mantojums · Redzēt vairāk »

Lama

Mājas lama jeb vienkārši lama (Lama glama) ir kamieļu dzimtas (Camelidae) mājdzīvnieks, kurš cēlies, domesticējot savvaļas gvanako (Lama guanicoe) — otru lamu ģints sugu.

Jaunums!!: Arheoloģija un Lama · Redzēt vairāk »

Latviešu ornamenti

Lielvārdes tipa jostām raksturīgs ornaments Baltijas arheoloģiskajā materiālā fiksētie svastikas pamatvarianti Latviešu ornamenti jeb latviešu raksti ir vēstures gaitā pārmainījušās latviešu mitoloģiskās un piederības zīmes, kas pamazām zaudējušas savu sākotnējo nozīmi un saglabājušās kā rotājumu vai latviešu tautas tērpu elementi.

Jaunums!!: Arheoloģija un Latviešu ornamenti · Redzēt vairāk »

Latvijas Arheologu biedrība

Latvijas Arheologu biedrība ir sabiedriska organizācija, kas savās rindās apvieno vairāk kā 60 profesionālus arheologus, ar arheoloģiju saistītus speciālistus, studentus un šis nozares interesentus, pārstāvot visas institūcijas, kurās Latvijā strādā arheologi.

Jaunums!!: Arheoloģija un Latvijas Arheologu biedrība · Redzēt vairāk »

Lāodikeja

Lāodikeja jeb Laodiķeja bija antīkā grieķu pilsēta tagadējās Turcijas teritorijā blakus Eskihisaras ciemam 6 km uz ziemeļiem no Denizli pilsētas.

Jaunums!!: Arheoloģija un Lāodikeja · Redzēt vairāk »

Lūcija Vankina

Lūcija Vankina (1908—1989) bija latviešu arheoloģe, Akmens laikmeta pētniece.

Jaunums!!: Arheoloģija un Lūcija Vankina · Redzēt vairāk »

Lielais Ēģiptes muzejs

Lielais Ēģiptes muzejs (al-Matḥaf al-Maṣriyy al-Kabīr), zināms arī kā Gīzas muzejs, ir arheoloģijas muzejs, ko būvē Gīzā, Ēģiptē.

Jaunums!!: Arheoloģija un Lielais Ēģiptes muzejs · Redzēt vairāk »

Lieldienu sala

Lieldienu sala, saukta arī polinēziešu nosaukumā par Rapanui, ir Čīlei piederoša sala Klusā okeāna dienvidaustrumos.

Jaunums!!: Arheoloģija un Lieldienu sala · Redzēt vairāk »

Liepājas muzejs

Liepājas muzejs ir muzejs, kas atrodas Liepājā, Kūrmājas prospektā 16/18.

Jaunums!!: Arheoloģija un Liepājas muzejs · Redzēt vairāk »

Lietuvas Nacionālais muzejs

Lietuvas Nacionālais muzejs ir valsts muzejs Viļņā, Lietuvā.

Jaunums!!: Arheoloģija un Lietuvas Nacionālais muzejs · Redzēt vairāk »

Lupandi

Lupandi ir ciems Krāslavas novada Piedrujas pagastā.

Jaunums!!: Arheoloģija un Lupandi · Redzēt vairāk »

Makss Eberts

Makss Eberts (1879—1929) bija vācu vēsturnieks un arheologs, kura galvenā pētījumu tēma bija Baltijas un Dienvidkrievijas vēsture.

Jaunums!!: Arheoloģija un Makss Eberts · Redzēt vairāk »

Malakoloģija

Kalmāri pieder pie malakoloģijas izpētes objektiem Horvātijā Malakoloģija (malakos ‘mīksts’ + logos ‘vārds, runa, mācība’) ir bezmugurkaulnieku zooloģijas nozare, kas pēta gliemjus (moluskus, mīkstmiešus), to taksonomiju, sistemātiku, ekoloģiju, evolūciju un uzbūvi.

Jaunums!!: Arheoloģija un Malakoloģija · Redzēt vairāk »

Mants Kvedaravičs

Mants Kvedaravičs (1976. gada 28. augusts — 2022. gada 2. aprīlis) bija lietuviešu filmu veidotājs, antropologs un arheologs.

Jaunums!!: Arheoloģija un Mants Kvedaravičs · Redzēt vairāk »

Margiāna

Margiānas reģions laikā, kad to iekaroja Aleksandrs Lielais Margiāna vai Marguša bija vēsturisks reģions Centrālāzijā, galvenokārt mūsdienu Turkmenistānas teritorijā.

Jaunums!!: Arheoloģija un Margiāna · Redzēt vairāk »

Margrēte II

Margrēte II (dzimusi Margrēte Aleksandrīna Torhildrīne Ingrīda (Margrethe Alexandrine Þórhildur Ingrid)) ir pašreizējā Dānijas karaliene.

Jaunums!!: Arheoloģija un Margrēte II · Redzēt vairāk »

Marija Gimbutiene

Marija Gimbutiene; dzimusi kā Marija Birute Alseikaite, mirusi) bija lietuviešu izcelsmes amerikāņu arheoloģe, pētīja neolīta un bronzas laikmeta kultūras Eiropā. Viņas darbos izmantotas inovatīvas metodes, kas satuvināja tradicionālo arheoloģiju ar lingvistiku un folkloristiku. Viņa pati šo pieeju nodēvējusi par "arheomitoloģiju". Indoeiropiešu izcelsmes t.s. kurgānu hipotēzes autore. Pētījusi arī seno sabiedrību matriarhātu, kas ietekmējis Lielās Dievības kustības (Goddess movement) attīstību.

Jaunums!!: Arheoloģija un Marija Gimbutiene · Redzēt vairāk »

Markovas pilskalns

Markovas pilskalns atrodas Latgalē, Augšdaugavas novada Naujenes pagastā, starp Markovas un Slutišku sādžām.

Jaunums!!: Arheoloģija un Markovas pilskalns · Redzēt vairāk »

Mājas cūka

Mājas cūka jeb vienkārši cūka (Sus scrofa domestica) ir viena no meža cūkas (Sus scrofa) pasugām, lai gan daži sistemātiķi mājas cūku izdala kā atsevišķu sugu, saucot to par Sus domesticus.

Jaunums!!: Arheoloģija un Mājas cūka · Redzēt vairāk »

Māris Atgāzis

Māris Atgāzis (1935—2018) bija latviešu vēsturnieks un arheologs.

Jaunums!!: Arheoloģija un Māris Atgāzis · Redzēt vairāk »

Mūmija

Dabīgi mumificējusies žurka Ēģiptiešu mūmija Britu muzejā, Londonā Mūmija ir līķis, kurš saglabājies vai nu dabīgas mumifikācijas ceļā, vai pateicoties sarežģītam mākslīgam procesam, kas ticis izstrādāts kopš gadu tūkstošiem.

Jaunums!!: Arheoloģija un Mūmija · Redzēt vairāk »

Menhīrs

40 tonnas smagais Radstonas monolīts Menhīrs ( — ‘akmens’, hîr — ‘garš’) ir neolīta vai bronzas laikmeta megalīts.

Jaunums!!: Arheoloģija un Menhīrs · Redzēt vairāk »

Nacionālais Antropoloģijas muzejs

Nacionālais Antropoloģijas muzejs ir 1964.

Jaunums!!: Arheoloģija un Nacionālais Antropoloģijas muzejs · Redzēt vairāk »

Nauplija

Nauplija (gr. Ναύπλιον ή Ναύπλιο ή Ανάπλι) arī Nafplija, ir pilsēta Grieķijā.

Jaunums!!: Arheoloģija un Nauplija · Redzēt vairāk »

Neoklasicisms

Neoklasicisma stilā celtā Arsenāla ēka Rīgā (1832). Pirmā neoklasicisma ēka Somijā — ''Brinkhallin kartano'' Neoklasicisms (néos — ‘jaunais’ un — ‘uz augstāko kārtu attiecīgs’) jeb revolucionārais klasicisms, arī jaunklasicisms, ir mākslas virziens, kam raksturīgs dažādu mākslas virzienu sakopojums un ir jūtama klasicisma formu un sižetu izmantošana.

Jaunums!!: Arheoloģija un Neoklasicisms · Redzēt vairāk »

Nikandrs Markss

Nikandrs Markss (krievu: Никандр Александрович Маркс, 1861—1921) bija krievu paleogrāfs, vēsturnieks, arheologs un folklorists.

Jaunums!!: Arheoloģija un Nikandrs Markss · Redzēt vairāk »

Ninnimisinuoki

penakuku kopienas. Springfīldas muzejā. Mašantuketu pekotu muzejā. Ninnimisinuoki ir termins, ar kuru apzīmē Jaunanglijas dienvidu reģiona pamatiedzīvotājus.

Jaunums!!: Arheoloģija un Ninnimisinuoki · Redzēt vairāk »

Nobela prēmijas laureāti ķīmijā

Alfrēda Nobela (1833—1896) portrets (autors ''Gösta Florman''). Nobela prēmijas laureāti ķīmijā ir zinātnieki, kas saņēmuši Nobela prēmiju ķīmijā.

Jaunums!!: Arheoloģija un Nobela prēmijas laureāti ķīmijā · Redzēt vairāk »

Nogales muiža

Nogales muižas kungu māja jeb Nogales pils ir no 1874.

Jaunums!!: Arheoloģija un Nogales muiža · Redzēt vairāk »

Numismātika

Numismātika (no (numisma) — 'monēta') ir vēstures palīgnozare, kas pēta monētas un monētu depozītus, naudu, kā arī ar to saistītos rakstītos avotus.

Jaunums!!: Arheoloģija un Numismātika · Redzēt vairāk »

Obsidiāns

Obsidiāns ir magmatisks iezis, kas izveidojas, ja lavai strauji sacietējot, neveidojas kristāli.

Jaunums!!: Arheoloģija un Obsidiāns · Redzēt vairāk »

Obzerkalns

Obzerkalns ir pilskalns Madonas novada Dzelzavas pagastā.

Jaunums!!: Arheoloģija un Obzerkalns · Redzēt vairāk »

Oksirinkhosa

Oksirinkhosas (Oxyrhynchos) atrašanās vieta Ēģiptē Oksirinkhosa (senēģiptiešu: Pr-Medjed; koptu: Pemdje; arābu: el-Bahnasa) ir arheoloģisko atradumu vieta Ēgiptē; viena no visvarīgākajām, kāda jebkad ir atrasta.

Jaunums!!: Arheoloģija un Oksirinkhosa · Redzēt vairāk »

Oto Rāns

Oto Vilhelms Rāns (dzimis, miris) bija vāciešu rakstnieks un arheologs.

Jaunums!!: Arheoloģija un Oto Rāns · Redzēt vairāk »

Paleontoloģija

Pārakmeņojusies ''Barracudasauroides panxianensis'' fosilija. Organismu fosilijas ir paleontologu izpētes objekti Paleontoloģija ir zinātnes nozare, kas pēta dažādu ģeoloģisko laikmetu organismu paliekas un to attīstību laika gaitā.

Jaunums!!: Arheoloģija un Paleontoloģija · Redzēt vairāk »

Pazudušā šķirsta meklējumos

"Pazudušā šķirsta meklējumos" ir 1981.

Jaunums!!: Arheoloģija un Pazudušā šķirsta meklējumos · Redzēt vairāk »

Pševorska

Pševorska ir pilsēta Polijas dienvidaustrumos, Piekarpatu vojevodistē uz austrumiem no Žešovas.

Jaunums!!: Arheoloģija un Pševorska · Redzēt vairāk »

Pēteris Stepiņš

Pēteris Stepiņš (1914—1999) bija latviešu vēsturnieks un arheologs.

Jaunums!!: Arheoloģija un Pēteris Stepiņš · Redzēt vairāk »

Pestuma

Pestuma, sākotnēji Poseidonija (lat. Posidonia) ir sibariešu (no Sibarīdas) kolonija, kas ap 625—600.

Jaunums!!: Arheoloģija un Pestuma · Redzēt vairāk »

Pieminekļu valde

Pieminekļu valde bija kultūras pieminekļu aizsardzības institūcija Latvijā no 1923.

Jaunums!!: Arheoloģija un Pieminekļu valde · Redzēt vairāk »

Pirms mūsdienām

Pirms mūsdienām (jeb BP) ir laika atskaites mērs, kuru izmanto arheoloģijā, ģeoloģijā un citās zinātnes nozarēs, lai atzīmētu, ka notikums ir noticis pagātnē.

Jaunums!!: Arheoloģija un Pirms mūsdienām · Redzēt vairāk »

Pjērs Teijārs de Šardēns

Pjērs Teijārs de Šardēns bija franču teologs un filozofs, domātājs un rakstnieks, jezuītu priesteris, pētnieks, paleontologs un ģeologs.

Jaunums!!: Arheoloģija un Pjērs Teijārs de Šardēns · Redzēt vairāk »

Pleistocēns

Pleistocēns bija kainozoja ēras kvartāra perioda epoha, kas ilga no 2,588 miljona līdz aptuveni 12 000 gadiem pirms mūsdienām un ietvēra Zemes pēdējo periodu ar vairākiem glaciāliem (apledojumiem).

Jaunums!!: Arheoloģija un Pleistocēns · Redzēt vairāk »

Pokaiņu mežs

«Acs ezers» Pokaiņu mežā Pokaiņu mežs ir mežu masīvs Dobeles novada Naudītes pagastā, aptuveni 14 km uz rietumiem no Dobeles.

Jaunums!!: Arheoloģija un Pokaiņu mežs · Redzēt vairāk »

Prospērs Merimē

Prospērs Merimē (dzimis, miris) bija ievērojams franču rakstnieks - prozaiķis, dzejnieks un dramaturgs, arī arheologs un vēsturnieks.

Jaunums!!: Arheoloģija un Prospērs Merimē · Redzēt vairāk »

Radioaktīvā oglekļa datēšana

Radioaktīvā oglekļa datēšana jeb oglekļa-14 datēšana ir radioizotopiskās datēšanas metode, ar kuru nosaka organisko vielu saturošu objektu absolūto vecumu — gadu skaitu kopš bioloģiskā objekta nāves.

Jaunums!!: Arheoloģija un Radioaktīvā oglekļa datēšana · Redzēt vairāk »

Ratinīku pilskalns

Ratinīku pilskalns ir pilskalns Rēzeknē, kas atrodas Rēzeknes Sāpju Dievmātes Romas katoļu draudzei piederošajos Jupatovkas vecajos katoļu kapos.

Jaunums!!: Arheoloģija un Ratinīku pilskalns · Redzēt vairāk »

Rauls Šnore

Rauls Edmunds Šnore (dzimis, miris) bija latviešu arheologs un numismāts.

Jaunums!!: Arheoloģija un Rauls Šnore · Redzēt vairāk »

Ržiščiva

Ržiščiva ir apgabala pakļautības pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā.

Jaunums!!: Arheoloģija un Ržiščiva · Redzēt vairāk »

Restaurācija

Restaurācija (no  — 'atjaunošana') ir arhitektūras, mākslas, vēstures arheoloģisku pieminekļu atjaunošana sākotnējā izskatā.

Jaunums!!: Arheoloģija un Restaurācija · Redzēt vairāk »

Rietumbalti

dzelzs laikmeta arheoloģiskās kultūras (rietumbaltu kultūras zilā, zaļā un dzeltenā krāsā) Rietumbalti bija baltu atzars, kuru apdzīvotais areāls bija vistālāk uz rietumiem, no Jitlandes pussalas (mūsdienu Dānijā) līdz tagadējās Vācijas Brandenburgas pavalsts dienvidiem, Pomerānijā, baltu Prūsijā, Lietuvā visās teritorijās uz rietumiem no Nemunas, Žemaitijas rietumos, Latvijā — Kurzemes dienvidos un vidusdaļā, Zemgalē un Sēlijā, kā arī Polijas austrumos un Baltkrievijas rietumos — uz dienvidiem sasniedzot mūsdienu Hrodnu.

Jaunums!!: Arheoloģija un Rietumbalti · Redzēt vairāk »

Roņu sala

Roņu sala jeb Ruhnu ( — nosaukums tiek saistīts ar skandināvu rūnām) ir Igaunijai piederoša sala Rīgas līcī.

Jaunums!!: Arheoloģija un Roņu sala · Redzēt vairāk »

Roberts Garets

Roberts Garets (dzimis, miris) bija amerikāņu vieglatlēts, kā arī investīciju baņķieris un filantrops Baltimorā un vairāku nozīmīgu arheoloģisko izrakumu finansētājs.

Jaunums!!: Arheoloģija un Roberts Garets · Redzēt vairāk »

Rolanda statuja (Vecrīga)

Rolanda statuja atrodas Rīgas pilsētas vēsturiskajā centrā, Vecrīgā, Rātslaukumā.

Jaunums!!: Arheoloģija un Rolanda statuja (Vecrīga) · Redzēt vairāk »

Romas ķēniņvalsts

Romas ķēniņvalsts jeb Romas karaļvalsts, nereti saukts arī par Romas valdnieku laikmetu, bija Senās Romas valsts attīstības periods, kurā pie varas atradās vairāki valdnieki jeb ķēniņi (Rex).

Jaunums!!: Arheoloģija un Romas ķēniņvalsts · Redzēt vairāk »

Saraja

Batu Sarajas rekonstrukcija (2013) Saraja (Sarāy no persiešu valodas سرای, sarāy — 'māja, mājvieta') bija viduslaiku pilsēta, Zelta Ordas galvaspilsēta un viena no lielākajām viduslaiku Eirāzijas pilsētām.

Jaunums!!: Arheoloģija un Saraja · Redzēt vairāk »

Sargasi kosmosā

"Sargasi kosmosā" ir amerikāņu rakstnieces Endrū Nortones 1955.

Jaunums!!: Arheoloģija un Sargasi kosmosā · Redzēt vairāk »

Sārumkalns

Sārumkalns jeb Upurkalns ir pilskalns Cēsu novada Vaives pagastā.

Jaunums!!: Arheoloģija un Sārumkalns · Redzēt vairāk »

Sēņošana

Sēņotāja grozs ar ēdamām sēnēm Sēņošana ir savvaļas sēņu augļķermeņu ievākšana, parasti pārtikas vajadzībām.

Jaunums!!: Arheoloģija un Sēņošana · Redzēt vairāk »

Sēlpils riņķa krusti

Jūliusa Dēringa dienasgrāmatas 155. lappuse, kurā aprakstīts un ieskicēts viens no Sēlpils riņķa krustiem Sēlpils riņķa krusti (arī Bruņinieku krusti) bija riņķa krusti Vecajā Sēlpils kapsētā Sēlpils pagastā.

Jaunums!!: Arheoloģija un Sēlpils riņķa krusti · Redzēt vairāk »

Selima ala

Selima ala ir ala, kas atrodas Kē kalnā netālu no Tatabāņas Ungārijā.

Jaunums!!: Arheoloģija un Selima ala · Redzēt vairāk »

Sfragistika

Sfragistika - vēstures palīgdisciplīna, kas pēta zīmogus (piestiprināšans veidus, materiālus, ziņas par zīmogu nodevām, viltošanu utt.) un to veidošanos, saistību ar valsts un dzimtas attīstību.

Jaunums!!: Arheoloģija un Sfragistika · Redzēt vairāk »

Skuki (Robežnieku pagasts)

Skuki (kļūdaini Skuķi) ir ciems Krāslavas novada Robežnieku pagastā.

Jaunums!!: Arheoloģija un Skuki (Robežnieku pagasts) · Redzēt vairāk »

Slutiški

Slutiški, arī Slutišķi un Sluciškas, ir neliels vecticībnieku ciems Augšdaugavas novada Naujenes pagastā, Daugavas labajā krastā.

Jaunums!!: Arheoloģija un Slutiški · Redzēt vairāk »

Sociālās zinātnes

Sociālās jeb sabiedriskās zinātnes ir visas zinātnes nozares, kurās pēta cilvēkus un cilvēku sabiedriskās attiecības.

Jaunums!!: Arheoloģija un Sociālās zinātnes · Redzēt vairāk »

Sorokas cietoksnis

Sorokas cietoksnis ir 15.

Jaunums!!: Arheoloģija un Sorokas cietoksnis · Redzēt vairāk »

Sparta (pilsēta)

Sparta ir pilsēta Grieķijā.

Jaunums!!: Arheoloģija un Sparta (pilsēta) · Redzēt vairāk »

Spišas pils

Spišas pils Slovākijas austrumos ir viens no lielākajiem pils kompleksiem Centrālajā Eiropā, tā platība ir 41 426 m2.

Jaunums!!: Arheoloģija un Spišas pils · Redzēt vairāk »

Starptautiskā somugru studentu konference

2014.gada konferences logotips Starptautiskā somugru studiju studentu konference (International Finno-Ugric Students' Conference IFUSCO) ir ikgadēja starptautiska somugristikas studentu rīkota konference studējošajiem.

Jaunums!!: Arheoloģija un Starptautiskā somugru studentu konference · Redzēt vairāk »

Subate

Subate ir sena Sēlijas pilsēta Augšdaugavas novada ziemeļrietumos pie Latvijas—Lietuvas robežas.

Jaunums!!: Arheoloģija un Subate · Redzēt vairāk »

Suns

Suns jeb mājas suns (Canis lupus familiaris) ir suņu dzimtas (Canidae) plēsējs, kas ir viena no pelēkā vilka (Canis lupus) pasugām.

Jaunums!!: Arheoloģija un Suns · Redzēt vairāk »

Talsu novada muzejs

Talsu novada muzejs ir reģionāls vēstures un arheoloģijas muzejs, kas atrodas Talsos.

Jaunums!!: Arheoloģija un Talsu novada muzejs · Redzēt vairāk »

Tērvetes pilskalns

Tērvetes pilskalns (arī Cukurkalns) ir pilskalns Dobeles novada Tērvetē, Tērvetes upes labajā krastā.

Jaunums!!: Arheoloģija un Tērvetes pilskalns · Redzēt vairāk »

Tehnoloģija

Koka ritenis tika izgudrots ap 4000. gadu p. m. ē. Ar tehnoloģiju plašā nozīmē saprot materiālas lietas — darbarīkus, mašīnas, iekārtas, aparātus, dažādas konstrukcijas —, kā arī to lietošanas iemaņas, paņēmienus un metodes sadzīves, saimniecisku, militāru vai citu mērķu sasniegšanai.

Jaunums!!: Arheoloģija un Tehnoloģija · Redzēt vairāk »

Tempļa institūts

Tempļa institūts (Machon HaMikdash) ir muzejs, pētniecības institūts un izglītības centrs Jeruzalemes vecpilsētā, Izraēlā.

Jaunums!!: Arheoloģija un Tempļa institūts · Redzēt vairāk »

Templis

Ankorvats — lielākais templis pasaulē Templis jeb svētnīca ir celtne, kas paredzēta reliģiskām vai garīgām aktivitātēm, tas ir, lūgšanas, upurēšanas un cita veida pasākumiem.

Jaunums!!: Arheoloģija un Templis · Redzēt vairāk »

Teodors Momzens

Kristians Matiass Teodors Momzens (vācu: Christian Matthias Theodor Mommsen; dzimis, miris) vācu vēsturnieks, jurists, žurnālists, politiķis, arheologs, filologs un rakstnieks.

Jaunums!!: Arheoloģija un Teodors Momzens · Redzēt vairāk »

Tetovējums

Tetovējumi uz cilvēka muguras un pleca Tetovējums ir zīmējums, kuru uztetovē uz cilvēka ādas.

Jaunums!!: Arheoloģija un Tetovējums · Redzēt vairāk »

Tilts

Iekārtais trošu tilts pār aizu Austrijā Dzelzsbetona tilts pār ieleju Šveicē Vanšu tilts Latvijā Tilts ir no stingra materiāla veidota pāreja pār upi, strautu, aizu vai citu padziļinājumu zemes virsmā, kuru izmanto šī šķēršļa šķērsošanai ar kājām vai transportu.

Jaunums!!: Arheoloģija un Tilts · Redzēt vairāk »

Toletums

Toletums ir sena romiešu pilsēta Spānijā, valsts centrālajā daļā, kas Romas impērijas laikā atradās Tarrakonas Spānijas provincē.

Jaunums!!: Arheoloģija un Toletums · Redzēt vairāk »

Troja

Troja (un, un Troia) bija sena pilsēta Troādā, mūsdienās Bigas pussalā, Turcijā, Anatolijas ziemeļrietumos.

Jaunums!!: Arheoloģija un Troja · Redzēt vairāk »

Turaidas pils

Turaidas pils (senie vācu nosaukumi: Fredeland, Treiden, Treyden) ir viena no senākajām mūsdienās apskatāmajām viduslaiku pilīm Latvijā.

Jaunums!!: Arheoloģija un Turaidas pils · Redzēt vairāk »

Ulpiāna

Ulpiāna bija sena romiešu pilsēta Mēzijā, kas atrodas mūsdienu Kosovas teritorijā.

Jaunums!!: Arheoloģija un Ulpiāna · Redzēt vairāk »

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Āfrikā

#fc4444 7+ vietas Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija noteikusi 129 UNESCO Pasaules mantojuma objektus Āfrikā.

Jaunums!!: Arheoloģija un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Āfrikā · Redzēt vairāk »

Valdemārs Ģinters

Valdemārs Valdis Ģinters (arī Ginters; 1899—1979) bija latviešu arheologs un sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Arheoloģija un Valdemārs Ģinters · Redzēt vairāk »

Valdnieku ieleja

Valdnieku ieleja kartē atzīmēta ar sarkano bultu Valdnieku ieleja ir ieleja Ēģiptē, kurā tikuši apglabāti Senās Ēģiptes Jaunās karalistes (18.—20. dinastija; 1539.—1075. gads p.m.ē.) faraoni un citas augsta ranga personas.

Jaunums!!: Arheoloģija un Valdnieku ieleja · Redzēt vairāk »

Valentīns Sedovs

Valentīns Sedovs (1924 — 2004) bija krievu arheologs, slāvu, baltu un Baltijas somu tautu etnoģenēzes un agrīnās vēstures pētnieks.

Jaunums!!: Arheoloģija un Valentīns Sedovs · Redzēt vairāk »

Vara laikmets

Vara laikmeta Ibērijas mūra pilsētas ''Los Millares'' rekonstrukcija Vara laikmets jeb eneolīts ir viens no aizvēstures laika periodiem, kurā darbarīki un ieroči galvenokārt tika darināti no vara.

Jaunums!!: Arheoloģija un Vara laikmets · Redzēt vairāk »

Vēsture

Vēsture ir zinātne, kas pēta cilvēku sabiedrības attīstību un šīs attīstības posmus no tālas pagātnes līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Arheoloģija un Vēsture · Redzēt vairāk »

Vēstures avoti

Attēlā redzama Gūtenberga Bībele (grāmatas kalpo par vienu no izplatītākajiem rakstiskajiem vēstures avotiem) Vēstures avoti ir liecības, kas sniedz ieskatu un ziņas par cilvēku dzīvi pagātnē.

Jaunums!!: Arheoloģija un Vēstures avoti · Redzēt vairāk »

Vēstures un senatnes pētītāju biedrība

Vēstures un senatnes pētītāju biedrība (Gesellschaft für Geschichte und Altertumskunde zu Riga (GGA) 1834-1939) bija vadošais vācbaltu vēstures pētniecības centrs Baltijā.

Jaunums!!: Arheoloģija un Vēstures un senatnes pētītāju biedrība · Redzēt vairāk »

Viļņas pils komplekss

Karaļa pils; 10. Pils dārzs; 11. Jaunais arsenāls (mūsdienās muzejs); 12. Vecā arsenāla ziemeļaustrumu tornis un vārti; 13. Vecā arsenāla pagalms Viļņas pils komplekss (vai) ir kultūrvēsturisku ēku grupa Neres upes kreisajā krastā, netālu no tās ietekas Viļņas upē, Viļņā, Lietuvā.

Jaunums!!: Arheoloģija un Viļņas pils komplekss · Redzēt vairāk »

Viļenica

Viļenica ir viena no vecākajām tūristu alām pasaulē.

Jaunums!!: Arheoloģija un Viļenica · Redzēt vairāk »

Vides risinājumu institūts

Vides risinājumu institūts, saīsināti VRI, ir Latvijas zinātniska organizācija, kas, izmantojot attālo izpēti un citas mūsdienīgas tehnoloģijas, veic pētījumus un izstrādā praktiski pielietojamus risinājumus vides un dabas resursu apsaimniekošanai.

Jaunums!!: Arheoloģija un Vides risinājumu institūts · Redzēt vairāk »

Villaine

Latvijas nacionālā vēstures muzeja izstāde kuršu ķoniņieni villainē Villaine ir taisnstūra nešūta plecu sega no vilnas vai lina auduma, latviešu un lībiešu tautastērpa sastāvdaļa.

Jaunums!!: Arheoloģija un Villaine · Redzēt vairāk »

Villendorfas Venera

Villendorfas Venera ir 11,1 centimetru augsta sievietes statuete, kas atrasta vienās no senākajām kapenēm netālu no Villendorfas (Austrija) un radīta starp aptuveni 28 000 un 25 000 gadu pirms mūsu ēras.

Jaunums!!: Arheoloģija un Villendorfas Venera · Redzēt vairāk »

Vills Čempions

Viljams "Vills" Īlans Čempions ir bundzinieks un vokālists grupā Coldplay.

Jaunums!!: Arheoloģija un Vills Čempions · Redzēt vairāk »

Vladislavs Urtāns

Vladislavs Urtāns (dzimis, miris) bija latviešu vēsturnieks, arheologs.

Jaunums!!: Arheoloģija un Vladislavs Urtāns · Redzēt vairāk »

Voroņeža

Voroņeža ir pilsēta Krievijas Eiropas daļas dienvidos, Voroņežas apgabala centrs.

Jaunums!!: Arheoloģija un Voroņeža · Redzēt vairāk »

Zīversi

Grāfu fon Zīversu dzimtas ģerbonis. Zīversu dzimtas celtā jaunā Cēsu pils 2004. gadā Fon Zīversi ir vācbaltiešu dzimta, kas 17.

Jaunums!!: Arheoloģija un Zīversi · Redzēt vairāk »

Zinātnieks

Zinātnieks (dažreiz saukts arī par pētnieku) ir cilvēks, kurš ir akadēmiski izglītots lietpratējs kādā no zinātnes nozarēm.

Jaunums!!: Arheoloģija un Zinātnieks · Redzēt vairāk »

Zjanons Pazņaks

Zjanons Pazņaks (baltkrievu: Зяно́н Станісла́вавіч Пазня́к; dzimis 1944. gada 24. aprīlī, Subotņikos, Baltkrievijas PSR) ir baltkrievu politiķis un sabiedriskais aktīvists, disidents, fotogrāfs, arheologs, mākslas vēsturnieks, dzejnieks un prozaiķis.

Jaunums!!: Arheoloģija un Zjanons Pazņaks · Redzēt vairāk »

Zvidzes apmetne

Zvidzes apmetne ir arheoloģijas piemineklis Lubāna līdzenumā Madonas novada teritorijā (Ošupes pagasta Smaudžos pie Plūdmaļu mājām).

Jaunums!!: Arheoloģija un Zvidzes apmetne · Redzēt vairāk »

1888. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1888. gada notikumi Latvijas vēsturē.

Jaunums!!: Arheoloģija un 1888. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Arheologija, Arheologs.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »