31 attiecības: Agreņu ģints, Amiloīdums (mikoloģija), Apaļsporu bisīte, Augstākās sēnes, Augu hormoni, Austrijas agrene, Aveņu mizas plaisāšana, Ķērpji, Bazīdijsēnes, Bisītes, Cepurīšu sēnes, Dižā bisīte, Fitopatoloģija, Garkāta bisīte, Himēnijs, Himenofors, Kātiņš (mikoloģija), Kātkausa rumpucis, Košā agrene, Lāčpurni, Lāčpurnu dzimta, Parastā bisīte, Raugs, Rudens bisīte, Rumpuči, Sēnes, Smiltāju kaussēne, Sporas, Vaboles, Vairoga bisīte, Zemeslodes 100 visapdraudētākās sugas.
Agreņu ģints
Agreņu ģints (Sarcoscypha), arī agrenes, agrāk sarkoscīfas, ir Latvijā pavasaros sastopamu asku sēņu ģints.
Jaunums!!: Asku sēnes un Agreņu ģints · Redzēt vairāk »
Amiloīdums (mikoloģija)
Amiloīdums mikoloģijā ir kādas sēnes daļas pozitīva amiloīda reakcija, kad to ķīmiski pārbauda, izmantojot jodu kā sastāvdaļu Melcera reaģentā vai, retāk, Lugola šķīdumā, tā radot zilu vai zili melnu krāsojumu.
Jaunums!!: Asku sēnes un Amiloīdums (mikoloģija) · Redzēt vairāk »
Apaļsporu bisīte
Apaļsporu bisīte (Gyromitra sphaerospora, arī Pseudorizhina sphaerospora un Helvella sphaerospora) ir Latvijā reti sastopama iespējami indīga asku sēne.
Jaunums!!: Asku sēnes un Apaļsporu bisīte · Redzēt vairāk »
Augstākās sēnes
Augstākās sēnes ir bioloģiskās sēņu valsts apakšvalsts, kura apvieno sēnes, kuru veģetatīvais ķermenis ir zarains daudzšūnu micēlijs.
Jaunums!!: Asku sēnes un Augstākās sēnes · Redzēt vairāk »
Augu hormoni
Augu hormoni jeb fitohormoni (fito — 'augs' un ορμόνη — 'ierosināt') ir mazmolekulāras organiskas vielas, kas zemās koncentrācijās augos pilda specifisku regulējošu funkciju.
Jaunums!!: Asku sēnes un Augu hormoni · Redzēt vairāk »
Austrijas agrene
Austrijas agrene Ziemeļamerikā Cepurītes ārmalas matiņi Sēnes sporas Sēnes kātiņš vienmēr ir centrā Austrijas agrene (Sarcoscypha austriaca) ir Latvijā bieža neliela agreņu ģints sēne, kura pieder pie pirmajām pavasara sēnēm.
Jaunums!!: Asku sēnes un Austrijas agrene · Redzēt vairāk »
Aveņu mizas plaisāšana
Avenāju mizas plaisāšana, ko ierosina sēne Didymella applanata, ir nozīmīgākā aveņu (Rubus idaeus L.) dzinumu slimība Latvijā.
Jaunums!!: Asku sēnes un Aveņu mizas plaisāšana · Redzēt vairāk »
Ķērpji
Dažādi ķērpji. Ķērpji ir kompleksi simbiotiski organismi, kas ir izveidojušies aļģu un sēņu kopdzīves rezultātā.
Jaunums!!: Asku sēnes un Ķērpji · Redzēt vairāk »
Bazīdijsēnes
Bazīdijsēnes (Basidiomycota) ir liels sēņu valsts nodalījums, kas apvieno sēnes, kurām sporas veidojas uz bazīdijām.
Jaunums!!: Asku sēnes un Bazīdijsēnes · Redzēt vairāk »
Bisītes
Bisītes jeb ķerveļi (Gyromitra) ir Latvijā vidēji bieži sastopamu asku sēņu ģints,Vimba E., Kundziņš M. "Sēnes" Izdevniecība Liesma, Rīgā, 1970.
Jaunums!!: Asku sēnes un Bisītes · Redzēt vairāk »
Cepurīšu sēnes
Dižā saulsardzene Cepurīšu sēnes ir nosacīts nosaukums, ar kuru populārajā literatūrā apzīmē tādus sēņu valsts organismu augļķermeņus, kuri izveido cepurīti.
Jaunums!!: Asku sēnes un Cepurīšu sēnes · Redzēt vairāk »
Dižā bisīte
Dižā bisīte (Gyromitra gigas) ir Latvijā bieži sastopama indīga asku sēne.
Jaunums!!: Asku sēnes un Dižā bisīte · Redzēt vairāk »
Fitopatoloģija
Fitopatoloģija jeb augu patoloģija ir zinātnes nozare, kas pēta patogēnu vai apkārtējās vides izraisītas augu slimības.
Jaunums!!: Asku sēnes un Fitopatoloģija · Redzēt vairāk »
Garkāta bisīte
Garkāta bisīte (Gyromitra longipes) ir Latvijā ļoti reti sastopama neliela iespējami indīga asku sēne.
Jaunums!!: Asku sēnes un Garkāta bisīte · Redzēt vairāk »
Himēnijs
Dārza atmatenes lapiņas uzbūve: 1 - trama, jeb lapiņas mīkstums, 2 - subhimēnijs, 3 - himēnijs, 4 - cistīdas, 5 - sporas, 6 - bazīdijas Asku sēnei Austrijas agrenei himēnijs atrodas cepurītes virspusē Tinteņu ģints sēnes lapiņas mikroskopā ar bazīdijām un sporām Himēnijs ir sēnes augļķermeņa daļa, kurā veidojas sporas.
Jaunums!!: Asku sēnes un Himēnijs · Redzēt vairāk »
Himenofors
Lapiņveida himenofors atmatenei Himenofors ir sēnes augļķermeņa daļa, kas uz savas virsmas nes sporas veidojošo slāni — himēniju.
Jaunums!!: Asku sēnes un Himenofors · Redzēt vairāk »
Kātiņš (mikoloģija)
Pieaugušai lauka atmatenei uz kātiņa ir gredzens no daļējā plīvura, bet nav maksts Sēnes kātiņš ir sēnes augļķermeņa stumbrveida daļa, kas paceļ sēnes cepurīti virs augsnes, lai no tās izbirstošās sporas varētu uztvert vējš.
Jaunums!!: Asku sēnes un Kātiņš (mikoloģija) · Redzēt vairāk »
Kātkausa rumpucis
Kātkausa rumpucis (Helvella macropus, arī Macropodia macropus, Peziza macropus un Aleuria macropus) ir Latvijā vidēji bieži sastopama neliela rumpuču ģints sēne.
Jaunums!!: Asku sēnes un Kātkausa rumpucis · Redzēt vairāk »
Košā agrene
Košā agrene Ziemeļamerikā Cepurītes maliņa Uz vecumu cepurīte var saplaisāt Tipiska augšanas vide - aosūnojis koka zars mitrā vietā Košā agrene (Sarcoscypha coccinea) ir Eiropā bieža, bet Latvijā droši neatrasta neliela agreņu ģints sēne, kura pieder pie pirmajām pavasara sēnēm.
Jaunums!!: Asku sēnes un Košā agrene · Redzēt vairāk »
Lāčpurni
Lāčpurni (Morchella) ir Latvijā samērā reti sastopamu ēdamo sēņu ģints, kura 21.
Jaunums!!: Asku sēnes un Lāčpurni · Redzēt vairāk »
Lāčpurnu dzimta
Parastais ķēvpups (''Verpa bohemica'') Dzīslainais kauslāčpurns (''Disciotis venosa'') ''Kalapuya brunnea'' Lāčpurnu dzimta (Morchellaceae) ir asku sēņu dzimta kaussēņu kārtā (Pezizales).
Jaunums!!: Asku sēnes un Lāčpurnu dzimta · Redzēt vairāk »
Parastā bisīte
Parastā bisīte jeb ķervelis (Gyromitra esculenta) ir Latvijā bieži sastopama indīga asku sēne.
Jaunums!!: Asku sēnes un Parastā bisīte · Redzēt vairāk »
Raugs
''Saccharomyces cerevisiae'' mikroskopā Raugi ir eikarioti, vienšūnas organismi, kas ierindoti sēņu valstī.
Jaunums!!: Asku sēnes un Raugs · Redzēt vairāk »
Rudens bisīte
Rudens bisīte, arī rudens ķervelis un bīskapa cepure (Gyromitra infula, agrāk Helvella infula) ir Latvijā vidēji bieži sastopama asku sēne.
Jaunums!!: Asku sēnes un Rudens bisīte · Redzēt vairāk »
Rumpuči
Rumpuči (Helvella) ir Latvijā samērā reti sastopamu sēņu ģints, kura 2016.
Jaunums!!: Asku sēnes un Rumpuči · Redzēt vairāk »
Sēnes
Sēnes (fungi, mycota) ir atsevišķa organismu grupa jeb valsts.
Jaunums!!: Asku sēnes un Sēnes · Redzēt vairāk »
Smiltāju kaussēne
Smiltāju kaussēne (Peziza ammophila, arī Lamprospora ammophila, agrāk arī Humaria ammophila un Geopyxis ammophila) ir Latvijā vidēji reta kaussēņu ģints sēne, kura Baltijā ir aizsargājama iespējamā apdraudējuma dēļ.
Jaunums!!: Asku sēnes un Smiltāju kaussēne · Redzēt vairāk »
Sporas
askos mikroskopā Dārza atmatenes bazīdijsporas uz bazīdijām Parastās aļņpapardes (''Asplenium scolopendrium'') sporangiju kopas ar sporām lapu apakšpusē Nereti sporām ir īpatnēja virsma, kas palīdz atšķirt dažādas sugas. Trifeļu dzimtas sēnes ''Tuber oregonense'' sporas Sporas ir īpašas šūnas, kas nodrošina daudzu organismu vairošanos vai izdzīvošanu.
Jaunums!!: Asku sēnes un Sporas · Redzēt vairāk »
Vaboles
Vaboles jeb cietspārņi (Coleoptera) ir kukaiņu kārta, kurā ir visvairāk konstatēto sugu.
Jaunums!!: Asku sēnes un Vaboles · Redzēt vairāk »
Vairoga bisīte
Vairoga bisīte (Gyromitra perlata, arī Discina perlata, Gyromitra ancilis un Discina ancilis) ir Latvijā reti sastopama asku sēne, kuru Latvijā pieskaita bisītēm.
Jaunums!!: Asku sēnes un Vairoga bisīte · Redzēt vairāk »
Zemeslodes 100 visapdraudētākās sugas
Jandzi milzu mīkstbruņrupuči Zemeslodes 100 visapdraudētākās sugas (angl. The world's 100 most threatened species) ir visvairāk apdraudētāko dzīvnieku, augu un sēņu saraksts, kuru 2012.
Jaunums!!: Asku sēnes un Zemeslodes 100 visapdraudētākās sugas · Redzēt vairāk »