Satura rādītājs
35 attiecības: Alata, Antiarhi, Asterolepji, Bezžokļaiņi, Botriolepidīdi, Byssacanthus dilatatus, Dažādvairodži, Daudzspurzivjveidīgās, Desmitkājvēži, Diplakanti, Elpistostegāļi, Faneropleirīdas, Heirakanti, Muguras spura, Nēģu dzimta, Ohridas lasis, Onihodveidīgās, Osteolepidīdi, Osteolepjveidīgās, Panderihtīdi, Peachocaris, Plaušzivjveidīgās, Porolepīdi, Porolepjveidīgās, Ragzobzivjveidīgās, Rizodontveidīgās, Saržokļaiņi, Skaumenakīdas, Spuras, Storveidīgās, Telsons, Upes nēģi, Uropodi, Vetulikolijas, Zivis.
Alata
Alata makšķernieka tīkliņā thumb No augšas alata ir grūti pamanāma Alates lielā muguras spura ir sugas raksturīga pazīme Alata jeb alate (Thymallus thymallus) ir zivs, lašu dzimtas (Salmonidae) alatu ģints tipiskā suga, vienīgā savas ģints pārstāve, kas dabiski sastopama Eiropā.
Skatīt Astes spura un Alata
Antiarhi
Antiarhi (Antiarchi) ir izmirušu bruņuzivju apakšklase vai virskārta, kas dzīvoja devona periodā.
Skatīt Astes spura un Antiarhi
Asterolepji
Asterolepji (Asterolepis) ir izmirusi antiarhu bruņuzivju ģints no Amerikas un Eirāzijas devona nogulumiem.
Skatīt Astes spura un Asterolepji
Bezžokļaiņi
Bezžokļaiņi, iekšžauņi (Agnatha, Entobranchiata) — hordaiņu tipa, mugurkaulnieku apakštipa infratips.
Skatīt Astes spura un Bezžokļaiņi
Botriolepidīdi
Botriolepidīdi (Bothriolepididae) ir izmirušu bruņuzivju antiarhu dzimta, kas dzīvoja devona periodā.
Skatīt Astes spura un Botriolepidīdi
Byssacanthus dilatatus
Byssacanthus dilatatus ir devona bruņuzivju suga, kas dzīvoja Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā vidusdevona laikā.
Skatīt Astes spura un Byssacanthus dilatatus
Dažādvairodži
Dažādvairodži jeb heterostraki (Heterostraci, sengr. ἕτερος+ὄστρακον "atškirīgas bruņas") ir izmirušu bezžokļaiņu pārnāšu klases (Pteraspidomorphi) apakšklase.
Skatīt Astes spura un Dažādvairodži
Daudzspurzivjveidīgās
Daudzspurzivjveidīgās (Polypteriformes) ir primitīvu starspurzivju kārta, kas iekļauj sevī tropiskajā Āfrikā saldūdenī dzīvojošas zivis, kā arī izmirušas formas.
Skatīt Astes spura un Daudzspurzivjveidīgās
Desmitkājvēži
Desmitkājvēži, desmitkāji (Decapoda) ir īsto augstāko vēžu (Malacostraca) kārta.
Skatīt Astes spura un Desmitkājvēži
Diplakanti
Diplakanti (Diplacanthus) ir klimatijveidīgo akantodu ģints.
Skatīt Astes spura un Diplakanti
Elpistostegāļi
Elpistostegāļi (Elpistostegalia) jeb panderihtīdi ir viena no ripidistiju klases (Rhipidistia) kārtām.
Skatīt Astes spura un Elpistostegāļi
Faneropleirīdas
Faneropleirīdas (Phaneropleuridae) ir izmirušu dipterīdveidīgo zivju dzimta no divējādelpojošo zivju virskārtas.
Skatīt Astes spura un Faneropleirīdas
Heirakanti
Heirakanti (Cheiracanthus) ir akantodveidīgo akantodu ģints.
Skatīt Astes spura un Heirakanti
Muguras spura
Haizivs (''Squalus bucephalus'') muguras spura ar dzelksni. Muguras spura ir nepāra spura, kas atrodas daudzu ūdens dzīvnieku muguras daļā.
Skatīt Astes spura un Muguras spura
Nēģu dzimta
Nēģu dzimta (Petromyzontidae) ir nēģveidīgo kārtas bezžokļaiņi, kas ir izplatīti ziemeļu puslodē: Ziemeļamerikā un Eirāzijā.
Skatīt Astes spura un Nēģu dzimta
Ohridas lasis
Belvica jeb Ohridas lasis uz Maķedonijas pastmarkas Ohridas lasis jeb belvica (Salmo ohridanus, maķedoņu: белвица), ir saldūdens lašu dzimtas zivju suga, kas ir endēmiska Ohridas ezerā Albānijā un Ziemeļmaķedonijā.
Skatīt Astes spura un Ohridas lasis
Onihodveidīgās
Onihodveidīgās (Onychodontiformes) jeb strunijveidīgās (Struniiformes) ir daivspurzivju kārta ar vienīgo (Onychodontidae Woodward, 1891) dzimtu, kuras pārstāvji dzīvoja vidusdevonā un augšdevonā.
Skatīt Astes spura un Onihodveidīgās
Osteolepidīdi
Osteolepidīdi (Osteolepididae) ir viena no osteolepjveidīgo kārtas (Osteolepiformes) dzimtām.
Skatīt Astes spura un Osteolepidīdi
Osteolepjveidīgās
Osteolepjveidīgās (Osteolepiformes) ir viena no ripidistiju klases (Rhipidistia) kārtām.
Skatīt Astes spura un Osteolepjveidīgās
Panderihtīdi
Panderihtīdi (Panderichthyidae) jeb elpistostegīdi ir viena no ripidistiju klases (Rhipidistia) dzimtām.
Skatīt Astes spura un Panderihtīdi
Peachocaris
Peachocaris ir lofogastrīdu kārtas un Peachocarididae dzimtas augstāko vēžu izmirusi ģints.
Skatīt Astes spura un Peachocaris
Plaušzivjveidīgās
Plaušzivjveidīgās (Dipnomorpha) ir viena no daivspurzivju virsklases (Sarcopterygii) apakšklasēm (citi tās uzskata vienkārši par kladu), kas apvieno Divējādelpojošās zivis un Porolepjveidīgās.
Skatīt Astes spura un Plaušzivjveidīgās
Porolepīdi
Porolepīdi (Porolepididae) ir viena no ripidistiju klases (Rhipidistia) dzimtām.
Skatīt Astes spura un Porolepīdi
Porolepjveidīgās
Porolepjveidīgās (Porolepiformes) ir viena no ripidistiju klases (Rhipidistia) kārtām.
Skatīt Astes spura un Porolepjveidīgās
Ragzobzivjveidīgās
Ragzobzivjveidīgās (Ceratodontiformes syn. Ceratodontida) ir divējādelpojošo zivju (Ceratodontae) kārta, kuras pārstāvju fosilijas ir zināmas vēl no triasa, bet mūsdienās ir saglabājušās nedaudzas reliktas formas, kas dzīvo Dienvidamerikā, Amazones baseinā, Āfrikas centrālajā daļā, kā arī Austrālijas austrumos.
Skatīt Astes spura un Ragzobzivjveidīgās
Rizodontveidīgās
Rizodontveidīgās (Rhizodontiformes) ir viena no ripidistiju klases (Rhipidistia) kārtām.
Skatīt Astes spura un Rizodontveidīgās
Saržokļaiņi
Saržokļaiņi (Chaetognatha) — jūras bezmugurkaulnieku tips.
Skatīt Astes spura un Saržokļaiņi
Skaumenakīdas
Skaumenakīdas (Scaumenaciidae) ir izmirušu dipterīdveidīgo zivju dzimta no divējādelpojošo zivju virskārtas.
Skatīt Astes spura un Skaumenakīdas
Spuras
Zivs ''Lampanyctodes hectoris'' morfolģija: 1 — žaunu vāks 2 — sānu līnija 3 — '''muguras spura''' 4 — '''tauku spura''' 5 — astes daļa 6 — '''astes spura''' 7 — '''anālā spura''' 8 — fotofori 9 — '''vēdera spura''' (pāra) 10 — '''krūšu spura''' (pāra) Spuras ir kustības orgāni, kurus organismi izmanto, lai pārvietotos ūdenī un kontrolētu savas kustības.
Skatīt Astes spura un Spuras
Storveidīgās
Storveidīgās jeb storveidīgo zivju kārta (Acipenseriformes) ir viena no starspurzivju klases (Actinopterygii) kārtām, kas pieder Skrimšļa ganoīdzivju (Chondrostei) apakšklasei.
Skatīt Astes spura un Storveidīgās
Telsons
Telsona izvietojums garnelei. (iekrāsots) Telsons jeb anālais segments ir vēžveidīgo pēdējais vēdera (abdomena) posms, kura ventrālajā pusē atrodas anālā atvere.
Skatīt Astes spura un Telsons
Upes nēģi
Upes nēģi (Lampetra) ir nēģu dzimtas (Petromyzontidae) bezžokļaiņu ģints.
Skatīt Astes spura un Upes nēģi
Uropodi
Langustina (''Nephrops norvegicus'') astes spura. Abās pusēs no telsona (centrā) atrodas uropodi. Uropodi ir vēžveidīgo abdomena sestā segmenta ekstremitātes, kas morfoloģiski un funkcionāli atšķiras no pārējām abdomena ekstremitātēm.
Skatīt Astes spura un Uropodi
Vetulikolijas
Vetulikolijas (''Yuyuanozoon'') rekonstrukcija. Vetulikolijas (Vetulicolia) ir izmirušu jūras dzīvnieku tips (vai apakštips), kas dzīvoja kembrija periodā.
Skatīt Astes spura un Vetulikolijas
Zivis
Gupija Zivis ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.
Skatīt Astes spura un Zivis
Zināms kā Astes spuras.