Ātrāk nekā pārlūku!
35 attiecības: Alata, Antiarhi, Asterolepji, Bezžokļaiņi, Botriolepidīdi, Byssacanthus dilatatus, Dažādvairodži, Daudzspurzivjveidīgās, Desmitkājvēži, Diplakanti, Elpistostegāļi, Faneropleirīdas, Heirakanti, Muguras spura, Nēģu dzimta, Ohridas lasis, Onihodveidīgās, Osteolepidīdi, Osteolepjveidīgās, Panderihtīdi, Peachocaris, Plaušzivjveidīgās, Porolepīdi, Porolepjveidīgās, Ragzobzivjveidīgās, Rizodontveidīgās, Saržokļaiņi, Skaumenakīdas, Spuras, Storveidīgās, Telsons, Upes nēģi, Uropodi, Vetulikolijas, Zivis.
Alata
Alata makšķernieka tīkliņā thumb No augšas alata ir grūti pamanāma Alates lielā muguras spura ir sugas raksturīga pazīme Alata jeb alate (Thymallus thymallus) ir zivs, lašu dzimtas (Salmonidae) alatu ģints tipiskā suga, vienīgā savas ģints pārstāve, kas dabiski sastopama Eiropā.
Jaunums!!: Astes spura un Alata · Redzēt vairāk »
Antiarhi
Antiarhi (Antiarchi) ir izmirušu bruņuzivju apakšklase vai virskārta, kas dzīvoja devona periodā.
Jaunums!!: Astes spura un Antiarhi · Redzēt vairāk »
Asterolepji
Asterolepji (Asterolepis) ir izmirusi antiarhu bruņuzivju ģints no Amerikas un Eirāzijas devona nogulumiem.
Jaunums!!: Astes spura un Asterolepji · Redzēt vairāk »
Bezžokļaiņi
Bezžokļaiņi, iekšžauņi (Agnatha, Entobranchiata) — hordaiņu tipa, mugurkaulnieku apakštipa infratips.
Jaunums!!: Astes spura un Bezžokļaiņi · Redzēt vairāk »
Botriolepidīdi
Botriolepidīdi (Bothriolepididae) ir izmirušu bruņuzivju antiarhu dzimta, kas dzīvoja devona periodā.
Jaunums!!: Astes spura un Botriolepidīdi · Redzēt vairāk »
Byssacanthus dilatatus
Byssacanthus dilatatus ir devona bruņuzivju suga, kas dzīvoja Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā vidusdevona laikā.
Jaunums!!: Astes spura un Byssacanthus dilatatus · Redzēt vairāk »
Dažādvairodži
Dažādvairodži jeb heterostraki (Heterostraci, sengr. ἕτερος+ὄστρακον "atškirīgas bruņas") ir izmirušu bezžokļaiņu pārnāšu klases (Pteraspidomorphi) apakšklase.
Jaunums!!: Astes spura un Dažādvairodži · Redzēt vairāk »
Daudzspurzivjveidīgās
Daudzspurzivjveidīgās (Polypteriformes) ir primitīvu starspurzivju kārta, kas iekļauj sevī tropiskajā Āfrikā saldūdenī dzīvojošas zivis, kā arī izmirušas formas.
Jaunums!!: Astes spura un Daudzspurzivjveidīgās · Redzēt vairāk »
Desmitkājvēži
Desmitkājvēži, desmitkāji (Decapoda) ir īsto augstāko vēžu (Malacostraca) kārta.
Jaunums!!: Astes spura un Desmitkājvēži · Redzēt vairāk »
Diplakanti
Diplakanti (Diplacanthus) ir klimatijveidīgo akantodu ģints.
Jaunums!!: Astes spura un Diplakanti · Redzēt vairāk »
Elpistostegāļi
Elpistostegāļi (Elpistostegalia) jeb panderihtīdi ir viena no ripidistiju klases (Rhipidistia) kārtām.
Jaunums!!: Astes spura un Elpistostegāļi · Redzēt vairāk »
Faneropleirīdas
Faneropleirīdas (Phaneropleuridae) ir izmirušu dipterīdveidīgo zivju dzimta no divējādelpojošo zivju virskārtas.
Jaunums!!: Astes spura un Faneropleirīdas · Redzēt vairāk »
Heirakanti
Heirakanti (Cheiracanthus) ir akantodveidīgo akantodu ģints.
Jaunums!!: Astes spura un Heirakanti · Redzēt vairāk »
Muguras spura
Haizivs (''Squalus bucephalus'') muguras spura ar dzelksni. Muguras spura ir nepāra spura, kas atrodas daudzu ūdens dzīvnieku muguras daļā.
Jaunums!!: Astes spura un Muguras spura · Redzēt vairāk »
Nēģu dzimta
Nēģu dzimta (Petromyzontidae) ir nēģveidīgo kārtas bezžokļaiņi, kas ir izplatīti ziemeļu puslodē: Ziemeļamerikā un Eirāzijā.
Jaunums!!: Astes spura un Nēģu dzimta · Redzēt vairāk »
Ohridas lasis
Belvica jeb Ohridas lasis uz Maķedonijas pastmarkas Ohridas lasis jeb belvica (Salmo ohridanus, maķedoņu: белвица), ir saldūdens lašu dzimtas zivju suga, kas ir endēmiska Ohridas ezerā Albānijā un Ziemeļmaķedonijā.
Jaunums!!: Astes spura un Ohridas lasis · Redzēt vairāk »
Onihodveidīgās
Onihodveidīgās (Onychodontiformes) jeb strunijveidīgās (Struniiformes) ir daivspurzivju kārta ar vienīgo (Onychodontidae Woodward, 1891) dzimtu, kuras pārstāvji dzīvoja vidusdevonā un augšdevonā.
Jaunums!!: Astes spura un Onihodveidīgās · Redzēt vairāk »
Osteolepidīdi
Osteolepidīdi (Osteolepididae) ir viena no osteolepjveidīgo kārtas (Osteolepiformes) dzimtām.
Jaunums!!: Astes spura un Osteolepidīdi · Redzēt vairāk »
Osteolepjveidīgās
Osteolepjveidīgās (Osteolepiformes) ir viena no ripidistiju klases (Rhipidistia) kārtām.
Jaunums!!: Astes spura un Osteolepjveidīgās · Redzēt vairāk »
Panderihtīdi
Panderihtīdi (Panderichthyidae) jeb elpistostegīdi ir viena no ripidistiju klases (Rhipidistia) dzimtām.
Jaunums!!: Astes spura un Panderihtīdi · Redzēt vairāk »
Peachocaris
Peachocaris ir lofogastrīdu kārtas un Peachocarididae dzimtas augstāko vēžu izmirusi ģints.
Jaunums!!: Astes spura un Peachocaris · Redzēt vairāk »
Plaušzivjveidīgās
Plaušzivjveidīgās (Dipnomorpha) ir viena no daivspurzivju virsklases (Sarcopterygii) apakšklasēm (citi tās uzskata vienkārši par kladu), kas apvieno Divējādelpojošās zivis un Porolepjveidīgās.
Jaunums!!: Astes spura un Plaušzivjveidīgās · Redzēt vairāk »
Porolepīdi
Porolepīdi (Porolepididae) ir viena no ripidistiju klases (Rhipidistia) dzimtām.
Jaunums!!: Astes spura un Porolepīdi · Redzēt vairāk »
Porolepjveidīgās
Porolepjveidīgās (Porolepiformes) ir viena no ripidistiju klases (Rhipidistia) kārtām.
Jaunums!!: Astes spura un Porolepjveidīgās · Redzēt vairāk »
Ragzobzivjveidīgās
Ragzobzivjveidīgās (Ceratodontiformes syn. Ceratodontida) ir divējādelpojošo zivju (Ceratodontae) kārta, kuras pārstāvju fosilijas ir zināmas vēl no triasa, bet mūsdienās ir saglabājušās nedaudzas reliktas formas, kas dzīvo Dienvidamerikā, Amazones baseinā, Āfrikas centrālajā daļā, kā arī Austrālijas austrumos.
Jaunums!!: Astes spura un Ragzobzivjveidīgās · Redzēt vairāk »
Rizodontveidīgās
Rizodontveidīgās (Rhizodontiformes) ir viena no ripidistiju klases (Rhipidistia) kārtām.
Jaunums!!: Astes spura un Rizodontveidīgās · Redzēt vairāk »
Saržokļaiņi
Saržokļaiņi (Chaetognatha) — jūras bezmugurkaulnieku tips.
Jaunums!!: Astes spura un Saržokļaiņi · Redzēt vairāk »
Skaumenakīdas
Skaumenakīdas (Scaumenaciidae) ir izmirušu dipterīdveidīgo zivju dzimta no divējādelpojošo zivju virskārtas.
Jaunums!!: Astes spura un Skaumenakīdas · Redzēt vairāk »
Spuras
Zivs ''Lampanyctodes hectoris'' morfolģija: 1 — žaunu vāks 2 — sānu līnija 3 — '''muguras spura''' 4 — '''tauku spura''' 5 — astes daļa 6 — '''astes spura''' 7 — '''anālā spura''' 8 — fotofori 9 — '''vēdera spura''' (pāra) 10 — '''krūšu spura''' (pāra) Spuras ir kustības orgāni, kurus organismi izmanto, lai pārvietotos ūdenī un kontrolētu savas kustības.
Jaunums!!: Astes spura un Spuras · Redzēt vairāk »
Storveidīgās
Storveidīgās jeb storveidīgo zivju kārta (Acipenseriformes) ir viena no starspurzivju klases (Actinopterygii) kārtām, kas pieder Skrimšļa ganoīdzivju (Chondrostei) apakšklasei.
Jaunums!!: Astes spura un Storveidīgās · Redzēt vairāk »
Telsons
Telsona izvietojums garnelei. (iekrāsots) Telsons jeb anālais segments ir vēžveidīgo pēdējais vēdera (abdomena) posms, kura ventrālajā pusē atrodas anālā atvere.
Jaunums!!: Astes spura un Telsons · Redzēt vairāk »
Upes nēģi
Upes nēģi (Lampetra) ir nēģu dzimtas (Petromyzontidae) bezžokļaiņu ģints.
Jaunums!!: Astes spura un Upes nēģi · Redzēt vairāk »
Uropodi
Langustina (''Nephrops norvegicus'') astes spura. Abās pusēs no telsona (centrā) atrodas uropodi. Uropodi ir vēžveidīgo abdomena sestā segmenta ekstremitātes, kas morfoloģiski un funkcionāli atšķiras no pārējām abdomena ekstremitātēm.
Jaunums!!: Astes spura un Uropodi · Redzēt vairāk »
Vetulikolijas
Vetulikolijas (''Yuyuanozoon'') rekonstrukcija. Vetulikolijas (Vetulicolia) ir izmirušu jūras dzīvnieku tips (vai apakštips), kas dzīvoja kembrija periodā.
Jaunums!!: Astes spura un Vetulikolijas · Redzēt vairāk »
Zivis
Gupija Zivis ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.
Jaunums!!: Astes spura un Zivis · Redzēt vairāk »
