Satura rādītājs
191 attiecības: Absorbcijas spektrs, Acetonciānhidrīns, Alberts Einšteins, Aldehīdi, Alfrēds Kastlers, Alkaloīdi, Alotropija, Amīni, Amedeo Avogadro, Angstrēms, Antiviela, Atoma kodols, Atoma rādiuss, Atomfizika, Atommasas vienība, Atompulkstenis, Atomskaitlis, Atomspēku mikroskops, Avogadro skaitlis, Šķīdums, Šķīdumu koligatīvās īpašības, Šrēdingera kaķis, Ūdeņraža saite, Ķīmija, Ķīmijas tehnoloģija, Ķīmiskais elements, Ķīmiskais simbols, Ķīmiskā formula, Ķīmiskā reakcija, Ķīmiskā saite, Ķīmiskā viela, Čerenkova—Vavilova starojums, Ērvings Lengmīrs, Ēteri, Barioni, Bēta sabrukšana, Binārie savienojumi, Blīvuma funkcionāļa teorija, Bora atoma uzbūves modelis, Brīvais radikālis, Brisele, Caurspīdīgums (optika), Cietviela, Daļiņu detektors, Džons Daltons, Dēmokrits, Dielektriķu polarizēšanās, Difūzija, Dimants, Dzelzs, ... Izvērst indekss (141 vairāk) »
Absorbcijas spektrs
Fraunhofera līnijas - tumšas absorbcijas līnijas Saules spektrā Absorbcijas spektrs ir gāzu, šķidrumu, cietu vielu absorbēto elektromagnētisko viļņu sadalījums pa viļņu garumiem vai frekvencēm.
Skatīt Atoms un Absorbcijas spektrs
Acetonciānhidrīns
Acetonciānhidrīns (C4H7NO) ir organisks savienojums, kura molekulā pie viena un tā paša oglekļa atoma ir hidroksilgrupa un nitrilgrupa.
Skatīt Atoms un Acetonciānhidrīns
Alberts Einšteins
Alberts Einšteins (Albert Einstein; dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes fiziķis, kuru bieži uzskata par ievērojamāko 20.
Skatīt Atoms un Alberts Einšteins
Aldehīdi
Aldehīdu vispārēja struktūrformula Aldehīdi ir skābekli saturoši organiski savienojumi, kurus var iegūt, dehidrogenējot pirmējos spirtus.
Skatīt Atoms un Aldehīdi
Alfrēds Kastlers
Frederiks Anrī Alfrēds Kastlers (dzimis, miris) bija Francijas fiziķis, dzejnieks un universitātes profesors.
Skatīt Atoms un Alfrēds Kastlers
Alkaloīdi
Alkaloīds (morfīns) Alkaloīdi — slāpekli saturošas, galvenokārt augu izcelsmes organiskas vielas.
Skatīt Atoms un Alkaloīdi
Alotropija
Dažādas oglekļa alotropiskās modifikācijas (pa kreisi — dimants, pa labi — grafīts) Alotropija — parādība, kad viens ķīmiskais elements veido vairākas vienkāršas vielas.
Skatīt Atoms un Alotropija
Amīni
Trīsaizvietotu amīnu vispārīgā struktūrformula Amīni ir ogļūdeņražu atvasinājumi, kuru molekulās viens vai vairāki ogļūdeņraža atlikumi ir saistīti ar aminogrupu.
Skatīt Atoms un Amīni
Amedeo Avogadro
Lorenco Romano Amedeo Karlo Avogadro di Kvaregna e di Cereto, Kvaregnas un Cereto grāfs (dzimis, miris) bija itāliešu fiziķis un ķīmiķis, pazīstams ar savu ieguldījumu molekulārajā teorijā.
Skatīt Atoms un Amedeo Avogadro
Angstrēms
Angstrēms ir garuma mērvienība ekvivalenta 1/10000000000 metra jeb 10−10m (100 pm vai 0,1 nm).
Skatīt Atoms un Angstrēms
Antiviela
Antiviela jeb antimatērija ir viela (matērija), kas sastāv no antidaļiņām.
Skatīt Atoms un Antiviela
Atoma kodols
Shematisks atoma kodola attēlojums. Sarkanā krāsā ir protoni, bet zilā krāsā — neitroni Atoma kodols ir atoma centrālā daļa, kurā koncentrēta tā masa (99,9% no atoma masas).
Skatīt Atoms un Atoma kodols
Atoma rādiuss
Hēlija uzbūve un izmēri Atoma rādiuss ir lielums, kas raksturo vidējos attālumus starp atomu attālumu vielā.
Skatīt Atoms un Atoma rādiuss
Atomfizika
Atomfizika ir fizikas nozare, kas pēta atomu kā izolētu sistēmu, kas sastāv no atoma kodola un elektroniem.
Skatīt Atoms un Atomfizika
Atommasas vienība
Atommasas vienība (simbols: u), arī daltons (simbols: Da) ir masas mērvienība, ko izmanto molekulu, atomu, to kodola, elementārdaļiņu masas izteikšanai.
Skatīt Atoms un Atommasas vienība
Atompulkstenis
Atompulkstenis ir iekārta laika mērīšanai, kurā kā periodiska signāla avots tiek izmantotas atomu vai molekulu svārstības, kas ar elektronisku shēmu palīdzību tiek salīdzinātas ar izmērāmo laika periodu.
Skatīt Atoms un Atompulkstenis
Atomskaitlis
Atomskaitlis ir vienāds ar protonu skaitu atoma kodolā.
Skatīt Atoms un Atomskaitlis
Atomspēku mikroskops
AFM blokshēma Atomspēku mikroskops ir speciāla veida skenējošais mikroskops (SPM), kas tika izgudrots 1986.
Skatīt Atoms un Atomspēku mikroskops
Avogadro skaitlis
Avogadro skaitlis ir atomu vai molekulu skaits vienā molā vielas.
Skatīt Atoms un Avogadro skaitlis
Šķīdums
Šķīdums ir stabila homogēna dispersa sistēma jeb vairākkomponenšu vienfāzes sistēma.
Skatīt Atoms un Šķīdums
Šķīdumu koligatīvās īpašības
Šķīdumu koligatīvās īpašības ir tās šķīdumu jeb solvātu īpašības, kuras nosaka izšķīdušās vielas daļiņu (atomu, molekulu, jonu) tieksme saistīties ar šķīdinātāja jeb solventa molekulām un kuru izpausme ir atkarīga tikai no izšķīdušās vielas daļiņu koncentrācijas.
Skatīt Atoms un Šķīdumu koligatīvās īpašības
Šrēdingera kaķis
Šrēdingera kaķis: kastē atrodas kaķis, indes ampula un radioaktīva viela. Kad monitors, piemēram, Geigera skaitītājs, konstatē radioaktivitāti, indes ampula tiek sadauzīta, un kaķis iet bojā. Šrēdingera kaķis ir Austrijas fiziķa Ervīna Šrēdingera 1935.
Skatīt Atoms un Šrēdingera kaķis
Ūdeņraža saite
Ūdeņraža saite starp divām ūdens molekulām Ūdeņraža saite ir īpašs ķīmiskās saites veids, kas iespējams ūdeņraža atoma sevišķo īpašību dēļ.
Skatīt Atoms un Ūdeņraža saite
Ķīmija
Ķīmija ir zinātne, kas pēta vielu sastāvu, īpašības, struktūru utt. Ķīmija (— ‘metālu sakausēšanas māka’) ir zinātnes nozare, kas pēta vielu sastāvu, īpašības, pārvērtības un parādības, kas saistītas ar šīm pārvērtībām, izstrādā racionālas vielu iegūšanas un pārstrādes metodes.
Skatīt Atoms un Ķīmija
Ķīmijas tehnoloģija
Rūpnieciska mēroga destilācijas kolonnas Ķīmijas tehnoloģija (no, chēmeia — 'metālu sakausēšanas māka', τέχνη, tehnē — 'meistarība, māksla' un λογος, logos — 'mācība, jēdziens') ir zinātne par ķīmisko reakciju norisi, metodēm un īpatnībām rūpnieciskajos vai modelējošos procesos.
Skatīt Atoms un Ķīmijas tehnoloģija
Ķīmiskais elements
zemes un ūdens (attēlā angļu valodā attēlota saistība starp šiem elementiem). Šāds uzskats pastāvēja līdz pat 18. un 19. gadsimtam Ķīmiskais elements ir viena veida atomu kopums, kurus nevar sadalīt sīkāk vai pārveidot citos elementos ar ķīmiskām metodēm.
Skatīt Atoms un Ķīmiskais elements
Ķīmiskais simbols
Ķīmiskais simbols ir katra ķīmiskā elementa nosaukuma īpašs saīsinājums no tā latīniskā nosaukuma.
Skatīt Atoms un Ķīmiskais simbols
Ķīmiskā formula
Ķīmiskā formula ir koncentrēts veids, kā atainot informāciju par atomiem, kas veido noteiktu ķīmisko savienojumu.
Skatīt Atoms un Ķīmiskā formula
Ķīmiskā reakcija
Amonija dihromāta termiskās sadalīšanās reakcija Ķīmiskā reakcija ir ķīmisks process, kurā viena vai vairākas ķīmiskās vielas pārvēršas un veido jaunas vielas ar citām ķīmiskajām īpašībām.
Skatīt Atoms un Ķīmiskā reakcija
Ķīmiskā saite
ūdeņradi (H) Ķīmiskā saite ir fizikālas mijiedarbības veids, kas notur atomus molekulā, jonus kristālrežģī, neitrālus atomus atomu režģī.
Skatīt Atoms un Ķīmiskā saite
Ķīmiskā viela
Ūdens un tvaiks ir vienas ķīmiskās vielas divi dažādi agregātstāvokļi Ķīmiskā viela ir vielas veids ar noteiktu ķīmisko sastāvu, neatkarīgi no šīs vielas izcelsmes.
Skatīt Atoms un Ķīmiskā viela
Čerenkova—Vavilova starojums
ASV) Čerenkova—Vavilova starojums jeb Čerenkova starojums ir elektromagnētiskais starojums, kas rodas, lādētām daļiņām kustoties vidē ar ātrumu, kas pārsniedz gaismas izplatīšanās ātrumu šajā vidē.
Skatīt Atoms un Čerenkova—Vavilova starojums
Ērvings Lengmīrs
Ērvings Lengmīrs (Irving Langmuir, dzimis 1881. gada 31. janvārī, miris 1957. gada 16. augustā) — ASV ķīmiķis un fiziķis.
Skatīt Atoms un Ērvings Lengmīrs
Ēteri
Ēteri ir skābekli saturoši organiski savienojumi, kas satur ētera grupu — skābekļa atomu, kas ir savienots ar divām alkilgrupām.
Skatīt Atoms un Ēteri
Barioni
Barioni (no grieķu βαρύς (barys) smags) ir smagās subatomārās daļiņas (hadroni), kuru masa ir vienāda vai lielāka par protona masu.
Skatīt Atoms un Barioni
Bēta sabrukšana
Bēta sabrukšana ir atoma kodola radioaktīvās sabrukšanas veids, kurā tiek izsviesta bēta daļiņa — elektrons vai pozitrons.
Skatīt Atoms un Bēta sabrukšana
Binārie savienojumi
Binārie savienojumi (no — 'divdaļīgs') ir ķīmiskie savienojumi, kas sastāv no diviem dažādiem ķīmiskajiem elementiem (piemēram, nātrija hlorīds NaCl vai ūdens H2O).
Skatīt Atoms un Binārie savienojumi
Blīvuma funkcionāļa teorija
Blīvuma funkcionāļa teorija jeb DFT ir viena no visplašāk izmantotajām ab initio atomu, molekulu, kristālu, virsmu un to mijiedarbību skaitļošanas metodēm.
Skatīt Atoms un Blīvuma funkcionāļa teorija
Bora atoma uzbūves modelis
Ūdeņraža atoma modelis Bora atoma uzbūves modelis piedāvā vienkāršotu atoma uzbūves novērtējumu.
Skatīt Atoms un Bora atoma uzbūves modelis
Brīvais radikālis
Hidroksiljons un hidroksilradikālis Brīvais radikālis ir molekula ar vismaz vienu nesapārotu elektronu.
Skatīt Atoms un Brīvais radikālis
Brisele
Brisele (vai Ville de Bruxelles) ir pilsēta Beļģijas centrālajā daļā.
Skatīt Atoms un Brisele
Caurspīdīgums (optika)
Dihroiskajiem filtriem tiek izmantoti optiski caurspīdīgi materiāli. Caurspīdīgums jeb caurspīdība optikā un pārsvarā arī citās lietišķajās zinātnēs ir vielas spēja laist sev cauri gaismu.
Skatīt Atoms un Caurspīdīgums (optika)
Cietviela
Insulīna kristāli Cietviela ir viela, kura ir cietā agregātstāvoklī.
Skatīt Atoms un Cietviela
Daļiņu detektors
Daļiņu detektors (jonizējošā starojuma detektors vai elementārdaļiņu detektors) ir ierīce, ko izmanto lielas enerģijas elementārdaļiņu un citu daļiņu (jonizējošā starojuma) detektēšanai un parametru mērīšanai.
Skatīt Atoms un Daļiņu detektors
Džons Daltons
Džons Daltons (izrunā, dzimis, miris) bija angļu ķīmiķis, fiziķis un meteorologs, kā arī tiek uzskatīts par mūsdienu atomu teorijas "tēvu".
Skatīt Atoms un Džons Daltons
Dēmokrits
Dēmokrits no Abdērām (Dēmokritos) bija sengrieķu filosofs un atomisma aizsācējs, Leikipa skolnieks.
Skatīt Atoms un Dēmokrits
Dielektriķu polarizēšanās
Dielektriķu polarizēšanās ir polāros dielektriķos esošo dipolu orientēšanās vai dipolu izveidošanās nepolāros dielektriķos elektriskā lauka intensitātes līniju virzienā.
Skatīt Atoms un Dielektriķu polarizēšanās
Difūzija
Difūzija ir atšķirīgu vielu daļiņu (atomu vai molekulu) savstarpēja sajaukšanās to siltumkustības un arī citu ārējo apstākļu, piemēram, atšķirīgu koncentrāciju dēļ.
Skatīt Atoms un Difūzija
Dimants
Dimants (adamas — ‘neievainojamais’) ir oglekļa alotrops (citi oglekļa alotropi ir grafīts, fullerēns, karbīns, oglekļa nanocaurulītes, dimanta nanostienīši, lonsdaleīts un citi), kurā oglekļa atomi ir sakārtoti izometriski heksoktaedriskā kristāla režģī.
Skatīt Atoms un Dimants
Dzelzs
Dzelzs ir ķīmiskais elements ar simbolu Fe un atomskaitli 26.
Skatīt Atoms un Dzelzs
Ekonomikas antropoloģija
Ekonomikas antropoloģija ir sociālās antropoloģijas apakšnozare, pēta, kādā veidā dažādas cilvēku sabiedrības rada, iegūst, maina patērē un likvidē dažādas vērtības.
Skatīt Atoms un Ekonomikas antropoloģija
Eksosfēra
Eksosfēra (no grieķu valodas vārdiem ekso.
Skatīt Atoms un Eksosfēra
Elektriskais lādiņš
Elektriskais lādiņš ir fizikāls lielums, kas nosaka elektromagnētisko mijiedarbību intensitāti, fizikā to apzīmē ar q \ un tā mērvienība ir kulons (C).
Skatīt Atoms un Elektriskais lādiņš
Elektriskais vadītājs
Elektriskais vadītājs ir materiāls, kurā ir kustīgi elektriskie lādiņi.
Skatīt Atoms un Elektriskais vadītājs
Elektriskā strāva
Augstsprieguma strāvas transformatori Elektriskā strāva ir elektrisko lādiņu (lādiņnesēju) orientēta plūsma.
Skatīt Atoms un Elektriskā strāva
Elektromagnētiskais starojums
magnētiskās indukcijas maiņa elektromagnētiskā starojuma izplatīšanās virzienā Elektromagnētiskais starojums ir starojums, kas rodas elektromagnētisma rezultātā.
Skatīt Atoms un Elektromagnētiskais starojums
Elektronegativitāte
Elektronegativitāte ir atoma fundamentāla ķīmiska īpašība, kas kvantitatīvi raksturo molekulas sastāvā esoša atoma spēju piesaistīt elektronus.
Skatīt Atoms un Elektronegativitāte
Elektrons
Kruksa lampu pirmo reizi tika nodemonstrēta elektronu daļiņu daba Elektrons (ēlektron — ‘dzintars’) ir vieglākā no zināmajām stabilajām elementārdaļiņām (neskaitot neitrīno, kam arī ir ļoti niecīga miera masa).
Skatīt Atoms un Elektrons
Elektrontieksme
Elektrontieksme ir enerģija, kas izdalās, brīvam atomam vai molekulai pievienojot elektronu un kļūstot par negatīvi lādētu jonu.
Skatīt Atoms un Elektrontieksme
Elektronvolts
Elektronvolts (saīsināti eV) ir enerģijas ārpussistēmas mērvienība, kas plaši tiek lietota atomfizikā, kvantu fizikā un citās fizikas nozarēs.
Skatīt Atoms un Elektronvolts
Elementārdaļiņa
standartmodelī (angļu valodā) Elementārdaļiņas daļiņu fizikā ir tās daļiņas, no kurām veidota matērija un enerģija un kuras nav sadalāmas sīkāk.
Skatīt Atoms un Elementārdaļiņa
Elza Krauliņa
Elza Krauliņa (dzimusi Elza Vēvere, Slokā; mirusi Rīgā) bija latviešu zinātniece, pirmā fiziķe Latvijā, kas aizstāvēja fizikas doktora disertāciju, pirmā sieviete doktore optikā Baltijas valstīs, bijusi Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes dekāne, Spektroskopijas problēmu laboratorijas dibināšanas iniciatore un vadītāja.
Skatīt Atoms un Elza Krauliņa
Enerģija (nozīmju atdalīšana)
Enerģija var būt.
Skatīt Atoms un Enerģija (nozīmju atdalīšana)
Ernests Rezerfords
Ernests Rezerfords, Pirmais Nelsonas barons Rezerfords (dzimis, miris) bija angļu fiziķis, kodolfizikas pamatlicējs.
Skatīt Atoms un Ernests Rezerfords
Fermioni
Elementārdaļiņu "standartmodelis" (angliski) Fermioni (no itāļu fiziķa Enriko Fermi uzvārda) ir daļiņas ar pusveselu spina vērtību.
Skatīt Atoms un Fermioni
Fizikālā sistēma
Fizikālā sistēma ir pētījumu objekts fizikā, kurā tiek ietverts kāds daudzums savstarpēji mijiedarbīgu elementu (fizikāli ķermeņi vai citas sistēmas), kas nosacīti tiek atdalīti no apkārtējās vides.
Skatīt Atoms un Fizikālā sistēma
Fizikāls ķermenis
Fizikāls ķermenis jeb vienkārši ķermenis ir termins fizikā.
Skatīt Atoms un Fizikāls ķermenis
Fluorūdeņradis
Fluorūdeņradis jeb ūdeņraža fluorīds (HF) ir bezkrāsains šķidrums ar asu smaku.
Skatīt Atoms un Fluorūdeņradis
Fluorescence
Minerālu fluorescence, kuri apgaismoti ar ultravioleto gaismu. Fluorescence ir process, kurā viela pēc gaismas vai cita elektromagnētiskā starojuma absorbēšanas izstaro gaismu.
Skatīt Atoms un Fluorescence
Fosfāti
Fosfāta jons Fosfāti ir fosforskābes sāļi.
Skatīt Atoms un Fosfāti
Fosforescence
Fosforescējoša putna figūra Fosforescence ir viens no fotoluminiscences veidiem, līdzīgs fluorescencei.
Skatīt Atoms un Fosforescence
Fotoelektriskais efekts
Fotoelektriskā efekta ilustrācija. Gaismas kvanti (sarkanā krāsā) apstaro metāla virsmu, kā rezultātā notiek elektronu emisija (zilā krāsā) Fotoelektriskais efekts jeb fotoefekts ir elektromagnētiskā starojuma (gaismas) izraisīta elektriska parādība.
Skatīt Atoms un Fotoelektriskais efekts
Fotoluminiscence
Fotoluminiscence rodas fotoierosmes iespaidā, izmantojot redzamā un UV diapazona starojumu gāzu, šķidrumu, stiklu, dielektriķu, pusvadītāju un citu materiālu ierosināšanai.
Skatīt Atoms un Fotoluminiscence
Fotons
lāzera stari. Fotons (— ‘gaisma’) ir elementārdaļiņa, elektromagnētiskā lauka kvants, kā arī gaismas un visu citu elektromagnētiskā starojumu veidu pamatvienība.
Skatīt Atoms un Fotons
Frederiks Žolio-Kirī
Žans Frederiks Žolio-Kirī, dzimtais uzvārds Žolio (dzimis 1900. gada 19. martā Parīzē, miris 1958. gada 14. augustā Parīzē) bija franču fiziķis.
Skatīt Atoms un Frederiks Žolio-Kirī
Gaismas kvanti
Gaismas kvants ir vienā reizē atoma izstarotā viena viļņu enerģijas porcija.
Skatīt Atoms un Gaismas kvanti
Gāze
Metāla baloni gāzu uzglabāšanai paaugstinātā spiedienā. Gāze ir vielas agregātstāvoklis, kam raksturīga molekulu haotiska kustība.
Skatīt Atoms un Gāze
Gāzizlāde
Gāzizlāde ir procesu kopums, kas norisinās gāzē, kurā plūst elektriskā strāva.
Skatīt Atoms un Gāzizlāde
Gāzu planēta
Saules sistēmas gāzu planētas (Jupiters, Saturns, Urāns, Neptūns) un Saule Saturns — viens no gāzes gigantiem Saules sistēmā Gāzu planēta ir liela, masīva planēta, kuru aptver gredzens un kurai ir plašs gāzu (galvenokārt ūdeņraža un hēlija) apvalks un nav cietas virsmas.
Skatīt Atoms un Gāzu planēta
Geigera skaitītājs
Novecojuši Geigera skaitītāji СТС-5 ar plānsienas metāliskiem korpusiem Geigera skaitītājs jeb Geigera—Millera skaitītājs ir gāzizlādes ierīce, kas paredzēta jonizējošā starojuma daļiņu reģistrēšanai.
Skatīt Atoms un Geigera skaitītājs
Grafēns
grafīta kristālā; tos atdalot, var iegūt grafēnu Grafēns ir oglekļa viena atoma biezuma slānis, kas veidots ar sp² starpatomu saitēm heksagonālā divdimensiju kristāliskajā režģī.
Skatīt Atoms un Grafēns
Gugolplekss
Gugolplekss ir skaitlis, kas vienāds ar 10 pakāpē gugols (t.i, 1 ar gugolu nuļļu).
Skatīt Atoms un Gugolplekss
Gustavs Hercs
Gustavs Ludvigs Hercs (dzimis, miris.
Skatīt Atoms un Gustavs Hercs
Halogēnogļūdeņraži
Halogēnogļūdeņraži ir organiskas vielas, kuru molekulā viens vai vairāki ūdeņraža atomi ir aizvietoti ar halogēnu atomiem.
Skatīt Atoms un Halogēnogļūdeņraži
Hanss Jensens
Johaness Hanss Daniels Jensens (dzimis, miris) bija vācu fiziķis.
Skatīt Atoms un Hanss Jensens
Heila—Bopa komēta
Heila—Bopa komēta (C/1995 O1) bija ilglaicīgi redzama komēta, iespējams, ka tā ir 20. gadsimta visvairāk novērotā komēta, kā arī viena no spilgtākajām pēdējās desmitgadēs.
Skatīt Atoms un Heila—Bopa komēta
Heterocikliskie savienojumi
Heterocikliskie savienojumi (- cits, kyklos - riņķis) ir organiski savienojumi, kas atvasināti no arēniem vai cikloalkāniem, aizvietojot oglekļa atomu ciklā vienu vai vairākus atomus ar cita elementa atomiem.
Skatīt Atoms un Heterocikliskie savienojumi
Iekšējā enerģija
Iekšējā enerģija fizikā (nepārtrauktas vides fizika, termodinamika, statistiskā fizika) ir termodinamiskas sistēmas pilnās enerģijas daļa, kurā neietilpst sistēmas kustības kinētiskā enerģija un mijiedarbības ar citām sistēmām potenciālā enerģija.
Skatīt Atoms un Iekšējā enerģija
Ierocis
Ierocis ir noteikts instruments, kas radīts, vai tiek izmantots, lai ievainotu, nogalinātu, vai padarīt rīkoties nespējīgu kādu cilvēku, vai citu dzīvu būtni.
Skatīt Atoms un Ierocis
Irēna Žolio-Kirī
Irēna Žolio-Kirī, dzimtais uzvārds Kirī (dzimusi Parīzē, mirusi Parīzē), bija franču ķīmiķe (Marijas Sklodovskas-Kirī un Pjēra Kirī meita).
Skatīt Atoms un Irēna Žolio-Kirī
Izomērija
Izomērija ir parādība, ka pastāv vielas, kurām ir vienāda molekulmasa un ķīmiskais sastāvs, bet dažāda struktūra (dažāda atomu un saišu starp tiem kārtība molekulā vai arī dažāds atomu vai to grupu telpiskais izvietojums).
Skatīt Atoms un Izomērija
Izotops
Ūdeņraža izotopu atomu uzbūve Izotopi (no grieķu ισος — vienāds, un τόπος — vieta) ir atomi, kuru kodolos ir vienāds skaits protonu, bet dažāds skaits neitronu.
Skatīt Atoms un Izotops
Jonizācija
Jonizācija ir jonu veidošanās no neitrāliem atomiem vai molekulām.
Skatīt Atoms un Jonizācija
Jonizācijas potenciāls
Ķīmisko elementu pirmie jonizācijas potenciāli Jonizācijas potenciāls jeb jonizācijas enerģija ir minimālā enerģija, kuru pievadot atomam vai molekulai, kāds no ārējo čaulu elektroniem spēj pārvarēt potenciāla barjeru un atstāt atomu, kurš kļūst par pozitīvu jonu (katjonu).
Skatīt Atoms un Jonizācijas potenciāls
Jonizējošais starojums
Radiācijas bīstamības simbols Jonizējošais starojums jeb jonizējošā radiācija ir daļiņu plūsma vai elektromagnētiskais starojums, kas spēj jonizēt vielu — radīt tajā jonus un brīvus elektronus.
Skatīt Atoms un Jonizējošais starojums
Jonizētais ūdeņraža mākonis
NGC 604 — viens no jonizētajiem ūdeņraža mākoņiem Jonizētais ūdeņraža mākonis jeb tā sauktais H II reģions ir karstas gāzes un plazmas mākonis, kurā atrodas liels skaits ūdeņraža atomu jonizētā stāvoklī.
Skatīt Atoms un Jonizētais ūdeņraža mākonis
Jons
Joni ir elektriski lādētas daļiņas, kas rodas, ja vielas atomi vai atomu grupas zaudē vai pievieno vienu vai vairākus elektronus.
Skatīt Atoms un Jons
Kaļamība
Tabula, kur metālu kaļamība un velmējamība samazinās Kaļamība ir metāla spēja ļauties apstrādei ar spiedienu, pieņemt jaunu formu siltuma vai spiedes iedarbībā neplaisājoties.
Skatīt Atoms un Kaļamība
Kalabi—Jau varietāte
Vienas no daudzajām sešdimensiju Kalabi—Jau varietātēm trīsdimensiju datorvizualizācija Kalabi—Jau varietāte jeb Kalabi—Jau telpa ir kompakta (noslēgta un ierobežota) kompleksa varietāte, kam piemīt tā saucamā Kēlera metrika (Kähler manifold) un kurai Riči tenzors (Ricci curvature) līdzinās nullei (to sauc arī par Riči plakano metriku).
Skatīt Atoms un Kalabi—Jau varietāte
Karbīns
Karbīns ir viena no oglekļa alotropiskajām modifikācijām.
Skatīt Atoms un Karbīns
Karbonskābes
Karbonskābju vispārīga struktūrformula Karbonskābes (organiskās skābes) ir organiskas vielas, kuru molekulas satur karboksilgrupu −COOH.
Skatīt Atoms un Karbonskābes
Kodolfizika
Kodolfizika ir fizikas nozare, kas pēta atoma kodola uzbūvi, īpašības un pārvēršanās procesus.
Skatīt Atoms un Kodolfizika
Kodolieroči
1945. gadā Kodolieroči ir masu iznīcināšanas ieroči, kuros izmanto kodolreakciju enerģiju.
Skatīt Atoms un Kodolieroči
Kodolreakcija
neitroni ar zilām. Kodolreakcija ir process, kurā no viena veida atomiem rodas cita veida atomi.
Skatīt Atoms un Kodolreakcija
Koncentrācija
Koncentrācija vispārībā ir fizikāls lielums, kas raksturo daļiņu saturu kādā noteiktā tilpumā.
Skatīt Atoms un Koncentrācija
Kovalentā saite
hibridizācijas dēļ) Kovalentā saite (— 'kopīgs', valens — 'stiprs'), saukta arī par homeopolāro saiti ir ķīmiskās saites veids, kura rodas, apvienojoties reaģējošo atomu diviem valences elektronu mākoņiem.
Skatīt Atoms un Kovalentā saite
Kristalogrāfija
Kristalogrāfija (no grieķu vārdiem kristallon.
Skatīt Atoms un Kristalogrāfija
Kristāliskā struktūra
bismuta kristāls Par kristālisko struktūru mineraloģijā un kristalogrāfijā dēvē likumsakarīgu atomu izkārtojumu kristālā.
Skatīt Atoms un Kristāliskā struktūra
Kristāls
Kvarca kristāls Kristāls (no grieķu valodas (κρύσταλλος), sākotnēji vārds apzīmēja — ledu, vēlāk — kalnu kristālu) ķīmijā un mineraloģijā ir cietviela, kuru veidojošie atomi, molekulas vai joni ir izkārtoti noteiktā, regulārā kārtībā, šai kārtībai cikliski atkārtojoties visās trīs telpiskajās dimensijās.
Skatīt Atoms un Kristāls
Kvadrātskābe
Kvadrātskābe jeb dihidroksiciklobutēndions (C4H2O4) pieder pie cikliskajiem ketospirtiem.
Skatīt Atoms un Kvadrātskābe
Kvants
Kvants (no — ‘daudzums’) ir mazākā enerģija, ko var atdot vai pieņemt fizikāla sistēma.
Skatīt Atoms un Kvants
Kvantu mehānika
Skanējošā tuneļmikroskopa attēls, kas balstīts uz kvantu efektiem Kvantu mehānika, zināma arī kā kvantu fizika un kvantu teorija, ir teorētiskās fizikas nozare, kas papildina un izlabo klasisko mehāniku, īpaši atomu un subatomāru daļiņu līmenī.
Skatīt Atoms un Kvantu mehānika
Kvantu tīkls
Kvantu tīkls jeb Kvantu internets ir tehnoloģija, kas izmanto kvantu fizikas principus, lai nodrošinātu informācijas pārsūtīšanu un sakaru drošību.
Skatīt Atoms un Kvantu tīkls
Lauks (fizika)
Elektriskā lauka līnijas ap pozitīvu (sarkans) un negatīvu (zils) lādiņu. Fizikā lauks ir funkcija, kas laiktelpas punktiem piekārto kādu fizikālu lielumu.
Skatīt Atoms un Lauks (fizika)
Lāzers
Lāzeru staru kūļi zaļā (520nm), zilā (445nm) un sarkanā (635nm) krāsā Eksperiments, kurā izmanto lāzera gaismu Lāzers ir elektroniski optiska ierīce, kas izstaro koherentu starojumu.
Skatīt Atoms un Lāzers
Leikips
Leikips (Leukippos) bija sengrieķu filozofs.
Skatīt Atoms un Leikips
Magnēts
Pakavveida magnēts Magnēts ir ķermenis, kas spēj radīt ap sevi magnētisko lauku.
Skatīt Atoms un Magnēts
Manne Sīgbāns
Kārls Manne Jēorgs Sīgbāns (dzimis, miris) bija zviedru fiziķis.
Skatīt Atoms un Manne Sīgbāns
Marija Geperte-Maiere
Marija Geperte-Maiere (dzimusi, mirusi) bija vācu izcelsmes amerikāņu fiziķe.
Skatīt Atoms un Marija Geperte-Maiere
Mars-2
Mars-2 un Mars-3 bija identiski PSRS aparāti.
Skatīt Atoms un Mars-2
Materiālzinātne
Materiālzinātne ir starpdisciplināra zinātnes nozare, kas pēta sakarības starp materiālu struktūru atomu vai molekulu mērogos un to makroskopiskās īpašības.
Skatīt Atoms un Materiālzinātne
Metāli
Nokaitēts metāls Metāli ((métallon) — ‘raktuves’) ir tādu elementu veidotās vienkāršās vielas vai to sakausējumi, kam piemīt metāliskas īpašības (salīdzinoši laba siltumvadītspēja un elektrovadītspēja, metālisks spīdums, plastiskums u.c.).
Skatīt Atoms un Metāli
Metināšana
Loka metināšana. Metināšana ir process, kurā tiek savienoti dažādi materiāli, parasti metāli vai termoplasti.
Skatīt Atoms un Metināšana
Mihails Lomonosovs
Mihails (Mihailo) Lomonosovs (dzimis, miris) bija krievu enciklopēdists, dzejnieks un vēsturnieks.
Skatīt Atoms un Mihails Lomonosovs
Minerāls
Dažādi minerāli Minerāls ir savienojums, kas veidojies dabiskos fizikāli ķīmiskajos procesos un kuram piemīt noteikts ķīmiskais sastāvs un kristāliskā struktūra.
Skatīt Atoms un Minerāls
Molekula
3D attēli (pa kreisi un vidū) un 2D attēls (pa labi) parāda molekulu uzbūvi no dažādiem atomiem. Molekula ir mazākā vielas daļiņa, kas nosaka vielas ķīmisko sastāvu un visas fizikālās īpašības.
Skatīt Atoms un Molekula
Molekulārfizika
Molekulārfizika ir mācība par vielu, kas pēta ķermeņu īpašības atkarībā no to uzbūves, molekulu mijiedarbības spēka un molekulu kustības rakstura.
Skatīt Atoms un Molekulārfizika
Molekulāri kinētiskā teorija
Molekulāri kinētiskā teorija (krievu: молекулярно-кинетическая теория) jeb gāzu kinētiskā teorija (angļu: kinetic theory of gases) ir fizikas teorija, kuras pamatā ir trīs eksperimentāli pierādīti principi.
Skatīt Atoms un Molekulāri kinētiskā teorija
Molekulārie spēki
Molekulārie spēki ir mijiedarbības spēki, kuri darbojas starp vielas molekulām.
Skatīt Atoms un Molekulārie spēki
Mols
Mols ir SI vielas daudzuma mērvienība.
Skatīt Atoms un Mols
Monosaharīdi
Monosaharīdi ((monos) — ‘viens pats, vienīgais’, σακχαρ (sakchar) — ‘cukurs’) ir viena no trijām ogļhidrātu grupām (vēl ir disaharīdi un polisaharīdi).
Skatīt Atoms un Monosaharīdi
Nanotehnoloģija
zobrati. Nanotehnoloģija jeb nanozinātne (no (nânos) — 'punduris') ir tehnoloģijas un zinātnes nozare, kurā tiek pētītas struktūras, kuru izmēri ir salīdzināmi ar atomu un molekulu izmēriem, tas ir, to izmēri ir mērāmi nanometros (10-9 m; miljardā daļa no metra).
Skatīt Atoms un Nanotehnoloģija
Nekovalentā mijiedarbība
Nekovalentā mijiedarbība jeb starpmolekulārie spēki ir mijiedarbība starp molekulām, kuru atšķirībā no kovalentās saites jeb iekšmolekulārajiem spēkiem nenodrošina atomu elektronu mākoņu pārklāšanās.
Skatīt Atoms un Nekovalentā mijiedarbība
Nitrosavienojumi
Nitrosavienojumu struktūrformula Nitrosavienojumi ir organiskas vielas, kuru molekulās viens vai vairāki ūdeņraža atomi ir aizvietoti ar nitrogrupu −NO2.
Skatīt Atoms un Nitrosavienojumi
Nobela prēmijas laureāti ķīmijā
Alfrēda Nobela (1833—1896) portrets (autors ''Gösta Florman''). Nobela prēmijas laureāti ķīmijā ir zinātnieki, kas saņēmuši Nobela prēmiju ķīmijā.
Skatīt Atoms un Nobela prēmijas laureāti ķīmijā
Nobela prēmijas laureāti fizikā
Nobela prēmijas laureāti fizikā ir zinātnieki, kas saņēmuši Nobela prēmiju fizikā.
Skatīt Atoms un Nobela prēmijas laureāti fizikā
Oglekļa nanocaurulītes
Nanocaurulītes trīsdimensiju struktūra Oglekļa nanocaurulītes ir cilindriskas formas struktūras, kas veidotas no oglekļa atomiem.
Skatīt Atoms un Oglekļa nanocaurulītes
Ogleklis
Ogleklis ir ķīmiskais elements ar simbolu C un atomskaitli 6.
Skatīt Atoms un Ogleklis
Oksidēšanas pakāpe
Oksidēšanas pakāpe ir ķīmiskā elementa atoma nosacīts elektriskais lādiņš molekulā (pieņemot, ka savienojums sastāv no joniem un elektronu pāreja no viena atoma pie otra ir pilnīga).
Skatīt Atoms un Oksidēšanas pakāpe
Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas
molekulu kālija permanganātu (spēcīgu oksidētāju) Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas jeb redoksreakcijas ir tādas ķīmiskas reakcijas, kuru gaitā izmainās reaģējošo vielu sastāvā ietilpstošo ķīmisko elementu oksidēšanas pakāpes, jo elementu atomi viens otram atdod un pievieno elektronus.
Skatīt Atoms un Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas
Oksidētājs
Simbols stipru oksidētāju apzīmēšanai Oksidētājs ir viela, kuras atomi oksidēšanās-reducēšanās reakcijas laikā pievieno sev elektronus (darbojas kā elektronu akceptors).
Skatīt Atoms un Oksidētājs
Olbaltumvielas
kristāli Olbaltumvielas jeb proteīni (no vai, kas savukārt no (protōs) — 'pirmējs'), nereti saīsināti arī kā olbaltumi vai OBV, ir biopolimēri, lielmolekulāri savienojumi, ko veido līdz pat 20 dažādu α-aminoskābju saturošas lineāras virknes, kurās aminoskābes savstarpēji saistītas ar peptīdsaitēm.
Skatīt Atoms un Olbaltumvielas
Optika
Optikas tabula, 1728. gads Optika (— ‘redze’) ir fizikas nozare, kas apraksta gaismas uzvedību un īpašības, kā arī gaismas mijiedarbību ar vielu.
Skatīt Atoms un Optika
Organiskā ķīmija
Organiskā ķīmija ir ķīmijas nozare, kas pēta organiskās vielas un to reakcijas.
Skatīt Atoms un Organiskā ķīmija
Organiskās vielas
Metāns — viena no uzbūves ziņā vienkāršākajām un izplatītākajām organiskajām vielām Organiskās vielas ir oglekli saturoša vielu grupa, daudzas no kurām sastopamas dzīvajā dabā.
Skatīt Atoms un Organiskās vielas
Orgons
Orgons ir hipotētisks universāls dzīvības spēks, ko pirmo reizi aktualizēja Vilhelms Reihs 20.
Skatīt Atoms un Orgons
Pašsakārtošanās
hidrotermālās sintēzes laikā pie 200 °C Pašsakārtošanās ir process, kurā haotiska sistēma izveido organizētu struktūru sistēmas elementu noteiktas savstarpējās mijiedarbības dēļ, bez ārējas ietekmes.
Skatīt Atoms un Pašsakārtošanās
Pauli princips
kvantu skaitļu kombināciju, var būt ne vairāk kā 2 elektroni ar pretēji vērstiem spiniem (uz augšu un uz leju vērstās bultiņas), jo Pauli princips nosaka, ka elektroniem atomā jāatšķiras vismaz ar spinu, ja pārējie kvantu skaitļi ir vienādi Pauli aizlieguma princips vai aizlieguma likums kvantu mehānikā ir likumsakarība, kas nosaka, ka divi vai vairāki identiski fermioni (daļiņas ar pusveselu spinu) kādā sistēmā, piemēram, atomā vai molekulā, nevar vienlaikus atrasties vienā kvantu stāvoklī.
Skatīt Atoms un Pauli princips
Pauls Valdens
Pauls Valdens (1863—1957) bija latviešu izcelsmes vācbaltu ķīmiķis, Vilhelma Ostvalda skolnieks, viens no stereoķīmijas pamatlicējiem.
Skatīt Atoms un Pauls Valdens
Pārejas metāli
KMnO4 (violets) Pārejas metāli ir ķīmiskie elementi, kuru atomskaitlis ir no 21 līdz 30, no 39 līdz 48, 57, no 72 līdz 80, 89 un no 104 līdz 112.
Skatīt Atoms un Pārejas metāli
Plaisa
Plaisa, kura izveidojusies, ieplaisājot stiklam. Materiālu mehānikā plaisa jeb lūzums ir materiāla bojājums, kas saistīts ar materiāla virsmas laukuma palielināšanos.
Skatīt Atoms un Plaisa
Plazma
Dekoratīvā plazmas lampa Plazma (plásma — ‘veidojums’) ir daļēji vai pilnīgi jonizēta viela, kur lādētās daļiņas var brīvi pārvietoties.
Skatīt Atoms un Plazma
Protons
Protons ir pozitīvi lādēta daļiņa, kas sastāv no trim kvarkiem (diviem u kvarkiem un viena d kvarka) un parasti atrodas atoma centrā.
Skatīt Atoms un Protons
Pusvadītājs
operācijpastiprinātājs, gaismas diode un tranzistors. Pusvadītājs ir materiāls, kas elektrības vadīšanas spējas ziņā ierindojams starp metāliem (strāvas vadītājiem) un dielektriķiem, un kura elektrovadītspēja ir atkarīga no elektronu kustības rakstura.
Skatīt Atoms un Pusvadītājs
Radioaktīvā oglekļa datēšana
Radioaktīvā oglekļa datēšana jeb oglekļa-14 datēšana ir radioizotopiskās datēšanas metode, ar kuru nosaka organisko vielu saturošu objektu absolūto vecumu — gadu skaitu kopš bioloģiskā objekta nāves.
Skatīt Atoms un Radioaktīvā oglekļa datēšana
Radioaktivitāte
Radioaktivitāte (no — 'izstarot' un activus — 'aktīvs, darbīgs') — dažu atomu kodolu spēja pašiem no sevis sabrukt, veidojot jaunus, atšķirīgus kodolus (vai arī mainās kodola iekšējā enerģija).
Skatīt Atoms un Radioaktivitāte
Reducētājs
Reducētājs ir viela, kuras atomi oksidēšanās-reducēšanās reakcijas laikā atdod savus elektronus (darbojas kā elektronu donori).
Skatīt Atoms un Reducētājs
Rentgendifraktometrija
Rentgendifraktometrija jeb rentgenstruktūranalīze ir kristalogrāfijas metode, kurā iegūst un analizē rentgenstaru difrakcijas ainu kristālos, lai noteiktu kristālrežģa īpašības.
Skatīt Atoms un Rentgendifraktometrija
Saliktās daļiņas
Saliktās daļiņas ir daudzveidīgas subatomārās daļiņas, pie kurām pieder gan hadroni, kas sastāv no kvarkiem, gan arī atomu kodoli.
Skatīt Atoms un Saliktās daļiņas
Saules sistēma
Saules sistēma ir Saule un ap to riņķojošo debess ķermeņu kopums — astoņas planētas, kas veido planētu sistēmas, kā arī citi ievērojami mazāki ķermeņi, piemēram, pundurplanētas un Saules sistēmas mazie ķermeņi, piemēram, komētas un asteroīdi.
Skatīt Atoms un Saules sistēma
Sīkstruktūras konstante
Sīkstruktūras konstante ir fundamentālā fizikas konstante, kas raksturo elektromagnētiskās mijiedarbības spēku.
Skatīt Atoms un Sīkstruktūras konstante
Sekunde
Punkts iedegas vienu reizi sekundē Sekunde (simbols: s, dažreiz sek.) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) laika pamatmērvienība.
Skatīt Atoms un Sekunde
Siltumkustība
Siltumkustība ir vielas atomu un molekulu patstāvīga haotiska kustība.
Skatīt Atoms un Siltumkustība
Siltums
Siltums fizikā ir termiskās enerģijas pāreja starp diviem ķermeņiem, kas ir dažādās temperatūrās.
Skatīt Atoms un Siltums
Skaņas skrūvgriezis
Skaņas skrūvgriezis ir izdomāts daudzfunkciju instruments, ko britu zinātniskās fantastikas seriālā Doctor Who izmanto tā galvenais varonis Doktors.
Skatīt Atoms un Skaņas skrūvgriezis
Skandijs
Skandijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Sc un atomskaitli 21.
Skatīt Atoms un Skandijs
Slāpeklis
Slāpeklis ir ķīmiskais elements, kuru apzīmē ar simbolu N un tā atomskaitlis ir 7.
Skatīt Atoms un Slāpeklis
Spektroskopijas problēmu laboratorija
Spektroskopijas problēmu laboratorija bija viena no pirmajām patstāvīgajām Latvijas Universitātes zinātniskajām fizikas laboratorijām, kas veica pētījumus optikas un spektroskopijas jomā.
Skatīt Atoms un Spektroskopijas problēmu laboratorija
Spektrs
Varavīksnes spektrs. Spektrs (‘skatīties’) ir nozīmju kopums un/vai to sadalījums pa jebkādu parametru, kuru var pieņemt novērojamais lielums.
Skatīt Atoms un Spektrs
Spirti
Vispārīga spirtu struktūrformula Spirta molekulas modelis. R var būt alkilgrupas vai ūdeņraža atomi. Ja visi trīs R ir ūdeņraža atomi, tad tas ir metanols — visvienkāršākais spirts Spirti ir ogļūdeņražu hidroksilatvasinājumi, kam viens vai vairāki (vairākvērtīgajiem spirtiem) ūdeņraža atomi ir aizvietoti ar hidroksilgrupām (−OH).
Skatīt Atoms un Spirti
Starptautiskā mērvienību sistēma
nav ieviesta Col-end SI jeb Starptautiskā mērvienību sistēma ir izplatītākā mērvienību sistēma pasaulē.
Skatīt Atoms un Starptautiskā mērvienību sistēma
Starpzvaigžņu vide
Jonizētā ūdeņraža sadalījums galaktikas starpzvaigžņu vidē, kas novērojams no Zemes ziemeļu puslodes Starpzvaigžņu vide ir matērija, kas aizpilda galaktikas starp zvaigžņu sistēmām un miglājiem.
Skatīt Atoms un Starpzvaigžņu vide
Statiskā elektrība
Putuplasta gabaliņi pielipuši pie kaķa vilnas statiskās elektrības ietekmē Statiskā elektrība ir nelīdzsvarots elektriskais lādiņš materiāla virsmā vai uz tās.
Skatīt Atoms un Statiskā elektrība
Stehiometrija
Metāna sadegšanas vienādojums. Redzams, ka no vienas metāna molekulas rodas 2 ūdens molekulas, t.i., šajā reakcijā metāna un ūdens stehiometriskā attiecība ir 1:2. Tāpat no vienādojuma var secināt, ka, lai metāns pilnīgi sadegtu, metāna un skābekļa attiecībai jābūt 1:2 Stehiometrija (no sengrieķu στοιχεῖον — 'elements' un μετρέω — 'mērīt') ir noteikumu sistēma ķīmijā, pēc kuras tiek noteikts vielu sastāvs un vielu daudzums ķīmiskajās reakcijās.
Skatīt Atoms un Stehiometrija
Stiepjamība
Stiepjamība ir metāla īpašība, kas raksturo metāla spēju veidot garas stieples vai diegus ar mazu diametru.
Skatīt Atoms un Stiepjamība
Subatomāra daļiņa
Subatomāra daļiņa ir daļiņa, kas ir mazāka par atomu.
Skatīt Atoms un Subatomāra daļiņa
Teleportācija
Teleportācijas ietaise filmā Zvaigžņu ceļš Teleportācija ir materiāla vai enerģijas teorētiska pārvietošana no viena punkta uz otru, fiziski nešķērsojot telpu starp tām.
Skatīt Atoms un Teleportācija
Temperatūra
Lielākā temperatūrā molekulas svārstību amplitūda palielinās Temperatūra ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa (vai vielas) sasilšanas pakāpi jeb siltumkustības intensitāti.
Skatīt Atoms un Temperatūra
Termodinamika
Viskozas vides (gāzes vai šķidruma) termiskā izplešanās Termodinamika (no sengrieķu therme — siltums, dynamis — spēks) ir fizikas nozare, kas nodarbojas ar dažādu enerģijas formu un enerģijas pārneses formu attiecībām.
Skatīt Atoms un Termodinamika
Tumšā matērija
Tumšā matērija astronomijā un kosmoloģijā ir apzīmējums matērijai, kas neizstaro nekādu elektromagnētisko starojumu un to nevar novērot tieši ar optiskām vai radio metodēm.
Skatīt Atoms un Tumšā matērija
Ultraauksti atomi
Ultraauksti atomi ir atomi, kuru temperatūra ir tuvu absolūtai nullei.
Skatīt Atoms un Ultraauksti atomi
Urāns (elements)
Urāns ir ķīmiskais elements ar simbolu U un atomskaitli 92.
Skatīt Atoms un Urāns (elements)
Vakuums
Sūknis vakuuma demonstrēšanai Liela vakuuma kamera Vakuums (no — 'tukšs') ir telpa, kurā gandrīz nav vielu.
Skatīt Atoms un Vakuums
Valdis Rēvalds
Valdis Rēvalds (dzimis, miris) bija latviešu zinātnieks, fiziķis, ievērojamu fizikas grāmatu autors, ilggadīgs Latvijas Universitātes docents, piedalījies Latvijas fizikas studiju veidošanā no tās pirmsākumiem.
Skatīt Atoms un Valdis Rēvalds
Vērtība (ķīmija)
Vērtība jeb valence (— 'spēks, spēja') ir ķīmisko elementu atomu spēja pievienot noteiktu skaitu cita elementa atomu (pieņemtā valences vienība ir ūdeņraža vērtība, kas vienmēr ir 1).
Skatīt Atoms un Vērtība (ķīmija)
Vērtības elektrons
Vērtības jeb valences elektrons ir atoma elektronapvalka ārējā vai ārējā un priekšpēdējā (pārejas metāliem) enerģijas līmenī esošs elektrons, kas piedalās ķīmisko saišu veidošanā ar citiem atomiem.
Skatīt Atoms un Vērtības elektrons
Viela
Viela ir matērijas veids, kura sastāv no atomiem.
Skatīt Atoms un Viela
Vielas daudzums
Vielas daudzums ir daļiņu (atomu, molekulu, jonu, brīvo radikāļu) skaits.
Skatīt Atoms un Vielas daudzums
Vienkārša viela
fosfora alotropiskās modifikācijas Vienkārša viela ir ķīmiskā viela, kas sastāv no viena ķīmiskā elementa atomiem.
Skatīt Atoms un Vienkārša viela
1-Heksanols
1-Heksanols, ko parasti dēvē vienkārši par heksanolu jeb heksilspirtu, ir vienvērtīgais spirts ar 6 oglekļa atomiem.
Skatīt Atoms un 1-Heksanols
6. septembris
6.
Skatīt Atoms un 6. septembris
Zināms kā Atomi.