Komunikācija

802 attiecības: Abscizskābe, Acanthocheila armigera, Acrophyma cumingii, Adatainais dzeloņgurķis, Aegialiinae, Aerobi organismi, Agronomija, Aita, Aitas, Akmeņčakstīte, Akvārijs, Alises, Alkaloīdi, Alnis, Alpu kalnu kaza, Alus, Alveopalatāls līdzskanis, Amūras čebačeks, Amūras sazāns, Amerikas melnais lācis, Amilāze, Ancilus ezers, Androgīnija, Antarktīda, Antilopju apakšdzimta, Antropomorfisms, Apaļais jūrasgrundulis, Apakšdevons, Apaugļošanās, Apdziru dzimta, Apelsīns, Apenīnu brūnais lācis, Aphis (Bursaphis), Aphodiinae, Apionu dzimta, Apkakles strazds, Apzināta radīšana, Arheoloģija, Arion, Arktikas stērstu dzimta, Arukilas svīta, Asaris, Asku sēnes, Asterveidīgie, Astrahaņas apgabala Sarkanā grāmata, Atkritumi, Atlantijas siļķe, Atlasa lācis, Atols, Atvārsnītes, ..., Augājs, Augu aizsardzība, Augu audu kultūras, Augu biotehnoloģija, Augu fizioloģiskā uztvere, Augu hormoni, Augu minerālvielas, Augu sekundārais metabolisms, Augu selekcija, Augu veģetatīvā pavairošana, Ausainais cīrulis, Austrālija, Austrālijas savvaļas kamielis, Austrumāfrikas slaidkājis, Austrumu ūbele, Aveņvaboļu dzimta, Avene, Šūna, Šūnakmens, Šūnapvalks, Šūnu teorija, Šelforda tolerances likums, Šrilankas savvaļas vista, Švarca ķauķītis, Ģemze, Ģenētiski modificēta pārtika, Ģenētiski pārveidots organisms, Ģirlicis, Ūdens muzejs "Aquaria", Ūdensaugi, Ūdensrožu dzimta, Ūdensrozes, Ūdensteču un ūdenstilpju apsaimniekošana, Ūdensvistiņa, Ūdensvistiņas, Īsknābja zoss, Īspirkstu cīrulis, Īsspalvainais ūdrs, Īstaustekļu taisnspārņi, Īstā tabaka, Īstās laputis, Īstie asari, Ķīnas cimdiņkrabis, Ķīsis, Ķīvīte, Ķengurpeļu dzimta, Ķirbju dzimta, Ķivulis, Žans Batists Lamarks, Žubīte, Čārlzs Darvins, Ērces, Ēteriskās eļļas, Ābeļu kraupis, Āfrikas jakāns, Āfrikas lamantīns, Āfrikas savvaļas ēzelis, Āfrikas tuksnešu gazeles, Ālants, Āpsis, Ārstniecības augi, Ārstniecības kumelīte, Āzijas īsnagu ūdrs, Āzijas tuksneša ķauķis, Bafina zoss, Baldriānu dzimta, Baložu dzimta, Baltais grifs, Baltais sapals, Baltastes briedis, Baltastes truši, Baltā dzērve, Baltā sniedze, Baltblusiņas, Baltirbes, Baltpieres zoss, Baltvaigu zoss, Baltvalis, Baltvēdera erickiņš, Baltvēderis, Bambusi, Bandikutveidīgie, Barības ķēde, Batiāle, Bārbeļu dzimta, Bebaeus punctipes, Beludžistānas melnais lācis, Bezdelīgu dzimta, Bezmugurkaulnieki, Bišu dzimta, Bišu maize, Binārā nomenklatūra, Bioģeogrāfiskais apgabals, Biocenoze, Bioloģija, Bioloģiskā daudzveidība, Bioloģiskā lauksaimniecība, Bioloģiskie pigmenti, Biosfēra, Bitenes, Bites, Blakšu kārta, Blakšveidīgie, Blaktis, Borneo seskāpsis, Botānika, Brazīlija, Brazīlijas gaura, Brūnaļģes, Brūnais lācis, Brūnkakla gārgale, Brūnkaklis, Bridējputni, Briežu dzimta, Bruņgliemeži, Bruņutis, Bruchidius, Bufotenīns, Callipogon relictus, Candidatus Liberibacter, Catalogue of Life, Cauruļzobis, Cūku dzimta, Cekulainais jakāns, Cekuldūkuris, Cekulpīle, Celuloze, Centriola, Ceru ķauķis, Cetoniinae, Chrysolina analis, Chrysolina carnifex, Chrysolina cerealis, Chrysolina coerulans, Chrysolina graminis, Chrysolina haemoptera, Chrysolina quadrigemina, Ciete, Cikadeju rinda, Cikāžu virsdzimta, Cikāžveidīgie, Cikādes, Cilvēku misija uz Marsu, Circeņi, Citoplazmatiskā vīrišķā sterilitāte, Citronliāna, Daba, Dabas resursi, Dabas un vēstures kalendārs, Dadzīši, Dambriedis, Daudzšūnu organisms, Daudzlapu andromeda, Daudzziedu gundega, Daurijas kovārnis, Dārza kāposts, Dārza susuris, Dīķvaboļu dzimta, Dūkurpīle, Džainisms, Džeralds Darels, Degslāneklis, Degu, Degu dzimta, Deivids Atenboro, Detrīts, Diaphorina citri, Dižbrūklene, Dižknābja vārna, Dižpīles, Dižtauriņu virsdzimta, Dicraeus, Dienvidlidvāvere, Diprotodonti, Dipterīdveidīgās, Divējādelpojošās zivis, Divkupru kamielis, Divmāju augi, Dobradži, Dodo, Domestikācija, Dumbraiņu dzimta, Dumbrcālis, Dunduri, Dzīvība, Dzīvnieki, Dzīvnieku izcelsmes produkti, Dzēlējodi, Dzērve, Dzērves, Dzērvju dzimta, Dzeltenais tārtiņš, Dzeltenā stērste, Dzeltenknābja gārgale, Ea australis, Eglāju samtenis, Egreta, Eikarioti, Eirāzijas bebrs, Eirāzijas sloka, Eiropas alu lācis, Eiropas medus bite, Eiropas vija, Ekosistēma, Elejas svīta, Embiji, Emu, Endēms, Endofīti, Enteogēni, Eocanthecona furcellata, Epimixia, Erickiņš, Erozija, Evolūcijas teorija, Ezeru ķauķis, Fauna, Fazāns, Fenetilamīns, Feromoni, Fibonači skaitļi, Fitoekstrakcija, Fitopatoloģija, Fizika, Flavonoīdi, Flogistons, Flora, Flora (nozīmju atdalīšana), Floridas sīlis, Folklendu vilks, Fosilijas, Fotosintēze, Gaļa, Gaļēdāji, Gaišzilā zīlīte, Gaiss, Galapagu bruņurupucis, Gametangiji, Garastīšu dzimta, Garastītes, Garastes jakāns, Garkaklis, Garspārnu raibeņi, Garstilbis, Gaujas nacionālais parks, Gaujas svīta, Gauskāji, Gārņu dzimta, Gārgales, Gibonu dzimta, Ginecejs, Ginki, Gliceraldehīda-3-fosfāts, Gliemeņvēži, Gliemji, Gludenā čūska, Gludvaboļu dzimta, Gobi lācis, Goferi, Gorillas, Graciozais vārpstiņgliemezis, Graudzāļu dzimta, Grauzēji, Grīšļu ķauķis, Gredzenūbele, Gregors Mendelis, Grieze, Grizlilācis, Grundulis, Gulbji, Gumiņbaktērijas, Gundegu dzimta, Gutācija, Halīts, Hartmaņa kalnu zebra, Hellica johni, Hellica johnpolhemi, Herbārijs, Hermafrodīts, Heterotrofi, Himalaju brūnais lācis, Hlorofils, Hloroplasts, Holocēns, Humusvielas, Iedzeltenais ķauķis, Igaunijas Dabas muzejs, Ikaluita, Indīgs augs, Indijas jakāns, Informācija, Introdukcija (bioloģija), Inulīns, Izdzīvošana, Izmirstošas sugas, Izoleicīns, Jaks, Jamaikas zilknābis, Japāna, Japānas lidvāvere, Jasmonāti, Jaungvineja, Javas smirdīgais āpsis, Jānis Ilsters, Jūras šņibītis, Jūras krupis, Jūras zīdītāji, Jonišķu svīta, Kaķu barība, Kaļiņingradas zoodārzs, Kadjakas lācis, Kailsēkļi, Kainozojs, Kakapo, Kalcijs, Kalluss, Kalnu ķeģis, Kalnu degunlācītis, Kalnu zoss, Kamenes, Kamerūna, Kamerūnas zvīņastvāvere, Kamieļi, Kapibara, Karūsa, Karošknābis, Karotinoīdi, Karpu dzimta, Katas koks, Kaza, Kākaulis, Kāpzemes slaidkājis, Kārlis Linnejs, Kārlis Starcs, Kārta, Klinšuvārnas, Klonālie augi, Klonēšana, Klusā okeāna gārgale, Kožodiņu dzimta, Koks, Koksne, Koku vairogblakts, Koku vāveres, Kokveida alveja, Kolembolas, Kolibri, Kolpeo lapsa, Komposta degunradžvabole, Kongo pāvs, Kopāls, Koraļļi, Korscheltellus lupulina, Kosveidīgie, Krabji, Krauklis, Krāšņā pūkpīle, Krāšņā telēkija, Krāšņumaugi, Krāsvielas, Krūms, Krūmu ķauķis, Krīta-terciāra masveida izmiršana, Krīts (periods), Krēpjaita, Krustpils muižas parks, Kryptos, Kuņģa pilieni RFF, Kuiviži (Salacgrīvas pagasts), Kukaiņi, Kuplastes klinšu valabijs, Kurvjziežu dzimta, Kutikula, Kvartārs, Lakstaugs, Lama, Lamantīni, Lapblusiņas, Lapblusiņu virsdzimta, Laponis, Lapseņu apakšdzimta, Lapseņu dzimta, Lapsenes, Laputis, Lapzemes stērste, Latvijas Sarkanā grāmata, Latvijā sastopamo mārīšu sugu saraksts, Lauči, Laucis, Lauka sīksamtenis, Laukezers (dabas parks), Laukirbe, Lauksaimniecība, Lauku cīrulis, Lauku kokalis, Lauku zvirbulis, Lāču dzimta, Lāsumainais sesks, Līdaka, Līme, Līmes krāsu glezniecība, Līnis, Lēcējpeļu dzimta, Ledus laikmets, Leduslācis, Leicīns, Lielais ķīris, Lielais kailgliemezis, Lielais susuris, Lielā kosa, Lielā nātre, Lielā sīga, Lielā stērste, Lielās zvīņastlidvāveres, Lielgalvis (putns), Lielknābja zoss, Lietderības koeficients, Lignīns, Litosfēra, Lizīns, Lukstu čakstīte, Lymantria mathura, Madagaskaras jakāns, Maija Pohodņeva, Mailīte, Maita, Maksteņu kārta, Mandarīnpīle, Mandarīnpīles, Marianna Norta, Marmora krīklis, Marss (planēta), Mati, Maurīcija, Maurīcijas bulbuls, Maurīcijas olīvzaļā baltactiņa, Mazais baltais gārnis, Mazais gulbis, Mazais susuris, Mazais svilpis, Mazā sīga, Mazā stērste, Māņzirnekļi, Mājas ēzelis, Mājas strazds, Mājas vista, Mājas zvirbulis, Mūru svīta, Meža balodis, Meža cūka, Meža māte, Meža pīle, Meža susuris, Mežs, Medusbišu apakšdzimta, Medusposums, Mehāniskie audi, Mejoze, Meksikas grizli lācis, Melnais alks, Melnais erickiņš, Melnais gulbis, Melnais zirnekļpērtiķis, Melnā pīle, Melnās upes aizas nacionālais parks, Melnie alki, Melnkakla gārgale, Melnkakla gulbis, Melnpieres čakste, Miega magone, Miestiņš, Mieturaļģes, Mikoriza, Minerālvielas, Molīna cūkšņukura skunkss, Molibdēns, Monēras, Mušu dzimta, Murkšķis, Murraya, Muskusvērsis, Nafta, Natura 2000, Nīlzirgs, Nīlzirgu dzimta, Neļķu rinda, Nematodes, Neorganiskās vielas, Nezāles, Niedru ciesa, Niedru stērste, Nitrāti, Ogres ieleja (dabas parks), Ogres rajons, Ohridas ezers, Okapi, Okavango, Okeāns, Olšūna, Olbaltumvielas, Omāri, Oposumu dzimta, Ordoviks, Organismu klasifikācija, Organoģenēzes regulācija, Orgāns, Orius tristicolor, Ornamentblakšu dzimta, Osmotiskais spiediens, Osmoze, Ozolnieku novads, Ozolu mūķene, Ozolu mūķenes barības augu saraksts, Paaudze, Pabērzu smiltsērkšķis, Paceplītis, Pagalms, Palapsenes, Palavanas smirdīgais āpsis, Paleoterīdi, Paleozojs, Palu staipeknītis, Pampu lapsa, Papīrs, Parastais jenots, Parastais miežabrālis, Parastais tamus, Parastais tenreks, Parastā ūbele, Parastā daiļspāre, Parastā otiņaste, Parastās vāveres, Parazītiskie augi, Parenhīma, Paugurknābja gulbis, Pārtika, Pārtikas krāsvielas, Pārvēršanās, Pīļu dzimta, Pļavas sīksamtenis, Pērļvista, Pērkona negaisi Latvijā, Pērnavas svīta, Pektīnvielas, Pelaģiāle, Pelēkā žurka, Pelēkā pīle, Pelēkā vāvere, Pelēkā zīlīte, Peles, Pergrubis, Peroksisoma, Phatnoma, Pireneju zilspārnu žagata, Pirmsvasas augi, Planktons, Plankumainā hiēna, Plankumainā tekstūra, Polārā gārgale, Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži, Polimorfisms (bioloģija), Poliploīdija, Priežu vērpējs, Proterozojs, Protisti, Protistu sistemātika, Pseudomonas aeruginosa, Pumpurošanās, Pundurlamantīns, Pundurnīlzirgs, Pupu laputs, Pupuķi, Pupuķis, Purva ķauķis, Purva sīksamtenis, Raglapes, Raibais fazāns, Rasa, Rauda, Raunda, Rūgšana, Rūperts Šeldreiks, Rūsendāles pils, Rieksts, Rietumu goferi, Rietumu ierakumorhideja, Rizoīdi, Rožu purvs (dabas liegums), Rožveidīgie, Rudais ķengurs, Rudā dižpīle, Rudulis, Saharoze, Sahāra, Sahāras sīga, Saknenis, Saknes uzmava, Salaspils svīta, Salcietības zona, Saprotrofi, Saržokļaiņi, Sarkanais kokveida sūklis, Sarkankakla zoss, Saulgrieze, Sauszemes vientuļniekvēži, Savvaļas divkupru kamielis, Savvaļas kaza, Sāmsalas dižpīle, Sīrijas brūnais lācis, Sēne, Sēnes, Sērpenta, Sečuras zorro, Secernenti, Segaudi (augi), Segsēkļi, Seivi ķauķis, Selekcija, Sennius, Serotīnija, Siāmas milzu karpa, Sibīrijas skalbe, Sicistas, Silene capensis, Sils, Sirds glikozīdi, Sistemātika, Skansens, Skarabeju dzimta, Skābais lietus, Skābeņskābe, Skudru dzimta, Skunksi, Slāpekļskābe, Smilšu kaķis, Smiltāju kāpukviesis, Sniedzes, Sniega zoss, Sokotra, Somālijas savvaļas ēzelis, Somzīlīte, Spirti, Sporaugi, Staipekņi, Staipekņu dzimta, Staipekņu nodalījums, Stepes čipste, Steroīdi, Stiebrmušu dzimta, Stirna, Strauss, Stumbrs, Suņveidīgie, Sukulenti, Suns, Surikats, Svīre, Sveķi, Svilpējzaķi, Syromastus rhombeus, Taisnspārņi, Takelāža, Takins, Tamarixia radiata, Taurētājgulbis, Taurgovs, Tārtiņu apakšdzimta, Tārtiņu dzimta, Tīklblakšu dzimta, Tūkstoškāji, Tērvetes svīta, Teanīns, Teiču dabas rezervāts, Tekstilrūpniecība, Telpaugs, Termīti, Terpēni, Tingvadlavahdns, Tiofēns, Tisas ezers, Toksīns, Toksiskums, Tomāts, Topogrāfiskā karte, Trīsadatu stagars, Treonīns, Tripšu kārta, Tuksneša alise, Tuksneša kārpcūka, Tuksnešu pele, Tumšais ķauķītis, Tumšā pīle, Tunikāti, Tuvu kritiskajam, Uguns, Uguns iegūšana, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Apvienotajā Karalistē, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Botsvānā, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Palau, Ureāze, Uroleucon, Usūrijas brūnais lācis, Vadaudi, Vairogvaboles, Vakuola, Valsts (bioloģija), Vanas ezers, Vasas pārveidne, Vācija, Vāveres, Végétal, Vīķe, Vīruss, Vītītis, Vēdzele, Veģetārisms, Vegānisms, Veidotājaudi, Vestindijas lamantīns, Vienšūņi, Viendienīšu kārta, Vienkupra kamielis, Vimba, Virpotāji, Virusoloģija, Visēdāji, Vistilbe, Vistveidīgie, Vjetnamas fazāns, Vombati, Zaķu dzimta, Zaļā cikādīte, Zālēdāji, Zīdtauriņi, Zebrzivju dzimta, Zelta karūsa, Zemes atmosfēra, Zemes klātne (transports), Zemeslodes 100 visapdraudētākās sugas, Ziedmušas, Ziemeļu gulbis, Zilais sīlis, Zilenīšu apakšdzimta, Zilrīklīte, Zimbabve, Zirņu laputs, Zoss, Zvīņastlidvāveru dzimta, Zvirbuļveidīgie, 1539. gads, 1898. gads Latvijā, 3D drukāšana. Izvērst indekss (752 vairāk) » « Shrink indekss

Abscizskābe

Abscizskābe jeb ABS ir vāja skābe, kas pieder pie izoprenoīdiem.

Jaunums!!: Augi un Abscizskābe · Redzēt vairāk »

Acanthocheila armigera

Acanthocheila armigera ir tīklblakšu suga.

Jaunums!!: Augi un Acanthocheila armigera · Redzēt vairāk »

Acrophyma cumingii

Acrophyma cumingii ir slaidvairogblakšu suga no Blaudusinae apakšdzimtas.

Jaunums!!: Augi un Acrophyma cumingii · Redzēt vairāk »

Adatainais dzeloņgurķis

Adatainais dzeloņgurķis ir viengadīgs, liels (1-8 m garumā, dažkārt vairāk), kāpelējošs, vienkāršus vai zarainus stublājus veidojošs ķirbju dzimtas lakstaugs.

Jaunums!!: Augi un Adatainais dzeloņgurķis · Redzēt vairāk »

Aegialiinae

Aegialiinae ir skarabeju dzimtas apakšdzimta, kurai pieder ap 60 sugu.

Jaunums!!: Augi un Aegialiinae · Redzēt vairāk »

Aerobi organismi

Aerobi organismi ir organismi, kas spēj eksistēt tikai skābekļa klātbūtnē un dzīvības procesiem nepieciešamo enerģiju iegūst, oksidējot organiskos savienojumus.

Jaunums!!: Augi un Aerobi organismi · Redzēt vairāk »

Agronomija

Agronomija (cēlies no, agros — ‘lauks, tīrums’,, nomos — ‘likums’) ir zinātne par zemkopību un augu audzēšanu.

Jaunums!!: Augi un Agronomija · Redzēt vairāk »

Aita

Aitu ganāmpulks Patagonijā, Argentīna Mājas aita (Ovis aries) ir vidēja auguma aitu ģints (Ovis) savvaļas aitas (Ovis orientalis) pasuga, kas pieder pārnadžu kārtas (Ruminantia) dobradžu dzimtai (Bovidae).

Jaunums!!: Augi un Aita · Redzēt vairāk »

Aitas

Aitas, aitu ģints (Ovis) ir viena no dobradžu dzimtas (Bovidae) ģintīm, kas pieder kazu apakšdzimtai (Caprinae).

Jaunums!!: Augi un Aitas · Redzēt vairāk »

Akmeņčakstīte

Akmeņčakstīte (Oenanthe oenanthe) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Augi un Akmeņčakstīte · Redzēt vairāk »

Akvārijs

Mājas akvārijs Akvārijs (no aqua — 'ūdens' un arium — 'vieta') ir mākslīgā ekosistēma, caurspīdīga tvertne ūdens dzīvnieku un augu audzēšanai.

Jaunums!!: Augi un Akvārijs · Redzēt vairāk »

Alises

Alises (Alyssum) ir krustziežu dzimtas augs.

Jaunums!!: Augi un Alises · Redzēt vairāk »

Alkaloīdi

Alkaloīds (morfīns) Alkaloīdi — slāpekli saturošas, galvenokārt augu izcelsmes organiskas vielas.

Jaunums!!: Augi un Alkaloīdi · Redzēt vairāk »

Alnis

Alnis (Alces alces) ir liela auguma dzīvnieks, kas pieder pārnadžu kārtas (Ruminantia) briežu dzimtai (Cervidae).

Jaunums!!: Augi un Alnis · Redzēt vairāk »

Alpu kalnu kaza

Alpu kalnu kaza (Capra ibex) ir dobradžu dzimtas (Bovidae) endēma Eiropas savvaļas kazu suga.

Jaunums!!: Augi un Alpu kalnu kaza · Redzēt vairāk »

Alus

Dažāda šķirņu un veidu alus pudelēs Alus ir raudzēts alkoholisks dzēriens, ko iegūst, pārraudzējot apiņotu miežu vai kviešu iesala misu.

Jaunums!!: Augi un Alus · Redzēt vairāk »

Alveopalatāls līdzskanis

Alveopalatālu berzeņu sagitāls griezums Par alveopalatāliem līdzskaņiem sauc palatalizētus postalveolārus berzeņus, kurus artikulē ar mēles kustīgās daļas virspusi cieši aiz alveolas un mēles virspusi paceltu pret cietajām aukslējām.

Jaunums!!: Augi un Alveopalatāls līdzskanis · Redzēt vairāk »

Amūras čebačeks

Amūras čebačeks (Pseudorasbora parva) ir grunduļu dzimtas (Gobionidae) saldūdens zivs, kuras dabīgais izplatības areāls aptver Austrumāzijas reģionu Sibīrijā, Korejā un Ķīnā, sākot ar Amūras un beidzot ar Pērļu upes baseinu.

Jaunums!!: Augi un Amūras čebačeks · Redzēt vairāk »

Amūras sazāns

Amūras sazāns (Cyprinus rubrofuscus) ir karpu dzimtas (Cyprinidae) saldūdens zivs, kuras dabīgais izplatības areāls atrodas Austrumāzijā.

Jaunums!!: Augi un Amūras sazāns · Redzēt vairāk »

Amerikas melnais lācis

Amerikas melnais lācis (Ursus americanus) ir lāču dzimtas (Ursidae) lāču ģints (Ursus) plēsīgo zvēru suga.

Jaunums!!: Augi un Amerikas melnais lācis · Redzēt vairāk »

Amilāze

Amilāze ir ferments, kas katalizē cietes hidrolīzi ar cukura veidošanos.

Jaunums!!: Augi un Amilāze · Redzēt vairāk »

Ancilus ezers

Ancilus ezers Ancilus ezers bija auksts saldūdens ezers tagadējās Baltijas jūras vietā pirms aptuveni 9500—7500 gadiem.

Jaunums!!: Augi un Ancilus ezers · Redzēt vairāk »

Androgīnija

Androgīnija (no, no ἀνδρ (andr) — 'vīrietis' un γυνή (gyné) — 'sieviete') ir vīrišķības un sievišķības īpašību apvienojums.

Jaunums!!: Augi un Androgīnija · Redzēt vairāk »

Antarktīda

Antarktīda (no, antarktikos — ‘pretējs Arktikai’) ir kontinents, kas ieskauj Zemes Dienvidpolu, un atrodas Antarktikā.

Jaunums!!: Augi un Antarktīda · Redzēt vairāk »

Antilopju apakšdzimta

Antilopju apakšdzimta (Antilopinae) ir viena no dobradžu dzimtas (Bovidae) apakšdzimtām, kas pieder pārnadžu kārtai (Artiodactyla).

Jaunums!!: Augi un Antilopju apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Antropomorfisms

Luisa Kerola grāmatai "Alises piedzīvojumi Brīnumzemē" Antropomorfisms (— ‘cilvēks’, — ‘forma, veids’) ir cilvēka īpašību (kā fizisku, tā emocionālu) piedēvēšana dažādām lietām vai būtnēm, piemēram, dabas parādībām, dzīvniekiem, augiem, kā arī izdomātām jeb mītiskām būtnēm.

Jaunums!!: Augi un Antropomorfisms · Redzēt vairāk »

Apaļais jūrasgrundulis

Apaļais jūrasgrundulis (Neogobius melanostomus) ir vidēja lieluma jūrasgrunduļu dzimtas (Gobiidae) zivs, kas sākotnēji bijusi sastopama Kaspijas, Azovas, Melnās un Marmora jūras baseinos, taču mūsdienās plaši izplatījusies ārpus sākotnējā areāla, apgūstot Eiropas un Ziemeļamerikas ūdeņus.

Jaunums!!: Augi un Apaļais jūrasgrundulis · Redzēt vairāk »

Apakšdevons

apakšdevona epohā mūsdienu Ziemeļeiropas un Ziemeļamerikas teritorijā. Parādīti senie Baltikas, Avalonijas un Laurentijas kontinenti. Apakšdevons (D1) ir devona perioda epoha (agrais devons), kā arī devona sistēmas nodalījums (apakšējais devons).

Jaunums!!: Augi un Apakšdevons · Redzēt vairāk »

Apaugļošanās

zigotu Apaugļošanās ir gametu savienošanās, lai radītu jaunu organismu.

Jaunums!!: Augi un Apaugļošanās · Redzēt vairāk »

Apdziru dzimta

Apdziru dzimtas augi ietilpst staipekņu nodalījumā (Lycopodiophyta), kas evolucionāri ir viens no vecākajiem un primitīvākajiem augu valstī (Plantae), kā arī apdziru dzimta ir viena no divām staipekņu kārtas (Lycopodiales) dzimtām.

Jaunums!!: Augi un Apdziru dzimta · Redzēt vairāk »

Apelsīns

Vesels apelsīns un pusapelsīns Apelsīns Apelsīns (— 'ķīniešu ābols') ir saldā apelsīnkoka (Citrus × sinensis) auglis.

Jaunums!!: Augi un Apelsīns · Redzēt vairāk »

Apenīnu brūnais lācis

Apenīnu brūnais lācis jeb Marsikana lācis (Ursus arctos marsicanus) ir lāču dzimtas (Ursidae) viena no brūno lāču (Ursus arctos) pasugām.

Jaunums!!: Augi un Apenīnu brūnais lācis · Redzēt vairāk »

Aphis (Bursaphis)

Bursaphis ir Aphis ģints īsto lapušu apakšģints.

Jaunums!!: Augi un Aphis (Bursaphis) · Redzēt vairāk »

Aphodiinae

Aphodiinae ir vaboļu apakšdzimta no skarabeju dzimtas.

Jaunums!!: Augi un Aphodiinae · Redzēt vairāk »

Apionu dzimta

Apionu dzimta ir visēdāju vaboļu dzimtakurā ietilpst aptuveni 2000 sugu.

Jaunums!!: Augi un Apionu dzimta · Redzēt vairāk »

Apkakles strazds

Apkakles strazds (Turdus torquatus) ir mežastrazdu dzimtas (Turdidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropas ziemeļos un kalnos, arī Āzijas rietumos.

Jaunums!!: Augi un Apkakles strazds · Redzēt vairāk »

Apzināta radīšana

Apzināta radīšana ir pieņēmums, ka Visumā noteiktas īpatnības un dzīvās būtnes ir vislabāk izskaidrojamas apzināta cēloņa dēļ, nevis ar netiešu procesu, piemēram, ar dabiskās atlases teorijas palīdzību.

Jaunums!!: Augi un Apzināta radīšana · Redzēt vairāk »

Arheoloģija

Pompejos 19. gadsimta beigās Arheoloģija ((arhaīos) — ‘sens’; (-logiā) — ‘mācība’) ir vēstures zinātnes nozare, kas pēta vēsturi, izmantojot lietiskos vēstures avotus — arheoloģiskos pieminekļus (senlietas, senās celtnes, apbedījumus).

Jaunums!!: Augi un Arheoloģija · Redzēt vairāk »

Arion

Arion ir meža kailgliemežu dzimtas (Arionidae) ģints.

Jaunums!!: Augi un Arion · Redzēt vairāk »

Arktikas stērstu dzimta

Arktikas stērstu dzimta (Calcariidae) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dzimta, kas apvieno 6 neliela auguma dziedātājputnu sugas, kas tiek iedalītas 3 ģintīs.

Jaunums!!: Augi un Arktikas stērstu dzimta · Redzēt vairāk »

Arukilas svīta

Arukilas svītas atsegums Kaļķupes krastā lejpus Puiškalna Arukilas svīta (D2ar) ir vidusdevona eifela stāva arukilas horizonta stratigrāfiskā vienība, kas ir izplatīta gandrīz visā valsts teritorijā, izņemot Kurzemes ziemeļu malu.

Jaunums!!: Augi un Arukilas svīta · Redzēt vairāk »

Asaris

Asaris jeb Eiropas asaris (Perca fluviatilis) ir asaru dzimtas (Percidae) plēsīga saldūdens zivis.

Jaunums!!: Augi un Asaris · Redzēt vairāk »

Asku sēnes

Asku sēnes pieder pie augstāko sēņu grupas ar labi attīstītu daudzšūnu micēliju.

Jaunums!!: Augi un Asku sēnes · Redzēt vairāk »

Asterveidīgie

Asterveidīgo klada (Asteridae), arī Asteru apakšklase, iekļauj sevī visattīstītākās divdīgļlapju augu grupas, kuras raksturojas ar daudzām progresīvām īpatnībām.

Jaunums!!: Augi un Asterveidīgie · Redzēt vairāk »

Astrahaņas apgabala Sarkanā grāmata

Astrahaņas apgabala Sarkanā grāmata ir oficiāls dokuments, kas satur datu kopumu par reto un esošo uz iznīkšanas robeža dzīvnieku un savvaļā augušos augu un sēņu sugu (pasugu, populāciju), kas sastopami Astrahaņas apgabala teritorijā, stāvokli, izplatību un aizsardzības pasākumiem.

Jaunums!!: Augi un Astrahaņas apgabala Sarkanā grāmata · Redzēt vairāk »

Atkritumi

atkritumu tvertnē Atkritumi ir jebkurš priekšmets vai viela, no kuras tās īpašnieks atbrīvojas, ir nolēmis vai spiests atbrīvoties.

Jaunums!!: Augi un Atkritumi · Redzēt vairāk »

Atlantijas siļķe

Atlantijas siļķe (Clupea harengus) ir siļķu dzimtas (Clupeidae) zivju suga, kas ir viena no visizplatītākajām un saimnieciski nozīmīgākajām zivīm pasaulē.

Jaunums!!: Augi un Atlantijas siļķe · Redzēt vairāk »

Atlasa lācis

Atlasa lācis (Ursus arctos crowtheri) ir lāču dzimtas (Ursidae) viena no brūno lāču (Ursus arctos) pasugām.

Jaunums!!: Augi un Atlasa lācis · Redzēt vairāk »

Atols

Atols Klusajā okeānā Atols ir gredzenveida koraļļu sala ar lagūnu vidū un paceļas nelielā augstumā virs jūras līmeņa.

Jaunums!!: Augi un Atols · Redzēt vairāk »

Atvārsnītes

elektronu mikroskopa attēlā. Atvārsnītes šķērsgriezums. hlorofila dēļ atvārsnītes ir zaļas, kamēr karotīns ir iekrāsojis epidermas šūnas sarkanas. Atvārsnītes ir īpašas poras augu epidermā, kuras nodrošina transpirāciju un gāzu maiņu ar apkārtējo vidi.

Jaunums!!: Augi un Atvārsnītes · Redzēt vairāk »

Augājs

Augājs jeb veģetācija (no vegetare — 'augt') vispārīgā izpratnē apzīmē augu valsti, kas klāj zemes virskārtu kādā reģionā.

Jaunums!!: Augi un Augājs · Redzēt vairāk »

Augu aizsardzība

Augu aizsardzība ir tiesisku, tehnisku, organizatorisku un praktisku pasākumu kopums, kas veicams, lai izpētītu saimnieciski izmantojamajiem augiem kaitīgo un konkurējošo organismu bioloģiskos un ekoloģiskos faktorus, noteiktu un īstenotu šo organismu izplatības ierobežošanu un apkarošanu — cīnītos ar nezālēm, kukaiņiem un augu slimībām.

Jaunums!!: Augi un Augu aizsardzība · Redzēt vairāk »

Augu audu kultūras

Augu audu kultūras ir sterilas in vitro šūnu, audu, orgānu vai orgānu kopumu kultūras, kuras tiek audzētas ķīmiski un fiziski kontrolētos apstākļos.

Jaunums!!: Augi un Augu audu kultūras · Redzēt vairāk »

Augu biotehnoloģija

Augu biotehnoloģija ir biotehnoloģijas nozare, kas izmanto augus, lai ražotu bioloģiski nozīmīgas vielas, un uzlabo augu īpašības.

Jaunums!!: Augi un Augu biotehnoloģija · Redzēt vairāk »

Augu fizioloģiskā uztvere

Augu fizioloģiskā uztvere ir augu spēja sajust vidi un reaģēt uz to, pielāgojot savu morfoloģiju un fizioloģiju.

Jaunums!!: Augi un Augu fizioloģiskā uztvere · Redzēt vairāk »

Augu hormoni

Augu hormoni jeb fitohormoni (fito — 'augs' un ορμόνη — 'ierosināt') ir mazmolekulāras organiskas vielas, kas zemās koncentrācijās augos pilda specifisku regulējošu funkciju.

Jaunums!!: Augi un Augu hormoni · Redzēt vairāk »

Augu minerālvielas

Augu minerālvielas ir ķīmiskie elementi, kas nepieciešami augu pilnvērtīgai ontoģenētiskai attīstībai.

Jaunums!!: Augi un Augu minerālvielas · Redzēt vairāk »

Augu sekundārais metabolisms

Augu sekundārajā metabolismā dažādos sintēzes ceļos veidojas daudzveidīgas vielas, kas nav vitāli nepieciešamas auga augšanai un attīstībai.

Jaunums!!: Augi un Augu sekundārais metabolisms · Redzēt vairāk »

Augu selekcija

Kviešu šķirne 'Yecoro' (pa labi) ir jutīga pret augsnes sāļumu, augi, kas iegūti, krustojot ar šķirni 'W4910' (pa kreisi) ir izturīgāki pret augsnes sāļumu Augu selekcija ir zinātne par to, kā mainīt augu pazīmes, lai iegūtu vēlamās īpašības.

Jaunums!!: Augi un Augu selekcija · Redzēt vairāk »

Augu veģetatīvā pavairošana

Augu veģetatīvā pavairošana ir augu pavairošana, izmantojot to orgānus vai orgānu pārveidnes, kuri satur meristematiskos audus.

Jaunums!!: Augi un Augu veģetatīvā pavairošana · Redzēt vairāk »

Ausainais cīrulis

Ausainais cīrulis (Eremophila alpestris) ir cīruļu dzimtas (Alaudidae) dziedātājputns, kas sastopams plašā areālā ziemeļu puslodē, kā arī nelielā areālā dienvidu puslodē.

Jaunums!!: Augi un Ausainais cīrulis · Redzēt vairāk »

Austrālija

Austrālija, oficiāli Austrālijas Savienība (Commonwealth of Australia), ir valsts Zemes dienvidu puslodē.

Jaunums!!: Augi un Austrālija · Redzēt vairāk »

Austrālijas savvaļas kamielis

Austrālijas savvaļas kamielis jeb Austrālijas kamielis ir pēcnācējs 19. gadsimtā Austrālijā ievestajiem vienkupra kamieļu (Camelus dromedarius) tūkstošiem un nelielam skaitam divkupru kamieļu (Camelus bactrianus).

Jaunums!!: Augi un Austrālijas savvaļas kamielis · Redzēt vairāk »

Austrumāfrikas slaidkājis

Austrumāfrikas slaidkājis (Pedetes surdaster) ir viena no divām slaidkāju dzimtas (Pedetidae) mūsdienās dzīvojošām grauzēju sugām.

Jaunums!!: Augi un Austrumāfrikas slaidkājis · Redzēt vairāk »

Austrumu ūbele

Austrumu ūbele (Streptopelia orientalis) ir vidēja auguma baložu dzimtas (Columbidae) putns, kas mājo plašā areālā Āzijā.

Jaunums!!: Augi un Austrumu ūbele · Redzēt vairāk »

Aveņvaboļu dzimta

Aveņvaboļu dzimta (Jacquelin du Val, 1858) ir vaboļu dzimta, kurā ietilpst apmēram 20 sugas.

Jaunums!!: Augi un Aveņvaboļu dzimta · Redzēt vairāk »

Avene

Meža avenes uz ķekara Avene ir ēdams auglis daudzām rožu dzimtas aveņu ģints (Rubus) augu sugām, no kurām lielākā daļa pieder pie Idaeobatus apakšģints.

Jaunums!!: Augi un Avene · Redzēt vairāk »

Šūna

Ķiploka šūnas dažādās dzīves cikla fāzēs Šūna ir dzīvo organismu pamatvienība, kas funkcionē patstāvīgi un iekļaujas organisma kopējā darbībā.

Jaunums!!: Augi un Šūna · Redzēt vairāk »

Šūnakmens

Kazugravā Šūnakmens kopā ar irdenajiem saldūdens kaļķiežiem sastopams augšējos zemes slāņos, tuvu tās virspusei.

Jaunums!!: Augi un Šūnakmens · Redzēt vairāk »

Šūnapvalks

Augu šūnas uzbūve. Šūnapvalks iekrāsots zaļā krāsā Šūnapvalks ir stingrs polisaharīdu slānis, kas atrodas šūnas membrānas ārpusē.

Jaunums!!: Augi un Šūnapvalks · Redzēt vairāk »

Šūnu teorija

Šūnu teorija ir viens no vispārpieņemtajiem bioloģijas pieņēmumiem, apgalvojošs, ka floras, faunas un citu dzīvo organismu uzbūves un attīstības princips ir vienāds, kurā šūna tiek uzskatīta kā dzīvo organismu vienots struktūras elements.

Jaunums!!: Augi un Šūnu teorija · Redzēt vairāk »

Šelforda tolerances likums

Šelforda tolerances likums ir likumsakarība, ko 1913.

Jaunums!!: Augi un Šelforda tolerances likums · Redzēt vairāk »

Šrilankas savvaļas vista

Šrilankas savvaļas vista jeb Šrilankas džungļu vista (Gallus lafayetii) ir fazānu dzimtas (Phasianidae) vistveidīgais putns.

Jaunums!!: Augi un Šrilankas savvaļas vista · Redzēt vairāk »

Švarca ķauķītis

Švarca ķauķītis jeb lielais ķauķītis (Phylloscopus schwarzi) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo galvenokārt Sibīrijā, bet ziemo Dienvidaustrumāzijā.

Jaunums!!: Augi un Švarca ķauķītis · Redzēt vairāk »

Ģemze

Ģemze jeb Eiropas ģemze (Rupicapra rupicapra) ir dobradžu dzimtas (Bovidae) suga, kurai ir 7 pasugas ar savstarpēji izolētu izplatību.

Jaunums!!: Augi un Ģemze · Redzēt vairāk »

Ģenētiski modificēta pārtika

Ģenētiski modificēta jeb ģenētiski pārveidota pārtika (saīsināta arī kā ĢM pārtika) ir pārtika, kas ražota no organismiem, kam ar gēnu inženierijas metodēm veiktas izmaiņas to DNS.

Jaunums!!: Augi un Ģenētiski modificēta pārtika · Redzēt vairāk »

Ģenētiski pārveidots organisms

Ģenētiski pārveidots organisms (ĢPO), arī ģenētiski modificēts organisms (ĢMO), ir jebkurš organisms, kura gēni ir mainīti, izmantojot gēnu inženierijas tehnoloģijas.

Jaunums!!: Augi un Ģenētiski pārveidots organisms · Redzēt vairāk »

Ģirlicis

Ģirlicis (Serinus serinus) ir neliela auguma žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijas rietumos un Ziemeļāfrikā.

Jaunums!!: Augi un Ģirlicis · Redzēt vairāk »

Ūdens muzejs "Aquaria"

Ūdens muzejs "Akvārijs". Muzejā. Muzejā. Aquaria ir jūras muzejs, kurā var iepazīt dažādu ekoloģisko sistēmu — ziemeļu, tropu un citu jūru dzīvniekus un augus.

Jaunums!!: Augi un Ūdens muzejs "Aquaria" · Redzēt vairāk »

Ūdensaugi

Ūdensaugi ir ūdenī dzīvojošo augu un tiem vizuāli līdzīgo organismu apkopojošs nosaukums.

Jaunums!!: Augi un Ūdensaugi · Redzēt vairāk »

Ūdensrožu dzimta

Ūdensrožu dzimta (Nymphaeaceae) ir divdīgļlapju klases ūdens un purvainu vietu augi ar lielām, peldošām garkātainām lapām.

Jaunums!!: Augi un Ūdensrožu dzimta · Redzēt vairāk »

Ūdensrozes

Ūdensrozes (Nymphaea) ir viena no piecām ūdensrožu dzimtas ģintīm.

Jaunums!!: Augi un Ūdensrozes · Redzēt vairāk »

Ūdensteču un ūdenstilpju apsaimniekošana

Ūdensaugu pļaušana ezerā Ilgtspējīgas attīstības kontekstā svarīga ir hidroekosistēmas bioloģiskās daudzveidības un ekoloģiskās funkcionalitātes, kā arī ainaviskās vērtības saglabāšana.

Jaunums!!: Augi un Ūdensteču un ūdenstilpju apsaimniekošana · Redzēt vairāk »

Ūdensvistiņa

Ūdensvistiņa jeb parastā ūdensvistiņa (Gallinula chloropus) ir dumbrvistiņu dzimtas (Rallidae) ūdensputns.

Jaunums!!: Augi un Ūdensvistiņa · Redzēt vairāk »

Ūdensvistiņas

Ūdensvistiņas (Gallinula) ir dumbrvistiņu dzimtas (Rallidae) ģints, kas apvieno 7 sugas, no kurām divas izmirušas pēdējo 100 gadu laikā.

Jaunums!!: Augi un Ūdensvistiņas · Redzēt vairāk »

Īsknābja zoss

Īsknābja zoss (Anser brachyrhynchus) ir vidēja auguma pelēko zosu ģints (Anser) ūdensputnu suga, kas ligzdo Atlantijas un Ziemeļu Ledus okeāna salās (Grenlandē, Islandē un Svalbārā), bet ziemo Eiropas ziemeļaustrumos, galvenokārt Lielbritānijā.

Jaunums!!: Augi un Īsknābja zoss · Redzēt vairāk »

Īspirkstu cīrulis

Īspirkstu cīrulis (Calandrella brachydactyla) ir cīruļu dzimtas (Alaudidae) dziedātājputnu suga.

Jaunums!!: Augi un Īspirkstu cīrulis · Redzēt vairāk »

Īsspalvainais ūdrs

Īsspalvainais ūdrs (Lutrogale perspicillata) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas pieder īsspalvaino ūdru ģintij (Lutrogale).

Jaunums!!: Augi un Īsspalvainais ūdrs · Redzēt vairāk »

Īstaustekļu taisnspārņi

Īstaustekļu taisnspārņi jeb siseņu apakškārta (Caelifera) ir taisnspārņu kārtas (Orthoptera) viena no divām apakškārtām.

Jaunums!!: Augi un Īstaustekļu taisnspārņi · Redzēt vairāk »

Īstā tabaka

Īstā tabaka ir nakteņu dzimtas augs, kas satur nikotīnu.

Jaunums!!: Augi un Īstā tabaka · Redzēt vairāk »

Īstās laputis

Īstās laputis (Aphididae) ir laputu dzimta.

Jaunums!!: Augi un Īstās laputis · Redzēt vairāk »

Īstie asari

Asaru apakškārta jeb īstie asari (Percoidei) ir asarveidīgo zivju kārtas (Perciformes) apakškārta.

Jaunums!!: Augi un Īstie asari · Redzēt vairāk »

Ķīnas cimdiņkrabis

Ķīnas cimdiņkrabis, arī Ķīnas krabis, Japānas cimdiņkrabis (Eriocheir sinensis) ir vidēja izmēra krabis, kas sākotnēji bijis sastopams Dzeltenajā jūrā Āzijas austrumos, taču mūsdienās plaši izplatījies ārpus sākotnējā areāla, apgūstot Eiropas un Ziemeļamerikas piekrastes.

Jaunums!!: Augi un Ķīnas cimdiņkrabis · Redzēt vairāk »

Ķīsis

Ķīsis (Gymnocephalus cernuus) ir asaru dzimtas (Percidae) saldūdens zivis, kas izplatīta Eiropā un Āzijas ziemeļos.

Jaunums!!: Augi un Ķīsis · Redzēt vairāk »

Ķīvīte

Ķīvīte (Vanellus vanellus) ir tārtiņu dzimtas (Charadriidae) bridējputns.

Jaunums!!: Augi un Ķīvīte · Redzēt vairāk »

Ķengurpeļu dzimta

Ķengurpeļu dzimta (Heteromyidae) ir viena no grauzēju kārtas (Rodentia) dzimtām, kas apvieno apmēram 60 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas tiek iedalītas 5 ģintīs un 3 apakšdzimtās.

Jaunums!!: Augi un Ķengurpeļu dzimta · Redzēt vairāk »

Ķirbju dzimta

Ķirbju dzimta (Cucurbitaceae) ir ķirbju rindas (agrāk vijolīšu rindas) dzimta.

Jaunums!!: Augi un Ķirbju dzimta · Redzēt vairāk »

Ķivulis

Ķivulis (Spinus spinus) ir maza auguma žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas plaši sastopams Eiropā un Āzijā, kā arī pašos Ziemeļāfrikas ziemeļos Vidusjūras krastā.

Jaunums!!: Augi un Ķivulis · Redzēt vairāk »

Žans Batists Lamarks

Žans Batists Pjērs Antuāns de Monē (dzimis, miris), pazīstams kā Lamarks (Lamarck), bija franču dabaspētnieks.

Jaunums!!: Augi un Žans Batists Lamarks · Redzēt vairāk »

Žubīte

Parastā žubīte jeb vienkārši žubīte (Fringilla coelebs) ir neliels žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas sastopama Eirāzijā, Ziemeļāfrikā un Kanāriju salās.

Jaunums!!: Augi un Žubīte · Redzēt vairāk »

Čārlzs Darvins

Čārlzs Roberts Darvins (dzimis, miris) bija angļu dabas pētnieks, ģeogrāfs, biologs un grāmatu autors; kolekcionārs un ģeologs, kurš vāca, apkopoja un sistematizēja zinātniskos novērojumus tam, ka visas dzīvās sugas ir attīstījušās evolūcijas gaitā no kopīga senča un gājuši cauri procesam, ko Darvins nosauca par dabisko izlasi.

Jaunums!!: Augi un Čārlzs Darvins · Redzēt vairāk »

Ērces

Ērces (Acari) ir zirnekļveidīgo helicerātu apakšklase.

Jaunums!!: Augi un Ērces · Redzēt vairāk »

Ēteriskās eļļas

sandalkoka eļļu Ēteriskās eļļas ir koncentrēti hidrofobi šķīdumi, kas satur gaistošus, no augiem iegūtus aromātiskos savienojumus.

Jaunums!!: Augi un Ēteriskās eļļas · Redzēt vairāk »

Ābeļu kraupis

Ābeļu kraupis (saukts arī par ābeļu fuzikladiozi) ir izplatīta ābeļu slimība, kuru ierosina patogēna sēne Venturia inaequalis (Cke.) Wint.

Jaunums!!: Augi un Ābeļu kraupis · Redzēt vairāk »

Āfrikas jakāns

Āfrikas jakāns (Actophilornis africana) ir viena no jakānu dzimtas (Jacanidae) bridējputnu sugām, kas pieder pie Āfrikas jakānu ģints (Actophilornis).

Jaunums!!: Augi un Āfrikas jakāns · Redzēt vairāk »

Āfrikas lamantīns

Āfrikas lamantīns (Trichechus senegalensis) ir gan saldūdenī, gan sālsūdenī dzīvojošs sirēnu kārtas (Sirenia) zīdītājs, kas pieder lamantīnu dzimtai (Trichechidae).

Jaunums!!: Augi un Āfrikas lamantīns · Redzēt vairāk »

Āfrikas savvaļas ēzelis

Āfrikas savvaļas ēzelis (Equus africanus) ir zirgu dzimtas (Equidae) ēzeļu apakšģints (Asinus) viena no sugām.

Jaunums!!: Augi un Āfrikas savvaļas ēzelis · Redzēt vairāk »

Āfrikas tuksnešu gazeles

Āfrikas tuksnešu gazeles, Āfrikas tuksnešu gazeļu ģints (Nanger) ir viena no dobradžu dzimtas (Bovidae) ģintīm, kas apvieno 3 mūsdienās dzīvojošas gazeļu sugas.

Jaunums!!: Augi un Āfrikas tuksnešu gazeles · Redzēt vairāk »

Ālants

Ālants jeb šķaunacis (Leuciscus idus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) saldūdens zivs, kuras kultūrformu sauc par orfu vai zeltaino ālantu.

Jaunums!!: Augi un Ālants · Redzēt vairāk »

Āpsis

Āpsis (Meles meles) jeb Eiropas āpsis ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas sastopams lielākajā Eiropas daļā, Latviju ieskaitot.

Jaunums!!: Augi un Āpsis · Redzēt vairāk »

Ārstniecības augi

Ārstniecības augi ir augi, kas satur dažādas organiskas vielas (alkaloīdus, glikozīdus, vitamīnus, ēteriskās eļļas, u.c.), kas nosaka to dziednieciskās īpašības.

Jaunums!!: Augi un Ārstniecības augi · Redzēt vairāk »

Ārstniecības kumelīte

Ārstniecības kumelīte (Matricaria recutita, Matricaria chamomilla) ir kurvjziežu jeb asteru dzimtas kumelīšu ģints augs, ko plaši izmanto ārstniecībā un skaistumkopšanā.

Jaunums!!: Augi un Ārstniecības kumelīte · Redzēt vairāk »

Āzijas īsnagu ūdrs

Āzijas īsnagu ūdrs (Amblonyx cinereus) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas ir vienīgā suga īsnagu ūdru ģintī (Amblonyx).

Jaunums!!: Augi un Āzijas īsnagu ūdrs · Redzēt vairāk »

Āzijas tuksneša ķauķis

Āzijas tuksneša ķauķis jeb vienkārši tuksneša ķauķis (Sylvia nana) ir maza auguma ķauķu dzimtas (Sylviidae) dziedātājputns, kas ligzdo Āzijas centrālajā un rietumu daļā, kā arī Eiropas pašos galējos austrumos, ziemo Āzijas dienvidrietumos un Āfrikas ziemeļaustrumos.

Jaunums!!: Augi un Āzijas tuksneša ķauķis · Redzēt vairāk »

Bafina zoss

Bafina zoss (Branta hutchinsii) ir vidēja auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie melno zosu ģints (Branta).

Jaunums!!: Augi un Bafina zoss · Redzēt vairāk »

Baldriānu dzimta

Baldriānu dzimta (Valerianaceae) sastāv no 17 ģintīm ar vairāk nekā 400 sugām.

Jaunums!!: Augi un Baldriānu dzimta · Redzēt vairāk »

Baložu dzimta

Baloži, baložu dzimta (Columbidae) ir vienīgā baložveidīgo putnu kārtas (Columbiformes) dzimta.

Jaunums!!: Augi un Baložu dzimta · Redzēt vairāk »

Baltais grifs

Baltais grifs jeb maitērglis, arī Ēģiptes grifs (Neophron percnopterus) ir plēsīgais maitas putns, kas ir vienīgā suga balto grifu ģintī (Neophron), kas savukārt ietilpst bārdaino grifu apakšdzimtā (Gypaetinae).

Jaunums!!: Augi un Baltais grifs · Redzēt vairāk »

Baltais sapals

Baltais sapals (Leuciscus leuciscus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) saldūdens zivs.

Jaunums!!: Augi un Baltais sapals · Redzēt vairāk »

Baltastes briedis

Baltastes briedis (Odocoileus virginianus) ir briežu dzimtas (Cervidae) pārnadžu suga, kas sastopama abos Amerikas kontinentos, gan Ziemeļamerikā, gan Dienvidamerikā.

Jaunums!!: Augi un Baltastes briedis · Redzēt vairāk »

Baltastes truši

Baltastes truši (Sylvilagus) ir zaķu dzimtas (Leporidae) ģints, kas apvieno 17 mūsdienās dzīvojošas trušu sugas, kuras sastopamas Amerikas kontinentos un kurām ir plaša izplatība Ziemeļamerikā, Centrālamerikā un Dienvidamerikā.

Jaunums!!: Augi un Baltastes truši · Redzēt vairāk »

Baltā dzērve

Baltā dzērve jeb Sibīrijas dzērve (Leucogeranus leucogeranus) ir dzērvju dzimtas (Gruidae) putns, kas ir vienīgā suga balto dzērvju ģintī (Leucogeranus).

Jaunums!!: Augi un Baltā dzērve · Redzēt vairāk »

Baltā sniedze

Baltā sniedze (Plectrophenax hyperboreus) ir Arktikas stērstu dzimtas (Calcariidae) putnu suga, kas pieder pie sniedžu ģints (Plectrophenax).

Jaunums!!: Augi un Baltā sniedze · Redzēt vairāk »

Baltblusiņas

Baltblusiņas ir augutu apakškārtas monotipiska virsdzimta (Aleyrodoidea) un dzimta (Aleyrodidae).

Jaunums!!: Augi un Baltblusiņas · Redzēt vairāk »

Baltirbes

Baltirbes, baltirbju ģints (Lagopus) ir viena no vistveidīgo (Galliformes) kārtas fazānu dzimtas (Phasianidae) putnu ģintīm, kas pieder rubeņu apakšdzimtai (Tetraoninae).

Jaunums!!: Augi un Baltirbes · Redzēt vairāk »

Baltpieres zoss

Baltpieres zoss (Anser albifrons) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) putnu suga.

Jaunums!!: Augi un Baltpieres zoss · Redzēt vairāk »

Baltvaigu zoss

Baltvaigu zoss (Branta leucopsis) ir vidēja auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie melno zosu ģints (Branta).

Jaunums!!: Augi un Baltvaigu zoss · Redzēt vairāk »

Baltvalis

Baltvalis jeb baltais valis (Delphinapterus leucas) ir vidēja auguma narvaļu dzimtas (Monodontidae) jūrā dzīvojošs vaļveidīgais zīdītājs, kas ir vienīgā suga baltvaļu ģintī (Delphinapterus).

Jaunums!!: Augi un Baltvalis · Redzēt vairāk »

Baltvēdera erickiņš

Baltvēdera erickiņš (Luscinia phaenicuroides) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputnu suga, kas pieder pie čakstīšu apakšdzimtas (Saxicolinae).

Jaunums!!: Augi un Baltvēdera erickiņš · Redzēt vairāk »

Baltvēderis

Baltvēderis jeb Eirāzijas baltvēderis, arī švūkšķis (Anas penelope) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder meža pīļu ģintij (Anas).

Jaunums!!: Augi un Baltvēderis · Redzēt vairāk »

Bambusi

Bambusi ir viena no graudzāļu dzimtas ciltīm.

Jaunums!!: Augi un Bambusi · Redzēt vairāk »

Bandikutveidīgie

Bandikutveidīgie (Peramelemorphia) ir viena no Austrālijas somaiņu (Australidelphia) kārtām, kas apvieno divas mūsdienās dzīvojošas dzimtas (bandikutus un trušbandikutus) un divas izmirušas dzimtas.

Jaunums!!: Augi un Bandikutveidīgie · Redzēt vairāk »

Barības ķēde

vīķēm, bet tās ēd saldūdens garneles Barības ķēde, arī barošanās ķēde, ir lineārs attēlojums, kurā redzama dažādu dzīvo organismu barošanās attiecība.

Jaunums!!: Augi un Barības ķēde · Redzēt vairāk »

Batiāle

Atlantijas okeāna batiālajā zonā Batiāle (no (bathýs) — 'dziļš') jeb batiālā zona ir Pasaules okeāna zona, kas atrodas dziļumā no 200—500 līdz 2000 metriem, aizņemot platību starp šelfa sublitorāli un dziļūdens abisālo zonu.

Jaunums!!: Augi un Batiāle · Redzēt vairāk »

Bārbeļu dzimta

Bārbeļu dzimta (Berberidaceae) ir divdīgļlapju augu dzimta, izplatīta galvenokārt ziemeļu puslodē.

Jaunums!!: Augi un Bārbeļu dzimta · Redzēt vairāk »

Bebaeus punctipes

Bebaeus punctipes ir slaidvairogblakšu suga no Blaudusinae apakšdzimtas.

Jaunums!!: Augi un Bebaeus punctipes · Redzēt vairāk »

Beludžistānas melnais lācis

Beludžistānas melnais lācis (Ursus thibetanus gedrosianus) ir Āzijas melnā lāča (Ursus thibetanus) pasuga.

Jaunums!!: Augi un Beludžistānas melnais lācis · Redzēt vairāk »

Bezdelīgu dzimta

Bezdelīgu dzimta (Hirundinidae) ir viena no dziedātājputnu (Passeri) dzimtām, kas pieder zvirbuļveidīgo kārtai (Passeriformes).

Jaunums!!: Augi un Bezdelīgu dzimta · Redzēt vairāk »

Bezmugurkaulnieki

Bezmugurkaulnieki (Invertebrata) ir dzīvnieki, kuriem nav mugurkaula.

Jaunums!!: Augi un Bezmugurkaulnieki · Redzēt vairāk »

Bišu dzimta

Bišu dzimta jeb medusbišu dzimta (Apidae) ir plēvspārņu (Hymenoptera) dzimta, kas pieder bišveidīgo kukaiņu grupai (Apiformes).

Jaunums!!: Augi un Bišu dzimta · Redzēt vairāk »

Bišu maize

Bišu maize ir biškopības produkts, kuru bites lieto savā uzturā.

Jaunums!!: Augi un Bišu maize · Redzēt vairāk »

Binārā nomenklatūra

Kārlis Linnejs tiek uzskatīts par binārās nomenklatūras ieviesēju Binārā nomenklatūra ir augu, dzīvnieku un sēņu terminoloģija, kas strukturēta atbilstoši iepriekš izstrādātiem nosaukumu veidošanas likumiem.

Jaunums!!: Augi un Binārā nomenklatūra · Redzēt vairāk »

Bioģeogrāfiskais apgabals

Antarktikas bioģeogrāfiskais apgabals nav parādīts. Bioģeogrāfiskais apgabals jeb bioģeogrāfiskā valstība ir vislielākā bioģeogrāfiskā Zemes virsmas iedalījuma vienība.

Jaunums!!: Augi un Bioģeogrāfiskais apgabals · Redzēt vairāk »

Biocenoze

bēguma, kurā redzamas jūras zvaigznes, jūras anemones un sūkļi Biocenoze ((bios) — 'dzīve' un κοινός (koinós) — 'kopējs') ir dzīvo organismu kopums, kas dzīvo vidē ar vienveidīgiem apstākļiem.

Jaunums!!: Augi un Biocenoze · Redzēt vairāk »

Bioloģija

Viena no bioloģijas nozarēm ir zooloģija, kur tiek pētīti dzīvnieki. Bioloģija ((bios) — ‘dzīvība’; λόγος (logos) — ‘jēdziens, zinātne’) ir dabas zinātne par dzīvību visās tās izpausmēs un par dzīvās matērijas organizāciju molekulārā, šūnu, audu, orgānu, organismu un organismu kopu līmenī.

Jaunums!!: Augi un Bioloģija · Redzēt vairāk »

Bioloģiskā daudzveidība

Bioloģiskā daudzveidība jeb biodaudzveidība ir visu dzīvības formu variācija jebkurā bioloģiskās organizācijas līmenī.

Jaunums!!: Augi un Bioloģiskā daudzveidība · Redzēt vairāk »

Bioloģiskā lauksaimniecība

Bioloģiskās lauksaimniecības produkti — ekoloģiski audzēti dārzeņi Bioloģiskā lauksaimniecība ir alternatīvs lauksaimniecības veids, kura pamatā ir saimniekošana ar dabiskām metodēm, nelietojot sintētiskos minerālmēslus, antibiotikas un pesticīdus.

Jaunums!!: Augi un Bioloģiskā lauksaimniecība · Redzēt vairāk »

Bioloģiskie pigmenti

Bioloģiskie pigmenti jeb biohromi (no, bios — 'dzīvība' un χρῶμα, hromos — 'krāsa') ir tādi dzīvo organismu audos dabīgi esoši organiskie savienojumi, kuriem piemīt selektīva krāsu absorbcija.

Jaunums!!: Augi un Bioloģiskie pigmenti · Redzēt vairāk »

Biosfēra

Biosfēra ir viena no zemeslodes ģeogrāfiskā apvalka daļām (sfērām).

Jaunums!!: Augi un Biosfēra · Redzēt vairāk »

Bitenes

Bitenes (L.) ir rožu dzimtas ģints.

Jaunums!!: Augi un Bitenes · Redzēt vairāk »

Bites

Bites jeb bišveidīgie kukaiņi (Anthophila) ir kukaiņi, kuri ir radniecīgi lapsenēm un skudrām.

Jaunums!!: Augi un Bites · Redzēt vairāk »

Blakšu kārta

Blakšu jeb puscietspārņu kārta (Hemiptera) ir kukaiņu (Insecta) kārta, kurā ietilpst aptuveni 80 000 augutu, blakšu, cikāžu un sūnu blakšu sugu.

Jaunums!!: Augi un Blakšu kārta · Redzēt vairāk »

Blakšveidīgie

Blakšveidīgie jeb blakšveidīgo virskārta (Paraneoptera) ir jaunspārņu infraklases (Neoptera) monofilētiska kukaiņu grupa, kas apvieno 4 kārtas: blaktis, utis, ķērpjutis un tripšus.

Jaunums!!: Augi un Blakšveidīgie · Redzēt vairāk »

Blaktis

Blaktis (Heteroptera) ir blakšu kārtas (Hemiptera) apakškārta, kas apvieno apmēram 40 000 blakšu sugas.

Jaunums!!: Augi un Blaktis · Redzēt vairāk »

Borneo seskāpsis

Borneo seskāpsis (Melogale everetti) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.

Jaunums!!: Augi un Borneo seskāpsis · Redzēt vairāk »

Botānika

Botānika ir zinātne par augiem Botānika ((botanē) — ‘augs’) ir bioloģijas zinātne, kas pēta augus un to dzīvības norises.

Jaunums!!: Augi un Botānika · Redzēt vairāk »

Brazīlija

Brazīlija, oficiāli Brazīlijas Federatīvā Republika (República Federativa do Brasil), ir valsts Dienvidamerikā, kas aizņem 47% no kontinenta.

Jaunums!!: Augi un Brazīlija · Redzēt vairāk »

Brazīlijas gaura

Brazīlijas gaura (Mergus octosetaceus) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) pīlēm, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).

Jaunums!!: Augi un Brazīlijas gaura · Redzēt vairāk »

Brūnaļģes

Brūnaļģes ir brūnas krāsas daudzšūnu organismi, kas agrāk tika uzskatīti par zemākajiem augiem, bet mūsdienās iekļauti atsevišķā hromistu valstī (dažkārt brūnaļģes pieskaita arī protistiem).

Jaunums!!: Augi un Brūnaļģes · Redzēt vairāk »

Brūnais lācis

Brūnais lācis (Ursus arctos) ir lāču dzimtas (Ursidae) plēsīgo zvēru suga, kas sastopama Eirāzijā un Ziemeļamerikā.

Jaunums!!: Augi un Brūnais lācis · Redzēt vairāk »

Brūnkakla gārgale

Brūnkakla gārgale (Gavia stellata) ir gārgaļu dzimtas (Gaviidae) migrējošs ūdensputns, kas sastopams ziemeļu puslodes ziemeļu daļā.

Jaunums!!: Augi un Brūnkakla gārgale · Redzēt vairāk »

Brūnkaklis

Brūnkaklis jeb raudava (Aythya ferina) ir vidēja auguma pīļu dzimtas (Anatidae) nirējpīle, kas izplatīta lielā daļā Eiropas un Āzijas, uz dienvidiem no tundras zonas.

Jaunums!!: Augi un Brūnkaklis · Redzēt vairāk »

Bridējputni

Bridējputni (Charadrii) ir viena no tārtiņveidīgo putnu (Charadriiformes) apakškārtām, kas mūsdienās, balstoties uz ģenētiskajiem pētījumiem, ir sadalījusies vairākās apakškārtās: bridējputni (Charadrii), krasta bridējputni (Chionidi), neparastie bridējputni (Thinocori) un slokveidīgie bridējputni (Scolopaci).

Jaunums!!: Augi un Bridējputni · Redzēt vairāk »

Briežu dzimta

Briežu dzimta (Cervidae) ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) atgremotāju apakškārtas (Ruminantia) dzimta, kurā ietilpst 53 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Augi un Briežu dzimta · Redzēt vairāk »

Bruņgliemeži

Bruņgliemeži jeb bruņgliemji (Polyplacophora) ir gliemju tipa (Mollusca) dzīvnieku klase.

Jaunums!!: Augi un Bruņgliemeži · Redzēt vairāk »

Bruņutis

Bruņutis (Coccoidea) ir augutu apakškārtas virsdzimta ar apmēram 3000 zināmām sugām.

Jaunums!!: Augi un Bruņutis · Redzēt vairāk »

Bruchidius

Bruchidius ir lapgraužu dzimtas ģints, kurā ietilpst vairāk nekā 300 sugu.

Jaunums!!: Augi un Bruchidius · Redzēt vairāk »

Bufotenīns

Bufotenīns (5-hidroksi-dimetiltriptamīns (5-HO-DMT jeb 5-OH-DMT)) ir triptamīnu grupas viela, alkaloīds, kas ir atrodams dažu sugu krupju ādā, sēnēs, augstāk attīstītākos augos un zīdītājos.

Jaunums!!: Augi un Bufotenīns · Redzēt vairāk »

Callipogon relictus

Callipogon relictus ir koksngraužu dzimtas vaboļu suga no Prioninae apakšdzimtas.

Jaunums!!: Augi un Callipogon relictus · Redzēt vairāk »

Candidatus Liberibacter

Candidatus Liberibacter ir gramnegatīvas baktērijas, augiem patogēna ģints, kuras sugas izraisa augu zaļēšanas slimības.

Jaunums!!: Augi un Candidatus Liberibacter · Redzēt vairāk »

Catalogue of Life

Catalogue of Life (CoL) jeb Dzīvības katalogs ir tiešsaistes taksonomijas katalogs, kas nodrošina zināmo dzīvnieku, augu, sēņu un mikroorganismu sugu uzskaiti un indeksāciju, uzturot to kontrolsarakstu.

Jaunums!!: Augi un Catalogue of Life · Redzēt vairāk »

Cauruļzobis

Cauruļzobis jeb Āfrikas skudrlācis (Orycteropus afer) ir vienīgā mūsdienās dzīvojošā Āfrikas cauruļzobju ģints (Orycteropus) suga.

Jaunums!!: Augi un Cauruļzobis · Redzēt vairāk »

Cūku dzimta

Cūku dzimta (Suidae) ir viena no pārnadžu kārtas (Artiodactyla) dzimtām.

Jaunums!!: Augi un Cūku dzimta · Redzēt vairāk »

Cekulainais jakāns

Cekulainais jakāns (Irediparra gallinacea) ir jakānu dzimtas (Jacanidae) bridējputnu suga, kas ir vienīgā cekulaino jakānu (Irediparra) ģintī.

Jaunums!!: Augi un Cekulainais jakāns · Redzēt vairāk »

Cekuldūkuris

Cekuldūkuris jeb cekulainais dūkuris (Podiceps cristatus) ir dūkuru dzimtas (Podicipedidae) ūdensputnu suga, kas ligzdošanas laikā mājo saldūdens ezeros, dīķos vai upēs.

Jaunums!!: Augi un Cekuldūkuris · Redzēt vairāk »

Cekulpīle

thumb Cekulpīle (Aythya fuligula) ir pīļu dzimtas (Anatidae) Latvijā ligzdojoša ūdensputnu suga, kas pieder pie nirējpīļu ģints (Aythya).

Jaunums!!: Augi un Cekulpīle · Redzēt vairāk »

Celuloze

Celuloze (Celulozes polimerizācijas pakāpe augos var sasniegt 15000. Celulozes molekulas augu šūnā ir sakārtotas fibrillās, kurām ir struktūra ar kristāliskām īpašībām. Cilvēks un daudzi citi dzīvnieki, izņemot zālēdājus, celulozi nespēj sagremot, jo viņu gremošanas traktos neveidojas fermenti to hidrolizēšanai, tomēr celuloze ir nozīmīga pārtikas šķiedrviela.

Jaunums!!: Augi un Celuloze · Redzēt vairāk »

Centriola

Trīsdimensionāls skats uz centriolu Centriola ir cilindrisks šūnas organoīds, kas sastāv no 9 mikrocaurulīšu tripletiem.

Jaunums!!: Augi un Centriola · Redzēt vairāk »

Ceru ķauķis

thumb Ceru ķauķis (Acrocephalus schoenobaenus) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Augi un Ceru ķauķis · Redzēt vairāk »

Cetoniinae

Cetoniinae ir krāsainu vaboļu apakšdzimta no skarabeju dzimtas.

Jaunums!!: Augi un Cetoniinae · Redzēt vairāk »

Chrysolina analis

Chrysolina analis ir lapgraužu dzimtas suga.

Jaunums!!: Augi un Chrysolina analis · Redzēt vairāk »

Chrysolina carnifex

Chrysolina carnifex ir lapgraužu dzimtas suga.

Jaunums!!: Augi un Chrysolina carnifex · Redzēt vairāk »

Chrysolina cerealis

Chrysolina cerealis ir lapgraužu dzimtas suga, kurā aprakstītas 6 pasugas.

Jaunums!!: Augi un Chrysolina cerealis · Redzēt vairāk »

Chrysolina coerulans

Chrysolina coerulans ir lapgraužu dzimtas suga, kurā ir aprakstītas 7 pasugas.

Jaunums!!: Augi un Chrysolina coerulans · Redzēt vairāk »

Chrysolina graminis

Chrysolina graminis ir lapgraužu dzimtas suga, kurā ietilpst 7 pasugas.

Jaunums!!: Augi un Chrysolina graminis · Redzēt vairāk »

Chrysolina haemoptera

Chrysolina haemoptera ir lapgraužu dzimtas suga, kurā ietilpst 4 pasugas.

Jaunums!!: Augi un Chrysolina haemoptera · Redzēt vairāk »

Chrysolina quadrigemina

Chrysolina quadrigemina ir lapgraužu dzimtas suga.

Jaunums!!: Augi un Chrysolina quadrigemina · Redzēt vairāk »

Ciete

Ciete, agrāk saukta arī par stērķeli (no, Stärklis — 'ciete'), ir augu polisaharīds, ko veido ar glikozīdsaitēm saistījušies glikozes atlikumi, kas sīkāk veido amilozi un amilopektīnu.

Jaunums!!: Augi un Ciete · Redzēt vairāk »

Cikadeju rinda

Cikadeju rinda ir sena sēklaugu rinda, plašāk pārstāvēta mezozojā, mūsdienās ietilpst cikadeju nodalījumā (Cycadophyta), kurā ietilpst tikai cikadeju klase (Cycadopsida) un viena kārta (Cycadales, Cycadeae), kas sastāv no trim dzimtām.

Jaunums!!: Augi un Cikadeju rinda · Redzēt vairāk »

Cikāžu virsdzimta

Cikāžu virsdzimta (Cicadoidea) ir cikāžveidīgo infrakārtas (Cicadomorpha) virsdzimta, kas apvieno 2 dzimtas.

Jaunums!!: Augi un Cikāžu virsdzimta · Redzēt vairāk »

Cikāžveidīgie

Cikāžveidīgie (Cicadomorpha) ir blakšu kārtas (Hemiptera) infrakārta, kas aptver lielāko daļu cikāžu sugu, izņemot laterncikādes, kas izdalītas otrā laterncikāžveidīgo infrakārtā (Fulgoromorpha).

Jaunums!!: Augi un Cikāžveidīgie · Redzēt vairāk »

Cikādes

Cikādes (Auchenorrhyncha) ir blakšu kārtas (Hemiptera) apakškārta, kas aptver lielāko daļu no kādreizējās augu sūcēju kārtas (Homoptera) (apmēram 42 000 sugu).

Jaunums!!: Augi un Cikādes · Redzēt vairāk »

Cilvēku misija uz Marsu

Mūsdienu atveidojums kā varētu izskatīties pirmo cilvēku misija uz Marsa. Mūsdienu mākslinieka interpretācija, kā varētu izskatīties pirmo cilvēku nosēšanās un bāzes izveidošana uz Marsa virsmas. Cilvēku misija uz Marsu ir aktuāls temats mūsdienu zinātnes un zinātniskās fantastikas darbos ar galveno ieceri nogādāt pirmos astronautus uz Marsa virsmas.

Jaunums!!: Augi un Cilvēku misija uz Marsu · Redzēt vairāk »

Circeņi

Circeņi, circeņu dzimta (Gryllidae) ir taisnspārņu kārtas (Orthoptera) dzimta.

Jaunums!!: Augi un Circeņi · Redzēt vairāk »

Citoplazmatiskā vīrišķā sterilitāte

Citoplazmatiskā vīrišķā sterilitāte ir parādība, kad augam ir sterili putekšņi, bet sievišķie vairošanās orgāni ir normāli.

Jaunums!!: Augi un Citoplazmatiskā vīrišķā sterilitāte · Redzēt vairāk »

Citronliāna

Citronliāna (Schizandra chinensis) ir citronliānu dzimtas krūms vai liāna ar pārkoksnētu, apmēram 2 cm resnu un 8—15 m garu stumbru.

Jaunums!!: Augi un Citronliāna · Redzēt vairāk »

Daba

Daba ir visa materiālā pasaule, Visums.

Jaunums!!: Augi un Daba · Redzēt vairāk »

Dabas resursi

Pie dabas bagātībām pieder gan meži, gan ūdeņi Dabas resursi jeb dabas bagātības ir dažāda veida dabas krājumi, dabas veidojumi un dabas īpašības, kurus cilvēki izmanto savām vajadzībām.

Jaunums!!: Augi un Dabas resursi · Redzēt vairāk »

Dabas un vēstures kalendārs

1962. gada Dabas kalendāra apvāks. Dabas un vēstures kalendārs bija Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības izdots ikgadējs izdevums latviešu valodā, kas iznāca no 1962.

Jaunums!!: Augi un Dabas un vēstures kalendārs · Redzēt vairāk »

Dadzīši

Dadzīši, dadzīšu ģints (Carduelis) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) ģints, kas pieder dadzīšu apakšdzimtai (Carduelinae).

Jaunums!!: Augi un Dadzīši · Redzēt vairāk »

Dambriedis

Dambriedis (Dama dama) ir briežu dzimtas (Cervidae) suga, kas ir vienīgā mūsdienās dzīvojošā suga dambriežu ģintī (Dama).

Jaunums!!: Augi un Dambriedis · Redzēt vairāk »

Daudzšūnu organisms

nematode, kur redzami šūnu kodoli Daudzšūnas organisms ir organisms, kas sastāv no vairāku šūnu veidiem.

Jaunums!!: Augi un Daudzšūnu organisms · Redzēt vairāk »

Daudzlapu andromeda

Daudzlapu andromeda vai Polijlapu andromēda (Andromeda polifolia L.) ir mūžzaļš 10—40 cm augsts pundurkrūms.

Jaunums!!: Augi un Daudzlapu andromeda · Redzēt vairāk »

Daudzziedu gundega

Daudzziedu gundega (Ranunculus polyanthemos) ir daudzgadīgs, 30—95 centimetrus augsts gundegu dzimtas lakstaugs ar īsu sakneni un daudzām pavedienveida bārkšsaknēm.

Jaunums!!: Augi un Daudzziedu gundega · Redzēt vairāk »

Daurijas kovārnis

Daurijas kovārnis (Coloeus dauuricus) ir vidēja auguma Āzijas austrumos dzīvojošs vārnu dzimtas (Corvidae) putns.

Jaunums!!: Augi un Daurijas kovārnis · Redzēt vairāk »

Dārza kāposts

Dārza kāposts (Brassica oleracea) ir divgadīgs kāpostu dzimtas lakstaugs.

Jaunums!!: Augi un Dārza kāposts · Redzēt vairāk »

Dārza susuris

Dārza susuris (Eliomys quercinus) ir viena no susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgo grauzēju sugām.

Jaunums!!: Augi un Dārza susuris · Redzēt vairāk »

Dīķvaboļu dzimta

Dīķvaboļu dzimta (Thomson, 1859) ir vaboļu dzimta, kurā ietilpst apmēram 70 sugas.

Jaunums!!: Augi un Dīķvaboļu dzimta · Redzēt vairāk »

Dūkurpīle

Dūkurpīle (Thalassornis leuconotus) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder dūkurpīļu apakšdzimtai (Thalassorninae).

Jaunums!!: Augi un Dūkurpīle · Redzēt vairāk »

Džainisms

Džainisma simbols Džainisms (Jain Dharma) ir viena no vecākajām reliģijām un filozofijām, kura radusies Indijas ziemeļaustrumos ap 6. gadsimtu p.m.ē., bet ir pamats uzskatīt, ka šī reliģija ir vēl senāka.

Jaunums!!: Augi un Džainisms · Redzēt vairāk »

Džeralds Darels

Džeralds Malkolms Darels (Gerald Malcolm Durrell, dzimis, miris) bija britu zoologs, dabas pētnieks un aizstāvis, rakstnieks, vairāku televīzijas programmu vadītājs, kā arī Džērsijas zoodārza, Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības tresta un Maurīcijas savvaļas fonda dibinātājs.

Jaunums!!: Augi un Džeralds Darels · Redzēt vairāk »

Degslāneklis

Degslānekļa sadegšana. Degslāneklis jeb degakmens ir sīkgraudains nogulumiezis, kura sastāvā ir minerāli (dolomīts, kvarcs, kaolinīts u.c.) un kerogēns (cietu organisku ķīmisku savienojumu maisījums).

Jaunums!!: Augi un Degslāneklis · Redzēt vairāk »

Degu

Degu (Octodon degus) ir mazi grauzēju kārtas (Rodentia) dzīvnieki.

Jaunums!!: Augi un Degu · Redzēt vairāk »

Degu dzimta

Degu dzimta (Octodontidae) ir viena no grauzēju kārtas (Rodentia) dzimtām.

Jaunums!!: Augi un Degu dzimta · Redzēt vairāk »

Deivids Atenboro

Sers Frederiks Deivids Atenboro (dzimis) ir angļu dabaszinātnieks un televīzijas pārraižu veidotājs.

Jaunums!!: Augi un Deivids Atenboro · Redzēt vairāk »

Detrīts

Krastā izskalots aļģu detrīts Detrīts (lat. detritus — saberzts) ir organogēns drupu materiāls nogulumos vai nogulumiežos.

Jaunums!!: Augi un Detrīts · Redzēt vairāk »

Diaphorina citri

Diaphorina citri ir lapblusiņu suga, kas tiek uzskatīta par vienu no lielākajiem citrusaugu kaitēkļiem, jo tā izplata citrusaugu zaļēšanas slimību, kuru izraisa baktērijas Candidatus Liberibacter.

Jaunums!!: Augi un Diaphorina citri · Redzēt vairāk »

Dižbrūklene

Dižbrūklene jeb lielogu dzērvene (Vaccinium macrocarpon Aiton; sinonīms Oxycoccus macrocarpus) ir ēriku dzimtas mūžzaļš augs, kas sastopams purvainās vietās un tiek plaši kultivēts.

Jaunums!!: Augi un Dižbrūklene · Redzēt vairāk »

Dižknābja vārna

Dižknābja vārna jeb džungļu vārna (Corvus macrorhynchos) ir liela auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.

Jaunums!!: Augi un Dižknābja vārna · Redzēt vairāk »

Dižpīles

Dižpīles, dižpīļu ģints (Tadorna) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) ģintīm, kas pieder dižpīļu apakšdzimtai (Tadorninae).

Jaunums!!: Augi un Dižpīles · Redzēt vairāk »

Dižtauriņu virsdzimta

Dižtauriņu virsdzimta (Papilionoidea) ir viena no dažādspārnu tauriņu infrakārtas (Heteroneura) virsdzimtām, kas apvieno apmēram 18 800 sugas un kas tiek iedalītas 7 tauriņu dzimtās.

Jaunums!!: Augi un Dižtauriņu virsdzimta · Redzēt vairāk »

Dicraeus

Dicraeus ir stiebrmušu ģints.

Jaunums!!: Augi un Dicraeus · Redzēt vairāk »

Dienvidlidvāvere

Dienvidlidvāvere (Glaucomys volans) ir viena no divām Amerikas lidvāveru ģints (Glaucomys) sugām, kas pieder vāveru dzimtai (Sciuridae).

Jaunums!!: Augi un Dienvidlidvāvere · Redzēt vairāk »

Diprotodonti

Diprotodonti (Diprotodontia) ir viena no Austrālijas somaiņu (Australidelphia) kārtām, kas pieder somaiņu infraklasei (Marsupialia).

Jaunums!!: Augi un Diprotodonti · Redzēt vairāk »

Dipterīdveidīgās

Dipterīdveidīgās (Dipteridiformes syn. Dipterida) ir izmirušu divējādelpojošo zivju kārta, kas vidusdevonā un augšdevonā apdzīvoja saldūdens baseinus.

Jaunums!!: Augi un Dipterīdveidīgās · Redzēt vairāk »

Divējādelpojošās zivis

Divējādelpojošās zivis jeb dipnojas (Ceratodontae syn. Dipnoi) ir relikta kaulzivju virskārta, ar vienīgo recento kārtu — ragzobzivjveidīgās (Ceratodontiformes) plaušzivju apakšklasē (Dipnomorpha).

Jaunums!!: Augi un Divējādelpojošās zivis · Redzēt vairāk »

Divkupru kamielis

Divkupru kamielis jeb baktriāns (Camelus bactrianus) ir liela auguma kamieļu dzimtas (Camelidae) pārnadzis.

Jaunums!!: Augi un Divkupru kamielis · Redzēt vairāk »

Divmāju augi

Divmāju augi ir augi, kuriem putekšņlapas un augļlapas veidojas uz dažādiem īpatņiem.

Jaunums!!: Augi un Divmāju augi · Redzēt vairāk »

Dobradži

Dobradži, dobradžu dzimta jeb vēršu dzimta (Bovidae) ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) atgremotāju apakškārtas (Ruminantia) dzimta, kurā ietilpst aptuveni 140 sugu.

Jaunums!!: Augi un Dobradži · Redzēt vairāk »

Dodo

Dodo (Raphus cucullatus) ir baložu dzimtas (Columbidae) izmiris, nelidojošs putns, kas dzīvoja tikai Maurīcijas salā Indijas okeānā.

Jaunums!!: Augi un Dodo · Redzēt vairāk »

Domestikācija

Suņi un aitas ir vieni no pirmajiem dzīvniekiem, kurus pieradināja cilvēks Domestikācija ir savvaļas dzīvnieku pieradināšana un savvaļas augu kultivēšana, kuras laikā tie tiek ģenētiski izolēti no savvaļas formām un iegūst citādi, cilvēkam izdevīgas īpašības.

Jaunums!!: Augi un Domestikācija · Redzēt vairāk »

Dumbraiņu dzimta

Dumbraiņu dzimta (Fleming, 1821) ir vaboļu dzimta, kurā ietilpst apmēram 600 sugas.

Jaunums!!: Augi un Dumbraiņu dzimta · Redzēt vairāk »

Dumbrcālis

Dumbrcālis (Rallus aquaticus) ir dumbrvistiņu dzimtas (Rallidae) putns, kas pieder dumbrcāļu ģintij (Rallus).

Jaunums!!: Augi un Dumbrcālis · Redzēt vairāk »

Dunduri

Dunduri, dunduru dzimta (Tabanidae) ir viena no dunduru infrakārtas (Tabanomorpha) mušveidīgo kukaiņu dzimtām.

Jaunums!!: Augi un Dunduri · Redzēt vairāk »

Dzīvība

Dzīvība uz klints Dzīvība ir matērijas eksistences forma, kam raksturīga īpaša vielas struktūra, vielu un enerģijas apmaiņa ar vidi, vairošanās, adaptācijas un pilnveidošanās spēja.

Jaunums!!: Augi un Dzīvība · Redzēt vairāk »

Dzīvnieki

Dzīvnieki (Animalia, Metazoa) ir liela daudzšūnu organismu grupa, kas spēj kustēties un reaģēt uz apkārtējo vidi, barojas, pārtiekot no citiem organismiem.

Jaunums!!: Augi un Dzīvnieki · Redzēt vairāk »

Dzīvnieku izcelsmes produkti

Dzīvnieku izcelsmes produkti ir tādi produkti, ko radījuši dzīvnieki, vai kas ņemti no dzīvnieku ķermeņiem.

Jaunums!!: Augi un Dzīvnieku izcelsmes produkti · Redzēt vairāk »

Dzēlējodi

Dzēlējodi jeb dzēlējodu dzimta (Culicidae) ir viena no divspārņu kārtas (Diptera) odveidīgo kukaiņu dzimtām.

Jaunums!!: Augi un Dzēlējodi · Redzēt vairāk »

Dzērve

Pelēkā dzērve jeb vienkārši dzērve (Grus grus) ir liels dzērvju dzimtas (Gruidae) putns.

Jaunums!!: Augi un Dzērve · Redzēt vairāk »

Dzērves

Dzērves (Grus) ir dzērvju dzimtas (Gruidae) ģints, kas apvieno 8 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Augi un Dzērves · Redzēt vairāk »

Dzērvju dzimta

Dzērvju dzimta (Gruidae) ir dzērvjveidīgo kārtas (Gruiformes) putnu dzimta.

Jaunums!!: Augi un Dzērvju dzimta · Redzēt vairāk »

Dzeltenais tārtiņš

Dzeltenais tārtiņš (Pluvialis apricaria) ir vidēja auguma tārtiņu dzimtas (Charadriidae) bridējputns.

Jaunums!!: Augi un Dzeltenais tārtiņš · Redzēt vairāk »

Dzeltenā stērste

Dzeltenā stērste (Emberiza citrinella) ir stērstu dzimtas (Emberizidae) Latvijā ligzdojoša putnu suga.

Jaunums!!: Augi un Dzeltenā stērste · Redzēt vairāk »

Dzeltenknābja gārgale

Dzeltenknābja gārgale (Gavia adamsii) ir liela auguma gārgaļu dzimtas (Gaviidae) migrējošs ūdens putns, kas ligzdo Arktikā, bet ziemo galvenokārt Klusā okeāna ziemeļu krastos un Atlantijas okeāna austrumu krastā pie Norvēģijas.

Jaunums!!: Augi un Dzeltenknābja gārgale · Redzēt vairāk »

Ea australis

Ea australis ir slaidvairogblakšu suga no Blaudusinae apakšdzimtas.

Jaunums!!: Augi un Ea australis · Redzēt vairāk »

Eglāju samtenis

Eglāju samtenis (Pararge aegeria) ir raibeņu dzimtas (Nymphalidae) Latvijā dzīvojoša tauriņu suga, kas sastopama lielākajā daļā Eiropas, izņemot Skandināvijas arktisko reģionu.

Jaunums!!: Augi un Eglāju samtenis · Redzēt vairāk »

Egreta

Egreta (— ‘balto gārņu sala’) ir neapdzīvota sala Indijas okeānā.

Jaunums!!: Augi un Egreta · Redzēt vairāk »

Eikarioti

Eikarioti (Eukaryota vai Eukarya) ir organismi, kas sastāv no šūnām, kurām ir morfoloģiski labi izveidoti kodoli un ar membrānām klāti organoīdi.

Jaunums!!: Augi un Eikarioti · Redzēt vairāk »

Eirāzijas bebrs

Eirāzijas bebrs jeb vienkārši bebrs (Castor fiber) ir bebru dzimtas (Castoridae) grauzējs, kas kādreiz bija parasta un izplatīta suga plašā areālā Eirāzijas mērenās joslas teritorijās.

Jaunums!!: Augi un Eirāzijas bebrs · Redzēt vairāk »

Eirāzijas sloka

Eirāzijas sloka jeb vienkārši sloka (Scolopax rusticola) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgais bridējputns.

Jaunums!!: Augi un Eirāzijas sloka · Redzēt vairāk »

Eiropas alu lācis

Eiropas alu lācis jeb alu lācis (Ursus spelaeus) ir lāču dzimtas (Ursidae) lāču ģints (Ursus) izmirusi plēsīgo zvēru suga.

Jaunums!!: Augi un Eiropas alu lācis · Redzēt vairāk »

Eiropas medus bite

Eiropas medus bites jeb rietumu medus bites, jeb vienkārši medus bite (Apis mellifera) ir viena no medus bišu ģints (Apis) sugām.

Jaunums!!: Augi un Eiropas medus bite · Redzēt vairāk »

Eiropas vija

Eiropas vija (Cuscuta Europaea) ir viju dzimtas augs.

Jaunums!!: Augi un Eiropas vija · Redzēt vairāk »

Ekosistēma

Koraļļu rifi — zemūdens ekosistēma Ekosistēma (— ‘māja’ + sistēma) ir biosfēras pamatvienība, kuru veido noteikti dzīvie organismi (biocenoze) un nedzīvā apkārtējā vide (biotops), kurā tie dzīvo.

Jaunums!!: Augi un Ekosistēma · Redzēt vairāk »

Elejas svīta

Cimmermaņu atsegums. (Cimmermaņu ridas stratotips) Elejas svīta (D3el) ir augšdevona famenas stāva krojas un šauļu horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta valsts dienvidrietumos (Polijas-Lietuvas ieplakā).

Jaunums!!: Augi un Elejas svīta · Redzēt vairāk »

Embiji

Embiji ir nepilnas pārvērtības kukaiņu kārta.

Jaunums!!: Augi un Embiji · Redzēt vairāk »

Emu

Emu ola Emu (Dromaius novaehollandiae) ir liela auguma kazuāru dzimtas (Casuariidae) Austrālijā dzīvojoša putnu suga, kas ir vienīgā emu ģintī (Dromaius).

Jaunums!!: Augi un Emu · Redzēt vairāk »

Endēms

Komoru salu un Madagaskaras tuvumā Endēms (endēmos — 'vietējais') ir augu vai dzīvnieku suga, ģints vai dzimta, kas sastopama tikai noteiktā, ierobežotā ģeogrāfiskā apgabalā un nav sastopama nekur citur uz Zemes.

Jaunums!!: Augi un Endēms · Redzēt vairāk »

Endofīti

Augu endofīti (— 'iekšā', φυτόν (phitón) — 'augs') ir mikroskopiski organismi, kas vismaz kādu savas dzīves cikla daļu pavada auga audos.

Jaunums!!: Augi un Endofīti · Redzēt vairāk »

Enteogēni

Peijoti Enteogēni (— ‘Dievs iekšpusē’, — ‘radīt’ / radīt Dievu sevī) ir psihotropās vielas, kas tiek izmantotas reliģiskiem, šamaniskiem un garīgiem mērķiem.

Jaunums!!: Augi un Enteogēni · Redzēt vairāk »

Eocanthecona furcellata

Eocanthecona furcellata ir plēsīga vairogblakšu suga.

Jaunums!!: Augi un Eocanthecona furcellata · Redzēt vairāk »

Epimixia

Epimixia Kirkaldy, 1908 ir tīklblakšu ģints, kurā ietilpst 25 sugas sastopamas Austrālijā, Jaunkaledonijā un Papua Jaungvinejā.

Jaunums!!: Augi un Epimixia · Redzēt vairāk »

Erickiņš

Erickiņš jeb rudais erickiņš (Phoenicurus phoenicurus) ir maza auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā.

Jaunums!!: Augi un Erickiņš · Redzēt vairāk »

Erozija

Erozijas rezultātā dabiski izveidojusies arka Jordānijā Erozija (— ‘izskalošana’, ‘sairšana’) ir augsnes un iežu noārdīšanās un pārvietošana dabisku procesu rezultātā, piemēram, vēja vai ūdens iedarbībā.

Jaunums!!: Augi un Erozija · Redzēt vairāk »

Evolūcijas teorija

Pērtiķi un cilvēks Evolūcija ir visu dzīvības formu izmaiņu process paaudzi pēc paaudzes, un evolucionārā bioloģija ir mācība par to, kā un kāpēc šī attīstība notiek, tātad tā ir bioloģijas nozare, kas pēta vēsturiskās attīstības un dzīvo būtņu mainības mehānismu.

Jaunums!!: Augi un Evolūcijas teorija · Redzēt vairāk »

Ezeru ķauķis

thumb Ezeru ķauķis jeb ezera ķauķis (Acrocephalus scirpaceus) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Augi un Ezeru ķauķis · Redzēt vairāk »

Fauna

Vienkārša salas faunas shēma - visas tās dzīvnieku sugas uzsvērtas kastē. Fauna ir dzīvnieku valsts, kādā konkrētā reģionā vai laikā.

Jaunums!!: Augi un Fauna · Redzēt vairāk »

Fazāns

Parastais fazāns jeb vienkārši fazāns, arī medību fazāns (Phasianus colchicus) ir liela auguma fazānu dzimtas (Phasianidae) vistveidīgais putns.

Jaunums!!: Augi un Fazāns · Redzēt vairāk »

Fenetilamīns

Fenetilamīns (arī PEA, β-feniletilamīns) ir organiska viela, monoamīns un alkaloīds.

Jaunums!!: Augi un Fenetilamīns · Redzēt vairāk »

Feromoni

medus bite atklāj Nasonova dziedzeri (balts — vēdera galā), izlaižot feromonu, lai vilinātu spietu tukšā stropā Feromons (no sengrieķu "nest" un hormons) ir sekretēts vai izdalīts ķīmiskais faktors, kas izraisa sociālo reakciju no tās pašas sugas pārstāvjiem.

Jaunums!!: Augi un Feromoni · Redzēt vairāk »

Fibonači skaitļi

Kvadrāti, kuru malu garumi atbilst secīgiem Fibonači virknes locekļiem. Matemātikā par Fibonači skaitļiem sauc virknes elementus.

Jaunums!!: Augi un Fibonači skaitļi · Redzēt vairāk »

Fitoekstrakcija

Fitoekstrakcija ir viens no fitoremediācijas veidiem, kur augi no augsnes vai ūdens uzņem un akumulē piesārņojošus elementus vai savienojumus.

Jaunums!!: Augi un Fitoekstrakcija · Redzēt vairāk »

Fitopatoloģija

Fitopatoloģija jeb augu patoloģija ir zinātnes nozare, kas pēta patogēnu vai apkārtējās vides izraisītas augu slimības.

Jaunums!!: Augi un Fitopatoloģija · Redzēt vairāk »

Fizika

supravadītāja Eksperiments, kurā tiek izmantots lāzers Fizika (physis — ‘daba’) ir dabaszinātne, kurā tiek pētītas matērijas un enerģijas īpašības, to mijiedarbība laikā un telpā.

Jaunums!!: Augi un Fizika · Redzēt vairāk »

Flavonoīdi

Flavona struktūrformula Flavonoīdi ir apjomīga (ar daudzām apakšklasēm) augu polifenolu klase.

Jaunums!!: Augi un Flavonoīdi · Redzēt vairāk »

Flogistons

Johans Joahims Behers — viens no flogistona teorijas pamatlicējiem Flogistons (— 'degošs, uzliesmojošs') ķīmijas vēsturē bija hipotētiska degtspējīgu vielu sastāvdaļa.

Jaunums!!: Augi un Flogistons · Redzēt vairāk »

Flora

Flora (no  — 'ziedēt') — vēsturiski izveidojies augu sugu kopums kādā noteiktā teritorijā.

Jaunums!!: Augi un Flora · Redzēt vairāk »

Flora (nozīmju atdalīšana)

Flora var būt.

Jaunums!!: Augi un Flora (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »

Floridas sīlis

Floridas sīlis jeb Floridas krūmu sīlis (Aphelocoma coerulescens) ir vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas ir visretāk sastopamā suga krūmu sīļu ģintī.

Jaunums!!: Augi un Floridas sīlis · Redzēt vairāk »

Folklendu vilks

Folklendu vilks (Dusicyon australis) ir suņu dzimtas plēsējs.

Jaunums!!: Augi un Folklendu vilks · Redzēt vairāk »

Fosilijas

cm diametrā Fosilijas (— 'izrakts no zemes') jeb pārakmeņojumi ir dzīvnieku, augu vai citu organismu pārakmeņojušās paliekas, kā arī to darbības nospiedumi, piemēram, pēdu nospiedumi.

Jaunums!!: Augi un Fosilijas · Redzēt vairāk »

Fotosintēze

Lapa ir augu orgāns, kura uzbūve vislabāk atbilst efektīvai fotosintēzes norisei Fotosintēze (no (fōto-) — 'gaisma' un σύνθεσις (súnthesis) — 'aizstāšana') ir organisku vielu sintēze no neorganiskiem savienojumiem (oglekļa dioksīda un ūdens), izmantojot gaismas enerģiju.

Jaunums!!: Augi un Fotosintēze · Redzēt vairāk »

Gaļa

Gaļas produkti Klusā daba'', Klods Monē (1864). Gaļa ir dzīvnieku (parasti siltasiņu) muskuļaudi un taukaudi, ko izmanto pārtikā.

Jaunums!!: Augi un Gaļa · Redzēt vairāk »

Gaļēdāji

Lauvas ir tipiski gaļēdāji. Katru dienu lauva apēd apmēram 7 kg gaļas Gaļēdāji ir sugas, kas ikdienā pamatā pārtiek no dzīvnieku izcelsmes barības, medījot vai izmantojot citu plēsēju medījumu.

Jaunums!!: Augi un Gaļēdāji · Redzēt vairāk »

Gaišzilā zīlīte

Gaišzilā zīlīte (Cyanistes cyanus) ir neliels zīlīšu dzimtaa (Paridae) dziedātājputns, kas ligzdo Austrumeiropas austrumos un Āzijā.

Jaunums!!: Augi un Gaišzilā zīlīte · Redzēt vairāk »

Gaiss

Gaiss ir dažādu gāzu maisījums, kas veido Zemes atmosfēru.

Jaunums!!: Augi un Gaiss · Redzēt vairāk »

Galapagu bruņurupucis

Galapagu bruņurupucis (Chelonoidis nigra) ir lielākais sauszemes bruņurupucis pasaulē, kas pieder Dienvidamerikas sauszemes bruņurupuču ģintij (Chelonoidis).

Jaunums!!: Augi un Galapagu bruņurupucis · Redzēt vairāk »

Gametangiji

Gametangiji ir augu reprodukcijas orgāni.

Jaunums!!: Augi un Gametangiji · Redzēt vairāk »

Garastīšu dzimta

Garastīšu dzimta (Aegithalidae) ir viena no dziedātājputnu (Passeri) dzimtām, kas pieder zvirbuļveidīgo kārtai (Passeriformes).

Jaunums!!: Augi un Garastīšu dzimta · Redzēt vairāk »

Garastītes

Garastītes, garastīšu ģints (Aegithalos) ir garastīšu dzimtas (Aegithalidae) dziedātājputnu ģints, kas apvieno 9 mūsdienās dzīvojošas putnu sugas.

Jaunums!!: Augi un Garastītes · Redzēt vairāk »

Garastes jakāns

Garastes jakāns (Hydrophasianus chirurgus) ir jakānu dzimtas (Jacanidae) bridējputnu suga,kas ir vienīgā garastes jakānu (Hydrophasianus) ģintī.

Jaunums!!: Augi un Garastes jakāns · Redzēt vairāk »

Garkaklis

Garkaklis jeb garkakla pīle (Anas acuta) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder peldpīļu apakšdzimtai (Anatinae).

Jaunums!!: Augi un Garkaklis · Redzēt vairāk »

Garspārnu raibeņi

Garspārnu raibeņi, garspārnu raibeņu apakšdzimta (Heliconiinae) ir viena no divpadsmit raibeņu dzimtas (Nymphalidae) apakšdzimtām.

Jaunums!!: Augi un Garspārnu raibeņi · Redzēt vairāk »

Garstilbis

Garstilbis (Himantopus himantopus) ir īlenknābju dzimtas (Recurvirostridae) tārtiņveidīgo putnu suga, kurai ir 5 pasugas.

Jaunums!!: Augi un Garstilbis · Redzēt vairāk »

Gaujas nacionālais parks

Gaujas nacionālais parks ir Latvijas lielākais un vecākais nacionālais parks, kas dibināts 1973.

Jaunums!!: Augi un Gaujas nacionālais parks · Redzēt vairāk »

Gaujas svīta

Ērgļu klintis. Gaujas svīta. Gaujas svīta (D3gj) ir augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta gandrīz visā valsts teritorijā, izņemot Latvijas ziemeļu un dienvidaustrumu malu.

Jaunums!!: Augi un Gaujas svīta · Redzēt vairāk »

Gauskāji

Gauskāji (Tardigrada) ir mikroskopisku dzīvnieku tips, kas radniecīgs posmkājiem.

Jaunums!!: Augi un Gauskāji · Redzēt vairāk »

Gārņu dzimta

Gārņu dzimta (Ardeidae) ir viena no pelikānveidīgo kārtas (Pelecaniformes) putnu dzimtām.

Jaunums!!: Augi un Gārņu dzimta · Redzēt vairāk »

Gārgales

Gārgales, gārgaļu ģints (Gavia) ir vienīgā ģints gārgaļu dzimtā (Gaviidae).

Jaunums!!: Augi un Gārgales · Redzēt vairāk »

Gibonu dzimta

Gibonu dzimta (Hylobatidae) ir primātu kārtas dzimta, kas pieder pie augstāko šaurdeguna pērtiķu un cilvēku virsdzimtas (Hominoidea).

Jaunums!!: Augi un Gibonu dzimta · Redzēt vairāk »

Ginecejs

Apokarps ginecejs Ginecejs ir augļlapu kopa ziedā.

Jaunums!!: Augi un Ginecejs · Redzēt vairāk »

Ginki

Ginki (Ginkgo) ir ginku klases augi.

Jaunums!!: Augi un Ginki · Redzēt vairāk »

Gliceraldehīda-3-fosfāts

Ķīmiskais sastāvs Gliceraldehīda-3-fostāts ir Kalvina cikla produkts, kas iesaistās daudzos augu šūnas vielmaiņas procesos kā pirmais organiskais savienojums.

Jaunums!!: Augi un Gliceraldehīda-3-fosfāts · Redzēt vairāk »

Gliemeņvēži

Gliemeņvēži jeb ostrakodi (Ostracoda) ir vēžveidīgo apakštipa klase.

Jaunums!!: Augi un Gliemeņvēži · Redzēt vairāk »

Gliemji

Gliemji jeb moluski (Mollusca) ir bilaterālo (Bilateria) dzīvnieku tips, kas apvieno 8 mūsdienu klases un 2 izmirušas klases.

Jaunums!!: Augi un Gliemji · Redzēt vairāk »

Gludenā čūska

Gludenā čūska (Coronella austriaca) ir zalkšu dzimtas (Colubridae) Latvijā dzīvojoša čūsku suga, kas pieder pie gludeno čūsku ģints (Coronella).

Jaunums!!: Augi un Gludenā čūska · Redzēt vairāk »

Gludvaboļu dzimta

Gludvaboļu dzimta (Leach, 1815) ir vaboļu dzimta, kurā ietilpst apmēram 600 sugas.

Jaunums!!: Augi un Gludvaboļu dzimta · Redzēt vairāk »

Gobi lācis

Gobi lācis (Ursus arctos gobiensis), ir viena no brūnā lāča pasugām.

Jaunums!!: Augi un Gobi lācis · Redzēt vairāk »

Goferi

Goferi, goferu dzimta (Geomyidae) ir grauzēju kārtas (Rodentia) viena no dzimtām, kas apvieno apmēram 35 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Augi un Goferi · Redzēt vairāk »

Gorillas

Gorillas, gorillu ģints (Gorilla) ir viena no cilvēkpērtiķu (Hominidae) ģintīm, kas pieder gorillu ciltij (Gorillini).

Jaunums!!: Augi un Gorillas · Redzēt vairāk »

Graciozais vārpstiņgliemezis

Graciozais vārpstiņgliemezis (Ruthenica filograna) ir sīku sauszemes vēderkāju molusku suga.

Jaunums!!: Augi un Graciozais vārpstiņgliemezis · Redzēt vairāk »

Graudzāļu dzimta

Graudzāļu dzimta (Poaceae vai Gramineae) ir liela viendīgļlapju klases augu dzimta, sastopama gandrīz visā pasaulē.

Jaunums!!: Augi un Graudzāļu dzimta · Redzēt vairāk »

Grauzēji

Grauzēji (Rodentia) ir zīdītāju klases (Mammalia) dzīvnieku kārta.

Jaunums!!: Augi un Grauzēji · Redzēt vairāk »

Grīšļu ķauķis

Grīšļu ķauķis (Acrocephalus paludicola) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Augi un Grīšļu ķauķis · Redzēt vairāk »

Gredzenūbele

Gredzenūbele (Streptopelia decaocto) ir vidēja auguma baložu dzimtas (Columbidae) putns, kas mājo plašā areālā Eiropā un Āzijā (izņemot galējos ziemeļus un ziemeļaustrumus), sastopama arī Ziemeļāfrikas pašos ziemeļos.

Jaunums!!: Augi un Gredzenūbele · Redzēt vairāk »

Gregors Mendelis

Gregors Johans Mendelis (dzimis, miris) bija vācvalodīgs silēziešu mūks un zinātnieks.

Jaunums!!: Augi un Gregors Mendelis · Redzēt vairāk »

Grieze

Grieze (Crex crex) ir vidēji liels dumbrvistiņu dzimtas (Rallidae) dzērvjveidīgais putns, kas izplatīts gandrīz visā Eiropā, izņemot Islandi, Pireneju pussalu un Skandināvijas ziemeļu daļu.

Jaunums!!: Augi un Grieze · Redzēt vairāk »

Grizlilācis

Grizlilācis (Ursus arctos horribilis) ir lāču dzimtas (Ursidae) viena no brūno lāču (Ursus arctos) pasugām.

Jaunums!!: Augi un Grizlilācis · Redzēt vairāk »

Grundulis

Grundulis (Gobio gobio) ir neliela auguma grunduļu dzimtas (Gobionidae) saldūdens zivs, kas plaši sastopama Eiropas mērenajā joslā.

Jaunums!!: Augi un Grundulis · Redzēt vairāk »

Gulbji

Gulbji, gulbju ģints (Cygnus) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) ģintīm, kas apvieno 6 putnu sugas.

Jaunums!!: Augi un Gulbji · Redzēt vairāk »

Gumiņbaktērijas

Gumiņbaktērijas jeb gumiņu baktērijas (Rhizobium) ir baktēriju ģints, kas dzīvo tauriņziežu dzimtas augu sakņu izaugumos — gumos — un piesaista atmosfēras slāpekli, ko ar nitrogenāzi pārveido amonjakā.

Jaunums!!: Augi un Gumiņbaktērijas · Redzēt vairāk »

Gundegu dzimta

Gundegu dzimtas (Ranunculaceae) augi sastopami Ziemeļu puslodē, lakstaugi, reti puskrūmi, nelieli krūmi, liānas.

Jaunums!!: Augi un Gundegu dzimta · Redzēt vairāk »

Gutācija

Gutācijas šķidruma pilieni uz zemenes lapām Gutācija (no gutta — ‘piliens’) ir ksilēmas šķidruma pilienu izdalīšanās lapu malu vai galu rajonā.

Jaunums!!: Augi un Gutācija · Redzēt vairāk »

Halīts

Halīts (gr. ἅλς — sāls) jeb akmenssāls ir hlorīdu klases minerāls ar nātrija hlorīda (NaCl) kristālisko formu.

Jaunums!!: Augi un Halīts · Redzēt vairāk »

Hartmaņa kalnu zebra

Hartmaņa kalnu zebra (Equus zebra hartmannae) ir kalnu zebras (Equus zebra) viena no pasugām.

Jaunums!!: Augi un Hartmaņa kalnu zebra · Redzēt vairāk »

Hellica johni

Hellica johni ir slaidvairogblakšu suga no Blaudusinae apakšdzimtas.

Jaunums!!: Augi un Hellica johni · Redzēt vairāk »

Hellica johnpolhemi

Hellica johnpolhemi ir slaidvairogblakšu suga no Blaudusinae apakšdzimtas.

Jaunums!!: Augi un Hellica johnpolhemi · Redzēt vairāk »

Herbārijs

Herbārijs (no herba — 'augs') ir īpaši ievāktu, žāvētu un dokumentētu augu kolekcija.

Jaunums!!: Augi un Herbārijs · Redzēt vairāk »

Hermafrodīts

Hermafrodīts ir organisms, kam ir gan vīriešu, gan sieviešu dzimuma dzimumorgāni.

Jaunums!!: Augi un Hermafrodīts · Redzēt vairāk »

Heterotrofi

Cikls starp heterotrofiem un autotrofiem organismiem Heterotrofi (no sengrieķu: ἕτερος (éteros) — 'cits' + τροφή (trofḗ) — 'barošanās') jeb konsumenti ir organismi, kas barojas ar organiskām vielām.

Jaunums!!: Augi un Heterotrofi · Redzēt vairāk »

Himalaju brūnais lācis

Himalaju brūnais lācis jeb Himalaju sarkanais lācis (Ursus arctos isabellinus) ir viena no brūno lāču (Ursus arctos) pasugām.

Jaunums!!: Augi un Himalaju brūnais lācis · Redzēt vairāk »

Hlorofils

fotosintēzē Hlorofils (— "zaļš", φύλλον, phyllon — "lapa") ir zaļais pigments, kas atrodams gandrīz visos augos, aļģēs un cianobaktērijās.

Jaunums!!: Augi un Hlorofils · Redzēt vairāk »

Hloroplasts

Hloroplasti zaļās lapas šūnās Hloroplasti ir augu zaļās plastīdas, kas, saistot Saules enerģiju, no ūdens un ogļskābās gāzes veido organiskas vielas.

Jaunums!!: Augi un Hloroplasts · Redzēt vairāk »

Holocēns

Jūras līmeņa izmaiņas holocēnā Holocēns jeb pēcledus laikmets ir kainozoja ēras kvartāra perioda epoha, kas sākās pēc pēdējā leduslaikmeta pirms apmēram 12 000 gadiem un turpinās arī mūsdienās.

Jaunums!!: Augi un Holocēns · Redzēt vairāk »

Humusvielas

Humusvielu iedalījums: 1) fulvoskābes; 2) humīnskābes; 3) humīns Organisko vielu transformācijas evolūcija – humusvielu veidošanās Humusvielas ir bioloģiski noturīgas, lielmolekulāras, heterogēnas uzbūves dabiskas izcelsmes organiskas vielas ar plašu krāsu spektru (no dzeltenas līdz melnai).

Jaunums!!: Augi un Humusvielas · Redzēt vairāk »

Iedzeltenais ķauķis

Iedzeltenais ķauķis (Hippolais icterina) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Augi un Iedzeltenais ķauķis · Redzēt vairāk »

Igaunijas Dabas muzejs

Igaunijas Dabas muzejs ir Igaunijas nacionālais dabas muzejs.

Jaunums!!: Augi un Igaunijas Dabas muzejs · Redzēt vairāk »

Ikaluita

Ikaluita (Iqaluit) ir pilsēta Kanādā, Nunavutas teritorijas galvaspilsēta.

Jaunums!!: Augi un Ikaluita · Redzēt vairāk »

Indīgs augs

Indīgie augi ir augi, kuri satur toksiskas vielas un var izraisīt cilvēka vai dzīvnieka saindēšanos un pat nāvi.

Jaunums!!: Augi un Indīgs augs · Redzēt vairāk »

Indijas jakāns

Indijas jakāns (Metopidius indicus) ir jakānu dzimtas (Jacanidae) bridējputnu suga, kas ir vienīgā Indijas jakānu (Metopidius) ģintī.

Jaunums!!: Augi un Indijas jakāns · Redzēt vairāk »

Informācija

Informācija ir ziņas, dati par kādu priekšmetu, jēdzienu, notikumu vai ko citu, kas ir objekts kādām operācijām, kurām ir saturiska interpretācija.

Jaunums!!: Augi un Informācija · Redzēt vairāk »

Introdukcija (bioloģija)

Introdukcija bioloģijā ir dzīvnieku, augu vai citu dzīvo organismu sugu ievešana noteiktā teritorijā no citas teritorijas.

Jaunums!!: Augi un Introdukcija (bioloģija) · Redzēt vairāk »

Inulīns

Inulīns ir augu rezerves polisaharīds, kas cietes vietā dabīgi veidojas un uzkrājas dāliju gumos, kā arī pieneņu un cigoriņu saknēs.

Jaunums!!: Augi un Inulīns · Redzēt vairāk »

Izdzīvošana

Izdzīvošana ir spēja ekstemālās situācijās palikt dzīvam.

Jaunums!!: Augi un Izdzīvošana · Redzēt vairāk »

Izmirstošas sugas

Viena no izmirstošajām sugām ir salu lapsa Izmirstošas sugas ir dzīvnieku, augu un citu organismu sugas, kas atrodas uz izmiršanas robežas.

Jaunums!!: Augi un Izmirstošas sugas · Redzēt vairāk »

Izoleicīns

Izoleicīns (Ile, 2-amino-3-metilpentānskābe, α-amino-β-metilbaldriānskābe, C6H13NO2) ir neaizstājamā aminoskābe.

Jaunums!!: Augi un Izoleicīns · Redzēt vairāk »

Jaks

Jaks (Bos grunniens domesticētajiem jakiem un Bos mutus savvaļas jakiem) ir liela auguma vēršu ģints (Bos) pārnadzis.

Jaunums!!: Augi un Jaks · Redzēt vairāk »

Jamaikas zilknābis

Jamaikas zilknābis jeb Jamaikas pīle (Oxyura jamaicensis) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie zilknābju apakšdzimtas (Oxyurinae).

Jaunums!!: Augi un Jamaikas zilknābis · Redzēt vairāk »

Japāna

Japāna (Nihon vai Nippon, oficiāli 日本国; Nihon/Nippon-koku) ir salu valsts Austrumāzijā, kas atrodas Klusā okeāna rietumos.

Jaunums!!: Augi un Japāna · Redzēt vairāk »

Japānas lidvāvere

Japānas lidvāvere (Pteromys momonga) ir viena no vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzēju sugām.

Jaunums!!: Augi un Japānas lidvāvere · Redzēt vairāk »

Jasmonāti

Jasmonāti (JA) ir augos esoši ķīmiski savienojumi ar hormonu īpašībām.

Jaunums!!: Augi un Jasmonāti · Redzēt vairāk »

Jaungvineja

Jaungvineja ir otra pasaules lielākā sala pēc Grenlandes, atdalījusies no Austrālijas aptuveni pirms 7 000 gadiem, kad ceļoties Pasaules okeāna līmenim applūda tagadējais Torresa šaurums.

Jaunums!!: Augi un Jaungvineja · Redzēt vairāk »

Javas smirdīgais āpsis

Javas smirdīgais āpsis jeb Indonēzijas smirdīgais āpsis, arī Malaizijas smirdīgais āpsis (Mydaus javanensis) ir neliela auguma skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder smirdīgo āpšu ģintij (Mydaus).

Jaunums!!: Augi un Javas smirdīgais āpsis · Redzēt vairāk »

Jānis Ilsters

Austrums" (Nr.8, 01.08.1889.) numura pirmajā lapā. Jānis Ilsters (dzimis, miris) bija latviešu skolotājs, botāniķis, daiļdārznieks, novadpētnieks, un dzejnieks.

Jaunums!!: Augi un Jānis Ilsters · Redzēt vairāk »

Jūras šņibītis

Jūras šņibītis (Calidris maritima) ir neliels sloku dzimtas (Scolopacidae) bridējputns.

Jaunums!!: Augi un Jūras šņibītis · Redzēt vairāk »

Jūras krupis

Jūras krupis jeb cukurniedru krupis (Rhinella marina), zināms arī kā aga, ir liela auguma krupju dzimtas (Bufonidae) suga.

Jaunums!!: Augi un Jūras krupis · Redzēt vairāk »

Jūras zīdītāji

vaļveidīgo infrakārtas (''Cetacea'') pārstāvis plēsēju kārtas (''Carnivora'') pārstāvis Jūras zīdītāji ir ūdenī dzīvojoši zīdītāji, kas mājo okeānu un jūru ekosistēmās.

Jaunums!!: Augi un Jūras zīdītāji · Redzēt vairāk »

Jonišķu svīta

Imulas atsegums pie "Zīļu" mājām.Jonišķu svītas (augšdaļā) hipostratotips. Jonišķu svīta (D3jn) ir augšdevona famenas stāva Jonišķu horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā un Lietuvā, kas ir izplatīta valsts dienvidrietumos (Polijas-Lietuvas ieplakā).

Jaunums!!: Augi un Jonišķu svīta · Redzēt vairāk »

Kaķu barība

Kaķis ēd sauso barību Kaķu barība ir barība, kas paredzēta mājas kaķiem.

Jaunums!!: Augi un Kaķu barība · Redzēt vairāk »

Kaļiņingradas zoodārzs

Kaļiņingradas zoodārzs (līdz 1945. gadam — Kēnigsbergas zoodārzs) ir viens no lielākajiem un vecākajiem zoodārziem Krievijas teritorijā.

Jaunums!!: Augi un Kaļiņingradas zoodārzs · Redzēt vairāk »

Kadjakas lācis

Kadjakas lācis jeb Aļaskas brūnais lācis (Ursus arctos middendorffi) ir lāču dzimtas (Ursidae) viena no brūno lāču (Ursus arctos) pasugām.

Jaunums!!: Augi un Kadjakas lācis · Redzēt vairāk »

Kailsēkļi

Kailsēkļi (Gymnospermae no — "kailās sēklas") ir dažādsporu sēklaugi (Spermatophytina), kuru sēklaizmetņi ir atsegti.

Jaunums!!: Augi un Kailsēkļi · Redzēt vairāk »

Kainozojs

Kainozojs jeb kainozoja ēra ir Zemes ģeoloģiskās vēstures pašreizējā ēra, kas sākās pirms 66,0 miljoniem gadu un turpinās līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Augi un Kainozojs · Redzēt vairāk »

Kakapo

Kakapo (Strigops habroptilus) ir nelidojošs Jaunzēlandes papagaiļu dzimtas (Strigopidae) putns, kurš dzīvo tikai Jaunzēlandē.

Jaunums!!: Augi un Kakapo · Redzēt vairāk »

Kalcijs

Kalcijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ca un atomskaitli 20.

Jaunums!!: Augi un Kalcijs · Redzēt vairāk »

Kalluss

Kallusi uz agarizētas barotnes Auga kalluss ir amorfi auga audi, kuri rodas, neorganizēti vairojoties augu šūnām.

Jaunums!!: Augi un Kalluss · Redzēt vairāk »

Kalnu ķeģis

Kalnu ķeģis, arī kalnu kaņepītis (Linaria flavirostris) ir Latvijā samērā reti sastopama un neligzdojoša žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputnu suga, kas pieder pie kaņepīšu ģints (Linaria).

Jaunums!!: Augi un Kalnu ķeģis · Redzēt vairāk »

Kalnu degunlācītis

Kalnu degunlācītis (Nasuella olivacea) ir jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga kalnu degunlācīšu ģintī (Nasuella).

Jaunums!!: Augi un Kalnu degunlācītis · Redzēt vairāk »

Kalnu zoss

Kalnu zoss (Anser indicus) ir vidēja auguma pelēko zosu ģints (Anser) ūdensputnu suga, kas ligzdo Centrālāzijā un ziemo Dienvidāzijā.

Jaunums!!: Augi un Kalnu zoss · Redzēt vairāk »

Kamenes

Kamenes jeb zemes bites (Bombus) ir vienīgā kameņu cilts (Bombini) ģints, kurā ir 255 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Augi un Kamenes · Redzēt vairāk »

Kamerūna

Kamerūna ir unitāra republika Centrālāfrikā.

Jaunums!!: Augi un Kamerūna · Redzēt vairāk »

Kamerūnas zvīņastvāvere

Kamerūnas zvīņastvāvere (Zenkerella insignis) ir endēma Centrālās Āfrikas rietumdaļas zvīņastlidvāveru dzimtas (Anomaluridae) grauzēju suga, kas ir vienīgā suga Kamerūnas zvīņastvāveru ģintī (Zenkerella).

Jaunums!!: Augi un Kamerūnas zvīņastvāvere · Redzēt vairāk »

Kamieļi

Kamieļi, kamieļu ģints (Camelus) ir viena no kamieļu dzimtas (Camelidae) ģintīm, kas pieder pārnadžu kārtai (Artiodactyla).

Jaunums!!: Augi un Kamieļi · Redzēt vairāk »

Kapibara

Kapibara (Hydrochoerus hydrochaeris) ir daļēji ūdenī dzīvojošs jūrascūciņu dzimtas (Caviidae) grauzējs, kas ir lielākais grauzējs pasaulē.

Jaunums!!: Augi un Kapibara · Redzēt vairāk »

Karūsa

Karūsa (Carassius carassius) ir karpu dzimtas (Cyprinidae) saldūdens zivis, kas plaši sastopama Eirāzijā.

Jaunums!!: Augi un Karūsa · Redzēt vairāk »

Karošknābis

Karošknābis jeb platknābja ibiss (Platalea leucorodia) ir ibisu dzimtas (Threskiornithidae) pelikānveidīgais putns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Ziemeļāfrikā.

Jaunums!!: Augi un Karošknābis · Redzēt vairāk »

Karotinoīdi

Karotinoīdi ir tetraterpēni un tetraterpenoīdi, kas formāli ir acikliska priekšteča — Ψ,Ψ-karotīna (likopīna) atvasinājumi: hidrogenizācijas, dehidrogenizācijas, ciklizācijas, oksidācijas produkti vai to kombinācijas.

Jaunums!!: Augi un Karotinoīdi · Redzēt vairāk »

Karpu dzimta

Karpu dzimta (Cyprinidae) ir viena no karpu apakškārtas (Cyprinoidei) dzimtām.

Jaunums!!: Augi un Karpu dzimta · Redzēt vairāk »

Katas koks

Katas koks (Catha edulis, arī ēdamā kata) ir segsēkļu suga, kas ir izplatīta Somālijas pussalā un Arābijas pussalā.

Jaunums!!: Augi un Katas koks · Redzēt vairāk »

Kaza

Kaza jeb mājas kaza (Capra aegagrus hircus) ir vidēja auguma dobradžu dzimtas (Bovidae) mājdzīvnieks, kuras priekštece ir Tuvajos Austrumos un Austrumeiropā dzīvojošā savvaļas kaza (Capra aegagrus).

Jaunums!!: Augi un Kaza · Redzēt vairāk »

Kākaulis

Kākaulis (Clangula hyemalis) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie gauru apakšdzimtas (Merginae).

Jaunums!!: Augi un Kākaulis · Redzēt vairāk »

Kāpzemes slaidkājis

Kāpzemes slaidkājis jeb Kapzemes slaidkājis (Pedetes capensis) ir viena no divām slaidkāju dzimtas (Pedetidae) mūsdienās dzīvojošām grauzēju sugām.

Jaunums!!: Augi un Kāpzemes slaidkājis · Redzēt vairāk »

Kārlis Linnejs

Kārlis Linnejs (dzimis, miris) bija zviedru botāniķis, ārsts un zoologs, kas lika pamatus mūsdienu binārās nomenklatūras shēmai.

Jaunums!!: Augi un Kārlis Linnejs · Redzēt vairāk »

Kārlis Starcs

Kārlis Starcs (1897—1953) bija latviešu botāniķis, dendrologs, fitopatologs, herbārija kolektors, jaunībā aizrāvās ar ornitoloģiju.

Jaunums!!: Augi un Kārlis Starcs · Redzēt vairāk »

Kārta

Kārta ir organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.

Jaunums!!: Augi un Kārta · Redzēt vairāk »

Klinšuvārnas

Klinšuvārnas (Picathartes) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) klinšuvārnu dzimtas (Picathartidae) vienīgā ģints.

Jaunums!!: Augi un Klinšuvārnas · Redzēt vairāk »

Klonālie augi

Klonālie augi ir tādi augi, kas vairojas bezdzimumiski, radot veģetatīvus pēcnācējus, kuri paliek piesaistīti vecākiem vismaz līdz brīdim, kad tie ir izveidojušies.

Jaunums!!: Augi un Klonālie augi · Redzēt vairāk »

Klonēšana

Skotijā Klonēšana (no (klōn) — 'zars, dzinums') ir ģenētiski identisku gēnu, šūnu vai organismu iegūšana un pavairošana bezdzimumvairošanās ceļā.

Jaunums!!: Augi un Klonēšana · Redzēt vairāk »

Klusā okeāna gārgale

Klusā okeāna gārgale (Gavia pacifica) ir vidēji liels gārgaļu dzimtas (Gaviidae) migrējošs ūdens putns, kas ligzdo Ziemeļamerikas Arktiskajā reģionā un ziemo galvenokārt Klusā okeāna piekrastēs.

Jaunums!!: Augi un Klusā okeāna gārgale · Redzēt vairāk »

Kožodiņu dzimta

Kožodiņu dzimta (Psychodidae) ir divspārņu dzimta, kura ir iedalīta 7 apakšdzimtās ar aptuveni 3000 aprakstītām sugām.

Jaunums!!: Augi un Kožodiņu dzimta · Redzēt vairāk »

Koks

Vecs ozols Koki ir daudzgadīgi augi ar vienu galveno stumbru.

Jaunums!!: Augi un Koks · Redzēt vairāk »

Koksne

Dižskābarža baļķis Koksne ir daudzu augstāko augu (kokaugu) stumbru un zaru daļa, kas atrodas zem mizas.

Jaunums!!: Augi un Koksne · Redzēt vairāk »

Koku vairogblakts

Koku vairogblakts (Pentatoma rufipes) ir vairogblakšu suga.

Jaunums!!: Augi un Koku vairogblakts · Redzēt vairāk »

Koku vāveres

Koku vāveres, koku vāveru cilts (Sciurini) pieder vāveru dzimtas (Sciuridae) parastās koku vāveres apakšdzimtai (Sciurinae).

Jaunums!!: Augi un Koku vāveres · Redzēt vairāk »

Kokveida alveja

Kokveida alveja (Aloe arborescens) ir asfodelu dzimtas augs.

Jaunums!!: Augi un Kokveida alveja · Redzēt vairāk »

Kolembolas

Kolembolas, lēcastes (Collembola) ir segžokleņu kārta.

Jaunums!!: Augi un Kolembolas · Redzēt vairāk »

Kolibri

Kolibri, kolibri dzimta (Trochilidae) ir viena no svīrveidīgo kārtas (Apodiformes) dzimtām.

Jaunums!!: Augi un Kolibri · Redzēt vairāk »

Kolpeo lapsa

Kolpeo lapsa jeb vienkārši kolpeo (Pseudalopex culpaeus), arī Andu lapsa ir suņu dzimtas (Canidae) zorro ģints (Pseudalopex) plēsējs.

Jaunums!!: Augi un Kolpeo lapsa · Redzēt vairāk »

Komposta degunradžvabole

Komposta degunradžvabole ir skarabeju dzimtas vaboļu suga.

Jaunums!!: Augi un Komposta degunradžvabole · Redzēt vairāk »

Kongo pāvs

Kongo pāvs (Afropavo congensis) ir liela auguma fazānu dzimtas (Phasianidae) vistveidīgais putns, kas ir vienīgā suga Kongo pāvu ģintī (Afropavo).

Jaunums!!: Augi un Kongo pāvs · Redzēt vairāk »

Kopāls

Kopāls no Madagaskaras Kopāls ir dzintaram līdzīgi fosilizēti vai daļēji fosilizēti tropiskās joslas koku sveķi, jo īpaši aromātiskie sveķi no kopāla koka (Protium copal), kas ir jaunāki par 30 miljoniem gadu.

Jaunums!!: Augi un Kopāls · Redzēt vairāk »

Koraļļi

Koraļļi ir jūrā dzīvojoši bezmugurkaulnieki, kas pieder pie dzēlējzarndobumaiņu (Cnidaria) koraļļpolipu klases (Anthozoa).

Jaunums!!: Augi un Koraļļi · Redzēt vairāk »

Korscheltellus lupulina

Korscheltellus lupulina ir šūpotņu dzimtas suga.

Jaunums!!: Augi un Korscheltellus lupulina · Redzēt vairāk »

Kosveidīgie

Kosveidīgie augi ir paparžaugu (Pteridophyta) apakšnodalījums, kas iedalās četrās klasēs, no kurām līdz mūsdienām ir saglabājusies tikai viena.

Jaunums!!: Augi un Kosveidīgie · Redzēt vairāk »

Krabji

Krabji jeb īsastes vēži (Brachyura) ir desmitkājvēžu kārtas (Decapoda) infrakārta.

Jaunums!!: Augi un Krabji · Redzēt vairāk »

Krauklis

Krauklis (Corvus corax) ir liela auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, viens no lielākajiem zvirbuļveidīgo kārtā (Passeriformes).

Jaunums!!: Augi un Krauklis · Redzēt vairāk »

Krāšņā pūkpīle

Krāšņā pūkpīle (Somateria spectabilis) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie gauru apakšdzimtas (Merginae).

Jaunums!!: Augi un Krāšņā pūkpīle · Redzēt vairāk »

Krāšņā telēkija

Krāšņā telēkija (Telekia speciosa) ir liels asteru dzimtas (Asteraceae) lakstaugs, kas pamatā aug Eiropas dienvidaustrumos.

Jaunums!!: Augi un Krāšņā telēkija · Redzēt vairāk »

Krāšņumaugi

Petūnija — gan istabas, gan dārza augs Sēru vītols ''Acer griseum ''dekoratīvā miza Raiblapu holija Krāšņumaugi, košumaugi jeb dekoratīvie augi ir augu sugas un šķirnes, ko audzē labiekārtošanas un dekoratīviem nolūkiem dārzos, parkos un ainavu dizaina projektos, nevis to uzturvērtības, ārstnieciskās vai rūpnieciskās vērtības dēļ.

Jaunums!!: Augi un Krāšņumaugi · Redzēt vairāk »

Krāsvielas

Krāsotas dzijas žāvēšana Krāsvielas ir ķīmiski savienojumi, kas intensīvi absorbē daļu no redzamās gaismas spektra (tātad ir krāsaini) un ar kuriem ir iespējams nokrāsot dažādus materiālus.

Jaunums!!: Augi un Krāsvielas · Redzēt vairāk »

Krūms

Ceriņu krūms Krūms jeb krūmājs ir augu dzīvības forma; tie ir kokaini, daudzgadīgi augi, kuru augstums ir intervālā no 0,8 līdz 6 metriem.

Jaunums!!: Augi un Krūms · Redzēt vairāk »

Krūmu ķauķis

thumb Krūmu ķauķis (Acrocephalus dumetorum) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Augi un Krūmu ķauķis · Redzēt vairāk »

Krīta-terciāra masveida izmiršana

dinozauru daļas izmiršanai. Krīta-terciāra masveida izmiršana bija liela masveida izmiršana pirms 65,5 miljoniem gadu uz krīta perioda un terciāra robežas, kurā izmira ne tikai liela dinozauru daļa, bet arī daudzas citas dzīvnieku un augu sugas un grupas.

Jaunums!!: Augi un Krīta-terciāra masveida izmiršana · Redzēt vairāk »

Krīts (periods)

Krīts (krīta periods) ir viens no ģeoloģiskās laika skalas lielajiem iedalījumiem — periodiem.

Jaunums!!: Augi un Krīts (periods) · Redzēt vairāk »

Krēpjaita

Krēpjaita (Ammotragus lervia), saukta arī par arui, ir Ziemeļāfrikas kalnos dzīvojošs dobradžu dzimtas (Bovidae) pārnadzis, kas ir vienīgā suga krēpjaitu ģintī (Ammotragus).

Jaunums!!: Augi un Krēpjaita · Redzēt vairāk »

Krustpils muižas parks

Krustpils muižas parks. 2010.g.. Krustpils muižas parks ir viens no Jēkabpils parkiem, kas atrodas Daugavas labajā pusē, pils rajonā.

Jaunums!!: Augi un Krustpils muižas parks · Redzēt vairāk »

Kryptos

CIP mītnē Kryptos ir skulptūra, kas atrodas Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) mītnē Lenglijā, Virdžīnijā, ASV.

Jaunums!!: Augi un Kryptos · Redzēt vairāk »

Kuņģa pilieni RFF

Kuņģa pilienu RFF iepakojums un pudelīte Kuņģa pilieni RFF ir Latvijā, Rīgas farmaceitiskā fabrikā ražotas bezrecepšu zāles, kas ir augu izcelsmes zāles, kuras lieto funkcionālu kuņģa-zarnu trakta gremošanas traucējumu gadījumos.

Jaunums!!: Augi un Kuņģa pilieni RFF · Redzēt vairāk »

Kuiviži (Salacgrīvas pagasts)

Kuiviži ir ciems Limbažu novada Salacgrīvas pagastā.

Jaunums!!: Augi un Kuiviži (Salacgrīvas pagasts) · Redzēt vairāk »

Kukaiņi

Kukaiņi (Insecta) ir posmkāju tipa (Arthropoda) klase ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību.

Jaunums!!: Augi un Kukaiņi · Redzēt vairāk »

Kuplastes klinšu valabijs

Kuplastes klinšu valabijs jeb kuplastes klinšķengurs (Petrogale penicillata) ir ķenguru dzimtas (Macropodidae) somainis, kas piemērojies dzīvei Austrālijas Lielās Ūdensšķirtnes grēdas klintīs un akmeņu krāvumos.

Jaunums!!: Augi un Kuplastes klinšu valabijs · Redzēt vairāk »

Kurvjziežu dzimta

Kurvjziežu dzimta, arī asteru dzimta (Asteraceae), ir liela divdīgļlapju klases augu dzimta, sastopama gandrīz visā pasaulē.

Jaunums!!: Augi un Kurvjziežu dzimta · Redzēt vairāk »

Kutikula

Dzīvnieku kutikulas slāņi. Kutikula ir ārējs epidermas apvalks, kas sedz dažādus dzīvos organismus vai to daļas.

Jaunums!!: Augi un Kutikula · Redzēt vairāk »

Kvartārs

Kvartārs jeb antropogēns ir kainozoja ēras jaunākais periods ģeoloģiskajā laika skalā.

Jaunums!!: Augi un Kvartārs · Redzēt vairāk »

Lakstaugs

Lakstaugs Lakstaugs vai zālaugs ir viens no galvenajām un izplatītākajām augu formām, kura virszemes daļas (stumbrs, lapas) veģetatīvā perioda beigās atmirst.

Jaunums!!: Augi un Lakstaugs · Redzēt vairāk »

Lama

Mājas lama jeb vienkārši lama (Lama glama) ir kamieļu dzimtas (Camelidae) mājdzīvnieks, kurš cēlies, domesticējot savvaļas gvanako (Lama guanicoe) — otru lamu ģints sugu.

Jaunums!!: Augi un Lama · Redzēt vairāk »

Lamantīni

Lamantīni jeb manati (Trichechus) ir sirēnu kārtas (Sirenia) gan jūrā, gan saldūdenī dzīvojošu zīdītāju ģints, kas pieder pie lamantīnu dzimtas (Trichechidae).

Jaunums!!: Augi un Lamantīni · Redzēt vairāk »

Lapblusiņas

Lapblusiņas ir mazi kukaiņi, kuri barojas ar augiem.

Jaunums!!: Augi un Lapblusiņas · Redzēt vairāk »

Lapblusiņu virsdzimta

Lapblusiņas (Psylloidea) ir viena no augutu apakškārtas virsdzimtām.

Jaunums!!: Augi un Lapblusiņu virsdzimta · Redzēt vairāk »

Laponis

Aknu sūna Laponis - nediferencēts vai vāji diferencēts augu (piem. aknu sūnu) vai ķērpju ķermenis.

Jaunums!!: Augi un Laponis · Redzēt vairāk »

Lapseņu apakšdzimta

Lapseņu apakšdzimta (Vespinae) ir lapseņu dzimtas (Vespidae) apakšdzimta, kas apvieno visaugstāk attīstītās lapsenes un sirseņus.

Jaunums!!: Augi un Lapseņu apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Lapseņu dzimta

Lapseņu dzimta (Vespidae) ir plaša lapseņu virsdzimtas (Vespoidea) dzimta, kas pieder iežmauglapseņu apakškārtai (Apocrita).

Jaunums!!: Augi un Lapseņu dzimta · Redzēt vairāk »

Lapsenes

Par lapsenēm sauc lielāko daļu plēvspārņu kārtas (Hymenoptera) kukaiņu.

Jaunums!!: Augi un Lapsenes · Redzēt vairāk »

Laputis

Laputis (Aphidoidea) ir blakšu kārtas virsdzimta.

Jaunums!!: Augi un Laputis · Redzēt vairāk »

Lapzemes stērste

Lapzemes stērste (Calcarius lapponicus) ir Arktikas stērstu dzimtas (Calcariidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Augi un Lapzemes stērste · Redzēt vairāk »

Latvijas Sarkanā grāmata

Latvijas Sarkanā grāmata ir reģistrs, kurā apkopoti dati par Latvijā reti sastopamiem un apdraudētiem augiem, sēnēm un dzīvniekiem.

Jaunums!!: Augi un Latvijas Sarkanā grāmata · Redzēt vairāk »

Latvijā sastopamo mārīšu sugu saraksts

Latvijā sastopamas 62 mārīšu dzimtas sugas, kuras ietvertas 28 ģintīs.

Jaunums!!: Augi un Latvijā sastopamo mārīšu sugu saraksts · Redzēt vairāk »

Lauči

Lauči, lauču ģints (Fulica) ir dumbrvistiņu dzimtas (Rallidae) ģints, kas apvieno 10 mūsdienās dzīvojošas un vienu izmirušu sugu.

Jaunums!!: Augi un Lauči · Redzēt vairāk »

Laucis

Laucis (Fulica atra) ir dumbrvistiņu dzimtas (Rallidae) ūdensputns.

Jaunums!!: Augi un Laucis · Redzēt vairāk »

Lauka sīksamtenis

Lauka sīksamtenis (Coenonympha arcania) ir raibeņu dzimtas (Nymphalidae) suga, kas pieder pie samteņu cilts (Satyrini).

Jaunums!!: Augi un Lauka sīksamtenis · Redzēt vairāk »

Laukezers (dabas parks)

Laukezers ir dabas parks Latgalē, administratīvi izvietojies Jēkabpils novada Kūku pagastā.

Jaunums!!: Augi un Laukezers (dabas parks) · Redzēt vairāk »

Laukirbe

Laukirbe (Perdix perdix) ir vidēji liels fazānu dzimtas (Phasianidae) putns, kas pieder laukirbju ģintij (Perdix).

Jaunums!!: Augi un Laukirbe · Redzēt vairāk »

Lauksaimniecība

Aramzeme — lauksaimniecībā izmantojama zeme Lauksaimniecība ir tautsaimniecības nozare, kas vērsta uz augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu iegūšanu un/vai citu to izejvielu iegūšanu rūpniecības nolūkiem, piemēram, aitkopji iegūst vilnu, lai pēc tam no tās gatavotu apģērbu.

Jaunums!!: Augi un Lauksaimniecība · Redzēt vairāk »

Lauku cīrulis

thumb Lauku cīrulis (Alauda arvensis) ir cīruļu dzimtas (Alaudidae) dziedātājputns, kuram ir 11 pasugas.

Jaunums!!: Augi un Lauku cīrulis · Redzēt vairāk »

Lauku kokalis

Lauku kokalis ir viengadīgs 30—80 cm augsts neļķu dzimtas lakstaugs.

Jaunums!!: Augi un Lauku kokalis · Redzēt vairāk »

Lauku zvirbulis

Lauku zvirbulis (Passer montanus) ir mazs, brūnganpelēks zvirbuļu dzimtas (Passeridae) putns, kas sastopams Eirāzijā, Āfrikā un Austrālijā.

Jaunums!!: Augi un Lauku zvirbulis · Redzēt vairāk »

Lāču dzimta

Lāču dzimtas (Ursidae) dzīvnieki ir lieli plēsēju kārtas zīdītāji, kas pieder suņveidīgo apakškārtai (Caniformia), un ir tuvi radinieki airkājiem (Pinnipedia).

Jaunums!!: Augi un Lāču dzimta · Redzēt vairāk »

Lāsumainais sesks

Lāsumainais sesks (Vormela peregusna) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, un tā ir vienīgā suga lāsumaino sesku ģintī (Vormela).

Jaunums!!: Augi un Lāsumainais sesks · Redzēt vairāk »

Līdaka

Parastā līdaka jeb vienkārši līdaka (Esox lucius) ir plēsīga saldūdens zivs ar torpēdveidīgu ķermeni.

Jaunums!!: Augi un Līdaka · Redzēt vairāk »

Līme

Līme Līme ir saistviela, kas salīmē kopā divu ķermeņu virsmas.

Jaunums!!: Augi un Līme · Redzēt vairāk »

Līmes krāsu glezniecība

Mākslas darbs līmes krāsu glezniecības tehnikā. Līmes krāsu glezniecība ir glezniecības tehnika, kurā par pigmentu saistvielu tiek izmantota augu un dzīvnieku izcelsmes līme.

Jaunums!!: Augi un Līmes krāsu glezniecība · Redzēt vairāk »

Līnis

Līnis (Tinca tinca) ir vienīgā līņu dzimtas (Tincidae) saldūdens zivs, kas mājo arī jūrā upju grīvu tuvumā.

Jaunums!!: Augi un Līnis · Redzēt vairāk »

Lēcējpeļu dzimta

Lēcējpeļu dzimta (Dipodidae) ir viena no grauzēju kārtas (Rodentia) dzimtām, kas ir vienīgā dzimta lēcējpeļu virsdzimtā (Dipodoidea).

Jaunums!!: Augi un Lēcējpeļu dzimta · Redzēt vairāk »

Ledus laikmets

Pēdējā ledus laikmeta skats: Antarktīdas Polārais plato mūsdienās. Ledus laikmets ir apzīmējums periodiskiem aukstuma periodiem Zemes klimatiskajā vēsturē.

Jaunums!!: Augi un Ledus laikmets · Redzēt vairāk »

Leduslācis

Leduslācis, baltais lācis jeb polārlācis (Ursus maritimus) ir lāču dzimtas (Ursidae) plēsīgo zvēru suga.

Jaunums!!: Augi un Leduslācis · Redzēt vairāk »

Leicīns

Leicīns (- balts)(Leu, 2-amino-4-metilpentānskābe, l -α-aminoizokapronskābe, 4-metilnorvalīns, C6H13NO2) ir neaizvietojamā aminoskābe.

Jaunums!!: Augi un Leicīns · Redzēt vairāk »

Lielais ķīris

Lielais ķīris (Chroicocephalus ridibundus) ir neliels kaiju dzimtas (Laridae) jūrasputns.

Jaunums!!: Augi un Lielais ķīris · Redzēt vairāk »

Lielais kailgliemezis

Lielais kailgliemezis, arī melnais kailgliemezis (Arion ater) ir meža kailgliemežu dzimtas gliemezis, kura dabiskais areāls aptver Eiropu.

Jaunums!!: Augi un Lielais kailgliemezis · Redzēt vairāk »

Lielais susuris

Lielais susuris (Glis glis), saukts arī par gulētājžurku un dižsusuri ir susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgais grauzējs, kas ir vienīgā suga dižsusuru ģintī (Glis).

Jaunums!!: Augi un Lielais susuris · Redzēt vairāk »

Lielā kosa

Lielā kosa (Equisetum telmarteia) ir daudzgadīgs kosu dzimtas vasarzaļš sporaugs.

Jaunums!!: Augi un Lielā kosa · Redzēt vairāk »

Lielā nātre

Lielā nātre (Urtica dioica) ir daudzgadīgs nātru dzimtas lakstaugs.

Jaunums!!: Augi un Lielā nātre · Redzēt vairāk »

Lielā sīga

Lielā sīga (Otis tarda) ir liela auguma sīgu dzimtas (Otididae) putns, kas ir vienīgā suga lielo sīgu ģintī (Otis).

Jaunums!!: Augi un Lielā sīga · Redzēt vairāk »

Lielā stērste

Lielā stērste (Emberiza calandra) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Ziemeļāfrikā un Āzijas rietumos un centrālajā daļā.

Jaunums!!: Augi un Lielā stērste · Redzēt vairāk »

Lielās zvīņastlidvāveres

Lielās zvīņastlidvāveres (Anomalurus) ir viena no zvīņastlidvāveru dzimtas (Anomaluridae) ģintīm, kas apvieno 4 grauzēju sugas.

Jaunums!!: Augi un Lielās zvīņastlidvāveres · Redzēt vairāk »

Lielgalvis (putns)

Lielgalvis (Netta rufina) ir pīļu dzimtas (Anatidae) nirējpīle, kas galvenokārt ligzdo Vidusāzijā un nelielā skaitā Eiropas dienvidos.

Jaunums!!: Augi un Lielgalvis (putns) · Redzēt vairāk »

Lielknābja zoss

Lielknābja zoss (Anser cygnoides) ir liela auguma, reti sastopama pelēko zosu ģints (Anser) ūdensputns, kura savvaļas izplatības areāls aptver Mongoliju, Ķīnas ziemeļus un Krievijas dienvidaustrumus.

Jaunums!!: Augi un Lielknābja zoss · Redzēt vairāk »

Lietderības koeficients

Lietderības koeficients ir dzinēja, mašīnas vai citas sistēmas svarīgs raksturlielums, kas nosaka sistēmas enerģijas izmantošanas vai pārveidošanas efektivitāti.

Jaunums!!: Augi un Lietderības koeficients · Redzēt vairāk »

Lignīns

Lignīns (no — 'koks, koksne') ir otrs izplatītākais biopolimērs augu valstī pēc celulozes.

Jaunums!!: Augi un Lignīns · Redzēt vairāk »

Litosfēra

Zemes šķērsgriezums - litosfēra iekļauj Zemes garozu un daļu no augšējās mantijas. Litosfēra (no grieķu - "klinšainā sfēra") ir sacietējis planētas ārējais slānis.

Jaunums!!: Augi un Litosfēra · Redzēt vairāk »

Lizīns

Lizīns (Lys, 2,6-diaminoheksānskābe, d-α,ε-diaminokapronskābe, C6H14N2O2) ir neaizstājamā aminoskābe.

Jaunums!!: Augi un Lizīns · Redzēt vairāk »

Lukstu čakstīte

Lukstu čakstīte (Saxicola rubetra) ir maza auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas ligzdo gandrīz visā Eiropā (izņemot Islandi) un Āzijas rietumos, bet ziemo Āfrikas centrālajā daļā.

Jaunums!!: Augi un Lukstu čakstīte · Redzēt vairāk »

Lymantria mathura

Lymantria mathura ir zvīņspārņu tauriņu suga no Erebidae dzimtas.

Jaunums!!: Augi un Lymantria mathura · Redzēt vairāk »

Madagaskaras jakāns

Madagaskaras jakāns (Actophilornis albinucha) ir viena no jakānu dzimtas (Jacanidae) bridējputnu sugām, kas pieder pie Āfrikas jakānu ģints (Actophilornis).

Jaunums!!: Augi un Madagaskaras jakāns · Redzēt vairāk »

Maija Pohodņeva

Maija Pohodņeva (dzimusi 1973. gada 18. jūnijā) ir latviešu rakstniece, žurnāliste, kinorežisore, scenāriju autore un kinoproducente.

Jaunums!!: Augi un Maija Pohodņeva · Redzēt vairāk »

Mailīte

Mailīte (Phoxinus phoxinus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) saldūdens zivs, kas sastopama Eiropā un Āzijā.

Jaunums!!: Augi un Mailīte · Redzēt vairāk »

Maita

Ērglis barojas ar ķengura maitu Maita ir miruša dzīvnieka atliekas.

Jaunums!!: Augi un Maita · Redzēt vairāk »

Maksteņu kārta

Makstenes (Trichoptera) ir vidēji lieli un sīki, retumis lieli kukaiņi.

Jaunums!!: Augi un Maksteņu kārta · Redzēt vairāk »

Mandarīnpīle

Mandarīnpīle (Aix galericulata) ir viena no krāšņākajām pīļu dzimtas (Anatidae) peldpīļu sugām.

Jaunums!!: Augi un Mandarīnpīle · Redzēt vairāk »

Mandarīnpīles

Mandarīnpīles jeb koku pīles, mandarīnpīļu ģints (Aix) ir viena no peldpīļu (Anatinae) ģintīm, kas pieder pīļu dzimtai (Anatidae).

Jaunums!!: Augi un Mandarīnpīles · Redzēt vairāk »

Marianna Norta

Marianna Norta (dzimusi  — mirusi) bija ievērojama angļu izcelsmes augu gleznotāja un naturāliste, kas savos darbos attēloja augus no dažādiem pasaules kontinentiem.

Jaunums!!: Augi un Marianna Norta · Redzēt vairāk »

Marmora krīklis

Marmora krīklis (Marmaronetta angustirostris) ir pīļu dzimtas (Anatidae) nirējpīle.

Jaunums!!: Augi un Marmora krīklis · Redzēt vairāk »

Marss (planēta)

Marss ir Saules sistēmas ceturtā planēta, kuru nereti dēvē arī par "Sarkano planētu".

Jaunums!!: Augi un Marss (planēta) · Redzēt vairāk »

Mati

Viena matiņa šķērsgriezums. Mati ir tieva, elastīga struktūra, kas atrodas uz zīdītāju ādas.

Jaunums!!: Augi un Mati · Redzēt vairāk »

Maurīcija

Maurīcija, oficiāli Maurīcijas Republika (Republic of Mauritius) ir salu valsts Indijas okeāna dienvidrietumos, aptuveni 900 km uz austrumiem no Madagaskaras.

Jaunums!!: Augi un Maurīcija · Redzēt vairāk »

Maurīcijas bulbuls

Maurīcijas bulbuls (Hypsipetes olivaceus) ir zvirbuļveidīgo kārtas bulbulu dzimtas putns, kas endēms Maurīcijai.

Jaunums!!: Augi un Maurīcijas bulbuls · Redzēt vairāk »

Maurīcijas olīvzaļā baltactiņa

Maurīcijas olīvzaļā baltactiņa jeb Maurīcijas olīvzaļais briļļuputns (Zosterops chloronothos) ir kritiski apdraudēta, Sarkanā grāmata baltactiņu dzimtas (Zosteropidae) dziedātājputnu suga.

Jaunums!!: Augi un Maurīcijas olīvzaļā baltactiņa · Redzēt vairāk »

Mazais baltais gārnis

Mazais baltais gārnis jeb zīda gārnis (Egretta garzetta) ir vidēja auguma gārņu dzimtas (Ardeidae) putns, kas pieder mazo gārņu ģintij (Egretta).

Jaunums!!: Augi un Mazais baltais gārnis · Redzēt vairāk »

Mazais gulbis

Mazais gulbis (Cygnus columbianus) ir Latvijā sastopama, bet šeit neligzdojoša gulbju suga.

Jaunums!!: Augi un Mazais gulbis · Redzēt vairāk »

Mazais susuris

Mazais susuris jeb lazdu susuris (Muscardinus avellanarius) ir viena no susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgo grauzēju sugām, kas ir vienīgā suga mazo susuru ģintī (Muscardinus).

Jaunums!!: Augi un Mazais susuris · Redzēt vairāk »

Mazais svilpis

Mazais svilpis (Carpodacus erythrinus) ir vidēja auguma žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas sastopams plašā areālā Eirāzijā.

Jaunums!!: Augi un Mazais svilpis · Redzēt vairāk »

Mazā sīga

Mazā sīga (Tetrax tetrax) ir liela auguma sīgu dzimtas (Otididae) putns, kas ir vienīgā suga mazo sīgu ģintī (Tetrax).

Jaunums!!: Augi un Mazā sīga · Redzēt vairāk »

Mazā stērste

Mazā stērste (Emberiza pusilla) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) putnu suga, kas ligzdo Eirāzijas ziemeļu daļā, ziemo Dienvidaustrumāzijā.

Jaunums!!: Augi un Mazā stērste · Redzēt vairāk »

Māņzirnekļi

Māņzirnekļi, neīstie zirnekļi (Opiliones) ir zirnekļveidīgo helicerātu kārta.

Jaunums!!: Augi un Māņzirnekļi · Redzēt vairāk »

Mājas ēzelis

Mājas ēzelis (Equus asinus) ir zirgu ģints (Equus) ēzeļu apakšģints (Asinus) viena no sugām.

Jaunums!!: Augi un Mājas ēzelis · Redzēt vairāk »

Mājas strazds

Mājas strazds (Sturnus vulgaris) ir strazdu dzimtas (Sturnidae) zvirbuļveidīgais dziedātājputns.

Jaunums!!: Augi un Mājas strazds · Redzēt vairāk »

Mājas vista

Mājas vista jeb vienkārši vista (Gallus gallus domesticus) ir fazānu dzimtas (Phasianidae) sarkanās savvaļas vistas (Gallus gallus) viena no pasugām.

Jaunums!!: Augi un Mājas vista · Redzēt vairāk »

Mājas zvirbulis

Mājas zvirbulis (Passer domesticus) ir mazs, brūnganpelēks zvirbuļu dzimtas (Passeridae) putns; nometnieks un kosmopolīts — viens no pazīstamākajiem un biežāk sastopamajiem pilsētas putniem Latvijā.

Jaunums!!: Augi un Mājas zvirbulis · Redzēt vairāk »

Mūru svīta

Šķēdes atsegums pie Omiķiem. (Mūru svītas stratotips) Mūru svīta (D3mr) ir augšdevona famenas stāva mūru horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā un Lietuvā.

Jaunums!!: Augi un Mūru svīta · Redzēt vairāk »

Meža balodis

Meža balodis (Columba oenas) ir vidēja auguma baložu dzimtas (Columbidae) putns, kas mājo Eiropā, Āzijas rietumos un Ziemeļāfrikas rietumos.

Jaunums!!: Augi un Meža balodis · Redzēt vairāk »

Meža cūka

Meža cūka jeb mežacūka (Sus scrofa) ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) cūku dzimtas (Suidae) cūku ģints (Sus) dzīvnieks.

Jaunums!!: Augi un Meža cūka · Redzēt vairāk »

Meža māte

Meža māte ir viena no dabas dievībām latviešu mitoloģijā, kurai ir vara gan pār meža augiem, gan pār dzīvniekiem un putniem.

Jaunums!!: Augi un Meža māte · Redzēt vairāk »

Meža pīle

Meža pīle jeb mercene (Anas platyrhynchos) ir pīļu dzimtas (Anatidae) zosveidīgais (Anseriformes) putns, kas pieder meža pīļu ģintij (Anas).

Jaunums!!: Augi un Meža pīle · Redzēt vairāk »

Meža susuris

Meža susuris (Dryomys nitedula) ir viena no susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgo grauzēju sugām.

Jaunums!!: Augi un Meža susuris · Redzēt vairāk »

Mežs

Mežs ir ekosistēma salīdzinoši plašā teritorijā, kurā dominējošā augu forma ir koki.

Jaunums!!: Augi un Mežs · Redzēt vairāk »

Medusbišu apakšdzimta

Medusbišu apakšdzimta (Apinae) ir plēvspārņu (Hymenoptera) apakšdzimta, kas pieder bišu dzimtai (Apidae).

Jaunums!!: Augi un Medusbišu apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Medusposums

Medusposums jeb nektārkuskuss (Tarsipes rostratus) ir vienīgā suga medusposumu dzimtā (Tarsipedidae).

Jaunums!!: Augi un Medusposums · Redzēt vairāk »

Mehāniskie audi

Mehāniskie audi jeb balstaudi ir speciālas šūnas un audi, kas auga organismā izpilda mehānisko funkciju, t.i., padara to izturīgāku un elastīgāku.

Jaunums!!: Augi un Mehāniskie audi · Redzēt vairāk »

Mejoze

Mejoze ir īpašs šūnu dalīšanās veids, kas samazina hromosomu daudzumu uz pusi.

Jaunums!!: Augi un Mejoze · Redzēt vairāk »

Meksikas grizli lācis

Meksikas grizli lācis (Ursus arctos nelsoni) ir lāču dzimtas (Ursidae) viena no brūno lāču (Ursus arctos) pasugām, kas mūsdienās ir izmirusi.

Jaunums!!: Augi un Meksikas grizli lācis · Redzēt vairāk »

Melnais alks

Melnais alks jeb svilpējalks (Cepphus grylle) ir alku dzimtas (Alcidae) jūras putns, kuram ir 5 pasugas.

Jaunums!!: Augi un Melnais alks · Redzēt vairāk »

Melnais erickiņš

Melnais erickiņš (Phoenicurus ochruros) ir maza auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā.

Jaunums!!: Augi un Melnais erickiņš · Redzēt vairāk »

Melnais gulbis

Melnais gulbis (Cygnus atratus) ir liels gulbju ģints (Cygnus) ūdensputns, kas galvenokārt ligzdo Austrālijas dienvidrietumu un dienvidaustrumu reģionos.

Jaunums!!: Augi un Melnais gulbis · Redzēt vairāk »

Melnais zirnekļpērtiķis

Melnais zirnekļpērtiķis (Ateles paniscus) ir viens no četrām primātu kārtas zirnekļpērtiķu sugām.

Jaunums!!: Augi un Melnais zirnekļpērtiķis · Redzēt vairāk »

Melnā pīle

Melnā pīle (Melanitta nigra) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) jūras pīlēm, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).

Jaunums!!: Augi un Melnā pīle · Redzēt vairāk »

Melnās upes aizas nacionālais parks

Melnās upes aizas nacionālais parks ir nacionālais parks, kas izveidots kalnainā vidē Maurīcijas dienvidrietumos.

Jaunums!!: Augi un Melnās upes aizas nacionālais parks · Redzēt vairāk »

Melnie alki

Melnie alki, melno alku ģints (Cepphus) ir viena no alku dzimtas (Alcidae) kaijveidīgo putnu ģintīm, kas apvieno 3 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Augi un Melnie alki · Redzēt vairāk »

Melnkakla gārgale

Melnkakla gārgale (Gavia arctica) ir gārgaļu dzimtas (Gaviidae) migrējošs ūdens putns, kuram ir divas pasugas.

Jaunums!!: Augi un Melnkakla gārgale · Redzēt vairāk »

Melnkakla gulbis

Melnkakla gulbis (Cygnus melancoryphus) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anserinae) ūdensputns.

Jaunums!!: Augi un Melnkakla gulbis · Redzēt vairāk »

Melnpieres čakste

Melnpieres čakste (Lanius minor) ir vidēja auguma čakstu dzimtas (Laniidae) zvirbuļveidīgais putns, kas ligzdo Eiropas dienvidos un austrumos, kā arī Āzijas centrālās daļas rietumos, ziemo Dienvidāfrikas reģionā.

Jaunums!!: Augi un Melnpieres čakste · Redzēt vairāk »

Miega magone

Miega magones zieds Miega magones auglis Miega magone, arī opija magone (Papaver somniferum), ir viena no magoņu sugām, no kuras tiek iegūts opijs un vairāki citi attīrīti opiāti, ieskaitot heroīnu, morfiju, kodeīnu un papaverīnu.

Jaunums!!: Augi un Miega magone · Redzēt vairāk »

Miestiņš

apelsīnu miestiņš Miestiņš ir no dažādās attiecībās sajauktiem cukura avotiem (iesala, medus un/vai ogu sulas) raudzēts dzēriens, kas papildināts ar augu piedevām.

Jaunums!!: Augi un Miestiņš · Redzēt vairāk »

Mieturaļģes

''Chara hispida'' Mieturaļģes (latīniski: Charophyta) ir plaši izplatītas un bieži sastopamas dažādos biotopos visā pasaulē.

Jaunums!!: Augi un Mieturaļģes · Redzēt vairāk »

Mikoriza

micēlija izveidotā ektomikoriza. Mikoriza (— 'sēņu'; rhiza — 'saknes') ir sēņu un augu simbiotiski–mutuāliskas attiecības, sēņu hifām kolonizējot auga saknes.

Jaunums!!: Augi un Mikoriza · Redzēt vairāk »

Minerālvielas

Minerālvielas ir neorganiskās vielas cilvēku, dzīvnieku un augu organismos.

Jaunums!!: Augi un Minerālvielas · Redzēt vairāk »

Molīna cūkšņukura skunkss

Molīna cūkšņukura skunkss jeb parastais cūkšņukura skunkss, arī Andu cūkšņukura skunkss (Conepatus chinga) ir vidēja auguma skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder cūkšņukura skunksu (Conepatus) ģintij.

Jaunums!!: Augi un Molīna cūkšņukura skunkss · Redzēt vairāk »

Molibdēns

Molibdēns ir ķīmiskais elements ar simbolu Mo un atomskaitli 42.

Jaunums!!: Augi un Molibdēns · Redzēt vairāk »

Monēras

Monēras (no sengrieķu μόνος — 'viens') ir viena no piecām dzīvo organismu valstīm un vienīgā, kurā ietilpstošie organismi ir prokarioti.

Jaunums!!: Augi un Monēras · Redzēt vairāk »

Mušu dzimta

Mušu dzimta (Muscidae) ir viena no divspārņu kārtas (Diptera) dzimtām, kas pieder mušu virsdzimtai (Muscoidea).

Jaunums!!: Augi un Mušu dzimta · Redzēt vairāk »

Murkšķis

Murkšķi, murkšķu ģints (Marmota) ir viena no vāveru dzimtas (Sciuridae) ģintīm, kas pieder zemes vāveru apakšdzimtai (Xerinae).

Jaunums!!: Augi un Murkšķis · Redzēt vairāk »

Murraya

Murraya ir augu ģints no rūtu dzimtas, kurā ietilpst 14 sugas.

Jaunums!!: Augi un Murraya · Redzēt vairāk »

Muskusvērsis

Muskusvērsis (Ovibos moschatus) ir dobradžu dzimtas dzīvnieks, kas ir vienīgā suga muskusvēršu ģintī (Ovibos).

Jaunums!!: Augi un Muskusvērsis · Redzēt vairāk »

Nafta

Teksasā. Nafta ir degtspējīgs eļļains šķidrums tumšā krāsā, derīgais izraktenis, kas sastāv no ogļūdeņražiem un citiem piemaisījumiem.

Jaunums!!: Augi un Nafta · Redzēt vairāk »

Natura 2000

Natura 2000 ir īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīkls Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Jaunums!!: Augi un Natura 2000 · Redzēt vairāk »

Nīlzirgs

Nīlzirgs jeb hipopotams (Hippopotamus amphibius) ir vienīgā mūsdienās dzīvojošā suga nīlzirgu ģintī (Hippopotamus), kura savukārt ietilpst nīlzirgu dzimtā (Hippopotamidae).

Jaunums!!: Augi un Nīlzirgs · Redzēt vairāk »

Nīlzirgu dzimta

Nīlzirgu dzimta (Hippopotamidae) ir viena no pārnadžu kārtas (Artiodactyla) dzimtām, kas pieder vaļu un nīlzirgu infrakārtai (Cetancodonta).

Jaunums!!: Augi un Nīlzirgu dzimta · Redzēt vairāk »

Neļķu rinda

''Echinocereus triglochidiatus'' var. ''arizonicus'' ''Aptenia cordifolia'' Lusonā ''Tamarix gallica'' Neļķu rinda (Caryophyllales) ir segsēkļu grupas rinda, kuru veido 38 dzimtas.

Jaunums!!: Augi un Neļķu rinda · Redzēt vairāk »

Nematodes

Nematodes jeb velteniskie tārpi (Nematoda) ir pirmmutnieku dzīvnieku tips (citās klasifikācijās veltenisko tārpu (Nemathelminthes) tipa klase).

Jaunums!!: Augi un Nematodes · Redzēt vairāk »

Neorganiskās vielas

Neorganiskās vielas ir vienkāršas vielas vai ķīmiskie savienojumi, kas nav organiskās vielas.

Jaunums!!: Augi un Neorganiskās vielas · Redzēt vairāk »

Nezāles

Rudzupuķe Parastais kokalis Nezāles ir augu sugas, kas pret cilvēka gribu ieviešas apstādītajās platībās.

Jaunums!!: Augi un Nezāles · Redzēt vairāk »

Niedru ciesa

Niedru ciesa ir daudzgadīgs 60 - 120 cm augsts lakstaugs.

Jaunums!!: Augi un Niedru ciesa · Redzēt vairāk »

Niedru stērste

Niedru stērste (Emberiza schoeniclus) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) dziedātājputns, kas sastopama Eirāzijā un Ziemeļāfrikā.

Jaunums!!: Augi un Niedru stērste · Redzēt vairāk »

Nitrāti

Nitrātjona molekulas modelis Nitrāti ir slāpekļskābes sāļi — pārsvarā baltas, kristāliskas vielas (izņemot tos nitrātus, kuru sastāvā ir krāsaini katjoni).

Jaunums!!: Augi un Nitrāti · Redzēt vairāk »

Ogres ieleja (dabas parks)

Dabas parks "Ogres ieleja" ir Latvijas īpaši aizsargājamā dabas teritorija, kas atrodas Ogres un Madonas novados.

Jaunums!!: Augi un Ogres ieleja (dabas parks) · Redzēt vairāk »

Ogres rajons

Ogres rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR (1949-1990) un Latvijas Republikas (1990-2009) sastāvā.

Jaunums!!: Augi un Ogres rajons · Redzēt vairāk »

Ohridas ezers

Melnās Drinas izteka no ezera Ohridas ezers ir liels ezers uz Ziemeļmaķedonijas Republikas un Albānijas robežas, dziļākais un vecākais ezers Balkānos.

Jaunums!!: Augi un Ohridas ezers · Redzēt vairāk »

Okapi

Okapi (Okapia johnstoni) ir žirafu dzimtas (Giraffidae) zīdītājs un tā ir vienīgā suga okapi ģintī (Okapia).

Jaunums!!: Augi un Okapi · Redzēt vairāk »

Okavango

Okavango (Okavango), Angolas teritorijā – Kubango (Cubango), ir upe Āfrikas dienvidaustrumos, ceturtā garākā upe Dienvidāfrikā.

Jaunums!!: Augi un Okavango · Redzēt vairāk »

Okeāns

Zeme - tumšzilā krāsā okeāni un jūras Okeāni (no, Ōkeanós) ir vislielākās ūdenstilpes uz Zemes.

Jaunums!!: Augi un Okeāns · Redzēt vairāk »

Olšūna

Cilvēka olšūna Olšūna ir haploīda sievišķā dzimumšūna dzīvniekiem, augiem un daudzām aļģēm.

Jaunums!!: Augi un Olšūna · Redzēt vairāk »

Olbaltumvielas

kristāli Olbaltumvielas jeb proteīni (no vai, kas savukārt no (protōs) — 'pirmējs'), nereti saīsināti arī kā olbaltumi vai OBV, ir biopolimēri, lielmolekulāri savienojumi, ko veido līdz pat 20 dažādu α-aminoskābju saturošas lineāras virknes, kurās aminoskābes savstarpēji saistītas ar peptīdsaitēm.

Jaunums!!: Augi un Olbaltumvielas · Redzēt vairāk »

Omāri

Omāri, omāru dzimta (Nephropidae) ir viena no vēžu infrakārtas (Astacidea) dzimtām, kas apvieno 54 mūsdienās dzīvojošas omāru sugas.

Jaunums!!: Augi un Omāri · Redzēt vairāk »

Oposumu dzimta

Oposumu dzimta (Didelphidae) ir vienīgā dzimta oposumu kārtā (Didelphimorphia), savukārt oposumu kārta ir viena no divām Amerikas somaiņu kārtām un viena no septiņām somaiņu kārtām.

Jaunums!!: Augi un Oposumu dzimta · Redzēt vairāk »

Ordoviks

Ordoviks ir otrais ģeoloģiskais periods (sistēma) paleozoja ērā, kas ilga apmēram 42 miljonus gadu (no 485,4 ± 1,9 līdz 443,4 ± 1,5 Ma).

Jaunums!!: Augi un Ordoviks · Redzēt vairāk »

Organismu klasifikācija

Uz mūsu planētas Zemes ir vairāk kā 2 000 000 visdažādāko dzīvības formu, kas tiek sistematizētas un sakārtotas noteiktā kārtībā.

Jaunums!!: Augi un Organismu klasifikācija · Redzēt vairāk »

Organoģenēzes regulācija

Organizētu augu audu kultūras attīstību iespējams regulēt, kontrolējot un mainot augšanas barotnes sastāvu un augu kultūras apkārtējās vides apstākļus, kā arī rūpīgi izvēloties eksplantu.

Jaunums!!: Augi un Organoģenēzes regulācija · Redzēt vairāk »

Orgāns

Sievietes vēdera orgānu zīmējums, Leonardo da Vinči, 1507. gads. Orgāns ( — 'ierīce, instruments') ir organisma daļa, kuram ir noteikta forma, uzbūve, funkcija, attīstība un novietojums organismā.

Jaunums!!: Augi un Orgāns · Redzēt vairāk »

Orius tristicolor

Orius tristicolor ir koku laupītājblakšu suga.

Jaunums!!: Augi un Orius tristicolor · Redzēt vairāk »

Ornamentblakšu dzimta

Ornamentblakšu dzimta (Coreidae) ir blakšu kārtas dzimta, kurā ietilpst aptuveni 2000 sugu, kas iedalītas 270 ģintīs.

Jaunums!!: Augi un Ornamentblakšu dzimta · Redzēt vairāk »

Osmotiskais spiediens

Osmotiskais spiediens (apzīmē ar π) ir spiediens, kas pielikts puscaurlaidīgai membrānai, kas atdala divus dažādas koncentrācijas šķīdumus, un vērsts virzienā no atšķaidītākā šķīduma (robežgadījumā — tīra šķīdinātāja) uz koncentrētāku.

Jaunums!!: Augi un Osmotiskais spiediens · Redzēt vairāk »

Osmoze

Osmoze - zilās bumbiņas (molekulas) netiek cauri puscaurlaidīgai membrānai, bet rozā šķidrums (šķidrums vai gāze) tiek. Balanss tiek sasniegts, kad abās pusēs rozā šķidruma daudzums uz bumbiņu ir vienāds Osmoze (— 'spiediens, grūdiens') ir izšķīdušu vielu sūkšanās caur puscaurlaidīgo membrānu.

Jaunums!!: Augi un Osmoze · Redzēt vairāk »

Ozolnieku novads

Ozolnieku novads bija pašvaldība Zemgalē, kas tika izveidota 2003.

Jaunums!!: Augi un Ozolnieku novads · Redzēt vairāk »

Ozolu mūķene

Ozolu mūķene (sugas nosaukums "dispar" nozīmē "atdalīt") ir zvīņspārņu tauriņu suga no Erebidae dzimtas.

Jaunums!!: Augi un Ozolu mūķene · Redzēt vairāk »

Ozolu mūķenes barības augu saraksts

Šīs ir ozolu mūķenes barības augu saraksts.

Jaunums!!: Augi un Ozolu mūķenes barības augu saraksts · Redzēt vairāk »

Paaudze

Paaudze ir objektu (cilvēku, dzīvnieku, augu, arī tehnoloģiju) kopa, kurus saista kopējs dzimšanas vai dzīves laiks.

Jaunums!!: Augi un Paaudze · Redzēt vairāk »

Pabērzu smiltsērkšķis

Pabērzu smiltsērkšķis (Hippophaë rhamnoides L.) ir eleagnu dzimtas divmāju krūmu vai koku augu suga.

Jaunums!!: Augi un Pabērzu smiltsērkšķis · Redzēt vairāk »

Paceplītis

Paceplītis (Troglodytes troglodytes) ir maza auguma paceplīšu dzimtas zvirbuļveidīgo putnu suga, kurai ir 28 mūsdienās dzīvojošas pasugas un viena izmirusi pasuga.

Jaunums!!: Augi un Paceplītis · Redzēt vairāk »

Pagalms

Tipisks priekšpilsētu pagalms ASV austrumos Pagalms ir zemes platība blakus mājai vai dzīvojamām un saimniecības telpām.

Jaunums!!: Augi un Pagalms · Redzēt vairāk »

Palapsenes

Palapsenes jeb podnieklapsenes, arī vientuļās lapsenes (Eumeninae) ir lapseņu dzimtas (Vespidae) apakšdzimta.

Jaunums!!: Augi un Palapsenes · Redzēt vairāk »

Palavanas smirdīgais āpsis

Palavanas smirdīgais āpsis (Mydaus marchei) ir vidēja auguma skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder smirdīgo āpšu ģintij (Mydaus).

Jaunums!!: Augi un Palavanas smirdīgais āpsis · Redzēt vairāk »

Paleoterīdi

Paleoterīdi (Palaeotheriidae) ir izmirusi nepārnadžu dzimta.

Jaunums!!: Augi un Paleoterīdi · Redzēt vairāk »

Paleozojs

Devona periodā radušies pirmatnējie augi mākslinieka skatījumā Paleozojs (palaios — ‘sens, vecs’) ir ģeoloģiskās laika skalas ēra, kas ietilpst fanerozoja eonā, un sīkāk dalās 6 ģeoloģiskajos periodos: kembrijā, ordovikā, silūrā, devonā, karbonā un permā.

Jaunums!!: Augi un Paleozojs · Redzēt vairāk »

Palu staipeknītis

Palu staipeknītis (Lycopodiella inundata) ir staipekņu dzimtas (Lycopodiaceae) augs, kas pieder staipeknīšu ģintij (Lycopodiella).

Jaunums!!: Augi un Palu staipeknītis · Redzēt vairāk »

Pampu lapsa

Pampu lapsa (Pseudalopex gymnocercus) ir suņu dzimtas (Canidae) zorro ģints (Pseudalopex) plēsējs.

Jaunums!!: Augi un Pampu lapsa · Redzēt vairāk »

Papīrs

Papīru kaudze Papīrs ir materiāls plānu lapu veidā, kas ir paredzēts rakstīšanai, grāmatu iespiešanai, banknošu izgatavošanai un citiem mērķiem.

Jaunums!!: Augi un Papīrs · Redzēt vairāk »

Parastais jenots

Parastais jenots jeb ziemeļu jenots, arī Ziemeļamerikas jenots jeb vienkārši jenots (Procyon lotor) ir jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas pieder jenotu ģintij (Procyon).

Jaunums!!: Augi un Parastais jenots · Redzēt vairāk »

Parastais miežabrālis

Parastais miežabrālis - daudzgadīgs 50 - 200 cm augsts lakstaugs.

Jaunums!!: Augi un Parastais miežabrālis · Redzēt vairāk »

Parastais tamus

Parastais tamus ir līdz 4 m garš, daudzgadīgs dioskoreju dzimtas vīteņaugs ar spēcīgu mietsakni.

Jaunums!!: Augi un Parastais tamus · Redzēt vairāk »

Parastais tenreks

Parastais tenreks (Tenrec ecaudatus) ir tenreku dzimtas zīdītājs, vienīgais savā ģintī. Tā dabiskais areāls aptver Madagaskaru, ievests arī vairākās apkārtējās salās. Ārēji atgādina ko vidēju starp ezi un cirsli. Madagaskarā tenreku medī un lieto uzturā, kur tā gaļu uzskata par delikatesi.

Jaunums!!: Augi un Parastais tenreks · Redzēt vairāk »

Parastā ūbele

Parastā ūbele jeb vienkārši ūbele (Streptopelia turtur) ir baložu dzimtas (Columbidae) putnu suga, kurai ir četras pasugas.

Jaunums!!: Augi un Parastā ūbele · Redzēt vairāk »

Parastā daiļspāre

Parastā daiļspāre (Ischnura elegans) ir viena no spāru kārtas (Odonata) sugām, kas pieder vienādspārnu spāru apakškārtai (Zygoptera).

Jaunums!!: Augi un Parastā daiļspāre · Redzēt vairāk »

Parastā otiņaste

Parastā otiņaste jeb augļkoku mūķene ir zvīņspārņu tauriņu suga no Erebidae dzimtas.

Jaunums!!: Augi un Parastā otiņaste · Redzēt vairāk »

Parastās vāveres

Parastās vāveres, parasto vāveru ģints (Sciurus) pieder vāveru dzimtas (Sciuridae) parasto koku vāveru apakšdzimtai (Sciurinae).

Jaunums!!: Augi un Parastās vāveres · Redzēt vairāk »

Parazītiskie augi

Viju ģints (''Cuscuta'') parazītiskais augs uz akācijas (''Acacia'') Parazītiskie augi ir tādi augi, kas ir pielāgojušies baroties heterotrofi, t.i., tie kādu daļu vai pat visas dzīvības procesiem nepieciešamās vielas saņem no cita auga.

Jaunums!!: Augi un Parazītiskie augi · Redzēt vairāk »

Parenhīma

Pamataudi jeb parenhīma ir daudzšūņu organismu iekšējās vides audi, kas sastāv no salīdzinoši vienādām nepolarizētām šūnām.

Jaunums!!: Augi un Parenhīma · Redzēt vairāk »

Paugurknābja gulbis

Paugurknābja gulbis (Cygnus olor) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kura dabīgais izplatības areāls ir Eirāzija, sākot ar Atlantijas okeāna krastu Francijas un Spānijas rietumos un beidzot ar Klusā okeāna krastu austrumos, Japānu ieskaitot.

Jaunums!!: Augi un Paugurknābja gulbis · Redzēt vairāk »

Pārtika

Augu izcelsmes pārtika Pārtika ir produkti, ko cilvēki izmanto uzturā.

Jaunums!!: Augi un Pārtika · Redzēt vairāk »

Pārtikas krāsvielas

Dabīgo pārtikas krāsvielu dažādās krāsas un toņi Dzeltenās krāsvielas izkliedes salīdzinājums karstā (pa kreisi) un aukstā ūdenī (pa labi) Pārtikas krāsvielas ir krāsvielu veids, ko pievieno pārtikai, lai mainītu vai pastiprinātu tās dabīgo krāsu un atjaunotu krāsu, kas zudusi tehnoloģiskās apstrādes laikā.

Jaunums!!: Augi un Pārtikas krāsvielas · Redzēt vairāk »

Pārvēršanās

žokli Pārvēršanās jeb metamorfoze (no (metamórfōsis) — 'pārvēršanās') ir dzīvo organismu pārvēršanās to attīstības laikā pēc dzimšanas, izšķilšanās no olas vai izdīgšanas no sēklas.

Jaunums!!: Augi un Pārvēršanās · Redzēt vairāk »

Pīļu dzimta

Pīļu dzimta (Anatidae) ir viena no zosveidīgo (Anseriformes) putnu dzimtām.

Jaunums!!: Augi un Pīļu dzimta · Redzēt vairāk »

Pļavas sīksamtenis

Pļavas sīksamtenis (Coenonympha glycerion) ir raibeņu dzimtas (Nymphalidae) Latvijā dzīvojoša tauriņu suga, kas pieder pie samteņu cilts (Satyrini).

Jaunums!!: Augi un Pļavas sīksamtenis · Redzēt vairāk »

Pērļvista

Pērļvista jeb pērļvistiņa (Numida meleagris) ir pērļvistu dzimtas (Numididae) vistveidīgo putnu suga, kas ir vienīgā suga pērļvistu ģintī (Numida).

Jaunums!!: Augi un Pērļvista · Redzēt vairāk »

Pērkona negaisi Latvijā

Pērkona negaiss ir dabas parādība, kad spēcīgas gaisa strāvas izraisa mākonī lietus lāšu un krusas graudu sadursmes, radot elektriskos lādiņus.

Jaunums!!: Augi un Pērkona negaisi Latvijā · Redzēt vairāk »

Pērnavas svīta

Svītas atsegums Pērnavas upes krastā. Pērnavas svīta (D2pr) ir vidusdevona eifela stāva pērnavas horizonta stratigrāfiskā vienība, kas ir izplatīta visā valsts teritorijā, bet virspusē iziet tikai Igaunijas teritorijā.

Jaunums!!: Augi un Pērnavas svīta · Redzēt vairāk »

Pektīnvielas

Pulverveida pektīns Pektīnvielas (no (pēktikós) — 'sarecējis, sakupis') jeb recekļvielas ir kopējs apzīmējums polisaharīdiem protopektīnam, pektīnam un pektīnskābei, kas dabīgi veidojas un ir sastopami visos sauszemes augos, jo īpaši to augļos un ogās (piemēram, meža zemenēs, mežrozīšu augļos, dzērvenēs, upenēs, ābolos, citronos, apelsīnos u.c.), kā arī atsevišķu aļģu veidos.

Jaunums!!: Augi un Pektīnvielas · Redzēt vairāk »

Pelaģiāle

Ezeru pelaģiāles zonējums Pelaģiāle (grieķu. πέλαγος — atklātā jūra) jeb pelaģiskā zona ir ūdens slānis virs bentāles jūrās un okeānos, kā arī ezeros, kas ietver sevī pelaģiālās cenozes ekoloģisko zonu.

Jaunums!!: Augi un Pelaģiāle · Redzēt vairāk »

Pelēkā žurka

Pelēkā žurka (Rattus norvegicus) ir peļu dzimtas (Muridae) grauzējs.

Jaunums!!: Augi un Pelēkā žurka · Redzēt vairāk »

Pelēkā pīle

Pelēkā pīle (Anas strepera) ir vidēja auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder meža pīļu ģintij (Anas).

Jaunums!!: Augi un Pelēkā pīle · Redzēt vairāk »

Pelēkā vāvere

Pelēkā vāvere (Sciurus carolinensis) ir vāveru dzimtas (Sciuridae) koku vāveru cilts (Sciurini) grauzējs.

Jaunums!!: Augi un Pelēkā vāvere · Redzēt vairāk »

Pelēkā zīlīte

Pelēkā zīlīte (Poecile montanus) ir zīlīšu dzimtas (Paridae) dziedātājputns, kas sastopams plašā mērenās un subtropu joslas areālā Eirāzijā.

Jaunums!!: Augi un Pelēkā zīlīte · Redzēt vairāk »

Peles

Peles, peļu ģints (Mus) ir mazi grauzēju kārtas (Rodentia) dzīvnieki, kas pieder peļu dzimtas (Muridae) Vecās pasaules peļu apakšdzimtai (Murinae).

Jaunums!!: Augi un Peles · Redzēt vairāk »

Pergrubis

Pergrubis (jaunprūšu: *Pergrubbis) prūšu mitoloģijā ir pavasara, auglības un augu dievs.

Jaunums!!: Augi un Pergrubis · Redzēt vairāk »

Peroksisoma

Peroksisoma ir pūslītis eikariotu šūnās, kuru apņem vienkārša membrāna.

Jaunums!!: Augi un Peroksisoma · Redzēt vairāk »

Phatnoma

Phatnoma ir tīklblakšu ģints, kurā ietilpst vairāk nekā 25 sugas.

Jaunums!!: Augi un Phatnoma · Redzēt vairāk »

Pireneju zilspārnu žagata

Pireneju zilspārnu žagata (Cyanopica cooki) ir vārnu dzimtas (Corvidae) endēma Pireneju pussalas putnu suga.

Jaunums!!: Augi un Pireneju zilspārnu žagata · Redzēt vairāk »

Pirmsvasas augi

Pirmsvasas augi jeb sūnaugi (sensu lato) ir primitīvāko augu apakšvalsts (bieži tiek uzskatīts par nodalījumu).

Jaunums!!: Augi un Pirmsvasas augi · Redzēt vairāk »

Planktons

Planktona organismu fotomontāža Planktons ir jebkurš brīvi peldošs, neliels organisms (augi, dzīvnieki, arheji vai baktērijas), kas visu aktīvo dzīves laiku pavada ūdenī, ļaujoties ūdens viļņojumam.

Jaunums!!: Augi un Planktons · Redzēt vairāk »

Plankumainā hiēna

Plankumainā hiēna (Crocuta crocuta) ir liela auguma hiēnu dzimtas (Hyaenidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga plankumaino hiēnu ģintī (Crocuta).

Jaunums!!: Augi un Plankumainā hiēna · Redzēt vairāk »

Plankumainā tekstūra

Merģelis ar plankumaino tekstūru. Plankumainā tekstūra ir iežu tekstūra, kuru raksturo apgabali iezī, kas atšķiras no tā pamatmasas ar minerālo vai granulometrisko sastāvu, krāsu, reizēm ar cietību vai noturību pret dēdēšanu.

Jaunums!!: Augi un Plankumainā tekstūra · Redzēt vairāk »

Polārā gārgale

Polārā gārgale jeb melngalvas gārgale (Gavia immer) ir liela auguma gārgaļu dzimtas (Gaviidae) migrējošs ūdens putns, kas ligzdo galvenokārt Ziemeļamerikā un ziemo Atlantijas un Klusā okeāna krastos.

Jaunums!!: Augi un Polārā gārgale · Redzēt vairāk »

Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži

Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži (PAO) jeb policikliskie arēni ir ogļūdeņraži, kuru molekulas satur divus vai vairākus benzola gredzenus.

Jaunums!!: Augi un Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži · Redzēt vairāk »

Polimorfisms (bioloģija)

Polimorfisms bioloģijā (no πολύμορφος — daudzveidīgs) — atšķirības starp indivīdiem, ko nosaka gēnu atšķirības, izpaužas kā vairāku ģenētiski atšķirīgu formu pastāvēšana vienā dzīvnieku vai augu sugā, kā arī divu vai vairāku atšķirīgu formu vienlaicīga līdzāspastāvēšana vienā un tajā pašā populācijā.

Jaunums!!: Augi un Polimorfisms (bioloģija) · Redzēt vairāk »

Poliploīdija

zigotu Poliploīdija (- daudzkārtīgs + eidos - veids) ir hromosomu skaita vairākkārtīga palielināšanās eikariotu šūnu hromosomu komplektos.

Jaunums!!: Augi un Poliploīdija · Redzēt vairāk »

Priežu vērpējs

Priežu vērpējs ir zvīņspārņu tauriņu suga no vērpēju dzimtas.

Jaunums!!: Augi un Priežu vērpējs · Redzēt vairāk »

Proterozojs

Domājamais kontinentu formu izskats proterozoja beigās. Proterozojs (próteros — ‘pirmais, agrākais’;, zo̱í̱ — ‘dzīvība’) ir Zemes ģeoloģiskās vēstures posms — eona, kas sācies pirms apmēram 2,5 miljardiem gadu un beidzies pirms gadu, nomainot arhaju.

Jaunums!!: Augi un Proterozojs · Redzēt vairāk »

Protisti

Protisti (Protista, no  — 'pats pirmais') ir organismi, kuriem nav specializētu audu.

Jaunums!!: Augi un Protisti · Redzēt vairāk »

Protistu sistemātika

Protistu sistemātiku veido jebkuri eikariotu organismi (organismi ar kodolu saturošām šūnām), kas nav dzīvnieki, augi vai sēnes.

Jaunums!!: Augi un Protistu sistemātika · Redzēt vairāk »

Pseudomonas aeruginosa

Pseudomonas aeruginosa ir gramnegatīva obligāti aeroba kustīga baktērija.

Jaunums!!: Augi un Pseudomonas aeruginosa · Redzēt vairāk »

Pumpurošanās

Pumpurošanās ir dzīvnieku un augu bezdzimumvairošanās veids, kad jauns organisms vai jauna šūna veidojas no vecākorganisma vai šūnas izaugumiem.

Jaunums!!: Augi un Pumpurošanās · Redzēt vairāk »

Pundurlamantīns

Pundurlamantīns (Trichechus pygmaeus) ir saldūdenī dzīvojošs sirēnu kārtas (Sirenia) zīdītājs, kas pieder lamantīnu dzimtai (Trichechidae).

Jaunums!!: Augi un Pundurlamantīns · Redzēt vairāk »

Pundurnīlzirgs

Pundurnīlzirgs jeb Libērijas pundurnīlzirgs (Choeropsis liberiensis) ir liels zīdītājs, kurš dzīvo Rietumāfrikas lietus mežos un purvos.

Jaunums!!: Augi un Pundurnīlzirgs · Redzēt vairāk »

Pupu laputs

Pupu laputs (Aphis fabae) ir īsto laputu suga.

Jaunums!!: Augi un Pupu laputs · Redzēt vairāk »

Pupuķi

Pupuķi (Upupa) ir vienīgā pupuķu dzimtas (Upupidae) ģints, kas apvieno 4 degunragputnveidīgo sugas (trīs mūsdienās dzīvojošas un vienu izmirušu).

Jaunums!!: Augi un Pupuķi · Redzēt vairāk »

Pupuķis

Pupuķis (Upupa epops) ir vidēja auguma pupuķu dzimtas (Upupidae) degunragputnveidīgais putns.

Jaunums!!: Augi un Pupuķis · Redzēt vairāk »

Purva ķauķis

thumb Purva ķauķis (Acrocephalus palustris) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Augi un Purva ķauķis · Redzēt vairāk »

Purva sīksamtenis

Purva sīksamtenis (Coenonympha tullia) ir raibeņu dzimtas (Nymphalidae) Latvijā dzīvojoša tauriņu suga, kas pieder pie samteņu cilts (Satyrini).

Jaunums!!: Augi un Purva sīksamtenis · Redzēt vairāk »

Raglapes

Raglapes (Ceratophyllum) — raglapju dzimtas viengadīga ģints, kas izplatīta visā pasaulē.

Jaunums!!: Augi un Raglapes · Redzēt vairāk »

Raibais fazāns

Nav apraksta.

Jaunums!!: Augi un Raibais fazāns · Redzēt vairāk »

Rasa

Rasa Rasa ir atmosfēras nokrišņu veids, kad ūdens tvaiks kondensācijas un pilienveidā veidojas uz augsnes virskārtas, augiem un priekšmetiem.

Jaunums!!: Augi un Rasa · Redzēt vairāk »

Rauda

Rauda (Rutilus rutilus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) anadroma vai saldūdens zivs, kas sastopama Eiropā un Āzijā.

Jaunums!!: Augi un Rauda · Redzēt vairāk »

Raunda

Raunda ( — 'Apaļā sala') ir vulkāniskas izcelsmes sala Indijas okeānā, 22,5 km uz ziemeļiem no Maurīcijas.

Jaunums!!: Augi un Raunda · Redzēt vairāk »

Rūgšana

Atvērta alus raudzēšanas tvertne Rūgšana ir bioķīmisku reakciju virkne, ogļhidrātu katabolisma sākuma posms, kurā, glikozes molekulai oksidējoties, veidojas divas pirovīnogskābes molekulas.

Jaunums!!: Augi un Rūgšana · Redzēt vairāk »

Rūperts Šeldreiks

Rūperts Šeldreiks (dzimis) ir angļu zinātnieks, biologs un parapsihologs, strīdīgu formas cēlonības hipotēžu, morfoģenētisko lauku popularizētājs.

Jaunums!!: Augi un Rūperts Šeldreiks · Redzēt vairāk »

Rūsendāles pils

Rūsendāles pils Pils 1900. gadā Rūsendāles pils ir viena no Stokholmas pilīm un muzejiem, kas atrodas Jūrgordenā.

Jaunums!!: Augi un Rūsendāles pils · Redzēt vairāk »

Rieksts

Lazdu rieksti Kastaņi Rieksts ir dažādu augu (galvenokārt koku) auglis, kas morfoloģiski ir neveronis un pieder pie sausajiem augļiem.

Jaunums!!: Augi un Rieksts · Redzēt vairāk »

Rietumu goferi

Rietumu goferi (Thomomys) ir goferu dzimtas (Geomyidae) grauzēju ģints, kas apvieno 9 sugas.

Jaunums!!: Augi un Rietumu goferi · Redzēt vairāk »

Rietumu ierakumorhideja

Rietumu ierakumorhideja (Rhizanthella gardneri) ir orhideju dzimtas suga, kas zināma no vairākām populācijām Austrālijas dienvidrietumos.

Jaunums!!: Augi un Rietumu ierakumorhideja · Redzēt vairāk »

Rizoīdi

Rizoīdi ir īpaši tievi pavedienveidīgi izaugumi, ar kuru palīdzību augi, kam nav sakņu, nostiprinās substrātā, uzņem no tā ūdeni un barības vielas.

Jaunums!!: Augi un Rizoīdi · Redzēt vairāk »

Rožu purvs (dabas liegums)

Rožu purvs ir botānisks un ornitoloģisks dabas liegums Jēkabpils novadā, Salas un Sēlpils pagasta robeždaļā, 5 km uz DR no Salas ciemata.

Jaunums!!: Augi un Rožu purvs (dabas liegums) · Redzēt vairāk »

Rožveidīgie

Rožveidīgo klada (Rosidae), arī rožu apakšklase, atkarībā no klasifikācijas veida, ietver 16 līdz 20 dažādas divdīgļlapju klases augu rindas ar apmēram 140 dzimtām un ap 70 000 sugām.

Jaunums!!: Augi un Rožveidīgie · Redzēt vairāk »

Rudais ķengurs

Rudais ķengurs jeb lielais rudais ķengurs (Macropus rufus) ir liela auguma ķenguru dzimtas (Macropodidae) somainis, kas sastopams lielākajā daļā Austrālijas, izņemot austrumu piekrasti, auglīgākos reģionus dienvidos un ziemeļdaļas lietus mežus.

Jaunums!!: Augi un Rudais ķengurs · Redzēt vairāk »

Rudā dižpīle

Rudā dižpīle (Tadorna ferruginea) ir pīļu dzimtas (Anatidae) suga, kas pieder pie dižpīļu ģints (Tadorna).

Jaunums!!: Augi un Rudā dižpīle · Redzēt vairāk »

Rudulis

Rudulis (Scardinius erythropthalmus) ir plaši izplatīta sapalu dzimtas (Leuciscidae) bentiskā un pelaģiskā saldūdens zivs, kas sastopama Eiropā un Rietumāzijā.

Jaunums!!: Augi un Rudulis · Redzēt vairāk »

Saharoze

Saharoze (C12H22O11, niedru cukurs, biešu cukurs) ir ogļhidrāts, kas pieder pie disaharīdiem.

Jaunums!!: Augi un Saharoze · Redzēt vairāk »

Sahāra

Āfrikas ziemeļi, Sahāras tuksnesis no kosmosa Sahāra ((ṣaḥrā) — ‘tuksnesis’) ir lielākais smilšu tuksnesis pasaulē un otrs lielākais tuksnesis aiz Antarktīdas.

Jaunums!!: Augi un Sahāra · Redzēt vairāk »

Sahāras sīga

Sahāras sīga (Chlamydotis undulata) ir liela auguma sīgu dzimtas (Otididae) putns.

Jaunums!!: Augi un Sahāras sīga · Redzēt vairāk »

Saknenis

lotosa sakneņi (no kreisās uz labo). Saknenis ir horizontāli zemes virsmai pazemē augošs stumbrs, kas veido pazemes vasas pārveidni un nākamajā gadā dzen jaunus dzinumus, kamēr auga virszemes daļa ziemā iet bojā.

Jaunums!!: Augi un Saknenis · Redzēt vairāk »

Saknes uzmava

Saknes uzmava ir šūnas, kuras pasargā auga saknes galus un veicina saknes pārvietošanos augsnē.

Jaunums!!: Augi un Saknes uzmava · Redzēt vairāk »

Salaspils svīta

Salaspils ģipša raktuves. Salaspils svīta. Salaspils svīta (D3slp) ir augšdevona Frānas stāva Dubņiku horizonta litoloģiski faciāla stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta lielā valsts teritorijas daļā.

Jaunums!!: Augi un Salaspils svīta · Redzēt vairāk »

Salcietības zona

Īrijā Salcietības zona ir ģeogrāfiska teritorija, kas noteikta, pamatojoties uz to, vai augs spēj izdzīvot tās apstākļus, it īpaši minimālo gaisa temperatūru šai zonā.

Jaunums!!: Augi un Salcietības zona · Redzēt vairāk »

Saprotrofi

Cikls starp heterotrofiem un autotrofiem organismiem Porcelāna tintene ir tipisks saprofīta paraugs Parastās celmenes rizomorfas uz koksnes Saprotrofi (— puve, τροφή — pārtika) ir organismi (baktērijas un sēnes), kas noārda organismu mirušās vai pūstošās atliekas, pārvēršot tās neorganiskos un vienkāršos organiskos savienojumos.

Jaunums!!: Augi un Saprotrofi · Redzēt vairāk »

Saržokļaiņi

Saržokļaiņi (Chaetognatha) — jūras bezmugurkaulnieku tips.

Jaunums!!: Augi un Saržokļaiņi · Redzēt vairāk »

Sarkanais kokveida sūklis

Sarkanais kokveida sūklis jeb sarkanā koka sūklis ir jūras sūkļu Axinellidae dzimtas sūkļu (Porifera) tipa bezmugurkaulnieks.

Jaunums!!: Augi un Sarkanais kokveida sūklis · Redzēt vairāk »

Sarkankakla zoss

Sarkankakla zoss (Branta ruficollis) ir Eirāzijas ziemeļos ligzdojoša zosu suga, kas reti, bet regulāri sastopama arī Latvijā migrējošo zosu baros.

Jaunums!!: Augi un Sarkankakla zoss · Redzēt vairāk »

Saulgrieze

Vasaras saulgrieze jeb saulespuķe (Helianthus annuus) ir viengadīgs kurvjziežu dzimtas lakstaugs.

Jaunums!!: Augi un Saulgrieze · Redzēt vairāk »

Sauszemes vientuļniekvēži

Sauszemes vientuļniekvēži (Coenobita) ir viena no divām sauszemes vientuļniekvēžu dzimtas (Coenobitidae) ģintīm, kas apvieno 16 tropos dzīvojošas vēžveidīgo sugas.

Jaunums!!: Augi un Sauszemes vientuļniekvēži · Redzēt vairāk »

Savvaļas divkupru kamielis

Savvaļas divkupru kamielis (Camelus ferus) ir liela auguma kamieļu dzimtas (Camelidae) pārnadzis, kuru bieži uzskata par divkupru kamieļa (Camelus bactrianus) savvaļas formu un neizdala kā atsevišķu sugu.

Jaunums!!: Augi un Savvaļas divkupru kamielis · Redzēt vairāk »

Savvaļas kaza

Savvaļas kaza jeb Persijas savvaļas kaza (Capra aegagrus) ir vidēja auguma kazu ģints (Capra) dzīvnieks, kas pieder pārnadžu kārtas (Ruminantia) dobradžu dzimtai (Bovidae).

Jaunums!!: Augi un Savvaļas kaza · Redzēt vairāk »

Sāmsalas dižpīle

Sāmsalas dižpīle jeb Sāmsalas pīle (Tadorna tadorna) ir Latvijā ligzdojoša pīļu dzimtas (Anatidae) suga.

Jaunums!!: Augi un Sāmsalas dižpīle · Redzēt vairāk »

Sīrijas brūnais lācis

Sīrijas brūnais lācis (Ursus arctos syriacus) ir lāču dzimtas (Ursidae) viena no brūno lāču (Ursus arctos) pasugām.

Jaunums!!: Augi un Sīrijas brūnais lācis · Redzēt vairāk »

Sēne

Rožsārtās bērzlapes Par sēni var uzskatīt jebkuru pie sēņu valsts sugām piederošo dzīvo būtni.

Jaunums!!: Augi un Sēne · Redzēt vairāk »

Sēnes

Sēnes (fungi, mycota) ir atsevišķa organismu grupa jeb valsts.

Jaunums!!: Augi un Sēnes · Redzēt vairāk »

Sērpenta

Sērpenta (— 'Čūsku sala') ir neapdzīvota Maurīcijai piederoša vulkāniska sala Indijas okeānā.

Jaunums!!: Augi un Sērpenta · Redzēt vairāk »

Sečuras zorro

Sečuras zorro (Pseudalopex sechurae) ir suņu dzimtas (Canidae) zorro ģints (Pseudalopex) plēsējs.

Jaunums!!: Augi un Sečuras zorro · Redzēt vairāk »

Secernenti

Secernenti (Secernentea) ir nematožu klase (citās klasifikācijās - apakšklase).

Jaunums!!: Augi un Secernenti · Redzēt vairāk »

Segaudi (augi)

Segaudi klāj auga orgānus no ārpuses, saista augus ar apkārtējo vidi un izpilda aizsargfunkciju.

Jaunums!!: Augi un Segaudi (augi) · Redzēt vairāk »

Segsēkļi

Segsēkļi (Angiospermae), magnolijaugi (Magnoliophyta) jeb ziedaugi ir pati daudzveidīgākā, plašākā un visaugstāk organizētākā augu valsts grupa, kas sastāda lielāko augu sugu skaitu (ap 300 000 sugu).

Jaunums!!: Augi un Segsēkļi · Redzēt vairāk »

Seivi ķauķis

Seivi ķauķis (Locustella luscinioides) ir maza auguma sisinātājķauķu dzimtas (Locustellidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā.

Jaunums!!: Augi un Seivi ķauķis · Redzēt vairāk »

Selekcija

Selekcija ir augu un dzīvnieku sugu mērķtiecīga pārveidošana un šķirņu veidošana.

Jaunums!!: Augi un Selekcija · Redzēt vairāk »

Sennius

Sennius ir lapgraužu dzimtas ģints, kurā ietilpst vairāk nekā 60 sugas, kas sastopamas Nearktikas un Neotropu ekozonās.

Jaunums!!: Augi un Sennius · Redzēt vairāk »

Serotīnija

thumb Serotīnija ir augu sēklu izplatīšanās noteiktu vides signālu ietekmē.

Jaunums!!: Augi un Serotīnija · Redzēt vairāk »

Siāmas milzu karpa

Siāmas milzu karpa (Catlocarpio siamensis) ir liela auguma karpu dzimtas (Cyprinidae) saldūdens zivs, kas ir vienīgā suga Siāmas milzu karpu ģintī (Catlocarpio).

Jaunums!!: Augi un Siāmas milzu karpa · Redzēt vairāk »

Sibīrijas skalbe

Sibīrijas skalbe jeb Sibīrijas īriss, ir daudzgadīgs skalbju dzimtas lakstaugs, kas izplatīts Eiropā un Centrālāzijā.

Jaunums!!: Augi un Sibīrijas skalbe · Redzēt vairāk »

Sicistas

Sicistas, sicistu ģints (Sicista) ir viena no lēcējpeļu dzimtas (Dipodidae) ģintīm, kas ir vienīgā ģints sicistu apakšdzimtā (Sicistinae).

Jaunums!!: Augi un Sicistas · Redzēt vairāk »

Silene capensis

Silene undulata (Silene capensis, Āfrikas sapņu sakne) ir Dienvidāfrikas Austrumkāpzemes provincē augošs augs.

Jaunums!!: Augi un Silene capensis · Redzēt vairāk »

Sils

Sils Sils (Cladinoso-callunosa) ir sausieņu meža tips, kurā kokaudzi veido mazražīgas IV un V bonitātes priedes tīraudzes, kas aug sausās, ar barības vielām nabadzīgās smilts augsnēs.

Jaunums!!: Augi un Sils · Redzēt vairāk »

Sirds glikozīdi

Sirds glikozīdi ir augu izcelsmes vielas (glikozīdi), kas rada izteiktu kardiotonisku darbību.

Jaunums!!: Augi un Sirds glikozīdi · Redzēt vairāk »

Sistemātika

Sistemātika (gr. systēmatikos uz sistēmu attiecīgs) ir bioloģijas nozare, kas apraksta visu dzīvo un izmirušo organismu (augu, dzīvnieku, mikroorganismu) daudzveidību, dod tiem raksturīgus nosaukumus, sakārto organismus hierarhiskās kategorijās (dažāda ranga taksonos) un izveido iespējami objektīvu organiskās pasaules sistēmas modeli, kurā atspoguļota organismu grupu vēsturiskā attīstība un savstarpējā radniecība.

Jaunums!!: Augi un Sistemātika · Redzēt vairāk »

Skansens

Hazēliusa vārti. Pilsētas kvartālā Skansens (— 'skanste') ir pasaulē pirmais brīvdabas etnogrāfijas muzejs un zooloģiskais dārzs, kas dibināts 1891.

Jaunums!!: Augi un Skansens · Redzēt vairāk »

Skarabeju dzimta

Skarabeju dzimta — visēdāju vaboļu dzimta.

Jaunums!!: Augi un Skarabeju dzimta · Redzēt vairāk »

Skābais lietus

No skābā lietus cietusi skulptūra. Skābais lietus jeb skābie nokrišņi ir jebkurš nokrišņu veids, kas piesārņots ar skābajiem oksīdiem un tam ir zems pH līmenis.

Jaunums!!: Augi un Skābais lietus · Redzēt vairāk »

Skābeņskābe

Skābeņskābe (etāndiskābe, HOOC−COOH) ir vienkāršākā divvērtīgā karbonskābe.

Jaunums!!: Augi un Skābeņskābe · Redzēt vairāk »

Skudru dzimta

Skudras, skudru dzimta (Formicidae) ir viena no visvieglāk atpazīstamākajām un izplatītākajām kukaiņu dzimtām.

Jaunums!!: Augi un Skudru dzimta · Redzēt vairāk »

Skunksi

Skunksi, skunksu dzimtas (Mephitidae) dzīvnieki pieder pie plēsēju kārtas suņveidīgo apakškārtas (Caniformia).

Jaunums!!: Augi un Skunksi · Redzēt vairāk »

Slāpekļskābe

Slāpekļskābe (HNO3) ir korozīvs šķidrums, kas sasalstot pārvēršas par caurspīdīgu kristālisku masu.

Jaunums!!: Augi un Slāpekļskābe · Redzēt vairāk »

Smilšu kaķis

Smilšu kaķis (Felis margarita) ir neliela auguma kaķu dzimtas (Felidae) tuksnesī dzīvojošs savvaļas kaķis.

Jaunums!!: Augi un Smilšu kaķis · Redzēt vairāk »

Smiltāju kāpukviesis

Smiltāju kāpukviesis - daudzgadīgs 60 - 120 cm augsts graudzāļu dzimtas lakstaugs.

Jaunums!!: Augi un Smiltāju kāpukviesis · Redzēt vairāk »

Sniedzes

Sniedzes, sniedžu ģints (Plectrophenax) ir Arktikas stērstu dzimtas (Calcariidae) ģints, kas apvieno 2 neliela auguma dziedātājputnu sugas.

Jaunums!!: Augi un Sniedzes · Redzēt vairāk »

Sniega zoss

Sniega zoss (Anser caerulescens) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns.

Jaunums!!: Augi un Sniega zoss · Redzēt vairāk »

Sokotra

Sokotra ir Jemenai piederoša sala Indijas okeāna ziemeļrietumos.

Jaunums!!: Augi un Sokotra · Redzēt vairāk »

Somālijas savvaļas ēzelis

Somālijas savvaļas ēzelis jeb Somālijas ēzelis (Equus africanus somalicus) ir Āfrikas savvaļas ēzeļa (Equus africanus) pasuga.

Jaunums!!: Augi un Somālijas savvaļas ēzelis · Redzēt vairāk »

Somzīlīte

Somzīlīte (Remiz pendulinus) ir somzīlīšu dzimtas (Remizidae) dziedātājputns, kas izplatīts plašā areālā Eirāzijas rietumdaļā.

Jaunums!!: Augi un Somzīlīte · Redzēt vairāk »

Spirti

Vispārīga spirtu struktūrformula Spirta molekulas modelis. R var būt alkilgrupas vai ūdeņraža atomi. Ja visi trīs R ir ūdeņraža atomi, tad tas ir metanols — visvienkāršākais spirts Spirti ir ogļūdeņražu hidroksilatvasinājumi, kam viens vai vairāki (vairākvērtīgajiem spirtiem) ūdeņraža atomi ir aizvietoti ar hidroksilgrupām (−OH).

Jaunums!!: Augi un Spirti · Redzēt vairāk »

Sporaugi

Augstākie sporaugi jeb vienkārši sporaugi ir viena no trim augu (Plantae) apakšvalstīm.

Jaunums!!: Augi un Sporaugi · Redzēt vairāk »

Staipekņi

Staipekņu klases augi, staipekņi,() ir sporaugu (Pteridophytes) staipekņu nodalījuma (Lycopodiophyta) augi.

Jaunums!!: Augi un Staipekņi · Redzēt vairāk »

Staipekņu dzimta

Staipekņu dzimtas augi ietilpst staipekņu nodalījumā (Lycopodiophyta), kas evolucionāri ir viens no vecākajiem un primitīvākajiem augu valstī (Plantae).

Jaunums!!: Augi un Staipekņu dzimta · Redzēt vairāk »

Staipekņu nodalījums

Staipekņu nodalījums (Lycopodiophyta) ir viens no diviem sporaugu (Pteridophytes) nodalījumiem.

Jaunums!!: Augi un Staipekņu nodalījums · Redzēt vairāk »

Stepes čipste

Stepes čipste (Anthus campestris) ir cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā.

Jaunums!!: Augi un Stepes čipste · Redzēt vairāk »

Steroīdi

Sterāna pamatstruktūra ar ciklu apzīmējumiem un atomu numerāciju Steroīdi (no termina 'holesterīns') ir dzīvnieku vai, retāk, augu izcelsmes, kā arī sintētiski iegūtas bioloģiski aktīvas vielas.

Jaunums!!: Augi un Steroīdi · Redzēt vairāk »

Stiebrmušu dzimta

Stiebrmušas (Chloropidae) ir mušveidīgo dzimta, kurā ietilpst vairāk nekā 3000 sugu no aptuveni 200 ģintīm, kas ir sastopamas pa visu pasauli.

Jaunums!!: Augi un Stiebrmušu dzimta · Redzēt vairāk »

Stirna

Stirna jeb Eiropas stirna (Capreolus capreolus) ir vidēja auguma stirnu ģints (Capreolus) dzīvnieks, kas pieder pārnadžu kārtas (Ruminantia) briežu dzimtai (Cervidae).

Jaunums!!: Augi un Stirna · Redzēt vairāk »

Strauss

Strauss jeb Āfrikas strauss (Struthio camelus) ir liels, nelidojošs strausu dzimtas (Struthionidae) putns.

Jaunums!!: Augi un Strauss · Redzēt vairāk »

Stumbrs

Kaktusa stumbrs Stumbrs, arī stublājs, ir auga daļa, kas pilda auga ass un balsta, transporta un jaunu audu veidošanas funkcijas.

Jaunums!!: Augi un Stumbrs · Redzēt vairāk »

Suņveidīgie

Suņveidīgo apakškārta (Caniformia) ir viena no divām plēsēju apakškārtām.

Jaunums!!: Augi un Suņveidīgie · Redzēt vairāk »

Sukulenti

Sukulenti ir augi, kuru atsevišķas daļas ir biezākas un tuklākas nekā parastiem augiem, kas ļauj tiem pielāgoties ilgstoši sausiem apstākļiem un smilšainai augsnei.

Jaunums!!: Augi un Sukulenti · Redzēt vairāk »

Suns

Suns jeb mājas suns (Canis lupus familiaris) ir suņu dzimtas (Canidae) plēsējs, kas ir viena no pelēkā vilka (Canis lupus) pasugām.

Jaunums!!: Augi un Suns · Redzēt vairāk »

Surikats

Surikats (Suricata suricatta) ir mangustu dzimtas (Herpestidae) kaķveidīgais zīdītājs, kas ir vienīgā suga surikatu ģintī (Suricata).

Jaunums!!: Augi un Surikats · Redzēt vairāk »

Svīre

Svīre (Apus apus) ir vidēja auguma svīru dzimtas (Apodidae) putns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā.

Jaunums!!: Augi un Svīre · Redzēt vairāk »

Sveķi

Ķiršu koka sveķu pilieni ''Protium'' ģints augu fosilie sveķi Sveķi ir polimēri, kas cietējot iegūst telpisku struktūru un pārvēršas cietā vielā.

Jaunums!!: Augi un Sveķi · Redzēt vairāk »

Svilpējzaķi

Svilpējzaķi (Ochotona) ir vienīgā joprojām eksistējošā svilpējzaķu dzimtas (Ochotonidae) ģints.

Jaunums!!: Augi un Svilpējzaķi · Redzēt vairāk »

Syromastus rhombeus

Syromastus rhombeus ir ornamentblakšu suga.

Jaunums!!: Augi un Syromastus rhombeus · Redzēt vairāk »

Taisnspārņi

Taisnspārņi (Orthoptera) ir kukaiņu klases (Insecta) kārta, kas pieder pie jaunspārņu infraklases (Neoptera).

Jaunums!!: Augi un Taisnspārņi · Redzēt vairāk »

Takelāža

Jahtas takelāža Takelāža — kuģu (parasti buru kuģu) trošu, virvju, ķēžu, bloku un citu ierīču kopums.

Jaunums!!: Augi un Takelāža · Redzēt vairāk »

Takins

Takins (Budorcas taxicolor) ir dobradžu dzimtas dzīvnieks, kas ir vienīgā suga takinu ģintī (Budorcas).

Jaunums!!: Augi un Takins · Redzēt vairāk »

Tamarixia radiata

Tamarixia radiata ir maza izmēra parazītisks plēvspārnis no Eulophidae dzimtas.

Jaunums!!: Augi un Tamarixia radiata · Redzēt vairāk »

Taurētājgulbis

Taurētājgulbis (Cygnus buccinator) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas mājo Ziemeļamerikā.

Jaunums!!: Augi un Taurētājgulbis · Redzēt vairāk »

Taurgovs

Taurgovs jeb Heka taurs, Heka liellops (Bos primigenius taurus) ir selekcijas ceļā iegūta liellopu šķirne, kas selekcionēta ar mērķi, dabā atgriezt izmirušos taurus (Bos primigenius).

Jaunums!!: Augi un Taurgovs · Redzēt vairāk »

Tārtiņu apakšdzimta

Tārtiņu apakšdzimta (Charadriinae) ir viena no divām tārtiņu dzimtas (Charadriidae) apakšdzimtām, kas apvieno 42 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas tiek iedalītas 8 ģintīs.

Jaunums!!: Augi un Tārtiņu apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Tārtiņu dzimta

Tārtiņu dzimta (Charadriidae) ir tārtiņveidīgo kārtas (Charadriiformes) dzimta, kas pieder pie bridējputnu apakškārtas.

Jaunums!!: Augi un Tārtiņu dzimta · Redzēt vairāk »

Tīklblakšu dzimta

Tīklblakšu dzimta (Tingidae) ir blakšu dzimta, kurā ietilpst vairāk nekā 2600 sugu, kas ir izplatītas visā pasaulē.

Jaunums!!: Augi un Tīklblakšu dzimta · Redzēt vairāk »

Tūkstoškāji

Tūkstoškāji jeb divpārkāji (Diplopoda) ir daudzkāju apakštipa klase (reizēm apakšklase).

Jaunums!!: Augi un Tūkstoškāji · Redzēt vairāk »

Tērvetes svīta

Klūnu atsegums (Tērvetes svītas stratotips) Tērvetes svīta ir augšdevona famenas stāva Svētes horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā un Lietuvā, kas ir izplatīta valsts dienvidrietumos (Polijas-Lietuvas ieplakā).

Jaunums!!: Augi un Tērvetes svīta · Redzēt vairāk »

Teanīns

Teanīns jeb L-γ-glutamiletilamīds ir glutamāta un glutamīna aminoskābju analogs, kas atrodams sēnēs un augos.

Jaunums!!: Augi un Teanīns · Redzēt vairāk »

Teiču dabas rezervāts

E22 Teiču dabas rezervāts atrodas Austrumlatvijas zemienē, Madonas, Varakļānu un Jēkabpils novados un iekļauj Teiču purvu un apkārtējos mežus.

Jaunums!!: Augi un Teiču dabas rezervāts · Redzēt vairāk »

Tekstilrūpniecība

Tekstilrūpniecība (no — 'audums') ir vieglās rūpniecības nozare, kurā notiek dažādu materiālu un priekšmetu ražošana no augu valsts šķiedrām, piemēram, no kokvilnas, no dzīvnieku šķiedrām, piemēram, zīds.

Jaunums!!: Augi un Tekstilrūpniecība · Redzēt vairāk »

Telpaugs

Dažādi telpaugi Telpaugs ir augs, kas tiek audzēts iekštelpās, piemēram, dzīvesvietās un birojos, galvenokārt dekoratīvos nolūkos, taču pētījumi liecina, ka telpaugiem ir arī pozitīva psiholoģiska ietekme.

Jaunums!!: Augi un Telpaugs · Redzēt vairāk »

Termīti

Termīti (Termitoidae) ir sociālu kukaiņu grupa, kas vēl nesenā pagātnē tika sistematizēta kā termītu kārta (Isoptera), bet mūsdienās saskaņā ar jaunākajiem atklājumiem tā tiek sistematizēta prusaku kārtā (Blattaria) kā termītu virsdzimta.

Jaunums!!: Augi un Termīti · Redzēt vairāk »

Terpēni

Priežu sveķi — bagātīgs terpēnu avots Terpēni (— sveķu koks jeb terpentīnkoks) ir augu valstī bieži sastopami ogļūdeņraži.

Jaunums!!: Augi un Terpēni · Redzēt vairāk »

Tingvadlavahdns

Tingvadlavahdns (arī Tingvalavatns) ir lielākais dabiskais ezers Īslandē, valsts dienvidrietumos netālu no Reikjavīkas.

Jaunums!!: Augi un Tingvadlavahdns · Redzēt vairāk »

Tiofēns

Tiofēns (C4H4S) ir aromātisks, heterociklisks organisks savienojums.

Jaunums!!: Augi un Tiofēns · Redzēt vairāk »

Tisas ezers

Tisas ezers ir lielākā mākslīgā ūdenstilpe Ungārijā.

Jaunums!!: Augi un Tisas ezers · Redzēt vairāk »

Toksīns

Toksīns (τοξικός (toxikos) — indīgs) ir bioloģiskas izcelsmes inde.

Jaunums!!: Augi un Toksīns · Redzēt vairāk »

Toksiskums

Galvaskauss un krustoti kauli ir simbols, kas nozīmē toksiskumu. Toksiskums, toksicitāte jeb indīgums ir vielas kaitīgās iedarbības uz organismu rādītājs.

Jaunums!!: Augi un Toksiskums · Redzēt vairāk »

Tomāts

Ēdamais tomāts (Solanum lycopersicum) ir nakteņu dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs augs.

Jaunums!!: Augi un Tomāts · Redzēt vairāk »

Topogrāfiskā karte

Topogrāfiskās kartes paraugs. Topogrāfiskā karte ir universāla lietojuma ģeogrāfiskā karte, kurā ir sīki attēlota apkārtne.

Jaunums!!: Augi un Topogrāfiskā karte · Redzēt vairāk »

Trīsadatu stagars

Trīsadatu stagars jeb kazrags (Gasterosteus aculeatus) ir saldūdens vai jūras zivju suga, kas izplatīta lielā daļā Eiropas, Ziemeļāzijas un Ziemeļamerikas, iekšzemē un jūru piekrastēs.

Jaunums!!: Augi un Trīsadatu stagars · Redzēt vairāk »

Treonīns

Treonīns (Thr, 2-amino-3-hidroksibutānskābe, α-amino-β-oksisviestskābe, C4H9NO3) ir dzīvo organismu aminoskābe.

Jaunums!!: Augi un Treonīns · Redzēt vairāk »

Tripšu kārta

Tripši, bārkšspārņi (Thysanoptera) ir ļoti sīki, parast tikai l - 2 mm gari, retumis nedaudz garāki, slaidi kukaiņi ar dūrēja-sūcēja tipa mutes orgāniem.

Jaunums!!: Augi un Tripšu kārta · Redzēt vairāk »

Tuksneša alise

Tuksneša alise (Alyssum desertorum) ir augs, kura auglis ar daudziem zvaigžņmatiņiem.

Jaunums!!: Augi un Tuksneša alise · Redzēt vairāk »

Tuksneša kārpcūka

Tuksneša kārpcūka (Phacochoerus aethiopicus) ir cūku dzimtas (Suidae) pārnadzis.

Jaunums!!: Augi un Tuksneša kārpcūka · Redzēt vairāk »

Tuksnešu pele

Tuksnešu pele (Pseudomys desertor) ir grauzēju suga, kas dzīvo tikai Austrālijas tuksnesī.

Jaunums!!: Augi un Tuksnešu pele · Redzēt vairāk »

Tumšais ķauķītis

Tumšais ķauķītis (Phylloscopus fuscatus) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo Āzijas austrumos, ziemo Āzijas dienvidos un dienvidaustrumos.

Jaunums!!: Augi un Tumšais ķauķītis · Redzēt vairāk »

Tumšā pīle

Tumšā pīle jeb velna pīle (Melanitta fusca) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) jūras pīle, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).

Jaunums!!: Augi un Tumšā pīle · Redzēt vairāk »

Tunikāti

Tunikāti, kāpurhordaiņi (Tunicata, Urochordata) — hordaiņu apakštips, kuru ķermeņa uzbūve stipri atšķiras no tipisko hordaiņu ķermeņa uzbūves.

Jaunums!!: Augi un Tunikāti · Redzēt vairāk »

Tuvu kritiskajam

"Tuvu kritiskajam" ir amerikāņu rakstnieka Hala Klementa 1958.

Jaunums!!: Augi un Tuvu kritiskajam · Redzēt vairāk »

Uguns

Uguns liesmas Uguns ir degšana, kurā izdalās daudz siltuma, veidojot atklātu liesmu.

Jaunums!!: Augi un Uguns · Redzēt vairāk »

Uguns iegūšana

Uguns iegūšana Uguns iegūšana, berzējot divus kokus vienu pret otru Sākotnēji cilvēki uguni ieguva mežu ugunsgrēkos un citos dabas izraisītos aizdegšanās gadījumos.

Jaunums!!: Augi un Uguns iegūšana · Redzēt vairāk »

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Apvienotajā Karalistē

Sarakstā apkopotas tās vietas Lielbritānijā (Apvienotajā Karalistē), kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Jaunums!!: Augi un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Apvienotajā Karalistē · Redzēt vairāk »

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Botsvānā

Sarakstā apkopotas tās vietas Botsvānā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Jaunums!!: Augi un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Botsvānā · Redzēt vairāk »

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Palau

Sarakstā apkopotas tās vietas Palau, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Jaunums!!: Augi un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Palau · Redzēt vairāk »

Ureāze

Ureāze funkcionāli pieder pie amilohidrolāzu un fosfotriesterāzu virsdzimtas.

Jaunums!!: Augi un Ureāze · Redzēt vairāk »

Uroleucon

Uroleucon ir īsto laputu dzimtas ģints.

Jaunums!!: Augi un Uroleucon · Redzēt vairāk »

Usūrijas brūnais lācis

Usūrijas brūnais lācis (Ursus arctos lasiotus) ir lāču dzimtas (Ursidae) viena no brūno lāču (Ursus arctos) pasugām.

Jaunums!!: Augi un Usūrijas brūnais lācis · Redzēt vairāk »

Vadaudi

Pārgriezta selerija, kur var redzēt garos kūlīšu vadaudus. Vadaudi ir augu audi, kuri pilda transporta funkciju — ūdenī izšķīdušas minerālvielas no saknēm tiek vadītas uz stumbru un lapām caur koksni un organiskās vielas no auga lapām uz uzkrāšanas vietām caur lūksni.

Jaunums!!: Augi un Vadaudi · Redzēt vairāk »

Vairogvaboles

Vairogvaboles ir lapgraužu dzimtas ģints, kurā ietilpst ap 430 sugām.

Jaunums!!: Augi un Vairogvaboles · Redzēt vairāk »

Vakuola

Eikariotu šūnas uzbūve, kur vakuolas atzīmētas ar skaitli 10 Vakuola (— ‘tukšs’) ir augu un dažreiz arī citu eikariotu šūnas organoīds, kas norobežots ar membrānu un uzglabā rezerves vielas, kā arī sekrēcijai un ekskrēcijai nepieciešamās vielas.

Jaunums!!: Augi un Vakuola · Redzēt vairāk »

Valsts (bioloģija)

Dzīvnieku bioloģiskā klasifikācija. Augiem tipa vietā ir nodalījums, bet kārtas vietā — rinda Valsts ir organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.

Jaunums!!: Augi un Valsts (bioloģija) · Redzēt vairāk »

Vanas ezers

Vanas ezers (kurdu: Gola Wanê) ir beznoteces sālsezers Turcijas austrumu daļā, Armēnijas kalnienē.

Jaunums!!: Augi un Vanas ezers · Redzēt vairāk »

Vasas pārveidne

Sukulenta — ''Ferocactus pilosus'' — stumbrs Vasas pārveidne jeb metamorfoze ir auga orgāns, kas veidojies tiem pielāgojoties dzīvei dažādos vides apstākļos.

Jaunums!!: Augi un Vasas pārveidne · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Augi un Vācija · Redzēt vairāk »

Vāveres

Vāveres, vāveru dzimta (Sciuridae) ir viena no grauzēju kārtas (Rodentia) dzimtām, kas pieder vāverveidīgo (Sciuromorpha) apakškārtai.

Jaunums!!: Augi un Vāveres · Redzēt vairāk »

Végétal

Végétal ir trešais franču dziedātājas un dziesmu autores Emīlijas Simonas studijas albums.

Jaunums!!: Augi un Végétal · Redzēt vairāk »

Vīķe

Vīķe jeb jugliņš (Alburnus alburnus) ir karpu dzimtas (Cyprinidae) saldūdens zivs, kas sastopama Eiropā un Turcijas rietumos.

Jaunums!!: Augi un Vīķe · Redzēt vairāk »

Vīruss

Rotavīrusa modelis Vīruss (— ‘inde’ vai ‘toksīns’) ir ļoti mazs patogēns, kas vairojas tikai organismu dzīvo šūnu iekšpusē.

Jaunums!!: Augi un Vīruss · Redzēt vairāk »

Vītītis

Vītītis (Phylloscopus trochilus) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo plašā areālā Eiropā un Āzijā, ziemo Subsahāras Āfrikā.

Jaunums!!: Augi un Vītītis · Redzēt vairāk »

Vēdzele

Vēdzele (Lota lota) ir vēdzeļu dzimtas (Lotidae) saldūdens zivju suga, kas ir vienīgā suga vēdzeļu ģintī (Lota).

Jaunums!!: Augi un Vēdzele · Redzēt vairāk »

Veģetārisms

Veģetāro produktu daudzveidība Veģetārisms ir uztura veids, kura pamatā ir augu valsts barība (augļi, dārzeņi, graudaugi, rieksti, sēklas u.c.), bet netiek ēsti produkti, kas iegūti, nogalinot dzīvniekus (visu veidu gaļa).

Jaunums!!: Augi un Veģetārisms · Redzēt vairāk »

Vegānisms

Vegānisms ir filozofiska nostāja un dzīvesveids, kura atbalstītāji cenšas neizmantot dzīvniekus pārtikai, apģērbam, izklaidei vai citiem nolūkiem.

Jaunums!!: Augi un Vegānisms · Redzēt vairāk »

Veidotājaudi

saknē. Veidotājaudi jeb meristēma (merizein — 'sadalīts', 'tāds, kas dalās') ir augu audu veids, kuru veido nespecializētas šūnas, kas daloties diferencējas par pastāvīgajām šūnām, tādējādi nodrošinot auga augšanu. Meristematiskajām šūnām raksturīgs neliels izmērs, starpšūnu telpas neesamība, kā arī plāns celulozes šūnapvalks un ļoti mazas vakuolas. Šūnas, kas saglabā savu dalīšanās spēju, tiek sauktas par iniciālšūnām, bet tās, kas diferencējas, — par derivātšūnām.

Jaunums!!: Augi un Veidotājaudi · Redzēt vairāk »

Vestindijas lamantīns

Vestindijas lamantīns, arī Floridas lamantīns un Karību lamantīns (Trichechus manatus) ir gan saldūdenī, gan sālsūdenī dzīvojošs sirēnu kārtas (Sirenia) zīdītājs, kas pieder lamantīnu dzimtai (Trichechidae).

Jaunums!!: Augi un Vestindijas lamantīns · Redzēt vairāk »

Vienšūņi

Balantīdija Vienšūņi jeb protozoji (Protozoa, no sengr. πρῶτος "pirmais" un ζῷα "dzīvība", daudzskaitļa forma no sengr. ζῷον "dzīvā būtne") ir polifilētiska eikariotisku vienšūnas organismu grupa ar heterotrofu barošanās veidu.

Jaunums!!: Augi un Vienšūņi · Redzēt vairāk »

Viendienīšu kārta

Viendienītes ir kukaiņi, kas pieder pie viendienīšu kārtas (Ephemeroptera) spārneņu apakšklases (Pterygota).

Jaunums!!: Augi un Viendienīšu kārta · Redzēt vairāk »

Vienkupra kamielis

Vienkupra kamielis jeb dromedārs (Camelus dromedarius) ir liela auguma kamieļu dzimtas (Camelidae) pārnadzis, kuram uz muguras ir viens kupris.

Jaunums!!: Augi un Vienkupra kamielis · Redzēt vairāk »

Vimba

Vimba (Vimba vimba) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) zivs, kas, lai arī mājo upēs, tomēr galvenokārt uzturas jūrā, upju grīvās un to tuvumā, nārstot dodas upēs, daudzus kilometrus uz augšu pret straumi.

Jaunums!!: Augi un Vimba · Redzēt vairāk »

Virpotāji

Virpotāji (Rotifera) ir pirmmutnieku dzīvnieku tips, kas senākās klasifikācijās tiek uzkatīts par veltņtārpu tipa klasi.

Jaunums!!: Augi un Virpotāji · Redzēt vairāk »

Virusoloģija

Virusoloģija ir bioloģijas nozare, kura pēta vīrusus, to uzbūvi, evolūciju, klasifikāciju un veidu kā vīrusi izplatās, izplatot slimības.

Jaunums!!: Augi un Virusoloģija · Redzēt vairāk »

Visēdāji

Kraukļi ir visēdāji. Visēdāji ir sugas, kas ikdienā pārtiek no augiem un dzīvniekiem.

Jaunums!!: Augi un Visēdāji · Redzēt vairāk »

Vistilbe

Vistilbe (Lymnocryptes minimus) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgais putns, kas ir vienīgā suga vistilbju ģintī (Lymnocryptes).

Jaunums!!: Augi un Vistilbe · Redzēt vairāk »

Vistveidīgie

Vistveidīgo putnu kārta (Galliformes) ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas apvieno 5 mūsdienās dzīvojošu putnu dzimtas.

Jaunums!!: Augi un Vistveidīgie · Redzēt vairāk »

Vjetnamas fazāns

Vjetnamas fazāns (Lophura edwardsi hatinhensis) ir fazānu dzimtas vistveidīgais putns, kas pieder vistfazānu ģintij.

Jaunums!!: Augi un Vjetnamas fazāns · Redzēt vairāk »

Vombati

Vombati, vombatu dzimta (Vombatidae) ir viena no divām vombatveidīgo Austrālijas somaiņu dzimtām, kas apvieno vombatus un garvilnas vombatus.

Jaunums!!: Augi un Vombati · Redzēt vairāk »

Zaķu dzimta

Zaķu dzimta (Leporidae) ir zaķveidīgo kārtas (Lagomorpha) maza auguma zīdītāju (Mammalia) dzimta, kas apvieno zaķus un trušus.

Jaunums!!: Augi un Zaķu dzimta · Redzēt vairāk »

Zaļā cikādīte

Zaļā cikādīte ir cikādīšu suga, no Cicadellinae apakšdzimtas.

Jaunums!!: Augi un Zaļā cikādīte · Redzēt vairāk »

Zālēdāji

Baltastes brieži ir tipiski zālēdāji Zālēdāji ir organismi, kas anatomiski un fizioloģiski ir pielāgoti uzturā lietot augu pasaules barību.

Jaunums!!: Augi un Zālēdāji · Redzēt vairāk »

Zīdtauriņi

Zīdtauriņi, zīdtauriņu dzimta (Bombycidae) ir zvīņspārņu (Lepidoptera) dzimta, kas apvieno apmēram 185 tauriņu sugas (pēc citiem avotiem 166 sugas), kas tiek iedalītas 26 ģintīs.

Jaunums!!: Augi un Zīdtauriņi · Redzēt vairāk »

Zebrzivju dzimta

Zebrzivju dzimta (Danionidae) ir viena no karpveidīgo kārtas (Cypriniformes) dzimtām, kas apvieno 341 saldūdens zivju sugu un kas tiek iedalītas 38 ģintīs.

Jaunums!!: Augi un Zebrzivju dzimta · Redzēt vairāk »

Zelta karūsa

Zelta karūsa jeb zelta zivtiņa (Carassius auratus) ir karpu dzimtas (Cyprininae) saldūdens zivs, kas savvaļā sastopama Austrumāzijā: Japānā, Korejā, Ķīnā, Honkongā un Taivānā, sākot ar Amūras upes baseinu un beidzot ar Honas baseinu.

Jaunums!!: Augi un Zelta karūsa · Redzēt vairāk »

Zemes atmosfēra

Atmosfēras slāņi - neatbilst mērogam Zemes atmosfēra ir ap Zemi esošais gāzu apvalks, ko Zemes tuvumā notur gravitācijas spēks.

Jaunums!!: Augi un Zemes atmosfēra · Redzēt vairāk »

Zemes klātne (transports)

Autoceļa virsbūves šķērsgriezums uz zemes klātnes Zemes klātne ir grunts būve, kuru iegūst zemes virskārtu apstrādājot līdz tādam stāvoklim, kas ļauj uz tās būvēt būves t.sk.

Jaunums!!: Augi un Zemes klātne (transports) · Redzēt vairāk »

Zemeslodes 100 visapdraudētākās sugas

Jandzi milzu mīkstbruņrupuči Zemeslodes 100 visapdraudētākās sugas (angl. The world's 100 most threatened species) ir visvairāk apdraudētāko dzīvnieku, augu un sēņu saraksts, kuru 2012.

Jaunums!!: Augi un Zemeslodes 100 visapdraudētākās sugas · Redzēt vairāk »

Ziedmušas

Ziedmušas, ziedmušu dzimta (Syrphidae) ir mušveidīgo divspārņu dzimta, kas pieder pie ziedmušu virsdzimtas (Syrphoidea).

Jaunums!!: Augi un Ziedmušas · Redzēt vairāk »

Ziemeļu gulbis

Ziemeļu gulbis (Cygnus cygnus) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas mājo plašā areālā Eirāzijas Palearktikas joslā, retu reizi ieklīstot Ziemeļamerikas ziemeļrietumos Aļaskā, Ziemeļāfrikā, Kiprā, Portugālē, Tuvajos Austrumos un Indijas subkontinentā.

Jaunums!!: Augi un Ziemeļu gulbis · Redzēt vairāk »

Zilais sīlis

Zilais sīlis (Cyanocitta cristata) ir vidēja lieluma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.

Jaunums!!: Augi un Zilais sīlis · Redzēt vairāk »

Zilenīšu apakšdzimta

Zilenīšu apakšdzimta (Polyommatinae) ir viena no astoņām zilenīšu dzimtas (Lycaenidae) apakšdzimtām un ir viena no lielākajām, apvienojot vairāk kā 200 sugas, kas tiek iedalītas 4 ciltīs.

Jaunums!!: Augi un Zilenīšu apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Zilrīklīte

Zilrīklīte (Luscinia svecica) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) Latvijā sastopama dziedātājputnu suga, kas pieder pie čakstīšu apakšdzimtas (Saxicolinae).

Jaunums!!: Augi un Zilrīklīte · Redzēt vairāk »

Zimbabve

Zimbabves Republika ir valsts Dienvidāfrikā.

Jaunums!!: Augi un Zimbabve · Redzēt vairāk »

Zirņu laputs

Zirņu laputs (Acyrthosiphon pisum) ir īsto laputu (Aphididae) suga.

Jaunums!!: Augi un Zirņu laputs · Redzēt vairāk »

Zoss

Par zosi sauc daļu pīļu dzimtas (Anatidae) putnu.

Jaunums!!: Augi un Zoss · Redzēt vairāk »

Zvīņastlidvāveru dzimta

Zvīņastlidvāveru dzimta (Anomaluridae) ir viena no grauzēju kārtas (Rodentia) dzimtām, kas apvieno 7 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas tiek iedalītas 3 ģintīs.

Jaunums!!: Augi un Zvīņastlidvāveru dzimta · Redzēt vairāk »

Zvirbuļveidīgie

Zvirbuļveidīgo putnu kārta (Passeriformes) ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas pieder papagaiļu un zvirbuļu virskārtai (Psittacopasserae).

Jaunums!!: Augi un Zvirbuļveidīgie · Redzēt vairāk »

1539. gads

1539.

Jaunums!!: Augi un 1539. gads · Redzēt vairāk »

1898. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1898.

Jaunums!!: Augi un 1898. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

3D drukāšana

3D drukāšana ir process, kurā no digitāla faila tiek izveidots reāls, trīsdimensionāls, aptaustāms objekts.

Jaunums!!: Augi un 3D drukāšana · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Augs, Augu valsts, Plantae.

Ūnijapēdija ir jēdziens karti vai semantisko tīklu, kas organizētas kā enciklopēdija - vārdnīca. Tas dod īsu definīciju katras koncepcijas un tās attiecībām.

Tas ir milzu online garīgās karte, kas kalpo par pamatu koncepcijas diagrammas. Tas ir brīvi izmantot un katru rakstu vai dokumentu var lejupielādēt. Tas ir instruments, resursu vai atsauce uz studiju, pētniecības, izglītības, mācību vai mācību, ko var izmantot skolotāji, pedagogi, skolēni vai studenti; par akadēmiskajām aprindām: skolas, pamatskolas, vidusskolas, vidusskolas, vidus, tehniskā grāds, koledžas, universitātes, bakalaura, maģistra vai doktora grādu; iesniegt rakstus, ziņojumus, projektiem, idejām, dokumentāciju, aptaujas, kopsavilkumus, vai darbs. Šeit ir definīcija, skaidrojums, apraksts vai nozīmi katra nozīmīga, par kuriem jums ir nepieciešama informācija, un sarakstu ar to saistītajiem jēdzieniem kā vārdnīcu. Pieejams Latvijas, Angļu, Spāņu, Portugāļu, Japānas, Ķīnas, Franču, Vācu, Itālijas, Poļu, Holandiešu, Krievu, Arābu, Hindi, Zviedru, Ukrainas, Ungāru, Katalāņu, Čehu, Ebreju, Dānijas, Somijas, Indonēzijas, Norvēģijas, Rumāņu, Turku, Vjetnamiešu, Korejiešu, Thai, Grieķu, Bulgāru, Horvātu, Slovāku, Lietuvas, Filipīniešu, Igaunijas un Slovēņu Vairāk valodu drīz.

Visa informācija tika iegūta no Vikipēdija, un tas ir pieejams saskaņā ar licenci Creative Commons Attribution/Share-Alike licenci.

Ūnijapēdija nav apstiprinājis Wikimedia Foundation un nav ar to saistīts.

Google Play, Android un Google Play logotips ir Google Inc. preču zīmes.

Privātuma politika

IzejošaisIenākošā