Ātrāk nekā pārlūku!
15 attiecības: Šlotmakera sala, Bukultu muiža, Carnikava, Daugavgrīvas draudzes novads, Dūdas, Gothards Velings (sindiks), Henriks Oto Albedils, Jakobs Johans Hastfers, Kārlis Gustavs Frēlihs, Kokle, Kristiāns Dāvids Lencs, Leivi, Liepmuižas—Vestienas draudzes novads, Nilss Strembergs, Vācbaltieši.
Šlotmakera sala
Šlotmakera sala ir bijusī sala Daugavas lejteces paplašinājumā pie upes kreisā krasta tagadējā Torņakalna apkaimē, kur mūsdienās atrodas industriālā apbūve.
Jaunums!!: Augusts Vilhelms Hūpels un Šlotmakera sala · Redzēt vairāk »
Bukultu muiža
Beles muižas kopskats Akmeņsalas lejasgalā Daugavas krastā (Broce, 1816) Beles muiža ir bijusī Akmeņsalas draudzes novada muiža uz Akmeņsalas.
Jaunums!!: Augusts Vilhelms Hūpels un Bukultu muiža · Redzēt vairāk »
Carnikava
Carnikava (no — ‘ošleja’, — ‘Gaujas grīva’) jeb agrāk SānkauleHupel, August Wilhelm.
Jaunums!!: Augusts Vilhelms Hūpels un Carnikava · Redzēt vairāk »
Daugavgrīvas draudzes novads
Daugavgrīvas draudzes novads 1791. gada kartē. Bolderājas un Mangaļu pagastos sadalītā novada teritorija ar pārkrievotajiem vietvārdiem Baltijas rusifikācijas periodā (ap 1900). Daugavgrīvas draudzes novads bija viens no 25 Rīgas apriņķa draudzes novadiem abās pusēs Daugavas ietekai Baltijas jūrā.
Jaunums!!: Augusts Vilhelms Hūpels un Daugavgrīvas draudzes novads · Redzēt vairāk »
Dūdas
Dūdas jeb somas stabules ir pūšamais mūzikas instruments ar gaisa tilpni un mēlīšu skaņas stabulēm.
Jaunums!!: Augusts Vilhelms Hūpels un Dūdas · Redzēt vairāk »
Gothards Velings (sindiks)
Gothards Velings (1546/1548—1586) bija Rīgas rātskungs, birģermeistars un sindiks.
Jaunums!!: Augusts Vilhelms Hūpels un Gothards Velings (sindiks) · Redzēt vairāk »
Henriks Oto Albedils
Henriks Oto Albedils (1666—1738) bija vācbaltu izcelsmes Zviedrijas armijas virsnieks.
Jaunums!!: Augusts Vilhelms Hūpels un Henriks Oto Albedils · Redzēt vairāk »
Jakobs Johans Hastfers
Jakobs Johans Hastfers (1626—1677) bija vācbaltiešu karavīrs un valstsvīrs.
Jaunums!!: Augusts Vilhelms Hūpels un Jakobs Johans Hastfers · Redzēt vairāk »
Kārlis Gustavs Frēlihs
Kārlis Gustavs Frēlihs (1637—1714) bija vācu izcelsmes Zviedrijas armijas virsnieks.
Jaunums!!: Augusts Vilhelms Hūpels un Kārlis Gustavs Frēlihs · Redzēt vairāk »
Kokle
Kokle jeb vēsturiski kokles (kūkles) ir latviešu strinkšķināmais stīgu instruments, kas kopā ar lietuviešu kanklēm, lībiešu kāndlu, igauņu kanneli, somu un karēļu kanteli, kā arī ziemeļrietumu krievu spārnveida gusļiem (крыловидные гусли) ietilpst Baltijas dienvidaustrumu apvidum raksturīgu un radniecīgu mūzikas instrumentu saimē — tā saucamajā Baltijas psaltērijā.
Jaunums!!: Augusts Vilhelms Hūpels un Kokle · Redzēt vairāk »
Kristiāns Dāvids Lencs
Kristiāns Dāvids Lencs (dzimis, miris) bija Vidzemes mācītājs, piētists, Vidzemes superintendents no 1779.
Jaunums!!: Augusts Vilhelms Hūpels un Kristiāns Dāvids Lencs · Redzēt vairāk »
Leivi
Leivi, arī Vidzemes igauņi, (— 'Gaujas igauņi') līdzās luciem ir viena no divām izzudušām igauņu valodas salām Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: Augusts Vilhelms Hūpels un Leivi · Redzēt vairāk »
Liepmuižas—Vestienas draudzes novads
Liepmuižas (''Linden'') un Vestienas (''Festen'') draudzes novadi (1798). Liepmuižas draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Vestienas draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Liepmuižas—Vestienas draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.
Jaunums!!: Augusts Vilhelms Hūpels un Liepmuižas—Vestienas draudzes novads · Redzēt vairāk »
Nilss Strembergs
Nilss Strembergs, arī Nilss Štrombergs (1646—1723) bija Zviedrijas karavadonis, grāfs, Zviedru Igaunijas ģenerālgubernators (1706—1709), Zviedru Vidzemes ģenerālgubernators, vadīja Rīgas aizstāvēšanu (1709—1710).
Jaunums!!: Augusts Vilhelms Hūpels un Nilss Strembergs · Redzēt vairāk »
Vācbaltieši
Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).
Jaunums!!: Augusts Vilhelms Hūpels un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
August Hupel, August Wilhelm Hupel, Augusts Hupels, Augusts Vilhelms Hupels, Hupel, Hupels, Hūpels.
