Ātrāk nekā pārlūku!
29 attiecības: Aboras apmetne, Ķemmes-bedrīšu keramikas kultūra, Balti, Baltijas somi, Baltu pirmvaloda, Baltu valodas, Baltu-slāvu pirmvalodas hipotēze, Bronzas laikmets, Dvietes apmetne, Fatjanovas kultūra, Hollola, Ičas apmetne, Igaunijas vēsture, Indrānu pagasts, Kaps, Kreiču apmetne, Lagažas apmetne, Latvijas mākslas vēsture, Latvijas podniecība, Latvijas vēsture, Lībiešu valoda, Lejasbitēnu apmetne, Lietuvas vēsture, Lubānas novads, Narvas kultūra, Neolīts, Osas apmetne, Pirmsvalsts sabiedrība, Somi.
Aboras apmetne
Aboras apmetnes I un II bija Auklas keramikas kultūrai piederīgu vēlā akmens laikmeta un agrā bronzas laikmeta (3. gadu tūkstotis p. m. ē.—2. gadu tūkstoša 1. ceturksnis p. m. ē.) iedzīvotāju apdzīvotas vietas Lubānas līdzenumā.
Jaunums!!: Auklas keramikas kultūra un Aboras apmetne · Redzēt vairāk »
Ķemmes-bedrīšu keramikas kultūra
Ķemmes-bedrīšu keramikas kultūras (attēla augšdaļā "Comb Ceramic Pottery")un tās kaimiņu kultūru izplatība Eiropā neolīta laikmetā (4.—3. gadu tūkstotī p.m.ē.). Ķemmes-bedrīšu keramikas kultūra bija 4.—3.
Jaunums!!: Auklas keramikas kultūra un Ķemmes-bedrīšu keramikas kultūra · Redzēt vairāk »
Balti
Balti ir indoeiropiešu cilšu un tautu grupa, kas senāk apdzīvoja plašu reģionu no Polijas līdz Viduskrievijai.
Jaunums!!: Auklas keramikas kultūra un Balti · Redzēt vairāk »
Baltijas somi
Vilijama Z. Riplija 1899. gada grāmatas ''Eiropas rases'' Baltijas somi ir kopīgs apzīmējums somugru valodās runājošām ciltīm Baltijas jūras piekrastē.
Jaunums!!: Auklas keramikas kultūra un Baltijas somi · Redzēt vairāk »
Baltu pirmvaloda
Baltu pirmvaloda jeb pirmbaltu valoda ir hipotētiska valoda, no kuras cēlušās baltu valodas.
Jaunums!!: Auklas keramikas kultūra un Baltu pirmvaloda · Redzēt vairāk »
Baltu valodas
Baltu valodas (lietuviešu, latviešu, prūšu, galindu, jātvingu, un citas valodas) ir indoeiropiešu valodu saimes valodas, kuras lietoja baltu ciltis.
Jaunums!!: Auklas keramikas kultūra un Baltu valodas · Redzēt vairāk »
Baltu-slāvu pirmvalodas hipotēze
somugru (zaļā krāsā) arheoloģisko kultūru izplatība 3.—4. gadsimtā Shematiski attēlotas vairākas teorijas par baltu un slāvu valodu savstarpējo mijiedarbību (''Van Wijk'', 1923). bronzas laikmeta arheoloģiskās kultūras tiek saistītas ar baltu valodā runājošo cilšu izplatību. Sarkanie punkti apzīmē arhaiskos slāvu hidronīmus Pripetes upes baseinā. Baltu-slāvu pirmvalodas hipotēze postulē, ka pēc atdalīšanās no indoeiropiešu pirmvalodas kādu laiku Austrumeiropā pastāvēja kopīga baltu-slāvu pirmvaloda.
Jaunums!!: Auklas keramikas kultūra un Baltu-slāvu pirmvalodas hipotēze · Redzēt vairāk »
Bronzas laikmets
indoeiropiešu valodu grupu izplatība bronzas laikmetā (ap 500. gadu p.m.ē.). Baltu valodu areāls iezīmēts gaiši brūnā krāsā, indoirāņu valodas — sarkanā, ģermāņu valodas — violetā, ķeltu valodas — zaļā, latīņu valodas — zilā, grieķu valodas — dzeltenā, pārējās — brūnā krāsā. Bronzas laikmets ir civilizācijas attīstības periods ap 1500.—600.
Jaunums!!: Auklas keramikas kultūra un Bronzas laikmets · Redzēt vairāk »
Dvietes apmetne
Dvietes apmetne bija akmens laikmeta un agrā bronzas laikmeta iedzīvotāju apdzīvota vieta Daugavas kreisajā krastā tagadējā Augšdaugavas novada (Dvietes pagasts) teritorijā.
Jaunums!!: Auklas keramikas kultūra un Dvietes apmetne · Redzēt vairāk »
Fatjanovas kultūra
Fatjanovas kultūras areāls pēc krievu arheologu datiem. Fatjanovas kultūra lokalizējama Auklas keramikas kultūras areāla austrumu daļā. Fatjanovas kultūra bija neolīta un agrā bronzas laikmeta (ap 3200.—2300. gadu p.m.ē.) Auklas keramikas kultūras daļa, kuras paliekas Fatjanovas sādžā Jaroslavļas tuvumā 1873.
Jaunums!!: Auklas keramikas kultūra un Fatjanovas kultūra · Redzēt vairāk »
Hollola
Hollola ir pašvaldība Somijas dienvidaustrumos, Peijethemes novadā.
Jaunums!!: Auklas keramikas kultūra un Hollola · Redzēt vairāk »
Ičas apmetne
Ičas apmetne ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis Lubāna līdzenumā tagadējā Balvu novada (Bērzpils pagasts) teritorijā.
Jaunums!!: Auklas keramikas kultūra un Ičas apmetne · Redzēt vairāk »
Igaunijas vēsture
Igaunijas Republikas karte 1925. gadā. Igaunijas vēsture aptver notikumus Igaunijas teritorijā kopš pirmo mūsdienu cilvēku parādīšanās jaunākā ledus laikmeta beigu posmā līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Auklas keramikas kultūra un Igaunijas vēsture · Redzēt vairāk »
Indrānu pagasts
Indrānu pagasts ir viena no Madonas novada administratīvajām teritorijām.
Jaunums!!: Auklas keramikas kultūra un Indrānu pagasts · Redzēt vairāk »
Kaps
200px Kaps ir vieta, padziļinājums zemē vai celtne mirušo apglabāšanai.
Jaunums!!: Auklas keramikas kultūra un Kaps · Redzēt vairāk »
Kreiču apmetne
Kreiču apmetne ar Kreiču kapulauku bija Ķemmes–bedrīšu keramikas kultūrai, vēlāk Auklas keramikas kultūrai piederīga akmens laikmeta un agrā bronzas laikmeta (3. g.tk. vidus p.m.ē. – 2. g.tk. vidus p.m.ē.) iedzīvotāju apdzīvota vieta pie Lielā Ludzas ezera Latgales austrumu daļā tagadējā Isnaudas ciemā Ludzas novada teritorijā.
Jaunums!!: Auklas keramikas kultūra un Kreiču apmetne · Redzēt vairāk »
Lagažas apmetne
Lagažas apmetne bija Auklas keramikas kultūrai piederīga vēlā akmens laikmeta un agrā bronzas laikmeta (2. g.tk. 2.cet. p. m. ē.) iedzīvotāju apdzīvota vieta Lubāna līdzenumā tagadējā Balvu novada (Lazdukalna pagasts) teritorijā.
Jaunums!!: Auklas keramikas kultūra un Lagažas apmetne · Redzēt vairāk »
Latvijas mākslas vēsture
Vilhelms Purvītis "Ziema" (1910) Latvijas mākslas vēsture ir Latvijas mākslas vai latviešu izcelsmes mākslinieku mākslas vispārējā attīstības gaita, aplūkojot atsevišķus mākslas veidus, žanrus, virzienus un skolas.
Jaunums!!: Auklas keramikas kultūra un Latvijas mākslas vēsture · Redzēt vairāk »
Latvijas podniecība
Latvijas keramikas šķīvis ar gradientu zemes toņos Latvijas podniecība jeb keramika ir viena no valstī senākajām mākslas formām, radusies jau neolīta periodā.
Jaunums!!: Auklas keramikas kultūra un Latvijas podniecība · Redzēt vairāk »
Latvijas vēsture
Latvijas vēsture ir cieši saistīta ar citu Baltijas jūras baseina valstu vēsturi, un to ilgstoši ietekmējusi Ziemeļeiropas ģermāņu (dāņu, vācu, zviedru) un Austrumeiropas slāvu (poļu, krievu) cīņas par reģiona tirdzniecības ceļu kontroli.
Jaunums!!: Auklas keramikas kultūra un Latvijas vēsture · Redzēt vairāk »
Lībiešu valoda
Lībiešu valoda jeb līvu valoda (līvõ kēļ) ir gandrīz izzudusi urāliešu saimes Baltijas somu valodu grupas valoda, viena no divām Latvijas teritorijā autohtonām valodām un vienīgā valoda līdzās latviešu valodai, kas Latvijas teritorijā netiek uzskatīta par svešvalodu no juridiska skata punkta.
Jaunums!!: Auklas keramikas kultūra un Lībiešu valoda · Redzēt vairāk »
Lejasbitēnu apmetne
Lejasbitēnu apmetne ar Lejasbitēnu kapulauku sākotnēji bija auklas keramikas kultūrai piederīga vēlā akmens laikmeta un agrā bronzas laikmeta (3. g.tk. p.m.ē. - 2. g.tk. 1.cet. p.m.ē.) iedzīvotāju apdzīvota vieta un senkapi.
Jaunums!!: Auklas keramikas kultūra un Lejasbitēnu apmetne · Redzēt vairāk »
Lietuvas vēsture
Vēsturiskais Lietuvas ģerbonis Lietuvas nosaukums Kvedlinburgas annālēs, 1009. gads Lietuvas vēstures pirmsākumi meklējami ap 10.
Jaunums!!: Auklas keramikas kultūra un Lietuvas vēsture · Redzēt vairāk »
Lubānas novads
Lubānas novads bija pašvaldība Vidzemes austrumu daļā, Aiviekstes krastā, kurā tika apvienota Lubānas pilsēta un Indrānu pagasts.
Jaunums!!: Auklas keramikas kultūra un Lubānas novads · Redzēt vairāk »
Narvas kultūra
Narvas kultūrai raksturīgā keramika. Narvas kultūra bija jaunākā akmens laikmeta sākuma (agrīnā neolīta) kultūra (4.-3. gadu tk. p.m.ē.) Latvijā, Igaunijā, Lietuvas ziemeļos, Baltkrievijas ziemeļos un Krievijas ziemeļrietumu apgabalos, kas attīstījās no mezolīta laikā radušās Kundas kultūras.
Jaunums!!: Auklas keramikas kultūra un Narvas kultūra · Redzēt vairāk »
Neolīts
Neolīta laikmeta darbarīkiNeolīts (- jauns, lithos - akmens, jeb "Jaunais akmens laikmets"), reizēm saukts arī par vēlo vai vēlīno akmens laikmetu, ir akmens laikmeta pēdējais periods.
Jaunums!!: Auklas keramikas kultūra un Neolīts · Redzēt vairāk »
Osas apmetne
Osas apmetne bija vēlā mezolīta, agrā un vidējā neolīta (5600. - 2300. gadu p.m.ē.) iedzīvotāju apdzīvota vieta Lubāna līdzenumā tagadējā Balvu novada (Lazdukalna pagasts) teritorijā.
Jaunums!!: Auklas keramikas kultūra un Osas apmetne · Redzēt vairāk »
Pirmsvalsts sabiedrība
Pirmsvalsts sabiedrības veidoja nelielas cilvēku kopas, grupas vai ciemati.
Jaunums!!: Auklas keramikas kultūra un Pirmsvalsts sabiedrība · Redzēt vairāk »
Somi
Somi ir viena no Eiropas nācijām, kas runā somu valodā, Somijas pamatiedzīvotāji.
Jaunums!!: Auklas keramikas kultūra un Somi · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Auklas keramikas un laivas cirvju kultūra.
