Ātrāk nekā pārlūku!
285 attiecības: Afganistānas lapsa, Airkāji, Alnis, Alpaka, Amūras tīģeris, Amerikas āpsis, Amerikas ūdri, Amerikas brieži, Amerikas cūkšņukura skunkss, Amerikas melnais lācis, Amerikāņu kokerspaniels, Analogais signāls, Andalūzijas zirgs, Apenīnu brūnais lācis, Artūrs Bethers, Asspalvainās zemes vāveres, Ausainā pūce, Ausainās pūces, Auskari, Auskultācija, Ausroņi, Austrālijas ehidna, Austrumāfrikas slaidkājis, Austrumu baltastes trusis, Austrumu plankumainais skunkss, Šarpejs, Šetlandes ponijs, Šimpanzes, Špics, Ģerģs Bēkēši, Ūdensstrazds, Ūpis, Īru vilku suns, Īsausu zorro, Īsspalvainais ūdrs, Īstās pūces, Ķīnas seskāpsis, Ķenguru dzimta, Čūskas, Čivava (suņu šķirne), Āfrikas beznagu ūdrs, Āfrikas savannas zilonis, Āfrikas savvaļas ēzelis, Āfrikas zeltainais kaķis, Āfrikas ziloņi, Āpsis, Āzijas āpsis, Āzijas īsnagu ūdrs, Āzijas lauva, Āzijas leopardkaķis, ..., Āzijas melnais lācis, Āzijas tapirs, Āzijas zilonis, Bali tīģeris, Baltais degunradzis, Baltais zaķis, Baltpurna degunlācītis, Baltvalis, Bandikutveidīgie, Basets, Bīgls, Bebri, Bengālijas lapsa, Bezžokļaiņi, Bioloģija, Bonobo, Borneo seskāpsis, Brazīlijas zorro, Brūnā hiēna, Caunas, Cauruļzobis, Cīņas klubs (filma), Cūkāpsis, Cūkdelfīnu dzimta, Cūku dzimta, Cikāžu dzimta, Dartmūras ponijs, Dārza susuri, Dārza susuris, Džeks Uzšķērdējs, Degu, Degunlācīši, Deguns, Delfīni, Derealizācija, Devonas rekss, Dienvidamerikas degunlācītis, Dienvidu žirafe, Dienvidu kotiki, Dienvidu upesūdrs, Dirhaunds, Dzeltenkakla cauna, Dziedātājputni, Dzirdes aparāts, Eirāzijas ūdri, Eirāzijas brūnais lācis, Eiropas ūdrs, Eksmūras ponijs, Enaliarktīdi, Fonētika, Galva, Garlūpu lācis, Garspalvainais kollijs, Gaurs, Goferi, Greihaunds, Gvanako, Hameleoni, Hei tiki, Hi-Fi, Ibērijas lūsis, Imperatorpingvīns, Indijas degunradzis, Indijas vilks, Indonēzijas kalnu zebiekste, Islandes zirgs, Jaguarunds, Jaguārs, Japānas āpsis, Japānas lidvāvere, Japānas susuris, Jenotsuns, Jenotu dzimta, Jorkšīras terjers, Kaķis, Kaķveidīgie, Kalnu bebrs, Kalnu degunlācītis, Kamieļi, Kanādas lūsis, Karakals, Karaliskais pingvīns, Karpu dzimta, Kartūzieši, Kāmji, Kloākaiņi, Koala, Kolpeo lapsa, Kornvolas rekss, Krūmu sīļi, Krūmu sīlis, Krēpjaita, Labradoras retrīvers, Laiviņcepure, Lama, Lamu cilts, Lāču dzimta, Lāsumainais sesks, Lūši, Līdzenumu tapirs, Leduslācis, Levrete, Lidvāveres, Lielais dzeltencekula kakadu, Lielais grizons, Lielais skudrlācis, Lielais susuris, Lielā čakste, Maikongs, Malajas lācis, Mangustu dzimta, Manuls, Mazais plankumainais skunkss, Mazais susuris, Mazais trušbandikuts, Mājas sesks, Mūzika, Meža cauna, Meža cūka, Meža pūce, Meža sicista, Meža susuris, Medusāpsis, Meinkūns, Melanoma, Melnais degunradzis, Melnastes briedis, Melnkāju sesks, Melnmuguras šakālis, Mikroviļņi, Miniatūrais pinčers, Mopsis, Morgana zirgs, Murkšķis, Muskusvērsis, Nambats, Neapoles mastifs, Nepilnīgā osteoģenēze, Niedru lija, Ocelots, Okapi, Olingi, Otorinolaringoloģija, Pampu lapsa, Parastais jenots, Parastā raudene, Parastā vāvere, Patagonijas zebiekste, Pūču dzimta, Pūčveidīgie, Pīrsings, Pelēkais ronis, Pelēkais zorro, Peles, Plakanā mezgliņēde, Plankumainais ronis, Plankumainā hiēna, Pogainais ronis, Polārlapsa, Progresējošā osificējošā fibrodisplāzija, Pundurnīlzirgs, Pundurtrusis, Puspērtiķi, Reino sindroms, Rietumu goferi, Rietumu pelēkais ķengurs, Rietumu plankumainais skunkss, Rudais ķengurs, Rudastes čakste, Sarkanā panda, Sīrijas brūnais lācis, Sēra korķis, Seja, Sermuļu dzimta, Servals, Seskāpši, Siāmas kaķis, Sibīrijas stirna, Skaņa, Skrimslis, Slaidkāji, Slaidkāju dzimta, Slapjdeguna pērtiķi, Sliņķi, Smilšu kaķis, Smilšu lapsa, Spāņu kurts, Sumatras degunradzis, Suns, Surikats, Susuri, Svītrainais skunkss, Svilpējzaķi, Taira, Tapiri, Tarsiji, Tasmanijas velns, Tīģeris, Tinis, Tropu pigmejvāvere, Trušbandikuti, Truši, Tuksneša zebra, Uztvērējs, Vaļi, Vaļveidīgie, Vaigi, Vakuums, Valzirgs, Veimārietis, Velsas braucamais ponijs, Velsas kalnu ponijs, Velsas korgijs pembroks, Velsas ponijs (sekcija B), Vidusamerikas kakomiclijs, Viela, Vikunja, Vipets, Vombats, Voroņeža, Zaķi, Zarnelpotāji, Zīdītāji, Zebiekste, Zebras, Zemesvilks, Ziemeļamerikas lapsa, Ziemeļamerikas upesūdrs, Ziemeļu kotiks, Ziemeļu olings, Ziemeļu ziloņronis, Ziloņroņi, Zirgi, Zivju cauna, Zvīņastlidvāveru dzimta. Izvērst indekss (235 vairāk) »
Afganistānas lapsa
Afganistānas lapsa (Vulpes cana) ir suņu dzimtas (Canidae) lapsu ģints (Vulpes) viena no sugām.
Jaunums!!: Auss un Afganistānas lapsa · Redzēt vairāk »
Airkāji
Airkāji, airkāju virsdzimtas (Pinnipedia) dzīvnieki ir daļēji jūras dzīvnieki, kas daļu dzīves pavada gan ūdenī, gan uz sauszemes, tie pieder plēsēju kārtas (Carnivora) suņveidīgo apakškārtai (Caniformia).
Jaunums!!: Auss un Airkāji · Redzēt vairāk »
Alnis
Alnis (Alces alces) ir liela auguma dzīvnieks, kas pieder pārnadžu kārtas (Ruminantia) briežu dzimtai (Cervidae).
Jaunums!!: Auss un Alnis · Redzēt vairāk »
Alpaka
Alpaka (Vicugna pacos) ir kamieļu dzimtas (Camelidae) Dienvidamerikā, Andu kalnos dzīvojošs mājdzīvnieks, kura savvaļas priekštece ir vikunja, lai gan ārēji tā ir līdzīgāka mazai lamai, ar kuru alpaka ir tuvu radniecīga, līdzīgi kā ar gvanako.
Jaunums!!: Auss un Alpaka · Redzēt vairāk »
Amūras tīģeris
Amūras tīģeris (Panthera tigris altaica), saukts arī par Usūrijas tīģeri vai Sibīrijas tīģeri, ir tīģera pasuga, kas sastopama Krievijas Federācijas Tālajos Austrumos, galvenokārt Sihote-Alina kalnos.
Jaunums!!: Auss un Amūras tīģeris · Redzēt vairāk »
Amerikas āpsis
Amerikas āpsis jeb Ziemeļamerikas āpsis (Taxidea taxus) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga Amerikas āpšu ģintī (Taxidea).
Jaunums!!: Auss un Amerikas āpsis · Redzēt vairāk »
Amerikas ūdri
Amerikas ūdri (Lontra) ir viena no sermuļu dzimtas (Mustelidae) ģintīm, kas apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Jaunums!!: Auss un Amerikas ūdri · Redzēt vairāk »
Amerikas brieži
Amerikas brieži (Odocoileus) ir viena no briežu dzimtas (Cervidae) ģintīm, kas pieder pārnadžu kārtai.
Jaunums!!: Auss un Amerikas brieži · Redzēt vairāk »
Amerikas cūkšņukura skunkss
Amerikas cūkšņukura skunkss (Conepatus leuconotus) ir vidēja auguma skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder cūkšņukura skunksu (Conepatus) ģintij.
Jaunums!!: Auss un Amerikas cūkšņukura skunkss · Redzēt vairāk »
Amerikas melnais lācis
Amerikas melnais lācis (Ursus americanus) ir lāču dzimtas (Ursidae) lāču ģints (Ursus) plēsīgo zvēru suga.
Jaunums!!: Auss un Amerikas melnais lācis · Redzēt vairāk »
Amerikāņu kokerspaniels
Amerikāņu kokerspaniels ir vidēja lieluma suņu šķirne no spanielu grupas.
Jaunums!!: Auss un Amerikāņu kokerspaniels · Redzēt vairāk »
Analogais signāls
Analogais signāls ir viens no informācijas pārraides veidiem.
Jaunums!!: Auss un Analogais signāls · Redzēt vairāk »
Andalūzijas zirgs
Andalūzijas zirgs ir viena no karstasiņu zirgu šķirnēm.
Jaunums!!: Auss un Andalūzijas zirgs · Redzēt vairāk »
Apenīnu brūnais lācis
Apenīnu brūnais lācis jeb Marsikana lācis (Ursus arctos marsicanus) ir lāču dzimtas (Ursidae) viena no brūno lāču (Ursus arctos) pasugām.
Jaunums!!: Auss un Apenīnu brūnais lācis · Redzēt vairāk »
Artūrs Bethers
Artūrs Bethers (dzimis, miris) bija Bauskā dzimis vācbaltiešu izcelsmes anatoms un patologs.
Jaunums!!: Auss un Artūrs Bethers · Redzēt vairāk »
Asspalvainās zemes vāveres
Asspalvainās zemes vāveres, asspalvaino vāveru cilts (Xerini) ir viena no trijām vāveru dzimtas (Sciuridae) zemes vāveru apakšdzimtas (Xerinae) grauzēju ciltīm.
Jaunums!!: Auss un Asspalvainās zemes vāveres · Redzēt vairāk »
Ausainā pūce
Ausainā pūce (Asio otus) ir vidēja izmēra naktsaktīva pūce, kas izplatīta visā Eiropā, izņemot galējos ziemeļus, Āzijā līdz Tālajiem Austrumiem, Ziemeļāfrikā no Marokas līdz Tunisijai un Ziemeļamerikā no Kanādas dienvidiem līdz Meksikai.
Jaunums!!: Auss un Ausainā pūce · Redzēt vairāk »
Ausainās pūces
Ausainās pūces, ausaino pūču ģints (Asio) ir pūču dzimtas (Strigidae) putnu ģints, kas apvieno 6 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Jaunums!!: Auss un Ausainās pūces · Redzēt vairāk »
Auskari
Auskari sievietes ausī Auskari ir pie ausīm piestiprināmas rotaslietas.
Jaunums!!: Auss un Auskari · Redzēt vairāk »
Auskultācija
Netiešā auskultācija, izmantojot stetoskopu Auskultācija ( — ‘klausīties, izklausīt’) ir diagnosticēšanas metode, kura izmanto skaņas, kas dabiski rodas organismā un tiek uztvertas ar tiešo vai netiešo (ar jebkāda cieta ķermeņa palīdzību) mūsu auss saskaršanos ar ķermeņa virsmu.
Jaunums!!: Auss un Auskultācija · Redzēt vairāk »
Ausroņi
Ausroņi jeb ausainie roņi, ausroņu dzimta (Otariidae) ir viena no plēsēju kārtas (Carnivora) airkāju dzimtām.
Jaunums!!: Auss un Ausroņi · Redzēt vairāk »
Austrālijas ehidna
Austrālijas ehidna jeb īspurna ehidna (Tachyglossus aculeatus) ir viena no četrām mūsdienās dzīvojošajām ehidnu dzimtas (Tachyglossidae) sugām un ir vienīgā suga ehidnu gintī (Tachyglossus).
Jaunums!!: Auss un Austrālijas ehidna · Redzēt vairāk »
Austrumāfrikas slaidkājis
Austrumāfrikas slaidkājis (Pedetes surdaster) ir viena no divām slaidkāju dzimtas (Pedetidae) mūsdienās dzīvojošām grauzēju sugām.
Jaunums!!: Auss un Austrumāfrikas slaidkājis · Redzēt vairāk »
Austrumu baltastes trusis
Austrumu baltastes trusis jeb Floridas trusis (Sylvilagus floridanus) ir zaķu dzimtas (Leporidae) baltastes trušu ģints (Sylvilagus) zīdītājs, kas ir ne tikai visizplatītākā trušu suga Amerikas Savienotajās Valstīs, bet visā Ziemeļamerikā.
Jaunums!!: Auss un Austrumu baltastes trusis · Redzēt vairāk »
Austrumu plankumainais skunkss
Austrumu plankumainais skunkss (Spilogale putorius) ir neliels skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder plankumaino skunksu (Spilogale) ģintij.
Jaunums!!: Auss un Austrumu plankumainais skunkss · Redzēt vairāk »
Šarpejs
Šarpejs ir ķīniešu izcelsmes suņu šķirne, kas pēc Starptautiskās kinoloģiskās federācijas klasifikācijas (SKF) pieder pie 2.
Jaunums!!: Auss un Šarpejs · Redzēt vairāk »
Šetlandes ponijs
Šetlandes ponijs ir Šetlendas salu poniju šķirne.
Jaunums!!: Auss un Šetlandes ponijs · Redzēt vairāk »
Šimpanzes
Šimpanzes (Pan) ir cilvēkpērtiķu dzimtas (Hominidae) ģints, kurā ir 2 sugas: parastā šimpanze (Pan troglodytes) un bonobo šimpanze (Pan paniscus).
Jaunums!!: Auss un Šimpanzes · Redzēt vairāk »
Špics
Špics ir suņu tips, kurš sadalās daudzās šķirnēs.
Jaunums!!: Auss un Špics · Redzēt vairāk »
Ģerģs Bēkēši
Gerģs Bēkēši (Békésy György, Georg von Békésy, dzimis Budapeštā, miris Honolulu) bija ungāru biofiziķis.
Jaunums!!: Auss un Ģerģs Bēkēši · Redzēt vairāk »
Ūdensstrazds
Ūdensstrazds jeb krūšu putns (Cinclus cinclus) ir vidēji liels ūdensstrazdu dzimtas (Cinclidae) dziedātājputns, kas sastopams Eirāzijā un Ziemeļāfrikas rietumos.
Jaunums!!: Auss un Ūdensstrazds · Redzēt vairāk »
Ūpis
Ūpis jeb Eirāzijas ūpis (Bubo bubo) ir liela auguma pūču dzimtas (Strigidae) plēsīgais putns, kas pieder ūpju ģintij (Bubo).
Jaunums!!: Auss un Ūpis · Redzēt vairāk »
Īru vilku suns
Īru vilku suns ir ļoti liels kurtu šķirnes suns.
Jaunums!!: Auss un Īru vilku suns · Redzēt vairāk »
Īsausu zorro
Īsausu zorro (Atelocynus microtis) ir suņu dzimtas plēsējs.
Jaunums!!: Auss un Īsausu zorro · Redzēt vairāk »
Īsspalvainais ūdrs
Īsspalvainais ūdrs (Lutrogale perspicillata) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas pieder īsspalvaino ūdru ģintij (Lutrogale).
Jaunums!!: Auss un Īsspalvainais ūdrs · Redzēt vairāk »
Īstās pūces
Īstās pūces, īsto pūču ģints (Strix) ir pūčveidīgo (Strigiformes) putnu ģints, kas pieder pūču dzimtai (Strigidae).
Jaunums!!: Auss un Īstās pūces · Redzēt vairāk »
Ķīnas seskāpsis
Ķīnas seskāpsis jeb sīkzobu seskāpsis (Melogale moschata) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.
Jaunums!!: Auss un Ķīnas seskāpsis · Redzēt vairāk »
Ķenguru dzimta
Ķenguru dzimta (Macropodidae) ir viena no somaiņu (Marsupialia) diprotodontu kārtas (Diprotodontia) dzimtām, kas pieder ķengurveidīgo apakškārtai (Macropodiformes).
Jaunums!!: Auss un Ķenguru dzimta · Redzēt vairāk »
Čūskas
Čūskas (Serpentes) ir zvīņrāpuļu kārtas (Squamata) apakškārta.
Jaunums!!: Auss un Čūskas · Redzēt vairāk »
Čivava (suņu šķirne)
Čivava ir mazākā suņu šķirne pasaulē, kas izveidota Meksikā un nosaukta Čivavas štata vārdā par godu faktam, ka rietumu pasaule 1850.
Jaunums!!: Auss un Čivava (suņu šķirne) · Redzēt vairāk »
Āfrikas beznagu ūdrs
Āfrikas beznagu ūdrs (Aonyx capensis) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas ir vienīgā suga beznagu ūdru ģintī (Aonyx).
Jaunums!!: Auss un Āfrikas beznagu ūdrs · Redzēt vairāk »
Āfrikas savannas zilonis
Āfrikas savannas zilonis (Loxodonta africana) ir viena no divām Āfrikas ziloņu ģints (Loxodonta) mūsdienās dzīvojošām sugām, kas mājo Āfrikas savannā uz dienvidiem no Sahāras tuksneša.
Jaunums!!: Auss un Āfrikas savannas zilonis · Redzēt vairāk »
Āfrikas savvaļas ēzelis
Āfrikas savvaļas ēzelis (Equus africanus) ir zirgu dzimtas (Equidae) ēzeļu apakšģints (Asinus) viena no sugām.
Jaunums!!: Auss un Āfrikas savvaļas ēzelis · Redzēt vairāk »
Āfrikas zeltainais kaķis
Āfrikas zeltainais kaķis jeb zeltainais kaķis (Caracal aurata) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas ir endēma Rietumāfrikas un Centrālās Āfrikas tropu lietus mežu dzīvnieku suga.
Jaunums!!: Auss un Āfrikas zeltainais kaķis · Redzēt vairāk »
Āfrikas ziloņi
Āfrikas ziloņi (Loxodonta) ir ziloņu dzimtas (Elephantidae) ģints, kurā ir 2 mūsdienās dzīvojoša sugas — Āfrikas meža zilonis (Loxodonta cyclotis) un Āfrikas savannas zilonis (Loxodonta africana), kā arī vairākas izmirušas sugas.
Jaunums!!: Auss un Āfrikas ziloņi · Redzēt vairāk »
Āpsis
Āpsis (Meles meles) jeb Eiropas āpsis ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas sastopams lielākajā Eiropas daļā, Latviju ieskaitot.
Jaunums!!: Auss un Āpsis · Redzēt vairāk »
Āzijas āpsis
Āzijas āpsis (Meles leucurus) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) Eirāzijas āpšu ģints (Meles) plēsējs.
Jaunums!!: Auss un Āzijas āpsis · Redzēt vairāk »
Āzijas īsnagu ūdrs
Āzijas īsnagu ūdrs (Amblonyx cinereus) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas ir vienīgā suga īsnagu ūdru ģintī (Amblonyx).
Jaunums!!: Auss un Āzijas īsnagu ūdrs · Redzēt vairāk »
Āzijas lauva
Āzijas lauva jeb Indijas lauva, arī Persijas lauva (Panthera leo persica) ir lauvas pasuga, kas mūsdienās sastopama tikai Gudžarātas štatā Indijā, Gīra nacionālajā parkā.
Jaunums!!: Auss un Āzijas lauva · Redzēt vairāk »
Āzijas leopardkaķis
Āzijas leopardkaķis (Prionailurus bengalensis) ir neliela auguma kaķu dzimtas (Felidae) savvaļas plēsējs.
Jaunums!!: Auss un Āzijas leopardkaķis · Redzēt vairāk »
Āzijas melnais lācis
Āzijas melnais lācis (Ursus thibetanus) ir lāču dzimtas (Ursidae) lāču ģints (Ursus) plēsīgo zvēru suga.
Jaunums!!: Auss un Āzijas melnais lācis · Redzēt vairāk »
Āzijas tapirs
Āzijas tapirs (Tapirus indicus) jeb Malajas tapirs ir tapiru dzimtas (Tapiridae) viena no sugām.
Jaunums!!: Auss un Āzijas tapirs · Redzēt vairāk »
Āzijas zilonis
Āzijas zilonis (Elephas maximus) ir vienīgā mūsdienās dzīvojošā ziloņu suga, kas pieder Āzijas ziloņu ģintij (Elephas).
Jaunums!!: Auss un Āzijas zilonis · Redzēt vairāk »
Bali tīģeris
Bali tīģeris (Panthera tigris balica) ir izmirusi tīģera pasauga, kas kādreiz apdzīvoja Bali salu Indonēzijā.
Jaunums!!: Auss un Bali tīģeris · Redzēt vairāk »
Baltais degunradzis
Baltais degunradzis (Ceratotherium simum) jeb platlūpas degunradzis ir viena no piecām vēl joprojām dzīvojošajām degunradžu dzimtas (Rhinocerotidae) sugām, bet tā ir vienīgā suga balto degunradžu ģintī (Ceratotherium).
Jaunums!!: Auss un Baltais degunradzis · Redzēt vairāk »
Baltais zaķis
Baltais zaķis (Lepus timidus) ir zaķu dzimtas (Leporidae) suga, kurai ir 15 pasugas.
Jaunums!!: Auss un Baltais zaķis · Redzēt vairāk »
Baltpurna degunlācītis
Baltpurna degunlācītis (Nasua narica) ir neliels jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas pieder parasto degunlācīšu ģintij (Nasua).
Jaunums!!: Auss un Baltpurna degunlācītis · Redzēt vairāk »
Baltvalis
Baltvalis jeb baltais valis (Delphinapterus leucas) ir vidēja auguma narvaļu dzimtas (Monodontidae) jūrā dzīvojošs vaļveidīgais zīdītājs, kas ir vienīgā suga baltvaļu ģintī (Delphinapterus).
Jaunums!!: Auss un Baltvalis · Redzēt vairāk »
Bandikutveidīgie
Bandikutveidīgie (Peramelemorphia) ir viena no Austrālijas somaiņu (Australidelphia) kārtām, kas apvieno divas mūsdienās dzīvojošas dzimtas (bandikutus un trušbandikutus) un divas izmirušas dzimtas.
Jaunums!!: Auss un Bandikutveidīgie · Redzēt vairāk »
Basets
Basets jeb basethaunds ir angļu medību suņu šķirne, kas pēc Starptautiskās kinoloģiskās federācijas klasifikācijas (SKF) pieder pie 6.
Jaunums!!: Auss un Basets · Redzēt vairāk »
Bīgls
Bīgls ir vidēja lieluma medību suņu šķirne, kas izveidota Anglijā.
Jaunums!!: Auss un Bīgls · Redzēt vairāk »
Bebri
Bebri, bebru ģints (Castor) ir vienīgā bebru dzimtas (Castoridae) daļēji ūdenī dzīvojošu grauzēju ģints, kas apvieno divas mūsdienās dzīvojošas bebru sugas un vienu izmirušu aizvēsturisko sugu.
Jaunums!!: Auss un Bebri · Redzēt vairāk »
Bengālijas lapsa
Bengālijas lapsa (Vulpes bengalensis) jeb Indijas lapsa ir suņu dzimtas (Canidae) plēsējs, kas ir endēma Indijas subkontinenta lapsu suga.
Jaunums!!: Auss un Bengālijas lapsa · Redzēt vairāk »
Bezžokļaiņi
Bezžokļaiņi, iekšžauņi (Agnatha, Entobranchiata) — hordaiņu tipa, mugurkaulnieku apakštipa infratips.
Jaunums!!: Auss un Bezžokļaiņi · Redzēt vairāk »
Bioloģija
Viena no bioloģijas nozarēm ir zooloģija, kur tiek pētīti dzīvnieki. Bioloģija ((bios) — ‘dzīvība’; λόγος (logos) — ‘jēdziens, zinātne’) ir dabas zinātne par dzīvību visās tās izpausmēs un par dzīvās matērijas organizāciju molekulārā, šūnu, audu, orgānu, organismu un organismu kopu līmenī.
Jaunums!!: Auss un Bioloģija · Redzēt vairāk »
Bonobo
Bonobo, bonobo šimpanze jeb punduršimpanze (Pan paniscus) ir viena no divām šimpanžu ģints (Pan) sugām, kas pieder cilvēkpērtiķu dzimtai (Hominidae).
Jaunums!!: Auss un Bonobo · Redzēt vairāk »
Borneo seskāpsis
Borneo seskāpsis (Melogale everetti) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.
Jaunums!!: Auss un Borneo seskāpsis · Redzēt vairāk »
Brazīlijas zorro
Brazīlijas zorro (Pseudalopex vetulus) ir suņu dzimtas (Canidae) zorro ģints (Pseudalopex) plēsējs.
Jaunums!!: Auss un Brazīlijas zorro · Redzēt vairāk »
Brūnā hiēna
Brūnā hiēna (Hyaena brunnea) ir hiēnu dzimtas (Hyaenidae) plēsējs, kas izplatīts Āfrikas dienvidu daļā — Namībijā, Botsvānā, rietumu un dienvidu Zimbabvē, dienvidu Mozambikā un Dienvidāfrikā.
Jaunums!!: Auss un Brūnā hiēna · Redzēt vairāk »
Caunas
Caunas (Martes) ir neliela auguma plēsīgi dzīvnieki, kas veido vienu no sermuļu dzimtas (Mustelidae) ģintīm.
Jaunums!!: Auss un Caunas · Redzēt vairāk »
Cauruļzobis
Cauruļzobis jeb Āfrikas skudrlācis (Orycteropus afer) ir vienīgā mūsdienās dzīvojošā Āfrikas cauruļzobju ģints (Orycteropus) suga.
Jaunums!!: Auss un Cauruļzobis · Redzēt vairāk »
Cīņas klubs (filma)
"Cīņas klubs" ir 1999.
Jaunums!!: Auss un Cīņas klubs (filma) · Redzēt vairāk »
Cūkāpsis
Cūkāpsis jeb cūkuāpsis (Arctonyx collaris) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) cūkāpšu ģints (Arctony) plēsējs.
Jaunums!!: Auss un Cūkāpsis · Redzēt vairāk »
Cūkdelfīnu dzimta
Cūkdelfīnu jeb jūras cūku dzimta (Phocoenidae) ir vaļveidīgo kārtas (Cetacea) jūrā dzīvojošu zīdītāju dzimta, kas pieder pie zobvaļu apakškārtas (Odontoceti).
Jaunums!!: Auss un Cūkdelfīnu dzimta · Redzēt vairāk »
Cūku dzimta
Cūku dzimta (Suidae) ir viena no pārnadžu kārtas (Artiodactyla) dzimtām.
Jaunums!!: Auss un Cūku dzimta · Redzēt vairāk »
Cikāžu dzimta
Cikāžu dzimta (Cicadidae) ir cikāžveidīgo infrakārtas (Cicadomorpha) dzimta, kas apvieno apmēram 2500 sugas, kas iedalās apmēram 347 ģintīs un 4 apakšdzimtās.
Jaunums!!: Auss un Cikāžu dzimta · Redzēt vairāk »
Dartmūras ponijs
Dartmūras ponijs ir poniju šķirne, kas dzīvo Anglijas dienvidu daļā, ganoties Devonas tīreļos arī kā savvaļas zirgi.
Jaunums!!: Auss un Dartmūras ponijs · Redzēt vairāk »
Dārza susuri
Dārza susuri, dārza susuru ģints (Eliomys) ir viena no susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgo grauzēju ģintīm, kas apvieno 3 susuru sugas.
Jaunums!!: Auss un Dārza susuri · Redzēt vairāk »
Dārza susuris
Dārza susuris (Eliomys quercinus) ir viena no susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgo grauzēju sugām.
Jaunums!!: Auss un Dārza susuris · Redzēt vairāk »
Džeks Uzšķērdējs
Džeka Uzšķērdēja ilustratīvs attēls Džeks Uzšķērdējs ir zināmākais vārds neatklātajam sērijveida slepkavam, kurš 1888.
Jaunums!!: Auss un Džeks Uzšķērdējs · Redzēt vairāk »
Degu
Degu (Octodon degus) ir mazi grauzēju kārtas (Rodentia) dzīvnieki.
Jaunums!!: Auss un Degu · Redzēt vairāk »
Degunlācīši
Degunlačīsi (Nasuina) ir viena no jenotu dzimtas (Procyonidae) apakšciltīm, kas apvieno 4 sugas un kas tiek iedalītas 2 ģintīs: parasto degunlācīšu ģintī (Nasua) un kalnu degunlācīšu ģintī (Nasuella).
Jaunums!!: Auss un Degunlācīši · Redzēt vairāk »
Deguns
Deguns ir anatomisks izvirzījums mugurkaulniekiem uz purna vai uz sejas (cilvēkam), kas atrodas virs mutes, un kuram ir elpošanas, ožas, barības iegūšanas un saziņas funkcijas.
Jaunums!!: Auss un Deguns · Redzēt vairāk »
Delfīni
Parastais delfīns (''Delphinus'') Par delfīniem sauc lielāko daļu zobvaļu apakškārtas (Odontoceti) dzīvnieku.
Jaunums!!: Auss un Delfīni · Redzēt vairāk »
Derealizācija
Derealizācija ir konkrētajai īstenībai neatbilstoša sajūta.
Jaunums!!: Auss un Derealizācija · Redzēt vairāk »
Devonas rekss
Devonas rekss ir inteliģenta, īsspalvaina kaķu šķirne, kas selekcionēta Anglijā 1960.
Jaunums!!: Auss un Devonas rekss · Redzēt vairāk »
Dienvidamerikas degunlācītis
Dienvidamerikas degunlacītis jeb gredzenastes degunlācītis (Nasua nasua) ir neliels jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas pieder parasto degunlācīšu ģintij (Nasua).
Jaunums!!: Auss un Dienvidamerikas degunlācītis · Redzēt vairāk »
Dienvidu žirafe
Dienvidu žirafe (Giraffa giraffa) ir žirafu dzimtas pārnadzis, kas sastopams Dienvidāfrikas reģionā: Dienvidāfrikā, Angolā, Namībijā, Botsvānā, Zambijā, Zimbabvē un Mozambikā.
Jaunums!!: Auss un Dienvidu žirafe · Redzēt vairāk »
Dienvidu kotiki
Dienvidu kotiki (Arctocephalus) ir viena no ausroņu dzimtas (Otariidae) ģintīm, kas apvieno 8 kotiku sugas.
Jaunums!!: Auss un Dienvidu kotiki · Redzēt vairāk »
Dienvidu upesūdrs
Dienvidu upesūdrs jeb Čīles upesūdrs (Lontra provocax) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas pieder Amerikas ūdru ģintij (Lontra).
Jaunums!!: Auss un Dienvidu upesūdrs · Redzēt vairāk »
Dirhaunds
Dirhaunds jeb skotu dirhaunds, arī skotu briežu suns ir kurtu šķirnes suns, kas pēc Starptautiskās kinoloģiskās federācijas klasifikācijas (SKF) pieder pie 10.
Jaunums!!: Auss un Dirhaunds · Redzēt vairāk »
Dzeltenkakla cauna
Dzeltenkakla cauna jeb harza (Martes flavigula) ir liela auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder caunu ģintij (Martes).
Jaunums!!: Auss un Dzeltenkakla cauna · Redzēt vairāk »
Dziedātājputni
Dziedātājputni (Passeri) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) apakškārta.
Jaunums!!: Auss un Dziedātājputni · Redzēt vairāk »
Dzirdes aparāts
Dzirdes aparāts. Dzirdes aparāts ir elektroniska skaņu pastiprinoša ierīce, kuru var pielietot cilvēki ar dzirdes traucējumiem, tādējādi uzlabojot iespējas sadzirdēt runātos tekstus u.c. skaņas.
Jaunums!!: Auss un Dzirdes aparāts · Redzēt vairāk »
Eirāzijas ūdri
Eirāzijas ūdri (Lutra) ir viena no sermuļu dzimtas (Mustelidae) ģintīm, kas apvieno 3 sugas.
Jaunums!!: Auss un Eirāzijas ūdri · Redzēt vairāk »
Eirāzijas brūnais lācis
Eirāzijas brūnais lācis (Ursus arctos arctos) ir lāču dzimtas (Ursidae) viena no brūno lāču (Ursus arctos) pasugām.
Jaunums!!: Auss un Eirāzijas brūnais lācis · Redzēt vairāk »
Eiropas ūdrs
Eirāzijas ūdrs jeb Palearktikas ūdrs (Lutra lutra) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas pieder Eirāzijas ūdru ģintij (Lutra).
Jaunums!!: Auss un Eiropas ūdrs · Redzēt vairāk »
Eksmūras ponijs
Eksmūras ponijs ir vecākā un primitīvākā poniju šķirne Britu salu arhipelāgā.
Jaunums!!: Auss un Eksmūras ponijs · Redzēt vairāk »
Enaliarktīdi
Enaliarktīdi (Enaliarctos) ir aizvēsturisku dzīvnieku vienīgā zināmā ģints enaliarktīdu dzimtā (Enaliarctidae).
Jaunums!!: Auss un Enaliarktīdi · Redzēt vairāk »
Fonētika
Fonētika (no grieķu vārda φωνή - "skaņa" vai "balss") ir zinātnes nozare, kas pēta cilvēka runas skaņas.
Jaunums!!: Auss un Fonētika · Redzēt vairāk »
Galva
200px Galva ir cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļa, kurā atrodas mute, smadzenes, redzes, garšas, ožas un dzirdes orgāni.
Jaunums!!: Auss un Galva · Redzēt vairāk »
Garlūpu lācis
Garlūpu lācis (Melursus ursinus) ir lāču dzimtas (Ursidae) zīdītājs, kas ir vienīgā suga garlūpu laču ģintī (Melursus).
Jaunums!!: Auss un Garlūpu lācis · Redzēt vairāk »
Garspalvainais kollijs
Garspalvainais kollijs, ir skotu izcelsmes suņu šķirne, kas pēc Starptautiskās kinoloģiskās federācijas klasifikācijas (SKF) pieder pie 1.
Jaunums!!: Auss un Garspalvainais kollijs · Redzēt vairāk »
Gaurs
Gaurs (Bos gaurus) ir lielākais mūsdienās dzīvojošais dobradžu dzimtas (Bovidae) vērsis, kura dabīgais izplatības areāls aptver Dienvidāziju un Dienvidaustrumāziju.
Jaunums!!: Auss un Gaurs · Redzēt vairāk »
Goferi
Goferi, goferu dzimta (Geomyidae) ir grauzēju kārtas (Rodentia) viena no dzimtām, kas apvieno apmēram 35 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Jaunums!!: Auss un Goferi · Redzēt vairāk »
Greihaunds
Greihaunds ir angļu izcelsmes suņu šķirne, kas pēc Starptautiskās kinoloģiskās federācijas klasifikācijas (SKF) pieder pie 10.
Jaunums!!: Auss un Greihaunds · Redzēt vairāk »
Gvanako
Gvanako (Lama guanicoe) ir kamieļu dzimtas (Camelidae) biezpēdaiņu suga, kas mājo Dienvidamerikā.
Jaunums!!: Auss un Gvanako · Redzēt vairāk »
Hameleoni
Hameleonu dzimta (Chamaeleonidae) ir zvīņrāpuļu kārtas (Squamata) dzimta.
Jaunums!!: Auss un Hameleoni · Redzēt vairāk »
Hei tiki
Gotfrīda Lindauera aptuveni 1863. gada eļļas glezna „Rangi Topeora” ar Ngāti Toa Rangitiru cilts virsaišu dzimtas sievieti ar trim ''hei tiki'' ap kaklu, kas liecina par viņas augsto sabiedrisko stāvokli Gotfrīda Lindauera 1878. gada eļļas glezna „Pare Watene” ar Ngāti Kahungunu cilts sievieti ar guļus nēsātu ''hei tiki'' Hei tiki (no maoru hei — 'nēsāt ap kaklu, kaklarota' un tiki — 'cilvēks') ir tradicionāla maoru no nefrīta (Jaunzēlandes angļu: greenstone) gatavota cilvēkveida formas kaklarota, viens no mūsdienās pazīstamākajiem maoru kultūras simboliem.
Jaunums!!: Auss un Hei tiki · Redzēt vairāk »
Hi-Fi
Eksotiska mājas ''Hi-Fi'' stereosistēma Hi-Fi (no — 'augsta precizitāte') ir apzīmējums kvalitatīvai skaņu aparatūrai.
Jaunums!!: Auss un Hi-Fi · Redzēt vairāk »
Ibērijas lūsis
Ibērijas lūsis (Lynx pardinus) ir Pireneju pussalā sastopams kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas pieder lūšu ģintij (Lynx).
Jaunums!!: Auss un Ibērijas lūsis · Redzēt vairāk »
Imperatorpingvīns
Imperatorpingvīns (Aptenodytes forsteri) ir liela auguma pingvīnu dzimtas (Spheniscidae) jūrasputns, kas pieder pie karalisko pingvīnu ģints (Aptenodytes).
Jaunums!!: Auss un Imperatorpingvīns · Redzēt vairāk »
Indijas degunradzis
Indijas degunradzis (Rhinoceros unicornis) ir viena no piecām vēl joprojām dzīvojošajām degunradžu dzimtas (Rhinocerotidae) sugām.
Jaunums!!: Auss un Indijas degunradzis · Redzēt vairāk »
Indijas vilks
Indijas vilks jeb Irānas vilks (Canis pallipes) ir suņu dzimtas (Canidae) suņu ģints (Canis) plēsējs.
Jaunums!!: Auss un Indijas vilks · Redzēt vairāk »
Indonēzijas kalnu zebiekste
Indonēzijas kalnu zebiekste (Mustela lutreolina) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.
Jaunums!!: Auss un Indonēzijas kalnu zebiekste · Redzēt vairāk »
Islandes zirgs
Islandes zirgi ir viena no populārākajām vieglo gaitu šķirnēm pasaulē.
Jaunums!!: Auss un Islandes zirgs · Redzēt vairāk »
Jaguarunds
Jaguarunds jeb ūdrkaķis (Puma yagouaroundi) ir neliels kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas mājo Ziemeļamerikas dienvidos un Dienvidamerikā.
Jaunums!!: Auss un Jaguarunds · Redzēt vairāk »
Jaguārs
Jaguārs (Panthera onca) ir Jaunajā pasaulē dzīvojoša kaķu dzimtas (Felidae) suga.
Jaunums!!: Auss un Jaguārs · Redzēt vairāk »
Japānas āpsis
Japānas āpsis (Meles anakuma) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas ir endēmiska Japānas suga.
Jaunums!!: Auss un Japānas āpsis · Redzēt vairāk »
Japānas lidvāvere
Japānas lidvāvere (Pteromys momonga) ir viena no vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzēju sugām.
Jaunums!!: Auss un Japānas lidvāvere · Redzēt vairāk »
Japānas susuris
Japānas susuris (Glirulus japonicus) ir viena no susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgo grauzēju sugām, kas ir vienīgā suga Japānas susuru ģintī (Glirulus).
Jaunums!!: Auss un Japānas susuris · Redzēt vairāk »
Jenotsuns
Jenotsuns (Nyctereutes procyonoides) ir suņu dzimtas (Canidae) plēsējs, kas pieder dzimtas pamatcilts (Basal Caninae) grupai.
Jaunums!!: Auss un Jenotsuns · Redzēt vairāk »
Jenotu dzimta
Jenotu dzimtas (Procyonidae) dzīvnieki pieder pie plēsēju kārtas suņveidīgo apakškārtas (Caniformia).
Jaunums!!: Auss un Jenotu dzimta · Redzēt vairāk »
Jorkšīras terjers
Jorkšīras terjers jeb 'jorks' ir angļu izcelsmes suņu šķirne, kas pēc Starptautiskās kinoloģiskās federācijas klasifikācijas (SKF) pieder pie 3.
Jaunums!!: Auss un Jorkšīras terjers · Redzēt vairāk »
Kaķis
Mājas kaķis jeb kaķis (Felis silvestris catus), arī domesticētais kaķis ir mazs, plēsīgs kaķu dzimtas zīdītājs, kas pieradināts pirms vairāk nekā 9500 gadiem.
Jaunums!!: Auss un Kaķis · Redzēt vairāk »
Kaķveidīgie
Kaķveidīgie, kaķveidīgo apakškārtas (Feliformia) dzīvnieki pieder pie plēsēju kārtas (Carnivora).
Jaunums!!: Auss un Kaķveidīgie · Redzēt vairāk »
Kalnu bebrs
Kalnu bebrs (Aplodontia rufa) ir vienīgā mūsdienās dzīvojošā vāverveidīgo grauzēju suga kalnu bebru ģintī (Aplodontia) un arī kalnu bebru dzimtā (Aplodontiidae).
Jaunums!!: Auss un Kalnu bebrs · Redzēt vairāk »
Kalnu degunlācītis
Kalnu degunlācītis (Nasuella olivacea) ir jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga kalnu degunlācīšu ģintī (Nasuella).
Jaunums!!: Auss un Kalnu degunlācītis · Redzēt vairāk »
Kamieļi
Kamieļi, kamieļu ģints (Camelus) ir viena no kamieļu dzimtas (Camelidae) ģintīm, kas pieder pārnadžu kārtai (Artiodactyla).
Jaunums!!: Auss un Kamieļi · Redzēt vairāk »
Kanādas lūsis
Kanādas lūsis (Lynx canadensis) ir Ziemeļamerikā dzīvojoša kaķu dzimtas (Felidae) suga, kurai ir 3 pasugas.
Jaunums!!: Auss un Kanādas lūsis · Redzēt vairāk »
Karakals
Karakals (Caracal caracal) ir vidēja izmēra kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kuram ir 8 mūsdienās atzītas pasugas.
Jaunums!!: Auss un Karakals · Redzēt vairāk »
Karaliskais pingvīns
Karaliskais pingvīns (Aptenodytes patagonicus) ir pingvīnu dzimtas (Spheniscidae) jūrasputns, kas pieder pie karalisko pingvīnu ģints (Aptenodytes).
Jaunums!!: Auss un Karaliskais pingvīns · Redzēt vairāk »
Karpu dzimta
Karpu dzimta (Cyprinidae) ir viena no karpu apakškārtas (Cyprinoidei) dzimtām.
Jaunums!!: Auss un Karpu dzimta · Redzēt vairāk »
Kartūzieši
Kartūziešu ordeņa emblēma Kartūziešu ordenis (saīsināti: OCart) ir Romas Katoļu baznīcas eremītu ordenis.
Jaunums!!: Auss un Kartūzieši · Redzēt vairāk »
Kāmji
Kāmji, kāmju apakšdzimta (Cricetinae) ir viena no piecām kāmju dzimtas (Cricetidae) apakšdzimtām.
Jaunums!!: Auss un Kāmji · Redzēt vairāk »
Kloākaiņi
Kloākaiņi jeb oldējēji (Monotremata) ir zīdītāju klases kārta, kas ir vienīgā kārta pirmzīdītāju apakšklasē (Protheria).
Jaunums!!: Auss un Kloākaiņi · Redzēt vairāk »
Koala
Koala (Phascolarctos cinereus) ir somaiņu (Marsupialia) infraklases zīdītājs.
Jaunums!!: Auss un Koala · Redzēt vairāk »
Kolpeo lapsa
Kolpeo lapsa jeb vienkārši kolpeo (Pseudalopex culpaeus), arī Andu lapsa ir suņu dzimtas (Canidae) zorro ģints (Pseudalopex) plēsējs.
Jaunums!!: Auss un Kolpeo lapsa · Redzēt vairāk »
Kornvolas rekss
Kornvolas rekss ir kaķu šķirne ar sprogainu pavilnu, bez segapspalvojuma, kas selekcionēta Anglijā 1950.
Jaunums!!: Auss un Kornvolas rekss · Redzēt vairāk »
Krūmu sīļi
Krūmu sīļi (Aphelocoma) ir zvirbuļveidīgo (Passeriformes) kārtas viena no vārnu dzimtas (Corvidae) ģintīm, kas apvieno 7 sugas.
Jaunums!!: Auss un Krūmu sīļi · Redzēt vairāk »
Krūmu sīlis
Krūmu sīlis jeb rietumu krūmu sīlis, arī Kalifornijas krūmu sīlis (Aphelocoma californica) ir vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas pieder krūmu sīļu ģintij (Aphelocoma).
Jaunums!!: Auss un Krūmu sīlis · Redzēt vairāk »
Krēpjaita
Krēpjaita (Ammotragus lervia), saukta arī par arui, ir Ziemeļāfrikas kalnos dzīvojošs dobradžu dzimtas (Bovidae) pārnadzis, kas ir vienīgā suga krēpjaitu ģintī (Ammotragus).
Jaunums!!: Auss un Krēpjaita · Redzēt vairāk »
Labradoras retrīvers
Labradoras retrīvers (arī vienkārši labradors) ir viena no retrīveru šķirnēm, medību suņu veids.
Jaunums!!: Auss un Labradoras retrīvers · Redzēt vairāk »
Laiviņcepure
Vācijas armijas laiviņcepure Laiviņcepure jeb vienkārši laiviņa ir cepures veids, kuru lielākoties izmanto armijā, militarizētos, paramilitārajos vai līdzīgos dienestos, organizācijās.
Jaunums!!: Auss un Laiviņcepure · Redzēt vairāk »
Lama
Mājas lama jeb vienkārši lama (Lama glama) ir kamieļu dzimtas (Camelidae) mājdzīvnieks, kurš cēlies, domesticējot savvaļas gvanako (Lama guanicoe) — otru lamu ģints sugu.
Jaunums!!: Auss un Lama · Redzēt vairāk »
Lamu cilts
Lamu cilts (Lamini) ir viena no divām kamieļu apakšdzimtas (Camelinae) ciltīm.
Jaunums!!: Auss un Lamu cilts · Redzēt vairāk »
Lāču dzimta
Lāču dzimtas (Ursidae) dzīvnieki ir lieli plēsēju kārtas zīdītāji, kas pieder suņveidīgo apakškārtai (Caniformia), un ir tuvi radinieki airkājiem (Pinnipedia).
Jaunums!!: Auss un Lāču dzimta · Redzēt vairāk »
Lāsumainais sesks
Lāsumainais sesks (Vormela peregusna) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, un tā ir vienīgā suga lāsumaino sesku ģintī (Vormela).
Jaunums!!: Auss un Lāsumainais sesks · Redzēt vairāk »
Lūši
Lūši, lūšu ģints (Lynx) ir viena no kaķu dzimtas (Felidae), ģintīm, kas pieder kaķu apakšdzimtai (Felinae).
Jaunums!!: Auss un Lūši · Redzēt vairāk »
Līdzenumu tapirs
Līdzenumu tapirs (Tapirus terrestris) jeb Dienvidamerikas tapirs, arī Brazīlijas tapirs ir tapiru dzimtas (Tapiridae) viena no Latīņamerikas tapiru sugām.
Jaunums!!: Auss un Līdzenumu tapirs · Redzēt vairāk »
Leduslācis
Leduslācis, baltais lācis jeb polārlācis (Ursus maritimus) ir lāču dzimtas (Ursidae) plēsīgo zvēru suga.
Jaunums!!: Auss un Leduslācis · Redzēt vairāk »
Levrete
Levrete pazīstama arī ar nosaukumu itāļu greihaunds, ir Itālijas izcelsmes suņu šķirne, kas pēc Starptautiskās kinoloģiskās federācijas klasifikācijas (SKF) pieder pie 10.
Jaunums!!: Auss un Levrete · Redzēt vairāk »
Lidvāveres
Lidvāveres (Pteromyini) ir viena no vāveru dzimtas (Sciuridae) ciltīm, kas apvieno 43 sugas, kas iedalās 15 ģintīs un divās apakšciltīs: Glaucomyina un Pteromyina.
Jaunums!!: Auss un Lidvāveres · Redzēt vairāk »
Lielais dzeltencekula kakadu
Lielais dzeltencekula kakadu (Cacatua galerita) ir liela auguma kakadu dzimtas (Cacatuidae) papagailis, kas sastopams Austrālijas, Jaungvinejas un dažu Indonēzijas salu mežos.
Jaunums!!: Auss un Lielais dzeltencekula kakadu · Redzēt vairāk »
Lielais grizons
Lielais grizons (Galictis vittata) ir vidēja auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder grizonu ģintij (Galictis).
Jaunums!!: Auss un Lielais grizons · Redzēt vairāk »
Lielais skudrlācis
Lielais skudrlācis jeb trīspirkstu skudrlācis (Myrmecophaga tridactyla) ir liela auguma nepilnzobju kārtas (Pilosa) zīdītājs.
Jaunums!!: Auss un Lielais skudrlācis · Redzēt vairāk »
Lielais susuris
Lielais susuris (Glis glis), saukts arī par gulētājžurku un dižsusuri ir susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgais grauzējs, kas ir vienīgā suga dižsusuru ģintī (Glis).
Jaunums!!: Auss un Lielais susuris · Redzēt vairāk »
Lielā čakste
Lielā čakste (Lanius excubitor) ir vidēja auguma čakstu dzimtas (Laniidae) zvirbuļveidīgais putns, kas sastopams Eiropas un Āzijas rietumdaļas mērenajā joslā.
Jaunums!!: Auss un Lielā čakste · Redzēt vairāk »
Maikongs
Maikongs (Cerdocyon thous) jeb krabjēdāju lapsa ir suņu dzimtas plēsējs.
Jaunums!!: Auss un Maikongs · Redzēt vairāk »
Malajas lācis
Malajas lācis (Helarctos malayanus) ir lāču dzimtas (Ursidae) zīdītājs, kas ir vienīgā suga Malajas laču ģintī (Helarctos).
Jaunums!!: Auss un Malajas lācis · Redzēt vairāk »
Mangustu dzimta
Mangustu dzimtas (Herpestidae) dzīvnieki ir plēsēju kārtas (Carnivora) kaķveidīgie (Feliformia) zīdītāji.
Jaunums!!: Auss un Mangustu dzimta · Redzēt vairāk »
Manuls
Manuls (Otocolobus manul) ir neliels kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kurš apdzīvo Centrālāzijas stepes no Irānas līdz Ķīnai, ieskaitot Aizkaukāzu un Vidusāziju.
Jaunums!!: Auss un Manuls · Redzēt vairāk »
Mazais plankumainais skunkss
Mazais plankumainais skunkss (Spilogale pygmaea) ir neliels skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder plankumaino skunksu (Spilogale) ģintij.
Jaunums!!: Auss un Mazais plankumainais skunkss · Redzēt vairāk »
Mazais susuris
Mazais susuris jeb lazdu susuris (Muscardinus avellanarius) ir viena no susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgo grauzēju sugām, kas ir vienīgā suga mazo susuru ģintī (Muscardinus).
Jaunums!!: Auss un Mazais susuris · Redzēt vairāk »
Mazais trušbandikuts
Mazais trušbandikuts (Macrotis leucura) ir viena no divām trušbandikutu dzimtas (Thylacomyidae) sugām, kas, visticamākais, izmirusi 1950.
Jaunums!!: Auss un Mazais trušbandikuts · Redzēt vairāk »
Mājas sesks
Mājas sesks (Mustela putorius furo) jeb fretka (no) ir meža seska domesticēta pasuga.
Jaunums!!: Auss un Mājas sesks · Redzēt vairāk »
Mūzika
La nots Mūzika (mousikḗ — ‘mūzu māksla’) ir mākslas veids, kurā ir ar ausi uztvertas, īpaši izveidotas vai nejauši radušās priekšmetu vai parādību izraisītas gaisa svārstības, kas ar asociāciju, analoģiju un sinestēziju palīdzību iedarbojas uz cilvēka psiholoģisko stāvokli kā intelektuāli vai emocionāli stimulējošs, organizējošs, terapeitisks vai sakrāls līdzeklis.
Jaunums!!: Auss un Mūzika · Redzēt vairāk »
Meža cauna
Meža cauna jeb Eiropas meža cauna (Martes martes) ir vidēja auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder caunu ģintij (Martes).
Jaunums!!: Auss un Meža cauna · Redzēt vairāk »
Meža cūka
Meža cūka jeb mežacūka (Sus scrofa) ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) cūku dzimtas (Suidae) cūku ģints (Sus) dzīvnieks.
Jaunums!!: Auss un Meža cūka · Redzēt vairāk »
Meža pūce
Meža pūce (Strix aluco) ir vidēja izmēra naktsaktīva pūce, kas sastopama lielākajā daļā Eirāzijas un ir visbiežāk sastopamā pūču suga Latvijā.
Jaunums!!: Auss un Meža pūce · Redzēt vairāk »
Meža sicista
Meža sicista (Sicista betulina) ir viena no lēcējpeļu dzimtas (Dipodidae) grauzēju sugām.
Jaunums!!: Auss un Meža sicista · Redzēt vairāk »
Meža susuris
Meža susuris (Dryomys nitedula) ir viena no susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgo grauzēju sugām.
Jaunums!!: Auss un Meža susuris · Redzēt vairāk »
Medusāpsis
Medusāpsis (Mellivora capensis) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, vienīgā suga medusāpšu ģintī (Mellivora).
Jaunums!!: Auss un Medusāpsis · Redzēt vairāk »
Meinkūns
Meinkūni jeb Meinas jenotveidīgais kaķis ir populāra kaķu šķirne, kas izceļas ar savu lielo augumu un izcilajām medību iemaņām.
Jaunums!!: Auss un Meinkūns · Redzēt vairāk »
Melanoma
Melanoma (— 'melns') ir ļaundabīgs audzējs, kas attīstās no pigmenta šūnām — melanocītiem.
Jaunums!!: Auss un Melanoma · Redzēt vairāk »
Melnais degunradzis
Melnais degunradzis (Diceros bicornis) ir viena no piecām vēl joprojām dzīvojošajām degunradžu dzimtas (Rhinocerotidae) sugām.
Jaunums!!: Auss un Melnais degunradzis · Redzēt vairāk »
Melnastes briedis
Melnastes briedis (Odocoileus hemionus) ir briežu dzimtas (Cervidae) pārnadzis, kura dabīgais izplatības areāls aptver Ziemeļamerikas rietumdaļu, uz rietumiem no Misūri upes, lielai populācijas daļai dzīvojot Klinšu kalnos.
Jaunums!!: Auss un Melnastes briedis · Redzēt vairāk »
Melnkāju sesks
Melnkāju sesks jeb Amerikas sesks (Mustela nigripes) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.
Jaunums!!: Auss un Melnkāju sesks · Redzēt vairāk »
Melnmuguras šakālis
Melnmuguras šakālis (Canis mesomelas) ir suņu dzimtas (Canidae) suņu ģints (Canis) plēsējs.
Jaunums!!: Auss un Melnmuguras šakālis · Redzēt vairāk »
Mikroviļņi
Mikroviļņi ir elektromagnētiskais starojums ar viļņa garumu no 30 cm līdz 1 mm (frekvenci 1GHz — 300GHz) Mikroviļņi būtībā ir īsi radioviļņi, un agrāk tos nemaz nenodalīja no radioviļņiem.
Jaunums!!: Auss un Mikroviļņi · Redzēt vairāk »
Miniatūrais pinčers
Miniatūrais pinčers (pundurpinčers) ir vācu izcelsmes suņu šķirne, kas pēc Starptautiskās kinoloģiskās federācijas klasifikācijas (SKF) pieder pie 2.
Jaunums!!: Auss un Miniatūrais pinčers · Redzēt vairāk »
Mopsis
Mopsis ir ķīniešu izcelsmes suņu šķirne, kas pēc Starptautiskās kinoloģiskās federācijas klasifikācijas (SKF) pieder pie 9.
Jaunums!!: Auss un Mopsis · Redzēt vairāk »
Morgana zirgs
Morgana zirgs ir viena no vecākajām ASV zirgu šķirnēm un pirmā amerikāņu jājamzirgu šķirne.
Jaunums!!: Auss un Morgana zirgs · Redzēt vairāk »
Murkšķis
Murkšķi, murkšķu ģints (Marmota) ir viena no vāveru dzimtas (Sciuridae) ģintīm, kas pieder zemes vāveru apakšdzimtai (Xerinae).
Jaunums!!: Auss un Murkšķis · Redzēt vairāk »
Muskusvērsis
Muskusvērsis (Ovibos moschatus) ir dobradžu dzimtas dzīvnieks, kas ir vienīgā suga muskusvēršu ģintī (Ovibos).
Jaunums!!: Auss un Muskusvērsis · Redzēt vairāk »
Nambats
Nambats (Myrmecobius fasciatus) ir plēsīgais somainis, kas ir vienīgā suga nambatu dzimtā (Myrmecobiida).
Jaunums!!: Auss un Nambats · Redzēt vairāk »
Neapoles mastifs
Neapoles mastifs ir Itālijā cēlusies suņu šķirne, kas pēc Starptautiskās kinoloģiskās federācijas klasifikācijas (SKF) pieder pie 2.
Jaunums!!: Auss un Neapoles mastifs · Redzēt vairāk »
Nepilnīgā osteoģenēze
V tipa nepilnīgās osteoģenēzes rentgenogramma pieaugušajam Nepilnīgā osteoģenēze, ko dažreiz sauc par Lobšteina sindromu vai osteogenesis imperfecta (OI) latīņu valodā, ir ģenētiska slimība, kas izraisa 1.
Jaunums!!: Auss un Nepilnīgā osteoģenēze · Redzēt vairāk »
Niedru lija
Niedru lija (Circus aeruginosus) ir liela auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgo putnu suga, kurai ir 2 pasugas.
Jaunums!!: Auss un Niedru lija · Redzēt vairāk »
Ocelots
Ocelots (Leopardus pardalis) ir neliela auguma kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas pieder pie Dienvidamerikas kaķu ģints (Leopardus).
Jaunums!!: Auss un Ocelots · Redzēt vairāk »
Okapi
Okapi (Okapia johnstoni) ir žirafu dzimtas (Giraffidae) zīdītājs un tā ir vienīgā suga okapi ģintī (Okapia).
Jaunums!!: Auss un Okapi · Redzēt vairāk »
Olingi
Olingi, olingu ģints (Bassaricyon) ir viena no jenotu dzimtas (Procyonidae) ģintīm, kas apvieno četras sugas.
Jaunums!!: Auss un Olingi · Redzēt vairāk »
Otorinolaringoloģija
Otorinolaringoloģija ir medicīnas nozare un mācība par ausu, augšējo elpošanas ceļu orgānu, galvas un kakla reģiona uzbūvi, funkcijām un slimībām.
Jaunums!!: Auss un Otorinolaringoloģija · Redzēt vairāk »
Pampu lapsa
Pampu lapsa (Pseudalopex gymnocercus) ir suņu dzimtas (Canidae) zorro ģints (Pseudalopex) plēsējs.
Jaunums!!: Auss un Pampu lapsa · Redzēt vairāk »
Parastais jenots
Parastais jenots jeb ziemeļu jenots, arī Ziemeļamerikas jenots jeb vienkārši jenots (Procyon lotor) ir jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas pieder jenotu ģintij (Procyon).
Jaunums!!: Auss un Parastais jenots · Redzēt vairāk »
Parastā raudene
Parastā raudene (Origanum vulgare), dažkārt arī saukta par oregano, ir lūpziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs.
Jaunums!!: Auss un Parastā raudene · Redzēt vairāk »
Parastā vāvere
Parastā vāvere jeb Eirāzijas vāvere, arī rudā vāvere (Sciurus vulgaris) ir vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzējs, kas plaši izplatīts Eiropā un Āzijas ziemeļos, sastopama arī Latvijā.
Jaunums!!: Auss un Parastā vāvere · Redzēt vairāk »
Patagonijas zebiekste
Patagonijas zebiekste (Lyncodon patagonicus) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, un tā ir vienīgā suga Patagonijas zebiekstu ģintī (Lyncodon).
Jaunums!!: Auss un Patagonijas zebiekste · Redzēt vairāk »
Pūču dzimta
Pūču dzimta (Strigidae) ir viena no divām pūčveidīgo (Strigiformes) putnu dzimtām, otra ir plīvurpūču dzimta (Tytonidae).
Jaunums!!: Auss un Pūču dzimta · Redzēt vairāk »
Pūčveidīgie
Pūčveidīgie, pūčveidīgo kārtas putni (Strigiformes) ir plēsīgi putni.
Jaunums!!: Auss un Pūčveidīgie · Redzēt vairāk »
Pīrsings
Meitene ar vairākiem sejas pīrsingiem. Pīrsings ( — 'caurdure') ir ķermeņa caurduršanas māksla.
Jaunums!!: Auss un Pīrsings · Redzēt vairāk »
Pelēkais ronis
Pelēkais ronis (Halichoerus grypus) ir liels roņu dzimtas (Phocidae) jūras zīdītājs, kas ir vienīgā suga pelēko roņu ģintī (Halichoerus).
Jaunums!!: Auss un Pelēkais ronis · Redzēt vairāk »
Pelēkais zorro
Pelēkais zorro (Pseudalopex griseus) ir suņu dzimtas (Canidae) zorro ģints (Pseudalopex) plēsējs.
Jaunums!!: Auss un Pelēkais zorro · Redzēt vairāk »
Peles
Peles, peļu ģints (Mus) ir mazi grauzēju kārtas (Rodentia) dzīvnieki, kas pieder peļu dzimtas (Muridae) Vecās pasaules peļu apakšdzimtai (Murinae).
Jaunums!!: Auss un Peles · Redzēt vairāk »
Plakanā mezgliņēde
Plakanā mezgliņēde uz kājām. Plakanā mezgliņēde ir idiopātiskā dermatoze, kura skar ādu un/vai gļotādas.
Jaunums!!: Auss un Plakanā mezgliņēde · Redzēt vairāk »
Plankumainais ronis
Plankumainais ronis (Phoca vitulina) ir viena no roņu dzimtas (Phocidae) sugām, kas pieder plankumaino roņu ģintij (Phoca).
Jaunums!!: Auss un Plankumainais ronis · Redzēt vairāk »
Plankumainā hiēna
Plankumainā hiēna (Crocuta crocuta) ir liela auguma hiēnu dzimtas (Hyaenidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga plankumaino hiēnu ģintī (Crocuta).
Jaunums!!: Auss un Plankumainā hiēna · Redzēt vairāk »
Pogainais ronis
Pogainais ronis jeb pogainais sīkronis (Pusa hispida) ir viena no roņu dzimtas (Phocidae) sugām, kas pieder pogaino roņu ģintij (Pusa).
Jaunums!!: Auss un Pogainais ronis · Redzēt vairāk »
Polārlapsa
Polārlapsa (Vulpes lagopus) ir lapsu ģints (Vulpes) suņu dzimtas (Canidae) plēsējs.
Jaunums!!: Auss un Polārlapsa · Redzēt vairāk »
Progresējošā osificējošā fibrodisplāzija
Progresējošās osificējošās fibrodisplāzijas slimnieka Harija Istlaka skelets Filadelfijas muzejā Progresējošā osificējošā fibrodisplāzija, ko dažreiz sauc par Minhmeijera sindromu vai akmens cilvēka sindromu, ir ģenētiska slimība no miozītu grupas, kuras rezultātā notiek muskuļu un saistaudu (cīpslu un saišu) pakāpeniska pārkaulošanās (osifikācija).
Jaunums!!: Auss un Progresējošā osificējošā fibrodisplāzija · Redzēt vairāk »
Pundurnīlzirgs
Pundurnīlzirgs jeb Libērijas pundurnīlzirgs (Choeropsis liberiensis) ir liels zīdītājs, kurš dzīvo Rietumāfrikas lietus mežos un purvos.
Jaunums!!: Auss un Pundurnīlzirgs · Redzēt vairāk »
Pundurtrusis
Pundurtrusis Pundurtrusis ir mājas trusis, kas pieder trušu šķirņu grupai, kurai raksturīgs mazs izmērs (svars līdz 1,6 kg, ķermeņa garums līdz 26 cm), vai arī trusis, kuram ir pundura gēns.
Jaunums!!: Auss un Pundurtrusis · Redzēt vairāk »
Puspērtiķi
Par puspērtiķiem sauc visas primātu (Primates) sugas, kuras pieder slapjdeguna pērtiķu (Strepsirrhini) apakškārtai, kā arī tarsiju dzimtas (Tarsiidae) sugas no sausdeguna pērtiķu (Haplorrhini) apakškārtas.
Jaunums!!: Auss un Puspērtiķi · Redzēt vairāk »
Reino sindroms
Rokas pirkstu nobālēšana un cianoze pie Reino sindroma Reino sindroms jeb Reino slimība ir perifērās asinsrites traucējums, ko raksturo epizodiska ekstremitāšu artēriju un arteriolu stenoze.
Jaunums!!: Auss un Reino sindroms · Redzēt vairāk »
Rietumu goferi
Rietumu goferi (Thomomys) ir goferu dzimtas (Geomyidae) grauzēju ģints, kas apvieno 9 sugas.
Jaunums!!: Auss un Rietumu goferi · Redzēt vairāk »
Rietumu pelēkais ķengurs
Rietumu pelēkais ķengurs (Macropus fulginosus) ir ķenguru dzimtas (Macropodidae) somainis, kuram ir divas pasugas.
Jaunums!!: Auss un Rietumu pelēkais ķengurs · Redzēt vairāk »
Rietumu plankumainais skunkss
Rietumu plankumainais skunkss (Spilogale gracilis) ir neliels skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder plankumaino skunksu (Spilogale) ģintij.
Jaunums!!: Auss un Rietumu plankumainais skunkss · Redzēt vairāk »
Rudais ķengurs
Rudais ķengurs jeb lielais rudais ķengurs (Macropus rufus) ir liela auguma ķenguru dzimtas (Macropodidae) somainis, kas sastopams lielākajā daļā Austrālijas, izņemot austrumu piekrasti, auglīgākos reģionus dienvidos un ziemeļdaļas lietus mežus.
Jaunums!!: Auss un Rudais ķengurs · Redzēt vairāk »
Rudastes čakste
Rudastes čakste (Lanius phoenicuroides) ir čakstu dzimtas (Laniidae) zvirbuļveidīgais putns, kas ligzdo Centrālāzijā, ziemo Āfrikā un Āzijas dienvidrietumos.
Jaunums!!: Auss un Rudastes čakste · Redzēt vairāk »
Sarkanā panda
Sarkanā panda jeb mazā panda (Ailurus fulgens — 'spīdīgais kaķis') ir neliela auguma mazo pandu dzimtas (Ailuridae) plēsējs, kas pamatā pārtiek no bambusa.
Jaunums!!: Auss un Sarkanā panda · Redzēt vairāk »
Sīrijas brūnais lācis
Sīrijas brūnais lācis (Ursus arctos syriacus) ir lāču dzimtas (Ursidae) viena no brūno lāču (Ursus arctos) pasugām.
Jaunums!!: Auss un Sīrijas brūnais lācis · Redzēt vairāk »
Sēra korķis
Auss sērs uz vates kociņa Sēra korķis ir ausu sēra — biezas, dzeltenbrūnas substances, ko izstrādā t.s. sēra dziedzeri auss ejā — masa, kas nosprosto ārējo auss eju.
Jaunums!!: Auss un Sēra korķis · Redzēt vairāk »
Seja
Leonardo da Vinči gleznā "Mona Liza" attēlotās sievietes seja. Seja ir daļa no cilvēka galvas priekšpuses.
Jaunums!!: Auss un Seja · Redzēt vairāk »
Sermuļu dzimta
Sermuļu dzimtas jeb caunu dzimtas (Mustelidae) dzīvnieki pieder pie plēsēju kārtas suņveidīgo apakškārtas (Caniformia).
Jaunums!!: Auss un Sermuļu dzimta · Redzēt vairāk »
Servals
Servals (Leptailurus serval) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs un ir vienīgā suga servalu ģintī (Leptailurus).
Jaunums!!: Auss un Servals · Redzēt vairāk »
Seskāpši
Seskāpši jeb caunāpši (Melogale) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) Eirāzijas āpšu apakšdzimtas (Melinae) plēsēju ģints, kurā ir 4 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Jaunums!!: Auss un Seskāpši · Redzēt vairāk »
Siāmas kaķis
Siāmas kaķis jeb siāmietis pārstāv vienu no vispazīstamākajām Austrumu jeb Orientālo kaķu šķirnēm un tā ir pirmā pasaulē atzītā Orientālā šķirne.
Jaunums!!: Auss un Siāmas kaķis · Redzēt vairāk »
Sibīrijas stirna
Sibīrijas stirna (Capreolus pygargus) ir vidēja auguma stirnu ģints (Capreolus) dzīvnieks, kas pieder pārnadžu kārtas (Ruminantia) briežu dzimtai (Cervidae).
Jaunums!!: Auss un Sibīrijas stirna · Redzēt vairāk »
Skaņa
Maijvabole kustina savus spārnus vidēji 45 reizes sekundē. Tās dūkšanas frekvence ir aptuveni 45 Hz Bite kustina spārnus vidēji 200 reizes sekundē. Tās skanēšanas frekvence ir aptuveni 200 Hz Ods kustina spārnus vidēji 5000 reizes sekundē. Tā sīkšanas frekvence ir aptuveni 5000Hz Skaņa ir mehāniskās enerģijas pārvietošanās elastīgā vielā svārstību veidā.
Jaunums!!: Auss un Skaņa · Redzēt vairāk »
Skrimslis
Skrimšļaudi Skrimslis ir organisma struktūra, kuru veido skrimšļaudi.
Jaunums!!: Auss un Skrimslis · Redzēt vairāk »
Slaidkāji
Slaidkāji, slaidkāju ģints (Pedetes) ir vienīgā slaidkāju dzimtas (Pedetidae) ģints, kas apvieno gan mūdienās dzīvojošas sugas (2 sugas), gan aizvēsturiskas sugas (3 sugas).
Jaunums!!: Auss un Slaidkāji · Redzēt vairāk »
Slaidkāju dzimta
Slaidkāju dzimta (Pedetidae) ir viena no grauzēju kārtas (Rodentia) dzimtām, kas apvieno divas mūsdienās dzīvojošas un vairākas aizvēsturiskās sugas.
Jaunums!!: Auss un Slaidkāju dzimta · Redzēt vairāk »
Slapjdeguna pērtiķi
Slapjdeguna pērtiķi (Strepsirrhini) ir viena no divām primātu kārtas apakškārtām.
Jaunums!!: Auss un Slapjdeguna pērtiķi · Redzēt vairāk »
Sliņķi
Sliņķi (Folivora) ir nepilnzobju kārtas (Pilosa) apakškārta.
Jaunums!!: Auss un Sliņķi · Redzēt vairāk »
Smilšu kaķis
Smilšu kaķis (Felis margarita) ir neliela auguma kaķu dzimtas (Felidae) tuksnesī dzīvojošs savvaļas kaķis.
Jaunums!!: Auss un Smilšu kaķis · Redzēt vairāk »
Smilšu lapsa
Smilšu lapsa (Vulpes rueppellii) ir suņu dzimtas (Canidae) lapsu ģints (Vulpes) plēsējs.
Jaunums!!: Auss un Smilšu lapsa · Redzēt vairāk »
Spāņu kurts
Spāņu kurts jeb spāņu vējasuns, ir spāņu izcelsmes suņu šķirne, kas pēc Starptautiskās kinoloģiskās federācijas klasifikācijas (SKF) pieder pie 10.
Jaunums!!: Auss un Spāņu kurts · Redzēt vairāk »
Sumatras degunradzis
Sumatras degunradzis (Dicerorhinus sumatrensis) ir viena no piecām vēl joprojām dzīvojošajām degunradžu dzimtas (Rhinocerotidae) sugām un vienīgā suga Sumatras degunradžu ģintī (Dicerorhinus).
Jaunums!!: Auss un Sumatras degunradzis · Redzēt vairāk »
Suns
Suns jeb mājas suns (Canis lupus familiaris) ir suņu dzimtas (Canidae) plēsējs, kas ir viena no pelēkā vilka (Canis lupus) pasugām.
Jaunums!!: Auss un Suns · Redzēt vairāk »
Surikats
Surikats (Suricata suricatta) ir mangustu dzimtas (Herpestidae) kaķveidīgais zīdītājs, kas ir vienīgā suga surikatu ģintī (Suricata).
Jaunums!!: Auss un Surikats · Redzēt vairāk »
Susuri
Susuri jeb miega peles, susuru dzimta (Gliridae) ir viena no grauzēju kārtas (Rodentia) dzimtām, kas pieder vāverveidīgo (Sciuromorpha) apakškārtai.
Jaunums!!: Auss un Susuri · Redzēt vairāk »
Svītrainais skunkss
Svītrainais skunkss (Mephitis mephitis) ir neliela auguma skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder svītraino skunksu ģintij (Mephitis).
Jaunums!!: Auss un Svītrainais skunkss · Redzēt vairāk »
Svilpējzaķi
Svilpējzaķi (Ochotona) ir vienīgā joprojām eksistējošā svilpējzaķu dzimtas (Ochotonidae) ģints.
Jaunums!!: Auss un Svilpējzaķi · Redzēt vairāk »
Taira
Taira (Eira barbara) ir vidēji liels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga tairu ģintī (Eira).
Jaunums!!: Auss un Taira · Redzēt vairāk »
Tapiri
Tapiri, tapiru dzimta (Tapiridae) tāpat kā degunradži (Rhinocerotidae) pieder pie nepārnadžu kārtas (Perissodactyla) apakškārtas ''Ceratomorpha''.
Jaunums!!: Auss un Tapiri · Redzēt vairāk »
Tarsiji
Tarsiji (Tarsius) ir vienīgā ģints tarsiju dzimtā (Tarsiidae), kas pieder tarsiju infrakārtai (Tarsiiformes).
Jaunums!!: Auss un Tarsiji · Redzēt vairāk »
Tasmanijas velns
Tasmanijas velns jeb velnsomainis (Sarcophilus harrisii) ir plēsīgais somainis, kurš savvaļā ir sastopams tikai Austrālijai piederošajā Tasmanijas salā.
Jaunums!!: Auss un Tasmanijas velns · Redzēt vairāk »
Tīģeris
Tīģeris (Panthera tigris) ir lielākais kaķu dzimtas (Felidae) pārstāvis.
Jaunums!!: Auss un Tīģeris · Redzēt vairāk »
Tinis
Tinis jeb āmrija (Gulo gulo) ir liels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga tiņu ģintī (Gulo).
Jaunums!!: Auss un Tinis · Redzēt vairāk »
Tropu pigmejvāvere
Tropu pigmejvāvere (Sciurillus pusillus) ir viena no vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzēju sugām, kas ir vienīgā suga ģintī (Sciurillus) un arī tropu pigmejvāveru apakšdzimtā (Sciurillinae).
Jaunums!!: Auss un Tropu pigmejvāvere · Redzēt vairāk »
Trušbandikuti
Trušbandikuti (Macrotis) ir vienīgā mūsdienās dzīvojošā trušbandikutu dzimtas (Thylacomyidae) ģints, kas apvieno divas sugas, no kurām mazais trušbandikuts (Macrotis leucura), visticamākais, 1950.
Jaunums!!: Auss un Trušbandikuti · Redzēt vairāk »
Truši
Truši ir neliela auguma zīdītāji, kas pieder zaķu dzimtai (Leporidae).
Jaunums!!: Auss un Truši · Redzēt vairāk »
Tuksneša zebra
Tuksneša zebra (Equus grevyi) ir zirgu dzimtas (Equidae) zebru apakšģints (Dolichohippus) vienīgā suga.
Jaunums!!: Auss un Tuksneša zebra · Redzēt vairāk »
Uztvērējs
Uztvērējs ir ierīce, ar kuru var uztvert elektromagnētiskā viļņa nesto signālu un pārveidot to skaņā un/vai attēlā.
Jaunums!!: Auss un Uztvērējs · Redzēt vairāk »
Vaļi
Kuprvalis (''Megaptera novaeangliae'') Par vaļiem sauc lielu daļu dzīvnieku no vaļveidīgo kārtas (Cetacea), kā arī reizēm visus vaļveidīgo kārtas dzīvniekus sauc par vaļiem.
Jaunums!!: Auss un Vaļi · Redzēt vairāk »
Vaļveidīgie
Vaļveidīgie (Cetacea) saskaņā ar mūsdienu klasifikāciju ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) infrakārta.
Jaunums!!: Auss un Vaļveidīgie · Redzēt vairāk »
Vaigi
Meitene ar lieliem vaigiem Vaigi ir sejas daļa katrā pusē degunam līdz ausīm.
Jaunums!!: Auss un Vaigi · Redzēt vairāk »
Vakuums
Sūknis vakuuma demonstrēšanai Liela vakuuma kamera Vakuums (no — 'tukšs') ir telpa, kurā gandrīz nav vielu.
Jaunums!!: Auss un Vakuums · Redzēt vairāk »
Valzirgs
Valzirgs (Odobenus rosmarus) ir vienīgā suga valzirgu dzimtā (Odobenidae), kas izdzīvojusi līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Auss un Valzirgs · Redzēt vairāk »
Veimārietis
Veimārietis ir sena vācu medību suņu šķirne, kas selekcionēta Veimāras lielhercoga Kārļa Augusta aizgādībā 19. gadsimtā.
Jaunums!!: Auss un Veimārietis · Redzēt vairāk »
Velsas braucamais ponijs
Velsas braucamais ponijs jeb Velsas ponijs (sekcija D) ir viena no četrām Velsas poniju šķirnes sekcijām.
Jaunums!!: Auss un Velsas braucamais ponijs · Redzēt vairāk »
Velsas kalnu ponijs
Velsas kalnu ponijs jeb Velsas kalnu ponijs (sekcija A) ir viena no četrām Velsas poniju šķirnes sekcijām.
Jaunums!!: Auss un Velsas kalnu ponijs · Redzēt vairāk »
Velsas korgijs pembroks
Velsas korgijs pembroks ir maza auguma ganu suņu šķirne, kas izveidota Velsā Pembrokšīrā.
Jaunums!!: Auss un Velsas korgijs pembroks · Redzēt vairāk »
Velsas ponijs (sekcija B)
Velsas ponijs (sekcija B) jeb vienkārši Velsas ponijs ir viena no četrām Velsas poniju šķirnes sekcijām.
Jaunums!!: Auss un Velsas ponijs (sekcija B) · Redzēt vairāk »
Vidusamerikas kakomiclijs
Vidusamerikas kakomiclijs (Bassariscus sumichrasti) ir neliela auguma jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas pieder kakomicliju ģintij (Bassariscus).
Jaunums!!: Auss un Vidusamerikas kakomiclijs · Redzēt vairāk »
Viela
Viela ir matērijas veids, kura sastāv no atomiem.
Jaunums!!: Auss un Viela · Redzēt vairāk »
Vikunja
Vikunja (Vicugna vicugna) ir kamieļu dzimtas (Camelidae) biezpēdaiņu suga, kas mājo Dienvidamerikā, Andu kalnu pļavās.
Jaunums!!: Auss un Vikunja · Redzēt vairāk »
Vipets
Vipets ir angļu izcelsmes suņu šķirne, kas pēc Starptautiskās kinoloģiskās federācijas klasifikācijas (SKF) pieder pie 10.
Jaunums!!: Auss un Vipets · Redzēt vairāk »
Vombats
Parastais vombats, īsvilnas vombats jeb vienkārši vombats (Vombatus ursinus) ir vombatu dzimtas (Vombatidae) somainis, kas ir vienīgā suga īsvilnas vombatu ģintī jeb kaildeguna vombatu ģintī.
Jaunums!!: Auss un Vombats · Redzēt vairāk »
Voroņeža
Voroņeža ir pilsēta Krievijas Eiropas daļas dienvidos, Voroņežas apgabala centrs.
Jaunums!!: Auss un Voroņeža · Redzēt vairāk »
Zaķi
Zaķi (Lepus) ir zaķu dzimtas (Leporidae) ģints, kas apvieno 32 sugas.
Jaunums!!: Auss un Zaķi · Redzēt vairāk »
Zarnelpotāji
Zarnelpotāji (Enteropneusta) ir sīku tārpveidīgu pushordaiņu tipa dzīvnieku klase, kurā ietilpst tikai viena kārta.
Jaunums!!: Auss un Zarnelpotāji · Redzēt vairāk »
Zīdītāji
Zīdītāji (Mammalia) ir mugurkaulnieku augstākā klase.
Jaunums!!: Auss un Zīdītāji · Redzēt vairāk »
Zebiekste
Zebiekste (Mustela nivalis) ir vismazākais sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.
Jaunums!!: Auss un Zebiekste · Redzēt vairāk »
Zebras
Zebras ir Āfrikā dzīvojoši zirgu dzimtas (Equidae) dzīvnieki, kas pazīstami sava melni-balti svītrotā krāsojuma dēļ.
Jaunums!!: Auss un Zebras · Redzēt vairāk »
Zemesvilks
Zemesvilks (Proteles cristata) ir neliela auguma hiēnu dzimtas (Hyaenidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga zemesvilku ģintī (Proteles).
Jaunums!!: Auss un Zemesvilks · Redzēt vairāk »
Ziemeļamerikas lapsa
Ziemeļamerikas lapsa (Vulpes macrotis) ir suņu dzimtas (Canidae) lapsu ģints (Vulpes) plēsējs.
Jaunums!!: Auss un Ziemeļamerikas lapsa · Redzēt vairāk »
Ziemeļamerikas upesūdrs
Ziemeļamerikas upesūdrs (Lontra canadensis) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas pieder Amerikas ūdru ģintij (Lontra).
Jaunums!!: Auss un Ziemeļamerikas upesūdrs · Redzēt vairāk »
Ziemeļu kotiks
Ziemeļu kotiks (Callorhinus ursinus) ir ausroņu dzimtas (Otariidae) jūras zīdītājs, kas ir vienīgā suga ziemeļu kotiku ģintī (Callorhinus).
Jaunums!!: Auss un Ziemeļu kotiks · Redzēt vairāk »
Ziemeļu olings
Ziemeļu olings, arī kuplastes olings (Bassaricyon gabbii) ir neliels, kokos dzīvojošs jenotu dzimtas (Procyonidae) kinkažuveidīgs plēsējs, kas pieder olingu ģintij (Bassaricyon).
Jaunums!!: Auss un Ziemeļu olings · Redzēt vairāk »
Ziemeļu ziloņronis
Ziemeļu ziloņronis (Mirounga angustirostris) ir liela auguma roņu dzimtas (Phocidae) jūras zīdītāju suga.
Jaunums!!: Auss un Ziemeļu ziloņronis · Redzēt vairāk »
Ziloņroņi
Nav apraksta.
Jaunums!!: Auss un Ziloņroņi · Redzēt vairāk »
Zirgi
Zirgi (Equus) ir zirgu dzimtas (Equidae) ģints, kas apvieno zirgus, ēzeļus un zebras.
Jaunums!!: Auss un Zirgi · Redzēt vairāk »
Zivju cauna
Zivju cauna (Martes pennanti) ir liela auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder caunu ģintij (Martes).
Jaunums!!: Auss un Zivju cauna · Redzēt vairāk »
Zvīņastlidvāveru dzimta
Zvīņastlidvāveru dzimta (Anomaluridae) ir viena no grauzēju kārtas (Rodentia) dzimtām, kas apvieno 7 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas tiek iedalītas 3 ģintīs.
Jaunums!!: Auss un Zvīņastlidvāveru dzimta · Redzēt vairāk »
