Mēs strādājam pie Unionpedia lietotnes atjaunošanas Google Play veikalā
IzejošaisIenākošā
🌟Mēs vienkāršojām savu dizainu labākai navigācijai!
Instagram Facebook X LinkedIn

Balets

Indekss Balets

Žans Žoržs Noverrs Balets ir muzikāls dejas veids, kur viens vai vairāki cilvēki izpaužas sinhronās dejas kustībās.

Satura rādītājs

  1. 77 attiecības: Aisedora Dunkane, Aivars Leimanis, Aleksandrs Glazunovs, Aleksandrs Godunovs, Aleksejs Avečkins, Ambruāzs Tomā, Anna (personvārds), Anna Pavlova, Artūrs Ēķis, Arvīds Ozoliņš (baletdejotājs), Atvasināts darbs, Šarlīze Terona, Šarls Pero, Žans Batists Lulli, Žils Masnē, Baiba Indriksone, Baleta dejotājs, Balis Dvarjons, Boriss Viāns, Brižita Bardo, Džeina Komerforda, Deja, Dejas balva, Dejas simbolika, Delartiskā komēdija, Dmitrijs Šostakovičs, Elza Leimane, Fransiss Pulenks, Gaļina Ulanova, Glāzgova, Gulbju ezers (balets), Harijs Plūcis, Helēna Tangijeva-Birzniece, Humanitārās zinātnes, Igaunijas Nacionālā opera, Igors Stravinskis, Irēna Strode, Jānis Mediņš, Kaija Sāriaho, Karaliskais operteātris, Klasicisms, Krievija, Kurts Aterbergs, Latvijas kultūras kanons, Latvijas Nacionālā opera un balets, Lēna Meiere-Landruta, Librets, Lidija Auza, Lozanna, Maija Pļisecka, ... Izvērst indekss (27 vairāk) »

Aisedora Dunkane

Andžela Aisedora Dunkane (dzimusi 1877. gada 26. vai, mirusi) bija amerikāņu dejotāja.

Skatīt Balets un Aisedora Dunkane

Aivars Leimanis

Aivars Leimanis (dzimis Rīgā) ir latviešu horeogrāfs un Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskais vadītājs, bijušais baletdejotājs.

Skatīt Balets un Aivars Leimanis

Aleksandrs Glazunovs

Aleksandrs Glazunovs (dzimis, miris) bija krievu komponists, diriģents un mūzikas pedagogs.

Skatīt Balets un Aleksandrs Glazunovs

Aleksandrs Godunovs

Aleksandrs Godunovs (Sahalīnas apgabals, PSRS — Losandželosa, Kalifornija, ASV) — padomju un amerikāņu mākslinieks, baletdejotājs un kinoaktieris.

Skatīt Balets un Aleksandrs Godunovs

Aleksejs Avečkins

Aleksejs Avečkins (dzimis Brestā, Baltkrievijā, miris Rīgā) bija baltkrievu izcelsmes Latvijas baletdejotājs, Latvijas Nacionālās operas premjers.

Skatīt Balets un Aleksejs Avečkins

Ambruāzs Tomā

Ambruāzs Tomā (dzimis, miris) bija franču komponists un Parīzes konservatorijas direktors no 1871.

Skatīt Balets un Ambruāzs Tomā

Anna (personvārds)

Jaunavas Marijas māti. Gleznas autors: Dante Gabriels Roseti Anna ir grieķu izcelsmes sievietes vārds, kas cēlies no vārda Hanna.

Skatīt Balets un Anna (personvārds)

Anna Pavlova

Anna Pavlova (Анна Павловна Павлова, dzimusi 1881. gada 31. janvārī (v.s.) Sanktpēterburgā, mirusi 1931. gada 23. janvārī Hāgā) bija krievu baletdejotāja.

Skatīt Balets un Anna Pavlova

Artūrs Ēķis

Artūrs Ēķis (dzimis Rīgā, miris Rīgā) bija latviešu baletdejotājs, pedagogs un aktieris.

Skatīt Balets un Artūrs Ēķis

Arvīds Ozoliņš (baletdejotājs)

Arvīds Ozoliņš (dzimis 1908. gadā, miris 1996. gadā) bija latviešu baletdejotājs, Latvijas Nacionālās operas (LNO) baleta solists, Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas pedagogs, daudzu mākslinieces Aleksandras Beļcovas darbu modelis.

Skatīt Balets un Arvīds Ozoliņš (baletdejotājs)

Atvasināts darbs

Atvasināts darbs ir darbs, kas radīts, par pamatu izmantojot jau esošo darbu.

Skatīt Balets un Atvasināts darbs

Šarlīze Terona

Šarlīze Terona (dzimusi) ir dienvidāfrikāņu un amerikāņu kino aktrise un producente, kā arī bijusī modele.

Skatīt Balets un Šarlīze Terona

Šarls Pero

Šarls Pero (dzimis, miris) bija franču rakstnieks.

Skatīt Balets un Šarls Pero

Žans Batists Lulli

Žans Batists Lulli (—) bija itāļu izcelsmes franču vijolnieks, kapelmeistars un komponists Luija XIV galmā.

Skatīt Balets un Žans Batists Lulli

Žils Masnē

Žils Emils Frederiks Masnē (dzimis, miris) bija franču komponists, operu "Manona" (pirmizrāde 1884. gadā) un "Verters" (pirmizrāde 1892. gadā) autors.

Skatīt Balets un Žils Masnē

Baiba Indriksone

Baiba Indriksone (dzimusi Rīgā) ir latviešu teātra un kino aktrise, Nacionālā teātra aktrise.

Skatīt Balets un Baiba Indriksone

Baleta dejotājs

Marijas) baletam Sanktpēterburgā, 1899. gads. Lenjani bija pirmā balerīna, kas jebkad oficiāli tika nosaukta par ''Prima balerīna assoluta'' — augstākais rangs sievietēm. Deivids Motta Soares, Brazīlijas pirmais Lielā baleta solists Baletdejotājs (fem., ballerino masc.) ir persona, kas praktizē klasiskā baleta mākslu.

Skatīt Balets un Baleta dejotājs

Balis Dvarjons

Balis Dvarjons (dzimis, miris) bija Liepājā dzimis lietuviešu komponists, diriģents, pianists un mūzikas pedagogs.

Skatīt Balets un Balis Dvarjons

Boriss Viāns

Boriss Viāns dzimis Vildavrē (Ville-d'Avray), miris Parīzē bija franču rakstnieks, dzejnieks un literatūras kritiķis.

Skatīt Balets un Boriss Viāns

Brižita Bardo

Brižita Annemarija Bardo (dzimusi) ir franču aktrise, modes modele, dziedātāja un dzīvnieku tiesību aktīviste.

Skatīt Balets un Brižita Bardo

Džeina Komerforda

Džeina Komerforda (dzimusi 1959. gada 1. janvārī Ņūkāslā, Jaunajā Dienvidvelsas štatā Austrālijā) ir dziesmu komponētāja un rakstītāja, lektore un vokālā skolotāja, šobrīd dzīvo un strādā Vācijā.

Skatīt Balets un Džeina Komerforda

Deja

valsi Almaka klubā Londonā (19. gs. karikatūra). Deja ir cilvēka prieka, dvēseles stāvokļa izpausme ar ķermenisko formu palīdzību.

Skatīt Balets un Deja

Dejas balva

Dejas balva ir Latvijā augstākais apbalvojums profesionālajā dejas mākslā.

Skatīt Balets un Dejas balva

Dejas simbolika

Deja ir ķermeņa kustības māksla, parasti mūzikas pavadījumā, izmantojot iestudētus vai improvizētus soļus un kustības.

Skatīt Balets un Dejas simbolika

Delartiskā komēdija

Delartiskā komēdija, XVI gs Delartiskā komēdija (itāliešu commedia dell'arte 'profesionālais teātris' jeb 'profesionālā komēdija') jeb masku komēdija bija improvizācijas teātra forma, kura attīstījās XVI gs.

Skatīt Balets un Delartiskā komēdija

Dmitrijs Šostakovičs

Dmitrijs Šostakovičs (dzimis, miris) bija krievu padomju komponists, pianists, mūzikas pedagogs.

Skatīt Balets un Dmitrijs Šostakovičs

Elza Leimane

Elza Leimane (Rīgā) ir latviešu baletdejotāja un horeogrāfe.

Skatīt Balets un Elza Leimane

Fransiss Pulenks

Fransiss Žans Marsels Pulenks (dzimis, miris) bija franču komponists, viens no komponistu apvienības "Sešinieks" dalībniekiem.

Skatīt Balets un Fransiss Pulenks

Gaļina Ulanova

Gaļina Ulanova (dzimusi, mirusi) bija krievu baletdejotāja (prima ballerina assoluta) un baleta pedagoģe.

Skatīt Balets un Gaļina Ulanova

Glāzgova

Glāzgova ir lielākā Skotijas pilsēta un trešā lielākā Apvienotajā Karalistē pēc Londonas un Birmingemas.

Skatīt Balets un Glāzgova

Gulbju ezers (balets)

Aina no baleta pēdējā cēliena "Gulbju ezers" ir krievu komponista Pētera Čaikovska balets, kas sarakstīts no 1875.

Skatīt Balets un Gulbju ezers (balets)

Harijs Plūcis

Harijs Plūcis (dzimis, miris) bija latviešu baletdejotājs un baleta pedagogs.

Skatīt Balets un Harijs Plūcis

Helēna Tangijeva-Birzniece

Helēna Tangijeva-Birzniece (dzimusi, mirusi) bija Latvijas baletdejotāja un baletmeistare.

Skatīt Balets un Helēna Tangijeva-Birzniece

Humanitārās zinātnes

Humanitārās zinātnes ir akadēmiskas nozares, kas pētī valodu, kultūru, vēsturi, cilvēku kā sabiedrisku būtni, sabiedrību un cilvēku kā vērtību sabiedrībā.

Skatīt Balets un Humanitārās zinātnes

Igaunijas Nacionālā opera

Igaunijas Nacionālā opera ir operas trupa, kas kopā ar Igaunijas Nacionālo simfonisko orķestri dala teātra "Estonia" ēku Igaunijas galvaspilsētā Tallinā.

Skatīt Balets un Igaunijas Nacionālā opera

Igors Stravinskis

Igors Stravinskis (dzimis, miris) bija krievu komponists, pianists un diriģents.

Skatīt Balets un Igors Stravinskis

Irēna Strode

Irēna Strode (dzimusi, mirusi) bija latviešu baletdejotāja un baletmeistare.

Skatīt Balets un Irēna Strode

Jānis Mediņš

Jānis Mediņš (1890—1966) bija latviešu komponists un diriģents.

Skatīt Balets un Jānis Mediņš

Kaija Sāriaho

Kaija Sāriaho (dzimusi, mirusi) bija somu komponiste.

Skatīt Balets un Kaija Sāriaho

Karaliskais operteātris

Karaliskais operteātris, pazīstams arī kā Koventgārdenas opera pēc rajona, kur tas atrodas, ir operteātris Liebritānijas galvaspilsētā Londonā.

Skatīt Balets un Karaliskais operteātris

Klasicisms

Latvijas Nacionālās operas un baleta ēka Rīgā (Ludvigs Bonštets, 1860-1863) Klasicisms ir mākslas stils un estētikas virziens, kas valdīja Eiropā no 17. līdz 19. gadsimtam gan literatūrā, gan teātra mākslā, gan tēlotāja mākslā, gan arhitektūrā un mūzikā, atdarinot Senās Grieķijas un Senās Romas mākslu un estētiku.

Skatīt Balets un Klasicisms

Krievija

Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.

Skatīt Balets un Krievija

Kurts Aterbergs

Kurts Magnuss Aterbergs (dzimis, miris) bija zviedru komponists, diriģents un mūzikas kritiķis.

Skatīt Balets un Kurts Aterbergs

Latvijas kultūras kanons

Latvijas kultūras kanons ir izcilāko un ievērojamāko Latvijas mākslas darbu un kultūras vērtību apkopojums.

Skatīt Balets un Latvijas kultūras kanons

Latvijas Nacionālā opera un balets

Latvijas Nacionālā opera un balets (LNOB) ir repertuāra operteātris Aspazijas bulvārī 3, Rīgā.

Skatīt Balets un Latvijas Nacionālā opera un balets

Lēna Meiere-Landruta

Lēna Meiere-Landruta (dzimusi Hannoverē, Vācijā), plašāk pazīstama kā Lēna, ir vācu dziedātāja.

Skatīt Balets un Lēna Meiere-Landruta

Librets

Librets (— ‘grāmatiņa’) ir literārais pamats laicīgajiem vai reliģiska satura (operām, baletiem, operetēm, kantātēm) mūzikas darbiem.

Skatīt Balets un Librets

Lidija Auza

Lidija Auza (dzimusi, mirusi) bija latviešu gleznotāja.

Skatīt Balets un Lidija Auza

Lozanna

Lozanna ir pilsēta Šveices rietumos Ženēvas ezera ziemeļu krastā, valsts frančvalodīgajā daļā.

Skatīt Balets un Lozanna

Maija Pļisecka

Maija Mihailovna Pļisecka (dzimusi, mirusi) bija padomju un krievu baletdejotāja, baletmeistare un aktrise.

Skatīt Balets un Maija Pļisecka

Margarita Žigunova

Margarita Žigunova (dzimusi) ir krievu teātra un kino aktrise, baletdejotāja Māra Liepas otrā sieva.

Skatīt Balets un Margarita Žigunova

Marijas teātris

Marijas teātris ir vēsturisks operas un baleta teātris Sanktpēterburgā, Krievijā.

Skatīt Balets un Marijas teātris

Mazais princis

"Mazais princis" ir franču rakstnieka un lidotāja Antuāna de Sent-Ekziperī (1900—1944) vislabāk pazīstamā grāmata.

Skatīt Balets un Mazais princis

Māris Liepa

Māris Rūdolfs Liepa (dzimis Rīgā, miris Maskavā) bija latviešu baleta mākslinieks un kinoaktieris.

Skatīt Balets un Māris Liepa

Mihails Barišņikovs

Mihails Barišņikovs (dzimis Rīgā) ir Latvijas krievu izcelsmes amerikāņu baletdejotājs, baletmeistars un aktieris.

Skatīt Balets un Mihails Barišņikovs

Modris Cers

Modris Cers (dzimis, miris) bija latviešu baletdejotājs un baleta repetitors.

Skatīt Balets un Modris Cers

Norodoms Seihamonī

Norodoms Seihamonī (dzimis) ir Kambodžas karalis.

Skatīt Balets un Norodoms Seihamonī

Oļģerts Dunkers

Oļģerts Dunkers (—) bija latviešu aktieris un režisors.

Skatīt Balets un Oļģerts Dunkers

Opera

Opera (no, "darbs mūzikā") ir muzikāli dramatisks sacerējums, kurā saturu izsaka ar dziedāšanu un simfoniskā orķestra spēli vai arī teātra ēka, kurā notiek operas izrādes.

Skatīt Balets un Opera

Oskars Šlemmers

Oskars Šlemmers (dzimis, miris) bija Vācijas gleznotājs, skulptors un horeogrāfs baletā un teātra mākslā.

Skatīt Balets un Oskars Šlemmers

Osvalds Lēmanis

Osvalds Lēmanis (dzimis 1903. gadā, miris 1965. gada 11. septembrī) bija latviešu baletdejotājs, horeogrāfs un baleta režisors, Latvijas Nacionālās operas galvenais baletmeistars.

Skatīt Balets un Osvalds Lēmanis

Pēteris Čaikovskis

Pēteris Čaikovskis jeb Pjotrs Čaikovskis (dzimis, miris), bija krievu komponists vēlajā romantisma periodā, viņa darbi ir vieni no populārākajiem klasiskajā mūzikā.

Skatīt Balets un Pēteris Čaikovskis

Renesanse

Renesanse (no franču valodas "atdzimšana") ir laika posms atsevišķu Eiropas valstu kultūras un ideoloģijas attīstībā, ko raksturo spožs zinātnes, mākslas un literatūras uzplaukums (Itālijā no 14. līdz 16. gadsimtam, citās valstīs no 15. gadsimta beigām līdz 16.

Skatīt Balets un Renesanse

Sergejs Prokofjevs

Sergejs Prokofjevs (dzimis, miris) bija krievu komponists, pianists un diriģents.

Skatīt Balets un Sergejs Prokofjevs

Svīta (mūzika)

Svīta (— 'virkne', rinda, secība) ir baroka instrumentālās mūzikas forma, kas sastāv no četriem vai vairākiem patstāvīgiem skaņdarbiem.

Skatīt Balets un Svīta (mūzika)

Teātra mūzika

Teātra mūzika ir mūzika, kas ir komponēta vai pielāgota izrādīšanai teātros.

Skatīt Balets un Teātra mūzika

Triko

Triko (no, tricoter — 'adīt') var būt šādi ar trikotāžu saistīti jēdzieni.

Skatīt Balets un Triko

Uģis Prauliņš

Uģis Prauliņš (dzimis Rīgā) ir latviešu komponists un mūziķis.

Skatīt Balets un Uģis Prauliņš

Uvertīra

Uvertīra (— 'ievads') ir instrumentāls skaņdarbs — operas, baleta vai kāda cita dramatiska darba ievads, kā arī kantātes vai oratorijas tipa skaņdarbu sērijas sākuma daļa.

Skatīt Balets un Uvertīra

Vācu mūzika

Vācu mūzika ir mūzika, kas ir izveidojusies galvenokārt Vācijā, un kuras autori ir vācu tautības pārstāvji.

Skatīt Balets un Vācu mūzika

Vītezslavs Novāks

Vītezslavs Novāks (dzimis, miris) bija čehu komponists, pianists un mūzikas pedagogs.

Skatīt Balets un Vītezslavs Novāks

Vija Vētra

Vija Vētra (dzimusi Rīgā) ir latviešu dejotāja un horeogrāfe, indiešu un sakrālās dejas kustības aizsācēja Latvijā.

Skatīt Balets un Vija Vētra

Voldemārs Komisārs

Voldemārs Komisārs (dzimis 1899. gada 28. martā, miris 1931. gada 22. oktobrī) bija latviešu baletdejotājs, baletmeistars, karavīrs.

Skatīt Balets un Voldemārs Komisārs

1877. gads

1877.

Skatīt Balets un 1877. gads

1911. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1911.

Skatīt Balets un 1911. gads Latvijā

2. marts

2.

Skatīt Balets un 2. marts

2014. gada ziemas olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija

2014. gada ziemas olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija notika Soču olimpiskajā stadionā, Sočos, Krievijā.

Skatīt Balets un 2014. gada ziemas olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija

Zināms kā Baletdejotāji.

, Margarita Žigunova, Marijas teātris, Mazais princis, Māris Liepa, Mihails Barišņikovs, Modris Cers, Norodoms Seihamonī, Oļģerts Dunkers, Opera, Oskars Šlemmers, Osvalds Lēmanis, Pēteris Čaikovskis, Renesanse, Sergejs Prokofjevs, Svīta (mūzika), Teātra mūzika, Triko, Uģis Prauliņš, Uvertīra, Vācu mūzika, Vītezslavs Novāks, Vija Vētra, Voldemārs Komisārs, 1877. gads, 1911. gads Latvijā, 2. marts, 2014. gada ziemas olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija.