Ātrāk nekā pārlūku!
163 attiecības: Abrenes apriņķis, Adalberts Becenbergers, Aglona, Aglonas novada ģerbonis, Agrā dzelzs laikmeta apmetnes un kapulauki Latvijā, Ainars Mielavs, Aisti, Alfrēds Lielais, Alkoholiskie dzērieni, Andris Slapiņš, Andronovas kultūra, Arhitektūra, Austrumprūsija, Ķentes pilskalns, Ķivutkalna pilskalns, Ķoderu pilskalns, Žagares pilskalns, Ārieši, Baltisms, Baltkrievi, Baltkrievija, Baltu ciltis (filma), Baltu reliģija, Baltu valodas, Boļeslavs IV Cirtainais, Bramanis, Brasls, Bronzas laikmeta apmetnes Latvijā, Bronzas laikmets, Burtnieks, Civilizācija, Daugava, Dņepras balti, Dievība, Doles sala, Dvietes paliene, Dzintara ceļš, Dzintars, Eduards Volters, Egejas civilizācija, Elks (baltu reliģija), Fatjanovas kultūra, Galindi, Galindu valoda, Gūtmaņa ala, Gorodki, Goti, Halovīns, Hērodots, Hronoloģija, ..., Igaunija, Imera, Indoeiropieši, Inija Trinkūniene, Jātvingu valoda, Jons Trinkūns, Kalkūnes pilskalns, Karšuva, Kaupo, Kūlgrinda (folkloras kopa), Kokle, Kolomna, Krāslavas novads, Krīvs, Krievija, Kurši, Kurši (nozīmju atdalīšana), Kuršu kāpas, Kuršu valoda, Kursenieki, Latīņu raksts, Latgaļi, Latvieši, Latviešu mitoloģija, Latviešu personvārdi, Latvija, Latvijas baltkrievi, Latvijas mākslas vēsture, Latvijas vēstures hronoloģija, Latviskā dzīvesziņa, Laukskolas apmetne, Lībiešu virtuve, Lejasprūsiskais dialekts, Lieldienas, Lielvārdes vēsture, Lietuva, Lietuvas lielkņaziste, Lietuvas vēsture, Lietuvas vēsture (1219—1295), Lietuvieši, Maskava (upe), Mėnuo Juodaragis, Mēness (dievība), Meža cūka, Merieši, Mindaugs, Mitoloģija, Narovļa, Nere, Ogres rajons, Ogres vēsture, Oka, Pagasts (nodoklis), Pamede (zeme), Panbaltisms, Par Ģermānijas atrašanās vietu un tautām, Pēteris no Duisburgas, Pieezere, Pirmsvalsts sabiedrība, Polockas kņaziste, Pomerānijas baltu valoda, Prūši, Prūšu mitoloģija, Prūsija, Prūsija (nozīmju atdalīšana), Prūsijas krusta kari, Rietumbalti, Saberi, Saksis Gramatiķis, Salaspils akmens galva, Sarmati, Saule (dievība), Saules kauja, Saulstaru klintis un ala, Sēļi, Sējas muiža, Sēlijas paugurvalnis, Sēlpils pils, Sembas pussala, Senās kulta vietas, Senprūšu valoda, Senprūsija (albums), Skiti, Skyforger, Slāvi, Slāvismi, Smiltenes novads, Sovijs, Svastika, Svētmežs, Svelgats, Svilpaunieks, Turovas kņaziste, Ugunskrusts (zīme), Vaidelotis, Valentīns Sedovs, Valkas novads, Valodu politika Latvijā, Vācija, Vācijas nosaukumi, Vācijas vēsture, Vendi (Livonija), Vikints, Viktors Grāvītis, Vilks (mitoloģija), Vjerhņadzvinskas rajons, Vlads Brazjūns, Volga, Vulfstans no Hedebijas, Zalkša zīme, Zemgaļi, 1. gadsimts, 20. gadsimts p.m.ē.. Izvērst indekss (113 vairāk) »
Abrenes apriņķis
Abrenes apriņķis (līdz 1938. gadam Jaunlatgales apriņķis) bija Latvijas Republikas (1924—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1944—1945) administratīvi teritoriālā vienība.
Jaunums!!: Balti un Abrenes apriņķis · Redzēt vairāk »
Adalberts Becenbergers
Adalberts Becenbergers (dzimis, miris) bija vācu valodnieks, arheologs, etnogrāfs un grāmatu vēstures pētnieks.
Jaunums!!: Balti un Adalberts Becenbergers · Redzēt vairāk »
Aglona
Aglona ir apdzīvota vieta Latgalē, Preiļu novadā, Aglonas pagasta centrs.
Jaunums!!: Balti un Aglona · Redzēt vairāk »
Aglonas novada ģerbonis
Aglonas novada ģerbonis bija oficiāls Aglonas novada simbols.
Jaunums!!: Balti un Aglonas novada ģerbonis · Redzēt vairāk »
Agrā dzelzs laikmeta apmetnes un kapulauki Latvijā
Agrā dzelzs laikmeta apmetnes un kapulauki Latvijā ir Dzelzs laikmeta agrīnās fāzes (1.—5. gadsimts m.ē.) arheoloģiskie pieminekļi Latvijā, kas glabā liecības par baltu (letgaļu, sēļu, zemgaļu un kuršu) un Baltijas somu (līvu) dzīvesveidu un materiālo kultūru.
Jaunums!!: Balti un Agrā dzelzs laikmeta apmetnes un kapulauki Latvijā · Redzēt vairāk »
Ainars Mielavs
Ainars Mielavs (dzimis Rīgā) ir latviešu dziedātājs, dziesmu autors un radio raidījumu vadītājs.
Jaunums!!: Balti un Ainars Mielavs · Redzēt vairāk »
Aisti
1645. gadā iespiestas Eiropas vēstures kartes fragments, kas apkopo Tacita un citu seno autoru ziņas par ģermāņu cilšu izvietojumu tagadējās Polijas teritorijā. Aisti (kartes augšējā labajā stūrī) lokalizēti Lietuvas teritorijā. Aisti un citas Eiropas tautas ap 125. gadu m.ē. Aisti jeb aistiešu ciltis (Aestyorum gentes) bija seno laiku apzīmējums Baltijas jūras dienvidaustrumu piekrastes iedzīvotājiem, kas pirmo reizi sastopams romiešu vēsturnieka Gaja Kornēlija Tacita ap 98.
Jaunums!!: Balti un Aisti · Redzēt vairāk »
Alfrēds Lielais
Piemineklis Alfēdam Lielajam Vinčesterā (Anglija) Anglosakšu valstis t.s. ''Heptarhijas'' laikā Alfrēds Lielais (vai Ælfrǣd) (849-899) bija anglosakšu Veseksas karalistes karalis (no 871) un visu anglosakšu karalis (no 886) no Veseksu dinastijas, kuram izdevās apvienot gandrīz visas anglosakšu valstis.
Jaunums!!: Balti un Alfrēds Lielais · Redzēt vairāk »
Alkoholiskie dzērieni
Dažādi alkoholiskie dzērieni — lāgers, viena iesala viskijs, absints, konjaks un baltais vīns Alkoholiskie dzērieni ir dzērieni ar vismaz 1,5 tilpumprocentiem (tilp.%) etilspirta, kas parasti iegūts kartupeļu, graudu, augļu, ogu un/vai medus ogļhidrātu spirta rūgšanā.
Jaunums!!: Balti un Alkoholiskie dzērieni · Redzēt vairāk »
Andris Slapiņš
OMON specvienība nošāva kinooperatoru Andri Slapiņu. Andris Slapiņš (dzimis Rīgā, miris Rīgā) bija latviešu dokumentālo filmu kinooperators un režisors.
Jaunums!!: Balti un Andris Slapiņš · Redzēt vairāk »
Andronovas kultūra
Andronovas kultūras areāls iezīmēts ar dažādām sārtām nokrāsām. Ar zaļu iezīmētas līdzīgās kaimiņu kultūras. indoirāņu valodu iespējamai pirmdzimtenei. Andronovas kultūra bija bronzas laikmeta arheoloģiskā kultūra 2.
Jaunums!!: Balti un Andronovas kultūra · Redzēt vairāk »
Arhitektūra
Partenons — sengrieķu arhitektūras paraugs Arhitektūra (no, archi- — ‘galvenais’,, tektōn — ‘celtnieks’) ir mākslas veids, kas rada telpisku vidi, kurā notiek cilvēka dzīves procesi.
Jaunums!!: Balti un Arhitektūra · Redzēt vairāk »
Austrumprūsija
Austrumprūsijas karte 1881. gadā Austrumprūsijas karte 1944. gadā. Austrumprūsija (vai Mažoji Lietuva — 'Mazā Lietuva') bija viens no Prūsijas reģioniem Baltijas jūras piekrastes dienvidaustrumos, kas pastāvēja no 13. gadsimta līdz Otrā pasaules kara beigām 1945.
Jaunums!!: Balti un Austrumprūsija · Redzēt vairāk »
Ķentes pilskalns
Ķentes pilskalns (Ā. Stubava rekonstrukcija, 1976). Ķentes pilskalns jeb Ķentes kalns ir pilskalns Vidzemē, Ogres pilsētas nomalē, Pārogrē.
Jaunums!!: Balti un Ķentes pilskalns · Redzēt vairāk »
Ķivutkalna pilskalns
Ķivutkalna pilskalns Doles salā (pirms Pirmā pasaules kara). Ķivutkalna pilskalns ir Doles salas pilskalns ar 1,6 — 3 metrus biezu kultūrslāni, kas bijis apdzīvots bronzas laikmetā un senākajā dzelzs laikmetā (no 1.—2. gadu tūkstoša p.m.ē. mijas līdz aptuveni 750. gadam m.ē.). 1966.
Jaunums!!: Balti un Ķivutkalna pilskalns · Redzēt vairāk »
Ķoderu pilskalns
Ķoderu pilskalns, saukts arī par Lielo Vīra gultu, ir Vidzemes lībiešu pilskalns Suntažu pagasta rietumu daļā, 2,5 km no Juglas ciema Rīgas virzienā, apmēram 100 m no autoceļa P4 Rīga — Ērgļi.
Jaunums!!: Balti un Ķoderu pilskalns · Redzēt vairāk »
Žagares pilskalns
Žagares pilskalns, saukts arī par Žvelgaiču kalnu, Aukštadvaru, Pliko kalnu ir Lietuvas kultūras piemineklis, kas atrodas Jonišķu rajona pašvaldības, Žagares seņūnijā.
Jaunums!!: Balti un Žagares pilskalns · Redzēt vairāk »
Ārieši
Ārjāvartas teritorija Vēdiskajā periodā (ap 1100-500 p.m.ē.). Ārieši ir seno indoirāņu cilšu un tautu pašnosaukums.
Jaunums!!: Balti un Ārieši · Redzēt vairāk »
Baltisms
Baltisms ir aizguvums no baltu valodas kādā citā valodā.
Jaunums!!: Balti un Baltisms · Redzēt vairāk »
Baltkrievi
Baltkrievi ir viena no Austrumeiropas nācijām, Baltkrievijas pamatiedzīvotāji.
Jaunums!!: Balti un Baltkrievi · Redzēt vairāk »
Baltkrievija
Baltkrievijas nacionālais karogs, ko 1995. gada referenduma rezultātā aizstāja ar modificētu Baltkrievijas PSR karogu Baltkrievija, oficiāli Baltkrievijas Republika (Рэспубліка Беларусь; Республика Беларусь), ir valsts Austrumeiropā.
Jaunums!!: Balti un Baltkrievija · Redzēt vairāk »
Baltu ciltis (filma)
"Baltu ciltis: Eiropas pēdējie pagāni" ir Raita Ābeles un Laura Ābeles režisēta Latvijas 2018. gada populārzinātniska dokumentālā filma par 13. gadsimta baltiem — kuršiem, latgaļiem, sēļiem, zemgaļiem, prūšiem (jātvingiem un galindiem), augštaišiem un žemaišiem, kā arī Baltijas somiem — lībiešiem un Sāmsalas igauņiem, kuru apdzīvotās zemes apceļo tirgotājs Larss no Dānijas.
Jaunums!!: Balti un Baltu ciltis (filma) · Redzēt vairāk »
Baltu reliģija
Baltu reliģija jeb dievestība ir seno baltu reliģija, kuras izpratni, trūkstot pilnvērtīgiem rakstu avotiem, meklē senajās hronikās, kā arī lietuviešu un latviešu mitoloģijās.
Jaunums!!: Balti un Baltu reliģija · Redzēt vairāk »
Baltu valodas
Baltu valodas (lietuviešu, latviešu, prūšu, galindu, jātvingu, un citas valodas) ir indoeiropiešu valodu saimes valodas, kuras lietoja baltu ciltis.
Jaunums!!: Balti un Baltu valodas · Redzēt vairāk »
Boļeslavs IV Cirtainais
Boļeslavs IV Cirtainais (dzimis 1120. vai 1121. gadā, miris) bija Pjastu dinastijas Polijas lielkņazs no 1146.
Jaunums!!: Balti un Boļeslavs IV Cirtainais · Redzēt vairāk »
Bramanis
accessdate.
Jaunums!!: Balti un Bramanis · Redzēt vairāk »
Brasls
Brasls Ogres upē Ērgļos Brasls ir sekla vieta upē, kuru izmanto upes šķērsošanai ar kājām vai transportlīdzekļiem.
Jaunums!!: Balti un Brasls · Redzēt vairāk »
Bronzas laikmeta apmetnes Latvijā
Latvijā atrastie bronzas laikmeta priekšmeti Bronzas laikmeta apmetnes Latvijā ir Bronzas laikmeta (aptuveni 1600.-1. gadā p.m.ē.) Latvijas iedzīvotāju mītņu paliekas, kas intensīvi pētītas kopš 20. gadsimta vidus.
Jaunums!!: Balti un Bronzas laikmeta apmetnes Latvijā · Redzēt vairāk »
Bronzas laikmets
indoeiropiešu valodu grupu izplatība bronzas laikmetā (ap 500. gadu p.m.ē.). Baltu valodu areāls iezīmēts gaiši brūnā krāsā, indoirāņu valodas — sarkanā, ģermāņu valodas — violetā, ķeltu valodas — zaļā, latīņu valodas — zilā, grieķu valodas — dzeltenā, pārējās — brūnā krāsā. Bronzas laikmets ir civilizācijas attīstības periods ap 1500.—600.
Jaunums!!: Balti un Bronzas laikmets · Redzēt vairāk »
Burtnieks
Burtnieks (saukts arī par Burtnieka ezeru) ir ceturtais lielākais ezers Latvijā.
Jaunums!!: Balti un Burtnieks · Redzēt vairāk »
Civilizācija
Senā Ēģipte, agrīna civilizācija. Zinātniskā un populārā literatūrā civilizācijas jēdziens tiek lietots dažādos kontekstos.
Jaunums!!: Balti un Civilizācija · Redzēt vairāk »
Daugava
Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.
Jaunums!!: Balti un Daugava · Redzēt vairāk »
Dņepras balti
dzelzs laikmeta arheoloģiskās kultūras (Milohradas kultūra — oranžā krāsā, Dņepras-Daugavas kultūra — tumši oranžā krāsā) Dņepras balti bija baltu grupa, kas līdz 13.
Jaunums!!: Balti un Dņepras balti · Redzēt vairāk »
Dievība
Dievs, Laima (1932. g.) Dievība ir atzīta pārdabiska un nemirstīga būtne, kuru uzskata par dievišķu un svētu.
Jaunums!!: Balti un Dievība · Redzēt vairāk »
Doles sala
Doles sala ir bijusī lielākā sala Daugavas lejtecē, senās ārējās deltas rajonā.
Jaunums!!: Balti un Doles sala · Redzēt vairāk »
Dvietes paliene
Dvietes paliene ir 2004.
Jaunums!!: Balti un Dvietes paliene · Redzēt vairāk »
Dzintara ceļš
Dzintara ceļš Dzintara ceļš bija dzintara tirdzniecības maršruts, kas savienoja Sembas pussalas reģionu Baltijas jūras piekrastē ar Romas impērijas centru mūsdienu Itālijā.
Jaunums!!: Balti un Dzintara ceļš · Redzēt vairāk »
Dzintars
skudru tajā Dzintars ir sacietējuši fosilie sveķi, kas tiek augstu vērtēti to zeltainās krāsas dēļ.
Jaunums!!: Balti un Dzintars · Redzēt vairāk »
Eduards Volters
Eduards Volters (1856. — 1941.) bija baltu tautu etnogrāfs, seno rakstu bibliogrāfs, arheologs.
Jaunums!!: Balti un Eduards Volters · Redzēt vairāk »
Egejas civilizācija
Egejas jūras reģions. Satelītuzņēmums Egejas civilizācija ir jēdziens, kuru lieto, lai apzīmētu bronzas laikmeta civilizāciju, kura ap 3000.—1200.
Jaunums!!: Balti un Egejas civilizācija · Redzēt vairāk »
Elks (baltu reliģija)
Sventājā Elks (alkas, jaunprūšu: *alks, *alka) ir baltu svētvieta (parasti svētbirzs), kas atradās cilvēku nepārveidotā dabas vietā un ar ko bija saistītas dažādas paražas, ierobežojumi un aizliegumi.
Jaunums!!: Balti un Elks (baltu reliģija) · Redzēt vairāk »
Fatjanovas kultūra
Fatjanovas kultūras areāls pēc krievu arheologu datiem. Fatjanovas kultūra lokalizējama Auklas keramikas kultūras areāla austrumu daļā. Fatjanovas kultūra bija neolīta un agrā bronzas laikmeta (ap 3200.—2300. gadu p.m.ē.) Auklas keramikas kultūras daļa, kuras paliekas Fatjanovas sādžā Jaroslavļas tuvumā 1873.
Jaunums!!: Balti un Fatjanovas kultūra · Redzēt vairāk »
Galindi
Mazūrijā. Rietumgalindu un pārējo baltu cilšu aptuveni apdzīvotā teritorija 13.gs. sākumā vjatiču apdzīvotajā teritorijā Galindi (Galindai) ir kopīgs apzīmējums divām izmirušām baltu ciltīm.
Jaunums!!: Balti un Galindi · Redzēt vairāk »
Galindu valoda
Galindu valodas areāls 13. gadsimta sākumā. Galindu valoda ir izmirusi, pie indoeiropiešu valodu grupas baltu zara, rietumbaltu valodu atzara piederoša valoda.
Jaunums!!: Balti un Galindu valoda · Redzēt vairāk »
Gūtmaņa ala
Gūtmaņa ala ir ala Gaujas senlejas labā krasta nogāzē, Siguldā.
Jaunums!!: Balti un Gūtmaņa ala · Redzēt vairāk »
Gorodki
Krievijas zemnieki spēlē gorodki. 1805. gada Kristiāna Goitfrīda Henriha Gīslera zīmējums Vīrieši spēle gorodki, Maskava, PSRS, 1935 Gorodki ir sena krievu tautas spēle, kuras dalībnieki, metot no zināma attāluma nūjas, cenšas izsist koka klucīšu figūras.
Jaunums!!: Balti un Gorodki · Redzēt vairāk »
Goti
ariānismam. Goti bija viena no austrumģermāņu tautām, kam 3.—6.
Jaunums!!: Balti un Goti · Redzēt vairāk »
Halovīns
Halovīns ir Visu svēto dienas priekšvakars, 31. oktobra vakars, kas tiek atzīmēts vairākās valstīs, arī Latvijā.
Jaunums!!: Balti un Halovīns · Redzēt vairāk »
Hērodots
Hērodots no Halikarnāsas (dzimis starp 490. un 480. gadu p.m.ē, miris aptuveni 425. gadā p.m.ē.) bija sengrieķu vēsturnieks.
Jaunums!!: Balti un Hērodots · Redzēt vairāk »
Hronoloģija
Hronoloģija (no (hrónos) — 'laiks') ir vēstures palīgdisciplīna, kas pēta dažādu tautu gadu skaitīšanas sistēmas un laika noteikšanas paņēmienus kalendāros, palīdz noteikt vēstures avota rašanās laiku, sniedz notikumu uzskaitījumu laika secībā.
Jaunums!!: Balti un Hronoloģija · Redzēt vairāk »
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Balti un Igaunija · Redzēt vairāk »
Imera
Imera bija Indriķa hronikā minētā Tālavas latgaļu zeme (1208—1223) Vidzemes kultūrvēsturiskajā novadā, kas ir viena no Tālivalža rezidences Beverīnas pils iespējamām atrašanās vietām.
Jaunums!!: Balti un Imera · Redzēt vairāk »
Indoeiropieši
sarmatu valodas), IND (indiešu valodas) Indoeiropieši, novecojušā literatūrā arī ārieši, ir apzīmējums tautu kopumam, kas runā indoeiropiešu valodu saimes valodās un vēsturiski apdzīvojis Eirāzijas kontinentu no rietumiem uz austrumiem, pamatā koncentrējoties mērenā klimata joslā.
Jaunums!!: Balti un Indoeiropieši · Redzēt vairāk »
Inija Trinkūniene
Inija Trinkūniene (dzimusi 1951. gada 25. oktobrī Ķelmē) ir lietuviešu etnoloģe, folkloriste, kultūras socioloģe, psiholoģe, folkloras kopas Kūlgrinda vadītāja un kopš 2015.
Jaunums!!: Balti un Inija Trinkūniene · Redzēt vairāk »
Jātvingu valoda
Jātvingu valodas areāls 13. gadsimta sākumā. Jātvingu jeb sudāvu valoda ir izmirusi, pie indoeiropiešu valodu grupas baltu zara, rietumbaltu valodu atzara piederoša valoda.
Jaunums!!: Balti un Jātvingu valoda · Redzēt vairāk »
Jons Trinkūns
Jons Trinkūns, garīgais vārds Jauņus (Jaunius; dzimis Klaipēdā 1939. gada 28. februārī, miris Viļņā 2014. gada 20. janvārī), bija lietuviešu etnologs, folklorists un no 2002.
Jaunums!!: Balti un Jons Trinkūns · Redzēt vairāk »
Kalkūnes pilskalns
Kalkūnes pilskalns (arī Baltkāju pilskalns, Napoleonova gora) atrodas Augšdaugavas novadā, Kalkūnes pagastā, 800 m uz ziemeļaustrumiem no Birkeneļiem.
Jaunums!!: Balti un Kalkūnes pilskalns · Redzēt vairāk »
Karšuva
Karšuvas zeme, vēsturisko tekstu tulkojumos saukta arī par Karšavu vai Kārsavu (lietuviešu: Karšuva, vācu: Karschowen, krievu: Кoрсувa) bija seno baltu zeme Nemunas lejteces labajā krastā tagadējās Lietuvas dienvidrietumos, kas 13.
Jaunums!!: Balti un Karšuva · Redzēt vairāk »
Kaupo
Kaupo piemineklis pie Krimuldas baznīcas. Kaupo no Turaidas (latīņu: Kaupo, vidusaugšvācu: Kōpe, "Jēkabs") (? —) bija Turaidas novada līvu valdnieks.
Jaunums!!: Balti un Kaupo · Redzēt vairāk »
Kūlgrinda (folkloras kopa)
Kūlgrinda ir 1990.
Jaunums!!: Balti un Kūlgrinda (folkloras kopa) · Redzēt vairāk »
Kokle
Kokle jeb vēsturiski kokles (kūkles) ir latviešu strinkšķināmais stīgu instruments, kas kopā ar lietuviešu kanklēm, lībiešu kāndlu, igauņu kanneli, somu un karēļu kanteli, kā arī ziemeļrietumu krievu spārnveida gusļiem (крыловидные гусли) ietilpst Baltijas dienvidaustrumu apvidum raksturīgu un radniecīgu mūzikas instrumentu saimē — tā saucamajā Baltijas psaltērijā.
Jaunums!!: Balti un Kokle · Redzēt vairāk »
Kolomna
Kolomna ir pilsēta pie Maskavas upes ietekas Okas upē Maskavas apgabalā Krievijā.
Jaunums!!: Balti un Kolomna · Redzēt vairāk »
Krāslavas novads
Krāslavas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Balti un Krāslavas novads · Redzēt vairāk »
Krīvs
Krīvs (prūšu: krive) bija seno baltu tautu galvenais priesteris un zintnieks, kurš pārraudzīja svēto uguni, vadīja reliģiskos rituālus, bedības un citus godus.
Jaunums!!: Balti un Krīvs · Redzēt vairāk »
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Jaunums!!: Balti un Krievija · Redzēt vairāk »
Kurši
Senās Kursas karte 13. gadsimtā. Kurši, agrāk arī kūri, bija baltu cilts, kas ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Jaunums!!: Balti un Kurši · Redzēt vairāk »
Kurši (nozīmju atdalīšana)
Kurši var būt.
Jaunums!!: Balti un Kurši (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »
Kuršu kāpas
Kuršu kāpas, arī Kuršu nērija vai Kuršu strēle, ir smilšu kāpu strēle, kas atdala Kuršu jomu no Baltijas jūras.
Jaunums!!: Balti un Kuršu kāpas · Redzēt vairāk »
Kuršu valoda
Kuršu valoda bija baltu valoda, ko runāja baltu cilts kurši, kas apdzīvoja mūsdienu Kurzemes rietumus un Lietuvas ziemeļrietumus.
Jaunums!!: Balti un Kuršu valoda · Redzēt vairāk »
Kursenieki
Kursenieki ( — 'kurši'; vai kuršiai; pašnosaukums — kāpenieki) ir gandrīz izmirusi baltu etniska grupa, Kuršu kāpu pirmiedzīvotāji.
Jaunums!!: Balti un Kursenieki · Redzēt vairāk »
Latīņu raksts
Latīņu raksts ir fonogrāfiska vokāliski konsonantiska rakstība.
Jaunums!!: Balti un Latīņu raksts · Redzēt vairāk »
Latgaļi
Kokneses, Tālavas valstis R. Vitrams, 1939, 1954). Garlība Merķeļa grāmatas "Latvieši...", 1797) Latgaļi, arī letgaļi vai leti (latīniski rakstītajos avotos: Lethi, Letthigalli; vāciski rakstītajos avotos: Letti, Lethi, baltkrievu: łatyhoły) bija austrumbaltu cilts, vēlāk pārveidojās par tautību, kas pēc Vidzemes līvu asimilēšanas izveidoja latviešu nācijas pamatu.
Jaunums!!: Balti un Latgaļi · Redzēt vairāk »
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Jaunums!!: Balti un Latvieši · Redzēt vairāk »
Latviešu mitoloģija
Latvju dainu 6. sējumam (1931) Latviešu mitoloģija ir latviešu kultūrai raksturīgo mītu un ticējumu kopums, kas veidojies baltu reliģijas, kristietības un jaunāko laiku tautiskās kultūras (galvenokārt Pirmās atmodas) mijiedarbībā.
Jaunums!!: Balti un Latviešu mitoloģija · Redzēt vairāk »
Latviešu personvārdi
Latviešu personvārdus veido viens vai vairāki vārdi, kam seko uzvārds.
Jaunums!!: Balti un Latviešu personvārdi · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Balti un Latvija · Redzēt vairāk »
Latvijas baltkrievi
Latvijas baltkrievi ir trešā lielākā mazākumtautība pēc Latvijas krieviem un ukraiņiem.
Jaunums!!: Balti un Latvijas baltkrievi · Redzēt vairāk »
Latvijas mākslas vēsture
Vilhelms Purvītis "Ziema" (1910) Latvijas mākslas vēsture ir Latvijas mākslas vai latviešu izcelsmes mākslinieku mākslas vispārējā attīstības gaita, aplūkojot atsevišķus mākslas veidus, žanrus, virzienus un skolas.
Jaunums!!: Balti un Latvijas mākslas vēsture · Redzēt vairāk »
Latvijas vēstures hronoloģija
Latvijas vēstures hronoloģija aptver laika posmu kopš senākajām rakstiskajām atsaucēm uz notikumiem Latvijas teritorijā līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Balti un Latvijas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »
Latviskā dzīvesziņa
Lokstenes dievturu svētnīcu no gaisa Latviskā jeb latviešu dzīvesziņa ir viena no Latvijas Republikas Satversmes ievaddaļā iekļautajām vērtībām, kas Eiropas kultūrtelpā veido Latvijas identitāti.
Jaunums!!: Balti un Latviskā dzīvesziņa · Redzēt vairāk »
Laukskolas apmetne
Laukskolas apmetne ir senākā zināmā cilvēku apmešanās vieta Latvijas teritorijā, tagadējā Salaspils novada teritorijā, Daugavas labajā krastā.
Jaunums!!: Balti un Laukskolas apmetne · Redzēt vairāk »
Lībiešu virtuve
Sklandrauši Lībiešu virtuve ir lībiešiem raksturīgo ēdienu un to gatavošanas īpatnību kopums, kas veidojies dažādu ģeogrāfisku un vēsturisku apstākļu ietekmē.
Jaunums!!: Balti un Lībiešu virtuve · Redzēt vairāk »
Lejasprūsiskais dialekts
Lejasprūsiskais dialekts ir lejasvācu valodas dialekts, kas līdz 1950.
Jaunums!!: Balti un Lejasprūsiskais dialekts · Redzēt vairāk »
Lieldienas
Lieldienas (Paskha, aramiešu: פֶּסחא, Pasḥa,, Pesaḥ) ir svarīgi kristiešu svētki, kuros tiek svinēta Jēzus Kristus augšāmcelšanās trešajā dienā pēc krustā sišanas, kas, pēc kristīgās tradīcijas, ir notikusi laika posmā starp 27.
Jaunums!!: Balti un Lieldienas · Redzēt vairāk »
Lielvārdes vēsture
Lielvārde (Broces kolekcija, 1796). Lielvārdes baznīca un pilsdrupas 1792. gadā (Broces kolekcija). Lielvārdes vēsture aptver laika periodu no Lielvārdes dibināšanas Daugavas Līvzemē līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Balti un Lielvārdes vēsture · Redzēt vairāk »
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Balti un Lietuva · Redzēt vairāk »
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Jaunums!!: Balti un Lietuvas lielkņaziste · Redzēt vairāk »
Lietuvas vēsture
Vēsturiskais Lietuvas ģerbonis Lietuvas nosaukums Kvedlinburgas annālēs, 1009. gads Lietuvas vēstures pirmsākumi meklējami ap 10.
Jaunums!!: Balti un Lietuvas vēsture · Redzēt vairāk »
Lietuvas vēsture (1219—1295)
Mindauga sākotnējās valsts aptuvenā teritorija (tumši zaļā) Lietuvas vēsture (1219—1295) ir laiks, kurā no nestabilas baltu apdzīvoto leišu zemju augstmaņu savienības izveidojas starptautiski atzīta Lietuvas karaliste un tiek ielikti pamati Lietuvas dižkunigaitijai.
Jaunums!!: Balti un Lietuvas vēsture (1219—1295) · Redzēt vairāk »
Lietuvieši
Lietuvieši (lietuviai) jeb vēsturiski leiši (no senā pašnosaukuma leičiai) ir Ziemeļeiropas baltu tauta, kuras lielāka daļa dzīvo Lietuvā.
Jaunums!!: Balti un Lietuvieši · Redzēt vairāk »
Maskava (upe)
Maskava ir upe Krievijas rietumos.
Jaunums!!: Balti un Maskava (upe) · Redzēt vairāk »
Mėnuo Juodaragis
Mėnuo Juodaragis (MJR; no lietuviešu valodas — 'Mēness melnradzis' vai 'Melnragu mēness') ir kopš 1995.
Jaunums!!: Balti un Mėnuo Juodaragis · Redzēt vairāk »
Mēness (dievība)
Mēness fāzu un redzamā lieluma izmaiņas. Mēness (prūšu: Menig, Mēnins) ir Mēness dievība latviešu mitoloģijā un citu baltu tautu ticējumos.
Jaunums!!: Balti un Mēness (dievība) · Redzēt vairāk »
Meža cūka
Meža cūka jeb mežacūka (Sus scrofa) ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) cūku dzimtas (Suidae) cūku ģints (Sus) dzīvnieks.
Jaunums!!: Balti un Meža cūka · Redzēt vairāk »
Merieši
Merieši un viņu kaimiņi IX gadsimtā pēc slāvu migrācijas. Merieši bija sena somugru tauta, kas dzīvoja mūsdienu Jaroslavļas, Ivanovas apgabalos, Tveras apgabala un Maskavas apgabala austrumu daļā, Vologdas apgabala dienvidos un Kostromas apgabala rietumos.
Jaunums!!: Balti un Merieši · Redzēt vairāk »
Mindaugs
Mindaugs, agrākajos tekstos Mintauts (senkrievu: Мидогъ,; dzimis ap 1200. gadu, nogalināts 1263. gada 12. septembrī) bija agrīnās Lietuvas valdnieks gan kā dižkunigaitis no 1236.
Jaunums!!: Balti un Mindaugs · Redzēt vairāk »
Mitoloģija
Viens no mitoloģiskajiem tēliem — pūķis, kas attēlots Velsas karogā Mitoloģija (muthología — ‘stāstu stāstīšana’) ir mītu kopums, kā arī zinātne, kas pēta dažādu tautu mītus, folkloru, eposus, pasakas un leģendas.
Jaunums!!: Balti un Mitoloģija · Redzēt vairāk »
Narovļa
Narovļa ir pilsēta Baltkrievijā, Gomeļas apgabala dienvidos, Narovļas rajona centrs pie Pripetes upes.
Jaunums!!: Balti un Narovļa · Redzēt vairāk »
Nere
Nere (IPA) jeb Vilija ir upe Lietuvā un Baltkrievijā.
Jaunums!!: Balti un Nere · Redzēt vairāk »
Ogres rajons
Ogres rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR (1949-1990) un Latvijas Republikas (1990-2009) sastāvā.
Jaunums!!: Balti un Ogres rajons · Redzēt vairāk »
Ogres vēsture
Ogre pirms Otrā pasaules kara Ogres vēsture aptver laika posmu kopš šīs apdzīvotās vietas izveidošanās pie Ogres upes ietekas Daugavā līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Balti un Ogres vēsture · Redzēt vairāk »
Oka
Oka ir upe Krievijas Eiropas daļā, lielākā no Volgas labā krasta pietekām.
Jaunums!!: Balti un Oka · Redzēt vairāk »
Pagasts (nodoklis)
Pagasts arī vāka bija feodālim pakļauta zemnieku organizācijas un nodevu vākšanas forma, attiecīgā feodālā rente un feodālais nodoklis feodālisma laikā.
Jaunums!!: Balti un Pagasts (nodoklis) · Redzēt vairāk »
Pamede (zeme)
Pamede (''Pomesanien'') un pārējās prūšu zemes Sadalītā Pamedes zeme pēc iekļaušanas Vācu ordeņa valsts sastāvā. Pamede jeb Pomezānija bija baltu prūšu zeme tagadējās Polijas Pomožes vojevodistes teritorijā.
Jaunums!!: Balti un Pamede (zeme) · Redzēt vairāk »
Panbaltisms
Panbaltisms ir kopš 19. gadsimta no panisma (panģermānisma un panslāvisma) aizgūta pannacionālistiska ideoloģija par baltu tautu kopību, no citām tautām atšķirīgo mentalitāti, valodu, vēsturi, kas tās vienojot atsevišķā un unikālā veselumā.
Jaunums!!: Balti un Panbaltisms · Redzēt vairāk »
Par Ģermānijas atrašanās vietu un tautām
Jāņa Endzelīna latviskā tulkojuma 2011. gada atkārtotā izdevuma vāks „Par Ģermānijas atrašanās vietu un tautām” jeb vienkārši „Ģermānija” (Germania) ir romiešu vēsturnieka Gaja Kornēlija Tacita ap 98.
Jaunums!!: Balti un Par Ģermānijas atrašanās vietu un tautām · Redzēt vairāk »
Pēteris no Duisburgas
1679. gadā izdotās "Prūsijas zemes hronikas" titulllapa Pēteris no Duisburgas, arī Pēteris no Dusburgas vai Pēteris fon Dusburgs (dzimis 13.gs. otrā pusē, miris 14. gs. pirmajā pusē), bija Vācu ordeņa priesteris un hronists.
Jaunums!!: Balti un Pēteris no Duisburgas · Redzēt vairāk »
Pieezere
Vidusbaltkrievija (Цэнтральная Беларусь) Paezere uz Baltkrievijas pastmarkas Pieezere, arī Piedzvina ir Baltkrievijas vēsturisks un etnogrāfisks reģions.
Jaunums!!: Balti un Pieezere · Redzēt vairāk »
Pirmsvalsts sabiedrība
Pirmsvalsts sabiedrības veidoja nelielas cilvēku kopas, grupas vai ciemati.
Jaunums!!: Balti un Pirmsvalsts sabiedrība · Redzēt vairāk »
Polockas kņaziste
Polockas kņaziste bija austrumslāvu viduslaiku valsts ar galvaspilsētu Polockā, kas izveidojās uz kriviču cilšu savienības bāzes 10. gadsimta otrajā pusē.
Jaunums!!: Balti un Polockas kņaziste · Redzēt vairāk »
Pomerānijas baltu valoda
dzelzs laikmeta arheoloģiskās kultūras (Pomerānijas kultūra zelta krāsā) Pomerānijas baltu valoda ir mirusi rietumbaltu valoda, ko lietojuši Pomerānijas balti.
Jaunums!!: Balti un Pomerānijas baltu valoda · Redzēt vairāk »
Prūši
Ziemeļu krusta karu sākšanas Parkūns, Potrimps un Pikols Prūši (senprūšu: prūsai; vai Prußen) bija rietumbaltu tauta, kas dzīvoja senajā Prūsijā.
Jaunums!!: Balti un Prūši · Redzēt vairāk »
Prūšu mitoloģija
Prūšu mitoloģija bija uz baltu mitoloģijas bāzes veidojusies reliģisko uzskatu sistēma, ar reliģisko kulta centru Romuvā, un hierarhizētu garīdzniecības organizāciju (priesteru — krīvu, — hierarhijas vadībā bija krīvu krīvs).
Jaunums!!: Balti un Prūšu mitoloģija · Redzēt vairāk »
Prūsija
Prūsijas un Mazovijas karte 14. gadsimtā (Abrahams Ortēlijs, ''Theatrum Orbis Terrarum''.) Malborkas apriņķa ģerbonī. Prūsijas Karaliste Vācijas impērijas sastāvā (iekrāsota tumši zilā krāsā). Prūsija (prūšu: Prūsa) bija zeme, kas ar dažādiem nosaukumiem Centrāleiropas ziemeļos pie Baltijas jūras pastāvēja no viduslaikiem līdz Otrajam pasaules karam.
Jaunums!!: Balti un Prūsija · Redzēt vairāk »
Prūsija (nozīmju atdalīšana)
Prūsija var būt.
Jaunums!!: Balti un Prūsija (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »
Prūsijas krusta kari
Prūsijas krusta karu un Livonijas krusta karu norise Prūšu cilšu zemes Prūsijas krusta kari bija daļa no Ziemeļu krusta kariem, un apzīmē baltu tautas prūšu apdzīvotās Prūsijas iekarošanu un kristīšanu, ko no 1217.
Jaunums!!: Balti un Prūsijas krusta kari · Redzēt vairāk »
Rietumbalti
dzelzs laikmeta arheoloģiskās kultūras (rietumbaltu kultūras zilā, zaļā un dzeltenā krāsā) Rietumbalti bija baltu atzars, kuru apdzīvotais areāls bija vistālāk uz rietumiem, no Jitlandes pussalas (mūsdienu Dānijā) līdz tagadējās Vācijas Brandenburgas pavalsts dienvidiem, Pomerānijā, baltu Prūsijā, Lietuvā visās teritorijās uz rietumiem no Nemunas, Žemaitijas rietumos, Latvijā — Kurzemes dienvidos un vidusdaļā, Zemgalē un Sēlijā, kā arī Polijas austrumos un Baltkrievijas rietumos — uz dienvidiem sasniedzot mūsdienu Hrodnu.
Jaunums!!: Balti un Rietumbalti · Redzēt vairāk »
Saberi
Saberi bija baltu rituālais kopmielasts, ko rīkoja slimību, epidēmiju un citu nelaimju novēršanai.
Jaunums!!: Balti un Saberi · Redzēt vairāk »
Saksis Gramatiķis
Iespējamais Sakša rokraksts ar labojumiem latīņu valodā sarakstītās hronikas "Dāņu darbi" senākajā versijā Sakša laikā celtā Roskildes Doma baznīca, kuras draudzē viņš kalpoja kā prāvests Saksis Gramatiķis jeb, pareizāk, Saksis Garais (dzimis ap 1140. gadu, miris ap 1220. gadu) bija viduslaiku mūks, Lundas arhibīskapa Absalona sekretārs, pirmā Dānijas vēstures apraksta "Dāņu darbi" (Gesta Danorum) autors.
Jaunums!!: Balti un Saksis Gramatiķis · Redzēt vairāk »
Salaspils akmens galva
Salaspils akmens galva 1875. gadā Salaspils akmens galva ir akmens skulptūra, kas atgādina cilvēka seju.
Jaunums!!: Balti un Salaspils akmens galva · Redzēt vairāk »
Sarmati
Melnās jūras daļa (PONTI EVXINI PARS) ar tajās ieplūstošajām upēm. Tagadējās Baltkrievijas teritorija apzīmēta kā Eiropas Sarmatija. Sarmati bija sena klejotāju tauta, kura runājusi indoirāņu valodā.
Jaunums!!: Balti un Sarmati · Redzēt vairāk »
Saule (dievība)
Lietuvas Nacionālajā muzejā Saule ir Saules dievība latviešu mitoloģijā un citu baltu tautu ticējumos.
Jaunums!!: Balti un Saule (dievība) · Redzēt vairāk »
Saules kauja
Saules kauja (jeb Šiaulių mūšis) bija viena no lielākajām Ziemeļu krusta karu kaujām, kas notika 1236.
Jaunums!!: Balti un Saules kauja · Redzēt vairāk »
Saulstaru klintis un ala
Saulstaru klintis un ala Saulstaru klintis un ala, arī Runtiņupes ala, Mežabrāļu ala ir smilšakmens atsegums ar tajā esošu alu, kas atrodas mežā, Runtiņupītes kreisajā krastā, aptuveni 500 metru pirms tās ietekas Gaujā.
Jaunums!!: Balti un Saulstaru klintis un ala · Redzēt vairāk »
Sēļi
Aptuvenā sēļu apdzīvotā teritorija Daugavas kreisajā krastā 12. gadsimtā. Sēļi (no — 'augšējie ') bija baltu tauta, kas apdzīvoja Daugavas un Lielupes baseinus uz austrumiem no Daugavas līviem un Upmales (zemgaļiem).
Jaunums!!: Balti un Sēļi · Redzēt vairāk »
Sējas muiža
Sējas muiža (agrāk) bija muiža Krimuldas pagastā (tagadējā Saulkrastu novadā), Livonijas Rīgas arhibīskapijas un Krievijas Impērijas Vidzemes guberņas Rīgas apriņķī.
Jaunums!!: Balti un Sējas muiža · Redzēt vairāk »
Sēlijas paugurvalnis
Zilkalnes Pauguri netālu no Viesītes Sēlijas paugurvalnis, arī Viesītes morēnu valnis, ir gala morēnu pauguraine, kas šķērso Sēlijas teritoriju pāri Aizkraukles un Jēkabpils novadiem, kur tas savienojas ar Ilūkstes pauguraini Augšzemes augstienē.
Jaunums!!: Balti un Sēlijas paugurvalnis · Redzēt vairāk »
Sēlpils pils
Sēlpils cietokšņa plāns ar galveno pili uz klints Daugavas malā un priekšpili (1827. gada uzmērījums). Sēlpils pilsdrupu plāns (no A. Sapunova grāmatas ''Река Западная Двина'', 1893). Sēlpils baznīca un pils 1387. gadā Krievu karaspēka uzbrukums Sēlpilij 1705. gadā Klints ar Sēlpils drupām (1901). Sēlpils ir sens sēļu pilskalns, kas pirms Pļaviņu HES izbūves atradās uz dolomīta erozijas palikšņa Daugavas kreisā krasta kraujā, kura augšējā daļa pēc Pļaviņu HES ūdenskrātuves izveides atrodama uz Daugavas salas.
Jaunums!!: Balti un Sēlpils pils · Redzēt vairāk »
Sembas pussala
Sembas pussala arī Sambijas pussala, mūsdienās oficiāli — Kaļiņingradas pussala, ir pussala Baltijas jūras dienvidaustrumu piekrastē.
Jaunums!!: Balti un Sembas pussala · Redzēt vairāk »
Senās kulta vietas
Senās kulta vietas jeb kulta pieminekļi ir apvienota kategorija, kas apvieno dažādu citu kategoriju pieminekļus, kas bijuši pagānisku kultu objekti.
Jaunums!!: Balti un Senās kulta vietas · Redzēt vairāk »
Senprūšu valoda
Senprūšu valoda (Prūsiskan vai Prūsiska bilā) ir izmirusi valoda, kas pieder pie indoeiropiešu valodu grupas baltu zara, rietumbaltu valodu atzara.
Jaunums!!: Balti un Senprūšu valoda · Redzēt vairāk »
Senprūsija (albums)
„Senprūsija” ir Latvijas izdevniecības Thunderforge Records 2015.
Jaunums!!: Balti un Senprūsija (albums) · Redzēt vairāk »
Skiti
Skitu karavīrs Skiti šaurākajā nozīmē ir apzīmējums irāņu grupas valodā runājošām ciltīm, kas kopš 7.
Jaunums!!: Balti un Skiti · Redzēt vairāk »
Skyforger
Skyforger ir 1995.
Jaunums!!: Balti un Skyforger · Redzēt vairāk »
Slāvi
Slāvu tautu izplatība Slāvi ir etnolingvistiska tautu grupa, kas mūsdienās galvenokārt apdzīvo Austrumeiropu, Dienvidaustrumeiropu, kā arī Āzijas ziemeļus un vidusdaļu un runā kādā no slāvu valodām.
Jaunums!!: Balti un Slāvi · Redzēt vairāk »
Slāvismi
čehu: ''píšťala'' — 'svilpe') Slāvismi ir vārdi, izteicieni un citas (leksikas, gramatikas, fonētikas u.c.) īpašības, kas aizgūtas no slāvu valodas vai ar tās starpniecību pārņemtas citā valodā (gan slāvu, gan neslāvu valodā).
Jaunums!!: Balti un Slāvismi · Redzēt vairāk »
Smiltenes novads
Smiltenes novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Balti un Smiltenes novads · Redzēt vairāk »
Sovijs
Sovijs lietuviešu mitoloģijā ir mirušo sadedzināšanas ieražas ieviesējs un dvēseļu pavadonis mirušo valstībā.
Jaunums!!: Balti un Sovijs · Redzēt vairāk »
Svastika
Hinduisma dekoratīvā svastika Svastika, (arī ugunskrusts jeb kāšu krusts), (sanskr.स्वस्तिक no sanskr. स्वस्ति, svasti, apsveikums, veiksmes novēlējums) — krusts ar aizlocītajām beigām («griezošais»), kas ir pagriezts pa vai pret pulksteņrādītaja virzienam.
Jaunums!!: Balti un Svastika · Redzēt vairāk »
Svētmežs
Tori pagastā Svētmežs ir daudzām pasaules tautām, tostarp baltiem, pazīstams svētvietu veids.
Jaunums!!: Balti un Svētmežs · Redzēt vairāk »
Svelgats
Svelgats jeb Žvelgaitis (latīņu: Svelgates) bija agrīnās Lietuvas karavadonis.
Jaunums!!: Balti un Svelgats · Redzēt vairāk »
Svilpaunieks
Svilpaunieks ir no māla veidota doba figūriņa ar 1—2 skaņas caurumiņiem (parasti) un iepūtiena spraugu ar svilpes caurumu.
Jaunums!!: Balti un Svilpaunieks · Redzēt vairāk »
Turovas kņaziste
Krievu kņazistes 11. un 12. gadsimtā Turovas kņaziste, saukta arī par Turovas un Pinskas kņazisti vai Turovas Krievzemi, kopš 10.
Jaunums!!: Balti un Turovas kņaziste · Redzēt vairāk »
Ugunskrusts (zīme)
Baltijas arheoloģiskajā materiālā fiksētie daži ugunskrustu pamatvarianti Lielvārdes jostā Ugunskrusts ir sens simbols, kas vairākām tautām vēsturiski apzīmē sauli, gaismu, saules ceļu, aizsardzību.
Jaunums!!: Balti un Ugunskrusts (zīme) · Redzēt vairāk »
Vaidelotis
koklēm, jauneklis ar gar sāniem nolaistu zobenu un zirga galvaskauss Vaidelotis (prūšu: vaidilas, vaidilutis) bija seno baltu tautu priesteris, reliģisko rituālu izpildītājs, kā arī seno latviešu dziesminieks un burtnieks.
Jaunums!!: Balti un Vaidelotis · Redzēt vairāk »
Valentīns Sedovs
Valentīns Sedovs (1924 — 2004) bija krievu arheologs, slāvu, baltu un Baltijas somu tautu etnoģenēzes un agrīnās vēstures pētnieks.
Jaunums!!: Balti un Valentīns Sedovs · Redzēt vairāk »
Valkas novads
Valkas novads ir 2009. gada teritoriālajā reformā izveidots novads Vidzemes ziemeļaustrumos, kurā apvienoti bijušā Valkas rajona Valkas pilsēta un pieci pagasti: Ērģemes pagasts, Kārķu pagasts, Valkas pagasts, Vijciema pagasts un Zvārtavas pagasts.
Jaunums!!: Balti un Valkas novads · Redzēt vairāk »
Valodu politika Latvijā
Valodu politika Latvijā ir daļa no Latvijas politiskās attīstības procesa, ko regulē 2000.
Jaunums!!: Balti un Valodu politika Latvijā · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Balti un Vācija · Redzēt vairāk »
Vācijas nosaukumi
Neskaidra cilme Vācijas nosaukumi daudzām tautām ir ļoti atšķirīgi, jo liela nozīme ir bijusi Vācijas ģeogrāfiskajam stāvoklim Eiropas vidū un tās ilgstošajai vēsturei, kuras laikā tās teritoriju ir apdzīvojušas vairākas ciltis, kā arī vēlāk, kad veidojās pirmās valstiņas, tā nebija vienota, bet gan sadrumstalota.
Jaunums!!: Balti un Vācijas nosaukumi · Redzēt vairāk »
Vācijas vēsture
Vācijas vēsture ir Centrāleiropas valsts Vācijas sabiedrības pagātne, kurā ir norisinājušies dažādi ar šo valsti saistīti notikumi.
Jaunums!!: Balti un Vācijas vēsture · Redzēt vairāk »
Vendi (Livonija)
Vendi bija Ziemeļkursas somugri un viena no sešām maztautām, kas piedalījās latviešu veidošanā.
Jaunums!!: Balti un Vendi (Livonija) · Redzēt vairāk »
Vikints
Vikints (žemaišu: Vīkints, lietuviešu: Vykintas, senkrievu: Въıкъıнтъ, miris ap 1253) bija Žemaitijas kunigaitis un Saules kaujas varonis.
Jaunums!!: Balti un Vikints · Redzēt vairāk »
Viktors Grāvītis
Viktors Gerards (Žerārs) Grāvītis bija latviešu ģeologs, folkloras vācējs, Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības dibinātājs un aktīvists, Dabas un vēstures kalendāra izveidotājs un redaktors.
Jaunums!!: Balti un Viktors Grāvītis · Redzēt vairāk »
Vilks (mitoloģija)
vilks - Dieva suns. Vilcene, kura baro dvīņubrāļus Romulu un Remu. Pēc leģendas viņi dibināja Romu. Vilks latviešu mitoloģijā tiek saukts par Dieva suni, Dieva izredzēto karotāju pret ļaunumu, dēvēts arī par pelēci, pelēksvārci, brāli, meža vīru, ceļa vīru vai ciemiņu.
Jaunums!!: Balti un Vilks (mitoloģija) · Redzēt vairāk »
Vjerhņadzvinskas rajons
Vjerhņadzvinskas rajons ir Vitebskas apgabala rajons Baltkrievijā.
Jaunums!!: Balti un Vjerhņadzvinskas rajons · Redzēt vairāk »
Vlads Brazjūns
Vlads Brazjūns (dzimis) ir lietuviešu rakstnieks, dzejnieks un tulkotājs.
Jaunums!!: Balti un Vlads Brazjūns · Redzēt vairāk »
Volga
Volga ir 3530 kilometrus gara upe Krievijas Eiropas daļā (neliela daļa no Volgas deltas atrodas Kazahstānā).
Jaunums!!: Balti un Volga · Redzēt vairāk »
Vulfstans no Hedebijas
Vulfstans no Hedebijas bija viduslaiku anglosakšu ceļotājs un tirgotājs, kura stāstījums ietverts angļu karaļa Alfrēda Lielā (849-899) Eiropas ģeogrāfijas aprakstā, kas ir 5.
Jaunums!!: Balti un Vulfstans no Hedebijas · Redzēt vairāk »
Zalkša zīme
Zalkša zīme Zalkša zīme baltu ticējumos ir gudrības un zintniecības simbols.
Jaunums!!: Balti un Zalkša zīme · Redzēt vairāk »
Zemgaļi
Baltu cilšu aptuvenā apdzīvotā teritorija ap 12.—13. gadsimta miju Zemgaļi (vai žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Jaunums!!: Balti un Zemgaļi · Redzēt vairāk »
1. gadsimts
1.
Jaunums!!: Balti un 1. gadsimts · Redzēt vairāk »
20. gadsimts p.m.ē.
20.
Jaunums!!: Balti un 20. gadsimts p.m.ē. · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Baltu Ciltis, Baltu ciltis, Baltu tautas.
