Mēs strādājam pie Unionpedia lietotnes atjaunošanas Google Play veikalā
IzejošaisIenākošā
🌟Mēs vienkāršojām savu dizainu labākai navigācijai!
Instagram Facebook X LinkedIn

Baltijas kara apgabals

Indekss Baltijas kara apgabals

PSRS Baltijas robežapgabala teritorija, kas sakrita ar Baltijas kara apgabala teritoriju. Baltijas kara apgabals (BKA) bija pēc Baltijas valstu okupācijas Otrā pasaules kara laikā izveidots PSRS bruņoto spēku militārais apgabals (1940—1941, 1945—1991).

Satura rādītājs

  1. 38 attiecības: Aleksandrs Loktionovs, Atgāzene, Augusta pučs, Āgenskalna priedes, Baltijas Antante, Baltijas valstu okupācija, Bruno Šteinbriks, Džohars Dudajevs, Fjodors Kuzmins, Grigorijs Morozļi, Gunārs Astra, Hruščovka, Ieva Lase, Ivans Osipovs, Jēkaba Alkšņa Rīgas Kara aviācijas augstākā inženieru skola, Latvijas okupācija (1940), Latvijas PSR, Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija, Lāča mednieki, Leonīds Kristovskis, Maikapara nams, Mihails Vetrovs, Olga Pavuka, Ovaness Bagramjans, Par Latvijas iestāšanos PSRS sastāvā, Pauls Mierlejs, Pēteris Čevers, Raimonds Salmiņš, Rīgas OMON, Roberts Raimo, Tautas Saeima, Valērijs Gerasimovs, Valdis Liepiņš (aktieris), Valentins Gapoņenko, Villijs Grīnbergs, Vladimirs Derevjanskis, Zaļais tilts, 1991. gads Latvijā.

Aleksandrs Loktionovs

Baltijas Īpašā kara apgabala pavēlnieks ģenerālpulkvedis Aleksandrs Loktionovs un sūtnis Vladimirs Derevjanskis. Aleksandrs Loktionovs (Алекса́ндр Дми́триевич Локтио́нов, 1893—1941) bija Sarkanās armijas ģenerālpulkvedis, Baltijas Īpašā apgabala karaspēka komandieris pēc Baltijas valstu okupācijas (1940).

Skatīt Baltijas kara apgabals un Aleksandrs Loktionovs

Atgāzene

Atgāzene ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā.

Skatīt Baltijas kara apgabals un Atgāzene

Augusta pučs

Augusta pučs Augusta pučs bija neveiksmīgs valsts apvērsuma mēģinājums Padomju Savienībā 1991. gada 19.—21.

Skatīt Baltijas kara apgabals un Augusta pučs

Āgenskalna priedes

Āgenskalna priedes ir Rīgas mikrorajons, kas atrodas Āgenskalna apkaimē, Rīgā.

Skatīt Baltijas kara apgabals un Āgenskalna priedes

Baltijas Antante

Bulduru konferences delegāti un novērotāji. Sēdi vada Latvijas ministru prezidents Kārlis Ulmanis. Baltijas valstu ārlietu ministriju vadītāji 1921. gada decembrī. No kreisās: Petrs Klims (Lietuva), Zigfrīds A. Meierovics (Latvija), Rūdolfs Holsti (Somija), Ants Pīps (Igaunija). Latvijas un Igaunijas aizsardzības savienības līguma parakstīšana Tallinā 1923.

Skatīt Baltijas kara apgabals un Baltijas Antante

Baltijas valstu okupācija

Baltijas valstu okupācija ( — 'Baltijas kampaņa) bija triju Baltijas valstu militāra sagrābšana Otrā pasaules kara sākumā ar sekojošu pievienošanu PSRS.

Skatīt Baltijas kara apgabals un Baltijas valstu okupācija

Bruno Šteinbriks

Bruno Šteinbriks (dzimis 1932. gada 21. septembrī Talsos, miris 2021. gada 23. oktobrī) bija kādreizējais VDK un LKP CK nomenklatūras darbinieks.

Skatīt Baltijas kara apgabals un Bruno Šteinbriks

Džohars Dudajevs

Džohars Dudajevs (čečenu: Дуди Муса кант Джохар; krievu: Джохар Мусаевич Дудаев; —) bija čečenu sabiedriskais un politiskais darbinieks.

Skatīt Baltijas kara apgabals un Džohars Dudajevs

Fjodors Kuzmins

Fjodors Kuzmins (Федор Михайлович Кузьмин; 1937–2006) bija Baltijas kara apgabala karaspēka virspavēlnieks (1989—1991).

Skatīt Baltijas kara apgabals un Fjodors Kuzmins

Grigorijs Morozļi

Grigorijs Morozļi (1928—?) bija Latvijas ukraiņu jurists un sabiedriskais darbinieks.

Skatīt Baltijas kara apgabals un Grigorijs Morozļi

Gunārs Astra

Gunārs Astra (dzimis 1931. gada 22. oktobrī Rīgā, miris 1988. gada 6. aprīlī Ļeņingradā) bija latviešu nacionālās pretestības kustības dalībnieks, PSRS okupācijas laika disidents un politieslodzītais.

Skatīt Baltijas kara apgabals un Gunārs Astra

Hruščovka

K-7, viena no agrīnajām hruščovku sērijām Paneļu hruščovkas Ķengaragā Aizkraukles hruščovku apbūve Sienas dekors, Igaunija Hruščovka ir kopējs apzīmējums sērijveida piecstāvu daudzdzīvokļu ēkām no dzelzsbetona paneļiem vai ķieģeļiem, kuru celtniecība lielos apjomos PSRS tika uzsākta 50.

Skatīt Baltijas kara apgabals un Hruščovka

Ieva Lase

Ieva Lase (1916—2002) bija latviešu tulkotāja, nacionālās pretošanās kustības dalībniece, disidente un politieslodzītā.

Skatīt Baltijas kara apgabals un Ieva Lase

Ivans Osipovs

Ivans Osipovs (dzimis Rēzeknes apriņķī) ir Latvijas krievu izcelsmes šaha meistars.

Skatīt Baltijas kara apgabals un Ivans Osipovs

Jēkaba Alkšņa Rīgas Kara aviācijas augstākā inženieru skola

Jēkaba Alkšņa Rīgas Kara aviācijas augstākā inženieru skola (RKAAIS) bija Jēkaba Alkšņa vārdā nosaukta PSRS gaisa spēku augstākā militārā izglītības iestāde, kas darbojās Ezermalas ielā 2 Rīgā no 1967.

Skatīt Baltijas kara apgabals un Jēkaba Alkšņa Rīgas Kara aviācijas augstākā inženieru skola

Latvijas okupācija (1940)

PSRS un Nacistiskās Vācijas okupētās teritorijas Otrā pasaules kara sākumā (1939—1940) Latvijas okupācija 1940. gadā bija Latvijas Republikas bruņota sagrābšana ar tai sekojošu aneksiju, ko 1940. gada vasarā Baltijas valstu okupācijas ietvaros īstenoja PSRS. Vēsturnieki Latvijas okupāciju iedala 3 posmos.

Skatīt Baltijas kara apgabals un Latvijas okupācija (1940)

Latvijas PSR

Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika jeb Latvijas PSR bija 1940.

Skatīt Baltijas kara apgabals un Latvijas PSR

Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija

Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde valsts aizsardzības jomā.

Skatīt Baltijas kara apgabals un Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija

Lāča mednieki

"Lāča mednieki" bija Latvijas nacionālo partizānu grupa, kuru vadīja Tālrīts Krastiņš.

Skatīt Baltijas kara apgabals un Lāča mednieki

Leonīds Kristovskis

Leonīds Kristovskis (1923-2018) bija Latvijas tēlnieks.

Skatīt Baltijas kara apgabals un Leonīds Kristovskis

Maikapara nams

Maikapara nams ir savrupmāja Aristida Briāna ielā 3, Rīgā, valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, viens no vērtīgākajiem nekustamā īpašuma objektiem un greznākajiem reprezentācijas namiem Rīgā.

Skatīt Baltijas kara apgabals un Maikapara nams

Mihails Vetrovs

Baltijas Īpašā kara apgabala pavēlnieks ģenerālpulkvedis Aleksandrs Loktionovs un sūtnis Vladimirs Derevjanskis. Mihails Vetrovs (Михаил Сергеевич Ветров, 1909—1980) bija PSRS sūtniecības Latvijā 1.

Skatīt Baltijas kara apgabals un Mihails Vetrovs

Olga Pavuka

Olga Pavuka (dzimusi 1948. gada 12. janvārī Rīgā) — padomju un Latvijas ekonomiste, ekonomikas doktore, asociētā profesore, žurnāliste,  redaktore, publicējusi vairākus desmitus zinātnisko darbu par mūsdienu ekonomiku, interneta žurnāla „Baltic Course” redaktore.

Skatīt Baltijas kara apgabals un Olga Pavuka

Ovaness Bagramjans

Ovaness (Ivans) Bagramjans (dzimis, miris) bija Azerbaidžānā dzimis armēņu izcelsmes padomju karavadonis.

Skatīt Baltijas kara apgabals un Ovaness Bagramjans

Par Latvijas iestāšanos PSRS sastāvā

Deklarācija par valsts varu un preambula deklarācijai par Latvijas iestāšanos Padomju Sociālistisko Republiku Savienības sastāvā ("Valdības Vēstnesis" 1940. gada 26. jūlijā) Par Latvijas iestāšanos Padomju Sociālistisko Republiku Savienības sastāvā bija Otrā pasaules kara laikā 1940.

Skatīt Baltijas kara apgabals un Par Latvijas iestāšanos PSRS sastāvā

Pauls Mierlejs

Pauls Mierlejs (1937–?) bija latviešu džeza trombonists.

Skatīt Baltijas kara apgabals un Pauls Mierlejs

Pēteris Čevers

Pēteris Čevers (dzimis, miris) bija Latvijas armijas karavīrs, Latviešu leģiona kapteinis, nacionālais partizāns (no 1945. gada 9. maija), nacionālo partizānu grupas komandieris (1948.—1950.).

Skatīt Baltijas kara apgabals un Pēteris Čevers

Raimonds Salmiņš

Kanālmalas apstādījumos. Raimonds Salmiņš (1961—1991) bija viens no Barikāžu laika upuriem, nošauts Augusta puča laikā pie Rīgas Iekšlietu pārvaldes.

Skatīt Baltijas kara apgabals un Raimonds Salmiņš

Rīgas OMON

Rīgas OMON, pilnā nosaukumā Rīgas pilsētas Iekšlietu pārvaldes speciālo uzdevumu milicijas vienība (SUMV), jeb tā sauktās „melnās beretes” bija īpaša milicijas vienība, kas no 1988.

Skatīt Baltijas kara apgabals un Rīgas OMON

Roberts Raimo

Roberts Raimo (dzimis Rīgā) ir bijušais latviešu distanču slēpotājs un biatlonists.

Skatīt Baltijas kara apgabals un Roberts Raimo

Tautas Saeima

Tautas Saeima bija Latvijas Republikas parlaments laika posmā no līdz un Latvijas PSR parlaments laika posmā no līdz.

Skatīt Baltijas kara apgabals un Tautas Saeima

Valērijs Gerasimovs

Valērijs Gerasimovs (dzimis) ir Krievijas Federācijas armijas ģenerālis, kopš 2012.

Skatīt Baltijas kara apgabals un Valērijs Gerasimovs

Valdis Liepiņš (aktieris)

Valdis Liepiņš (dzimis Siguldā, miris) bija latviešu aktieris un režisors.

Skatīt Baltijas kara apgabals un Valdis Liepiņš (aktieris)

Valentins Gapoņenko

Valentins Gapoņenko (1929—?) bija Padomju armijas virsnieks un sabiedriskais darbinieks.

Skatīt Baltijas kara apgabals un Valentins Gapoņenko

Villijs Grīnbergs

Villijs Grīnbergs bija latviešu vai Latvijas ebreju izcelsmes padomju militārais darbinieks, pulkvedis.

Skatīt Baltijas kara apgabals un Villijs Grīnbergs

Vladimirs Derevjanskis

Baltijas Īpašā kara apgabala pavēlnieks ģenerālpulkvedis Aleksandrs Loktionovs un sūtnis Vladimirs Derevjanskis. Vladimirs Derevjanskis (Влади́мир Константи́нович Деревя́нский, 1902—1980) bija PSRS pilnvarotais sūtnis Latvijā no 1940.

Skatīt Baltijas kara apgabals un Vladimirs Derevjanskis

Zaļais tilts

Zaļais tilts ir tilts Lietuvas galvaspilsētā Viļņā.

Skatīt Baltijas kara apgabals un Zaļais tilts

1991. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1991. gada notikumi Latvijā.

Skatīt Baltijas kara apgabals un 1991. gads Latvijā