Satura rādītājs
160 attiecības: Ainaži, Alberts Ponzolds, Alfrēds Berts, Alfrēds Flečers, Alfrēds Valeika, Anatols Līvens (virsnieks), Andrejs Veckalns, Andrievs Niedra, Aprīļa pučs, Arhibalds fon Keizerlings, Armīns fon Gerkāns, Arno Šikedancs, Arnolds Maidels, Arnolds Rutkovskis, Artūrs Silgailis, Arvīds Zeibots, Augusts Muižulis, Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja, Bateru kauja, Bauskas bataljons, Bauskas vēsture, Bermontiāde, Bernhards Bērents, Birzgaļi, Carnikavas pagasts, Cēsu kaujas, Cēsu pulka skolnieku rota, Curonia, Daugavgrīvas cietoksnis, Dībiča brīvkorpuss, Dienvidlatvijas brigāde, Dobeles vēsture, Eliass Pinuss, Emanuēls Diparkē, Engelharti, Ernests Zerafims, Ernsts Peders, Flečers, Francis Adolfi, Francis Frīdrihs Reinholds Holmanis, Fraternitas Baltica, Frīdrihs Vasarietis, Georgs Apinis (tiesnesis), Georgs fon Manteifels-Cēge, Georgs Veinblūms, Gerhards Dēterss, Gustavs Klēmanis, Hanss fon Manteifels-Cēge, Hanss Rimša, Haralds Marvē, ... Izvērst indekss (110 vairāk) »
Ainaži
Ainaži ir pilsēta Latvijā, Limbažu novadā, pie pašas Igaunijas robežas Baltijas jūras Rīgas līča austrumu krastā.
Skatīt Baltijas landesvērs un Ainaži
Alberts Ponzolds
Alberts Ponzolds (dzimis, miris) bija Liepājā dzimis vācbaltiešu izcelsmes vācu tiesu medicīnas ārsts un augstskolas pasniedzējs.
Skatīt Baltijas landesvērs un Alberts Ponzolds
Alfrēds Berts
Alfrēds Berts (1875–1949) bija Lielbritānijas armijas brigādes ģenerālis, piedalījās Pirmajā pasaules karā.
Skatīt Baltijas landesvērs un Alfrēds Berts
Alfrēds Flečers
Alfrēds Flečers jeb Alfrēds Flethers ( —) bija Vācijas Impērijas armijas majors.
Skatīt Baltijas landesvērs un Alfrēds Flečers
Alfrēds Valeika
Alfrēds Valeika (1889—1941) jeb Valleika bija latviešu lidotājs.
Skatīt Baltijas landesvērs un Alfrēds Valeika
Anatols Līvens (virsnieks)
Anatols Leonīds Līvens (—) bija Mežotnes muižnieks, kņazs, Krievijas Impērijas armijas virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks.
Skatīt Baltijas landesvērs un Anatols Līvens (virsnieks)
Andrejs Veckalns
Andrejs Veckalns (—) bija latviešu sociāldemokrāts, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
Skatīt Baltijas landesvērs un Andrejs Veckalns
Andrievs Niedra
Andrievs Niedra (dzimis 1871. gada 8. februārī Tirzas pagastā, miris 1942. gada 25. septembrī Rīgā) bija latviešu mācītājs, sabiedriskais darbinieks, politiķis, rakstnieks.
Skatīt Baltijas landesvērs un Andrievs Niedra
Aprīļa pučs
Pirmā Latvijas Pagaidu valdība uz "Saratova" klāja 1919. gada jūnijā. Aprīļa pučs bija Baltijas landesvēra vācu kareivju veidotās Trieciengrupas un no Vācijas atbraukušā Pfefera brīvkorpusa kareivju īstenots apvērsums Liepājā Latvijas brīvības cīņu laikā, 1919.
Skatīt Baltijas landesvērs un Aprīļa pučs
Arhibalds fon Keizerlings
Kara flotes virsnieki pirms 1930. gada, vidū Teodors Spāde un Arhibalds Keizerlings Piemiņas akmens Grobiņā Arhibalds Pēteris Teofīls fon Keizerlings (1882—1951), dēvēts arī par Arčibaldu Keizerlingu, bija jūras kara flotes virsnieks, pirmais Latvijas Republikas Jūras krastu aizsardzības eskadras komandieris, admirālis.
Skatīt Baltijas landesvērs un Arhibalds fon Keizerlings
Armīns fon Gerkāns
Armīns fon Gerkāns (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes arheologs, kas pētījis Senās Romas celtnes Itālijā, Sīrijā, Irākā, Ēģiptē un Grieķijā.
Skatīt Baltijas landesvērs un Armīns fon Gerkāns
Arno Šikedancs
Arno Šikedancs (dzimis;, miris) bija Rīgā dzimis un uzaudzis vācbaltiešu izcelsmes agrīns NSDAP biedrs, žurnālists un valsts darbinieks.
Skatīt Baltijas landesvērs un Arno Šikedancs
Arnolds Maidels
Madonas vidusskolas (ģimnāzijas) ēka (1926). Arnolds Kontantīns Hermanis fon Maidels (Arnold Konstantin Hermann von Maydell, 1883—1946) bija vācbaltiešu arhitekts.
Skatīt Baltijas landesvērs un Arnolds Maidels
Arnolds Rutkovskis
Arnolds fon Rutkovskis (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas Tērvetes draudzes luterāņu mācītājs.
Skatīt Baltijas landesvērs un Arnolds Rutkovskis
Artūrs Silgailis
Artūrs Mihails Silgailis (—) bija Latvijas armijas virsnieks, sabiedrisks darbinieks, publicists.
Skatīt Baltijas landesvērs un Artūrs Silgailis
Arvīds Zeibots
Arvīds Zeibots (1894—1934) bija latviešu izcelsmes padomju militārais un saimnieciskais darbinieks.
Skatīt Baltijas landesvērs un Arvīds Zeibots
Augusts Muižulis
Augusts Muižulis (1893—1941) bija latviešu strēlnieku virsnieks, vēlāk Latvijas Bruņoto spēku virsnieks, pulkvežleitnants.
Skatīt Baltijas landesvērs un Augusts Muižulis
Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja
Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja (vācu: Baltisch-Deutsches Nationalausschuss) bija politiska organizācija 1918.
Skatīt Baltijas landesvērs un Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja
Bateru kauja
Bateru kauja jeb kauja pie Bateru mājām bija kauja Latvijas brīvības cīņu laikā 1919.
Skatīt Baltijas landesvērs un Bateru kauja
Bauskas bataljons
Bauskas bataljona cīņu vietas Bauskas bataljons bija bruņota vienība, kas Latvijas brīvības cīņu laikā pastāvēja no 1919.
Skatīt Baltijas landesvērs un Bauskas bataljons
Bauskas vēsture
Rātsnama un Sv. Trīsvienības baznīcu torņiem pirms 1706. gada. Bauskas pils un pilsētas plāns 1701. gadā. Bauskas vēsturi noteica tās atrašanās vieta pie tirdzniecības ceļa no Zemgales uz Lietuvu.
Skatīt Baltijas landesvērs un Bauskas vēsture
Bermontiāde
Bermontiāde jeb Bermonta afēra bija daļa no Latvijas brīvības cīņām un Krievijas pilsoņu kara, kurā Latvijas Bruņotie spēki ar Antantes sabiedroto atbalstu no 1919.
Skatīt Baltijas landesvērs un Bermontiāde
Bernhards Bērents
Bernhards Bērents (—) bija Latvijas vācbaltiešu jurists un sabiedrisks darbinieks.
Skatīt Baltijas landesvērs un Bernhards Bērents
Birzgaļi
Birzgaļi ir ciems Gailīšu pagastā, Bauskas novadā.
Skatīt Baltijas landesvērs un Birzgaļi
Carnikavas pagasts
Carnikavas pagasts atrodas Ādažu novadā pie Rīgas pilsētas ziemeļaustrumu robežas, Rīgas līča Vidzemes piekrastē no Kalngales līdz pat Lilastes upei.
Skatīt Baltijas landesvērs un Carnikavas pagasts
Cēsu kaujas
Cēsu kauju gaita, un tām sekojošās Juglas kaujas Uzvaras piemineklis Cēsīs ar uzrakstiem latviski un igauniski. Piemineklis Cēsīs Skolnieku rotas kareivjiem Cēsu kaujas bija vienas no izšķirošajām kaujām Latvijas brīvības cīņās.
Skatīt Baltijas landesvērs un Cēsu kaujas
Cēsu pulka skolnieku rota
Piemineklis rotas kareivjiem Cēsīs Cēsu pulka skolnieku rota (oficiāli — Cēsu pulka 8. rota) bija Latvijas armijas vienība Brīvības cīņu laikā.
Skatīt Baltijas landesvērs un Cēsu pulka skolnieku rota
Curonia
Curonia ir vecākā Tērbatā dibināta vācbaltiešu studentu korporācija, kas ir darbojusies arī Rīgā.
Skatīt Baltijas landesvērs un Curonia
Daugavgrīvas cietoksnis
Zviedru flotes izsēdinātais desants bombardē Daugavgrīvas cietoksni pāri Buļļupei 1701. gadā. Vieni no cietokšņa vārtiem mūsdienās. Daugavgrīvas cietoksnis 1830. gadā (no ''Атлас крепостей Российской империи''). Daugavgrīvas cietoksnis ir Zviedru Vidzemes laikā 17.
Skatīt Baltijas landesvērs un Daugavgrīvas cietoksnis
Dībiča brīvkorpuss
Dībiča brīvkorpuss bija Rietumkrievijas Brīvprātīgo armijas sastāvā esošs vācu algotņu karaspēks Latvijas brīvības cīņu laikā.
Skatīt Baltijas landesvērs un Dībiča brīvkorpuss
Dienvidlatvijas brigāde
Atsevišķās latviešu brigādes karavīri 1919. gada pavasarī. Eduards Kalniņš (Ziemeļlatvijas brigādes komandiera vietnieks). Dienvidlatvijas brigāde jeb Atsevišķā latviešu brigāde bija Landesvēra (zemessardzes) latviešu karaspēka daļa, ko pēc uzvaras Cēsu kaujās un Strazdumuižas pamiera 1919.
Skatīt Baltijas landesvērs un Dienvidlatvijas brigāde
Dobeles vēsture
Šturna zīmējuma). Tajā apmetās Krievijas cars Pēteris I (1697) un Zviedrijas karalis Kārlis XII (1701). Dobele jeb Doblene (Atskaņu hronikas tekstā: Doblên) bija viens no seno zemgaļu galvenajiem pilskalniem Zemgales ziemeļrietumu daļā.
Skatīt Baltijas landesvērs un Dobeles vēsture
Eliass Pinuss
Eliass Pinuss vai Iļja Pinuss, pēc 1934.
Skatīt Baltijas landesvērs un Eliass Pinuss
Emanuēls Diparkē
Emanuēls Diparkē (1869—1933), bija Francijas armijas pulkvežleitnants, piedalījās Pirmajā pasaules karā.
Skatīt Baltijas landesvērs un Emanuēls Diparkē
Engelharti
Engelhartu dzimtas ģerbonis. Engelhartu ģerboņepitāfija Rūjienas baznīcā. Engelharti vai fon Enhelharti ir sena vācbaltiešu dzimta, kas 15.
Skatīt Baltijas landesvērs un Engelharti
Ernests Zerafims
Ernests Zerafims (rāmī) grupas foto ap Pirmā pasaules kara laiku Ernests Zerafims (1862—1945) jeb Ernests Serafīms bija vācbaltiešu vēsturnieks un žurnālists, darbojās Rīgā un Kēnigsbergā.
Skatīt Baltijas landesvērs un Ernests Zerafims
Ernsts Peders
Ernsts Peders ( —) Igaunijas armijas ģenerālmajors.
Skatīt Baltijas landesvērs un Ernsts Peders
Flečers
Flečers ir uzvārds (siev.dz. Flečere).
Skatīt Baltijas landesvērs un Flečers
Francis Adolfi
Francis Eduards Oto Adolfi (dzimis, pazudis bez vēsts 1945. gadā) bija vācbaltiešu izcelsmes pedagogs un sabiedrisks darbinieks.
Skatīt Baltijas landesvērs un Francis Adolfi
Francis Frīdrihs Reinholds Holmanis
Francis Frīdrihs Reinholds Holmanis (dzimis, miris) bija Igaunijas un Latvijas luterāņu mācītājs.
Skatīt Baltijas landesvērs un Francis Frīdrihs Reinholds Holmanis
Fraternitas Baltica
Fraternitas Baltica bija pirmā Rīgā dibinātā vācbaltiešu studentu korporācija.
Skatīt Baltijas landesvērs un Fraternitas Baltica
Frīdrihs Vasarietis
Fridriha Vasarieša piemiņas plāksne Vasaras ielā Frīdrihs Vasarietis (līdz 1940. gadam — Frīdrihs Zommers; 1881—1972) bija latviešu uzņēmējs, Latvijas armijas virsnieks, pulkvežleitnants, Rīgas aizstāvēšanas organizators bermontiādes laikā, Latvijas Republikas Tirdzniecības un rūpniecības ministrs, diplomāts.
Skatīt Baltijas landesvērs un Frīdrihs Vasarietis
Georgs Apinis (tiesnesis)
Georgs Apinis, līdz uzvārda maiņai Georgs Dīnstmanis, arī Dienstmanis (1895-1955), bija latviešu jurists, Rīgas apgabaltiesas tiesnesis.
Skatīt Baltijas landesvērs un Georgs Apinis (tiesnesis)
Georgs fon Manteifels-Cēge
Barons Georgs Manteifels-Cēge (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes vācu politiķis no Kristīgi Sociālās savienības.
Skatīt Baltijas landesvērs un Georgs fon Manteifels-Cēge
Georgs Veinblūms
Georgs Veinblūms (dzimis, miris) bija Jaunkalsnavā dzimis vācbaltiešu izcelsmes vācu inženieris, kuģubūvētājs un pasniedzējs.
Skatīt Baltijas landesvērs un Georgs Veinblūms
Gerhards Dēterss
Gerhards Ulrihs Voldemārs Dēterss (dzimis, miris) bija Mālpilī dzimis vācbaltiešu izcelsmes vācu valodnieks.
Skatīt Baltijas landesvērs un Gerhards Dēterss
Gustavs Klēmanis
Gustavs Bernhards Kristiāns Klēmanis (dzimis; miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas luterāņu mācītājs.
Skatīt Baltijas landesvērs un Gustavs Klēmanis
Hanss fon Manteifels-Cēge
Izvadīšana no Rīgas Doma Hanss Joahims Pauls Ādolfs fon Manteifels-Cēge (Hans Joachim Paul Adolph Baron Manteuffel-Szoege, 1894—1919) bija vācbaltiešu virsnieks no Manteifeļu dzimtas, kas dienēja Vācijas Impērijas armijā Pirmā pasaules kara laikā un Baltijas landesvērā Latvijas brīvības cīņu laikā.
Skatīt Baltijas landesvērs un Hanss fon Manteifels-Cēge
Hanss Rimša
Hanss Gustavs fon Rimša (1899—1987) bija vācbaltiešu publicists un vēsturnieks.
Skatīt Baltijas landesvērs un Hanss Rimša
Haralds Marvē
Haralds Aleksandrs Marvē (dzimis (pēc vecā stila —)Nītaures ev. lut. draudzes dzimušo reģistrs. - 1900.g. - Nr.59., miris) bija Latvijas armijas un Vērmahta virsnieks, vieglatlēts un šāvējs.
Skatīt Baltijas landesvērs un Haralds Marvē
Harijs Marnics
Harijs Ksavers Marnics (dzimis, miris) bija vācbaltiešu ārsts, fizioterapeits, publicists un memuāru autors.
Skatīt Baltijas landesvērs un Harijs Marnics
Harolds Aleksanders
Harolds Aleksanders (dzimis, miris) bija angļu—īru grāfs, britu feldmaršals, Lielbritānijas saimnieciskās misijas vadītājs Baltijas valstīs 1919.—1920.
Skatīt Baltijas landesvērs un Harolds Aleksanders
Heinrihs Brimmers
Heinrihs Brimmers (Heinrich (Harry) Karl Ludwig von Brümmer, 1880—1969) bija vācbaltiešu jurists, Tautas padomes loceklis.
Skatīt Baltijas landesvērs un Heinrihs Brimmers
Heinrihs fon Štriks
Heinrihs Eduards Kārlis fon Strīks (Heinrich Eduard Karl von Stryk, 1873—1938) bija vācbaltiešu politiķis, Vidzemes bruņniecības landmaršals (1918—1919), Baltenlandes valsts izveides projekta autors.
Skatīt Baltijas landesvērs un Heinrihs fon Štriks
Heinrihs fon Bērs
Heinrihs Aleksandrs Ferdinands fon Bērs (1902-1983) bija vācbaltiešu izcelsmes virsnieks, Vērmahta, vēlāk Bundesvēra tanku divīzijas ģenerālis.
Skatīt Baltijas landesvērs un Heinrihs fon Bērs
Helmuts Štegmanis
Helmuts Štegmanis (— 1983. gads) bija vācbaltu izcelsmes Latvijas jurists un politiķis.
Skatīt Baltijas landesvērs un Helmuts Štegmanis
Herberts Heinrihs fon Blankenhāgens
Herberts Heinrihs fon Blankenhāgens (1892–1985) bija vācbaltu rakstnieks un sabiedriskais darbinieks.
Skatīt Baltijas landesvērs un Herberts Heinrihs fon Blankenhāgens
Huberts Gofs
Huberts Delapērs Gofs, arī Huberts Gohs (—), bija Britu impērijas armijas virsnieks, ģenerālleitnants.
Skatīt Baltijas landesvērs un Huberts Gofs
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Skatīt Baltijas landesvērs un Igaunija
Igaunijas brīvības cīņas
Igaunijas brīvības cīņas bija karš par neatkarīgu Igaunijas valsti no Sarkanās armijas iebrukuma 1918.
Skatīt Baltijas landesvērs un Igaunijas brīvības cīņas
Igaunijas vēsture
Igaunijas Republikas karte 1925. gadā. Igaunijas vēsture aptver notikumus Igaunijas teritorijā kopš pirmo mūsdienu cilvēku parādīšanās jaunākā ledus laikmeta beigu posmā līdz mūsdienām.
Skatīt Baltijas landesvērs un Igaunijas vēsture
Inčukalna kauja
Inčukalna kauja (- "sagrāve pie Inčukalna") bija Latvijas landesvēra aizsardzības operācija 1918.
Skatīt Baltijas landesvērs un Inčukalna kauja
Jānis Fabriciuss
Jānis Fabriciuss ( —) bija latviešu strēlnieks, Sarkanās armijas komisārs, kara un padomju politiskais darbinieks.
Skatīt Baltijas landesvērs un Jānis Fabriciuss
Jānis Imaks
Jānis Imaks (miris 1919) bija latviešu strēlnieku virsnieks, 8. Valmieras latviešu strēlnieku bataljona pirmais komandieris.
Skatīt Baltijas landesvērs un Jānis Imaks
Jānis Puksis
Jānis Puksis (1895—1941) bija Latvijas armijas virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks.
Skatīt Baltijas landesvērs un Jānis Puksis
Jēkabs Alksnis (ārsts)
Jēkabs Alksnis (1870—1957) bija latviešu ķirurgs, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors (1924—1944), Rīgas pilsētas 2. slimnīcas direktors (1930—1931), aktīvs sabiedrisks darbinieks.
Skatīt Baltijas landesvērs un Jēkabs Alksnis (ārsts)
Jelgavas vēsture
Kārļa XII pasūtījuma, 1703—1705). Jelgava, agrāk Mītava, ir viena no senākajām Latvijas pilsētām, kas pilsētas tiesības ieguva 1573.
Skatīt Baltijas landesvērs un Jelgavas vēsture
Jorģis Zemitāns
Jorģis Zemitāns (dzimis Skrīveru pagastā, miris Rīgā) bija latviešu pulkvedis, III šķiras Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, Igaunijas Brīvības krusta I šķiras II pakāpes kavalieris, Brīvības cīņu laikā — Ziemeļlatvijas brigādes komandieris.
Skatīt Baltijas landesvērs un Jorģis Zemitāns
Juglas kaujas
Cēsu un Juglas kaujas Juglas kauju piemineklis Juglas kaujas (— Rīgas kauja) bija Latvijas brīvības cīņu laikā notikušo Cēsu kauju noslēdzošā fāze, kas beidzās līdz ar Strazdumuižas pamiera parakstīšanu 1919.
Skatīt Baltijas landesvērs un Juglas kaujas
Kandavas vēsture
Kandavas vēsture aptver laika posmu no Kandavas dibināšanas Vanemas zemē līdz mūsdienām.
Skatīt Baltijas landesvērs un Kandavas vēsture
Kaujas pie Daugavpils (1920)
Kaujas pie Daugavpils, militārajā vēsturē pazīstama arī kā operācija Ziema bija Latvijas un Polijas Otrās republikas armiju kopīga uzbrukuma operācija Latvijas brīvības cīņu laikā.
Skatīt Baltijas landesvērs un Kaujas pie Daugavpils (1920)
Kārlis Aperāts
Kārlis Aperāts (—) bija Latvijas armijas un Latviešu leģiona virsnieks.
Skatīt Baltijas landesvērs un Kārlis Aperāts
Kārlis Reinholds Kupfers
Kārlis Reinholds Kupfers (1872—1935) bija Baltijas botāniķis, augu ģeogrāfs, matemātiķis, filozofijas doktors.
Skatīt Baltijas landesvērs un Kārlis Reinholds Kupfers
Kārlis Veidemanis
Kārlis Veidemanis ( —) bija latviešu virsnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
Skatīt Baltijas landesvērs un Kārlis Veidemanis
Kliments Didorovs
Kliments Didorovs (—) bija Krievijas Impērijas armijas virsnieks, Pirmā pasaules kara, Latvijas brīvības cīņu un Krievijas pilsoņu kara dalībnieks.
Skatīt Baltijas landesvērs un Kliments Didorovs
Krišjānis Berķis
Krišjānis Berķis (—) bija Latvijas armijas ģenerālis.
Skatīt Baltijas landesvērs un Krišjānis Berķis
Krievgaļi
Krievgaļi (agrāk arī Krievgale) ir ciems Gailīšu pagastā, Bauskas novadā.
Skatīt Baltijas landesvērs un Krievgaļi
Krievijas pilsoņu karš
deklarētā autonomā Latvijas valsts kļūdaini apzīmēta kā ''Latvia (18 XI 1917)'' Baltās kustības uzbrukumu apstādināšanas līnijas dažādās frontēs, ar dzeltenu Sarkanās armijas frontes 1919. gada vasarā Pilsoņu kara frontes 1919. gada martā (karte no ''The New York Times'', 1919) Krievijas pilsoņu karš bija Oktobra revolūcijas izraisīts pilsoņu karš bijušās Krievijas Impērijas teritorijā starp lielinieku atbalstītājiem un to pretiniekiem.
Skatīt Baltijas landesvērs un Krievijas pilsoņu karš
Kristaps Strautmanis
Kristaps Strautmanis (arī Kristaps Strautmans, dzimis, miris) bija Latvijas luterāņu mācītājs un pedagogs.
Skatīt Baltijas landesvērs un Kristaps Strautmanis
Kuldīgas vēsture
katoļu (3) baznīcas, rātsnams (4), zvēru dārzs (5) un Ventas rumba (Johana Georga Veiganda zīmējums). Kuldīgas vēsture aptver Kuldīgas vēstures laika periodu kopš Kuldīgas pils uzcelšanas senajā kuršu Bandavas zemē līdz mūsdienām.
Skatīt Baltijas landesvērs un Kuldīgas vēsture
Kurts Štegmanis fon Pricvalds
Kurts Frīdrihs Voldemārs Štegmanis fon Pricvalds (dzimis, miris) bija Cēsīs dzimis vācbaltiešu izcelsmes vācu lingvists, indoģermānists un augstskolas pasniedzējs.
Skatīt Baltijas landesvērs un Kurts Štegmanis fon Pricvalds
Kurzemes artilērijas pulks
Kurzemes divīzijas artilērijas pulka karavīri kaujas mācībās Kurzemes artilērijas pulka parāde (Liepājas Karosta, 1929) Kurzemes artilērijas pulks bija viens no Latvijas Bruņoto spēku artilērijas pulkiem, kas atradās 1. Kurzemes kājnieku divīzijas sastāvā.
Skatīt Baltijas landesvērs un Kurzemes artilērijas pulks
Latgales apakšvirsnieku rota
Latgales apakšvirsnieku rota jeb Latgales instruktoru rota bija viena no Latvijas zemessardzes latviešu nacionālajām vienībām, ko izveidoja Latvijas brīvības cīņu sākumā 1918.
Skatīt Baltijas landesvērs un Latgales apakšvirsnieku rota
Latgales atbrīvošana
Latgales atbrīvošanas piemineklis "Vienoti Latvijai" (1939., 1992.) Austrumu fronte 1919.g. 7. jūnijā Frontes līnija Latgales atbrīvošanas kauju beigās un galīgā Latvijas—Krievijas robeža Latgales atbrīvošana 1920.
Skatīt Baltijas landesvērs un Latgales atbrīvošana
Latgales virsnieku rezerves rota
Latgales virsnieku rezerves rota bija viena no Latvijas zemessardzes latviešu nacionālajām vienībām, ko izveidoja Latvijas brīvības cīņu sākumā 1918.
Skatīt Baltijas landesvērs un Latgales virsnieku rezerves rota
Latviešu landesvēra dumpis (1918)
Pilsētā un presē izplatītais britu brīdinājums par artilērijas izmantošanu nemieru apspiešanai Britu "''Princess Margaret''" Britu kreiseris "''Ceres''" Latviešu landesvēra dumpis notika 1918.
Skatīt Baltijas landesvērs un Latviešu landesvēra dumpis (1918)
Latviešu strēlnieki
Drūzma pie brīvprātīgo latviešu strēlnieku pieteikšanās punkta teātrī “Olimpija” (tagad ''Splendid Palace'') Elizabetes ielā 61 (1915). 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona brīvprātīgie 1915. gada 7. (20.) augustā. 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljona 2.
Skatīt Baltijas landesvērs un Latviešu strēlnieki
Latvijas Autotanku brigāde
Rīgas Esplanādē (Vienības laukumā, 1936). Piemineklis "Bruņumašīna" Pulka ielā Rīgā - Pārdaugavā Autotanku brigāde ietilpa Latvijas Bruņoto spēku Tehniskajā divīzijā.
Skatīt Baltijas landesvērs un Latvijas Autotanku brigāde
Latvijas brīvības cīņas
Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku.
Skatīt Baltijas landesvērs un Latvijas brīvības cīņas
Latvijas Bruņotie spēki
Jānis Balodis. Eduards Kalniņš, Andrejs Krustiņš?, Roberts Kļaviņš, ?, Aleksandrs Kalējs. Latvijas Bruņotie spēki bija Latvijas karaspēks, kas pastāvēja no 1919.
Skatīt Baltijas landesvērs un Latvijas Bruņotie spēki
Latvijas Bruņoto vilcienu pulks
Bruņoto vilcienu pulka krūšu zīme Latvijas Bruņoto vilcienu pulks bija Latvijas armijas bruņuvilcienu sakopojums, kura štābs atradās Rīgā.
Skatīt Baltijas landesvērs un Latvijas Bruņoto vilcienu pulks
Latvijas krievu vēsture
B.F.Rastrelli projektētā krievu pareizticīgā baznīca Jelgavā (18. gadsimts). Latvijas krievu vēsture ir daļa no Latvijas vēstures par Latvijas krievu etniskās kopienas veidošanos vairākos imigrācijas viļņos daudzu gadsimtu gaitā.
Skatīt Baltijas landesvērs un Latvijas krievu vēsture
Latvijas Neatkarības bataljons
Latvijas Neatkarības bataljons, pirms tam arī Instruktoru rezerve (līdz 1919. gada 5. janvārim), Virsnieku rezerves rota (līdz 1919. gada 3. februārim), Latvijas neatkarības rota (līdz 1919. gada 31. martam), bija viena no pirmajām Latvijas bruņoto spēku vienībām Latvijas brīvības cīņu laikā.
Skatīt Baltijas landesvērs un Latvijas Neatkarības bataljons
Latvijas Padomju valdības 1918. gada 17. decembra manifests
Latvijas Padomju valdības manifests 1918.
Skatīt Baltijas landesvērs un Latvijas Padomju valdības 1918. gada 17. decembra manifests
Latvijas Republikas Valsts kontrole
Latvijas Republikas Valsts kontrole atbilstoši Latvijas Republikas Satversmē un Valsts kontroles likumā noteiktajam ir neatkarīga koleģiāla augstākā revīzijas (audita) iestāde Latvijas Republikā un pakļauta vienīgi likumam.
Skatīt Baltijas landesvērs un Latvijas Republikas Valsts kontrole
Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika
Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika (LSPR), sākotnēji Latvijas Padomju Republika publicēts: Известия Всероссийского Центрального Исполнительного Комитета Советов № 282 от 24 декабря 1918 года (krieviski) bija Sarkanās armijas okupētajā Latvijas daļā (izņemot Kurzemes dienvidrietumu daļu) izveidota komunistu valsts, kas 1918.—1920.
Skatīt Baltijas landesvērs un Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika
Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas
Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas nosaka Latvijas Republikas likums "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām".
Skatīt Baltijas landesvērs un Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas
Latvijas vēsture
Latvijas vēsture ir cieši saistīta ar citu Baltijas jūras baseina valstu vēsturi, un to ilgstoši ietekmējusi Ziemeļeiropas ģermāņu (dāņu, vācu, zviedru) un Austrumeiropas slāvu (poļu, krievu) cīņas par reģiona tirdzniecības ceļu kontroli.
Skatīt Baltijas landesvērs un Latvijas vēsture
Latvijas zemessardze
Latvijas zemessardze var būt.
Skatīt Baltijas landesvērs un Latvijas zemessardze
Līgums par Landesvēra izveidošanu
Līgums par Landesvēra izveidošanu noslēgts Rīgā 1918.
Skatīt Baltijas landesvērs un Līgums par Landesvēra izveidošanu
Līgums par pilsonības piešķiršanu pret lieliniekiem karojošajiem brīvprātīgajiem
Līgumu par pilsonības piešķiršanu pret lieliniekiem karojošajiem brīvprātīgajiem 1918.
Līvāni
Līvāni ir pilsēta Latgalē, Līvānu novada centrs.
Skatīt Baltijas landesvērs un Līvāni
Lielā ģilde (Rīga)
Lielās ģildes baroka fasāde pirms pārbūves (pirms 1854). Lielās ģildes brāļu grāmatas vāks. Rīgas Lielā ģilde jeb '''Svētās Marijas''' ģilde (vācu: Die Große Gilde zu Riga, St. Marien-Gilde) bija Rīgas tirgotāju brālība, kas pastāvēja no 1354.
Skatīt Baltijas landesvērs un Lielā ģilde (Rīga)
Lielvārdes vēsture
Lielvārde (Broces kolekcija, 1796). Lielvārdes baznīca un pilsdrupas 1792. gadā (Broces kolekcija). Lielvārdes vēsture aptver laika periodu no Lielvārdes dibināšanas Daugavas Līvzemē līdz mūsdienām.
Skatīt Baltijas landesvērs un Lielvārdes vēsture
Lietuvas brīvības cīņas
Piemineklis Lietuvas brīvības cīņu sākumam 1919. gada februārī pie Alītas. Lietuvas brīvības cīņas jeb Lietuvas neatkarības cīņas bija cīņas par neatkarīgu Lietuvas valsti no 1918.
Skatīt Baltijas landesvērs un Lietuvas brīvības cīņas
Lindes muiža
Lindes muiža bija Vidzemes muiža, kas atradās mūsdienu Ogres novada Birzgales pagasta Lindē, Daugavas kreisajā krastā.
Skatīt Baltijas landesvērs un Lindes muiža
LSDSP vēsture
2. Saeimas vēlēšanās. Sociāldemokrātiskā kustība mūsdienu Latvijas teritorijā sākās līdz ar latviešu kā politiskas nācijas veidošanās uzplaukumu, intensīvo industrializāciju un rūpniecības attīstību, izteikto sabiedrības noslāņošanos labklājības ziņā, Jaunās strāvas rašanos Rīgā un pirmo nelegālo marksistisko grupu izveidošanos 19.
Skatīt Baltijas landesvērs un LSDSP vēsture
Maideli
Baronu Maidelu ģerbonis (''Carl Arvid von Klingspor'', Tafel 69, 1882). Maideli jeb Maideļi bija senprūšu izcelsmes vācbaltiešu dzimta viduslaiku Livonijas Konfederācijā, vēlāk Krievijā un Vācijā.
Skatīt Baltijas landesvērs un Maideli
Maksis Grīnguts
Maksis Grīnguts (dzimis, miris) bija Latvijas armijas seržants, 1920.
Skatīt Baltijas landesvērs un Maksis Grīnguts
Makss fon Šeibners-Rihters
Ludvigs Maksimiliāns (Makss) Ervins fon Šeibners-Rihters (dzimis, miris) bija vācbaltu diplomāts un viens no vadošajiem nacistu partijas biedriem tās pirmsākumos.
Skatīt Baltijas landesvērs un Makss fon Šeibners-Rihters
Manteifeļi
Manteifeļu dzimtas ģerbonis 13. gadsimtā Manteifeļu-Cēgu dzimtas ģerbonis (1882) Manteifeļiem-Cēgēm piederējusī Kazdangas pils 2008. gadā Manteifeļi un Manteifeļi-Cēges ir dažādu dzimtu atzari, kuras priekšteči Pomerānijā izsekojami līdz 13.
Skatīt Baltijas landesvērs un Manteifeļi
Marija Vecrumba
Marija Vecrumba (—) bija latviešu ārste, ievērojama sieviešu emancipācijas kustības dalībniece, strādnieku deputātu padomes izpildkomitejas (Iskolata) tautas veselības nodaļas vadītāja Jelgavas apriņķī.
Skatīt Baltijas landesvērs un Marija Vecrumba
Mariona fon Klota
Marionas fon Klotas izpildītā dziesma "Tu zini ceļu" (''Du weiß den Weg'', 1933. gada pastkarte). Anna Margrēta Cecīlija Erika Mariona fon Klota (dzimusi, mirusi) bija vācbaltiešu izcelsmes dziedātāja.
Skatīt Baltijas landesvērs un Mariona fon Klota
Mārtiņš Hartmanis
Mārtiņš Hartmanis ( —) bija Latvijas armijas ģenerālis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
Skatīt Baltijas landesvērs un Mārtiņš Hartmanis
Meinhards Marnics
Meinhards Johaness Marnics (dzimis, miršanas datums nezināms) bija Ikšķilē dzimis vācbaltiešu izcelsmes inženieris un SA grupenfīrers (atbilst ģenerālleitnanta dienesta pakāpei).
Skatīt Baltijas landesvērs un Meinhards Marnics
Muitas iela (Rīga)
Muitas iela ir iela Rīgā, Ziemeļu rajonā, Centra apkaimē ar 19.
Skatīt Baltijas landesvērs un Muitas iela (Rīga)
Niedras valdība
Niedras valdība bija provāciska Latvijas Pagaidu valdība, kas pastāvēja no 1919.
Skatīt Baltijas landesvērs un Niedras valdība
Nikolajs fon Tranzē
Nikolajs Heinrihs fon Tranzē, rakstos arī Nikolajs Transehe (dzimis 1886. gadā Jaunbrenguļu muižā, miris 1969. gadā Vācijā) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas dabas pētnieks un pasniedzējs, viens no pirmajiem Latvijas ornitologiem, Latvijas Universitātes docents (1938).
Skatīt Baltijas landesvērs un Nikolajs fon Tranzē
Nikolajs Grundmanis
Nikolajs Grundmanis (—) bija latviešu strēlnieku virsnieks, Atsevišķās studentu rotas komandieris.
Skatīt Baltijas landesvērs un Nikolajs Grundmanis
Oskars Borkovskis
Oskars Frīdrihs Borkovskis (1872—1945) bija vācbaltiešu jurists un politiķis.
Skatīt Baltijas landesvērs un Oskars Borkovskis
Oskars Kalpaks
Oskars Kalpaks (dzimis, miris) bija latviešu pulkvedis, Latvijas zemessardzes latviešu vienību pirmais komandieris.
Skatīt Baltijas landesvērs un Oskars Kalpaks
Parlamentārā demokrātija Latvijā (1920—1934)
Parlamentārā demokrātija Latvijā sākās ar Satversmes sapulces ievēlēšanu 1920.
Skatīt Baltijas landesvērs un Parlamentārā demokrātija Latvijā (1920—1934)
Pauls Engelmanis
Pauls Engelmanis Pauls Engelmanis (1878—1954) bija vācbaltiešu jurists, Tautas padomes loceklis, Triju zvaigžnu ordeņa III šķiras kavalieris.
Skatīt Baltijas landesvērs un Pauls Engelmanis
Pēteris Krievs
Pēteris Krievs (—)Latvijas Brīvības cīņas 1918 — 1920.
Skatīt Baltijas landesvērs un Pēteris Krievs
Pilsonība Latvijā
Latvijas pilsoņi ir personas, kurām ir Latvijas pilsonība.
Skatīt Baltijas landesvērs un Pilsonība Latvijā
Pirmā pasaules kara kritušo baltvācu zemessardzes karavīru Brāļu kapi
Pirmā pasaules kara kritušo baltvācu zemessardzes karavīru Brāļu kapi ir vieni no Brāļu kapiem, kas atrodas Jēkabpils pilsētas kapsētas teritorijā.
Skatīt Baltijas landesvērs un Pirmā pasaules kara kritušo baltvācu zemessardzes karavīru Brāļu kapi
Plēves grupa
Plēves grupa bija Rietumkrievijas Brīvprātīgo armijas sastāvā esošs vācu algotņu karaspēks hauptmaņa Kārļa Plēves vadībā, kas piedalījās uzbrukumā Liepājai Latvijas brīvības cīņu laikā.
Skatīt Baltijas landesvērs un Plēves grupa
Rīdigers fon der Golcs
Rīdigers fon der Golcs, pilnajā vārdā Gustavs Ādolfs Joahims Rīdigers fon der Golcs (dzimis, miris) bija Vācijas Impērijas virsnieks, grāfs, 1919.
Skatīt Baltijas landesvērs un Rīdigers fon der Golcs
Rūdolfs Markuss
Rūdolfs Markuss, arī Rūdolfs Markus bija latviešu mežkopības zinātnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, Latvijas Universitātes, Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas un citu augstskolu mācībspēks, kā arī akadēmiskās vienības Austrums biedrs.
Skatīt Baltijas landesvērs un Rūdolfs Markuss
Rīgas Centrālcietums
Rīgas Centrālcietums ir lielākais cietums Latvijā, tajā sodu izcieš ap 1225 ieslodzīto.
Skatīt Baltijas landesvērs un Rīgas Centrālcietums
Rīgas vēsture
Rīgas vietas plānojuma rekonstrukcijas karte. gotu) zemes un attēlotas Polijas pilsētas. Rīgas vēsture ir vēstījums par Rīgas pilsētas attīstību no tās dibināšanas brīža līdz mūsdienām.
Skatīt Baltijas landesvērs un Rīgas vēsture
Rēzeknes atbrīvošana (1920)
Rēzeknes atbrīvošanas operācija bija Latvijas bruņoto spēku uzbrukuma operācija, kas notika Latvijas brīvības cīņas noslēdzošās Latgales atbrīvošanas operācijas ietvaros.
Skatīt Baltijas landesvērs un Rēzeknes atbrīvošana (1920)
Reinholds Bernhards
Reinholds Bernhards, arī Mārtiņš-Reinholds Bernhards, (dzimis Carnikavā, Rīgas apriņķī, Vidzemes guberņā Mārtiņa Bernharda ģimenē, miris) bija tālbraucējs kapteinis, Latvijas SPR Kara flotes komandieris, Pēterburgas Zinātņu akadēmijas hidrogrāfs, meteorologs un hidrologs, Polinēzijas ģeogrāfs un antropologs.
Skatīt Baltijas landesvērs un Reinholds Bernhards
Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija
Karoga vektorizētā versija Bermonts ar saviem virsniekiem un pareizticīgo priesteriem 1919. gada vasarā Šlageteram, atbilstoši 1919. gada 6. oktobra līgumam starp Vācu leģionu un Krievijas Rietumu Brīvprātīgo armijas virspavēlnieku (Bermontu-Avalovu) Vienas markas pagaidu maiņas zīme (averss, Jelgava, 1919.
Skatīt Baltijas landesvērs un Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija
Saldus vēsture
Jaņa Rozentāla glezna "Miests Kurzemē"). Saldus vēsture aptver laika periodu kopš Saldus pils uzcelšanas senajā "Zemē starp Skrundu un Zemgali" līdz mūsdienām.
Skatīt Baltijas landesvērs un Saldus vēsture
Siguldas novads
Siguldas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Skatīt Baltijas landesvērs un Siguldas novads
Strazdumuižas pamiers
Strazdumuižas pamatskola, kurā noslēdza karadarbības pārtraukšanas līgumu (nav saglabājusies). Cēsu un Juglas kauju shēma. Strazdumuižas pamiers bija 1919.
Skatīt Baltijas landesvērs un Strazdumuižas pamiers
Talsu vēsture
Štafenhāgena zīmējums). Talsu vēsture rakstītajos avotos sākas no 1231.
Skatīt Baltijas landesvērs un Talsu vēsture
Tukuma vēsture
Skats uz Tukumu pāri Dzirnavu ezeram (1792). Tukuma vēsture rakstītajos avotos sākas no 1253.
Skatīt Baltijas landesvērs un Tukuma vēsture
Uzbrukums Rīgai (1919)
Rīgas uzbrukuma operācija Rīgas atbrīvošana un turpmāko dienu uzbrukumi Rīgas apkārtnē Alfrēds Flečers Uzbrukums Rīgai notika 1919.
Skatīt Baltijas landesvērs un Uzbrukums Rīgai (1919)
Valters fon Mēdems
Valters Eberhards Aleksandrs brīvkungs fon Mēdems (1887-1945) bija vācu virsnieks, žurnālists un rakstnieks.
Skatīt Baltijas landesvērs un Valters fon Mēdems
Varoņu piemiņas diena (Cēsu kauju atceres diena)
Uzvaras piemineklis Cēsīs par godu uzvarai Cēsu kaujās (2014). Varoņu piemiņas diena jeb Cēsu kauju atceres diena ir 22. jūnijā atzīmējama atceres diena, lai pieminētu Ziemeļlatvijas brigādes un Igaunijas armijas 3.
Skatīt Baltijas landesvērs un Varoņu piemiņas diena (Cēsu kauju atceres diena)
Vasīlijs Biskupskis
Vasīlijs Biskupskis (1915) Vasīlijs Biskupskis (1878–1945) bija krievu ģenerālmajors (1915) un politiķis, Rietumkrievijas valdības (За́падно-ру́сское прави́тельство) premjerministrs (1919).
Skatīt Baltijas landesvērs un Vasīlijs Biskupskis
Vācu leģions
Šlageteram, atbilstoši 1919. gada 6. oktobra līgumam starp Vācu leģionu un Krievijas Rietumarmijas virspavēlnieku (Bermontu-Avalovu). Vācu leģions bija Rietumkrievijas Brīvprātīgo armijas sastāvā esošs vācu algotņu karaspēks Latvijas brīvības cīņu laikā.
Skatīt Baltijas landesvērs un Vācu leģions
Ventspils vēsture
Ventas grīva ap 1600. gadu. Saskatāma pilsēta ('''Windo'''), pils, kuģubūvētava un osta ar plostu tiltiem (no Zviedrijas kara arhīva) Ventspils vēsture aptver laika periodu no Ventspils dibināšanas Ventas grīvā līdz mūsdienām.
Skatīt Baltijas landesvērs un Ventspils vēsture
Verners Bergengrīns
Verners Maksis Oskars Pauls Bergengrīns (1892—1964) bija Rīgā dzimis vācbaltiešu cilmes rakstnieks, kas nacionālsociālistiskās Vācijas laikā aizstāvēja kristīgi humānās vērtības un bija spiests dzīvot iekšējā emigrācijā.
Skatīt Baltijas landesvērs un Verners Bergengrīns
Vesels fon Freitāgs-Loringhofens
Vesels fon Freitāgs-Loringhofens (1899 - 1944) bija vācbaltiešu muižnieks un militārais darbinieks.
Skatīt Baltijas landesvērs un Vesels fon Freitāgs-Loringhofens
Vilhelms Reimerss
Vilhelms Heinrihs Martins Reimerss (Wilhelm Heinrich Martin Reimers, 1857—1934) bija vācbaltiešu sabiedriskais darbinieks, Rīgas Lielās ģildes vecākais.
Skatīt Baltijas landesvērs un Vilhelms Reimerss
Virsaitis (karakuģis)
Karakuģis "Virsaitis" Karakuģis "Virsaitis" ar hidroplānu. Virsaitis bija Latvijas kara flotes flagkuģis (1919-1940).
Skatīt Baltijas landesvērs un Virsaitis (karakuģis)
Voldemārs Ozols
Voldemārs Ozols (—) bija latviešu virsnieks un militārais teorētiķis.
Skatīt Baltijas landesvērs un Voldemārs Ozols
Voldemārs Skaistlauks
Voldemārs Skaistlauks, līdz 1940.
Skatīt Baltijas landesvērs un Voldemārs Skaistlauks
Volferts Gerhards fon Rādens
Barons Volferts Gerhards fon Rādens (dzimis Asaros, pazudis bez vēsts pie Kijivas) bija vācbaltiešu muižnieks, kājnieku virsnieks.
Skatīt Baltijas landesvērs un Volferts Gerhards fon Rādens
Ziemeļlatgales atbrīvošanas operācija
Ziemeļlatgales atbrīvošanas operācija, saukta arī par Viļakas-Jaunlatgales ieņemšanas operāciju bija daļa no Latvijas bruņoto spēku veiktās Latgales atbrīvošanas uzbrukuma operācijas Latvijas brīvības cīņu laikā.
Skatīt Baltijas landesvērs un Ziemeļlatgales atbrīvošanas operācija
Ziemeļlatvijas brigāde
Ziemeļlatvijas brigādes un Igaunijas armijas virsnieki Cēsīs 1919. gada 6. jūnijā. Centrā, ģērbies mētelī – Ziemeļlatvijas brigādes komandieris pulkvedis Jorģis Zemitāns. Ziemeļlatvijas brigāde bija latviešu militārais formējums Latvijas brīvības cīņu laikā, kas no 1919.
Skatīt Baltijas landesvērs un Ziemeļlatvijas brigāde
1. Kurzemes kājnieku divīzija
Jānis Balodis Kurzemes divīzijas 15. gadasvētkos (Liepājā, 1934. gada 10. augustā). Kurzemes kājnieku divīzija bija viena no četrām Latvijas Bruņoto spēku veidojošajām divīzijām, izveidota 1919.
Skatīt Baltijas landesvērs un 1. Kurzemes kājnieku divīzija
1. latviešu atsevišķais bataljons
1.latviešu atsevišķā bataljona karavīri un komandieris pulkvedis Oskars Kalpaks (aiz ložmetēja, galvā jērenīca) Rudbāržu muižā, 1919. gada marta sākumā Latviešu atsevišķais bataljons, pazīstams arī kā Kalpaka bataljons, ( —) bija pirmā Latvijas bruņotā vienība Brīvības cīņu laikā Latvijas zemessardzes jeb Baltijas landesvēra sastāvā.
Skatīt Baltijas landesvērs un 1. latviešu atsevišķais bataljons
13. Tukuma kājnieku pulks
Vācu zemessardzes pēdējā parāde Latgales frontē 1920. gada 30. martā pirms pārdēvēšanas par 13. Tukuma kājnieku pulku. 13.
Skatīt Baltijas landesvērs un 13. Tukuma kājnieku pulks
1919. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1919. gada notikumi Latvijā.
Skatīt Baltijas landesvērs un 1919. gads Latvijā
2. Ventspils kājnieku pulks
2. Ventspils kājnieku pulka karogs un simboliem (stūros). 2. Ventspils kājnieku pulka karoga otrā puse ar devīzi. 2.
Skatīt Baltijas landesvērs un 2. Ventspils kājnieku pulks
5. Cēsu kājnieku pulks
5. Cēsu kājnieku pulka karogs. 5. Cēsu kājnieku pulka karoga otrā puse ar devīzi un simboliem (stūros). 5.
Skatīt Baltijas landesvērs un 5. Cēsu kājnieku pulks
Zināms kā Baltiešu zemessardze, Baltijas zemessardze, Baltische Landeswehr, Landesvērs.