Ātrāk nekā pārlūku!
30 attiecības: Amatas svīta, Amulas svīta, Arukilas svīta, Austrumeiropas platforma, Austrumkurzemes kāple, Žagares svīta, Baltijas vairoga dienvidu nogāze, Baltkrievijas anteklīze, Bauskas svīta, Centrālkurzemes depresija, Daugavas svīta, Dienvidlatvijas kāple, Dundagas monoklināle, Elejas svīta, Famenas stāvs, Gaujas svīta, Inčukalna izcilnis, Jonišķu svīta, Kaledonijas krokojums, Kristāliskais pamatklintājs, Latvijas ieliece, Liepājas ieplaka, Limbažu kāple, Mūru svīta, Ogres svīta, Pļaviņu svīta, Rietumkurzemes izcilnis, Saldus pacēlums, Tērvetes svīta, Viduslatvijas monoklināle.
Amatas svīta
Lielā Ellīte. Amatas svīta. Amatas svīta (D3amt) ir augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta gandrīz visā valsts teritorijā, izņemot Latvijas ziemeļu un dienvidaustrumu malu.
Jaunums!!: Baltijas sineklīze un Amatas svīta · Redzēt vairāk »
Amulas svīta
Amulas svītas atsegums pie Kalnamuižas dzirnavām. Amulas svīta (D3aml) ir augšdevona frānas stāva amulas horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta valsts dienvidrietumos (Polijas-Lietuvas ieplakā).
Jaunums!!: Baltijas sineklīze un Amulas svīta · Redzēt vairāk »
Arukilas svīta
Arukilas svītas atsegums Kaļķupes krastā lejpus Puiškalna Arukilas svīta (D2ar) ir vidusdevona eifela stāva arukilas horizonta stratigrāfiskā vienība, kas ir izplatīta gandrīz visā valsts teritorijā, izņemot Kurzemes ziemeļu malu.
Jaunums!!: Baltijas sineklīze un Arukilas svīta · Redzēt vairāk »
Austrumeiropas platforma
Austrumeiropas platforma jeb Krievijas platforma ir Zemes garozas struktūra Eiropas austrumu daļā starp Norvēģijas Kaledonijas krokojuma kalniem ziemeļrietumos, Urālu hercīnajiem krokojumiem austrumos un Karpatu, Krimas, Kaukāza alpīnajām kalnu grēdām dienvidos un dienvidrietumos.
Jaunums!!: Baltijas sineklīze un Austrumeiropas platforma · Redzēt vairāk »
Austrumkurzemes kāple
Austrumkurzemes kāple ir Baltijas sineklīzes tektoniska struktūra Kurzemes ziemeļaustrumu daļā starp Dundagas monoklināli un Saldus-Slokas izcilni.
Jaunums!!: Baltijas sineklīze un Austrumkurzemes kāple · Redzēt vairāk »
Žagares svīta
Skaistgira karjera ūdenskrātuves atsegums. (Žagares svīta) Žagares svīta (D3žg) ir augšdevona famenas stāva Žagares horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā un Lietuvā.
Jaunums!!: Baltijas sineklīze un Žagares svīta · Redzēt vairāk »
Baltijas vairoga dienvidu nogāze
Baltijas vairoga dienvidu nogāze ir tektoniska struktūra (pārejas zona) starp Baltijas vairogu ziemeļos un Latvijas ielieci un Baltijas sineklīzi dienvidos.
Jaunums!!: Baltijas sineklīze un Baltijas vairoga dienvidu nogāze · Redzēt vairāk »
Baltkrievijas anteklīze
Baltkrievijas anteklīze (Baltkrievijas-Lietuvas izcilnis, Mazūrijas-Baltkrievijas anteklīze) ir liela tektoniska struktūra Austrumeiropas platformas rietumu daļā, kur kristāliskais pamatklintājs ieguļ tuvu Zemes virspusei.
Jaunums!!: Baltijas sineklīze un Baltkrievijas anteklīze · Redzēt vairāk »
Bauskas svīta
Bauskas svītas atsegums Mūsas krastā pie Bauskas pils. Bauskas svīta (D3bs) jeb Stipinu svīta ir augšdevona Frānas stāva Stipinu horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta valsts dienvidrietumos (Polijas-Lietuvas ieplakā), kā arī atsevišķos laukumos Mālpils un Gulbenes ieplakā.
Jaunums!!: Baltijas sineklīze un Bauskas svīta · Redzēt vairāk »
Centrālkurzemes depresija
Centrālkurzemes depresija jeb Viduskurzemes depresija ir tektoniska struktūra Baltijas sineklīzē.
Jaunums!!: Baltijas sineklīze un Centrālkurzemes depresija · Redzēt vairāk »
Daugavas svīta
Atsegums Daugavas krastā lejpus Rīgas HES. Daugavas svīta. Daugavas svīta (D3dg) ir augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta lielā valsts teritorijas daļā (Latvijas ielieces centrālajā daļā un Polijas-Lietuvas ieplakā), izņemot Latvijas ziemeļus un dienvidaustrumus.
Jaunums!!: Baltijas sineklīze un Daugavas svīta · Redzēt vairāk »
Dienvidlatvijas kāple
Dienvidlatvijas kāple ir tektoniska struktūra Baltijas sineklīzē Latvijas dienvidrietumu malā.
Jaunums!!: Baltijas sineklīze un Dienvidlatvijas kāple · Redzēt vairāk »
Dundagas monoklināle
Dundagas monoklināle ir Baltijas sineklīzes tektoniska struktūra Latvijas rietumos, Kurzemes pussalas ziemeļos, kas pieslienas Baltijas vairoga dienvidu nogāzei.
Jaunums!!: Baltijas sineklīze un Dundagas monoklināle · Redzēt vairāk »
Elejas svīta
Cimmermaņu atsegums. (Cimmermaņu ridas stratotips) Elejas svīta (D3el) ir augšdevona famenas stāva krojas un šauļu horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta valsts dienvidrietumos (Polijas-Lietuvas ieplakā).
Jaunums!!: Baltijas sineklīze un Elejas svīta · Redzēt vairāk »
Famenas stāvs
Famenas stāvs (D3fm) ir viena no divām vispārējās stratigrāfiskās shēmas augšdevona vienībām.
Jaunums!!: Baltijas sineklīze un Famenas stāvs · Redzēt vairāk »
Gaujas svīta
Ērgļu klintis. Gaujas svīta. Gaujas svīta (D3gj) ir augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta gandrīz visā valsts teritorijā, izņemot Latvijas ziemeļu un dienvidaustrumu malu.
Jaunums!!: Baltijas sineklīze un Gaujas svīta · Redzēt vairāk »
Inčukalna izcilnis
Inčukalna izcilnis ir tektoniska struktūra Baltijas sineklīzē.
Jaunums!!: Baltijas sineklīze un Inčukalna izcilnis · Redzēt vairāk »
Jonišķu svīta
Imulas atsegums pie "Zīļu" mājām.Jonišķu svītas (augšdaļā) hipostratotips. Jonišķu svīta (D3jn) ir augšdevona famenas stāva Jonišķu horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā un Lietuvā, kas ir izplatīta valsts dienvidrietumos (Polijas-Lietuvas ieplakā).
Jaunums!!: Baltijas sineklīze un Jonišķu svīta · Redzēt vairāk »
Kaledonijas krokojums
Klasiskie kaledonīdi. Kaledonijas krokojums (Caledonia — Skotijas latīniskais nosaukums) ir tektoģenēzes ēra, laikā no kembrija līdz devonam, kad notika Zemes garozas krokošanās, kalnu (kaledonīdu) veidošanās, un granitizācijas cikls.
Jaunums!!: Baltijas sineklīze un Kaledonijas krokojums · Redzēt vairāk »
Kristāliskais pamatklintājs
Kristāliskais pamatklintājs ir platformas kristāliskā pamatne zem nogulumiežu segas, veidota no dislocētiem magmatiskiem un metamorfiem iežiem.
Jaunums!!: Baltijas sineklīze un Kristāliskais pamatklintājs · Redzēt vairāk »
Latvijas ieliece
Latvijas ieliece jeb Latvijas sedliene ir tektoniska struktūra Austrumeiropas platformā, kas aptver Latvijas austrumu daļu, Pleskavas apgabala dienvidrietumu daļu Krievijā un Baltkrievijas ziemeļrietumu daļu.
Jaunums!!: Baltijas sineklīze un Latvijas ieliece · Redzēt vairāk »
Liepājas ieplaka
Liepājas ieplaka ir tektoniska struktūra Baltijas sineklīzē, kas atrodas Latvijas rietumu daļā starp Liepāju, Ventspili un Usmu, kā arī Baltijas jūras akvatorijā starp Liepāju un Gotlandi.
Jaunums!!: Baltijas sineklīze un Liepājas ieplaka · Redzēt vairāk »
Limbažu kāple
Limbažu kāple ir tektoniska struktūra Baltijas sineklīzes ziemeļaustrumu malā uz robežas ar Baltijas vairoga dienvidu nogāzi.
Jaunums!!: Baltijas sineklīze un Limbažu kāple · Redzēt vairāk »
Mūru svīta
Šķēdes atsegums pie Omiķiem. (Mūru svītas stratotips) Mūru svīta (D3mr) ir augšdevona famenas stāva mūru horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā un Lietuvā.
Jaunums!!: Baltijas sineklīze un Mūru svīta · Redzēt vairāk »
Ogres svīta
Ogres svītas atsegums Ogres krastā pie Kalnrēžu mājām. Ogres svīta (D3og) ir augšdevona Frānas stāva Pamūša horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta valsts dienvidrietumos (Polijas-Lietuvas ieplakā), kā arī Vidzemē platā joslā virzienā no Lielvārdes līdz Liepnai (Latvijas sedlienes padziļinātajā daļā).
Jaunums!!: Baltijas sineklīze un Ogres svīta · Redzēt vairāk »
Pļaviņu svīta
Ventas rumba. Pļaviņu svīta. Pļaviņu svīta (D3pl) ir augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta lielākajā valsts teritorijas daļā (Latvijas ielieces centrālajā daļā un Polijas-Lietuvas ieplakā), izņemot Latvijas ziemeļus un dienvidaustrumus.
Jaunums!!: Baltijas sineklīze un Pļaviņu svīta · Redzēt vairāk »
Rietumkurzemes izcilnis
Rietumkurzemes izcilnis ir Baltijas sineklīzes tektoniska struktūra, pēc būtības vaļņveidīgs pacēlums kristāliskā pamatklintāja virsmā un nogulumiežu apakšdaļā.
Jaunums!!: Baltijas sineklīze un Rietumkurzemes izcilnis · Redzēt vairāk »
Saldus pacēlums
Saldus pacēlums ir tektoniska struktūra Baltijas sineklīzē.
Jaunums!!: Baltijas sineklīze un Saldus pacēlums · Redzēt vairāk »
Tērvetes svīta
Klūnu atsegums (Tērvetes svītas stratotips) Tērvetes svīta ir augšdevona famenas stāva Svētes horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā un Lietuvā, kas ir izplatīta valsts dienvidrietumos (Polijas-Lietuvas ieplakā).
Jaunums!!: Baltijas sineklīze un Tērvetes svīta · Redzēt vairāk »
Viduslatvijas monoklināle
Viduslatvijas monoklināle ir tektoniska struktūra Baltijas sineklīzes ziemeļaustrumu daļā, kas iezīmējas pamatklintāja virsmā un Kaledonijas kompleksa nogulumos.
Jaunums!!: Baltijas sineklīze un Viduslatvijas monoklināle · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Latvijas-Lietuvas depresija, Polijas-Lietuvas ieplaka, Polijas-Lietuvas sineklīze.
