Atvērt Google MapsSatura rādītājs
111 attiecības: Abgara, Aleksandras Zeme, Aleksandrs fon Midendorfs, Arhangeļskas apgabals, Austrumeiropas līdzenums, Špicbergena, Ērika Ēriksena šaurums, Ņencu autonomais apvidus, Āzija, Baltais sapals, Baltā jūra, Barbarosa (plāns), Belijnosa, Buhta Tihaja, Dienvidu sala, Edža sala, Eiropas autoceļš E75, Eiropas valstu uzskaitījums pēc minimālās algas, Garāko Krievijas Federācijas upju uzskaitījums, Georga Zeme, Greiema Bella sala, Hūpene, Hinlopena šaurums, Hofmaņa sala, Hola sala, Inari ezers, Jūra, Jūrasvēdzele, Jēkabs Legzdiņš, Jugorskijšars, Jugras pussala, Kaņina, Kaņinnoss, Karaļa Kārļa Zeme, Karas jūra, Karas Vārti, Karls Veiprehts, Kolas pussala, Kolgujeva, Kolgujeva Severnija, Komieši, Kongseja, Krievija, Kurska (filma), Lapzeme, Lāču sala, Leviatāns (filma), Lielais alks, Malije Karmakuli, Matočkinšars, ... Izvērst indekss (61 vairāk) »
Abgara
Abgara (pirms tam Dienvidslāvijas Vinodol, Lielbritānijas Bisley, Roselands) bija Latvijas tirdzniecības flotes kravas tvaikonis.
Skatīt Barenca jūra un Abgara
Aleksandras Zeme
Aleksandras Zeme ir Krievijas Federācijai piederoša sala Franča Jozefa Zemē Ziemeļu Ledus okeānā, ceturtā lielākā arhipelāga sala.
Skatīt Barenca jūra un Aleksandras Zeme
Aleksandrs fon Midendorfs
Aleksandrs fon Midendorfs (ap 1880). Aleksandrs fon Midendorfs (Alexander Theodor von Middendorff,; 1815−1894) bija vācbaltiešu zinātnieks, Sibīrijas pētnieks un ierēdnis (slepenpadomnieks, 1873).
Skatīt Barenca jūra un Aleksandrs fon Midendorfs
Arhangeļskas apgabals
Arhangeļskas apgabals ir viens no Krievijas apgabaliem valsts Eiropas daļas ziemeļos.
Skatīt Barenca jūra un Arhangeļskas apgabals
Austrumeiropas līdzenums
Austrumeiropas līdzenums vai Krievijas līdzenums ir viens no Zemes lielākajiem līdzenumiem.
Skatīt Barenca jūra un Austrumeiropas līdzenums
Špicbergena
Špicbergena, agrāk arī Rietumšpicbergena, ir Norvēģijai piederoša sala Arktikā, lielākā no Svalbāras arhipelāgas salām.
Skatīt Barenca jūra un Špicbergena
Ērika Ēriksena šaurums
Ērika Ēriksena šaurums ir jūras šaurums Svalbāras austrumos.
Skatīt Barenca jūra un Ērika Ēriksena šaurums
Ņencu autonomais apvidus
Ņencu autonomais apvidus ir viens no Krievijas Federācijas autonomajiem apvidiem.
Skatīt Barenca jūra un Ņencu autonomais apvidus
Āzija
Āzija ir pasaules lielākā kontinenta Eirāzijas austrumu daļa.
Skatīt Barenca jūra un Āzija
Baltais sapals
Baltais sapals (Leuciscus leuciscus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) saldūdens zivs.
Skatīt Barenca jūra un Baltais sapals
Baltā jūra
Baltā jūra ir Ziemeļu Ledus okeānam piederīga malas jūra Eiropas ziemeļaustrumu daļā.
Skatīt Barenca jūra un Baltā jūra
Barbarosa (plāns)
"Barbarosa" plāns (vācu: Fall Barbarossa) jeb operācija "Barbarosa" bija nacistiskās Vācijas stratēģiskais uzbrukuma plāns Padomju Savienībai Otrā pasaules kara laikā.
Skatīt Barenca jūra un Barbarosa (plāns)
Belijnosa
Belijnosa ir Krievijas vissezonas polārstacija Arktikā.
Skatīt Barenca jūra un Belijnosa
Buhta Tihaja
Buhta Tihaja bija vissezonas PSRS polārstacija Arktikā.
Skatīt Barenca jūra un Buhta Tihaja
Dienvidu sala
Dienvidu sala ir Krievijai piederoša sala Novaja Zemļas arhipelāgā Ziemeļu Ledus okeānā.
Skatīt Barenca jūra un Dienvidu sala
Edža sala
Edža sala ir Norvēģijai piederoša neapdzīvota sala Arktikā, trešā lielākā no Svalbāras arhipelāga salām.
Skatīt Barenca jūra un Edža sala
Eiropas autoceļš E75
| | Eiropas autoceļš E75 ir daļa no starptautiskā E ceļu tīkla A klases maršruta, kas savieno Barenca jūras krastā atrodošos Vardi Norvēģijā un Sitijas pilsētu Grieķijā, Krētas salā.
Skatīt Barenca jūra un Eiropas autoceļš E75
Eiropas valstu uzskaitījums pēc minimālās algas
Šajā uzskaitījumā ir sniegta informācija par minimālo algu (bruto) Eiropas valstīs.
Skatīt Barenca jūra un Eiropas valstu uzskaitījums pēc minimālās algas
Garāko Krievijas Federācijas upju uzskaitījums
Šajā lapā uzskaitītas visas Krievijas Federācijas upes ar garumu virs 1000 km.
Skatīt Barenca jūra un Garāko Krievijas Federācijas upju uzskaitījums
Georga Zeme
Georga Zeme ir Krievijas Federācijai piederoša sala Franča Jozefa Zemē Ziemeļu Ledus okeānā, lielākā arhipelāga sala.
Skatīt Barenca jūra un Georga Zeme
Greiema Bella sala
Greiema Bella sala ir Krievijas Federācijai piederoša neapdzīvota sala Franča Jozefa Zemē Ziemeļu Ledus okeānā, trešā lielākā arhipelāga sala.
Skatīt Barenca jūra un Greiema Bella sala
Hūpene
Hūpene, saukta arī Hopena vai Cerības sala, ir klinšaina sala Barenca jūrā uz dienvidaustrumiem no Svalbāras, pie kuras tā pieder administratīvi.
Skatīt Barenca jūra un Hūpene
Hinlopena šaurums
Hinlopena šaurums ir jūras šaurums Svalbāras ziemeļaustrumos.
Skatīt Barenca jūra un Hinlopena šaurums
Hofmaņa sala
Hofmaņa sala ir Krievijas Federācijai piederoša neapdzīvota sala Franča Jozefa Zemē Ziemeļu Ledus okeānā.
Skatīt Barenca jūra un Hofmaņa sala
Hola sala
Hola sala ir Krievijas Federācijai piederoša neapdzīvota sala Franča Jozefa Zemē Ziemeļu Ledus okeānā.
Skatīt Barenca jūra un Hola sala
Inari ezers
Inari ezers (arī Inari, Anarjavri) ir pēc platības trešais lielākais ezers Somijā.
Skatīt Barenca jūra un Inari ezers
Jūra
300px Jūra ir liela sālsūdens ūdenstilpe, kas saistīta ar okeānu, ko parasti no okeāna vairāk vai mazāk atdala sauszeme un kas no tā atšķiras ar ūdens īpašībām, dzīvajiem organismiem, straumēm.
Skatīt Barenca jūra un Jūra
Jūrasvēdzele
Jūrasvēdzele jeb četrtaustekļu jūrasvēdzele (Enchelyopus cimbrius) ir vēdzeļu dzimtas (Lotidae) zivju suga, kas ir vienīgā suga četrtaustekļu jūrasvēdzeļu ģintī (Enchelyopus).
Skatīt Barenca jūra un Jūrasvēdzele
Jēkabs Legzdiņš
Krasin (Svjatogor), Kapteini: Jēkabs Legzdiņš un Nikolajs Drejers Jēkabs Legzdiņš (— 1954. gads) bija latviešu jūrasbraucējs.
Skatīt Barenca jūra un Jēkabs Legzdiņš
Jugorskijšars
Jugorskijšars vai Jugras šaurums ir jūras šaurums Ziemeļu Ledus okeānā Krievijā.
Skatīt Barenca jūra un Jugorskijšars
Jugras pussala
Jugras pussala vai Jugru pussala ir pussala Krievijas ziemeļos, vēsturiskajā Jugras zemē starp Pečoras jūru un Karas jūru.
Skatīt Barenca jūra un Jugras pussala
Kaņina
Kaņina vai Kaņina pussala ir pussala Krievijas ziemeļos starp Balto jūru un Barenca jūru.
Skatīt Barenca jūra un Kaņina
Kaņinnoss
Kaņinnoss ir zemesrags Krievijā, Kaņinas pussalas ziemeļrietumu galā.
Skatīt Barenca jūra un Kaņinnoss
Karaļa Kārļa Zeme
Karaļa Kārļa Zeme ir Norvēģijai piederoša neapdzīvotu salu grupa Arktikā.
Skatīt Barenca jūra un Karaļa Kārļa Zeme
Karas jūra
Karas jūra ir Ziemeļu Ledus okeānam piederīga malas jūra.
Skatīt Barenca jūra un Karas jūra
Karas Vārti
Karas Vārti ir jūras šaurums Ziemeļu Ledus okeānā Krievijā.
Skatīt Barenca jūra un Karas Vārti
Karls Veiprehts
Karls Georgs Ludvigs Vilhelms Veiprehts (—) bija vācu izcelsmes Austroungārijas flotes virsnieks, ģeofiziķis un polārpētnieks.
Skatīt Barenca jūra un Karls Veiprehts
Kolas pussala
Kolas pussala ir pussala Eiropas ziemeļos, Krievijas ziemeļrietumos, Murmanskas apgabala teritorijā.
Skatīt Barenca jūra un Kolas pussala
Kolgujeva
Kolgujeva ir Krievijai piederoša sala Ziemeļu Ledus okeānā.
Skatīt Barenca jūra un Kolgujeva
Kolgujeva Severnija
Kolgujeva Severnija ir Krievijas vissezonas polārstacija Arktikā.
Skatīt Barenca jūra un Kolgujeva Severnija
Komieši
Komiešu apdzīvotā teritorija mūsdienās. Komieši (pašnosaukums: коми, komi) ir somugru tauta, kura pamatā dzīvo Komi Republikā un Permas novadā.
Skatīt Barenca jūra un Komieši
Kongseja
Kongseja (— 'Karaļa sala') ir Norvēģijai piederoša neapdzīvota sala Arktikā.
Skatīt Barenca jūra un Kongseja
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Skatīt Barenca jūra un Krievija
Kurska (filma)
"Kurska" ir 2018. gada Beļģijas, Francijas un Luksemburgas kopražojuma drāmas filma.
Skatīt Barenca jūra un Kurska (filma)
Lapzeme
Sāmu apdzīvotā teritorija, kas lielākoties ir Lapzemē Lapzeme ir reģions Ziemeļeiropā, Fenoskandijas ziemeļos, Ziemeļu polārā loka tuvumā.
Skatīt Barenca jūra un Lapzeme
Lāču sala
Lāču sala ir Norvēģijai piederoša sala Barenca jūrā no Nordkapa un no Svalbāras, pie kuras tā pieder administratīvi.
Skatīt Barenca jūra un Lāču sala
Leviatāns (filma)
"Leviatāns" ir 2014.
Skatīt Barenca jūra un Leviatāns (filma)
Lielais alks
Lielais alks (Alca torda) ir alku dzimtas (Alcidae) jūras putns, kuram ir 2 pasugas.
Skatīt Barenca jūra un Lielais alks
Malije Karmakuli
Malije Karmakuli ir Krievijas vissezonas polārstacija Arktikā.
Skatīt Barenca jūra un Malije Karmakuli
Matočkinšars
Matočkinšars ir jūras šaurums Novaja Zemļas arhipelāgā Krievijā.
Skatīt Barenca jūra un Matočkinšars
Mazais alks
Mazais alks (Alle alle) ir alku dzimtas (Alcidae) jūras putns, kuram ir 2 pasugas.
Skatīt Barenca jūra un Mazais alks
Meždušarska
Meždušarska ir Krievijai piederoša neapdzīvota sala Novaja Zemļas arhipelāgā Ziemeļu Ledus okeānā, arhipelāga trešā lielākā sala.
Skatīt Barenca jūra un Meždušarska
Menca
Menca jeb Atlantijas menca (Gadus morhua) ir mencu dzimtas (Gadidae) zivju suga.
Skatīt Barenca jūra un Menca
Merlangs
Merlangs (Merlangius merlangus) ir mencu dzimtas (Gadidae) jūras zivs, kas ir vienīgā suga merlangu ģintī (Merlangius).
Skatīt Barenca jūra un Merlangs
Mihails fon Reineke
Mihails fon Reineke (dzimis, miris) bija Madonas novadā dzimis vācbaltiešu/krievu izcelsmes Krievijas flotes viceadmirālis un hidrologs.
Skatīt Barenca jūra un Mihails fon Reineke
Misželaņija
Misželaņija ir bijusī PSRS un Krievijas vissezonas polārstacija Arktikā.
Skatīt Barenca jūra un Misželaņija
Misstolbovoja
Misstolbovoja ir bijusī PSRS un vissezonas polārstacija Arktikā.
Skatīt Barenca jūra un Misstolbovoja
Murmanska
Murmanska, no 1916.
Skatīt Barenca jūra un Murmanska
Murmanskas apgabals
Murmanskas apgabals ir viens no Krievijas apgabaliem.
Skatīt Barenca jūra un Murmanskas apgabals
Narjanmara
Narjanmara (— 'sarkanā pilsēta') ir pilsēta Krievijā, Ņencu autonomā apvidus administratīvais centrs.
Skatīt Barenca jūra un Narjanmara
Nētemejoki
Nētemejoki jeb Neidenelva ir 100 kilometrus gara upe Somijas un Norvēģijas galējos ziemeļos.
Skatīt Barenca jūra un Nētemejoki
Nord Stream
Gāzes cauruļvada "Nord Stream" atrašanās vieta Baltijas jūras dzelmē. Gāzes cauruļvads Nord Stream jeb "Ziemeļu straume" ir 1220 kilometru garš zemūdens cauruļvads, kas pa Baltijas jūras dibenu savieno Viborgas ostu Krievijā ar Greifsvaldes ostu Vācijā.
Skatīt Barenca jūra un Nord Stream
Nordkaps
Nordkaps ir prominents zemesrags Norvēģijas ziemeļos.
Skatīt Barenca jūra un Nordkaps
Nordkins
Nordkins vai Kinnarudens ir kontinentālās Norvēģijas un arī kontinentālās Eiropas tālākais ziemeļu punkts.
Skatīt Barenca jūra un Nordkins
Nortbruka sala
Nortbruka sala ir Krievijas Federācijai piederoša neapdzīvota sala Franča Jozefa Zemē Ziemeļu Ledus okeānā.
Skatīt Barenca jūra un Nortbruka sala
Norvēģija
Norvēģija (būkmolā: Norge), oficiāli Norvēģijas Karaliste, ir valsts Ziemeļeiropā, kura aizņem Skandināvijas rietumu daļu.
Skatīt Barenca jūra un Norvēģija
Norvēģu jūra
Norvēģu jūra ir Atlantijas okeānam piederīga malas jūra, atrodas okeāna ziemeļu daļā starp Skandināvijas pussalu un Grenlandes jūru.
Skatīt Barenca jūra un Norvēģu jūra
Novaja Zemļa
Novaja Zemļa ( — ‘Jaunā zeme’) ir Krievijas Federācijai piederošs salu arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā starp Barenca un Karas jūrām.
Skatīt Barenca jūra un Novaja Zemļa
Novaja Zemļas efekts
Novaja Zemļas efekts Novaja Zemļas efekts ir viena no trim arktiskajām optiskajām ilūzijām, kas saistītas ar Saules gaismas laušanu gaisa slāņos ar dažādu gaisa temperatūru.
Skatīt Barenca jūra un Novaja Zemļas efekts
Ofiūras
Ofiūras (Ophiuroidea) jeb čūskastes ir adatādaiņu tipa bentisko jūras dzīvnieku klase.
Skatīt Barenca jūra un Ofiūras
Olgas šaurums
Olgas šaurums ir jūras šaurums Svalbāras austrumos.
Skatīt Barenca jūra un Olgas šaurums
Ostrovviktorija
Ostrovviktorija bija vissezonas PSRS (vēlāk — Krievijas) polārstacija Arktikā.
Skatīt Barenca jūra un Ostrovviktorija
Pasaules garākās upes
Šeit ir uzskaitītas visas upes vai upju sistēmas, kuru garums ir vairāk nekā 1000 km.
Skatīt Barenca jūra un Pasaules garākās upes
Pasaules okeāni un jūras
Pasaules okeāni un jūras kopā aizņem 71% no Zemes virsmas platības - 360 000 000 km².
Skatīt Barenca jūra un Pasaules okeāni un jūras
Pasvīkelva
Pasvīkelva jeb Pātsjoki ir 117 kilometrus gara upe Somijā, Norvēģijā un Krievijā.
Skatīt Barenca jūra un Pasvīkelva
Pečora (upe)
Pečora ir upe Krievijas Eiropas daļas ziemeļaustrumos, Komi Republikā un Arhangeļskas apgabalā, Ņencu autonomā apvidū.
Skatīt Barenca jūra un Pečora (upe)
Pečoras jūra
Pečoras jūra ir Ziemeļu Ledus okeānam piederīga jūra Barenca jūras dienvidaustrumos, bieži tiek tai pieskaitīta.
Skatīt Barenca jūra un Pečoras jūra
Perma (zeme)
Permas zeme (''Permia provincia'') 1549. gada kartē. Komiešu apdzīvotā teritorija mūsdienās. Permas zeme jeb Lielā Perma bija no Novgorodas, vēlāk no Maskavijas atkarīga valsts Kamas upes baseinā Permas novadā.
Skatīt Barenca jūra un Perma (zeme)
Plankumainais ronis
Plankumainais ronis (Phoca vitulina) ir viena no roņu dzimtas (Phocidae) sugām, kas pieder plankumaino roņu ģintij (Phoca).
Skatīt Barenca jūra un Plankumainais ronis
Pollaks
Pollaks (Pollachius pollachius) ir viena no divām pollaku ģints (Pollachius) zivju sugām.
Skatīt Barenca jūra un Pollaks
Roalds Amundsens
Roalds Engelbregts Gravnings Amundsens (izrunā:; dzimis, miris, iespējams) bija norvēģu polārpētnieks, kas pasaules ievērību ir guvis kā pirmais, kas sasniedza Dienvidpolu, pirmais, kas veicis Ziemeļrietumu jūrasceļu starp Atlantijas okeānu un Kluso okeānu, un kā viens no pirmajiem, kas ar lidaparātu pārlidoja pāri Arktikai.
Skatīt Barenca jūra un Roalds Amundsens
Saida
Saida (Pollachius virens) ir viena no divām pollaku ģints (Pollachius) zivju sugām.
Skatīt Barenca jūra un Saida
Sapals
Sapals (Squalius cephalus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) saldūdens zivs, kas sastopama Eiropā un Rietumāzijā.
Skatīt Barenca jūra un Sapals
Skandināvijas pussala
Skandināvijas pussalas karte Skandināvijas pussala - pussala Eiropas ziemeļos.
Skatīt Barenca jūra un Skandināvijas pussala
Stūrfjords
Stūrfjords (— ‘lielais fjords’) ir jūras šaurums Svalbāras austrumos.
Skatīt Barenca jūra un Stūrfjords
Sublitorāle
Jūras dibens sublitorālajā zonā. (Sarkanā jūra) Sublitorāle jeb sublitorālā zona ir Pasaules okeāna piekrastes ekoloģiskā zona, kas atrodas kontinentālā šelfa robežās starp bēguma maksimālo ūdens līmeni un šelfa ārējo robežu.
Skatīt Barenca jūra un Sublitorāle
Svalbāra
Svalbāra ir Norvēģijas teritorija Arktikā ar speciālu starptautisku statusu.
Skatīt Barenca jūra un Svalbāra
Svenskeja
Svenskeja (— 'Zviedru sala') ir Norvēģijai piederoša neapdzīvota sala Arktikā.
Skatīt Barenca jūra un Svenskeja
Tievknābja kaira
Tievknābja kaira (Uria aalge) ir alku dzimtas (Alcidae) jūras putns, kuram ir 5 pasugas.
Skatīt Barenca jūra un Tievknābja kaira
Trumse un Finnmarka
Trumse un Finnmarka ir viena no 11 Norvēģijas filkēm.
Skatīt Barenca jūra un Trumse un Finnmarka
Vaigača
Vaigača (ņencu: Хэбидя Я — ‘Svētā zeme’) ir Krievijai piederoša sala Ziemeļu Ledus okeānā.
Skatīt Barenca jūra un Vaigača
Vēdzele
Vēdzele (Lota lota) ir vēdzeļu dzimtas (Lotidae) saldūdens zivju suga, kas ir vienīgā suga vēdzeļu ģintī (Lota).
Skatīt Barenca jūra un Vēdzele
Viktorijas sala (Krievija)
Viktorijas sala ir neliela Krievijai piederoša sala Ziemeļu Ledus okeānā.
Skatīt Barenca jūra un Viktorijas sala (Krievija)
Vilčeka Zeme
Vilčeka Zeme ir Krievijas Federācijai piederoša neapdzīvota sala Franča Jozefa Zemē Ziemeļu Ledus okeānā, otra lielākā arhipelāga sala.
Skatīt Barenca jūra un Vilčeka Zeme
Vilems Barencs
Vilems Barencs (dzimis apmēram 1550. gadā, miris) bija nīderlandiešu navigators, kartogrāfs, pētnieks un pirmo ekspedīciju uz tālajiem ziemeļiem vadītājs.
Skatīt Barenca jūra un Vilems Barencs
Vilhelma sala
Vilhelma sala ir Norvēģijai piederoša neapdzīvota sala Arktikā.
Skatīt Barenca jūra un Vilhelma sala
Vladimirs Vīze
Vladimirs Vīze vai Valdemārs Kurts Blass-Vīze (dzimis, miris) bija vācu izcelsmes padomju polārpētnieks, okeanologs, PSRS Zinātņu akadēmijas biedrs kopš 1933.
Skatīt Barenca jūra un Vladimirs Vīze
Ziemeļaustrumu Zeme
Ziemeļaustrumu Zeme ir Norvēģijai piederoša neapdzīvota sala Arktikā, otra lielākā no Svalbāras arhipelāga salām.
Skatīt Barenca jūra un Ziemeļaustrumu Zeme
Ziemeļu jūrasceļš
Suecas kanālu (sarkans; ap 23 000 km) Ziemeļu jūrasceļš vai Ziemeļaustrumu jūrasceļš ir kuģniecības koridors gar Ziemeļu Ledus okeāna Eiropas un Āzijas krastu, kas savieno Eiropas un Tālo Austrumu ostas.
Skatīt Barenca jūra un Ziemeļu jūrasceļš
Ziemeļu Ledus okeāns
Ziemeļu Ledus okeāns jeb Arktiskais okeāns ir mazākais un seklākais no pasaules pieciem okeāniem, lielākā daļa okeāna atrodas aiz arktiskā polārā loka.
Skatīt Barenca jūra un Ziemeļu Ledus okeāns
Ziemeļu sala
Ziemeļu sala ir Krievijai piederoša neapdzīvota sala Novaja Zemļas arhipelāgā Ziemeļu Ledus okeānā.
Skatīt Barenca jūra un Ziemeļu sala
12. augusts
12.
Skatīt Barenca jūra un 12. augusts
15. novembris
15.
Skatīt Barenca jūra un 15. novembris
1943. gads
1943.
Skatīt Barenca jūra un 1943. gads
1969. gads
1969.
Skatīt Barenca jūra un 1969. gads
1981. gada laikapstākļi Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1981.
Skatīt Barenca jūra un 1981. gada laikapstākļi Latvijā
1984. gada laikapstākļi Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1984.
Skatīt Barenca jūra un 1984. gada laikapstākļi Latvijā
1989. gads
1989.
Skatīt Barenca jūra un 1989. gads
2000. gads
2000.
Skatīt Barenca jūra un 2000. gads
26. decembris
26.
Skatīt Barenca jūra un 26. decembris
7. aprīlis
7.
Skatīt Barenca jūra un 7. aprīlis