Satura rādītājs
248 attiecības: Aizkaukāza Sejms, Alberts Kviesis, Aleksandrs Klinklāvs, Alfrēds Bīlmanis, Alfrēds Kļestrovs, Alfrēds Valeika, Andrievs Niedra, Ansis Zeltiņš, Antans Merķis, Antons Martusēvičs, Antons Skrinda, Apvienotā Baltijas hercogiste, Arkonia, Armēnijas Pirmā republika, Armēnijas vēsture, Arnolds Spekke, Artūrs Aparnieks, Arvīds Zeibots, Augustīns Voldemārs, Augusts Korks, Augusts Malvess, Autonomā Igaunijas guberņa, Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika, Ļevs Trockis, Čehoslovāku leģioni, Ādams Kreicbergs, Ādolfs Joffe, Ādolfs Kaktiņš, Baltenlande, Baltijas Tehniskā augstskola, Baltijas valstis, Baltkrievija, Baltkrievijas Sociālistiskā Padomju Republika, Baltkrievijas Tautas Republika, Baltkrievijas Tautas Republikas Rada, Baltkrievijas vēsture, Batumi miera līgums, Berlīnes papildvienošanās (1918), Bresta (Baltkrievija), Brestas cietoksnis, Cēsis, Cēsu vēsture, Centrālās lielvalstis, Demokrātiskais bloks, Eduards Aire, Eduards Blaus, Eduards Pēteris Pauls, Edvarts Virza, Elza Radziņa, Ernests Eferts-Klusais, ... Izvērst indekss (198 vairāk) »
Aizkaukāza Sejms
Osmaņu Kaukāza operācija, 1918 Aizkaukāza Sejms bija likumdošanas orgāns ko veidoja boļševiku likvidētās Krievijas Satversmes sapulces Aizkaukāza guberņu deputāti.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Aizkaukāza Sejms
Alberts Kviesis
Latvijas 2. Saeimas juridiskā komisija. No kreisās Francis Trasuns, Fricis Menders, Nikolajs Kalniņš, Kristaps Bahmanis, Pēteris Juraševskis, Alberts Kviesis (priekšsēdētājs), Vilis Holcmanis, Kārlis Pauļuks, Andrejs Krastkalns, Fēlikss Cielēns, Maksis Lazersons. Valsts prezidents Kviesis Penkules Izglītības biedrības nama atklāšanā (1932).
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Alberts Kviesis
Aleksandrs Klinklāvs
Aleksandrs Klinklāvs (dzimis, miris) bija latviešu arhitekts.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Aleksandrs Klinklāvs
Alfrēds Bīlmanis
Alfrēds Jāzeps Kristaps Bīlmanis (dzimis 1887. gada 2. februārī Rīgā, miris 1948. gada 26. jūlijā Delavērā) bija latviešu sabiedriskais darbinieks, publicists un diplomāts.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Alfrēds Bīlmanis
Alfrēds Kļestrovs
Alfrēds Viktors Kļestrovs (—) bija latviešu strēlnieku virsnieks, bruņuvilciena "Kalpaks" komandieris, kritis Liepājas aizstāvēšanas kaujā.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Alfrēds Kļestrovs
Alfrēds Valeika
Alfrēds Valeika (1889—1941) jeb Valleika bija latviešu lidotājs.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Alfrēds Valeika
Andrievs Niedra
Andrievs Niedra (dzimis 1871. gada 8. februārī Tirzas pagastā, miris 1942. gada 25. septembrī Rīgā) bija latviešu mācītājs, sabiedriskais darbinieks, politiķis, rakstnieks.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Andrievs Niedra
Ansis Zeltiņš
4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljona kareivji Jūrmalā (1916). Ansis (Antons) Zeltiņš (1863—1942) bija Krievijas Impērijas armijas, latviešu strēlnieku, vēlāk Latvijas armijas virsnieks.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Ansis Zeltiņš
Antans Merķis
Antans Merķis (1887—1955) bija lietuviešu jurists un politiķis, Lietuvas premjerministrs (1939—1940) un pagaidu Lietuvas prezidents pirms Lietuvas okupācijas 1940.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Antans Merķis
Antons Martusēvičs
Antons Martusēvičs jeb Antans Martusevičs (1863—1938) bija lietuviešu kadru virsnieks, kas dienēja Krievijas Impērijas, Padomju Latvijas un Lietuvas Republikas armijās.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Antons Martusēvičs
Antons Skrinda
Antons Skrinda (1881—1918) bija latviešu kara ārsts un rakstnieks.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Antons Skrinda
Apvienotā Baltijas hercogiste
Apvienotā Baltijas hercogiste bija 1918.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Apvienotā Baltijas hercogiste
Arkonia
Arkonia ir 1879.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Arkonia
Armēnijas Pirmā republika
Sevras līgumā piešķirtās zemes iezīmētas smilšu krāsā) Armēnijas Pirmā republika jeb Armēnijas Demokrātiskā republika bija armēņu valsts, kas pastāvēja tagadējās Armēnijas, Azerbaidžānas, Gruzijas un Turcijas teritorijās no 1918.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Armēnijas Pirmā republika
Armēnijas vēsture
Armēnijas teritorijas samazināšanās. Ar tumši sarkanu apzīmēta tagadējā Armēnijas Republikas teritorija un armēņu apdzīvotā teritorija Gruzijā un Azerbaidžānā. Ar oranžu Lielarmēnijas valsts valdnieka Tigrana II laikā (95. - 56. gadā p.m.ē.), ar svītrotu armēņu apdzīvotā Osmaņu impērijas teritorija līdz 1915.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Armēnijas vēsture
Arnolds Spekke
Arnolds Spekke (1887—1972) bija latviešu filologs, vēsturnieks, diplomāts.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Arnolds Spekke
Artūrs Aparnieks
Artūrs Aparnieks (1896—1968) bija latviešu virsnieks.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Artūrs Aparnieks
Arvīds Zeibots
Arvīds Zeibots (1894—1934) bija latviešu izcelsmes padomju militārais un saimnieciskais darbinieks.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Arvīds Zeibots
Augustīns Voldemārs
Augustīns Voldemārs (* †) bija Lietuvas politiķis, vēsturnieks, pirmais Lietuvas Ministru prezidents.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Augustīns Voldemārs
Augusts Korks
Augusts Korks (1887—1937) bija igauņu tautības Krievijas Impērijas armijas virsnieks Pirmā pasaules kara laikā, vēlāk Padomju Krievijas 15. armijas komandieris Krievijas pilsoņu kara laikā.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Augusts Korks
Augusts Malvess
Augusts Malvess (1878—1951) bija latviešu arhitekts, kurš pamatā darbojās tautiskā romantisma, vēlāk neoklasicisma stilā.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Augusts Malvess
Autonomā Igaunijas guberņa
Igauņu demonstrācija Petrogradā 1917. gada 8. aprīlī. Petrogradas igauņu karavīri prasa Igaunijas autonomiju 1917. gada 8. aprīlī. Padomju atbalstītāju demonstrācija Tallinā 1917. gada 18. jūnijā. Krievijas Republikas TKP lēmums par Narvas pievienošanu Igaunijai 1917. gada 29. (16.) novembrī.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Autonomā Igaunijas guberņa
Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika
Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika pastāvēja mūsdienu Azerbaidžānas, Armēnijas un Krievijas teritorijās no 1918.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika
Ļevs Trockis
Ļevs Trockis (īstajā vārdā Leiba Bronšteins; dzimis, miris) bija Ukrainā dzimis ebreju izcelsmes revolucionārs un marksisma teorētiķis.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Ļevs Trockis
Čehoslovāku leģioni
Čehoslovāku armijas (''C.S.Armada'') plakāts Francijā. Čehoslovāku leģioni bija čehu (>90% no kopējā skaita) un slovāku (.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Čehoslovāku leģioni
Ādams Kreicbergs
Ādams Kreicbergs (1961—1933) bija latviešu virsnieks, Latvijas armijas ģenerālis (1926).
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Ādams Kreicbergs
Ādolfs Joffe
Ādolfs Joffe (1883-1927) bija karaīmu izcelsmes Krievijas revolucionārs un padomju diplomāts.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Ādolfs Joffe
Ādolfs Kaktiņš
Jānis Ādolfs Kaktiņš (dzimis, miris) bija latviešu operdziedonis un koncertdziedātājs.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Ādolfs Kaktiņš
Baltenlande
1919. gadā Antantes valstu ierosinātās Igaunijas, Livonijas un Kurzemes Republikas karte. Pamanāma neprecīzi iezīmētā robeža ar Lietuvas Republiku un kļūdainais Cēsu nosaukums (''Bendeni''). Sarkanās armijas okupētā Latgales daļa pagaidām attēlota Baltkrievijas Republikas sastāvā.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Baltenlande
Baltijas Tehniskā augstskola
Baltijas Tehniskās augstskolas avīzes ''Rigaer Akademische Blätter'' 2. burtnīca 1918. gada 2. oktobrī. Baltijas Tehniskā augstskola bija tehniskā augstskola Rīgā, kas darbojās 1918.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Baltijas Tehniskā augstskola
Baltijas valstis
Baltu cilšu aptuveni apdzīvotās teritorijas ap 13. gadsimta sākumu Baltijas valstis (arī Baltija) ir trīs Eiropas Savienības valstis Baltijas jūras austrumu piekrastē — Latvija, Lietuva un Igaunija.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Baltijas valstis
Baltkrievija
Baltkrievijas nacionālais karogs, ko 1995. gada referenduma rezultātā aizstāja ar modificētu Baltkrievijas PSR karogu Baltkrievija, oficiāli Baltkrievijas Republika (Рэспубліка Беларусь; Республика Беларусь), ir valsts Austrumeiropā.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Baltkrievija
Baltkrievijas Sociālistiskā Padomju Republika
Padomju rietumu ofensīva, 1918-1919 Baltkrievijas Sociālistiskā Padomju Republika (baltkrievu: Сацыялістычная Савецкая Рэспубліка Беларусь) bija pirmā boļševiku radītā padomju republika Baltkrievijā, kas pastāvēja no 1919.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Baltkrievijas Sociālistiskā Padomju Republika
Baltkrievijas Tautas Republika
Baltkrievijas Tautas Republika (baltkrievu: Белару́ская Наро́дная Рэспу́бліка, Biełaruskaja Narodnaja Respublika) bija pirmā baltkrievu neatkarīgā valsts, kas pastāvēja no 1918.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Baltkrievijas Tautas Republika
Baltkrievijas Tautas Republikas Rada
Baltkrievijas Tautas Republikas Rada, saīsināti BTR Rada, bija Baltkrievijas Tautas Republikas pārvaldes institūcija.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Baltkrievijas Tautas Republikas Rada
Baltkrievijas vēsture
Baltkrievijas guberņas teritorija 1800. gadā. Baltkrievijas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Baltkrievijas teritorijā.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Baltkrievijas vēsture
Batumi miera līgums
Osmaņu kampaņa Kaukāzā, 1918 Batumi miera līgums ir kopējs nosaukums 1918.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Batumi miera līgums
Berlīnes papildvienošanās (1918)
deklarētā autonomā Latvijas valsts kļūdaini apzīmēta kā ''Latvia (18 XI 1917)''. 1918.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Berlīnes papildvienošanās (1918)
Bresta (Baltkrievija)
Bresta (arī Бе́расьце, Бярэ́сьце) ir pilsēta Baltkrievijas galējos dienvidrietumos pie Polijas robežas Rietumu Bugas un Muhavecas upju satekas vietā, apgabala centrs.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Bresta (Baltkrievija)
Brestas cietoksnis
Brestas cietoksnis ir daļēji saglabājušies nocietinājumi Brestas pilsētā Baltkrievijā pie Muhavecas ietekas Bugā un tās pretējā krastā Polijā.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Brestas cietoksnis
Cēsis
Cēsis ir pilsēta Latvijā, Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Cēsu novada administratīvais centrs.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Cēsis
Cēsu vēsture
Skats uz Livonijas karā daļēji cietušo Cēsu cietoksni 17. gadsimtā (no Zviedrijas kara arhīva) Cēsu vēsture aptver laika periodu no Cēsu dibināšanas pie senā Gaujas tirdzniecības ceļa līdz mūsdienām.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Cēsu vēsture
Centrālās lielvalstis
Vācijas imperators Vilhelms II, Austroungārijas imperators Francis Jozefs I un sultāns Mehmeds V. Militārās savienības Eiropā Pirmā pasaules kara sākumā. Centrālās lielvalstis violetā krāsā, Antantes — pelēkā un neitrālās — dzeltenā. Centrālās lielvalstis jeb Četrsavienība bija četru valstu savienība Pirmajā pasaules karā, kas karoja pret Antanti.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Centrālās lielvalstis
Demokrātiskais bloks
Demokrātiskais bloks vai Rīgas Demokrātiskais bloks bija Vācijas Impērijas karaspēka okupētajā Rīgā dibināta nelegāla latviešu partiju politiska apvienība.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Demokrātiskais bloks
Eduards Aire
Eduards Aire (1876-1933) bija latviešu militārais darbinieks, ģenerālis (1926).
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Eduards Aire
Eduards Blaus
Eduards Blaus (1887—1941) bija latviešu dzelzceļnieks un virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Eduards Blaus
Eduards Pēteris Pauls
Eduards Pēteris Pauls (1880 — pēc 1941) bija latviešu strēlnieku virsnieks, 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljona komandieris (1916).
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Eduards Pēteris Pauls
Edvarts Virza
Edvarts Virza (īstajā vārdā Jēkabs Eduards Liekna, dzimis, miris) bija viens no nozīmīgākajiem 20. gadsimta latviešu rakstniekiem, arī dzejnieks, prozaiķis, publicists, atdzejotājs.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Edvarts Virza
Elza Radziņa
Elza Radziņa (īstajā vārdā Elza Šalkone-Radziņa, dzimusi Harkivā, mirusi Rīgā) bija latviešu aktrise, viena no 20.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Elza Radziņa
Ernests Eferts-Klusais
Ernests Eferts (1889—1927), saukts arī Ernests Eferts-Klusais, bija latviešu rakstnieks, literatūrkritiķis, sabiedriskais darbinieks.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Ernests Eferts-Klusais
Ernests Putniņš
Ernests Putniņš (1867—1962) bija ārsts ginekologs, Latvijas Universitātes dzemdniecības un sieviešu slimību klīnikas direktors (1928—1939), profesors (1931).
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Ernests Putniņš
Georgijs Čičerins
Georgijs Čičerins (dzimis, miris) bija krievu revolucionārs un politiķis.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Georgijs Čičerins
Grigorijs Sokoļņikovs
Grigorijs Sokoļņikovs, īstais vārds — Giršs Briļļiants (krievu: Григорий Яковлевич Сокольников, Гирш Яковлевич Бриллиант) bija padomju valsts darbinieks, visvairāk darbojies ekonomikas jomā.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Grigorijs Sokoļņikovs
Grodņa
Grodņa jeb Hrodna ir pilsēta Baltkrievijas rietumos pie Nemunas, apgabala centrs.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Grodņa
Gruzijas Demokrātiskā Republika
Republikas teritorija Gruzijas Demokrātiskā Republika (sakartvelos demokratiuli respublika) pastāvēja no 1918.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Gruzijas Demokrātiskā Republika
Haralds Biezais
Haralds Teodors Biezais (1909—1995) bija luterāņu mācītājs un teologs, teoloģijas zinātņu doktors (1939).
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Haralds Biezais
Hermanis Buduls
Hermanis Buduls (1882-1954) bija latviešu psihiatrs, medicīnas organizators, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors un dekāns.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Hermanis Buduls
Hermanis Buks
Hermanis Georgs Rūdolfs Buks (1896-1942) bija Latvijas armijas ģenerālis.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Hermanis Buks
Hilda Vīka
Hilda Vīka, arī Hilda Vīka-Eglīte (1897—1963), bija latviešu māksliniece un rakstniece.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Hilda Vīka
Hugo Celmiņš
Hugo Celmiņš (dzimis, miris) bija Latvijas politiķis, sabiedrisks darbinieks, agronoms, divreiz Latvijas Ministru prezidents.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Hugo Celmiņš
Hugo Rozenšteins
Hugo Rozenšteins (—) bija Latvijas armijas ģenerālis.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Hugo Rozenšteins
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Igaunija
Igaunijas brīvības cīņas
Igaunijas brīvības cīņas bija karš par neatkarīgu Igaunijas valsti no Sarkanās armijas iebrukuma 1918.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Igaunijas brīvības cīņas
Igaunijas bruņniecība
Igaunijas bruņniecības ģerbonis, ko pārņēma Igaunijas Republika. Bijušais Igaunijas bruņniecības nams Tallinā (celts 1846—1848). Igaunijas bruņniecība bija Igaunijas dižciltīgo vācbaltiešu pašpārvaldes organizācija.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Igaunijas bruņniecība
Igaunijas darba komūna
Igaunijas darba komūna bija Padomju Krievijas militārā iebrukuma rezultātā izveidota komunistu valsts mūsdienu Igaunijas teritorijā, kas 1918.—1919.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Igaunijas darba komūna
Igaunijas guberņa
Igaunijas guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa mūsdienu Igaunijas Republikas ziemeļu daļa.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Igaunijas guberņa
Igaunijas vēsture
Igaunijas Republikas karte 1925. gadā. Igaunijas vēsture aptver notikumus Igaunijas teritorijā kopš pirmo mūsdienu cilvēku parādīšanās jaunākā ledus laikmeta beigu posmā līdz mūsdienām.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Igaunijas vēsture
Igaunijas Zemes padome
Igaunijas Zemes padome vai Igaunijas guberņas Pagaidu zemes padome, dēvēta par Maapäev, bija pēc Februāra revolūcijas no 1917.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Igaunijas Zemes padome
Inčukalna kauja
Inčukalna kauja (- "sagrāve pie Inčukalna") bija Latvijas landesvēra aizsardzības operācija 1918.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Inčukalna kauja
Iskolats
Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes izpildkomiteja jeb Iskolats (saīsinājums no) bija pārvaldes orgāns latviešu strēlnieku ieņemtajā Latvijas teritorijā.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Iskolats
Jakovs Sverdlovs
Jakovs Sverdlovs 1918. gadā Jakovs Sverdlovs (1885—1919) bija ebreju izcelsmes Padomju Krievijas politiķis, Viskrievijas Padomju kongresa Centrālās izpildkomitejas (CIK) priekšsēdētājs (1917—1919) un Krievijas komunistiskās (boļševiku) partijas Centrālās komitejas Sekretariāta priekšsēdētājs (1918—1919).
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Jakovs Sverdlovs
Jaunkrievija
Andrusovas pamiera līguma. Daļa no anektētās teritorijas (Zaporižjas Seča) kopā ar Krimas hanistei atņemtajām teritorijām vēlāk tika nodēvēta par Jaunkrieviju Jaunkrievija ir Ukrainas dienvidu daļas vēsturisks nosaukums Krievijas Impērijas sastāvā.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Jaunkrievija
Jaunturku revolūcija
Smirnā 1908 Jaunturku revolūcija Osmaņu impērijā 1908.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Jaunturku revolūcija
Jānis Akermanis
Jānis Rūdolfs Akermanis (dzimis, miris) bija latviešu lidotājs, aviokonstruktors, pedagogs, sabiedriskais darbinieks.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Jānis Akermanis
Jānis Blaus
Jānis Alberts Blaus (1880—1941) bija latviešu būvinženieris un virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Jānis Blaus
Jānis Brūmelis
Jānis Brūmelis. Jānis Brūmelis jeb Jānis Brumelis (Brumels) (1864—1939) bija latviešu sabiedriskais darbinieks.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Jānis Brūmelis
Jānis Buiķis
Jānis Buiķis (dzimis, miris) bija latviešu sarkanais strēlnieks, pēc Padomju varas nodibināšanas — čekists.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Jānis Buiķis
Jānis Ceplītis
Jānis Augusts Alfrēds Ceplītis (1881—1956) bija Krievijas Impērijas armijas un Ukrainas bruņoto spēku virsnieks, Latvijas Bruņoto spēku pulkvedis, Kara skolas priekšnieks.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Jānis Ceplītis
Jānis Jankovskis
Jānis Jankovskis (1876-1925) bija latviešu ķirurgs, latviešu strēlnieku ārsts.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Jānis Jankovskis
Jānis Kalniņš (ģenerālis)
Jānis Kalniņš (1867—1942) bija latviešu strēlnieku virsnieks, 3. Kurzemes bataljona (vēlāk pulka) komandieris (1915—1917), apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Jānis Kalniņš (ģenerālis)
Jānis Kauliņš
Jānis Kauliņš (—) bija latviešu virsnieks, politiķis un sabiedrisks darbinieks.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Jānis Kauliņš
Jānis Krūmiņš-Pilāts
Jānis Krūmiņš, segvārds Pilāts (1894–1938) bija latviešu marksists un revolucionārs, Latvijas Sociāldemokrātijas Centrālkomitejas Krievijas biroja loceklis (1918).
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Jānis Krūmiņš-Pilāts
Jānis Kroders
Jānis Kroders (1860—1938) bija latviešu skolotājs, rakstvedis un cilvēktiesību aktīvists, 1905. gada revolūcijas dalībnieks.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Jānis Kroders
Jānis Kuga
Jānis Kuga (dzimis, miris) bija latviešu zīmēšanas skolotājs, scenogrāfs un gleznotājs.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Jānis Kuga
Jānis Lavenieks
Jānis Lavenieks (—) bija Latvijas armijas ģenerālis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Jānis Lavenieks
Jāns Anvelts
Igaunijas darba komūnas padome (1918-1919). No kreisās: H. Pegelmans, J. Anvelts, O. Restass, J. Kesperts (stāv), М. A. Trakmans, К. Mīlbergs, А. Valners. Jāns Anvelts (1884–1937) bija jurists un politiķis, Igaunijas darba komūnas padomes vadītājs (1918-1919).
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Jāns Anvelts
Jūlijs Kuperjanovs
Jūlijs Kuperjanovs (1884—1919) bija igauņu skolotājs, Igaunijas armijas leitnants, Igaunijas brīvības cīņu dalībnieks.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Jūlijs Kuperjanovs
Jēkabs Janševskis
Jēkabs Janševskis (kristīts kā Jēkabs Janovskis; 1865—1931) bija latviešu skolotājs, žurnālists un rakstnieks.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Jēkabs Janševskis
Jemeļjans Jaroslavskis
Jemeļjans Jaroslavskis (krievu: Емельян Ярославский), dzimis Minejs Gubeļmans (Миней Израилевич Губельман), bija Krievijas revolucionārs, padomju valsts, Komunistiskās partijas un sabiedriskais darbinieks, viens no Padomju Savienības antireliģiozās politikas vadītājiem.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Jemeļjans Jaroslavskis
Jons Antonesku
Jons Viktors Antonesku (dzimis, miris) bija virsnieks Rumānijas Karalistes armijā, aizsardzības un ārlietu ministrs, premjerministrs no 1940.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Jons Antonesku
Jozefs Dovbors-Musņickis
Jozefs Dovbors-Musņickis (vidū) ar 1. Poļu korpusa štāba virsniekiem (1918) Jozefs Dovbors-Musņickis (1867—1937) bija poļu virsnieks, viens no atjaunotās Polijas Republikas armijas veidotājiem 1918.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Jozefs Dovbors-Musņickis
Jukums Vācietis
Jukums (arī Joakims) Vācietis (dzimis Jaunmuižā (tag. Jaunlutriņi), miris 1938. gada 28. jūlijā Maskavā) bija latviešu strēlnieku komandieris Pirmā pasaules kara laikā, vēlāk pirmais Padomju Krievijas visu bruņoto spēku virspavēlnieks (1918—1919) Krievijas Pilsoņu kara laikā.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Jukums Vācietis
Jurģis Smolskis
Jurģis Smolskis (dzimis, miris) bija lietuviešu grāmatnesis, rakstnieks un revolucionārs, ģimnāzijā mācījies Rīgā.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Jurģis Smolskis
Kanstancins Jezavitavs
Kanstancins Jezavitavs jeb Konstantīns Jezovitovs (1893—1946), arī Kastuss Jezavitavs bija Latvijas baltkrievu pedagogs un sabiedriskais darbinieks, publicists un izdevējs.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Kanstancins Jezavitavs
Karadarbība Tuvajos Austrumos (Pirmais pasaules karš)
Osmaņu kareivji Lielbritānijas iebrukums Mezopotāmijā, 1914 Operācijas Palestīnā Pirmā pasaules kara karadarbība Tuvajos Austrumos notika starp Antantes valstīm — Lielbritāniju, Krievijas Impēriju un Francijas Trešo republiku vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm — Osmaņu impēriju un Vācijas Impēriju — otrā pusē.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Karadarbība Tuvajos Austrumos (Pirmais pasaules karš)
Kaukāza operācija
Kaukāza operācija apzīmē karadarbību Kaukāza frontē (krievu: Кавказский фронт, turku: Kafkasya Cephesi), Pirmā pasaules kara laikā starp Krievijas Impērijas un Osmaņu impērijas armijām.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Kaukāza operācija
Kazimirs Olekšs
Kazimirs Olekšs (1886–1970) bija Latvijas armijas ģenerālis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Kazimirs Olekšs
Kazimirs Skrinda
Kazimirs Skrinda (Kazimirs Skrynda, 1875—1919) bija katoļu priesteris, teoloģijas maģistrs, pedagogs un publicists.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Kazimirs Skrinda
Kārlis Avens
Kārlis Avens (1895—1958) bija Pirmā pasaules kara artilērists, vēlāk Latvijas armijas Latgales artilērijas pulka kaprālis.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Kārlis Avens
Kārlis Bojārs
Kārlis Bojārs (1890—1946) bija latviešu strēlnieku virsnieks, karojis Pirmajā pasaules karā un Latvijas brīvības cīņās.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Kārlis Bojārs
Kārlis Jēkabsons
Dzelmes (dekadentu) grupas mākslinieki 1906. gadā. No kreisās sēž: Kārlis Jēkabsons, Zemgaliešu Biruta, Augusts Baltpurviņš, Eduards Cālītis. Stāv: Kārlis Štrāls, Jānis Akuraters, Kārlis Krūza, Kārlis Skalbe, Jānis Jaunsudrabiņš (foto: Jānis Rieksts). Kārlis Jēkabsons (1879–1946) bija latviešu dzejnieks, rakstnieks un tulkotājs.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Kārlis Jēkabsons
Kārlis Radeks
Kārlis Radeks (dzimis kā Karols Zobelzons, miris) bija Ukrainā dzimis ebreju izcelsmes poļu/vācu/padomju komunistiskās kustības darbinieks, žurnālists.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Kārlis Radeks
Kārlis Ziediņš
Kārlis Ziediņš (1885—1919) bija latviešu jūrnieks un lielinieku partijas vadošs darbinieks.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Kārlis Ziediņš
Kompjeņas pamiers (1918)
Kompjeņas pamiera parakstīšana Kompjeņas pamiers tika noslēgts Pirmā pasaules kara laikā starp Antanti un Vācijas Impēriju, pārtraucot karadarbību Rietumu frontē.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Kompjeņas pamiers (1918)
Konrāds Ubāns
Konrāds Ubāns (pilnā vārdā Aleksandrs Kārlis Konrāds Ubāns —) latviešu mākslinieks, biedrību Rīgas mākslinieku grupas un "Sadarbs" biedrs.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Konrāds Ubāns
Kornēlijs Veidnieks
Kornēlijs Veidnieks (līdz 1940. gadam — Veitmanis; —) bija Latvijas jurists, politiķis un sabiedrisks darbinieks.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Kornēlijs Veidnieks
Krišjānis Ļūļaks
Krišjānis Ļūļaks (1883—1981) bija Krievijas Impērijas armijas virsnieks, vēlāk Latvijas Bruņoto spēku virsnieks, pulkvežleitnants.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Krišjānis Ļūļaks
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Krievija
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Krievijas Impērija
Krievijas pilsoņu karš
deklarētā autonomā Latvijas valsts kļūdaini apzīmēta kā ''Latvia (18 XI 1917)'' Baltās kustības uzbrukumu apstādināšanas līnijas dažādās frontēs, ar dzeltenu Sarkanās armijas frontes 1919. gada vasarā Pilsoņu kara frontes 1919. gada martā (karte no ''The New York Times'', 1919) Krievijas pilsoņu karš bija Oktobra revolūcijas izraisīts pilsoņu karš bijušās Krievijas Impērijas teritorijā starp lielinieku atbalstītājiem un to pretiniekiem.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Krievijas pilsoņu karš
Krievijas revolūcijas hronoloģija
Krievijas revolūcijas hronoloģija apkopo svarīgākos 1917.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Krievijas revolūcijas hronoloģija
Krievijas vēsture
Krievijas vēsture ietver vairāk kā tūkstoš gadu ilgu krievu valsts attīstību no viduslaiku Rurika dinastijas kņazu valstu savienības cauri Krievijas caristes nestabilitātes periodam līdz Krievijas Impērijas izveidei 18.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Krievijas vēsture
Kristaps Frickauss
Kristaps Frickauss (1883—1964) bija latviešu virsnieks, karojis Pirmajā pasaules karā un Krievijas pilsoņu karā.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Kristaps Frickauss
Kristaps Krišs Upelnieks
Kristaps Krišs Upelnieks (dzimis, miris) bija kapteinis, Kureļa grupas štāba priekšnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Kristaps Krišs Upelnieks
Kurzemes guberņa
Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Kurzemes guberņa
Kurzemes un Zemgales hercogi
Nosacīts Ketleru dzimtas ģerbonis (katra dzimtas locekļa lietotais ģerbonis atšķīrās pēc dzimtai kopīgo objektu vai krāsu izvietojuma) Bīronu dzimtas ģerbonis Kurzemes un Zemgales hercogi, oficiāli Kurzemes un Zemgales hercogi Livonijā ( — Ar Dieva žēlastību Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogs), īsāk Kurzemes hercogi, bija valdnieki Kurzemes un Zemgales hercogistē (1562—1795).
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Kurzemes un Zemgales hercogi
Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918)
Kurzemes un Zemgales hercogistē lietotā nauda ar uzrakstiem vācu, lietuviešu un latviešu valodās (aizdevu kases zīme jeb "ostmarka"). 1918.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918)
Kurzemes valdnieku uzskaitījums
Johans III. Johans III, 7. Pauls II Einvalds, 8.-9. Mārtiņš Levics, 10.-11. Heinrihs II Bazedovs. 12. Domkapitula zīmogs. Kurzemes valdnieki bija augstākie pavēlnieki Kurzemes teritorijā.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Kurzemes valdnieku uzskaitījums
Kurzemes Zemes padome
Avīzes ''Mitausche Zeitung'' vēstījums par Kurzemes Zemes padomes sēdi 1918. gada 8. martā. Atjaunotās Kurzemes hercogistes ģerbonis (1918. gada pastkarte). Kurzemes Zemes padome bija Vācijas impērijas okupētajā Kurzemes guberņas daļā 1917.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Kurzemes Zemes padome
Kurzemes Zemes sapulce
Kurzemes Zemes sapulce bija Vācijas Impērijas okupētajā Kurzemes guberņas daļā 1917.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Kurzemes Zemes sapulce
Latgales atbrīvošana
Latgales atbrīvošanas piemineklis "Vienoti Latvijai" (1939., 1992.) Austrumu fronte 1919.g. 7. jūnijā Frontes līnija Latgales atbrīvošanas kauju beigās un galīgā Latvijas—Krievijas robeža Latgales atbrīvošana 1920.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Latgales atbrīvošana
Latviešu opera
Rīgas Latviešu biedrības nams, kurā darbojās Latviešu opera. Latviešu opera bija operteātris, kas no 1913.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Latviešu opera
Latviešu pagaidu nacionālā padome
E. Laursons. Latviešu pagaidu nacionālā padome (LPNP), vēlāk Latviešu nacionālā padome (LNP), bija Valkā dibināta latviešu partiju politiska organizācija.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Latviešu pagaidu nacionālā padome
Latviešu strēlnieki
Drūzma pie brīvprātīgo latviešu strēlnieku pieteikšanās punkta teātrī “Olimpija” (tagad ''Splendid Palace'') Elizabetes ielā 61 (1915). 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona brīvprātīgie 1915. gada 7. (20.) augustā. 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljona 2.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Latviešu strēlnieki
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Latvija
Latvijas autonomijas idejas
Augusta Bīlenšteina 1884. gadā izveidotā latviešu valodas izplatības karte (''Lettisches Sprachgebiet''), kas vēlāk kalpoja vienotās Latvijas (Kurzemes, Vidzemes un Latgales) robežu iezīmēšanai. Latvijas autonomijas idejas bija latviešu politiskā nacionālisma izpausmes, kas aizsākās līdz ar tautas atmodu 19.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Latvijas autonomijas idejas
Latvijas brīvības cīņas
Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Latvijas brīvības cīņas
Latvijas Bruņotie spēki
Jānis Balodis. Eduards Kalniņš, Andrejs Krustiņš?, Roberts Kļaviņš, ?, Aleksandrs Kalējs. Latvijas Bruņotie spēki bija Latvijas karaspēks, kas pastāvēja no 1919.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Latvijas Bruņotie spēki
Latvijas naudas vēsture
Latvijas latu sudraba monēta (1931). Izskata autors Rihards Zariņš. Latvijas naudas vēsture ir daļa no pasaules naudas vēstures, kas ietver laika posmu kopš senajiem laikiem (1. — 4. gadsimts m. ē.), kad Latvijas teritorijā lietoja Romas impērijas naudu, līdz mūsdienām, kad Latvijā lieto eiro.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Latvijas naudas vēsture
Latvijas Padomju valdības 1918. gada 17. decembra manifests
Latvijas Padomju valdības manifests 1918.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Latvijas Padomju valdības 1918. gada 17. decembra manifests
Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika
Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika (LSPR), sākotnēji Latvijas Padomju Republika publicēts: Известия Всероссийского Центрального Исполнительного Комитета Советов № 282 от 24 декабря 1918 года (krieviski) bija Sarkanās armijas okupētajā Latvijas daļā (izņemot Kurzemes dienvidrietumu daļu) izveidota komunistu valsts, kas 1918.—1920.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika
Latvijas valsts pasludināšana
V. Rīdzenieka foto: Latvijas Republikas proklamēšana 1918. gada 18. novembrī. Ar cipariem apzīmēti Tautas Padomes locekļi. Rīgas pilsētas II teātra ēka (tagad Latvijas Nacionālais teātris), kurā 1918. gada 18. novembrī pasludināja Latvijas valsts neatkarība. Latvijas Tautas Padomes 1918.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Latvijas valsts pasludināšana
Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums
Latvijas Valsts prezidenta standarts Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījumā apkopoti Latvijas valsts vadītāji no 1918.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums
Latvijas vēsture
Latvijas vēsture ir cieši saistīta ar citu Baltijas jūras baseina valstu vēsturi, un to ilgstoši ietekmējusi Ziemeļeiropas ģermāņu (dāņu, vācu, zviedru) un Austrumeiropas slāvu (poļu, krievu) cīņas par reģiona tirdzniecības ceļu kontroli.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Latvijas vēsture
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Lietuva
Lietuvas 1926. gada apvērsums
Antans Smetona un viņa partija bija galvenie ieguvēji no apvērsuma Lietuvas 1926.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Lietuvas 1926. gada apvērsums
Lietuvas karaliste (1918)
Vytis'' un sarkanzaļais (vēlāk augšā pievienoja dzelteno joslu) karogs. Oberosta dienvidu daļā. 1918.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Lietuvas karaliste (1918)
Lietuvas Neatkarības akts
Neatkarības akts laikrakstā ''Lietuvos Aidas'' Lietuvas Neatkarības akts tika pieņemts 1918.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Lietuvas Neatkarības akts
Lietuvas Padome
Lietuvas Padome. Sēž no kreisās puses: Jonas Vileišis, Dr. Jurgis Šaulys, kun. Justinas Staugaitis, Stanislovas Narutavičius, Dr. Jons Basanavičs, Antans Smetona, kan. Kazimieras Steponas Šaulys, Steponas Kairys, Jonas Smilgevičius. Stāv: Kazimieras Bizauskas, Jonas Vailokaitis, Donatas Malinauskas, kun.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Lietuvas Padome
Lietuvas—Baltkrievijas PSR
Sarkanās armijas ieņemtās teritorijas rietumu robeža 1919. gada martā, zilā līnija: Polijas armijas ieņemtās teritorijas robeža 1920. gada maijā. Lietuvas—Baltkrievijas PSR, arī Litbels bija Poļu—padomju kara laikā Viļņas un Minskas, daļēji Kauņas un Grodņas guberņās izveidota Padomju Krievijas satelītvalsts tagadējās Lietuvas, Baltkrievijas un Polijas teritorijā.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Lietuvas—Baltkrievijas PSR
Limbažu vēsture
Limbažu skats 1916. gada pastkartē. Limbaži ir viens no senākajiem Latvijas administratīvajiem centriem, kas pilsētas tiesības ieguva 1385.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Limbažu vēsture
Livonijas bruņniecība
Vidzemes bruņniecības ģerbonis, ko lietoja arī Vidzemes Landrātu kolēģija. Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā. Livonijas bruņniecība jeb Vidzemes bruņniecība (vācu: Livländische Ritterschaft) bija Vidzemes (jeb Līvzemes) dižciltīgo vācbaltiešu pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Livonijas bruņniecība
Lucka
Lucka ir apgabala nozīmes pilsēta Ukrainas ziemeļrietumos, Volīnijas apgabala centrs pie Stiras upes.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Lucka
Makss fon Šeibners-Rihters
Ludvigs Maksimiliāns (Makss) Ervins fon Šeibners-Rihters (dzimis, miris) bija vācbaltu diplomāts un viens no vadošajiem nacistu partijas biedriem tās pirmsākumos.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Makss fon Šeibners-Rihters
Manifests visiem Igaunijas iedzīvotājiem
1918. gada 21. februārī Igaunijas Zemes padomes vadības pieņemtais "Manifests visiem Igaunijas iedzīvotājiem". Manifests visiem Igaunijas iedzīvotājiem jeb Igaunijas patstāvības manifests bija 1918.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Manifests visiem Igaunijas iedzīvotājiem
Mārtiņš Pīrāgs
Mārtiņš Pīrāgs (1890—1968) bija Pirmā pasaules kara karavīrs artilērists, vēlāk Latvijas armijas Latgales partizānu pulka virsseržants.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Mārtiņš Pīrāgs
Miervaldis Lūkins
Miervaldis Lūkins (1894—1941) bija Latvijas Bruņoto spēku virsnieks.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Miervaldis Lūkins
Mikolajivas apgabals
Mikolajivas apgabals ir viens no Ukrainas apgabaliem tās dienvidos, Melnās jūras krastā.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Mikolajivas apgabals
Militārisms
Ziemeļkorejā Militārisms ir valsts politika, kurai raksturīga intensīva bruņošanās, lai stiprinātu militāro potenciālu agresijai pret citām valstīm, kā arī ideoloģija, kas attaisno militāra spēka lietošanu attiecībā pret citām valstīm.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Militārisms
Molotova—Ribentropa pakts
Staļins un Ribentrops pēc pakta parakstīšanas. Molotova-Ribentropa paktā paredzētās teritoriālās izmaiņas (pa kreisi) un to izpilde 1940. gadā (pa labi) 1939. gada 19. septembrī PSRS publicētā Polijas sadalīšanas karte, kas atspoguļo sākotnējo vienošanos Molotova—Ribentropa pakts, pazīstams arī kā Hitlera—Staļina pakts, Ribentropa—Molotova pakts, Nacistu—Padomju pakts, kura oficiālais nosaukums bija Neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS, bija neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Molotova—Ribentropa pakts
Murmanska
Murmanska, no 1916.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Murmanska
Nikolajs fon Tranzē
Nikolajs Heinrihs fon Tranzē, rakstos arī Nikolajs Transehe (dzimis 1886. gadā Jaunbrenguļu muižā, miris 1969. gadā Vācijā) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas dabas pētnieks un pasniedzējs, viens no pirmajiem Latvijas ornitologiem, Latvijas Universitātes docents (1938).
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Nikolajs fon Tranzē
Nikolajs Grundmanis
Nikolajs Grundmanis (—) bija latviešu strēlnieku virsnieks, Atsevišķās studentu rotas komandieris.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Nikolajs Grundmanis
Oberosts
''Ober Ost'' militārā apgabala karte (1916) Militārās pārvaldes apgabali Austrumu pārvaldes apgabala ''Ober Ost'' virspavēlnieks Hindenburgs ar štāba virsniekiem (1915. gada augustā) Austrumu pārvaldes apgabala ''Ober Ost'' virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds (1917) Oberosta pastmarkas Oberosts jeb Austrumu kopējā vācu karaspēka virspavēlniecība (Oberbefehlshaber der gesamten deutschen Streitkräfte im Osten), burtiskā tulkojumā „Augšējie Austrumi”, bija Vācijas Impērijas karaspēka izveidotā pārvaldes struktūra okupētajās Krievijas Impērijas ziemeļrietumu guberņās Pirmā pasaules kara laikā (1914—1918).
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Oberosts
Odesas apgabals
Odesas apgabals ir viens no Ukrainas apgabaliem tās dienvidrietumos, Melnās jūras krastā.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Odesas apgabals
Operācija "Dūres sitiens"
Vācijas karaspēka uzbrukums Vidzemē un Igaunijā no 1918. gada 23. februāra līdz 4. martam. Vācijas Impērijas armija ieņemtajā Daugavpilī 1918. Operācija "Dūres sitiens" bija Vācijas Impērijas un Austroungārijas karaspēku militāra operācija Pirmā pasaules kara laikā no 1918.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Operācija "Dūres sitiens"
Oskars Dankers
Oskars Jēkabs Dankers (dzimis, miris) bija Latvijas Bruņoto spēku ģenerālis.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Oskars Dankers
Oskars fon Itjē
Oskars fon Itjē (1857. gada 27. augusts — 1934. gada 5. decembris) bija franču izcelsmes Vācijas Impērijas ģenerālis.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Oskars fon Itjē
Oskars Kalpaks
Oskars Kalpaks (dzimis, miris) bija latviešu pulkvedis, Latvijas zemessardzes latviešu vienību pirmais komandieris.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Oskars Kalpaks
Oskars Voits
Oskars Augusts Voits (1866—1959) bija latviešu ārsts un diplomāts.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Oskars Voits
Oto Grosbarts
Oto Grosbarts (1895—1945) bija latviešu virsnieks, Autotanku brigādes komandieris, Latvijas armijas ģenerālis (1940).
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Oto Grosbarts
Oto Kārkliņš
Oto Kārkliņš (1884–1939/1942) bija latviešu marksists un revolucionārs.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Oto Kārkliņš
Otrā atmoda
Elizabetes ielā Rīgā. Otrā atmoda bija nacionālā kustība 20. gadsimta sākumā, kas noveda pie Latvijas valsts pasludināšanas 1918.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Otrā atmoda
Padomju Latvijas armija
Padomju Latvijas armija (PLA) bija Latvijas SPR bruņotie spēki Latvijas brīvības cīņu laikā, ko 1919.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Padomju Latvijas armija
Paneru seņūnija
Paneru seņūnija ir Viļņas seņūnija.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Paneru seņūnija
Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca
Reinholda Šmēlinga projekta) no Pilsoņu ielas puses (2010). Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca (PSKUS), sarunvalodā saukta arī par "Stradiņiem", kopš 1999.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca
Pauls Mandelštams
Pauls Mandelštams (dzimis Žagarē, miris) bija Latvijas ebreju izcelsmes arhitekts.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Pauls Mandelštams
Pauls Valdens
Pauls Valdens (1863—1957) bija latviešu izcelsmes vācbaltu ķīmiķis, Vilhelma Ostvalda skolnieks, viens no stereoķīmijas pamatlicējiem.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Pauls Valdens
Pavasara ofensīva (1918)
Pavasara ofensīvas gaita Pavasara ofensīva, kopējs nosaukums pēdējiem lielajiem Vācijas Impērijas karaspēka uzbrukumiem Pirmā pasaules kara Rietumu frontē, kas sākās 1918.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Pavasara ofensīva (1918)
Pavlo Skoropadskis
Pavlo Skoropadskis (1873—1945) bija ukraiņu ģenerālleitnants un politiķis, Ukrainas Valsts hetmanis (1918).
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Pavlo Skoropadskis
Pāvels Bermonts
Pāvels Bermonts-Avalovs (dzimis Tbilisi, miris, pēc citiem datiem 1966. vai 1974. gadā Ņujorkā) bija krievu militārpersona, monarhists un Krievijas impērijas nedalāmības piekritējs.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Pāvels Bermonts
Pēteris Avens
Pēteris Avens (1882—1951) bija latviešu strēlnieku un vēlāk Sarkanās armijas virsnieks.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Pēteris Avens
Pēteris Radziņš
Pēteris Valdemārs Radziņš (—) bija latviešu virsnieks, Latvijas Bruņoto spēku ģenerālis un komandieris no 1924.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Pēteris Radziņš
Pēteris Slavens
Pēteris Slavens (1874—1919) jeb Pēteris Slavēns bija latviešu virsnieks, Krievijas Impērijas armijas pulkvedis Pirmā pasaules kara laikā.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Pēteris Slavens
Pēteris Sniķers
Pēteris Augusts Sniķers (dzimis, miris) bija latviešu dermatovenerologs, 2. latviešu strēlnieku brigādes kara ārsts, vēlāk ģenerālis, medicīnas organizators, Latvijas Universitātes profesors, mākslas vērtību kolekcionārs un mecenāts.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Pēteris Sniķers
Pēteris Stučka
Kārlis Pētersons. Pēteris Stučka (1865—1932) bija jurists un politiķis, viens no Jaunās strāvas līderiem, vairāku sociālistu un komunistu preses izdevumu redaktors.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Pēteris Stučka
Pievislas apgabals
Pievislas apgabala karte, 1896 Pievislas apgabals ir nosaukums, ar kādu pēc Polijas Karalistes autonomijas faktiskās likvidēšanas 1867.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Pievislas apgabals
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš Latvijā
Paziņojums par kara stāvokļa ieviešanu Vidzemes guberņā 1914. gada 31. (18.) jūlijā. Kurzemes un Zemgales okupācija, 1915 Rīgas (''Gouv. Riga''), kā arī Vidzemes dienviddaļas (''LIVLAND'') un Latgales (''LETTGALLEN'') provinču robežas un karaspēka vienību numuri.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Pirmais pasaules karš Latvijā
Pirmā pasaules kara Austrumu fronte
Pirmā pasaules kara Austrumu fronte 1917. gadā Pirmā pasaules kara Austrumu fronte bija viens no Pirmā pasaules kara (1914—1918) karadarbības teātriem, kurā Vācijas Impērija, Austroungārija un Bulgārijas Karaliste (no 1916), kas pārstāvēja Centrālās lielvalstis, cīnījās pret Krievijas Impēriju un Rumānijas Karalisti (no 1916), kas piederēja Antantei.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Pirmā pasaules kara Austrumu fronte
Pirmā pasaules kara hronoloģija
Pirmā pasaules kara hronoloģija ietver secīgi laikā sakārtotu Pirmā pasaules kara galveno notikumu uzskaitījumu.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Pirmā pasaules kara hronoloģija
Pleskava
Pleskava, senāk arī Pliskava ir viena no senākajām Krievijas pilsētām pie Veļikajas upes Krievijas Federācijas pašos rietumos, netālu no Igaunijas un Latvijas robežas.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Pleskava
Poļu—padomju karš
Intermarium) projektā Kijivā 1920. gada 7. maijā Polijas Pagaidu revolucionārā komiteja (1920) kā plānotās Padomju Polijas marionešu valdība KPFSR propagandas plakāts "Ar ko beigsies panu afēra". Uzraksts uz karoga: "Lai dzīvo Padomju Polija" Polijas propagandas plakāts "Ei! Poļi, uz durkļiem!!" Ļ.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Poļu—padomju karš
Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas
Polijas-Lietuvas teritorijas trīs dalīšanas (1772-1795). Polijas dalīšanas jeb Polijas-Lietuvas dalīšanas bija – teritorijas sadalīšana starp Prūsiju, Krieviju un Austriju 18. gadsimta 2.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas
Poti līgums
Vācu karaspēks Tbilisi Osmaņu iebrukums Aizkaukāzā, 1918 Poti līgums noslēgts 1918.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Poti līgums
Rūdolfs Bangerskis
Rūdolfs Bangerskis (dzimis, miris) bija latviešu ģenerālis.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Rūdolfs Bangerskis
Rūdolfs Drillis
Rūdolfs Drillis (1893—1983) bija latviešu lidotājs, vēlāk skolotājs un zinātnieks.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Rūdolfs Drillis
Rūdolfs Skaidrais
Rūdolfs Skaidrais (1882-1954) bija latviešu ārsts.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Rūdolfs Skaidrais
Rīgas vēsture
Rīgas vietas plānojuma rekonstrukcijas karte. gotu) zemes un attēlotas Polijas pilsētas. Rīgas vēsture ir vēstījums par Rīgas pilsētas attīstību no tās dibināšanas brīža līdz mūsdienām.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Rīgas vēsture
Rēzeknes vēsture
Rēzeknes pilsdrupas pilskalnā. Cirma ezera ziemeļu krastā) izrakumos atrastajiem materiāliem rekonstruētie tautastērpi Rēzeknes vēsture rakstos ir izsekojama līdz 1285.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Rēzeknes vēsture
Rezerves latviešu strēlnieku pulks
Rezerves latviešu strēlnieku bataljona strēlnieki un virsnieki studentu korporācijas Lettonia dārzā. No kreisās otrā rindā pie galda trešais sēž bataljona komandieris kapteinis Kārlis Cināts, pa labi no viņa komandiera vietnieks kapteinis Ģederts Teodors Biernis (Tērbatā, 1916.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Rezerves latviešu strēlnieku pulks
Rietumeiropas vēsture
Rietumeiropas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem Rietumeiropas teritorijā.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Rietumeiropas vēsture
Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija
Karoga vektorizētā versija Bermonts ar saviem virsniekiem un pareizticīgo priesteriem 1919. gada vasarā Šlageteram, atbilstoši 1919. gada 6. oktobra līgumam starp Vācu leģionu un Krievijas Rietumu Brīvprātīgo armijas virspavēlnieku (Bermontu-Avalovu) Vienas markas pagaidu maiņas zīme (averss, Jelgava, 1919.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija
Roberts Kroders
Roberts Kroders (1892—1956) bija latviešu teātra kritiķis un tulkotājs.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Roberts Kroders
Roza Luksemburga
Roza Luksemburga (dzimusi kā Rozālija Luksemburga (Rosalia Luxemburg); mirusi) bija ebreju izcelsmes kreisi noskaņota Krievijas (Polijas) un Vācijas marksisma teorētiķe un politiskā darbiniece.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Roza Luksemburga
Saratov
Tvaikonis pirms Pirmā pasaules kara Kuģis ''Saratov'' nogādā Rīgā Latvijas Pagaidu valdību (1919) Saratov jeb Saratova bija kravas un pasažieru kuģis, Latvijas Pagaidu valdības uzturēšanās vieta 1919.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Saratov
Sarkanā armija
Sarkanās armijas karogs Sarkanā armija jeb Strādnieku un zemnieku Sarkanā armija bija viens no Padomju Krievijas, vēlāk PSRS bruņoto spēku nosaukumiem, ko oficiāli lietoja laikā no 1918.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Sarkanā armija
Sāmsalas bruņniecība
Kuresārē (2007) Sāmsalas bruņniecības ģerbonis, kurš radies no 1525. gada Sāmsalas-Vīkas bīskapijas bruņinieku zīmoga Sāmsalas bruņniecība bija Sāmsalas dižciltīgo vācbaltiešu dzimtu pašpārvaldes organizācija.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Sāmsalas bruņniecība
Somijas pilsoņu karš
Somijas pilsoņu karš bija pilsoņu karš Somijā 1918.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Somijas pilsoņu karš
Somu jēgeri
27. Karaliskā Prūšu jēgeru (somu jēgeru) karogs. Tukumā 10. februārī — 24. martā. Somu jēgeri bija no Somijas izbraukušajiem brīvprātīgajiem izveidota Vācijas Impērijas karaspēka vienība, kas kā 27. Karaliskais prūšu rezerves batajons 1916.—1917.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Somu jēgeri
Taurijas guberņa
Taurijas guberņa (1882) Taurijas guberņas etniskais sastāvs 1897. gadā (ukraiņu valodā) Taurijas guberņa bija Krievijas Impērijas Eiropas daļas guberņa, kas no 1802.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Taurijas guberņa
Tērbatas Veterinārais institūts
Baltijas pārkrievošanas laikā par Jurjevas Veterināro institūtu pārdēvētais Tērbatas Veterinārais institūts. Tērbatas Ķeizariskais Veterinārais institūts bija medicīnas augstskola, kas darbojās Tērbatā.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Tērbatas Veterinārais institūts
Teodors Spāde
Teodors Spāde (1891—1970) bija latviešu jūrnieks, kara flotes virsnieks, Latvijas Jūras krastu aizsardzības eskadras komandieris (1931—1938), Latvijas Kara flotes komandieris, admirālis (1938—1940).
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Teodors Spāde
Trabzonas miera konference
Osmaņu pretuzbrukums Kaukāzā, 1918 Trabzonas miera konference notika starp Osmaņu impēriju un Aizkaukāza Sejmu no 1918.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Trabzonas miera konference
Turcijas neatkarības karš
Turcijas neatkarības karš (turku valodā: Kurtuluş Savaşı vai İstiklâl Harbi) ir apzīmējums politiskiem un militāriem notikumiem pēc Osmaņu impērijas sakāves (kopā ar pārējām Centrālajām lielvalstīm) Pirmajā pasaules karā, kas bija turku revolucionāru atbildes rīcība pret Sabiedroto okupāciju.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Turcijas neatkarības karš
Ukraiņu—padomju karš
Ukraiņu—padomju karš bija bruņots konflikts starp Padomju Krieviju un Ukrainas Tautas Republiku (UTR) no 1917.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Ukraiņu—padomju karš
Ukraina
Ukraina ir valsts Eiropas austrumos.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Ukraina
Ukrainas Centrālā Rada
Centrālā rada (ukrainiski - Центральна Рада) bija pirmā Ukrainas pārvaldes institūcija (1917. gada 17. marts - 1918. gada 29. aprīlis).
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Ukrainas Centrālā Rada
Ukrainas neatkarības karš
Ukrainas neatkarības karš vai Ukrainas revolūcija bija militāru konfliktu virkne, kuros iesaistījās daudzas valstis un kas ilga no 1917.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Ukrainas neatkarības karš
Ukrainas PSR
Ukrainas PSR bija padomju republika no 1917.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Ukrainas PSR
Ukrainas Tautas Republika
Bresta un Belgoroda. Parīzes miera konferencē (1919). 1920. gada sākumā plānotās Ukrainas teritorijas karte. Polijas armijas un tās sabiedroto līdz 1920. gada aprīlim ieņemtā Ukrainas, Baltkrievijas, Lietuvas, Latvijas un Austrumprūsijas teritorija punktēta. Ukrainas Tautas Republika (UTR) bija pirmā ukraiņu nacionālā valsts, kas radās 1918.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Ukrainas Tautas Republika
Ukrainas Valsts
Ukrainas Valsts bija īslaicīgi pastāvoša valsts Vācijas okupētās Ukrainas teritorijā no 1918.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Ukrainas Valsts
Ukrainas vēsture
Ukrainas un apkaimes karte, 1720 Ukrainas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Ukrainas teritorijā.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Ukrainas vēsture
Vasīlijs Biskupskis
Vasīlijs Biskupskis (1915) Vasīlijs Biskupskis (1878–1945) bija krievu ģenerālmajors (1915) un politiķis, Rietumkrievijas valdības (За́падно-ру́сское прави́тельство) premjerministrs (1919).
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Vasīlijs Biskupskis
Vācijas Impērija
Vācijas Impērija (vācu: Deutsches Reich) jeb Vācijas Ķeizarvalsts (vācu: Deutsches Kaiserreich) tika nodibināta 1871.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Vācijas Impērija
Veletia
Veletia ir Rīgā dibināta poļu studentu korporācija.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Veletia
Viļņas konference (1917)
Vytis'' un sarkanzaļais (vēlāk augšā pievienoja dzelteno joslu) karogs. 1917.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Viļņas konference (1917)
Vidzemes guberņa
Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Vidzemes guberņa
Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome
A. Krastkalns, E. Dehio, P. Tarasks, J. Valdmanis, G. Nurms, Otass. "Rigasche Zeitung" 13. aprīlī ziņo par lēmumu pievienoties Vācijas Impērijai Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome bija Livonijas guberņu un Autonomo Igaunijas guberņu okupējušās Vācijas Impērijas militārās pārvaldes un vietējo vācbaltiešu organizēts pārstāvniecības orgāns, kas 1918.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome
Viktors Hasmanis
Viktors Hasmanis (* 1892. gada 18. janvārī, † 1984. gada 22. decembrī) bija Latvijas armijas pulkvežleitnants, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Viktors Hasmanis
Vilhelms fon Firkss
Vilhelms Frīdrihs Kārlis fon Firkss (—) bija vācbaltiešu ģeologs un politiķis.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Vilhelms fon Firkss
Vilhelms Munters
Gothards Vilhelms Nikolajs Munters (dzimis Rīgā, miris Rīgā) bija Latvijas diplomāts, ārlietu ministrs (1936—1940).
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Vilhelms Munters
Virgoļiča korpuss
Pulkveža Virgoļiča brīvprātīgo korpuss bija Rietumkrievijas Brīvprātīgo armijas sastāvā esošs apmēram 5000 karavīru liels krievu algotņu karaspēks Latvijas brīvības cīņu (Bermontiādes) laikā.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Virgoļiča korpuss
Vjerhņadzvinska
Vjerhņadzvinska jeb Verhņedvinska, līdz 1962.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Vjerhņadzvinska
Vladimirs Ļeņins
Vladimirs Uļjanovs, biežāk pazīstams kā Ļeņins dzimis Simbirskā, miris Gorkos pie Maskavas), bija Krievijas revolucionārs, boļševiku partijas līderis, pirmais PSRS vadītājs un ļeņinisma ideoloģijas dibinātājs. Tiek uzskatīts par vienu no 20. gadsimta ietekmīgākajiem politiķiem.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Vladimirs Ļeņins
Voldemārs fon Knīrīms
Voldemārs fon Knīrīms (1849—1935) bija Rīgas Politehniskās augstskolas lauksaimniecības profesors (no 1880) un Rīgas Politehniskā institūta direktors (1906—1916).
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Voldemārs fon Knīrīms
Voldemārs Salnais
Voldemārs Salnais (arī Salnājs; —) bija Latvijas politiķis un diplomāts, 1. Saeimas deputāts.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Voldemārs Salnais
Zaporižjas Seča
alt.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Zaporižjas Seča
Ziemeļlatvijas brigāde
Ziemeļlatvijas brigādes un Igaunijas armijas virsnieki Cēsīs 1919. gada 6. jūnijā. Centrā, ģērbies mētelī – Ziemeļlatvijas brigādes komandieris pulkvedis Jorģis Zemitāns. Ziemeļlatvijas brigāde bija latviešu militārais formējums Latvijas brīvības cīņu laikā, kas no 1919.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Ziemeļlatvijas brigāde
Zigfrīds Anna Meierovics
Zigfrīds Anna Meierovics ( —) bija Latvijas sabiedriskais un politiskais darbinieks.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un Zigfrīds Anna Meierovics
1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulks
1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona karogs ar uzrakstu "Nebēdaities kara vīri, sidrabota saule lēc" (1915). L. Bolšteins, E. Bullis, J. Kleinbergs, V. Amatnieks. Trešajā rindā: praporščiki T. Kalniņš, V. Bekmanis, V. Gailis, K. Šepko, J.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulks
1. latviešu strēlnieku brigāde
1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona karogs ar uzrakstu "Nebēdaities kara vīri, sidrabota saule lēc" (1915). 1.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un 1. latviešu strēlnieku brigāde
12. armija (Krievijas Impērija)
12. armijas karavīri pirmajās kaujās pie Pšasnišas (1915). Cēsu stacijā (1915. gada 28. oktobrī). Bērzaines ģimnāzijas ēka pie Cēsīm, kurā līdz 1917. gada rudenim atradās 12. armijas štābs. Krievijas Impērijas 12.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un 12. armija (Krievijas Impērija)
12. armijas kareivju deputātu padomes izpildkomiteja
Ziemeļu frontes 12.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un 12. armijas kareivju deputātu padomes izpildkomiteja
1917. gada Krievijas revolūcija
1917.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un 1917. gada Krievijas revolūcija
1918. gada 30. janvāra deklarācija par Latvijas Republikas izveidi
1918.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un 1918. gada 30. janvāra deklarācija par Latvijas Republikas izveidi
1918. gads
1918.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un 1918. gads
1918. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1918. gada notikumi Latvijā.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un 1918. gads Latvijā
2. latviešu strēlnieku brigāde
5.Zemgales latviešu strēlnieku bataljona karogs ar uzrakstu "Tēvzemes brīvestību pirksim mēs ar asinīm" (1915). 2.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un 2. latviešu strēlnieku brigāde
2. Rīgas latviešu strēlnieku pulks
2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljona karogs ar uzrakstu "Tēvu zemei grūti laiki, dēliem jāiet palīgā" (1915). 2.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulks
3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulks
3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona karogs ar uzrakstu "Uz ežiņas galvu liku, sargāt savu tēvu zemi" (1915). Nāves salā (1916). 3.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulks
3. marts
3.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un 3. marts
4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulks
4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljona karogs ar uzlecošu sauli, zobenu un ozola zaru pār to. 4.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulks
5. armija (Krievijas Impērija)
Daugavpilī 1917. gada 17. maijā Krievijas Impērijas 5.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un 5. armija (Krievijas Impērija)
5. Zemgales latviešu strēlnieku pulks
5.Zemgales latviešu strēlnieku bataljona karogs ar uzrakstu "Tēvzemes brīvestību pirksim mēs ar asinīm" (1915). 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljona karoga reverss. 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljona strēlnieki Olaines pozīcijās. Vidū bataljona adjutants (štāba priekšnieks) podporučiks J.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulks
6. Tukuma latviešu strēlnieku pulks
6.Tukuma latviešu strēlnieku bataljona karogs ar uzrakstu "Dievs, svētī Latviju". 6. Tukuma latviešu strēlnieku bataljona virsnieki (1916). Centrā Ansis Lielgalvis. 6.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulks
7. Bauskas latviešu strēlnieku pulks
7. Bauskas latviešu strēlnieku bataljona karogs ar uzrakstu "Naidniekam zvēroša liesma, tēvijai saules stars". 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulka karavīri ar karogu pirms Mazās Juglas kaujas 1917. gada vasarā. 7.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulks
8. Valmieras latviešu strēlnieku pulks
8. Valmieras latviešu strēlnieku bataljona karogs ar uzrakstu "Imanta nevaid miris". 8. Valmieras LSP virsnieki Ziemassvētku kauju laikā. Vidū pulkvedis Gustavs Francis (1917. gada janvārī). 8. Valmieras latviešu strēlnieku pulks Rīgā, 1917.gada 23. martā ar uzrakstu "Plecu pie pleca par Latviju un brīvību" uz karoga.
Skatīt Brestļitovskas miera līgums un 8. Valmieras latviešu strēlnieku pulks
Zināms kā Brestas līgums, Brestas miera līgums, Brestas miers.
, Ernests Putniņš, Georgijs Čičerins, Grigorijs Sokoļņikovs, Grodņa, Gruzijas Demokrātiskā Republika, Haralds Biezais, Hermanis Buduls, Hermanis Buks, Hilda Vīka, Hugo Celmiņš, Hugo Rozenšteins, Igaunija, Igaunijas brīvības cīņas, Igaunijas bruņniecība, Igaunijas darba komūna, Igaunijas guberņa, Igaunijas vēsture, Igaunijas Zemes padome, Inčukalna kauja, Iskolats, Jakovs Sverdlovs, Jaunkrievija, Jaunturku revolūcija, Jānis Akermanis, Jānis Blaus, Jānis Brūmelis, Jānis Buiķis, Jānis Ceplītis, Jānis Jankovskis, Jānis Kalniņš (ģenerālis), Jānis Kauliņš, Jānis Krūmiņš-Pilāts, Jānis Kroders, Jānis Kuga, Jānis Lavenieks, Jāns Anvelts, Jūlijs Kuperjanovs, Jēkabs Janševskis, Jemeļjans Jaroslavskis, Jons Antonesku, Jozefs Dovbors-Musņickis, Jukums Vācietis, Jurģis Smolskis, Kanstancins Jezavitavs, Karadarbība Tuvajos Austrumos (Pirmais pasaules karš), Kaukāza operācija, Kazimirs Olekšs, Kazimirs Skrinda, Kārlis Avens, Kārlis Bojārs, Kārlis Jēkabsons, Kārlis Radeks, Kārlis Ziediņš, Kompjeņas pamiers (1918), Konrāds Ubāns, Kornēlijs Veidnieks, Krišjānis Ļūļaks, Krievija, Krievijas Impērija, Krievijas pilsoņu karš, Krievijas revolūcijas hronoloģija, Krievijas vēsture, Kristaps Frickauss, Kristaps Krišs Upelnieks, Kurzemes guberņa, Kurzemes un Zemgales hercogi, Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918), Kurzemes valdnieku uzskaitījums, Kurzemes Zemes padome, Kurzemes Zemes sapulce, Latgales atbrīvošana, Latviešu opera, Latviešu pagaidu nacionālā padome, Latviešu strēlnieki, Latvija, Latvijas autonomijas idejas, Latvijas brīvības cīņas, Latvijas Bruņotie spēki, Latvijas naudas vēsture, Latvijas Padomju valdības 1918. gada 17. decembra manifests, Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika, Latvijas valsts pasludināšana, Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums, Latvijas vēsture, Lietuva, Lietuvas 1926. gada apvērsums, Lietuvas karaliste (1918), Lietuvas Neatkarības akts, Lietuvas Padome, Lietuvas—Baltkrievijas PSR, Limbažu vēsture, Livonijas bruņniecība, Lucka, Makss fon Šeibners-Rihters, Manifests visiem Igaunijas iedzīvotājiem, Mārtiņš Pīrāgs, Miervaldis Lūkins, Mikolajivas apgabals, Militārisms, Molotova—Ribentropa pakts, Murmanska, Nikolajs fon Tranzē, Nikolajs Grundmanis, Oberosts, Odesas apgabals, Operācija "Dūres sitiens", Oskars Dankers, Oskars fon Itjē, Oskars Kalpaks, Oskars Voits, Oto Grosbarts, Oto Kārkliņš, Otrā atmoda, Padomju Latvijas armija, Paneru seņūnija, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Pauls Mandelštams, Pauls Valdens, Pavasara ofensīva (1918), Pavlo Skoropadskis, Pāvels Bermonts, Pēteris Avens, Pēteris Radziņš, Pēteris Slavens, Pēteris Sniķers, Pēteris Stučka, Pievislas apgabals, Pirmais pasaules karš, Pirmais pasaules karš Latvijā, Pirmā pasaules kara Austrumu fronte, Pirmā pasaules kara hronoloģija, Pleskava, Poļu—padomju karš, Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas, Poti līgums, Rūdolfs Bangerskis, Rūdolfs Drillis, Rūdolfs Skaidrais, Rīgas vēsture, Rēzeknes vēsture, Rezerves latviešu strēlnieku pulks, Rietumeiropas vēsture, Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija, Roberts Kroders, Roza Luksemburga, Saratov, Sarkanā armija, Sāmsalas bruņniecība, Somijas pilsoņu karš, Somu jēgeri, Taurijas guberņa, Tērbatas Veterinārais institūts, Teodors Spāde, Trabzonas miera konference, Turcijas neatkarības karš, Ukraiņu—padomju karš, Ukraina, Ukrainas Centrālā Rada, Ukrainas neatkarības karš, Ukrainas PSR, Ukrainas Tautas Republika, Ukrainas Valsts, Ukrainas vēsture, Vasīlijs Biskupskis, Vācijas Impērija, Veletia, Viļņas konference (1917), Vidzemes guberņa, Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome, Viktors Hasmanis, Vilhelms fon Firkss, Vilhelms Munters, Virgoļiča korpuss, Vjerhņadzvinska, Vladimirs Ļeņins, Voldemārs fon Knīrīms, Voldemārs Salnais, Zaporižjas Seča, Ziemeļlatvijas brigāde, Zigfrīds Anna Meierovics, 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulks, 1. latviešu strēlnieku brigāde, 12. armija (Krievijas Impērija), 12. armijas kareivju deputātu padomes izpildkomiteja, 1917. gada Krievijas revolūcija, 1918. gada 30. janvāra deklarācija par Latvijas Republikas izveidi, 1918. gads, 1918. gads Latvijā, 2. latviešu strēlnieku brigāde, 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulks, 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulks, 3. marts, 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulks, 5. armija (Krievijas Impērija), 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulks, 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulks, 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulks, 8. Valmieras latviešu strēlnieku pulks.