Atvērt Google MapsSatura rādītājs
119 attiecības: Aita, Akila, Akmeņu čipste, Alona costata, Alona rustica, Alpu vārna, Amerikāņi (nācija), Amerikāņu angļu valodas variants, Apvienotā Karaliste, Apvienotās Karalistes vēsture, Atlantijas makrele, Atlantijas tuklītis, Atlantijas-Baltijas rase, Austrālija, Šetlendas salas, Ģeogrāfija, Ūpis, Īrija, Īrija (sala), Īru valoda, Ķeģis, Ķerra (putns), Žans Batists Šarko, Žubīte, Baltā cielava, Baltirbe, Baltpieres zoss, Barbarosa (plāns), Būdika, Bērs Grilss, Brūnais lācis, Brētliņa, Britānija, Britu īsspalvainais kaķis, Chrysolina cerealis, Dadzītis, Dānija, Dānijas vēsture, Džērsijas zooloģiskais dārzs, Dzeguze, Dziedātājstrazds, Eirāzija, Eiropa, Eiropas vēsture, Encelads (pavadonis), Eriozona syrphoides, Garastīšu dzimta, Grimsvehtns, Guljelmo Markoni, Hailendas ponijs, ... Izvērst indekss (69 vairāk) »
Aita
Aitu ganāmpulks Patagonijā, Argentīna Mājas aita (Ovis aries) ir vidēja auguma aitu ģints (Ovis) savvaļas aitas (Ovis orientalis) pasuga, kas pieder pārnadžu kārtas (Ruminantia) dobradžu dzimtai (Bovidae).
Skatīt Britu salas un Aita
Akila
Akila ir lielākā Īrijas sala, neskaitot pašu Īriju.
Skatīt Britu salas un Akila
Akmeņu čipste
Akmeņu čipste (Anthus petrosus) ir cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns.
Skatīt Britu salas un Akmeņu čipste
Alona costata
Alona costata ir ūdensblusu suga.
Skatīt Britu salas un Alona costata
Alona rustica
Alona rustica ir holarktiska un neotropiska ūdensblusu suga.
Skatīt Britu salas un Alona rustica
Alpu vārna
Alpu vārna jeb sarkanknābja klinšu vārna (Pyrrhocorax pyrrhocorax) ir vārnu dzimtas putns un viena no divām sugām Alpu vārnu ģintī (Pyrrhocorax).
Skatīt Britu salas un Alpu vārna
Amerikāņi (nācija)
Amerikāņi (American people) ir nācija, Amerikas Savienoto Valstu pilsoņu kopums.
Skatīt Britu salas un Amerikāņi (nācija)
Amerikāņu angļu valodas variants
Amerikāņu angļu valoda ir angļu valodas variants, ko lieto Amerikas Savienotajās Valstīs.
Skatīt Britu salas un Amerikāņu angļu valodas variants
Apvienotā Karaliste
Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.
Skatīt Britu salas un Apvienotā Karaliste
Apvienotās Karalistes vēsture
Romas impērijas provinces ar leģionu izvietošanās vietām (ap 410). Lielbritānijas vēsturi pieņemts hronoloģiski iedalīt vairākas posmos.
Skatīt Britu salas un Apvienotās Karalistes vēsture
Atlantijas makrele
Atlantijas makrele jeb vienkārši makrele, arī skumbrija (Scomber scombrus) ir makreļu dzimtas (Scombridae) makreļveidīgā zivs, kas ir nozīmīgs zvejas objekts Ziemeļaustrumatlantijā un citos tās izplatības reģionos, Baltijas jūras rietumu daļu ieskaitot.
Skatīt Britu salas un Atlantijas makrele
Atlantijas tuklītis
Atlantijas tuklītis (Fratercula arctica) ir alku dzimtas (Alcidae) jūras putns, kas ir vienīgā tuklīšu suga, kas mājo Atlantijas okeānā.
Skatīt Britu salas un Atlantijas tuklītis
Atlantijas-Baltijas rase
Gaišas (blondas) matu krāsas izplatība Eiropas iedzīvotājiem (pēc ''Beals & Hoijer'', 1965). 80%+ (dzeltenā krāsā), 50-79% (gaiši oranža), 20-49% (gaiši brūna), 1-19% (tumši brūna), mazāk par 1% (melna). Atlantijas-Baltijas rase bija padomju antropoloģijā lietots rasu teorijas jēdziens, kas pārklājās ar citviet lietoto "Ziemeļu rases" jēdzienu.
Skatīt Britu salas un Atlantijas-Baltijas rase
Austrālija
Austrālija, oficiāli Austrālijas Savienība (Commonwealth of Australia), ir valsts Zemes dienvidu puslodē.
Skatīt Britu salas un Austrālija
Šetlendas salas
Šetlendas salas vai Šetlenda (Shetland) ir arhipelāgs Atlantijas okeānā, Skotijas ziemeļaustrumu piekrastē.
Skatīt Britu salas un Šetlendas salas
Ģeogrāfija
Zemes kartogrāfiskais atainojums Ģeogrāfija (γεια — ‘Zeme’ un γραφειν — ‘rakstīt, aprakstīt’) ir dabaszinātņu un sociālo zinātņu sistēma, kas pēta Zemi, tai raksturīgās īpatnības, dzīvības izplatību uz Zemes, tai skaitā cilvēka izplatību un cilvēka darbības ietekmi.
Skatīt Britu salas un Ģeogrāfija
Ūpis
Ūpis jeb Eirāzijas ūpis (Bubo bubo) ir liela auguma pūču dzimtas (Strigidae) plēsīgais putns, kas pieder ūpju ģintij (Bubo).
Skatīt Britu salas un Ūpis
Īrija
Īrija, dažkārt aprakstoši dēvēta arī kā Īrijas Republika, ir valsts Eiropas ziemeļrietumos.
Skatīt Britu salas un Īrija
Īrija (sala)
Īrija ir sala Atlantijas okeāna ziemeļrietumos Britu salu arhipelāgā, trešā lielākā Eiropas sala un 20. lielākā sala pasaulē.
Skatīt Britu salas un Īrija (sala)
Īru valoda
Īru valoda (Gaeilge, līdz 1948. gadam rakstīja Gaedhilge) ir ķeltu saimes valoda, viena no trim gēlu valodām, kurā runā daļa īru kā Īrijā, tā arī Apvienotajā Karalistē un īru diasporā citur pasaulē.
Skatīt Britu salas un Īru valoda
Ķeģis
thumb Ķeģis jeb parastais ķeģis (Acanthis flammea) ir neliels žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas izplatīts Eirāzijā un Ziemeļamerikā.
Skatīt Britu salas un Ķeģis
Ķerra (putns)
Ķerra (Aythya marila) ir vidēji liela pīļu dzimtas (Anatidae) nirējpīle, kas sastopama Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā, ligzdojot areāla pašos ziemeļos (arktiskajā un subarktiskajā joslā), bet ziemojot dienvidos, Āzijā sasniedzot Indiju, bet Ziemeļamerikā Meksiku.
Skatīt Britu salas un Ķerra (putns)
Žans Batists Šarko
Žans Batists Etjēns Ogists Šarko (dzimis Neijī pie Sēnas, miris jūrā pie Islandes krastiem) bija franču zinātnieks, mediķis un polārpētnieks, devis lielu ieguldījumu Arktikas un Antarktikas izpētē.
Skatīt Britu salas un Žans Batists Šarko
Žubīte
Parastā žubīte jeb vienkārši žubīte (Fringilla coelebs) ir neliels žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas sastopama Eirāzijā, Ziemeļāfrikā un Kanāriju salās.
Skatīt Britu salas un Žubīte
Baltā cielava
Baltā cielava (Motacilla alba) ir Latvijā bieži sastopams neliela izmēra zvirbuļveidīgo kārtas cielavu dzimtas putns.
Skatīt Britu salas un Baltā cielava
Baltirbe
Baltirbe jeb teteris (Lagopus lagopus) ir vidēji liels vistveidīgais (Galliformes) putns, kas pieder baltirbju ģintij (Lagopus).
Skatīt Britu salas un Baltirbe
Baltpieres zoss
Baltpieres zoss (Anser albifrons) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) putnu suga.
Skatīt Britu salas un Baltpieres zoss
Barbarosa (plāns)
"Barbarosa" plāns (vācu: Fall Barbarossa) jeb operācija "Barbarosa" bija nacistiskās Vācijas stratēģiskais uzbrukuma plāns Padomju Savienībai Otrā pasaules kara laikā.
Skatīt Britu salas un Barbarosa (plāns)
Būdika
Būdika (mirusi 60. vai 61. gadā) bija britu icēnu cilts vadone, kas vadīja sacelšanos pret Romas impērijas spēkiem.
Skatīt Britu salas un Būdika
Bērs Grilss
Edvards Maikls Grillss (Edward Michael Grylls; dzimis) plašāk pazīstams kā Bērs Grilss (Bear Grylls — ‘Lācis Grilss’), ir angļu piedzīvojumu meklētājs un televīzijas raidījumu dalībnieks.
Skatīt Britu salas un Bērs Grilss
Brūnais lācis
Brūnais lācis (Ursus arctos) ir lāču dzimtas (Ursidae) plēsīgo zvēru suga, kas sastopama Eirāzijā un Ziemeļamerikā.
Skatīt Britu salas un Brūnais lācis
Brētliņa
Brētliņa jeb Eiropas brētliņa (Sprattus sprattus) ir siļķu dzimtas (Clupeidae) zivs, kas sastopama Atlantijas okeāna ziemeļaustrumos, Eiropas un Ziemeļāfrikas piekrastes jūrās.
Skatīt Britu salas un Brētliņa
Britānija
Britānija var būt.
Skatīt Britu salas un Britānija
Britu īsspalvainais kaķis
Britu īsspalvainais kaķis jeb Britānijas īsspalvainais kaķis ir viena no lielā auguma kaķu šķirnēm.
Skatīt Britu salas un Britu īsspalvainais kaķis
Chrysolina cerealis
Chrysolina cerealis ir lapgraužu dzimtas suga, kurā aprakstītas 6 pasugas.
Skatīt Britu salas un Chrysolina cerealis
Dadzītis
Dadzītis jeb ciglis (Carduelis carduelis) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas pieder dadzīšu apakšdzimtai (Carduelinae).
Skatīt Britu salas un Dadzītis
Dānija
Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.
Skatīt Britu salas un Dānija
Dānijas vēsture
Dānija vikingu laikos. Dānijas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Dānijas teritorijā.
Skatīt Britu salas un Dānijas vēsture
Džērsijas zooloģiskais dārzs
Džērsijas zooloģiskais dārzs, agrāk Darela zooloģiskais dārzs (Durrell Wildlife Park), ir zooloģiskais dārzs, kuru 1959.
Skatīt Britu salas un Džērsijas zooloģiskais dārzs
Dzeguze
Parastā dzeguze jeb vienkārši dzeguze (Cuculus canorus) ir vidēji liels dzegužu dzimtas (Cuculidae) putns.
Skatīt Britu salas un Dzeguze
Dziedātājstrazds
Dziedātājstrazds (Turdus philomelos) ir mežastrazdu dzimtas (Turdidae) putns, kuram ir ļoti plašs izplatības areāls Eirāzijā, bet tas sastopams arī Ziemeļāfrikā un Austrālāzijā.
Skatīt Britu salas un Dziedātājstrazds
Eirāzija
Eirāzija Eirāzija ir uz Zemes lielākā sauszemes teritorija, kas apvieno Eiropu un Āziju.
Skatīt Britu salas un Eirāzija
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Skatīt Britu salas un Eiropa
Eiropas vēsture
"Eiropa karaliene" (''Europa regina'') - alegorisks Eiropas galveno valstu attēlojums 16. gadsimtā. Livonija (apakšā pa labi) tika uzskatīta par svarīgu Eiropas valsti (Sebastjans Minsters, 1570.) Eiropas vēsture aptver laika posmu no laika, kad Eiropā uz dzīvi apmetās pirmie cilvēki, līdz mūsdienām.
Skatīt Britu salas un Eiropas vēsture
Encelads (pavadonis)
Encelads jeb Encelāds, pazīstams arī kā Saturns II, ir sestais lielākais Saturna pavadonis, kuru atklāja britu astronoms Viljams Heršels.
Skatīt Britu salas un Encelads (pavadonis)
Eriozona syrphoides
Eriozona syrphoides ir ziedmušu dzimtas (Syrphidae) divspārņu suga no Syrphinae apakšdzimtas.
Skatīt Britu salas un Eriozona syrphoides
Garastīšu dzimta
Garastīšu dzimta (Aegithalidae) ir viena no dziedātājputnu (Passeri) dzimtām, kas pieder zvirbuļveidīgo kārtai (Passeriformes).
Skatīt Britu salas un Garastīšu dzimta
Grimsvehtns
Grimsvehtns ir vulkāns Islandē, Vahdnajēgidla ledājā, salas dienvidaustrumu daļā.
Skatīt Britu salas un Grimsvehtns
Guljelmo Markoni
Guljelmo Markoni (izrunā, dzimis, miris) bija itāļu fiziķis un izgudrotājs.
Skatīt Britu salas un Guljelmo Markoni
Hailendas ponijs
Hailendas ponijs ir poniju šķirne, kas dzīvo Skotijas Hailendas reģionā un Rietumu salās.
Skatīt Britu salas un Hailendas ponijs
Islandieši
Islandieši ir Islandes pamatiedzīvotāji.
Skatīt Britu salas un Islandieši
Jūras žagata
Jūras žagata (Haematopus ostralegus) ir jūras žagatu dzimtas (Haematopodidae) bridējputns, kuram ir 4 pasugas.
Skatīt Britu salas un Jūras žagata
Jūras krauklis
Jūras krauklis, jūraskrauklis jeb kormorāns, arī ūdenis (Phalacrocorax carbo) ir jūraskraukļu dzimtas (Phalacrocoracidae) pelikānveidīgais putns.
Skatīt Britu salas un Jūras krauklis
Kanādas zoss
Kanādas zoss (Branta canadensis) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie melno zosu ģints (Branta).
Skatīt Britu salas un Kanādas zoss
Kodīgā gundega
Kodīgā gundega (Ranunculus acris) ir daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs.
Skatīt Britu salas un Kodīgā gundega
Komposta degunradžvabole
Komposta degunradžvabole ir skarabeju dzimtas vaboļu suga.
Skatīt Britu salas un Komposta degunradžvabole
Kovārnis
Kovārnis jeb ķāķis (Coloeus monedula) ir vidēja izmēra vārnu dzimtas (Corvidae) putns.
Skatīt Britu salas un Kovārnis
Krauķis
Krauķis (Corvus frugilegus) ir liela auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas sastopams Eirāzijā.
Skatīt Britu salas un Krauķis
Kuitala
Kuitala jeb kluite (Numenius arquata) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgais putns.
Skatīt Britu salas un Kuitala
Kuitalas
Kuitalas (Numenius) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgo putnu ģints, kas apvieno 9 sugas.
Skatīt Britu salas un Kuitalas
Latīņu raksts
Latīņu raksts ir fonogrāfiska vokāliski konsonantiska rakstība.
Skatīt Britu salas un Latīņu raksts
Lauka sīksamtenis
Lauka sīksamtenis (Coenonympha arcania) ir raibeņu dzimtas (Nymphalidae) suga, kas pieder pie samteņu cilts (Satyrini).
Skatīt Britu salas un Lauka sīksamtenis
Laukirbe
Laukirbe (Perdix perdix) ir vidēji liels fazānu dzimtas (Phasianidae) putns, kas pieder laukirbju ģintij (Perdix).
Skatīt Britu salas un Laukirbe
Lauku piekūns
Lauku piekūns (Falco tinnunculus), arī lauka piekūns, senākos avotos saukts arī par peļu vanadziņu, ir piekūnu dzimtas (Falconidae) putns.
Skatīt Britu salas un Lauku piekūns
Līnis
Līnis (Tinca tinca) ir vienīgā līņu dzimtas (Tincidae) saldūdens zivs, kas mājo arī jūrā upju grīvu tuvumā.
Skatīt Britu salas un Līnis
Lielais alks
Lielais alks (Alca torda) ir alku dzimtas (Alcidae) jūras putns, kuram ir 2 pasugas.
Skatīt Britu salas un Lielais alks
Lielā zīlīte
Lielā zīlīte (Parus major), tautā saukta arī par tauku zīlīti jeb speķa zīlīti, ir vidēja auguma dziedātājputns zīlīšu dzimtā (Paridae).
Skatīt Britu salas un Lielā zīlīte
Lietuvainis
Lietuvainis (Numenius phaeopus) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgais putns.
Skatīt Britu salas un Lietuvainis
Lohneja ezers
Lohneja ezers (Neja ezers) ir lielākais ezers Britu salās, atrodas Ziemeļīrijā, ap 30 km rietumos no Belfāstas.
Skatīt Britu salas un Lohneja ezers
Mazais ķeģis
thumb Mazais ķeģis (Acanthis cabaret) ir neliels žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas izplatīts Eiropā.
Skatīt Britu salas un Mazais ķeģis
Mūmija
Dabīgi mumificējusies žurka Ēģiptiešu mūmija Britu muzejā, Londonā Mūmija ir līķis, kurš saglabājies vai nu dabīgas mumifikācijas ceļā, vai pateicoties sarežģītam mākslīgam procesam, kas ticis izstrādāts kopš gadu tūkstošiem.
Skatīt Britu salas un Mūmija
Mērkaziņa
Mērkaziņa (Gallinago gallinago) ir vidēja auguma sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgo putnu suga, kurai ir plašs izplatības areāls.
Skatīt Britu salas un Mērkaziņa
Melnais alks
Melnais alks jeb svilpējalks (Cepphus grylle) ir alku dzimtas (Alcidae) jūras putns, kuram ir 5 pasugas.
Skatīt Britu salas un Melnais alks
Melnā puskuitala
Melnā puskuitala (Limosa limosa) ir liela auguma sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgais putns.
Skatīt Britu salas un Melnā puskuitala
Menas Sala
Menas Sala (vai vienkārši Mannin) ir Apvienotās Karalistes Kroņa īpašums (Crown dependency) ar plašām pašpārvaldes tiesībām.
Skatīt Britu salas un Menas Sala
Menhīrs
40 tonnas smagais Radstonas monolīts Menhīrs ( — ‘akmens’, hîr — ‘garš’) ir neolīta vai bronzas laikmeta megalīts.
Skatīt Britu salas un Menhīrs
Milzu alks
Milzu alks jeb dižais alks, arī bezspārnu gārgale (Pinguinus impennis) ir izmirusi alku dzimtas (Alcidae) nelidojoša jūras putnu suga, kas bija vienīgā suga milzu alku ģintī (Pinguinus).
Skatīt Britu salas un Milzu alks
Niedru strazds
thumb Niedru strazds (Acrocephalus arundinaceus) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.
Skatīt Britu salas un Niedru strazds
Noras samtenis
Noras samtenis (Lasiommata maera) ir raibeņu dzimtas (Nymphalidae) Latvijā dzīvojoša tauriņu suga.
Skatīt Britu salas un Noras samtenis
Ogams
Ogama alfabēts Ogams (vai) ir alfabēts, kuru viduslaiku sākumā Britu salās galvenokārt ķelti un pikti izmantoja senās īru valodas pierakstīšanai.
Skatīt Britu salas un Ogams
Osmaņu impērijas pārvaldīto teritoriju saraksts
Osmaņu impērija (1683). Osmaņu impērija nopietni apdraudēja Eiropas lielvaras ar nepārtrauktu tuvošanos cauri Balkāniem līdz pat 1683.
Skatīt Britu salas un Osmaņu impērijas pārvaldīto teritoriju saraksts
Palede
Palede jeb lapreņģe, arī skalla (Alosa fallax) ir siļķu dzimtas (Clupeidae) anadroma zivs, kas sastopama Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu piekrastēs no Islandes dienviediem, Britu salām un Norvēģijas dienvidiem līdz Ziemeļāfrikai, Vidusjūru un Melno jūru ieskaitot.
Skatīt Britu salas un Palede
Parastais astoņkājis
Parastais astoņkājis jeb vienkārši astoņkājis (Octopus vulgaris) ir astoņkāju dzimtas (Octopodidae) suga, kas ir visvairāk pētītā astoņkāju suga pasaulē.
Skatīt Britu salas un Parastais astoņkājis
Parastais osis
Parastais osis (Fraxinus excelsior) ir vasarzaļš olīvu dzimtas koks ar spēcīgu sakņu sistēmu un plašu vainagu.
Skatīt Britu salas un Parastais osis
Pūķis
Paolo Učello gleznas "Svētais Juris un pūķis" (apm. 1456) fragments Pūķis ir fantastisks radījums, kas viduslaiku tekstos parasti aprakstīts kā milzīga čūska ar spārniem un asti, divām vai četrām ķepām, asiem nagiem, necaurduramām bruņām un ugunīgu elpu.
Skatīt Britu salas un Pūķis
Pļavu tilbīte
Pļavu tilbīte jeb pļavas tilbīte (Tringa totanus) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) Latvijā ligzdojoša tārtiņveidīgo putnu suga, kurai ir 6 pasugas.
Skatīt Britu salas un Pļavu tilbīte
Pelagijs
Pelagijs (dzimis apmēram 354. gadā, miris apmēram 418. gadā) bija askēts, iebraucis Romā visiespējamāk no Īrijas.
Skatīt Britu salas un Pelagijs
Pelēkais zaķis
Pelēkais zaķis (Lepus europaeus) ir zaķu dzimtas (Leporidae) suga, kurai ir 15 pasugas.
Skatīt Britu salas un Pelēkais zaķis
Pelēkā cielava
Pelēkā cielava (Motacilla cinerea) ir neliela auguma cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Ziemeļāfrikā.
Skatīt Britu salas un Pelēkā cielava
Pelēkā vārna
Pelēkā vārna jeb vienkārši vārna (Corvus cornix) ir vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas ir viens no lielākajiem zvirbuļveidīgo kārtā (Passeriformes).
Skatīt Britu salas un Pelēkā vārna
Platknābis
Platknābis (Anas clypeata) ir vidēja auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder meža pīļu ģintij (Anas).
Skatīt Britu salas un Platknābis
Purva pūce
Purva pūce (Asio flammeus) ir pūču dzimtas (Strigidae) suga, kas pieder pie ausaino pūču ģints (Asio).
Skatīt Britu salas un Purva pūce
Purva piekūns
Purva piekūns (Falco columbarius) ir neliela auguma ziemeļu puslodē dzīvojošs piekūnu dzimtas (Falconidae) plēsīgais putns.
Skatīt Britu salas un Purva piekūns
Redžinalds Dohertijs
Redžinalds "Redžijs" vai "R.
Skatīt Britu salas un Redžinalds Dohertijs
Resnknābja kaira
Resnknābja kaira (Uria lomvia) ir alku dzimtas (Alcidae) jūras putns, kuram ir 4 pasugas.
Skatīt Britu salas un Resnknābja kaira
Rietumaustrālija
Rietumaustrālija ir viens no Austrālijas sešiem štatiem.
Skatīt Britu salas un Rietumaustrālija
Rietumeiropa
Dienvideiropa Rietumeiropas valstis (''Westeuropa'') atbilstoši "kultūras telpas" koncepcijai Rietumeiropa ir Eiropas rietumu daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst Andora, Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Francija, Īrija, Lihtenšteina, Luksemburga, Monako, Nīderlande, Šveice, Vācija, kā arī autonomās Normandijas salas — Džērsija un Gērnsija, Menas Sala.
Skatīt Britu salas un Rietumeiropa
Rikardo Samora
Rikardo Samora Martiness (dzimis, miris) bija spāņu futbolists un futbola treneris, spēlējis vārtsarga pozīcijā, pārstāvējis Spānijas futbola izlasi.
Skatīt Britu salas un Rikardo Samora
Rubenis
Rubenis, arī teteris (Lyrurus tetrix) ir vistveidīgo kārtas putns, kas pārsvarā izplatīts Eiropas un Āzijas skujkoku mežu joslā.
Skatīt Britu salas un Rubenis
Saiga
Saiga jeb Tatārijas saiga (Saiga tatarica) ir kritiski apdraudēta antilopju suga, kas sākotnēji apdzīvoja plašu teritoriju Eirāzijas stepju zonā no Karpatiem un Kaukāza līdz Mongolijai.
Skatīt Britu salas un Saiga
Sarkanā puskuitala
Sarkanā puskuitala (Limosa lapponica) ir liela auguma sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgais putns.
Skatīt Britu salas un Sarkanā puskuitala
Sarkanrīklīte
Sarkanrīklīte (Erithacus rubecula) ir Latvijā bieži sastopams, mazs mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns.
Skatīt Britu salas un Sarkanrīklīte
Slāvismi
čehu: ''píšťala'' — 'svilpe') Slāvismi ir vārdi, izteicieni un citas (leksikas, gramatikas, fonētikas u.c.) īpašības, kas aizgūtas no slāvu valodas vai ar tās starpniecību pārņemtas citā valodā (gan slāvu, gan neslāvu valodā).
Skatīt Britu salas un Slāvismi
Spānijas "Neuzvaramā armāda"
Spānijas "Neuzvaramā armāda" ( — 'Lielā un visveiksmīgākā flote') bija Spānijas flote, kas 1588.
Skatīt Britu salas un Spānijas "Neuzvaramā armāda"
Staltbriedis
Staltbriedis (Cervus elaphus) ir liela auguma briežu dzimtas (Cervidae) pārnadzis (Artiodactyla), kas pieder briežu ģintij (Cervus).
Skatīt Britu salas un Staltbriedis
Stīvens Frānsiss Smits
Stīvens Frānsiss Smits (1860. vai 1861. gads Ontārio — Londona) bija Lielbritānijas un Kanādas šahists un ārsts.
Skatīt Britu salas un Stīvens Frānsiss Smits
Stirna
Stirna jeb Eiropas stirna (Capreolus capreolus) ir vidēja auguma stirnu ģints (Capreolus) dzīvnieks, kas pieder pārnadžu kārtas (Ruminantia) briežu dzimtai (Cervidae).
Skatīt Britu salas un Stirna
Sudrabkaija
Sudrabkaija (Larus argentatus) ir liela auguma kaiju dzimtas (Laridae) jūrasputns.
Skatīt Britu salas un Sudrabkaija
Sumbrs
Sumbrs jeb Eiropas bizons (Bison bonasus) ir liela auguma dobradžu dzimtas (Bovidae) savvaļas vērsis, kas pieder bizonu ģintij (Bison).
Skatīt Britu salas un Sumbrs
Tīruma gundega
Tīruma gundega (Ranunculus arvensis) ir viengadīgs gundegu dzimtas lakstaugs.
Skatīt Britu salas un Tīruma gundega
Tievknābja kaira
Tievknābja kaira (Uria aalge) ir alku dzimtas (Alcidae) jūras putns, kuram ir 5 pasugas.
Skatīt Britu salas un Tievknābja kaira
Tule
Tule ir leģendāra sala vai zeme Eiropas ziemeļos, ko pirmais aprakstījis Senās Grieķijas ceļotājs Pītejs (ap 380—310 p.m.ē.) savā sacerējumā «Par Okeānu» (Περί τού Ωκεανού).
Skatīt Britu salas un Tule
Upes tārtiņš
Upes tārtiņš jeb upju tārtiņš (Charadrius dubius) ir maza auguma tārtiņu dzimtas (Charadriidae) bridējputns, kas sastopams Eirāzijā un Āfrikā.
Skatīt Britu salas un Upes tārtiņš
Vikingu laiki
Ladoga, Novgoroda un Kijeva Senajā Krievzemē. Vikingu dibinātās valstis 8. gs. (tumši sarkanā krāsā), 9.gs. (sarkanā krāsā), 10. gs. (oranžā krāsā) un 11.gs. (dzeltenā krāsā). Zaļā krāsā iezīmētas teritorijas, uz kurām notika vikingu sirojumi Pēc Sicīlijas normaņu ķēniņa Rogera II rīkojuma tapusī pasaules karte (''Tabula Rogeriana'', 1154).
Skatīt Britu salas un Vikingu laiki
Viljams III
Viljams III un II (dzimis, miris) bija Orānas princis kopš dzimšanas.
Skatīt Britu salas un Viljams III
Zemes kamene
Zemes kamene ir kameņu ģints suga, kas pieder bišu dzimtai.
Skatīt Britu salas un Zemes kamene
Ziemeļeiropa
Dienvideiropa Ziemeļeiropa ir Eiropas ziemeļu daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst trīs Baltijas valstis — Igaunija, Latvija, Lietuva, piecas Ziemeļvalstis — Dānija, Islande, Norvēģija, Somija, Zviedrija, kā arī autonomās Fēru Salas.
Skatīt Britu salas un Ziemeļeiropa
Ziemeļu ķauķītis
Ziemeļu ķauķītis (Phylloscopus borealis) ir ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eirāzijas ziemeļu mežu zonā un Aļaskā, bet ziemo Dienvidaustrumāzijā.
Skatīt Britu salas un Ziemeļu ķauķītis
Zilzīlīte
Zilzīlīte jeb Eirāzijas zilzīlīte (Cyanistes caeruleus) ir neliels zīlīšu dzimtas (Paridae) dziedātājputns, kas izplatīts lielākajā daļā Eiropas, kā arī Tuvajos Austrumos.
Skatīt Britu salas un Zilzīlīte