Satura rādītājs
5 attiecības: Brēmenes arhibīskapi, Brēmenes Ādams, Dzelzs laikmets Latvijā, Gardara, Rennes.
Brēmenes arhibīskapi
Brēmenes Doma katedrāle. Brēmenes arhibīskapi bija garīgie un laicīgie valdnieki Hamburgas-Brēmenes arhibīskapijas (848-1072), vēlāk Brēmenes arhibīskapijas (Erzbistum Bremen, 1072—1645) teritorijā, kas sākotnēji aptvēra tagadējās Ziemeļvācijas teritoriju, Ziemeļvalstis un Baltijas zemes.
Skatīt Brēmenes arhibīskapija un Brēmenes arhibīskapi
Brēmenes Ādams
Brēmenes Ādams jeb Ādams no Brēmenes (latīņu: Adamus Bremensis, miris pēc 1081. gada 12. decembra) bija viens no ievērojamākajiem viduslaiku Vācijas hronistiem, Brēmenes baznīcas kanoniķis, Gesta Hammaburgensis Ecclesiae Pontificum (Hamburgas arhibīskapijas vēstures) autors.
Skatīt Brēmenes arhibīskapija un Brēmenes Ādams
Dzelzs laikmets Latvijā
Baltu teritorijas agrīnā dzelzs laikmetā Baltu (violetā krāsā), slāvu (sarkanā krāsā) un somugru valodu aptuvenās robežas 5. - 7. gadsimtā m.ē. Baltu (tumšāk zilā krāsā), slāvu (zilā krāsā) un somugru valodu (dzeltenā krāsā) aptuvenās robežas 9. gadsimta sākumā Dzelzs laikmets Latvijas teritorijā bija Latvijas vēstures periods, par kura sākumu nosacīti pieņem 1.
Skatīt Brēmenes arhibīskapija un Dzelzs laikmets Latvijā
Gardara
Gardara bija Grenlandes vikingu bīskapa rezidence salas galējos dienvidos.
Skatīt Brēmenes arhibīskapija un Gardara
Rennes
Rennes dzimtas ģerbonis. Rennes ir vācbaltiešu dzimta, kas 15.
Skatīt Brēmenes arhibīskapija un Rennes
Zināms kā Brēmenes bīskapija, Hamburgas arhibīskapija, Hamburgas-Brēmenes arhibīskapija.