Satura rādītājs
24 attiecības: Andrejs Eberhards Budbergs, Baltmuiža (muiža), Eglonas-Susējas kanāls, Filips fon Elmpts, Gārsene, Gārsenes muiža, Harku muiža, Igaunijas bruņniecība, Jans Tadeušs Zībergs, Johans Georgs Hāmanis, Johans Reinholds fon Patkuls, Juzefats Zībergs, Kārlis Voldemārs fon Budbergs, Kurzemes bruņniecība, Liborijs fon Bergmanis, Lielvārdes muiža, Livonijas bruņniecība, Mangaļmuiža, Rīgas aplenkums (1700), Strazdumuiža, Turaidas muiža, Turaidas pils, Vidriži, Voldemārs fon Budbergs-Benninghauzens.
Andrejs Eberhards Budbergs
Andrejs Eberhards Budbergs (1750. - 1812.) bija Krievijas Impērijas armijas virsnieks, diplomāts un ārlietu ministrs.
Skatīt Budbergi-Benninghauzeni un Andrejs Eberhards Budbergs
Baltmuiža (muiža)
Baltmuižas kungu māja 1927. gadā. Baltmuiža 2010. gadā. Baltmuižas (Baltensee) kungu māja atrodas Baltmuižas ezera stāvkrastā Augšdaugavas novada Prodes pagasta Baltmuižas ciemā.
Skatīt Budbergi-Benninghauzeni un Baltmuiža (muiža)
Eglonas-Susējas kanāls
Eglaines-Susēja kanāla projekts (1668. gada karte). Kaņierim 17. gadsimtā. Eglonas-Susējas kanāls (arī Hercoga Jēkaba kanāls) bija hercoga Jēkaba valdīšanas laikā 1667.—1668.
Skatīt Budbergi-Benninghauzeni un Eglonas-Susējas kanāls
Filips fon Elmpts
Filips fon Elmpts. Filips fon Elmpts (1763—1818) bija Krievijas Impērijas armijas ģenerālleitnants, pabeidza Svitenes muižas kungu mājas celtniecību.
Skatīt Budbergi-Benninghauzeni un Filips fon Elmpts
Gārsene
Gārsene (arī Gārsine) ir ciems Jēkabpils novada Gārsenes pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Budbergi-Benninghauzeni un Gārsene
Gārsenes muiža
Gārsenes muižas kungu māja jeb Gārsenes pils atrodas Jēkabpils novada Gārsenes pagasta Gārsenē.
Skatīt Budbergi-Benninghauzeni un Gārsenes muiža
Harku muiža
Harku muiža ir vēsturiskās muižas komplekss Igaunijā, Harju apriņķa, Harku pagastā.
Skatīt Budbergi-Benninghauzeni un Harku muiža
Igaunijas bruņniecība
Igaunijas bruņniecības ģerbonis, ko pārņēma Igaunijas Republika. Bijušais Igaunijas bruņniecības nams Tallinā (celts 1846—1848). Igaunijas bruņniecība bija Igaunijas dižciltīgo vācbaltiešu pašpārvaldes organizācija.
Skatīt Budbergi-Benninghauzeni un Igaunijas bruņniecība
Jans Tadeušs Zībergs
Jans Tadeušs Zībergs (dzimis 1739. gadā, miris 1806. gadā) bija Polijas–Lietuvas valsts darbinieks, Inflantijas vaivads no 1775. līdz 1778. gadam, Brestas vaivads no 1778. līdz 1795. gadam.
Skatīt Budbergi-Benninghauzeni un Jans Tadeušs Zībergs
Johans Georgs Hāmanis
Johans Georgs Hāmanis (dzimis, miris) bija vācu rakstnieks, filozofs un mistiķis, saukts par "Ziemeļu magu".
Skatīt Budbergi-Benninghauzeni un Johans Georgs Hāmanis
Johans Reinholds fon Patkuls
Johans Reinholds fon Patkuls (Stokholma — Kazimira, Polija) bija no Latvijas cēlies vācbaltiešu jurists un politiķis, cīnītājs pret zviedru īstenoto muižu redukciju Vidzemē, viens no Lielā Ziemeļu kara organizētājiem.
Skatīt Budbergi-Benninghauzeni un Johans Reinholds fon Patkuls
Juzefats Zībergs
Juzefats Zībergs (dzimis 1684. gadā, miris 1776. gadā) bija Polijas–Lietuvas valsts darbinieks, Inflantijas vaivads no 1769.
Skatīt Budbergi-Benninghauzeni un Juzefats Zībergs
Kārlis Voldemārs fon Budbergs
Barons Kārlis Voldemārs fon Budbergs (—) bija muižnieks, iestāžu darbinieks, mākslinieks, gleznotājs, literāts, cenzors.
Skatīt Budbergi-Benninghauzeni un Kārlis Voldemārs fon Budbergs
Kurzemes bruņniecība
Kurzemes bruņnieku dzimtu ģerboņi Bruņniecības nama zālē (pirms 1918. gada). Kurzemes bruņniecība ir daļa no Baltijas dižciltīgo korporācijas, pie kuras pieder arī Igaunijas, Sāmsalas un Vidzemes bruņniecības.
Skatīt Budbergi-Benninghauzeni un Kurzemes bruņniecība
Liborijs fon Bergmanis
Liborija Bergmaņa siluets jaunībā ar paskaidrojumu (no Broces kolekcijas). Liborijs fon Bergmanis (—) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs, vēsturnieks, rakstnieks, masons.
Skatīt Budbergi-Benninghauzeni un Liborijs fon Bergmanis
Lielvārdes muiža
Lielvārdes bruņinieku pilsdrupas un Lielvārdes muižas kungu māja 1792. gadā (Broces kolekcija). Lielvārdes muižas pils bija Lielvārdes muižas kungu māja, kas celta 19. gadsimtā klasicisma stilā Lielvārdes pagastā.
Skatīt Budbergi-Benninghauzeni un Lielvārdes muiža
Livonijas bruņniecība
Vidzemes bruņniecības ģerbonis, ko lietoja arī Vidzemes Landrātu kolēģija. Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā. Livonijas bruņniecība jeb Vidzemes bruņniecība (vācu: Livländische Ritterschaft) bija Vidzemes (jeb Līvzemes) dižciltīgo vācbaltiešu pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561.
Skatīt Budbergi-Benninghauzeni un Livonijas bruņniecība
Mangaļmuiža
Mangaļmuižas kungu māja 19. gadsimta beigās. Viena no bijušās Mangaļmuižas ēkām mūsdienās. Mangaļmuiža bija dzimtīpašums, vēlāk Mangaļu-Mīlgrāvja valsts muiža tagadējā Trīsciemā, kura atradās zemēs pie Langas iztekas (tagadējās ietekas) no Ķīšezera.
Skatīt Budbergi-Benninghauzeni un Mangaļmuiža
Rīgas aplenkums (1700)
Rīgas aplenkums (Broces kolekcija, 1700). Sakšu karaspēks izvietojās pie Mazjumpravas muižas. Rīgas bombardēšana (Broces kolekcija, 1700). Rīgas aplenkums Lielā Ziemeļu kara sākumā ilga septiņus mēnešus no 1700.
Skatīt Budbergi-Benninghauzeni un Rīgas aplenkums (1700)
Strazdumuiža
Strazdumuižas dzīvojamā ēka (Pihlava villa) Strazdumuižas kokvilnas manufaktūra (M.A. Mihelsona zīmējums). Strazdumuiža bija muiža Biķernieku draudzes novadā, tagad Juglas apkaimē Rīgā, no kuras saglabājušās vairākas koka ēkas un Strazdumuižas parks.
Skatīt Budbergi-Benninghauzeni un Strazdumuiža
Turaidas muiža
Turaidas muižas senākā kungu māja pie viduslaiku pilsdrupām (19. gadsimts) Muižas pārvaldnieka ēka mūsdienās. Turaidas muiža bija Vidzemes guberņas Lēdurgas-Turaidas draudzes novada muiža, kas izveidojās pie Turaidas viduslaiku pils 13.—16.
Skatīt Budbergi-Benninghauzeni un Turaidas muiža
Turaidas pils
Turaidas pils (senie vācu nosaukumi: Fredeland, Treiden, Treyden) ir viena no senākajām mūsdienās apskatāmajām viduslaiku pilīm Latvijā.
Skatīt Budbergi-Benninghauzeni un Turaidas pils
Vidriži
Vidriži ir apdzīvota vieta Limbažu novada Vidrižu pagastā.
Skatīt Budbergi-Benninghauzeni un Vidriži
Voldemārs fon Budbergs-Benninghauzens
Grāvenheides muiža pie Juglas ezera (Voldemārs fon Budbergs-Benninghauzens, 1780-1781) Voldemārs fon Budbergs-Benninghauzens (1740–1784) bija vācbaltu muižnieks un gleznotājs.
Skatīt Budbergi-Benninghauzeni un Voldemārs fon Budbergs-Benninghauzens
Zināms kā Budbergi, Budbergi-Beninghauzeni, Budbergs-Beninghauzens, Budbergs-Benninghauzens, Budbergu dzimta.