Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Budbergi-Benninghauzeni

Indekss Budbergi-Benninghauzeni

Baronu Budbergu dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch"). Budbergu-Beningshauzenu dzimtmuižas - Gārsenes muižas kungu māja. Budbergu dzimtas kapliča Gārsenes kapos. Vidrižos. Budbergi-Beninghauzeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas bija ieceļojusi Livonijā 16.

24 attiecības: Andrejs Eberhards Budbergs, Baltmuiža (muiža), Eglonas-Susējas kanāls, Filips fon Elmpts, Gārsene, Gārsenes muiža, Harku muiža, Igaunijas bruņniecība, Jans Tadeušs Zībergs, Johans Georgs Hāmanis, Johans Reinholds fon Patkuls, Juzefats Zībergs, Kārlis Voldemārs fon Budbergs, Kurzemes bruņniecība, Liborijs fon Bergmanis, Lielvārdes muiža, Livonijas bruņniecība, Mangaļmuiža, Rīgas aplenkums (1700), Strazdumuiža, Turaidas muiža, Turaidas pils, Vidriži, Voldemārs fon Budbergs-Benninghauzens.

Andrejs Eberhards Budbergs

Andrejs Eberhards Budbergs (1750. - 1812.) bija Krievijas Impērijas armijas virsnieks, diplomāts un ārlietu ministrs.

Jaunums!!: Budbergi-Benninghauzeni un Andrejs Eberhards Budbergs · Redzēt vairāk »

Baltmuiža (muiža)

Baltmuižas kungu māja 1927. gadā. Baltmuiža 2010. gadā. Baltmuižas (Baltensee) kungu māja atrodas Baltmuižas ezera stāvkrastā Augšdaugavas novada Prodes pagasta Baltmuižas ciemā.

Jaunums!!: Budbergi-Benninghauzeni un Baltmuiža (muiža) · Redzēt vairāk »

Eglonas-Susējas kanāls

Eglaines-Susēja kanāla projekts (1668. gada karte). Kaņierim 17. gadsimtā. Eglonas-Susējas kanāls (arī Hercoga Jēkaba kanāls) bija hercoga Jēkaba valdīšanas laikā 1667.—1668.

Jaunums!!: Budbergi-Benninghauzeni un Eglonas-Susējas kanāls · Redzēt vairāk »

Filips fon Elmpts

Filips fon Elmpts. Filips fon Elmpts (1763—1818) bija Krievijas Impērijas armijas ģenerālleitnants, pabeidza Svitenes muižas kungu mājas celtniecību.

Jaunums!!: Budbergi-Benninghauzeni un Filips fon Elmpts · Redzēt vairāk »

Gārsene

Gārsene (arī Gārsine) ir ciems Jēkabpils novada Gārsenes pagastā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Budbergi-Benninghauzeni un Gārsene · Redzēt vairāk »

Gārsenes muiža

Gārsenes muižas kungu māja jeb Gārsenes pils atrodas Jēkabpils novada Gārsenes pagasta Gārsenē.

Jaunums!!: Budbergi-Benninghauzeni un Gārsenes muiža · Redzēt vairāk »

Harku muiža

Harku muiža ir vēsturiskās muižas komplekss Igaunijā, Harju apriņķa, Harku pagastā.

Jaunums!!: Budbergi-Benninghauzeni un Harku muiža · Redzēt vairāk »

Igaunijas bruņniecība

Igaunijas bruņniecības ģerbonis, ko pārņēma Igaunijas Republika. Bijušais Igaunijas bruņniecības nams Tallinā (celts 1846—1848). Igaunijas bruņniecība bija Igaunijas dižciltīgo vācbaltiešu pašpārvaldes organizācija.

Jaunums!!: Budbergi-Benninghauzeni un Igaunijas bruņniecība · Redzēt vairāk »

Jans Tadeušs Zībergs

Jans Tadeušs Zībergs (dzimis 1739. gadā, miris 1806. gadā) bija Polijas–Lietuvas valsts darbinieks, Inflantijas vaivads no 1775. līdz 1778. gadam, Brestas vaivads no 1778. līdz 1795. gadam.

Jaunums!!: Budbergi-Benninghauzeni un Jans Tadeušs Zībergs · Redzēt vairāk »

Johans Georgs Hāmanis

Johans Georgs Hāmanis (dzimis, miris) bija vācu rakstnieks, filozofs un mistiķis, saukts par "Ziemeļu magu".

Jaunums!!: Budbergi-Benninghauzeni un Johans Georgs Hāmanis · Redzēt vairāk »

Johans Reinholds fon Patkuls

Johans Reinholds fon Patkuls (Stokholma — Kazimira, Polija) bija no Latvijas cēlies vācbaltiešu jurists un politiķis, cīnītājs pret zviedru īstenoto muižu redukciju Vidzemē, viens no Lielā Ziemeļu kara organizētājiem.

Jaunums!!: Budbergi-Benninghauzeni un Johans Reinholds fon Patkuls · Redzēt vairāk »

Juzefats Zībergs

Juzefats Zībergs (dzimis 1684. gadā, miris 1776. gadā) bija Polijas–Lietuvas valsts darbinieks, Inflantijas vaivads no 1769.

Jaunums!!: Budbergi-Benninghauzeni un Juzefats Zībergs · Redzēt vairāk »

Kārlis Voldemārs fon Budbergs

Barons Kārlis Voldemārs fon Budbergs (—) bija muižnieks, iestāžu darbinieks, mākslinieks, gleznotājs, literāts, cenzors.

Jaunums!!: Budbergi-Benninghauzeni un Kārlis Voldemārs fon Budbergs · Redzēt vairāk »

Kurzemes bruņniecība

Kurzemes bruņnieku dzimtu ģerboņi Bruņniecības nama zālē (pirms 1918. gada). Kurzemes bruņniecība ir daļa no Baltijas dižciltīgo korporācijas, pie kuras pieder arī Igaunijas, Sāmsalas un Vidzemes bruņniecības.

Jaunums!!: Budbergi-Benninghauzeni un Kurzemes bruņniecība · Redzēt vairāk »

Liborijs fon Bergmanis

Liborija Bergmaņa siluets jaunībā ar paskaidrojumu (no Broces kolekcijas). Liborijs fon Bergmanis (—) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs, vēsturnieks, rakstnieks, masons.

Jaunums!!: Budbergi-Benninghauzeni un Liborijs fon Bergmanis · Redzēt vairāk »

Lielvārdes muiža

Lielvārdes bruņinieku pilsdrupas un Lielvārdes muižas kungu māja 1792. gadā (Broces kolekcija). Lielvārdes muižas pils bija Lielvārdes muižas kungu māja, kas celta 19. gadsimtā klasicisma stilā Lielvārdes pagastā.

Jaunums!!: Budbergi-Benninghauzeni un Lielvārdes muiža · Redzēt vairāk »

Livonijas bruņniecība

Vidzemes bruņniecības ģerbonis, ko lietoja arī Vidzemes Landrātu kolēģija. Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā. Livonijas bruņniecība jeb Vidzemes bruņniecība (vācu: Livländische Ritterschaft) bija Vidzemes (jeb Līvzemes) dižciltīgo vācbaltiešu pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561.

Jaunums!!: Budbergi-Benninghauzeni un Livonijas bruņniecība · Redzēt vairāk »

Mangaļmuiža

Mangaļmuižas kungu māja 19. gadsimta beigās. Viena no bijušās Mangaļmuižas ēkām mūsdienās. Mangaļmuiža bija dzimtīpašums, vēlāk Mangaļu-Mīlgrāvja valsts muiža tagadējā Trīsciemā, kura atradās zemēs pie Langas iztekas (tagadējās ietekas) no Ķīšezera.

Jaunums!!: Budbergi-Benninghauzeni un Mangaļmuiža · Redzēt vairāk »

Rīgas aplenkums (1700)

Rīgas aplenkums (Broces kolekcija, 1700). Sakšu karaspēks izvietojās pie Mazjumpravas muižas. Rīgas bombardēšana (Broces kolekcija, 1700). Rīgas aplenkums Lielā Ziemeļu kara sākumā ilga septiņus mēnešus no 1700.

Jaunums!!: Budbergi-Benninghauzeni un Rīgas aplenkums (1700) · Redzēt vairāk »

Strazdumuiža

Strazdumuižas dzīvojamā ēka (Pihlava villa) Strazdumuižas kokvilnas manufaktūra (M.A. Mihelsona zīmējums). Strazdumuiža bija muiža Biķernieku draudzes novadā, tagad Juglas apkaimē Rīgā, no kuras saglabājušās vairākas koka ēkas un Strazdumuižas parks.

Jaunums!!: Budbergi-Benninghauzeni un Strazdumuiža · Redzēt vairāk »

Turaidas muiža

Turaidas muižas senākā kungu māja pie viduslaiku pilsdrupām (19. gadsimts) Muižas pārvaldnieka ēka mūsdienās. Turaidas muiža bija Vidzemes guberņas Lēdurgas-Turaidas draudzes novada muiža, kas izveidojās pie Turaidas viduslaiku pils 13.—16.

Jaunums!!: Budbergi-Benninghauzeni un Turaidas muiža · Redzēt vairāk »

Turaidas pils

Turaidas pils (senie vācu nosaukumi: Fredeland, Treiden, Treyden) ir viena no senākajām mūsdienās apskatāmajām viduslaiku pilīm Latvijā.

Jaunums!!: Budbergi-Benninghauzeni un Turaidas pils · Redzēt vairāk »

Vidriži

Vidriži ir apdzīvota vieta Limbažu novada Vidrižu pagastā.

Jaunums!!: Budbergi-Benninghauzeni un Vidriži · Redzēt vairāk »

Voldemārs fon Budbergs-Benninghauzens

Grāvenheides muiža pie Juglas ezera (Voldemārs fon Budbergs-Benninghauzens, 1780-1781) Voldemārs fon Budbergs-Benninghauzens (1740–1784) bija vācbaltu muižnieks un gleznotājs.

Jaunums!!: Budbergi-Benninghauzeni un Voldemārs fon Budbergs-Benninghauzens · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Budbergi, Budbergi-Beninghauzeni, Budbergs-Beninghauzens, Budbergs-Benninghauzens, Budbergu dzimta.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »