Satura rādītājs
176 attiecības: Abra, Alksnene, Alnis, Amerikas Ziemeļaustrumu indiāņi, Apodziņš, Apputeksnēšana, Ardēni, Augstais gaiļpiesis, Austrijas agrene, Austrumu ūbele, Ķeģis, Ķivulis, Ļaks, Čehija, Ņižņaja Kamas nacionālais parks, Āmurs, Baltā apšubeka, Baltezera purvs, Baltirbe, Baltmugurdzenis, Baltsvītru krustknābis, Baltu pirmvaloda, Baltvēdera erickiņš, Baravikas, Bālais vilnītis, Bērza darva, Bērze, Bērzi (nozīmju atdalīšana), Bērziņa, Bērziņš, Bērzs, Bērzu dzimta, Bērzu raibenis, Bebri, Beku ģints, Berezina, Birze, Birztalu stērste, Blāvā briežvabole, Blīvums, Brūnā mušmire, Cūcene, Cūku pienaine, Cēsis, Dadzītis, Damaksnis, Daudzgadīgi augi, Dienvidurālu dabas rezervāts, Dumbrājs, Dzeltenā bērzlape, ... Izvērst indekss (126 vairāk) »
Abra
Abra Luncas amatniecības muzejā (Austrija) Sievietes gatavo mīklu abrā (Slovākija) Abra jeb mulda ir garens koka trauks mīklas raudzēšanai un mīcīšanai.
Skatīt Bērzi un Abra
Alksnene
Alksnenes nobirušās skujās Vecāku alksneņu cepurītes ir piltuvveida Somijas vāverēm alksneņu sīvā sula netraucē Smilšu kāpās starp ķērpjiem alksnenes parasti neizaug lielas Piensula lauzuma vietā Alksnene jeb Parastā alksnene (Lactarius rufus) ir Latvijā ļoti bieža pienaiņu ģints vidēja lieluma sēne, kuras augļķermeņi pēc apstrādes ir ēdami.
Skatīt Bērzi un Alksnene
Alnis
Alnis (Alces alces) ir liela auguma dzīvnieks, kas pieder pārnadžu kārtas (Ruminantia) briežu dzimtai (Cervidae).
Skatīt Bērzi un Alnis
Amerikas Ziemeļaustrumu indiāņi
Subarktikas kultūrareālā. Amerikas Ziemeļaustrumu indiāņi ir vairāki simti Ziemeļamerikas pamatiedzīvotāju cilšu un kopienu, kas vēsturiski apdzīvoja plašu, mežiem apaugušu teritoriju mūsdienu Savienoto Valstu ziemeļaustrumos un Kanādas dienvidaustrumos.
Skatīt Bērzi un Amerikas Ziemeļaustrumu indiāņi
Apodziņš
Apodziņš (Glaucidium passerinum) ir maza auguma pūču dzimtas (Strigidae) plēsīgais putns.
Skatīt Bērzi un Apodziņš
Apputeksnēšana
rozi Apputeksnēšana ir putekšņu novadīšana no putekšņlapām uz drīksnas vai sēklaizmetņa, kur notiek apaugļošanās.
Skatīt Bērzi un Apputeksnēšana
Ardēni
Ardēnu izvietojums Ardēni jeb Ardēnu kalni, arī Ardēnu mežs (Ardenne) ir kalnu sistēma un mežu masīvs Francijas ziemeļos, Beļģijas austrumos un Luksemburgā.
Skatīt Bērzi un Ardēni
Augstais gaiļpiesis
Augstais gaiļpiesis, arī augstais zilausis (Delphinium elatum) ir daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs.
Skatīt Bērzi un Augstais gaiļpiesis
Austrijas agrene
Austrijas agrene Ziemeļamerikā Cepurītes ārmalas matiņi Sēnes sporas Sēnes kātiņš vienmēr ir centrā Austrijas agrene (Sarcoscypha austriaca) ir Latvijā bieža neliela agreņu ģints sēne, kura pieder pie pirmajām pavasara sēnēm.
Skatīt Bērzi un Austrijas agrene
Austrumu ūbele
Austrumu ūbele (Streptopelia orientalis) ir vidēja auguma baložu dzimtas (Columbidae) putns, kas mājo plašā areālā Āzijā.
Skatīt Bērzi un Austrumu ūbele
Ķeģis
thumb Ķeģis jeb parastais ķeģis (Acanthis flammea) ir neliels žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas izplatīts Eirāzijā un Ziemeļamerikā.
Skatīt Bērzi un Ķeģis
Ķivulis
Ķivulis (Spinus spinus) ir maza auguma žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas plaši sastopams Eiropā un Āzijā, kā arī pašos Ziemeļāfrikas ziemeļos Vidusjūras krastā.
Skatīt Bērzi un Ķivulis
Ļaks
Ļaks. Ļaks ir viens no Latgales keramikas saimniecības trauku tipiem, kas paredzēts eļļas uzglabāšanai.
Skatīt Bērzi un Ļaks
Čehija
Čehija, oficiāli Čehijas Republika (Česká republika, izrunā), ir valsts Centrāleiropā bez pieejas pie jūras.
Skatīt Bērzi un Čehija
Ņižņaja Kamas nacionālais parks
Nižņaja Kamas nacionālais parks (abās valodās: "Lejas Kamas nacionālais parks") ir nacionālais parks Krievijas centrālajā daļā, kas atrodas Tatarstānas Tukajevskas un Jelabužskas rajonos.
Skatīt Bērzi un Ņižņaja Kamas nacionālais parks
Āmurs
Āmurs Āmurs ir darbarīks, kas paredzēts trieciena veikšanai objektam.
Skatīt Bērzi un Āmurs
Baltā apšubeka
Baltā apšubeka (Leccinum percandidum, arī Leccinum roseotinctum) ir Latvijā reta beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Skatīt Bērzi un Baltā apšubeka
Baltezera purvs
Baltezera purvs ir dabas liegums Saldus novadā.
Skatīt Bērzi un Baltezera purvs
Baltirbe
Baltirbe jeb teteris (Lagopus lagopus) ir vidēji liels vistveidīgais (Galliformes) putns, kas pieder baltirbju ģintij (Lagopus).
Skatīt Bērzi un Baltirbe
Baltmugurdzenis
Baltmugurdzenis (Dendrocopos leucotos) ir dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga.
Skatīt Bērzi un Baltmugurdzenis
Baltsvītru krustknābis
Baltsvītru krustknābis (Loxia leucoptera) ir neliela auguma žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas sastopams Eirāzijā un Ziemeļamerikā.
Skatīt Bērzi un Baltsvītru krustknābis
Baltu pirmvaloda
Baltu pirmvaloda jeb pirmbaltu valoda ir hipotētiska valoda, no kuras cēlušās baltu valodas.
Skatīt Bērzi un Baltu pirmvaloda
Baltvēdera erickiņš
Baltvēdera erickiņš (Luscinia phaenicuroides) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputnu suga, kas pieder pie čakstīšu apakšdzimtas (Saxicolinae).
Skatīt Bērzi un Baltvēdera erickiņš
Baravikas
Baravikas jeb cietenes ir beku dzimtas sēnes, kuru augļķermeņus lieto pārtikā kā vērtīgas ēdamās sēnes.
Skatīt Bērzi un Baravikas
Bālais vilnītis
Jauni bālie vilnīši maz atšķiras no parastajiem vilnīšiem Amerikas varietātes bālo vilnīšu lapiņas ir dzeltenīgas. Smilšainās augsnēs auguši bālie vilnīši reizēm ir apbiruši smiltīm. Bālais vilnītis, arī lauka vilnītis un baltais vilnītis, (Lactarius pubescens) ir Latvijā vidēji bieža pienaiņu ģints vidēja lieluma sēne, kuras augļķermeņi pēc novārīšanas ir ēdami.
Skatīt Bērzi un Bālais vilnītis
Bērza darva
Bērza darva Bērza darva ir bērza mizas sausās pārtvaices produkts, kurā darbīgās vielas ir fenols, ksilols, gvajakols, krezols u.c., kā arī sveķi.
Skatīt Bērzi un Bērza darva
Bērze
Bērze var būt.
Skatīt Bērzi un Bērze
Bērzi (nozīmju atdalīšana)
Bērzi var būt.
Skatīt Bērzi un Bērzi (nozīmju atdalīšana)
Bērziņa
Bērziņa (vīriešu dzimtē Bērziņš) ir ļoti izplatīts latviešu cilmes uzvārds, izplatītākais sieviešu uzvārds Latvijā.
Skatīt Bērzi un Bērziņa
Bērziņš
Bērziņš (sieviešu dzimtē Bērziņa) ir visizplatītākais vīriešu uzvārds Latvijā.
Skatīt Bērzi un Bērziņš
Bērzs
Bērzs var būt.
Skatīt Bērzi un Bērzs
Bērzu dzimta
Bērzu dzimta (Betulaceae) ietilpst dižskābaržu rindā.
Skatīt Bērzi un Bērzu dzimta
Bērzu raibenis
Bērzu raibenis jeb sērapmetnis (Nymphalis antiopa) ir raibeņu dzimtas (Nymphalidae) tauriņu suga, kas mājo ziemeļu puslodē: Eirāzijā un Ziemeļamerikā.
Skatīt Bērzi un Bērzu raibenis
Bebri
Bebri, bebru ģints (Castor) ir vienīgā bebru dzimtas (Castoridae) daļēji ūdenī dzīvojošu grauzēju ģints, kas apvieno divas mūsdienās dzīvojošas bebru sugas un vienu izmirušu aizvēsturisko sugu.
Skatīt Bērzi un Bebri
Beku ģints
Bekas (Boletus) ir beku dzimtas sēņu ģints, kura satur vairāk kā 250 sugu, no kurām ap 50 atzītas par ēdamām.
Skatīt Bērzi un Beku ģints
Berezina
Berezina var būt.
Skatīt Bērzi un Berezina
Birze
Birze var būt.
Skatīt Bērzi un Birze
Birztalu stērste
Birztalu stērste (Emberiza aureola) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) putnu suga, kas ligzdo Austrumeiropas un Āzijas ziemeļu daļā, ziemo Dienvidaustrumāzijā.
Skatīt Bērzi un Birztalu stērste
Blāvā briežvabole
Blāvā briežvabole (Dorcus parallelipipedus) ir vaboļu suga no briežvaboļu dzimtas.
Skatīt Bērzi un Blāvā briežvabole
Blīvums
Blīvums ir fizikāla ķermeņa masas attiecība pret tā tilpumu.
Skatīt Bērzi un Blīvums
Brūnā mušmire
Brūnā mušmire ir indīga un psihotropa mušmiru ģints sēne.
Skatīt Bērzi un Brūnā mušmire
Cūcene
Vecāku cūceņu lapiņas ir dzeltenīgi brūnganas Maskējošā cepurītes krāsa apgrūtina cūceņu pamanīšanu zālē vai sūnās Cūcenes sporas Cūcene galvenokārt aug rudenī un var pazust starp lapām Cūcene (Lactarius turpis, arī Lactarius necator un Lactarius plumbeus) ir Latvijā bieža pienaiņu ģints liela sēne, kuras augļķermeņi pēc apstrādes ir ēdami.
Skatīt Bērzi un Cūcene
Cūku pienaine
Cepurītes virsma ir spīdīga Lapiņas ir dažāda garuma Bresadolas 1928. gada zīmējums Cūku pienaine (Lactarius hysginus) ir Latvijā ļoti reta pienaiņu ģints vidēji liela sēne, kuras augļķermeņi sīvās piensulas un dēļ tiek uzskatīti par neēdamiem.
Skatīt Bērzi un Cūku pienaine
Cēsis
Cēsis ir pilsēta Latvijā, Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Cēsu novada administratīvais centrs.
Skatīt Bērzi un Cēsis
Dadzītis
Dadzītis jeb ciglis (Carduelis carduelis) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas pieder dadzīšu apakšdzimtai (Carduelinae).
Skatīt Bērzi un Dadzītis
Damaksnis
Austrijā Damaksnis ir sausieņu meža augšanas apstākļu tips labi aerētās minerālaugsnēs, kurā kokaudzi veido priedes kopā ar eglēm, bērziem vai apsēm.
Skatīt Bērzi un Damaksnis
Daudzgadīgi augi
Parastais cigoriņš (''Cichorium intybus'') ir daudzgadīgs lakstaugs Daudzgadīgi augi ir koki, krūmi un daudzi lakstaugi, kuri, atšķirībā no viengadīgiem augiem un divgadīgiem augiem, dzīvo ilgāk par diviem gadiem.
Skatīt Bērzi un Daudzgadīgi augi
Dienvidurālu dabas rezervāts
Dienvidurālu valsts dabas rezervāts ir dabas rezervāts, kas atrodas Dienvidurālu kalnos Baškortostānā, Krievijā.
Skatīt Bērzi un Dienvidurālu dabas rezervāts
Dumbrājs
Dumbrājs Dumbrājs ir purvaiņu meža augšanas apstākļu tips slapjās kūdraugsnēs, kurā kokaudzi veido melnalkšņi kopā ar bērziem.
Skatīt Bērzi un Dumbrājs
Dzeltenā bērzlape
Dzeltenā bērzlape (Russula claroflava) ir bērzlapju ģints bazīdijsēne.
Skatīt Bērzi un Dzeltenā bērzlape
Dzeltenbrūnā apšubeka
Dzeltenbrūnā apšubeka (Leccinum versipelle jeb Leccinum testaceoscabrum, agrāk boletus rufescens) ir liela, Latvijā vidēji bieža beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Skatīt Bērzi un Dzeltenbrūnā apšubeka
Dzeltensvītru ķauķītis
Dzeltensvītru ķauķītis (Phylloscopus inornatus) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo Āzijas mērenās joslas mežos.
Skatīt Bērzi un Dzeltensvītru ķauķītis
Eglene
Eglene, arī dzeltenā krimildeA.Balodis, “Rokasgrāmata sēņotājiem”, Liesma, 1974., 27.
Skatīt Bērzi un Eglene
Eirāzijas bebrs
Eirāzijas bebrs jeb vienkārši bebrs (Castor fiber) ir bebru dzimtas (Castoridae) grauzējs, kas kādreiz bija parasta un izplatīta suga plašā areālā Eirāzijas mērenās joslas teritorijās.
Skatīt Bērzi un Eirāzijas bebrs
Elks (baltu reliģija)
Sventājā Elks (alkas, jaunprūšu: *alks, *alka) ir baltu svētvieta (parasti svētbirzs), kas atradās cilvēku nepārveidotā dabas vietā un ar ko bija saistītas dažādas paražas, ierobežojumi un aizliegumi.
Skatīt Bērzi un Elks (baltu reliģija)
Erickiņš
Erickiņš jeb rudais erickiņš (Phoenicurus phoenicurus) ir maza auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā.
Skatīt Bērzi un Erickiņš
Gaišais ķeģis
Gaišais ķeģis (Acanthis hornemanni) ir neliels žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas izplatītas Eirāzijā un Ziemeļamerikā.
Skatīt Bērzi un Gaišais ķeģis
Gaišā sviestbeka
Gaišā sviestbeka (Suillus placidus) ir Latvijā ļoti reta sviestbeku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami, bet saudzējami retuma dēļ.
Skatīt Bērzi un Gaišā sviestbeka
Gaišzilā zīlīte
Gaišzilā zīlīte (Cyanistes cyanus) ir neliels zīlīšu dzimtaa (Paridae) dziedātājputns, kas ligzdo Austrumeiropas austrumos un Āzijā.
Skatīt Bērzi un Gaišzilā zīlīte
Garastīte
thumb Garastīte (Aegithalos caudatus) ir garastīšu dzimtas (Aegithalidae) Latvijā dzīvojoša dziedātājputnu suga, kas plaši izplatīta Eirāzijas mērenajā joslā, sākot ar Rietumeiropu un beidzot ar Tālajiem Austrumiem.
Skatīt Bērzi un Garastīte
Garkalnes meži
Garkalnes meži ir dabas liegums Ropažu novadā, lielākoties Garkalnes pagasta teritorijā ar nelielu Vangažu pilsētas teritorijā esošu daļu.
Skatīt Bērzi un Garkalnes meži
Gribuļu pilskalns
Gribuļu pilskalns ir pilskalns Rēzeknes novada Vērēmu pagasta Gribuļos, kas ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis.
Skatīt Bērzi un Gribuļu pilskalns
Hezelšas ūdenskritums
Hezelšas ūdenskritums, krieviski Gadeļša ir 15 m augsts kaskādes ūdenskritums Krievijā, Urālu kalnu dienvidos, Hudolazas (baškīru nosaukumā — Tujaļasas) upes augštecē.
Skatīt Bērzi un Hezelšas ūdenskritums
Hibīni
Hibīni ir ģeoloģiska struktūra, platības un augstuma ziņā lielākie kalni Kolas pussalā Krievijā.
Skatīt Bērzi un Hibīni
Hjūma ķauķītis
Hjūma ķauķītis (Phylloscopus humei) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae)dziedātājputns, kas ligzdo Āzijas iekšzemes kalnu reģionā, ziemo galvenokārt Indijā.
Skatīt Bērzi un Hjūma ķauķītis
Holocēns
Jūras līmeņa izmaiņas holocēnā Holocēns jeb pēcledus laikmets ir kainozoja ēras kvartāra perioda epoha, kas sākās pēc pēdējā leduslaikmeta pirms apmēram 12 000 gadiem un turpinās arī mūsdienās.
Skatīt Bērzi un Holocēns
Iedzeltenais ķauķis
Iedzeltenais ķauķis (Hippolais icterina) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.
Skatīt Bērzi un Iedzeltenais ķauķis
Iesnas
Biežākie iesnu simptomi ir aizlikts deguns, šķaudīšana un pilošs deguns vai izteikta puņķu veidošanās. Iesnas jeb rinīts ir deguna dobuma gļotādas iekaisums.
Skatīt Bērzi un Iesnas
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Skatīt Bērzi un Igaunija
Jāņi
Muižeļa namā 1793. gadā (Broce) Jāņi ir latviešu gadskārtas svētki, ko svin vasaras saulgriežu laikā, kad ir visīsākā nakts un visgarākā diena.
Skatīt Bērzi un Jāņi
Jūrmalas parks (Liepāja)
Jūrmalas parks ir ainavu parks Liepājā, kas 3 kilometru garumā stiepjas pilsētas rietumu daļā.
Skatīt Bērzi un Jūrmalas parks (Liepāja)
Kaņepītis
Kaņepītis (Linaria cannabina) ir maza auguma žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputnu suga, kurai ir 7 pasugas.
Skatīt Bērzi un Kaņepītis
Kailā mietene
No augšas var līdzināties cūcenei, taču atšķiras ar piensulas trūkumu Apakšdaļa ir brūnējoša Sēnes lapiņas Sporu birumraksts Nelīdzenās vietās kailās mietenes bieži aug viena virs otras Sporas Kailā mietene (Paxillus involutus) ir Latvijā ļoti bieža liela mieteņu ģints sēne.
Skatīt Bērzi un Kailā mietene
Kanādas bebrs
Kanādas bebrs (Castor canadensis) ir viena no divām bebru dzimtas (Castoridae) grauzēju sugām.
Skatīt Bērzi un Kanādas bebrs
Kastaņu smilšbeka
Kastaņu smilšbeka jeb brūnā cūku beka (Gyroporus castaneus, agrāk arī Suillus castaneus un Boletus castaneus) ir Latvijā ļoti reta smilšbeku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami, taču iekļauti Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā un tādēļ nav ievācami.
Skatīt Bērzi un Kastaņu smilšbeka
Kārklu ķauķis
Kārklu ķauķis jeb kārklu sisinātājķauķis (Locustella naevia) ir maza auguma sisinātājķauķu dzimtas (Locustellidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā.
Skatīt Bērzi un Kārklu ķauķis
Kārlis Starcs
Kārlis Starcs (1897—1953) bija latviešu botāniķis, dendrologs, fitopatologs, herbārija kolektors, jaunībā aizrāvās ar ornitoloģiju.
Skatīt Bērzi un Kārlis Starcs
Kārlis Ulmanis
Kārlis Augusts Vilhelms Ulmanis (dzimis, miris) politiķis, viens no Latvijas valsts izveidotājiem, pirmais Latvijas Pagaidu valdības vadītājs un vairākkārtējs Latvijas Ministru prezidents.
Skatīt Bērzi un Kārlis Ulmanis
Koivu
Koivu (no — 'bērzs') ir somu cilmes uzvārds.
Skatīt Bērzi un Koivu
Kojusalas dārzs
Kojusalas dārzs pavasarī. Kojusalas dārzs ir viens no vecākajiem Rīgas parkiem, kas atrodas Latgales priekšpilsētā starp Kojusalas, Grēdu un Fridriķa ielām.
Skatīt Bērzi un Kojusalas dārzs
Kokle
Kokle jeb vēsturiski kokles (kūkles) ir latviešu strinkšķināmais stīgu instruments, kas kopā ar lietuviešu kanklēm, lībiešu kāndlu, igauņu kanneli, somu un karēļu kanteli, kā arī ziemeļrietumu krievu spārnveida gusļiem (крыловидные гусли) ietilpst Baltijas dienvidaustrumu apvidum raksturīgu un radniecīgu mūzikas instrumentu saimē — tā saucamajā Baltijas psaltērijā.
Skatīt Bērzi un Kokle
Kokogles
Kokogles Kokogles ir koksnes pārogļošanās gala produkts, kas rodas, karsējot koksni bez gaisa piekļuves, pirolīzes procesā.
Skatīt Bērzi un Kokogles
Koks
Vecs ozols Koki ir daudzgadīgi augi ar vienu galveno stumbru.
Skatīt Bērzi un Koks
Koku vairogblakts
Koku vairogblakts (Pentatoma rufipes) ir vairogblakšu suga.
Skatīt Bērzi un Koku vairogblakts
Komposta degunradžvabole
Komposta degunradžvabole ir skarabeju dzimtas vaboļu suga.
Skatīt Bērzi un Komposta degunradžvabole
Krūmu ķauķis
thumb Krūmu ķauķis (Acrocephalus dumetorum) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.
Skatīt Bērzi un Krūmu ķauķis
Krīts (periods)
Krīts (krīta periods) ir viens no ģeoloģiskās laika skalas lielajiem iedalījumiem — periodiem.
Skatīt Bērzi un Krīts (periods)
Krustkalnu dabas rezervāts
Krustkalnu dabas rezervāts ir dabas rezervāts, kas atrodas Latvijas vidienē, Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Ļaudonas un Mārcienas pagastu teritorijā.
Skatīt Bērzi un Krustkalnu dabas rezervāts
Lapkoku otiņmūķene
Lapkoku otiņmūķene (Calliteara pudibunda)ir Erebidae dzimtas suga.
Skatīt Bērzi un Lapkoku otiņmūķene
Latgales ciemu un ceļmalu krucifiksi
Krucifikss Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzeju. Latgales ciemu un ceļmalu krucifiksi ir kristīgās ticības simboli un sakrālās mākslas objekti, kas atrodas Latgalē visbiežāk ceļu malās vai krustcelēs.
Skatīt Bērzi un Latgales ciemu un ceļmalu krucifiksi
Latgales parks
Latgales parks (iepriekš Latgales dārzs (1936—1945) un Maskavas dārzs (1945—2022)) ir parks Rīgā, kas atrodas Maskavas un Balvu ielu stūrī.
Skatīt Bērzi un Latgales parks
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Skatīt Bērzi un Latvija
Latvijā sastopamo mārīšu sugu saraksts
Latvijā sastopamas 62 mārīšu dzimtas sugas, kuras ietvertas 28 ģintīs.
Skatīt Bērzi un Latvijā sastopamo mārīšu sugu saraksts
Lācīši (ģints)
Lācīši (Leccinum) ir beku dzimtas sēņu ģints, kura Latvijā sastāv no apšubeku, bērzubeku un lācīšu sugām.
Skatīt Bērzi un Lācīši (ģints)
Lāsainais ķauķis
Lāsainais ķauķis jeb lāsainais sisinātājķauķis (Locustella lanceolata) ir maza auguma sisinātājķauķu dzimtas (Locustellidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā un Āzijā.
Skatīt Bērzi un Lāsainais ķauķis
Lidvāvere
Lidvāvere (Pteromys volans) ir viena no vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzēju sugām, kas sastopama Eirāzijas ziemeļdaļā.
Skatīt Bērzi un Lidvāvere
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Skatīt Bērzi un Lietuva
Lilijas
Lilijas (Lilium) ir liliju dzimtas (Liliaceae) augu ģints.
Skatīt Bērzi un Lilijas
Ludolfs Liberts
Ludolfs Liberts (—) bija latviešu scenogrāfs, gleznotājs un Latvijas Mākslas akadēmijas pedagogs.
Skatīt Bērzi un Ludolfs Liberts
Lymantria mathura
Lymantria mathura ir zvīņspārņu tauriņu suga no Erebidae dzimtas.
Skatīt Bērzi un Lymantria mathura
Mazais ķeģis
thumb Mazais ķeģis (Acanthis cabaret) ir neliels žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas izplatīts Eiropā.
Skatīt Bērzi un Mazais ķeģis
Mazais ērglis
Mazais ērglis (Clanga pomarina) ir vidēja auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kas pieder vidējo ērgļu ģintij (Clanga).
Skatīt Bērzi un Mazais ērglis
Mazais svilpis
Mazais svilpis (Carpodacus erythrinus) ir vidēja auguma žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas sastopams plašā areālā Eirāzijā.
Skatīt Bērzi un Mazais svilpis
Mazā degunradžvabole
Mātīte Mazā degunradžvabole ir briežvaboļu dzimtas vabole, kas ir sastopama arī Latvijā.
Skatīt Bērzi un Mazā degunradžvabole
Mazā stērste
Mazā stērste (Emberiza pusilla) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) putnu suga, kas ligzdo Eirāzijas ziemeļu daļā, ziemo Dienvidaustrumāzijā.
Skatīt Bērzi un Mazā stērste
Meža sicista
Meža sicista (Sicista betulina) ir viena no lēcējpeļu dzimtas (Dipodidae) grauzēju sugām.
Skatīt Bērzi un Meža sicista
Meža stērste
Meža stērste (Emberiza rustica) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā un Āzijā.
Skatīt Bērzi un Meža stērste
Meža zīlīte
Meža zīlīte (Periparus ater) ir neliela auguma zīlīšu dzimtas (Paridae) dziedātājputns, kas sastopams Eirāzijā un Ziemeļāfrikā, mērenajā un subtropu joslās.
Skatīt Bērzi un Meža zīlīte
Melnā dzilna
Melnā dzilna (Dryocopus martius) ir liela auguma dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga, kurai ir 2 pasugas.
Skatīt Bērzi un Melnā dzilna
Melnā spulgpiepe
Melnā spulgpiepe (Inonotus obliquus, vairāk zināma kā čaga vai melnā bērzu piepe) ir neēdama spulgpiepju ģints parazītsēne.
Skatīt Bērzi un Melnā spulgpiepe
Mezira tremulae
Mezira tremulae ir mizasblakšu suga.
Skatīt Bērzi un Mezira tremulae
Nacionālais botāniskais dārzs
Nacionālais botāniskais dārzs dibināts 1956.
Skatīt Bērzi un Nacionālais botāniskais dārzs
Novgorodas kodekss
''Novgorodas kodeksa'' pirmā lapa, 1010. gads Novgorodas kodekss (arī Novgorodas Psalmi, saskaņā ar vislabāk salasāmo tekstu) ir vecākā zināmā senās Krievijas grāmata (atrasta Veļikijnovgorodā jeb Novgorodā 2000. gadā).
Skatīt Bērzi un Novgorodas kodekss
Ogres rajons
Ogres rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR (1949-1990) un Latvijas Republikas (1990-2009) sastāvā.
Skatīt Bērzi un Ogres rajons
Pamežs
Čužu purvā Vienkāršota meža stāvu stratifikācija pēc augstuma: meža, krūmu, zāles un zemsedzes stāvi, krūmu stāvs šai variantā skaitās starp 1,5 un 5 m augstumu Pamežs jeb krūmu stāvs ir no krūmiem vai, retāk, nomāktiem kokiem sastāvošs meža apakšējais stāvs zem koku vainaga.
Skatīt Bērzi un Pamežs
Parastais vilnītis
Parastais vilnītis, arī meža vilnītis (Lactarius torminosus) ir Latvijā bieža vidēji liela pienaiņu ģints sēne un ģints tipiskā suga, kuras augļķermeņi pēc novārīšanas ir ēdami.
Skatīt Bērzi un Parastais vilnītis
Parastā apmalpiepe
Parastā apmalpiepe (Fomitopsis pinicola) ir liela, Latvijā ļoti bieža daudzgadīga apmalpiepju dzimtas sēne, kuras augļķermeņi nav ēdami.
Skatīt Bērzi un Parastā apmalpiepe
Pārejas purvs
Pārejas purvs ir viens no purvu veidiem.
Skatīt Bērzi un Pārejas purvs
Pārosis
Pārosis ar aptītu bērza tāsi un atsistu osu. Pārosis ir viens no Latgales keramikas saimniecības trauku tipiem, kas ir lietots ēdiena nešanai uz tīrumu vai citām vietām.
Skatīt Bērzi un Pārosis
Peļu klijāns
Peļu klijāns (Buteo buteo) ir liela vai vidēja lieluma vanagu dzimtas (Accipitridae) dienas plēsīgais putns.
Skatīt Bērzi un Peļu klijāns
Pededze
Aiviekstē Pededze ir Aiviekstes labā pieteka; sākas Igaunijas Veru apriņķī, kur saucas Pedeci, 8 kilometrus tek pa Igaunijas un Krievijas robežu, tad dienvidrietumu-dienvidu virzienā pa Alūksnes, Gulbenes un Madonas novadiem, īsā posmā ir robežupe starp Gulbenes un Balvu novadiem.
Skatīt Bērzi un Pededze
Pelēkā dzilna
Pelēkā dzilna (Picus canus) ir dzilnu dzimtas (Picidae) meža putnu suga.
Skatīt Bērzi un Pelēkā dzilna
Pelēkā zīlīte
Pelēkā zīlīte (Poecile montanus) ir zīlīšu dzimtas (Paridae) dziedātājputns, kas sastopams plašā mērenās un subtropu joslas areālā Eirāzijā.
Skatīt Bērzi un Pelēkā zīlīte
Plukšķis
Plukšķis (Turdus iliacus) ir mežastrazdu dzimtas (Turdidae) dziedātājputns, kas sastopams Eirāzijā līdz Austrumsibīrijai un Ziemeļāfrikā.
Skatīt Bērzi un Plukšķis
Poļesjes zemiene
Poļesjes zemiene ir zemiene, kas atrodas Austrumeiropas līdzenuma rietumu daļā, Baltkrievijas—Ukrainas robežas abās pusēs (Baltkrievijas dienvidos, galvenokārt Brestas, Gomeļas un Mogiļevas apgabalos — Baltkrievijas Poļesje un Ukrainas ziemeļos lielā daļā Volīnijas, Rivnes un Žitomiras apgabalu, Kijivas apgabala ziemeļu daļā, Čeņihivas un Sumu apgabalos — Ukrainas Poļesje), nedaudz arī Krievijas teritorijā (Brjanskas apgabalā) un Polijā.
Skatīt Bērzi un Poļesjes zemiene
Priežu vērpējs
Priežu vērpējs ir zvīņspārņu tauriņu suga no vērpēju dzimtas.
Skatīt Bērzi un Priežu vērpējs
Priedes
Priedes (Pinus) ir priežu dzimtas (Pinaceae) ģints.
Skatīt Bērzi un Priedes
Purva zīlīte
Purva zīlīte (Poecile palustris) ir zīlīšu dzimtas (Paridae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā un Āzijā.
Skatīt Bērzi un Purva zīlīte
Raiņa parks (Liepāja)
Raiņa parks ir ainavu parks Liepājā, kas atrodas starp Brīvības ielu un Zemnieku ielu.
Skatīt Bērzi un Raiņa parks (Liepāja)
Raibā bērzubeka
Raibā bērzubeka (Leccinum variicolor) ir Eiropā vidēji bieža, bet Latvijā reta beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Skatīt Bērzi un Raibā bērzubeka
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Skatīt Bērzi un Rīga
Rīgas kuģis
Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā Rīgas kuģis ir nosaukums ar 12. gadsimta beigām datētam vācu tirgotāju kuģim, kura atliekas tika atsegtas 1939.
Skatīt Bērzi un Rīgas kuģis
Rīgas Melnais balzams
Rīgas Melnais balzams (starptautiskais zīmols angliski: Riga Black Balsam) ir tradicionāls Latvijas alkoholiskais dzēriens kopš vismaz 1752.
Skatīt Bērzi un Rīgas Melnais balzams
Repovesi nacionālais parks
Repovesi nacionālais parks ir 2003.
Skatīt Bērzi un Repovesi nacionālais parks
Rubenis
Rubenis, arī teteris (Lyrurus tetrix) ir vistveidīgo kārtas putns, kas pārsvarā izplatīts Eiropas un Āzijas skujkoku mežu joslā.
Skatīt Bērzi un Rubenis
Rudsānu zilastīte
Rudsānu zilastīte (Tarsiger cyanurus) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns.
Skatīt Bērzi un Rudsānu zilastīte
Rudzupuķu smilšbeka
Rudzupuķu smilšbeka jeb zilējošā cūku beka (Gyroporus cyanescens, agrāk arī Suillus cyanescens un Boletus cyanescens) ir Latvijā samērā reta smilšbeku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Skatīt Bērzi un Rudzupuķu smilšbeka
Saldūksne
Saldūksne (Lactarius resimus) ir Latvijā vidēji bieži sastopama liela pienaiņu ģints sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Skatīt Bērzi un Saldūksne
Sarkanā samtbeka
Sarkanā samtbeka (Xerocomus rubellus jeb hortiboletus rubellus, agrāk arī Boletus rubellus un Xerocomellus rubellus) ir neliela Latvijā ļoti reta beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami, bet saudzējami retuma dēļ.
Skatīt Bērzi un Sarkanā samtbeka
Sarkandzeltaine
Sūnas ir parastā sarkandzeltaiņu augtene Sarkandzeltaines lapiņas Jauna sarkandzeltaine izskatā atšķiras no alksnenes tikai ar dzeltenīgo nokrāsu Ziemeļamerikas varietāte. Labi saskatāmi pienainēm biežie koncentriskie apļi, kas Eiropas varietātei parasti grūti pamanāmi Vecāku sēņu cepurīšu maliņas bieži ir nelīdzenas un saplaisājušas Sarkandzeltaine (Lactarius helvus) ir Latvijā vidēji bieža pienaiņu ģints vidēja lieluma sēne, kuras augļķermeņi pēc apstrādes ir ēdami.
Skatīt Bērzi un Sarkandzeltaine
Sarkstošā bērzubeka
Sarkstošā bērzubeka (Leccinum oxydabile, arī Leccinum roseafractum) ir Latvijā reta beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Skatīt Bērzi un Sarkstošā bērzubeka
Sarmātijas jauktie meži
Sarmātijas jauktie meži iekrāsoti violeti Vijciema Latvijā Sarmātijas jauktie meži jeb Sarmātiskie jauktie meži ir ekoreģions PA0436 mērenās joslas platlapju un jaukto mežu biomā saskaņā ar Pasaules Dabas Fonda klasifikāciju.
Skatīt Bērzi un Sarmātijas jauktie meži
Sēņošana
Sēņotāja grozs ar ēdamām sēnēm Sēņošana ir savvaļas sēņu augļķermeņu ievākšana, parasti pārtikas vajadzībām.
Skatīt Bērzi un Sēņošana
Sēkla
linu sēklas. Sēkla ir sēklaugu vairošanās un izplatīšanas orgāns.
Skatīt Bērzi un Sēkla
Segaudi (augi)
Segaudi klāj auga orgānus no ārpuses, saista augus ar apkārtējo vidi un izpilda aizsargfunkciju.
Skatīt Bērzi un Segaudi (augi)
Sibīrijas ķauķītis
Sibīrijas ķauķītis (Phylloscopus proregulus) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo kalnu mežos no Sibīrijas dienvidaustrumiem līdz Mongolijas ziemeļiem un Ķīnas ziemeļaustrumiem.
Skatīt Bērzi un Sibīrijas ķauķītis
Sibīrijas peļkājīte
Sibīrijas peļkājīte (Prunella montanella) ir neliels peļkājīšu dzimtas (Prunellidae) dziedātājputns, kas mājo Eiropas galējos ziemeļaustrumos un Āzijas ziemeļu daļā pāri visai Sibīrijai.
Skatīt Bērzi un Sibīrijas peļkājīte
Sila lācītis
Sila lācītis (Leccinum vulpinum) ir Latvijā vidēji bieža beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Skatīt Bērzi un Sila lācītis
Sils
Sils Sils (Cladinoso-callunosa) ir sausieņu meža tips, kurā kokaudzi veido mazražīgas IV un V bonitātes priedes tīraudzes, kas aug sausās, ar barības vielām nabadzīgās smilts augsnēs.
Skatīt Bērzi un Sils
Skujkoku lielais koksngrauzis
Skujkoku lielais koksngrauzis (Monochamus urussovi (Fischer von Waldheim, 1806)) ir Austrumeiropas, Ziemeļāzijas un Tālo Austrumu koksngraužu suga no Lamiinae apakšdzimtas.
Skatīt Bērzi un Skujkoku lielais koksngrauzis
Slapjā pienaine
Slapjā pienaine (Lactarius uvidus) ir Latvijā reta neliela pienaiņu ģints sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Skatīt Bērzi un Slapjā pienaine
Sodrējainā pienaine
Sodrējainā pienaine (Lactarius fuliginosus) ir Latvijā bieža vidēji liela pienaiņu ģints sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Skatīt Bērzi un Sodrējainā pienaine
Somzīlīte
Somzīlīte (Remiz pendulinus) ir somzīlīšu dzimtas (Remizidae) dziedātājputns, kas izplatīts plašā areālā Eirāzijas rietumdaļā.
Skatīt Bērzi un Somzīlīte
Stolbi
Dabas rezervāts "Stolbi" (krievu: Государственный природный заповедник "Столбы") ir rezervāts Krasnojarskas novadā, Krievijā.
Skatīt Bērzi un Stolbi
Suldziri
Suldziri (Sphyrapicus) ir dzilnu dzimtas (Picidae) ģints, kas apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Skatīt Bērzi un Suldziri
Svilpis
Svilpis jeb sarkankrūtītis (Pyrrhula pyrrhula) ir neliels žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas mājo Eirāzijā.
Skatīt Bērzi un Svilpis
Svirlītis
Svirlītis (Phylloscopus sibilatrix) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā un Āzijas pašos rietumos Urālu dienvidos, ziemo Āfrikā.
Skatīt Bērzi un Svirlītis
Tara (Krievija)
Tara ir pilsēta un rajona centrs Omskas apgabalā, kas atrodas Taras un Irtišas upju satekā vietā, kur Sibīrijas mežainās zemes pāriet stepē.
Skatīt Bērzi un Tara (Krievija)
Tāss
Nokarenā bērza tāss Tāss ir bērza stumbra mizas ārējā baltā kārta.
Skatīt Bērzi un Tāss
Teiču dabas rezervāts
E22 Teiču dabas rezervāts atrodas Austrumlatvijas zemienē, Madonas, Varakļānu un Jēkabpils novados un iekļauj Teiču purvu un apkārtējos mežus.
Skatīt Bērzi un Teiču dabas rezervāts
Temnocerus sibiricus
Temnocerus sibiricus ir tinējsmecernieku suga.
Skatīt Bērzi un Temnocerus sibiricus
Tomskas apgabals
Tomskas apgabals ir viena no Krievijas Federācijas pirmā līmeņa administratīvajām vienībām, kas atrodas Sibīrijas rietumos Obas upes baseina teritorijā.
Skatīt Bērzi un Tomskas apgabals
Valguma ezers
Valguma ezers ir subglaciālas izcelsmes šaurs un garš ezers Tukuma novada Smārdes pagastā.
Skatīt Bērzi un Valguma ezers
Vasjuganas purvi
Vasjuganas purvi ir viena no lielākajām purvu sistēmām pasaulē un lielākā ziemeļu puslodē, tie sastāda 2% no pasaules kūdras purvu platības.
Skatīt Bērzi un Vasjuganas purvi
Vītītis
Vītītis (Phylloscopus trochilus) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo plašā areālā Eiropā un Āzijā, ziemo Subsahāras Āfrikā.
Skatīt Bērzi un Vītītis
Vītolu pienaine
Vītolu pienaine (Lactarius aspideus) ir Latvijā reta neliela pienaiņu ģints sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Skatīt Bērzi un Vītolu pienaine
Vītolu urbējs
Vītolu urbējs ir urbēju dzimtas zvīņspārņu suga.
Skatīt Bērzi un Vītolu urbējs
Viandoti
Viandoti, arī hūroni un vendati ir Ziemeļamerikas pamatiedzīvotāji, kuru mūsdienās izmirusī viandotu valoda piederēja irokēzu valodu saimei.
Skatīt Bērzi un Viandoti
Vitebskas apgabals
Vitebskas apgabals ir viens no Baltkrievijas apgabaliem.
Skatīt Bērzi un Vitebskas apgabals
Zaļais ķauķītis
Zaļais ķauķītis (Phylloscopus trochiloides) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā un Āzijā.
Skatīt Bērzi un Zaļais ķauķītis
Zemais purvs
Zemais purvs jeb zāļu purvs ir viens no purvu veidiem.
Skatīt Bērzi un Zemais purvs
Ziemas žubīte
Ziemas žubīte (Fringilla montifringilla) ir neliels žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas izplatīts Eirāzijā un Ziemeļāfrikā.
Skatīt Bērzi un Ziemas žubīte
Ziemeļbriedis
Ziemeļbriedis (Rangifer tarandus) ir liela auguma briežu dzimtas (Cervidae) zīdītājs, kas pieder ziemeļbriežu ģintij (Rangifer).
Skatīt Bērzi un Ziemeļbriedis
Ziemeļu ķauķītis
Ziemeļu ķauķītis (Phylloscopus borealis) ir ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eirāzijas ziemeļu mežu zonā un Aļaskā, bet ziemo Dienvidaustrumāzijā.
Skatīt Bērzi un Ziemeļu ķauķītis
Ziemeļu svilpis
Ziemeļu svilpis (Pinicola enucleator) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas ir vienīgā suga ziemeļu svilpju ģintī (Pinicola).
Skatīt Bērzi un Ziemeļu svilpis
Zilzīlīte
Zilzīlīte jeb Eirāzijas zilzīlīte (Cyanistes caeruleus) ir neliels zīlīšu dzimtas (Paridae) dziedātājputns, kas izplatīts lielākajā daļā Eiropas, kā arī Tuvajos Austrumos.
Skatīt Bērzi un Zilzīlīte
Zināms kā Betula.